Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-116

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
शिरस्यञ्जलिमादाय कैकेयीनन्दिवर्धनः ।
बभाषे भरतो ज्येष्ठं रामं सत्यपराक्रमम् ॥१॥
1. śirasyañjalimādāya kaikeyīnandivardhanaḥ ,
babhāṣe bharato jyeṣṭhaṃ rāmaṃ satyaparākramam.
1. śirasi añjalim ādāya kaikeyīnandivardhanaḥ
babhāṣe bharataḥ jyeṣṭham rāmam satyaparākramam
1. kaikeyīnandivardhanaḥ bharataḥ śirasi añjalim
ādāya satyaparākramam jyeṣṭham rāmam babhāṣe
1. Bharata, who brought joy to Kaikeyī, reverently placed his folded hands on his head and then addressed his elder brother Rama, who was renowned for his true prowess.
पूजिता मामिका माता दत्तं राज्यमिदं मम ।
तद्ददामि पुनस्तुभ्यं यथा त्वमददा मम ॥२॥
2. pūjitā māmikā mātā dattaṃ rājyamidaṃ mama ,
taddadāmi punastubhyaṃ yathā tvamadadā mama.
2. pūjitā māmikā mātā dattam rājyam idam mama
tat dadāmi punaḥ tubhyam yathā tvam adadā mama
2. māmikā mātā pūjitā idam rājyam mama dattam
tat punaḥ tubhyam dadāmi yathā tvam mama adadā
2. My mother has been duly honored, and this kingdom has been bestowed upon me. I now return that very kingdom to you, just as you had formerly given it to me.
धुरमेकाकिना न्यस्तामृषभेण बलीयसा ।
किशोरवद्गुरुं भारं न वोढुमहमुत्सहे ॥३॥
3. dhuramekākinā nyastāmṛṣabheṇa balīyasā ,
kiśoravadguruṃ bhāraṃ na voḍhumahamutsahe.
3. dhuram ekākinā nyastām ṛṣabheṇa balīyasā
kiśoravat gurum bhāram na voḍhum aham utsahe
3. aham kiśoravat ekākinā balīyasā ṛṣabheṇa
nyastām gurum bhāram dhuram voḍhum na utsahe
3. I am unable to bear this heavy burden, which was placed by a mighty bull onto a single individual, just as a young calf cannot carry such a weighty load.
वारिवेगेन महता भिन्नः सेतुरिव क्षरन् ।
दुर्बन्धनमिदं मन्ये राज्यच्छिद्रमसंवृतम् ॥४॥
4. vārivegena mahatā bhinnaḥ seturiva kṣaran ,
durbandhanamidaṃ manye rājyacchidramasaṃvṛtam.
4. vārivegena mahatā bhinnaḥ setuḥ iva kṣaran
durbandhanam idam manye rājyacchidram asaṃvṛtam
4. aham idam durbandhanam asaṃvṛtam rājyacchidram
mahatā vārivegena bhinnaḥ kṣaran setuḥ iva manye
4. I consider this flaw in the kingdom, which is poorly managed and exposed, to be like a dam broken and leaking due to a mighty torrent of water.
गतिं खर इवाश्वस्य हंसस्येव च वायसः ।
नान्वेतुमुत्सहे देव तव मार्गमरिंदम ॥५॥
5. gatiṃ khara ivāśvasya haṃsasyeva ca vāyasaḥ ,
nānvetumutsahe deva tava mārgamariṃdama.
5. gatim kharaḥ iva aśvasya haṃsasya iva ca vāyasaḥ
na anvetum utsahe deva tava mārgam ariṃdama
5. deva ariṃdama kharaḥ aśvasya gatim iva ca vāyasaḥ
haṃsasya iva tava mārgam anvetum na utsahe
5. O Lord, O vanquisher of foes, I am unable to follow your path, just as a donkey cannot keep pace with a horse, nor a crow with a swan.
यथा च रोपितो वृक्षो जातश्चान्तर्निवेशने ।
महांश्च सुदुरारोहो महास्कन्धः प्रशाखवान् ॥६॥
6. yathā ca ropito vṛkṣo jātaścāntarniveśane ,
mahāṃśca sudurāroho mahāskandhaḥ praśākhavān.
6. yathā ca ropitaḥ vṛkṣaḥ jātaḥ ca antar niveśane
mahān ca sudurārohaḥ mahāskandhaḥ praśākhavān
6. yathā ca vṛkṣaḥ ropitaḥ ca antar niveśane jātaḥ
mahān ca sudurārohaḥ mahāskandhaḥ praśākhavān
6. Just as a tree that is planted and grows within a dwelling, becoming mighty, very difficult to climb, with a massive trunk and many branches...
शीर्येत पुष्पितो भूत्वा न फलानि प्रदर्शयेत् ।
तस्य नानुभवेदर्थं यस्य हेतोः स रोप्यते ॥७॥
7. śīryeta puṣpito bhūtvā na phalāni pradarśayet ,
tasya nānubhavedarthaṃ yasya hetoḥ sa ropyate.
7. śīryeta puṣpitaḥ bhūtvā na phalāni pradarśayet
tasya na anubhavet artham yasya hetoḥ saḥ ropyate
7. puṣpitaḥ bhūtvā na phalāni pradarśayet śīryeta
tasya artham na anubhavet yasya hetoḥ saḥ ropyate
7. ...yet, after blossoming, it were to wither and not produce fruits, then one would not realize the purpose for which it was originally planted.
एषोपमा महाबाहो त्वमर्थं वेत्तुमर्हसि ।
यद्यस्मान्मनुजेन्द्र त्वं भक्तान्भृत्यान्न शाधि हि ॥८॥
8. eṣopamā mahābāho tvamarthaṃ vettumarhasi ,
yadyasmānmanujendra tvaṃ bhaktānbhṛtyānna śādhi hi.
8. eṣā upamā mahābāho tvam artham vettum arhasi yadi
asmān manujendra tvam bhaktān bhṛtyān na śādhi hi
8. mahābāho manujendra eṣā upamā tvam artham vettum
arhasi yadi tvam asmān bhaktān bhṛtyān na śādhi hi
8. O mighty-armed one, you should understand the meaning of this analogy: if you, O lord of men, do not indeed guide us, your devoted servants, then it would be as with that tree.
जगदद्याभिषिक्तं त्वामनुपश्यतु सर्वतः ।
प्रतपन्तमिवादित्यं मध्याह्ने दीप्ततेजसं ॥९॥
9. jagadadyābhiṣiktaṃ tvāmanupaśyatu sarvataḥ ,
pratapantamivādityaṃ madhyāhne dīptatejasaṃ.
9. jagat adya abhiṣiktam tvām anupaśyatu sarvataḥ
pratapantam iva ādityam madhyāhne dīptatejasam
9. adya jagat abhiṣiktam tvām sarvataḥ anupaśyatu
madhyāhne dīptatejasam ādityam iva pratapantam
9. Let the entire world behold you today, consecrated, shining from all directions like the blazing sun with brilliant radiance at midday.
तूर्यसंघातनिर्घोषैः काञ्चीनूपुरनिस्वनैः ।
मधुरैर्गीतशब्दैश्च प्रतिबुध्यस्व शेष्व च ॥१०॥
10. tūryasaṃghātanirghoṣaiḥ kāñcīnūpuranisvanaiḥ ,
madhurairgītaśabdaiśca pratibudhyasva śeṣva ca.
10. tūryasaṃghātanirghoṣaiḥ kāñcīnūpuranisvanaiḥ
madhuraiḥ gītaśabdaiḥ ca pratibudhyasva śeṣva ca
10. tūryasaṃghātanirghoṣaiḥ kāñcīnūpuranisvanaiḥ
madhuraiḥ gītaśabdaiḥ ca pratibudhyasva ca śeṣva
10. Awaken to the resounding sounds of numerous musical instruments, the jingling of waist-belts and anklets, and the sweet melodies of songs; and then, may you find rest.
यावदावर्तते चक्रं यावती च वसुंधरा ।
तावत्त्वमिह सर्वस्य स्वामित्वमभिवर्तय ॥११॥
11. yāvadāvartate cakraṃ yāvatī ca vasuṃdharā ,
tāvattvamiha sarvasya svāmitvamabhivartaya.
11. yāvat āvartate cakram yāvatī ca vasundharā
tāvat tvam iha sarvasya svāmitvam abhivartaya
11. yāvat cakram āvartate ca yāvatī vasundharā
tāvat tvam iha sarvasya svāmitvam abhivartaya
11. As long as the wheel of time (or sovereignty) turns, and as far as the earth extends, so long may you here exercise lordship (svāmitvam) over all.
भरतस्य वचः श्रुत्वा रामः परपुरंजयः ।
तथेति प्रतिजग्राह निषसादासने शुभे ॥१२॥
12. bharatasya vacaḥ śrutvā rāmaḥ parapuraṃjayaḥ ,
tatheti pratijagrāha niṣasādāsane śubhe.
12. bharatasya vacaḥ śrutvā rāmaḥ parapuraṃjayaḥ
tathā iti pratijagrāha niṣasāda āsane śubhe
12. bharatasya vacaḥ śrutvā parapuraṃjayaḥ rāmaḥ
"tathā" iti pratijagrāha śubhe āsane niṣasāda
12. Having heard Bharata's words, Rama, the conqueror of enemy cities, accepted (his request), saying "So be it," and sat down on the auspicious seat.
