Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-4, chapter-13

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ऋश्यमूकात् स धर्मात्मा किष्किन्धां लक्ष्मणाग्रजः ।
जगाम सहसुग्रीवो वालिविक्रमपालिताम् ॥१॥
1. ṛśyamūkāt sa dharmātmā kiṣkindhāṃ lakṣmaṇāgrajaḥ ,
jagāma sahasugrīvo vālivikramapālitām.
1. ṛṣyamūkāt saḥ dharmātmā kiṣkindhām lakṣmaṇa-agrajaḥ
jagāma saha-sugrīvaḥ vāli-vikrama-pālitām
1. saḥ dharmātmā lakṣmaṇa-agrajaḥ ṛṣyamūkāt saha-sugrīvaḥ vāli-vikrama-pālitām kiṣkindhām jagāma.
1. From Ṛṣyamūka, he, the virtuous (dharmātmā) elder brother of Lakṣmaṇa, went with Sugrīva to Kiṣkindhā, which was safeguarded by Vāli's valor.
समुद्यम्य महच्चापं रामः काञ्चनभूषितम् ।
शरांश्चादित्य संकाशान् गृहीत्वा रणसाधकान् ॥२॥
2. samudyamya mahaccāpaṃ rāmaḥ kāñcanabhūṣitam ,
śarāṃścāditya saṃkāśān gṛhītvā raṇasādhakān.
2. samudyamya mahat cāpam rāmaḥ kāñcanabhūṣitam
śarān ca ādityasaṃkāśān gṛhītvā raṇasādhakān
2. rāmaḥ kāñcanabhūṣitam mahat cāpam samudyamya
ca ādityasaṃkāśān raṇasādhakān śarān gṛhītvā
2. Rama, having taken up his great, gold-adorned bow, and having grasped arrows as brilliant as the sun, which were effective in battle,
अग्रतस्तु ययौ तस्य राघवस्य महात्मनः ।
सुग्रीवः संहतग्रीवो लक्ष्मणश्च महाबलः ॥३॥
3. agratastu yayau tasya rāghavasya mahātmanaḥ ,
sugrīvaḥ saṃhatagrīvo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ.
3. agrataḥ tu yayau tasya rāghavasya mahātmanaḥ
sugrīvaḥ saṃhatagrīvaḥ lakṣmaṇaḥ ca mahābalaḥ
3. sugrīvaḥ saṃhatagrīvaḥ ca mahābalaḥ lakṣmaṇaḥ
tu tasya mahātmanaḥ rāghavasya agrataḥ yayau
3. In front of that magnanimous Rama (rāghava) walked Sugriva, who possessed a strong neck, and the mighty Lakshmana.
पृष्ठतो हनुमान् वीरो नलो नीलश्च वानरः ।
तारश्चैव महातेजा हरियूथप यूथपाः ॥४॥
4. pṛṣṭhato hanumān vīro nalo nīlaśca vānaraḥ ,
tāraścaiva mahātejā hariyūthapa yūthapāḥ.
4. pṛṣṭhataḥ hanumān vīraḥ nalaḥ nīlaḥ ca vānaraḥ
tāraḥ ca eva mahātejāḥ hariyūthapaḥ yūthapāḥ
4. vīraḥ hanumān nalaḥ ca nīlaḥ vānaraḥ ca mahātejāḥ
tāraḥ eva pṛṣṭhataḥ hariyūthapaḥ yūthapāḥ
4. Behind him were the heroic Hanuman; Nala and Nila, the monkeys; and also the mighty Tara, who was a chief of the monkey troops, and all of them were troop leaders.
ते वीक्षमाणा वृक्षांश्च पुष्पभारावलम्बिनः ।
प्रसन्नाम्बुवहाश्चैव सरितः सागरं गमाः ॥५॥
5. te vīkṣamāṇā vṛkṣāṃśca puṣpabhārāvalambinaḥ ,
prasannāmbuvahāścaiva saritaḥ sāgaraṃ gamāḥ.
