Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-48

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अफलस्तु ततः शक्रो देवानग्निपुरोगमान् ।
अब्रवीत्त्रस्तवदनः सर्षिसंघान् सचारणान् ॥१॥
1. aphalastu tataḥ śakro devānagnipurogamān ,
abravīttrastavadanaḥ sarṣisaṃghān sacāraṇān.
1. aphalaḥ tu tataḥ śakraḥ devān agnipurōgamān
abravīt trastavadanaḥ sarṣisaṃghān sacāraṇān
1. tataḥ śakraḥ aphalaḥ tu trastavadanaḥ
agnipurōgamān sarṣisaṃghān sacāraṇān devān abravīt
1. Then, Indra, having become unsuccessful, with a frightened face, spoke to the gods led by Agni, along with the assemblies of sages and the Charanas.
कुर्वता तपसो विघ्नं गौतमस्य महात्मनः ।
क्रोधमुत्पाद्य हि मया सुरकार्यमिदं कृतम् ॥२॥
2. kurvatā tapaso vighnaṃ gautamasya mahātmanaḥ ,
krodhamutpādya hi mayā surakāryamidaṃ kṛtam.
2. kurvatā tapasaḥ vighnam gautamasya mahātmanaḥ
krodham utpādya hi mayā surakāryam idam kṛtam
2. hi mayā mahātmanaḥ gautamasya tapasaḥ vighnam
kurvatā krodham utpādya idam surakāryam kṛtam
2. Indeed, this task for the gods was accomplished by me by creating an obstacle to the asceticism (tapas) of the great-souled Gautama, thereby provoking his anger.
अफलो ऽस्मि कृतस्तेन क्रोधात् सा च निराकृता ।
शापमोक्षेण महता तपो ऽस्यापहृतं मया ॥३॥
3. aphalo'smi kṛtastena krodhāt sā ca nirākṛtā ,
śāpamokṣeṇa mahatā tapo'syāpahṛtaṃ mayā.
3. aphalaḥ asmi kṛtaḥ tena krodhāt sā ca nirākṛtā
śāpamokṣeṇa mahatā tapaḥ asya apahṛtam mayā
3. tena krodhāt aphalaḥ asmi kṛtaḥ ca sā nirākṛtā
mayā mahatā śāpamokṣeṇa asya tapaḥ apahṛtam
3. By him (Gautama), I have been rendered unsuccessful due to his anger, and she (Ahalya) has been rejected. Through the great release from the curse, his asceticism (tapas) was taken away by me.
तन्मां सुरवराः सर्वे सर्षिसंघाः सचारणाः ।
सुरसाह्यकरं सर्वे सफलं कर्तुमर्हथ ॥४॥
4. tanmāṃ suravarāḥ sarve sarṣisaṃghāḥ sacāraṇāḥ ,
surasāhyakaraṃ sarve saphalaṃ kartumarhatha.
4. tat mām suravarāḥ sarve sarṣisaṃghāḥ sacāraṇāḥ
surasāhyakaram sarve saphalam kartum arhatha
4. tat sarve suravarāḥ sarṣisaṃghāḥ sacāraṇāḥ
mām surasāhyakaram saphalam kartum arhatha
4. Therefore, all you best of gods, along with the assemblies of sages and the Charanas, ought to make me, who was a helper of the gods, successful.
शतक्रतोर्वचः श्रुत्वा देवाः साग्निपुरोगमाः ।
पितृदेवानुपेत्याहुः सह सर्वैर्मरुद्गणैः ॥५॥
5. śatakratorvacaḥ śrutvā devāḥ sāgnipurogamāḥ ,
pitṛdevānupetyāhuḥ saha sarvairmarudgaṇaiḥ.
5. śatakratoḥ vacaḥ śrutvā devāḥ sāgnipurōgamāḥ
pitṛdevān upetya āhuḥ saha sarvaiḥ marudgaṇaiḥ
5. śatakratoḥ vacaḥ śrutvā sāgnipurōgamāḥ devāḥ
sarvaiḥ marudgaṇaiḥ saha pitṛdevān upetya āhuḥ
5. Having heard the words of Śatakratu (Indra), the gods, led by Agni, approached the ancestral deities (Pitṛ-devas) along with all the groups of Maruts and spoke.
अयं मेषः सवृषणः शक्रो ह्यवृषणः कृतः ।
मेषस्य वृषणौ गृह्य शक्रायाशु प्रयच्छत ॥६॥
6. ayaṃ meṣaḥ savṛṣaṇaḥ śakro hyavṛṣaṇaḥ kṛtaḥ ,
meṣasya vṛṣaṇau gṛhya śakrāyāśu prayacchata.