ततः शत्रुघ्नवचनान्निपुणाः श्मश्रुवर्धकाः ।
सुखहस्ताः सुशीघ्राश्च राघवं पर्युपासत ॥१३॥
13. tataḥ śatrughnavacanānnipuṇāḥ śmaśruvardhakāḥ ,
sukhahastāḥ suśīghrāśca rāghavaṃ paryupāsata.
13. tataḥ śatrughnavacanāt nipuṇāḥ śmaśruvardhakāḥ
sukhahastāḥ suśīghrāḥ ca rāghavaṃ paryupāsata
13. tataḥ śatrughnavacanāt nipuṇāḥ sukhahastāḥ
suśīghrāḥ ca śmaśruvardhakāḥ rāghavaṃ paryupāsata
13. Then, following Śatrughna's instructions, skilled barbers, gentle-handed and very swift, attended upon Rāma.
पूर्वं तु भरते स्नाते लक्ष्मणे च महाबले ।
सुग्रीवे वानरेन्द्रे च राक्षसेन्द्रे विभीषणे ॥१४॥
14. pūrvaṃ tu bharate snāte lakṣmaṇe ca mahābale ,
sugrīve vānarendre ca rākṣasendre vibhīṣaṇe.
14. pūrvaṃ tu bharate snāte lakṣmaṇe ca mahābale
sugrīve vānarendre ca rākṣasendre vibhīṣaṇe
14. tu pūrvaṃ bharate snāte ca mahābale lakṣmaṇe
ca vānarendre sugrīve ca rākṣasendre vibhīṣaṇe
14. But first, after Bharata, the mighty Lakṣmaṇa, Sugrīva the lord of monkeys, and Vibhīṣaṇa the lord of rākṣasas had all bathed.
विशोधितजटः स्नातश्चित्रमाल्यानुलेपनः ।
महार्हवसनोपेतस्तस्थौ तत्र श्रिया ज्वलन् ॥१५॥
15. viśodhitajaṭaḥ snātaścitramālyānulepanaḥ ,
mahārhavasanopetastasthau tatra śriyā jvalan.
15. viśodhitajaṭaḥ snātaḥ citramālyānulepanaḥ
mahārhavasanopetaḥ tasthau tatra śriyā jvalan
15. viśodhitajaṭaḥ snātaḥ citramālyānulepanaḥ
mahārhavasanopetaḥ tatra śriyā jvalan tasthau
15. With his matted hair cleansed, bathed, and adorned with colorful garlands and ointments, wearing precious garments, he stood there, radiant with splendor.
प्रतिकर्म च रामस्य कारयामास वीर्यवान् ।
लक्ष्मणस्य च लक्ष्मीवानिक्ष्वाकुकुलवर्धनः ॥१६॥
16. pratikarma ca rāmasya kārayāmāsa vīryavān ,
lakṣmaṇasya ca lakṣmīvānikṣvākukulavardhanaḥ.
16. pratikarma ca rāmasya kārayāmāsa vīryavān
lakṣmaṇasya ca lakṣmīvān ikṣvākukulavardhanaḥ
16. vīryavān lakṣmīvān ikṣvākukulavardhanaḥ ca
rāmasya lakṣmaṇasya ca pratikarma kārayāmāsa
16. And the powerful, glorious one, who furthered the Ikṣvāku lineage, arranged for the grooming of both Rāma and Lakṣmaṇa.
प्रतिकर्म च सीतायाः सर्वा दशरथस्त्रियः ।
आत्मनैव तदा चक्रुर्मनस्विन्यो मनोहरम् ॥१७॥
17. pratikarma ca sītāyāḥ sarvā daśarathastriyaḥ ,
ātmanaiva tadā cakrurmanasvinyo manoharam.
17. pratikarma ca sītāyāḥ sarvāḥ daśarathastriyaḥ
ātmanā eva tadā cakruḥ manasvinyaḥ manoharam
17. tadā sarvāḥ manasvinyaḥ daśarathastriyaḥ ātmanā
eva sītāyāḥ manoharam pratikarma ca cakruḥ
17. All the high-minded wives of Daśaratha then personally prepared charming adornments for Sītā.
ततो राघवपत्नीनां सर्वासामेव शोभनम् ।
चकार यत्नात् कौसल्या प्रहृष्टा पुत्रवत्सला ॥१८॥
18. tato rāghavapatnīnāṃ sarvāsāmeva śobhanam ,
cakāra yatnāt kausalyā prahṛṣṭā putravatsalā.
18. tataḥ rāghavapatnīnām sarvāsām eva śobhanam
cakāra yatnāt kausalyā prahr̥ṣṭā putravatsalā
18. tataḥ prahr̥ṣṭā putravatsalā kausalyā yatnāt
sarvāsām eva rāghavapatnīnām śobhanam cakāra
18. Then, Kausalyā, who was delighted and very affectionate towards her son, carefully prepared beautiful adornments for all of Rāghava's wives.
ततः शत्रुघ्नवचनात् सुमन्त्रो नाम सारथिः ।
योजयित्वाभिचक्राम रथं सर्वाङ्गशोभनम् ॥१९॥
19. tataḥ śatrughnavacanāt sumantro nāma sārathiḥ ,
yojayitvābhicakrāma rathaṃ sarvāṅgaśobhanam.
19. tataḥ śatrughnavacanāt sumantraḥ nāma sārathiḥ
yojayitvā abhicakrāma ratham sarvāṅgaśobhanam
19. tataḥ śatrughnavacanāt nāma sārathiḥ sumantraḥ
sarvāṅgaśobhanam ratham yojayitvā abhicakrāma
19. Then, at Śatrughna's command, the charioteer named Sumantra, after yoking the chariot that was splendid in every part, approached.
अर्कमण्डलसंकाशं दिव्यं दृष्ट्वा रथं स्थितम् ।
आरुरोह महाबाहू रामः सत्यपराक्रमः ॥२०॥
20. arkamaṇḍalasaṃkāśaṃ divyaṃ dṛṣṭvā rathaṃ sthitam ,
āruroha mahābāhū rāmaḥ satyaparākramaḥ.
20. arkamaṇḍalasaṃkāśam divyam dr̥ṣṭvā ratham
sthitam ārurūha mahābāhuḥ rāmaḥ satyaparākramaḥ
20. divyam arkamaṇḍalasaṃkāśam sthitam ratham
dr̥ṣṭvā mahābāhuḥ satyaparākramaḥ rāmaḥ ārurūha
20. Having seen the divine chariot, resembling the sun's orb, standing ready, Rāma, the mighty-armed one of true valor, mounted it.
अयोध्यायां तु सचिवा राज्ञो दशरथस्य ये ।
पुरोहितं पुरस्कृत्य मन्त्रयामासुरर्थवत् ॥२१॥
21. ayodhyāyāṃ tu sacivā rājño daśarathasya ye ,
purohitaṃ puraskṛtya mantrayāmāsurarthavat.
21. ayodhyāyām tu sacivāḥ rājñaḥ daśarathasya ye
purohitam puraskṛtya mantrayāmāsuḥ arthavat
21. ye daśarathasya rājñaḥ sacivāḥ ayodhyāyām tu
purohitam puraskṛtya arthavat mantrayāmāsuḥ
21. In Ayodhya, the ministers of King Daśaratha, with the royal priest at their head, held a meaningful consultation.
मन्त्रयन् रामवृद्ध्यर्थं वृत्त्यर्थं नगरस्य च ।
सर्वमेवाभिषेकार्थं जयार्हस्य महात्मनः ।
कर्तुमर्हथ रामस्य यद् यन्मङ्गलपूर्वकम् ॥२२॥
22. mantrayan rāmavṛddhyarthaṃ vṛttyarthaṃ nagarasya ca ,
sarvamevābhiṣekārthaṃ jayārhasya mahātmanaḥ ,
kartumarhatha rāmasya yad yanmaṅgalapūrvakam.
22. mantrayan rāmavṛddhyartham vṛttyartham
nagarasya ca sarvam eva abhiṣekārtham
jayārhasya mahātmanaḥ kartum
arhatha rāmasya yat yat maṅgalapūrvakam
22. mantrayan rāmavṛddhyartham ca nagarasya
vṛttyartham rāmasya jayārhasya
mahātmanaḥ sarvam eva yat yat
maṅgalapūrvakam abhiṣekārtham kartum arhatha
22. While deliberating for the advancement of Rāma and the sustenance of the city, they concluded: 'You (ministers) must indeed perform every auspicious act for Rāma's consecration, as he is the great-souled (mahātman) one worthy of victory.'
इति ते मन्त्रिणः सर्वे संदिश्य तु पुरोहितम् ।
नगरान्निर्ययुस्तूर्णं रामदर्शनबुद्धयः ॥२३॥
23. iti te mantriṇaḥ sarve saṃdiśya tu purohitam ,
nagarānniryayustūrṇaṃ rāmadarśanabuddhayaḥ.
23. iti te mantriṇaḥ sarve saṃdiśya tu purohitam
nagarāt niryayuḥ tūrṇam rāmadarśanabuddhayaḥ
23. iti te sarve mantriṇaḥ purohitam tu saṃdiśya
rāmadarśanabuddhayaḥ nagarāt tūrṇam niryayuḥ
23. Thus, all those ministers, having instructed the royal priest, quickly departed from the city, their intention being to see Rāma.