5. te vīkṣamāṇāḥ vṛkṣān ca puṣpabhārāvalambinaḥ
prasannāmbuvahāḥ ca eva saritaḥ sāgaram gamāḥ
5. te puṣpabhārāvalambinaḥ vṛkṣān ca prasannāmbuvahāḥ
saritaḥ ca eva sāgaram gamāḥ vīkṣamāṇāḥ
5. They observed the trees bending low with their loads of blossoms, and also the rivers that carried clear waters as they flowed towards the ocean.
कन्दराणि च शैलांश्च निर्झराणि गुहास्तथा ।
शिखराणि च मुख्यानि दरीश्च प्रियदर्शनाः ॥६॥
6. kandarāṇi ca śailāṃśca nirjharāṇi guhāstathā ,
śikharāṇi ca mukhyāni darīśca priyadarśanāḥ.
6. kandarāṇi ca śailān ca nirjharāṇi guhāḥ tathā
| śikharāṇi ca mukhyāni darīḥ ca priyadarśanāḥ
6. kandarāṇi ca śailān ca nirjharāṇi guhāḥ tathā
mukhyāni śikharāṇi ca priyadarśanāḥ darīḥ ca
6. He observed caves, mountains, waterfalls, and other caverns, as well as prominent peaks and delightful valleys.
वैदूर्यविमलैः पर्णैः पद्मैश्चाकाशकुड्मलैः ।
शोभितान् सजलान्मार्गे तटाकांश्च व्यलोकयन् ॥७॥
7. vaidūryavimalaiḥ parṇaiḥ padmaiścākāśakuḍmalaiḥ ,
śobhitān sajalānmārge taṭākāṃśca vyalokayan.
7. vaidūryavimalaiḥ parṇaiḥ padmaiḥ ca ākāśakuḍmalaiḥ
| śobhitān sajalān mārge taṭākān ca vyalokayān
7. mārge sajalān taṭākān śobhitān vaidūryavimalaiḥ
parṇaiḥ ca ākāśakuḍmalaiḥ padmaiḥ ca vyalokayān
7. Along the path, he observed water-filled ponds adorned with leaves as pure as lapis lazuli and with lotuses whose buds seemed to reach towards the sky.
कारण्डैः सारसैर्हंसैर्वञ्जूलैर्जलकुक्कुटैः ।
चक्रवाकैस्तथा चान्यैः शकुनैः प्रतिनादितान् ॥८॥
8. kāraṇḍaiḥ sārasairhaṃsairvañjūlairjalakukkuṭaiḥ ,
cakravākaistathā cānyaiḥ śakunaiḥ pratināditān.
8. kāraṇḍaiḥ sārasaiḥ haṃsaiḥ vañjūlaiḥ jalakukkuṭaiḥ
| cakravākaiḥ tathā ca anyaiḥ śakunaiḥ pratināditān
8. kāraṇḍaiḥ sārasaiḥ haṃsaiḥ vañjūlaiḥ jalakukkuṭaiḥ
cakravākaiḥ tathā ca anyaiḥ śakunaiḥ pratināditān
8. These (ponds) were made resonant by ducks, cranes, swans, vañjūla birds, water-hens, ruddy geese, and other birds.
मृदुशष्पाङ्कुराहारान्निर्भयान् वनगोचरान् ।
चरतः सर्वतो ऽपश्यन् स्थलीषु हरिणान् स्थितान् ॥९॥
9. mṛduśaṣpāṅkurāhārānnirbhayān vanagocarān ,
carataḥ sarvato'paśyan sthalīṣu hariṇān sthitān.