6. ayam meṣaḥ savṛṣaṇaḥ śakraḥ hi avṛṣaṇaḥ kṛtaḥ
meṣasya vṛṣaṇau gṛhya śakrāya āśu prayacchata
6. ayam meṣaḥ savṛṣaṇaḥ hi śakraḥ avṛṣaṇaḥ kṛtaḥ
meṣasya vṛṣaṇau gṛhya āśu śakrāya prayacchata
6. This ram possesses testicles, while Śakra (Indra) has indeed been made castrated (without testicles). Take the ram's two testicles and quickly give them to Śakra.
अफलस्तु कृतो मेषः परां तुष्टिं प्रदास्यति ।
भवतां हर्षणार्थाय ये च दास्यन्ति मानवाः ॥७॥
7. aphalastu kṛto meṣaḥ parāṃ tuṣṭiṃ pradāsyati ,
bhavatāṃ harṣaṇārthāya ye ca dāsyanti mānavāḥ.
7. aphalaḥ tu kṛtaḥ meṣaḥ parām tuṣṭim pradāsyati
bhavatām harṣaṇārthāya ye ca dāsyanti mānavāḥ
7. tu aphalaḥ kṛtaḥ meṣaḥ bhavatām harṣaṇārthāya
parām tuṣṭim pradāsyati ca ye mānavāḥ dāsyanti
7. But this ram, even if rendered castrated (fruitless), will bestow supreme satisfaction upon you for your delight, and also upon those humans who will offer it.
अग्नेस्तु वचनं श्रुत्वा पितृदेवाः समागताः ।
उत्पाट्य मेषवृषणौ सहस्राक्षे न्यवेदयन् ॥८॥
8. agnestu vacanaṃ śrutvā pitṛdevāḥ samāgatāḥ ,
utpāṭya meṣavṛṣaṇau sahasrākṣe nyavedayan.
8. agneḥ tu vacanam śrutvā pitṛdevāḥ samāgatāḥ
utpāṭya meṣavṛṣaṇau sahasrākṣe nyavedayan
8. tu agneḥ vacanam śrutvā samāgatāḥ pitṛdevāḥ
meṣavṛṣaṇau utpāṭya sahasrākṣe nyavedayan
8. But having heard Agni's words, the ancestral deities (Pitṛ-devas), who had assembled, extracted the ram's two testicles and presented them to Sahasrākṣa (Indra).
तदा प्रभृति काकुत्स्थ पितृदेवाः समागताः ।
अफलान्भुञ्जते मेषान्फलैस्तेषामयोजयन् ॥९॥
9. tadā prabhṛti kākutstha pitṛdevāḥ samāgatāḥ ,
aphalānbhuñjate meṣānphalaisteṣāmayojayan.
9. tadā prabhṛti kākutstha pitṛdevāḥ samāgatāḥ
afalān bhuñjate meṣān phalaiḥ teṣām ayojayan
9. kākutstha tadā prabhṛti pitṛdevāḥ samāgatāḥ
afalān meṣān bhuñjate teṣām phalaiḥ ayojayan
9. From that time onwards, O scion of Kakutstha, the ancestral deities (pitṛdevas) gathered. They partake of rams that are devoid of generative power (castrated), (even though) they (the ancestral deities) themselves had associated these rams with 'fruits' (i.e., the generative power or testicles, symbolically or ritually).
इन्द्रस्तु मेषवृषणस्तदा प्रभृति राघव ।
गौतमस्य प्रभावेन तपसश्च महात्मनः ॥१०॥
10. indrastu meṣavṛṣaṇastadā prabhṛti rāghava ,
gautamasya prabhāvena tapasaśca mahātmanaḥ.
10. indraḥ tu meṣavṛṣaṇaḥ tadā prabhṛti rāghava
gautamasya prabhāveṇa tapasaḥ ca mahātmanaḥ
10. rāghava tadā prabhṛti indraḥ tu meṣavṛṣaṇaḥ
mahātmanaḥ gautamasya prabhāveṇa ca tapasaḥ (abhavat)
10. O descendant of Raghu (rāghava), from that time onwards, Indra became one whose testicles are those of a ram, due to the power and asceticism (tapas) of the great-souled Gautama.
तदागच्छ महातेज आश्रमं पुण्यकर्मणः ।
तारयैनां महाभागामहल्यां देवरूपिणीम् ॥११॥
11. tadāgaccha mahāteja āśramaṃ puṇyakarmaṇaḥ ,
tārayaināṃ mahābhāgāmahalyāṃ devarūpiṇīm.