हरियुक्तं सहस्राक्षो रथमिन्द्र इवानघः ।
प्रययौ रथमास्थाय रामो नगरमुत्तमम् ॥२४॥
24. hariyuktaṃ sahasrākṣo rathamindra ivānaghaḥ ,
prayayau rathamāsthāya rāmo nagaramuttamam.
24. hariyuktam sahasrākṣaḥ ratham indraḥ iva anaghaḥ
prāyayau ratham āsthāya rāmaḥ nagaram uttamam
24. anaghaḥ rāmaḥ ratham āsthāya uttamam nagaram
prāyayau sahasrākṣaḥ indraḥ hariyuktam ratham iva
24. Just as the thousand-eyed Indra (travels) by mounting his chariot yoked with bay horses, so too the faultless Rāma, having ascended a chariot, proceeded to the splendid city.
जग्राह भरतो रश्मीञ् शत्रुघ्नश्छत्रमाददे ।
लक्ष्मणो व्यजनं तस्य मूर्ध्नि संपर्यवीजयत् ॥२५॥
25. jagrāha bharato raśmīñ śatrughnaśchatramādade ,
lakṣmaṇo vyajanaṃ tasya mūrdhni saṃparyavījayat.
25. jagrāha bharataḥ raśmīn śatrughnaḥ chatram ādade
lakṣmaṇaḥ vyajanam tasya mūrdhni samparyavījayat
25. bharataḥ raśmīn jagrāha śatrughnaḥ chatram ādade
lakṣmaṇaḥ tasya mūrdhni vyajanam samparyavījayat
25. Bharata took the reins. Shatrughna held the parasol. Lakshmana fanned him around his head with a whisk.
श्वेतं च वालव्यजनं सुग्रीवो वानरेश्वरः ।
अपरं चन्द्रसंकाशं राक्षसेन्द्रो विभीषणः ॥२६॥
26. śvetaṃ ca vālavyajanaṃ sugrīvo vānareśvaraḥ ,
aparaṃ candrasaṃkāśaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ.
26. śvetam ca vālavyajanam sugrīvaḥ vānareśvaraḥ
aparam chandrasaṃkāśam rākṣasendraḥ vibhīṣaṇaḥ
26. vānarīśvaraḥ sugrīvaḥ śvetam vālavyajanam ca
rākṣasendraḥ vibhīṣaṇaḥ chandrasaṃkāśam aparam
26. Sugriva, the lord of monkeys, held a white yak-tail whisk. And Vibhishana, the lord of rākṣasas, held another, shining like the moon.
ऋषिसंघैर् तदाकाशे देवैश्च समरुद्गणैः ।
स्तूयमानस्य रामस्य शुश्रुवे मधुरध्वनिः ॥२७॥
27. ṛṣisaṃghair tadākāśe devaiśca samarudgaṇaiḥ ,
stūyamānasya rāmasya śuśruve madhuradhvaniḥ.
27. ṛṣisaṃghaiḥ tadā ākāśe devaiḥ ca samarudgaṇaiḥ
stūyamānasya rāmasya śuśruve madhuradhvaniḥ
27. tadā ākāśe ṛṣisaṃghaiḥ ca samarudgaṇaiḥ devaiḥ
stūyamānasya rāmasya madhuradhvaniḥ śuśruve
27. Then, in the sky, a sweet sound of Rama, who was being praised by throngs of sages and by gods along with the Marut hosts, was heard.
ततः शत्रुंजयं नाम कुञ्जरं पर्वतोपमम् ।
आरुरोह महातेजाः सुग्रीवो वानरेश्वरः ॥२८॥
28. tataḥ śatruṃjayaṃ nāma kuñjaraṃ parvatopamam ,
āruroha mahātejāḥ sugrīvo vānareśvaraḥ.
28. tataḥ śatruñjayam nāma kuñjaram parvatopamam
ārūroha mahātejāḥ sugrīvaḥ vānareśvaraḥ
28. tataḥ mahātejāḥ vānareśvaraḥ sugrīvaḥ
śatruñjayam nāma parvatopamam kuñjaram ārūroha
28. Thereafter, the mighty Sugriva, the lord of monkeys, mounted the mountain-like elephant named Shatrunjaya (conqueror of enemies).
नवनागसहस्राणि ययुरास्थाय वानराः ।
मानुषं विग्रहं कृत्वा सर्वाभरणभूषिताः ॥२९॥
29. navanāgasahasrāṇi yayurāsthāya vānarāḥ ,
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā sarvābharaṇabhūṣitāḥ.
29. navanāgasahasrāṇi yayuḥ āsthāya vānarāḥ
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā sarvābharaṇabhūṣitāḥ
29. vānarāḥ mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā sarvābharaṇabhūṣitāḥ
navanāgasahasrāṇi āsthāya yayuḥ
29. The monkeys (vānarāḥ), having assumed human forms and adorned with all ornaments, proceeded with the might of nine thousand elephants.
शङ्खशब्दप्रणादैश्च दुन्दुभीनां च निस्वनैः ।
प्रययू पुरुषव्याघ्रस्तां पुरीं हर्म्यमालिनीम् ॥३०॥
30. śaṅkhaśabdapraṇādaiśca dundubhīnāṃ ca nisvanaiḥ ,
prayayū puruṣavyāghrastāṃ purīṃ harmyamālinīm.
30. śaṅkhaśabdapraṇādaiḥ ca dundubhīnāṃ ca nisvanaiḥ
prayayū puruṣavyāghraḥ tām purīṃ harmyamālinīm
30. śaṅkhaśabdapraṇādaiḥ ca dundubhīnāṃ ca nisvanaiḥ
puruṣavyāghraḥ tām harmyamālinīm purīṃ prayayū
30. With the resounding sounds of conches and the beats of drums, they (the monkeys) and the tiger among men (puruṣavyāghra) proceeded towards that city adorned with mansions.
ददृशुस्ते समायान्तं राघवं सपुरःसरम् ।
विराजमानं वपुषा रथेनातिरथं तदा ॥३१॥
31. dadṛśuste samāyāntaṃ rāghavaṃ sapuraḥsaram ,
virājamānaṃ vapuṣā rathenātirathaṃ tadā.
31. dadṛśuḥ te samāyāntaṃ rāghavaṃ sapuraḥsaram
virājamānaṃ vapuṣā rathena atirathaṃ tadā
31. tadā te sapuraḥsaram vapuṣā virājamānaṃ
rathena atirathaṃ samāyāntaṃ rāghavaṃ dadṛśuḥ
31. Then they saw Rama (Rāghava) approaching, accompanied by his vanguard, resplendent in form and a mighty warrior (atiratha) in his chariot.
ते वर्धयित्वा काकुत्स्थं रामेण प्रतिनन्दिताः ।
अनुजग्मुर्महात्मानं भ्रातृभिः परिवारितम् ॥३२॥
32. te vardhayitvā kākutsthaṃ rāmeṇa pratinanditāḥ ,
anujagmurmahātmānaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritam.
32. te vardhayitvā kākutsthaṃ rāmeṇa pratinanditāḥ
anujagmuḥ mahātmānaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritam
32. te kākutsthaṃ vardhayitvā rāmeṇa pratinanditāḥ
bhrātṛbhiḥ parivāritam mahātmānaṃ anujagmuḥ
32. Having glorified Rama (Kākutstha), and having been welcomed in return by Rama (Rāma), they followed the great-souled one (mahātman) who was accompanied by his brothers.
अमात्यैर्ब्राह्मणैश्चैव तथा प्रकृतिभिर्वृतः ।
श्रिया विरुरुचे रामो नक्षत्रैरिव चन्द्रमाः ॥३३॥
33. amātyairbrāhmaṇaiścaiva tathā prakṛtibhirvṛtaḥ ,
śriyā viruruce rāmo nakṣatrairiva candramāḥ.
33. amātyaiḥ brāhmaṇaiḥ ca eva tathā prakṛtibhiḥ vṛtaḥ
śriyā viruruce rāmaḥ nakṣatraiḥ iva candramāḥ
33. rāmaḥ amātyaiḥ brāhmaṇaiḥ ca eva tathā prakṛtibhiḥ
vṛtaḥ śriyā nakṣatraiḥ iva candramāḥ viruruce
33. Surrounded by ministers, brahmins, and similarly by his people (prakṛti), Rama shone with glory, just like the moon among the constellations.
स पुरोगामिभिस्तूर्यैस्तालस्वस्तिकपाणिभिः ।
प्रव्याहरद्भिर्मुदितैर्मङ्गलानि ययौ वृतः ॥३४॥
34. sa purogāmibhistūryaistālasvastikapāṇibhiḥ ,
pravyāharadbhirmuditairmaṅgalāni yayau vṛtaḥ.
34. sa purogāmibhiḥ tūryaiḥ tālasvastikapāṇibhiḥ
pravyāharadbhiḥ muditaiḥ maṅgalāni yayau vṛtaḥ
34. sa purogāmibhiḥ tūryaiḥ tālasvastikapāṇibhiḥ
pravyāharadbhiḥ muditaiḥ maṅgalāni vṛtaḥ yayau
34. He proceeded, surrounded by joyous attendants walking ahead, holding musical instruments, cymbals, and auspicious symbols, and loudly proclaiming blessings.