9. mṛduśaspāṅkurāhārān nirbhayān vanagocarān |
carataḥ sarvataḥ apaśyan sthalīṣu hariṇān sthitān
9. apaśyan hariṇān sarvataḥ sthalīṣu sthitān
carataḥ mṛduśaspāṅkurāhārān nirbhayān vanagocarān
9. He saw deer everywhere on the plains, standing or grazing, fearless forest-dwellers that fed on soft grass sprouts.
तटाकवैरिणश्चापि शुक्लदन्तविभूषितान् ।
घोरानेकचरान् वन्यान्द्विरदान् कूलघातिनः ॥१०॥
10. taṭākavairiṇaścāpi śukladantavibhūṣitān ,
ghorānekacarān vanyāndviradān kūlaghātinaḥ.
10. taṭākavairiṇaḥ ca api śukladantavibhūṣitān
ghorān ekacarān vanyān dviradān kūlaghātinaḥ
10. ca api taṭākavairiṇaḥ śukladantavibhūṣitān
ghorān ekacarān vanyān kūlaghātinaḥ dviradān
10. And also the fierce, solitary, wild, forest-dwelling elephants, who are enemies of lakes, adorned with white tusks, and destroyers of river banks.
वने वनचरांश्चान्यान् खेचरांश्च विहंगमान् ।
पश्यन्तस्त्वरिता जग्मुः सुग्रीववशवर्तिनः ॥११॥
11. vane vanacarāṃścānyān khecarāṃśca vihaṃgamān ,
paśyantastvaritā jagmuḥ sugrīvavaśavartinaḥ.
11. vane vanacarān ca anyān khecarān ca vihaṅgamān
paśyantaḥ tvaritāḥ jagmuḥ sugrīvavaśavartinaḥ
11. सुग्रीववशवर्तिनः (ते) त्वरिताः वने अन्यान्
वनचरान् च खेचरान् च विहंगमान् पश्यन्तः जग्मुः
11. Seeing other forest-dwelling animals and sky-dwelling birds in the forest, those who were under Sugrīva's command quickly proceeded.
तेषां तु गच्छतां तत्र त्वरितं रघुनन्दनः ।
द्रुमषण्डं वनं दृष्ट्वा रामः सुग्रीवमब्रवीत् ॥१२॥
12. teṣāṃ tu gacchatāṃ tatra tvaritaṃ raghunandanaḥ ,
drumaṣaṇḍaṃ vanaṃ dṛṣṭvā rāmaḥ sugrīvamabravīt.
12. teṣām tu gacchatām tatra tvaritam raghunandanaḥ
drumaṣaṇḍam vanam dṛṣṭvā rāmaḥ sugrīvam abravīt
12. तत्र त्वरितम् गच्छताम् तेषाम् तु द्रुमषण्डम्
वनम् दृष्ट्वा रघुनन्दनः रामः सुग्रीवम् अब्रवीत्
12. As they were proceeding there swiftly, Rāma (raghunandana), having seen a forest with thickets of trees, spoke to Sugrīva.
एष मेघ इवाकाशे वृक्षषण्डः प्रकाशते ।
मेघसंघातविपुलः पर्यन्तकदलीवृतः ॥१३॥
13. eṣa megha ivākāśe vṛkṣaṣaṇḍaḥ prakāśate ,
meghasaṃghātavipulaḥ paryantakadalīvṛtaḥ.
13. eṣaḥ meghaḥ iva ākāśe vṛkṣaṣaṇḍaḥ prakāśate
meghasaṃghātavipulaḥ paryantakadalīvṛtaḥ
13. एषः वृक्षषण्डः आकाशे मेघः इव प्रकाशते सः
मेघसंघातविपulअः पर्यन्तकदलीवृतः (अस्ति)
13. This thicket of trees appears in the sky like a cloud, vast like a mass of clouds, and surrounded by plantain trees at its edges.
किमेतज्ज्ञातुमिच्छामि सखे कौतूहलं मम ।
कौतूहलापनयनं कर्तुमिच्छाम्यहं त्वया ॥१४॥
14. kimetajjñātumicchāmi sakhe kautūhalaṃ mama ,
kautūhalāpanayanaṃ kartumicchāmyahaṃ tvayā.