11. tadā āgaccha mahātejaḥ āśramam puṇyakarmaṇaḥ
tāraya enām mahābhāgām ahalyām devarūpiṇīm
11. mahātejaḥ tadā āgaccha puṇyakarmaṇaḥ āśramam.
enām mahābhāgām devarūpiṇīm ahalyām tāraya.
11. Therefore, O greatly effulgent one, come to the hermitage (āśrama) of the one whose actions (karma) are meritorious. Liberate this highly blessed Ahalyā, who possesses a divine form.
विश्वामित्रवचः श्रुत्वा राघवः सहलक्ष्मणः ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य आश्रमं प्रविवेश ह ॥१२॥
12. viśvāmitravacaḥ śrutvā rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ ,
viśvāmitraṃ puraskṛtya āśramaṃ praviveśa ha.
12. viśvāmitravacaḥ śrutvā rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ
viśvāmitram puraskṛtya āśramam praviveśa ha
12. rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ viśvāmitravacaḥ śrutvā
viśvāmitram puraskṛtya āśramam praviveśa ha
12. Having heard Viśvāmitra's words, Rāghava, accompanied by Lakṣmaṇa, placing Viśvāmitra at the forefront, entered the hermitage (āśrama) indeed.
ददर्श च महाभागां तपसा द्योतितप्रभाम् ।
लोकैरपि समागम्य दुर्निरीक्ष्यां सुरासुरैः ॥१३॥
13. dadarśa ca mahābhāgāṃ tapasā dyotitaprabhām ,
lokairapi samāgamya durnirīkṣyāṃ surāsuraiḥ.
13. dadarśa ca mahābhāgām tapasā dyotitaprabhām
lokaiḥ api samāgamya durnirīkṣyām surāsuraiḥ
13. dadarśa ca mahābhāgām dyotitaprabhām tapasā
durnirīkṣyām lokaiḥ api surāsuraiḥ samāgamya
13. And he saw the highly revered woman, whose splendor was radiant from her asceticism (tapas). She was difficult to behold even for people, gods, and demons, even upon their approach.
प्रयत्नान्निर्मितां धात्रा दिव्यां मायामयीमिव ।
धूमेनाभिपरीताङ्गीं पूर्णचन्द्रप्रभामिव ॥१४॥
14. prayatnānnirmitāṃ dhātrā divyāṃ māyāmayīmiva ,
dhūmenābhiparītāṅgīṃ pūrṇacandraprabhāmiva.
14. prayatnāt nirmitām dhātrā divyām māyāmayīm iva
dhūmena abhiparītāṅgīm pūrṇacandraprabhām iva
14. divyām māyāmayīm iva nirmitām prayatnāt dhātrā
dhūmena abhiparītāṅgīm pūrṇacandraprabhām iva
14. She was as if a divine and illusory (māyā) creation, meticulously fashioned by the Creator. She was like the full moon's radiance, with her body enveloped by smoke.
सतुषारावृतां साभ्रां पूर्णचन्द्रप्रभामिव ।
मध्ये ऽम्भसो दुराधर्षां दीप्तां सूर्यप्रभामिव ॥१५॥
15. satuṣārāvṛtāṃ sābhrāṃ pūrṇacandraprabhāmiva ,
madhye'mbhaso durādharṣāṃ dīptāṃ sūryaprabhāmiva.
15. satuṣārāvṛtām sābhrām pūrṇacandraprabhām iva madhye
ambhasaḥ durādharṣām dīptām sūryaprabhām iva
15. satuṣārāvṛtām sābhrām pūrṇacandraprabhām iva madhye
ambhasaḥ durādharṣām dīptām sūryaprabhām iva
15. She was like the full moon's radiance, covered with frost and clouds. She was like the blazing radiance of the sun, unapproachable amidst waters.
स हि गौतमवाक्येन दुर्निरीक्ष्या बभूव ह ।
त्रयाणामपि लोकानां यावद् रामस्य दर्शनम् ॥१६॥
16. sa hi gautamavākyena durnirīkṣyā babhūva ha ,
trayāṇāmapi lokānāṃ yāvad rāmasya darśanam.
16. sa hi gautamavākyena durnirīkṣyā babhūva ha
trayāṇām api lokānām yāvat rāmasya darśanam
16. sa hi durnirīkṣyā babhūva ha gautamavākyena
trayāṇām api lokānām yāvat rāmasya darśanam
16. For she had indeed become unapproachable due to Gautama's pronouncement, even for the three worlds, until Rama's appearance.
राघवौ तु ततस्तस्याः पादौ जगृहतुस्तदा ।
स्मरन्ती गौतमवचः प्रतिजग्राह सा च तौ ॥१७॥
17. rāghavau tu tatastasyāḥ pādau jagṛhatustadā ,
smarantī gautamavacaḥ pratijagrāha sā ca tau.