अक्षतं जातरूपं च गावः कन्यास्तथा द्विजाः ।
नरा मोदकहस्ताश्च रामस्य पुरतो ययुः ॥३५॥
35. akṣataṃ jātarūpaṃ ca gāvaḥ kanyāstathā dvijāḥ ,
narā modakahastāśca rāmasya purato yayuḥ.
35. akṣatam jātarūpam ca gāvaḥ kanyāḥ tathā dvijāḥ
narāḥ modakahastāḥ ca rāmasya purataḥ yayuḥ
35. akṣatam jātarūpam ca gāvaḥ kanyāḥ tathā dvijāḥ
narāḥ modakahastāḥ ca rāmasya purataḥ yayuḥ
35. Unbroken grains of rice, gold, cows, young women, as well as brahmins (dvijāḥ) and men holding sweetmeats in their hands, all walked in front of Rama.
सख्यं च रामः सुग्रीवे प्रभावं चानिलात्मजे ।
वानराणां च तत् कर्म व्याचचक्षे ऽथ मन्त्रिणाम् ।
श्रुत्वा च विस्मयं जग्मुरयोध्यापुरवासिनः ॥३६॥
36. sakhyaṃ ca rāmaḥ sugrīve prabhāvaṃ cānilātmaje ,
vānarāṇāṃ ca tat karma vyācacakṣe'tha mantriṇām ,
śrutvā ca vismayaṃ jagmurayodhyāpuravāsinaḥ.
36. sakhyam ca rāmaḥ sugrīve prabhāvam
ca anilātmaje vānarāṇām ca tat karma
vyācacākṣe atha mantriṇām śrutvā
ca vismayam jagmuḥ ayodhyāpuravāsinaḥ
36. atha rāmaḥ mantriṇām sugrīve sakhyam
ca anilātmaje prabhāvam ca vānarāṇām
tat karma ca vyācacākṣe śrutvā
ca ayodhyāpuravāsinaḥ vismayam jagmuḥ
36. Rama then recounted to his ministers his friendship with Sugriva, the extraordinary power of the son of Vayu (Hanuman), and the deeds (karma) of the monkeys. Having heard this, the citizens of Ayodhya were filled with astonishment.
द्युतिमानेतदाख्याय रामो वानरसंवृतः ।
हृष्टपुष्टजनाकीर्णामयोध्यां प्रविवेश ह ॥३७॥
37. dyutimānetadākhyāya rāmo vānarasaṃvṛtaḥ ,
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇāmayodhyāṃ praviveśa ha.
37. dyutimān etat ākhyāya rāmaḥ vānarasamvṛtaḥ
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇām ayodhyām praviveśa ha
37. dyutimān rāmaḥ vānarasamvṛtaḥ etat ākhyāya
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇām ayodhyām praviveśa ha
37. The radiant Rama, surrounded by monkeys, having recounted these events, indeed entered Ayodhya, which was teeming with joyful and prosperous people.
ततो ह्यभ्युच्छ्रयन्पौराः पताकास्ते गृहे गृहे ।
ऐक्ष्वाकाध्युषितं रम्यमाससाद पितुर्गृहम् ॥३८॥
38. tato hyabhyucchrayanpaurāḥ patākāste gṛhe gṛhe ,
aikṣvākādhyuṣitaṃ ramyamāsasāda piturgṛham.
38. tataḥ hi abhyucchrayan paurāḥ patākāḥ te gṛhe
gṛhe aikṣvākādhyuṣitam ramyam āsasāda pituḥ gṛham
38. tataḥ hi te paurāḥ gṛhe gṛhe patākāḥ abhyucchrayan
pituḥ aikṣvākādhyuṣitam ramyam gṛham āsasāda
38. Then, indeed, the citizens, raising banners in every house, he (Rama) reached his father's beautiful abode, which was occupied by the Ikshvaku lineage.
पितुर्भवनमासाद्य प्रविश्य च महात्मनः ।
कौसल्यां च सुमित्रां च कैकेयीं चाभ्यवादयत् ॥३९॥
39. piturbhavanamāsādya praviśya ca mahātmanaḥ ,
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīṃ cābhyavādayat.
39. pituḥ bhavanam āsādya praviśya ca mahātmanaḥ
kausalyām ca sumitrām ca kaikeyīm ca abhyavādayat
39. mahātmanaḥ pituḥ bhavanam āsādya ca praviśya
kausalyām ca sumitrām ca kaikeyīm ca abhyavādayat
39. Having reached and entered his great-souled father's abode, he then saluted Kausalya, Sumitra, and Kaikeyi.
अथाब्रवीद् राजपुत्रो भरतं धर्मिणां वरम् ।
अथोपहितया वाचा मधुरं रघुनन्दनः ॥४०॥
40. athābravīd rājaputro bharataṃ dharmiṇāṃ varam ,
athopahitayā vācā madhuraṃ raghunandanaḥ.
40. atha abravīt rājaputraḥ bharatam dharmiṇām
varam atha upahitayā vācā madhuram raghunandanaḥ
40. atha raghunandanaḥ rājaputraḥ dharmiṇām varam
bharatam atha upahitayā madhuram vācā abravīt
40. Then Prince Rama spoke to Bharata, who was the best among those upholding (dharma). Thereupon, the delight of the Raghu dynasty spoke sweetly with a well-modulated voice.
यच्च मद्भवनं श्रेष्ठं साशोकवनिकं महत् ।
मुक्तावैदूर्यसंकीर्णं सुग्रीवस्य निवेदय ॥४१॥
41. yacca madbhavanaṃ śreṣṭhaṃ sāśokavanikaṃ mahat ,
muktāvaidūryasaṃkīrṇaṃ sugrīvasya nivedaya.
41. yat ca mat bhavanam śreṣṭham sa-aśokavanikam
mahat muktā-vaidūrya-saṃkīrṇam sugrīvasya nivedaya
41. yat ca mat bhavanam śreṣṭham sa-aśokavanikam
mahat muktāvaidūryasaṃkīrṇam sugrīvasya nivedaya
41. And report to Sugriva about that excellent and grand dwelling of mine, which has an aśoka garden and is adorned with pearls and lapis lazuli.
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा भरतः सत्यविक्रमः ।
पाणौ गृहीत्वा सुग्रीवं प्रविवेश तमालयम् ॥४२॥
42. tasya tadvacanaṃ śrutvā bharataḥ satyavikramaḥ ,
pāṇau gṛhītvā sugrīvaṃ praviveśa tamālayam.
42. tasya tat vacanam śrutvā bharataḥ satya-vikramaḥ
pāṇau gṛhītvā sugrīvam praviveśa tam ālayam
42. satyavikramaḥ bharataḥ tasya tat vacanam śrutvā
sugrīvam pāṇau gṛhītvā tam ālayam praviveśa
42. Having heard his words, Bharata, who was truly valorous, took Sugriva by the hand and entered that dwelling.
ततस्तैलप्रदीपांश्च पर्यङ्कास्तरणानि च ।
गृहीत्वा विविशुः क्षिप्रं शत्रुघ्नेन प्रचोदिताः ॥४३॥
43. tatastailapradīpāṃśca paryaṅkāstaraṇāni ca ,
gṛhītvā viviśuḥ kṣipraṃ śatrughnena pracoditāḥ.
43. tataḥ taila-pradīpān ca paryaṅka-āstaraṇāni ca
gṛhītvā viviśuḥ kṣipram śatrughnena pracoditāḥ
43. tataḥ śatrughnena pracoditāḥ tailapradīpān ca
paryaṅkāstaraṇāni ca gṛhītvā kṣipram viviśuḥ
43. Then, urged by Shatrughna, they quickly entered, bringing oil lamps and bed coverings.
उवाच च महातेजाः सुग्रीवं राघवानुजः ।
अभिषेकाय रामस्य दूतानाज्ञापय प्रभो ॥४४॥
44. uvāca ca mahātejāḥ sugrīvaṃ rāghavānujaḥ ,
abhiṣekāya rāmasya dūtānājñāpaya prabho.
44. uvāca ca mahā-tejāḥ sugrīvam rāghava-anujaḥ
abhiṣekāya rāmasya dūtān ājñāpaya prabho
44. ca mahātejāḥ rāghavānujaḥ sugrīvam uvāca
prabho rāmasya abhiṣekāya dūtān ājñāpaya
44. And the greatly effulgent younger brother of Rama said to Sugriva: "O lord, dispatch messengers for Rama's anointing (abhiṣeka)."
सौवर्णान् वानरेन्द्राणां चतुर्णां चतुरो घटान् ।
ददौ क्षिप्रं स सुग्रीवः सर्वरत्नविभूषितान् ॥४५॥
45. sauvarṇān vānarendrāṇāṃ caturṇāṃ caturo ghaṭān ,
dadau kṣipraṃ sa sugrīvaḥ sarvaratnavibhūṣitān.
45. sauvarṇān vānaréndrāṇām caturṇām caturaḥ ghaṭān
dadau kṣipram saḥ sugrīvaḥ sarvaratnavibhūṣitān
45. saḥ sugrīvaḥ kṣipram caturṇām vānaréndrāṇām
caturaḥ sauvarṇān sarvaratnavibhūṣitān ghaṭān dadau
45. That Sugrīva quickly gave four golden pitchers, adorned with all kinds of gems, to the four chief monkeys.
यथा प्रत्यूषसमये चतुर्णां सागराम्भसाम् ।
पूर्णैर्घटैः प्रतीक्षध्वं तथा कुरुत वानराः ॥४६॥
46. yathā pratyūṣasamaye caturṇāṃ sāgarāmbhasām ,
pūrṇairghaṭaiḥ pratīkṣadhvaṃ tathā kuruta vānarāḥ.