14. kim etat jñātum icchāmi sakhe kautūhalam mama
| kautūhalāpanayanam kartum icchāmi aham tvayā
14. sakhe mama kautūhalam etat kim jñātum icchāmi
aham tvayā kautūhalāpanayanam kartum icchāmi
14. My friend, I am curious. I wish to know what this is. I desire that you remove my curiosity.
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राघवस्य महात्मनः ।
गच्छन्नेवाचचक्षे ऽथ सुग्रीवस्तन्महद्वनम् ॥१५॥
15. tasya tadvacanaṃ śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ ,
gacchannevācacakṣe'tha sugrīvastanmahadvanam.
15. tasya tat vacanam śrutvā rāghavasya mahātmanaḥ |
gacchan eva ācacakshe atha sugrīvaḥ tat mahat vanam
15. mahātmanaḥ rāghavasya tat vacanam śrutvā atha
sugrīvaḥ gacchan eva tat mahat vanam ācacakshe
15. Having heard those words of the great-souled Rāghava, Sugrīva then described that great forest even as he walked.
एतद् राघव विस्तीर्णमाश्रमं श्रमनाशनम् ।
उद्यानवनसंपन्नं स्वादुमूलफलोदकम् ॥१६॥
16. etad rāghava vistīrṇamāśramaṃ śramanāśanam ,
udyānavanasaṃpannaṃ svādumūlaphalodakam.
16. etat rāghava vistīrṇam āśramam śramanāśanam
| udyānavanasampannam svādumūlaphalodakam
16. rāghava etat vistīrṇam śramanāśanam āśramam
udyānavanasampannam svādumūlaphalodakam
16. O Rāghava, this is a vast hermitage (āśrama) that dispels fatigue. It is rich with gardens and forests, and offers sweet roots, fruits, and water.
अत्र सप्तजना नाम मुनयः संशितव्रताः ।
सप्तैवासन्नधःशीर्षा नियतं जलशायिनः ॥१७॥
17. atra saptajanā nāma munayaḥ saṃśitavratāḥ ,
saptaivāsannadhaḥśīrṣā niyataṃ jalaśāyinaḥ.
17. atra saptajanāḥ nāma munayaḥ saṃśitavratāḥ |
sapta eva āsan adhaḥśīrṣāḥ niyatam jalaśāyinaḥ
17. atra saṃśitavratāḥ saptajanā nāma munayaḥ
sapta eva niyatam adhaḥśīrṣāḥ jalaśāyinaḥ āsan
17. Here lived seven sages (muni) named Saptajanā, who observed strict vows. These same seven constantly remained in the water with their heads submerged.
सप्तरात्रकृताहारा वायुना वनवासिनः ।
दिवं वर्षशतैर्याताः सप्तभिः सकलेवराः ॥१८॥
18. saptarātrakṛtāhārā vāyunā vanavāsinaḥ ,
divaṃ varṣaśatairyātāḥ saptabhiḥ sakalevarāḥ.
18. sapta-rātra-kṛta-āhārāḥ vāyunā vanavāsinaḥ
divam varṣa-śataiḥ yātāḥ saptabhiḥ sa-kalevarāḥ
18. vanavāsinaḥ sapta-rātra-kṛta-āhārāḥ vāyunā
saptabhiḥ varṣa-śataiḥ sa-kalevarāḥ divam yātāḥ
18. Those forest dwellers who partook of food only once every seven nights, sustaining themselves primarily on air, ascended to heaven with their physical bodies after seven hundred years.
तेषामेवं प्रभावेन द्रुमप्राकारसंवृतम् ।
आश्रमं सुदुराधर्षमपि सेन्द्रैः सुरासुरैः ॥१९॥
19. teṣāmevaṃ prabhāvena drumaprākārasaṃvṛtam ,
āśramaṃ sudurādharṣamapi sendraiḥ surāsuraiḥ.