17. rāghavau tu tataḥ tasyāḥ pādau jagṛhatuḥ tadā
smarantī gautamavacaḥ pratijagrāha sā ca tau
17. tataḥ tu rāghavau tasyāḥ pādau tadā jagṛhatuḥ
sā ca gautamavacaḥ smarantī tau pratijagrāha
17. At that time, the two Raghava brothers (Rama and Lakshmana) touched her feet. Remembering Gautama's instruction, she accepted them.
पाद्यमर्घ्यं तथातिथ्यं चकार सुसमाहिता ।
प्रतिजग्राह काकुत्स्थो विधिदृष्टेन कर्मणा ॥१८॥
18. pādyamarghyaṃ tathātithyaṃ cakāra susamāhitā ,
pratijagrāha kākutstho vidhidṛṣṭena karmaṇā.
18. pādyam arghyam tathā ātithyam cakāra susamāhitā
pratijagrāha kākutsthaḥ vidhidṛṣṭena karmaṇā
18. susamāhitā pādyam arghyam tathā ātithyam cakāra
kākutsthaḥ vidhidṛṣṭena karmaṇā pratijagrāha
18. She, being very composed and attentive, performed the offering of water for feet, respectful offerings, and hospitality. The descendant of Kakutstha (Rama) accepted these offerings with actions as prescribed by scriptural rules.
पुष्पवृष्टिर्महत्यासीद्देवदुन्दुभिनिस्वनैः ।
गन्धर्वाप्सरसां चापि महानासीत् समागमः ॥१९॥
19. puṣpavṛṣṭirmahatyāsīddevadundubhinisvanaiḥ ,
gandharvāpsarasāṃ cāpi mahānāsīt samāgamaḥ.
19. puṣpavṛṣṭiḥ mahatī āsīt devadundubhinisvanaiḥ
gandharvāpsarasām ca api mahān āsīt samāgamaḥ
19. mahatī puṣpavṛṣṭiḥ devadundubhinisvanaiḥ āsīt
ca api gandharvāpsarasām mahān samāgamaḥ āsīt
19. A great shower of flowers occurred, accompanied by the sounds of divine drums. And there was also a grand assembly of Gandharvas and Apsaras.
साधु साध्विति देवास्तामहल्यां समपूजयन् ।
तपोबलविशुद्धाङ्गीं गौतमस्य वशानुगाम् ॥२०॥
20. sādhu sādhviti devāstāmahalyāṃ samapūjayan ,
tapobalaviśuddhāṅgīṃ gautamasya vaśānugām.
20. sādhu sādhu iti devāḥ tām ahalyām samapūjayan
tapobalaviśuddhāṅgīm gautamasya vaśānugām
20. devāḥ sādhu sādhu iti tām ahalyām
tapobalaviśuddhāṅgīm gautamasya vaśānugām samapūjayan
20. The gods exclaimed "Excellent! Excellent!" and honored Ahalya, whose body had been purified by the power of her asceticism (tapas) and who was obedient to Gautama's will.
गौतमो ऽपि महातेजा अहल्यासहितः सुखी ।
रामं संपूज्य विधिवत्तपस्तेपे महातपाः ॥२१॥
21. gautamo'pi mahātejā ahalyāsahitaḥ sukhī ,
rāmaṃ saṃpūjya vidhivattapastepe mahātapāḥ.
21. Gautamaḥ api mahātejāḥ ahalyāsahitaḥ sukhī
rāmam sampūjya vidhivat tapas tepe mahātapāḥ
21. Gautamaḥ mahātejāḥ ahalyāsahitaḥ sukhī api
rāmam vidhivat sampūjya mahātapāḥ tapas tepe
21. The greatly effulgent Gautama, happy with Ahalya, having duly honored Rama according to proper rites, also performed great asceticism (tapas), being himself a great ascetic.
रामो ऽपि परमां पूजां गौतमस्य महामुनेः ।
सकाशाद्विधिवत् प्राप्य जगाम मिथिलां ततः ॥२२॥
22. rāmo'pi paramāṃ pūjāṃ gautamasya mahāmuneḥ ,
sakāśādvidhivat prāpya jagāma mithilāṃ tataḥ.
22. Rāmaḥ api paramām pūjām Gautamasya mahāmuneḥ
sakāśāt vidhivat prāpya jagāma Mithilām tataḥ
22. Rāmaḥ api Gautamasya mahāmuneḥ sakāśāt vidhivat
paramām pūjām prāpya tataḥ Mithilām jagāma
22. Rama also, having duly received the supreme honor from the great sage Gautama, then went to Mithila.