46. yathā pratyūṣasamaye caturṇām sāgarāmbhasām
pūrṇaiḥ ghaṭaiḥ pratīkṣadhvam tathā kuruta vānarāḥ
46. vānarāḥ yathā pratyūṣasamaye caturṇām sāgarāmbhasām
pūrṇaiḥ ghaṭaiḥ pratīkṣadhvam tathā kuruta
46. O monkeys, you must do as follows: at dawn, wait with pitchers filled with the waters of the four oceans.
एवमुक्ता महात्मानो वानरा वारणोपमाः ।
उत्पेतुर्गगनं शीघ्रं गरुडा इव शीघ्रगाः ॥४७॥
47. evamuktā mahātmāno vānarā vāraṇopamāḥ ,
utpeturgaganaṃ śīghraṃ garuḍā iva śīghragāḥ.
47. evam uktāḥ mahātmānaḥ vānarāḥ vāraṇopamāḥ
utpetuḥ gaganam śīghram garuḍāḥ iva śīghragāḥ
47. evam uktāḥ mahātmānaḥ vānarāḥ vāraṇopamāḥ
śīghram garuḍāḥ iva śīghragāḥ gaganam utpetuḥ
47. Having been thus addressed, the great-souled (ātman) monkeys, who resembled elephants, quickly flew up into the sky like swift-moving Garuḍas.
जाम्बवांश्च हनूमांश्च वेगदर्शी च वानरः ।
ऋषभश्चैव कलशाञ्जलपूर्णानथानयन् ।
नदीशतानां पञ्चानां जले कुम्भैरुपाहरन् ॥४८॥
48. jāmbavāṃśca hanūmāṃśca vegadarśī ca vānaraḥ ,
ṛṣabhaścaiva kalaśāñjalapūrṇānathānayan ,
nadīśatānāṃ pañcānāṃ jale kumbhairupāharan.
48. jāmbavān ca hanūmān ca vegadarśī
ca vānaraḥ ṛṣabhaḥ ca eva kalaśān
jalapūrṇān atha ānayan nadīśatānām
pañcānām jale kumbhaiḥ upāharan
48. jāmbavān ca hanūmān ca vegadarśī
ca vānaraḥ ṛṣabhaḥ ca eva atha
jalapūrṇān kalaśān ānayan kumbhaiḥ
pañcānām nadīśatānām jale upāharan
48. Jāmbavān, Hanūmān, the monkey Vegadarśī, and Ṛṣabha then brought pitchers full of water. With their pitchers, they fetched the waters of five hundred rivers.
पूर्वात् समुद्रात् कलशं जलपूर्णमथानयत् ।
सुषेणः सत्त्वसंपन्नः सर्वरत्नविभूषितम् ॥४९॥
49. pūrvāt samudrāt kalaśaṃ jalapūrṇamathānayat ,
suṣeṇaḥ sattvasaṃpannaḥ sarvaratnavibhūṣitam.
49. pūrvāt samudrāt kalaśam jalapūrṇam atha ānayat
suṣeṇaḥ sattvasampannaḥ sarvaratnavibhūṣitam
49. suṣeṇaḥ sattvasampannaḥ pūrvāt samudrāt jalapūrṇam
sarvaratnavibhūṣitam kalaśam atha ānayat
49. Then Suṣeṇa, who was endowed with great strength, brought a pot filled with water from the eastern ocean, a pot adorned with all kinds of gems.
ऋषभो दक्षिणात्तूर्णं
समुद्राज्जलमाहरत् ॥५०॥
50. ṛṣabho dakṣiṇāttūrṇaṃ
samudrājjalamāharat.
50. ṛṣabhaḥ dakṣiṇāt tūrṇam
samudrāt jalam āharat
50. ṛṣabhaḥ tūrṇam dakṣiṇāt
samudrāt jalam āharat
50. Ṛṣabha swiftly brought water from the southern ocean.
रक्तचन्दनकर्पूरैः संवृतं काञ्चनं घटम् ।
गवयः पश्चिमात्तोयमाजहार महार्णवात् ॥५१॥
51. raktacandanakarpūraiḥ saṃvṛtaṃ kāñcanaṃ ghaṭam ,
gavayaḥ paścimāttoyamājahāra mahārṇavāt.
51. raktacandanakarpūraiḥ saṃvṛtam kāñcanam ghaṭam
gavayaḥ paścimāt toyam ājahāra mahārṇavāt
51. gavayaḥ paścimāt mahārṇavāt toyam
raktacandanakarpūraiḥ saṃvṛtam kāñcanam ghaṭam ājahāra
51. Gavaya brought water from the great western ocean, along with a golden pot filled with red sandalwood and camphor.
रत्नकुम्भेन महता शीतं मारुतविक्रमः ।
उत्तराच्च जलं शीघ्रं गरुडानिलविक्रमः ॥५२॥
52. ratnakumbhena mahatā śītaṃ mārutavikramaḥ ,
uttarācca jalaṃ śīghraṃ garuḍānilavikramaḥ.
52. ratnakumbhena mahatā śītam mārutavikramaḥ
uttarāt ca jalam śīghram garuḍānilavikramaḥ
52. mārutavikramaḥ mahatā ratnakumbhena
śītam (jalam) (ānayat/āharat)
ca garuḍānilavikramaḥ uttarāt
śīghram jalam (ānayat/āharat)
52. Mārutavikrama brought cold water in a great jeweled pot. And Garuḍānilavikrama quickly brought water from the north.
अभिषेकाय रामस्य शत्रुघ्नः सचिवैः सह ।
पुरोहिताय श्रेष्ठाय सुहृद्भ्यश्च न्यवेदयत् ॥५३॥
53. abhiṣekāya rāmasya śatrughnaḥ sacivaiḥ saha ,
purohitāya śreṣṭhāya suhṛdbhyaśca nyavedayat.
53. abhiṣekāya rāmasya śatrughnaḥ sacivaiḥ saha
purohitāya śreṣṭhāya suhṛdbhyaḥ ca nyavedayat
53. śatrughnaḥ sacivaiḥ saha rāmasya abhiṣekāya
śreṣṭhāya purohitāya suhṛdbhyaḥ ca nyavedayat
53. For the coronation of Rama, Śatrughna, accompanied by his ministers, conveyed the news to the chief priest and the friends.
ततः स प्रयतो वृद्धो वसिष्ठो ब्राह्मणैः सह ।
रामं रत्नमयो पीठे सहसीतं न्यवेशयत् ॥५४॥
54. tataḥ sa prayato vṛddho vasiṣṭho brāhmaṇaiḥ saha ,
rāmaṃ ratnamayo pīṭhe sahasītaṃ nyaveśayat.
54. tataḥ saḥ prayataḥ vṛddhaḥ vasiṣṭhaḥ brāhmaṇaiḥ
saha rāmam ratnamaye pīṭhe sahasītam nyaveśayat
54. tataḥ saḥ prayataḥ vṛddhaḥ vasiṣṭhaḥ brāhmaṇaiḥ
saha rāmam sahasītam ratnamaye pīṭhe nyaveśayat
54. Then, the venerable and aged Vasiṣṭha, accompanied by other brahmins (brāhmaṇa), seated Rama with Sītā on a jeweled throne.
वसिष्ठो वामदेवश्च जाबालिरथ काश्यपः ।
कात्यायनः सुयज्ञश्च गौतमो विजयस्तथा ॥५५॥
55. vasiṣṭho vāmadevaśca jābāliratha kāśyapaḥ ,
kātyāyanaḥ suyajñaśca gautamo vijayastathā.
55. vasiṣṭhaḥ vāmadevaḥ ca jābāliḥ atha kāśyapaḥ
kātyāyanaḥ suyajñaḥ ca gautamaḥ vijayaḥ tathā
55. vasiṣṭhaḥ ca vāmadevaḥ atha jābāliḥ kāśyapaḥ
kātyāyanaḥ ca suyajñaḥ gautamaḥ tathā vijayaḥ
55. Vasiṣṭha, Vāmadeva, Jābāli, Kaśyapa, Kātyāyana, Suyajña, Gautama, and Vijaya were also present.
अभ्यषिञ्चन्नरव्याघ्रं प्रसन्नेन सुगन्धिना ।
सलिलेन सहस्राक्षं वसवो वासवं यथा ॥५६॥
56. abhyaṣiñcannaravyāghraṃ prasannena sugandhinā ,
salilena sahasrākṣaṃ vasavo vāsavaṃ yathā.
56. abhyaṣiñcan naravyāghram prasannena sugandhinā
salilena sahasrākṣam vasavaḥ vāsavam yathā
56. te (implied) prasannena sugandhinā salilena naravyāghram
abhyaṣiñcan yathā vasavaḥ sahasrākṣam vāsavam (abhyaṣiñcan)
56. They consecrated Rama, that tiger among men, with clear, fragrant water, just as the Vasus consecrate the thousand-eyed Indra (Vāsava).