19. teṣām evam prabhāveṇa druma-prākāra-saṃvṛtam
āśramam su-durādharṣam api sa-indraiḥ sura-asuraiḥ
19. teṣām evam prabhāveṇa druma-prākāra-saṃvṛtam
su-durādharṣam āśramam sa-indraiḥ sura-asuraiḥ api
19. Such was their power that their hermitage (āśrama), encircled by a wall of trees, was extremely difficult to assault, even for the gods and demons, including Indra.
पक्षिणो वर्जयन्त्येतत्तथान्ये वनचारिणः ।
विशन्ति मोहाद् ये ऽप्यत्र निवर्तन्ते न ते पुनः ॥२०॥
20. pakṣiṇo varjayantyetattathānye vanacāriṇaḥ ,
viśanti mohād ye'pyatra nivartante na te punaḥ.
20. pakṣiṇaḥ varjayanti etat tathā anye vanacāriṇaḥ
viśanti mohāt ye api atra nivartante na te punaḥ
20. pakṣiṇaḥ anye vanacāriṇaḥ tathā etat varjayanti
ye api mohāt atra viśanti te punaḥ na nivartante
20. Birds avoid this place, and similarly, other forest-dwelling creatures shun it. Even those who enter here out of delusion never return.
विभूषणरवाश्चात्र श्रूयन्ते सकलाक्षराः ।
तूर्यगीतस्वनाश्चापि गन्धो दिव्यश्च राघव ॥२१॥
21. vibhūṣaṇaravāścātra śrūyante sakalākṣarāḥ ,
tūryagītasvanāścāpi gandho divyaśca rāghava.
21. vibhūṣaṇa-ravāḥ ca atra śrūyante sakala-akṣarāḥ
tūrya-gīta-svanāḥ ca api gandhaḥ divyaḥ ca rāghava
21. rāghava atra sakala-akṣarāḥ vibhūṣaṇa-ravāḥ ca
tūrya-gīta-svanāḥ ca api śrūyante divyaḥ gandhaḥ ca
21. And here, O Rāghava, are heard the distinct sounds of ornaments, as well as the melodies of musical instruments and songs, and a divine fragrance is perceived.
त्रेताग्नयो ऽपि दीप्यन्ते धूमो ह्येष प्रदृश्यते ।
वेष्टयन्निव वृक्षाग्रान् कपोताङ्गारुणो घनः ॥२२॥
22. tretāgnayo'pi dīpyante dhūmo hyeṣa pradṛśyate ,
veṣṭayanniva vṛkṣāgrān kapotāṅgāruṇo ghanaḥ.
22. tretāgnayaḥ api dīpyante dhūmaḥ hi eṣaḥ pradṛśyate
veṣṭayan iva vṛkṣāgrān kapotāṅgāruṇaḥ ghanaḥ
22. dhūmaḥ hi eṣaḥ kapotāṅgāruṇaḥ ghanaḥ vṛkṣāgrān
veṣṭayan iva pradṛśyate tretāgnayaḥ api dīpyante
22. The three sacred fires are burning brightly, for indeed, this smoke is visible, appearing like a dove-colored cloud, reddish and seemingly encircling the treetops.
कुरु प्रणामं धर्मात्मंस्तान् समुद्दिश्य राघवः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा प्रयतः संयताञ्जलिः ॥२३॥
23. kuru praṇāmaṃ dharmātmaṃstān samuddiśya rāghavaḥ ,
lakṣmaṇena saha bhrātrā prayataḥ saṃyatāñjaliḥ.
23. kuru praṇāmaṃ dharmātman tān samudiśya rāghavaḥ
lakṣmaṇena saha bhrātrā prayataḥ saṃyatāñjaliḥ
23. dharmātman tān samudiśya praṇāmaṃ kuru rāghavaḥ
lakṣmaṇena bhrātrā saha prayataḥ saṃyatāñjaliḥ
23. “O righteous soul (dharma-ātman), offer salutations, keeping those [sages] in mind.” Rāghava (Rāma), with his brother Lakṣmaṇa, [did so] reverently and with folded hands.
प्रणमन्ति हि ये तेषामृषीणां भावितात्मनाम् ।
न तेषामशुभं किं चिच्छरीरे राम दृश्यते ॥२४॥
24. praṇamanti hi ye teṣāmṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām ,
na teṣāmaśubhaṃ kiṃ ciccharīre rāma dṛśyate.
24. praṇamanti hi ye teṣām ṛṣīṇām bhāvitātmanām
na teṣām aśubhaṃ kim cit śarīre rāma dṛśyate
24. rāma hi ye bhāvitātmanām teṣām ṛṣīṇām praṇamanti
teṣām śarīre kim cit aśubhaṃ na dṛśyate
24. Indeed, O Rāma, for those who bow down to these sages whose souls (ātman) are pure, no inauspicious sign is seen on their bodies.
ततो रामः सह भ्रात्रा लक्ष्मणेन कृताञ्जलिः ।
समुद्दिश्य महात्मानस्तानृषीनभ्यवादयत् ॥२५॥
25. tato rāmaḥ saha bhrātrā lakṣmaṇena kṛtāñjaliḥ ,
samuddiśya mahātmānastānṛṣīnabhyavādayat.
25. tataḥ rāmaḥ saha bhrātrā lakṣmaṇena kṛtāñjaliḥ
samudiśya mahātmanaḥ tān ṛṣīn abhyavādayat
25. tataḥ rāmaḥ bhrātrā lakṣmaṇena saha kṛtāñjaliḥ
samudiśya tān mahātmanaḥ ṛṣīn abhyavādayat
25. Then Rāma, along with his brother Lakṣmaṇa, and with folded hands, offered salutations to those great-souled (mahātman) sages, keeping them in mind.
अभिवाद्य च धर्मात्मा रामो भ्राता च लक्ष्मणः ।
सुग्रीवो वानराश्चैव जग्मुः संहृष्टमानसाः ॥२६॥
26. abhivādya ca dharmātmā rāmo bhrātā ca lakṣmaṇaḥ ,
sugrīvo vānarāścaiva jagmuḥ saṃhṛṣṭamānasāḥ.
26. abhivādya ca dharmātmā rāmaḥ bhrātā ca lakṣmaṇaḥ
sugrīvaḥ vānarāḥ ca eva jagmuḥ saṃhṛṣṭamānasāḥ
26. dharmātmā rāmaḥ ca bhrātā lakṣmaṇaḥ sugrīvaḥ ca
eva vānarāḥ abhivādya saṃhṛṣṭamānasāḥ jagmuḥ
26. Having offered their respects, the righteous (dharmātmā) Rama, his brother Lakshmana, and Sugriva, along with the monkeys, set out with greatly delighted minds.
ते गत्वा दूरमध्वानं तस्मात् सप्तजनाश्रमात् ।
ददृशुस्तां दुराधर्षां किष्किन्धां वालिपालिताम् ॥२७॥
27. te gatvā dūramadhvānaṃ tasmāt saptajanāśramāt ,
dadṛśustāṃ durādharṣāṃ kiṣkindhāṃ vālipālitām.
27. te gatvā dūram adhvānam tasmāt saptajanāśramāt
dadṛśuḥ tām durādharṣām kiṣkindhām vālipālitām
27. te tasmāt saptajanāśramāt dūram adhvānam gatvā
vālipālitām durādharṣām tām kiṣkindhām dadṛśuḥ
27. They, having traveled a long distance from that hermitage (āśrama) of the seven sages, saw that impregnable Kishkindha, which was protected by Vali.