ऋत्विग्भिर्ब्राह्मणैः पूर्वं कन्याभिर्मन्त्रिभिस्तथा ।
योधैश्चैवाभ्यषिञ्चंस्ते संप्रहृष्टाः सनैगमैः ॥५७॥
57. ṛtvigbhirbrāhmaṇaiḥ pūrvaṃ kanyābhirmantribhistathā ,
yodhaiścaivābhyaṣiñcaṃste saṃprahṛṣṭāḥ sanaigamaiḥ.
57. ṛtvigbhiḥ brāhmaṇaiḥ pūrvam kanyābhiḥ mantribhiḥ tathā
yodhaiḥ ca eva abhyaṣiñcan te samprahṛṣṭāḥ sa-naigamaiḥ
57. te samprahṛṣṭāḥ ṛtvigbhiḥ brāhmaṇaiḥ kanyābhiḥ mantribhiḥ
tathā yodhaiḥ ca eva sa-naigamaiḥ pūrvam abhyaṣiñcan
57. First, greatly delighted priests, Brahmins, maidens, ministers, warriors, and citizens alike consecrated him.
सर्वौषधिरसैश्चापि दैवतैर्नभसि स्थितैः ।
चतुर्हिर्लोकपालैश्च सर्वैर्देवैश्च संगतैः ॥५८॥
58. sarvauṣadhirasaiścāpi daivatairnabhasi sthitaiḥ ,
caturhirlokapālaiśca sarvairdevaiśca saṃgataiḥ.
58. sarvauṣadhirasaiḥ ca api daivataiḥ nabasi sthitaiḥ
caturbhiḥ lokapālaiḥ ca sarvaiḥ devaiḥ ca saṅgataiḥ
58. api ca sarvauṣadhirasaiḥ nabasi sthitaiḥ daivataiḥ
caturbhiḥ lokapālaiḥ ca sarvaiḥ saṅgataiḥ devaiḥ ca
58. He was also consecrated with the essences of all medicinal herbs, by the deities dwelling in the sky, by the four world-protectors, and by all the assembled gods.
छत्रं तस्य च जग्राह शत्रुघ्नः पाण्डुरं शुभम् ।
श्वेतं च वालव्यजनं सुग्रीवो वानरेश्वरः ।
अपरं चन्द्रसंकाशं राक्षसेन्द्रो विभीषणः ॥५९॥
59. chatraṃ tasya ca jagrāha śatrughnaḥ pāṇḍuraṃ śubham ,
śvetaṃ ca vālavyajanaṃ sugrīvo vānareśvaraḥ ,
aparaṃ candrasaṃkāśaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ.
59. chatram tasya ca jagrāha śatrughnaḥ
pāṇḍuram śubham śvetam ca vālavyajanam
sugrīvaḥ vānareśvaraḥ aparam
candrasaṃkāśam rākṣasendraḥ vibhīṣaṇaḥ
59. śatrughnaḥ tasya pāṇḍuram śubham chatram jagrāha.
sugrīvaḥ vānareśvaraḥ śvetam vālavyajanam ca.
rākṣasendraḥ vibhīṣaṇaḥ aparam candrasaṃkāśam.
59. Shatrughna held his auspicious white umbrella. Sugriva, the lord of monkeys, held a white yak-tail whisk. Vibhishana, the king of Rākṣasas, held another, moon-like [whisk].
मालां ज्वलन्तीं वपुषा काञ्चनीं शतपुष्कराम् ।
राघवाय ददौ वायुर्वासवेन प्रचोदितः ॥६०॥
60. mālāṃ jvalantīṃ vapuṣā kāñcanīṃ śatapuṣkarām ,
rāghavāya dadau vāyurvāsavena pracoditaḥ.
60. mālām jvalantīm vapuṣā kāñcanīm śatapuṣkarām
rāghavāya dadau vāyuḥ vāsavena pracoditaḥ
60. vāsavena pracoditaḥ vāyuḥ rāghavāya vapuṣā
jvalantīm kāñcanīm śatapuṣkarām mālām dadau
60. Vāyu, impelled by Vāsava (Indra), gave to Rama a golden garland, which was glowing with its brilliance and had a hundred lotuses.
सर्वरत्नसमायुक्तं मणिरत्नविभूषितम् ।
मुक्ताहारं नरेन्द्राय ददौ शक्रप्रचोदितः ॥६१॥
61. sarvaratnasamāyuktaṃ maṇiratnavibhūṣitam ,
muktāhāraṃ narendrāya dadau śakrapracoditaḥ.
61. sarvaratnasamāyuktam maṇiratnavibhūṣitam
muktāhāram narendrāya dadau śakrapracoditaḥ
61. śakrapracoditaḥ dadau narendrāya muktāhāram
sarvaratnasamāyuktam maṇiratnavibhūṣitam
61. Urged by Indra, he gave the king a pearl necklace, endowed with all kinds of jewels and adorned with precious gems.
प्रजगुर्देवगन्धर्वा ननृतुश्चाप्सरो गणाः ।
अभिषेके तदर्हस्य तदा रामस्य धीमतः ॥६२॥
62. prajagurdevagandharvā nanṛtuścāpsaro gaṇāḥ ,
abhiṣeke tadarhasya tadā rāmasya dhīmataḥ.
62. prajaguḥ devagandharvāḥ nanṛtuḥ ca apsarasaḥ
gaṇāḥ abhiṣeke tadarhasya tadā rāmasya dhīmataḥ
62. tadā abhiṣeke tadarhasya dhīmataḥ rāmasya
devagandharvāḥ prajaguḥ ca apsarasaḥ gaṇāḥ nanṛtuḥ
62. Then, during the coronation (abhiṣeka) of the deserving and wise Rama, the celestial gandharvas sang, and groups of apsaras danced.
भूमिः सस्यवती चैव फलवन्तश्च पादपाः ।
गन्धवन्ति च पुष्पाणि बभूवू राघवोत्सवे ॥६३॥
63. bhūmiḥ sasyavatī caiva phalavantaśca pādapāḥ ,
gandhavanti ca puṣpāṇi babhūvū rāghavotsave.
63. bhūmiḥ sasyavatī ca eva phalavantaḥ ca pādapāḥ
gandhavanti ca puṣpāṇi babhūvuḥ rāghavotsave
63. rāghavotsave bhūmiḥ sasyavatī babhūvuḥ ca eva
pādapāḥ phalavantaḥ ca puṣpāṇi gandhavanti
63. During the festival celebrating Rama, the earth became abundant with crops, the trees bore much fruit, and the flowers became fragrant.
सहस्रशतमश्वानां धेनूनां च गवां तथा ।
ददौ शतं वृषान्पूर्वं द्विजेभ्यो मनुजर्षभः ॥६४॥
64. sahasraśatamaśvānāṃ dhenūnāṃ ca gavāṃ tathā ,
dadau śataṃ vṛṣānpūrvaṃ dvijebhyo manujarṣabhaḥ.
64. sahasraśatam aśvānām dhenūnām ca gavām tathā
dadau śatam vṛṣān pūrvam dvijebhyaḥ manujarṣabhaḥ
64. manujarṣabhaḥ pūrvam dadau dvijebhyaḥ sahasraśatam
aśvānām ca dhenūnām tathā gavām śatam vṛṣān
64. The best of men (Rama) gave to the brahmins (dvija) a hundred thousand horses, cows for milk, and also a hundred bulls.
त्रिंशत्कोटीर्हिरण्यस्य ब्राह्मणेभ्यो ददौ पुनः ।
नानाभरणवस्त्राणि महार्हाणि च राघवः ॥६५॥
65. triṃśatkoṭīrhiraṇyasya brāhmaṇebhyo dadau punaḥ ,
nānābharaṇavastrāṇi mahārhāṇi ca rāghavaḥ.
65. triṃśatkoṭīḥ hiraṇyasya brāhmaṇebhyaḥ dadau
punaḥ nānābharaṇavastrāṇi mahārhāṇi ca rāghavaḥ
65. Rama again bestowed upon the brahmins thirty crores of gold, along with various very valuable ornaments and garments.
अर्करश्मिप्रतीकाशां काञ्चनीं मणिविग्रहाम् ।
सुग्रीवाय स्रजं दिव्यां प्रायच्छन्मनुजर्षभः ॥६६॥
66. arkaraśmipratīkāśāṃ kāñcanīṃ maṇivigrahām ,
sugrīvāya srajaṃ divyāṃ prāyacchanmanujarṣabhaḥ.
66. arkarśmipratīkāśām kāñcanīm maṇivigrahām
sugrīvāya srajam divyām prāyacchat manujarṣabhaḥ
66. The best among men (rāma) presented to Sugriva a divine, golden garland, studded with jewels, and resembling the rays of the sun.
वैदूर्यमणिचित्रे च वज्ररत्नविभूषिते ।
वालिपुत्राय धृतिमानङ्गदायाङ्गदे ददौ ॥६७॥
67. vaidūryamaṇicitre ca vajraratnavibhūṣite ,
vāliputrāya dhṛtimānaṅgadāyāṅgade dadau.
67. vaidūryamaṇicitre ca vajraratnavibhūṣite
vāliputrāya dhṛtimān aṅgadāya aṅgade dadau
67. The resolute (rāma) gave to Angada, the son of Vali, two armlets adorned with lapis lazuli gems and embellished with diamond jewels.
मणिप्रवरजुष्टं च मुक्ताहारमनुत्तमम् ।
सीतायै प्रददौ रामश्चन्द्ररश्मिसमप्रभम् ॥६८॥
68. maṇipravarajuṣṭaṃ ca muktāhāramanuttamam ,
sītāyai pradadau rāmaścandraraśmisamaprabham.
68. maṇipravarajuṣṭam ca muktāhāram anuttamam
sītāyai pradadau rāmaḥ candrarśmisamaprabham
68. Rama presented to Sita an unparalleled pearl necklace, adorned with finest gems and radiant like the moon's rays.
अरजे वाससी दिव्ये शुभान्याभरणानि च ।
अवेक्षमाणा वैदेही प्रददौ वायुसूनवे ॥६९॥
69. araje vāsasī divye śubhānyābharaṇāni ca ,
avekṣamāṇā vaidehī pradadau vāyusūnave.
69. araje vāsasī divye śubhāni ābharaṇāni ca
avekṣamāṇā vaidehī pradadau vāyusūnave
69. vaidehī araje divye vāsasī śubhāni
ābharaṇāni ca avekṣamāṇā vāyusūnave pradadau
69. Observing the spotless divine garments and beautiful ornaments, Sita (Vaidehi) gave them to the son of Vayu (Hanuman).
अवमुच्यात्मनः कण्ठाद्धारं जनकनन्दिनी ।
अवैक्षत हरीन् सर्वान्भर्तारं च मुहुर्मुहुः ॥७०॥
70. avamucyātmanaḥ kaṇṭhāddhāraṃ janakanandinī ,
avaikṣata harīn sarvānbhartāraṃ ca muhurmuhuḥ.
70. avamucya ātmanaḥ kaṇṭhāt hāram janakanandinī
avaikṣata harīn sarvān bhartāraṃ ca muhurmuhuḥ
70. janakanandinī ātmanaḥ kaṇṭhāt hāram avamucya
sarvān harīn bhartāraṃ ca muhurmuhuḥ avaikṣata
70. Having removed the necklace from her own neck, the daughter of Janaka (Sita) looked repeatedly at all the monkeys and her husband.
तामिङ्गितज्ञः संप्रेक्ष्य बभाषे जनकात्मजाम् ।
प्रदेहि सुभगे हारं यस्य तुष्टासि भामिनि ॥७१॥
71. tāmiṅgitajñaḥ saṃprekṣya babhāṣe janakātmajām ,
pradehi subhage hāraṃ yasya tuṣṭāsi bhāmini.
71. tām iṅgitajñaḥ samprekṣya babhāṣe janakātmajām
pradehi subhage hāram yasya tuṣṭā asi bhāmini
71. iṅgitajñaḥ tām janakātmajām samprekṣya babhāṣe
subhage bhāmini yasya tuṣṭā asi hāram pradehi
71. The one who understood her intentions (iṅgitajña), having observed her, spoke to Janaka's daughter (Sita): "O beautiful lady, give the necklace to him with whom you are pleased."
पौरुषं विक्रमो बुद्धिर्यस्मिन्नेतानि नित्यदा ।
ददौ सा वायुपुत्राय तं हारमसितेक्षणा ॥७२॥
72. pauruṣaṃ vikramo buddhiryasminnetāni nityadā ,
dadau sā vāyuputrāya taṃ hāramasitekṣaṇā.
72. pauruṣam vikramaḥ buddhiḥ yasmin etāni nityadā
dadau sā vāyuputrāya tam hāram asitekṣaṇā
72. asitekṣaṇā sā yasmin etāni pauruṣam vikramaḥ
buddhiḥ nityadā tam hāram vāyuputrāya dadau
72. The black-eyed Sita (asitekṣaṇā) gave that necklace to the son of Vayu (Hanuman), in whom these qualities - valor, prowess, and intelligence - are always present.
हनूमांस्तेन हारेण शुशुभे वानरर्षभः ।
चन्द्रांशुचयगौरेण श्वेताभ्रेण यथाचलः ॥७३॥
73. hanūmāṃstena hāreṇa śuśubhe vānararṣabhaḥ ,
candrāṃśucayagaureṇa śvetābhreṇa yathācalaḥ.
73. hanūmān tena hāreṇa śuśubhe vānararṣabhaḥ
candrāṃśucayagaurāṇa śvetābhreṇa yathā acalaḥ
73. vānararṣabhaḥ hanūmān tena candrāṃśucayagaurāṇa hāreṇa śuśubhe,
yathā śvetābhreṇa acalaḥ
73. Hanuman, the best among monkeys, looked splendid with that necklace, which was as brilliant as a heap of moonbeams, just as a mountain shines with a white cloud.
ततो द्विविद मैन्दाभ्यां नीलाय च परंतपः ।
सर्वान् कामगुणान् वीक्ष्य प्रददौ वसुधाधिपः ॥७४॥
74. tato dvivida maindābhyāṃ nīlāya ca paraṃtapaḥ ,
sarvān kāmaguṇān vīkṣya pradadau vasudhādhipaḥ.
74. tataḥ dvividamaindābhyām nīlāya ca paraṃtapaḥ
sarvān kāmaguṇān vīkṣya pradadau vasudhādhipaḥ
74. tataḥ paraṃtapaḥ vasudhādhipaḥ sarvān kāmaguṇān
vīkṣya dvividamaindābhyām ca nīlāya pradadau
74. Then, the king (vasudhādhipa), the tormentor of enemies (paraṃtapaḥ), after surveying all excellent desirable things, distributed them to Dvivida, Mainda, and Nīla.
सर्ववानरवृद्धाश्च ये चान्ये वानरेश्वराः ।
वासोभिर्भूषणैश्चैव यथार्हं प्रतिपूजिताः ॥७५॥
75. sarvavānaravṛddhāśca ye cānye vānareśvarāḥ ,
vāsobhirbhūṣaṇaiścaiva yathārhaṃ pratipūjitāḥ.
75. sarvavānaravṛddhāḥ ca ye ca anye vānareśvarāḥ
vāsobhiḥ bhūṣaṇaiḥ ca eva yathārham pratipūjitāḥ
75. ye ca anye sarvavānaravṛddhāḥ ca vānareśvarāḥ,
(te) vāsobhiḥ ca bhūṣaṇaiḥ eva yathārham pratipūjitāḥ
75. All the elder monkeys and other monkey leaders were honored appropriately with clothing and ornaments.
यथार्हं पूजिताः सर्वे कामै रत्नैश्च पुष्कलैर् ।
प्रहृष्टमनसः सर्वे जग्मुरेव यथागतम् ॥७६॥
76. yathārhaṃ pūjitāḥ sarve kāmai ratnaiśca puṣkalair ,
prahṛṣṭamanasaḥ sarve jagmureva yathāgatam.
76. yathārham pūjitāḥ sarve kāmaiḥ ratnaiḥ ca puṣkalaiḥ
prahṛṣṭamanasaḥ sarve jagmuḥ eva yathāgatam
76. sarve yathārham puṣkalaiḥ kāmaiḥ ca ratnaiḥ pūjitāḥ,
sarve prahṛṣṭamanasaḥ eva yathāgatam jagmuḥ
76. All of them, having been honored appropriately with abundant desired objects and jewels, departed with joyful hearts, just as they had arrived.
राघवः परमोदारः शशास परया मुदा ।
उवाच लक्ष्मणं रामो धर्मज्ञं धर्मवत्सलः ॥७७॥
77. rāghavaḥ paramodāraḥ śaśāsa parayā mudā ,
uvāca lakṣmaṇaṃ rāmo dharmajñaṃ dharmavatsalaḥ.
77. rāghavaḥ parama-udāraḥ śaśāsa parayā mudā uvāca
lakṣmaṇam rāmaḥ dharma-jñam dharma-vatsalaḥ
77. rāghavaḥ parama-udāraḥ parayā mudā śaśāsa rāmaḥ
dharma-vatsalaḥ dharma-jñam lakṣmaṇam uvāca
77. Rāghava, the supremely generous one, ruled with great joy. Rāma, who cherished (dharma), spoke to Lakṣmaṇa, who understood (dharma).
आतिष्ठ धर्मज्ञ मया सहेमां गां पूर्वराजाध्युषितां बलेन ।
तुल्यं मया त्वं पितृभिर्धृता या तां यौवराज्ये धुरमुद्वहस्व ॥७८॥
78. ātiṣṭha dharmajña mayā sahemāṃ gāṃ pūrvarājādhyuṣitāṃ balena ,
tulyaṃ mayā tvaṃ pitṛbhirdhṛtā yā tāṃ yauvarājye dhuramudvahasva.
78. ātiṣṭha dharma-jña mayā saha imām
gām pūrva-rāja-adhyuṣitām balena
tulyam mayā tvam pitṛbhiḥ dhṛtā
yā tām yauva-rājye dhuram udvahāsva
78. dharma-jña tvam mayā saha balena imām pūrva-rāja-adhyuṣitām gām ātiṣṭha yā dhuram pitṛbhiḥ (dhṛtā asti),
tām dhuram yauva-rājye mayā tulyam udvahāsva
78. O knower of (dharma)! With me, conquer this earth by force, which was previously ruled by ancient kings. You, too, in equality with me, should bear the burden of the crown princedom, which was sustained by our forefathers.
सर्वात्मना पर्यनुनीयमानो यदा न सौमित्रिरुपैति योगम् ।
नियुज्यमानो भुवि यौवराज्ये ततो ऽभ्यषिञ्चद्भरतं महात्मा ॥७९॥
79. sarvātmanā paryanunīyamāno yadā na saumitrirupaiti yogam ,
niyujyamāno bhuvi yauvarājye tato'bhyaṣiñcadbharataṃ mahātmā.
79. sarva-ātmanā pari-anu-nīyamānaḥ
yadā na saumitriḥ upaiti yogam
niyujyamānaḥ bhuvi yauva-rājye
tataḥ abhyaṣiñcat bharatam mahā-ātmā
79. yadā saumitriḥ sarva-ātmanā pari-anu-nīyamānaḥ bhuvi yauva-rājye niyujyamānaḥ yogam na upaiti,
tataḥ mahā-ātmā bharatam abhyaṣiñcat
79. When Saumitri (Lakṣmaṇa), being completely entreated and appointed to the crown princedom on earth, did not accept the position (yoga), then the great-souled one (Rāma) consecrated Bharata.
राघवश्चापि धर्मात्मा प्राप्य राज्यमनुत्तमम् ।
ईजे बहुविधैर्यज्ञैः ससुहृद्भ्रातृबान्धवः ॥८०॥
80. rāghavaścāpi dharmātmā prāpya rājyamanuttamam ,
īje bahuvidhairyajñaiḥ sasuhṛdbhrātṛbāndhavaḥ.
80. rāghavaḥ ca api dharma-ātmā prāpya rājyam an-uttamam
īje bahu-vidhaiḥ yajñaiḥ sa-suhṛt-bhrātṛ-bāndhavaḥ
80. rāghavaḥ dharma-ātmā ca api an-uttamam rājyam prāpya,
sa-suhṛt-bhrātṛ-bāndhavaḥ bahu-vidhaiḥ yajñaiḥ īje
80. And Rāghava, whose nature was (dharma), having obtained the supreme kingship, performed many kinds of Vedic rituals (yajña) together with his friends, brothers, and relatives.
पौण्डरीकाश्वमेधाभ्यां वाजपेयेन चासकृत् ।
अन्यैश्च विविधैर्यज्ञैरयजत् पार्थिवर्षभः ॥८१॥
81. pauṇḍarīkāśvamedhābhyāṃ vājapeyena cāsakṛt ,
anyaiśca vividhairyajñairayajat pārthivarṣabhaḥ.
81. pauṇḍarīkāśvamedhābhyām vājapeyena ca asakṛt
anyaiḥ ca vividhaiḥ yajñaiḥ ayajat pārthivarṣabhaḥ
81. pārthivarṣabhaḥ pauṇḍarīkāśvamedhābhyām vājapeyena
ca asakṛt anyaiḥ ca vividhaiḥ yajñaiḥ ayajat
81. The foremost among kings repeatedly performed the Pauṇḍarīka, Aśvamedha, and Vājapeya (Vedic rituals), as well as many other diverse Vedic rituals (yajñas).
राज्यं दशसहस्राणि प्राप्य वर्षाणि राघवः ।
शताश्वमेधानाजह्रे सदश्वान्भूरिदक्षिणान् ॥८२॥
82. rājyaṃ daśasahasrāṇi prāpya varṣāṇi rāghavaḥ ,
śatāśvamedhānājahre sadaśvānbhūridakṣiṇān.
82. rājyaṃ daśasahasrāṇi prāpya varṣāṇi rāghavaḥ
śatāśvamedhān ājahre sadaśvān bhūridakṣiṇān
82. rāghavaḥ daśasahasrāṇi varṣāṇi rājyaṃ prāpya
śatāśvamedhān sadaśvān bhūridakṣiṇān ājahre
82. After ruling the kingdom for ten thousand years, Rāghava (Rāma) performed a hundred Aśvamedha (Vedic rituals) that involved excellent horses and generous donations.
आजानुलम्बिबाहुश्च महास्कन्धः प्रतापवान् ।
लक्ष्मणानुचरो रामः पृथिवीमन्वपालयत् ॥८३॥
83. ājānulambibāhuśca mahāskandhaḥ pratāpavān ,
lakṣmaṇānucaro rāmaḥ pṛthivīmanvapālayat.
83. ājānulambibāhuḥ ca mahāskandhaḥ pratāpavān
lakṣmaṇānucaraḥ rāmaḥ pṛthivīm anvapālayat
83. ājānulambibāhuḥ ca mahāskandhaḥ pratāpavān
lakṣmaṇānucaraḥ rāmaḥ pṛthivīm anvapālayat
83. Rāma, characterized by arms that reached his knees, broad shoulders, and great power, ruled the earth, accompanied by Lakṣmaṇa.
न पर्यदेवन् विधवा न च व्यालकृतं भयम् ।
न व्याधिजं भयं वापि रामे राज्यं प्रशासति ॥८४॥
84. na paryadevan vidhavā na ca vyālakṛtaṃ bhayam ,
na vyādhijaṃ bhayaṃ vāpi rāme rājyaṃ praśāsati.
84. na paryadevan vidhavāḥ na ca vyālakṛtaṃ bhayam
na vyādhijaṃ bhayam vā api rāme rājyaṃ praśāsati
84. rāme rājyaṃ praśāsati vidhavāḥ na paryadevan ca
vyālakṛtaṃ bhayam na vā api vyādhijaṃ bhayam na
84. During Rāma's rule over the kingdom, widows did not lament, there was no fear caused by wild animals, nor was there any fear arising from disease.
निर्दस्युरभवल् लोको नानर्थः कं चिदस्पृशत् ।
न च स्म वृद्धा बालानां प्रेतकार्याणि कुर्वते ॥८५॥
85. nirdasyurabhaval loko nānarthaḥ kaṃ cidaspṛśat ,
na ca sma vṛddhā bālānāṃ pretakāryāṇi kurvate.
85. nirdasyuḥ abhavat lokaḥ na anarthaḥ kam cit aspṛśat
na ca sma vṛddhāḥ bālānām pretakāryāṇi kurvate
85. The world became free of bandits. No misfortune afflicted anyone. Nor did elders perform the funeral rites for their children, indicating that children did not die before their parents.
सर्वं मुदितमेवासीत् सर्वो धर्मपरो ऽभवत् ।
राममेवानुपश्यन्तो नाभ्यहिंसन्परस्परम् ॥८६॥
86. sarvaṃ muditamevāsīt sarvo dharmaparo'bhavat ,
rāmamevānupaśyanto nābhyahiṃsanparasparam.
86. sarvam muditam eva āsīt sarvaḥ dharmaparaḥ abhavat
rāmam eva anupaśyantaḥ na abhyahinsan parasparam
86. Everything was indeed joyful. Everyone became solely dedicated to natural law (dharma). Always looking to Rama alone, they did not harm each other.
आसन् वर्षसहस्राणि तथा पुत्रसहस्रिणः ।
निरामया विशोकाश्च रामे राज्यं प्रशासति ॥८७॥
87. āsan varṣasahasrāṇi tathā putrasahasriṇaḥ ,
nirāmayā viśokāśca rāme rājyaṃ praśāsati.
87. āsan varṣasahastrāṇi tathā putrasahasriṇaḥ
nirāmayāḥ viśokāḥ ca rāme rājyam praśāsati
87. When Rama was administering the kingdom, people lived for thousands of years, and they were free from sickness and sorrow, having thousands of sons.
नित्यपुष्पा नित्यफलास्तरवः स्कन्धविस्तृताः ।
कालवर्षी च पर्जन्यः सुखस्पर्शश्च मारुतः ॥८८॥
88. nityapuṣpā nityaphalāstaravaḥ skandhavistṛtāḥ ,
kālavarṣī ca parjanyaḥ sukhasparśaśca mārutaḥ.
88. nityapuṣpāḥ nityaphalāḥ taravaḥ skandhavistṛtāḥ
kālavarṣī ca parjanyaḥ sukhasparśaḥ ca marutaḥ
88. The trees always blossomed and bore fruit, their branches spread wide. The rain cloud (parjanya) rained at the proper time, and the wind was pleasant to the touch.
स्वकर्मसु प्रवर्तन्ते तुष्ठाः स्वैरेव कर्मभिः ।
आसन्प्रजा धर्मपरा रामे शासति नानृताः ॥८९॥
89. svakarmasu pravartante tuṣṭhāḥ svaireva karmabhiḥ ,
āsanprajā dharmaparā rāme śāsati nānṛtāḥ.
89. svakarmasu pravartante tuṣṭāḥ svaiḥ eva karmabhiḥ
| āsan prajāḥ dharma-parāḥ rāme śāsati na anṛtāḥ
89. While Rama ruled, the people diligently performed their own duties, finding contentment in their work. They were devoted to natural law (dharma) and were never untruthful.
सर्वे लक्षणसंपन्नाः सर्वे धर्मपरायणाः ।
दशवर्षसहस्राणि रामो राज्यमकारयत् ॥९०॥
90. sarve lakṣaṇasaṃpannāḥ sarve dharmaparāyaṇāḥ ,
daśavarṣasahasrāṇi rāmo rājyamakārayat.
90. sarve lakṣaṇa-sampannāḥ sarve dharma-parāyaṇāḥ
| daśa-varṣa-sahasrāṇi rāmaḥ rājyam akārayat
90. All the people possessed auspicious characteristics, and all were deeply devoted to natural law (dharma). King Rama ruled his kingdom for ten thousand years.