Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-5, chapter-55

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
सचन्द्रकुमुदं रम्यं सार्ककारण्डवं शुभम् ।
तिष्यश्रवणकदम्बमभ्रशैवलशाद्वलम् ॥१॥
1. sacandrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham ,
tiṣyaśravaṇakadambamabhraśaivalaśādvalam.
1. sacandrakumudam ramyam sārkakāraṇḍavam śubham
tiṣyaśravaṇakadambam abhraśaivalaśādvalam
1. ramyam śubham sacandrakumudam sārkakāraṇḍavam
tiṣyaśravaṇakadambam abhraśaivalaśādvalam
1. It was beautiful and auspicious, adorned with moon-lilies and sun-geese. It featured clusters of the Tiṣya and Śravaṇa constellations, and clouds that resembled mossy meadows.
पुनर्वसु महामीनं लोहिताङ्गमहाग्रहम् ।
ऐरावतमहाद्वीपं स्वातीहंसविलोडितम् ॥२॥
2. punarvasu mahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham ,
airāvatamahādvīpaṃ svātīhaṃsaviloḍitam.
2. punarvasu mahāmīnam lohitāṅgamahāgraham
airāvatamahādvīpam svātīhaṃsaviloḍitam
2. punarvasu mahāmīnam lohitāṅgamahāgraham
airāvatamahādvīpam svātīhaṃsaviloḍitam
2. It contained the Punarvasu constellation as a great fish, and Mars (Lohitāṅga) as a prominent celestial body. It had Airāvata (Indra's elephant) as a great island, and was agitated by the Svāti constellation acting as a swan.
वातसंघातजातोर्मिं चन्द्रांशुशिशिराम्बुमत् ।
भुजंगयक्षगन्धर्वप्रबुद्धकमलोत्पलम् ॥३॥
3. vātasaṃghātajātormiṃ candrāṃśuśiśirāmbumat ,
bhujaṃgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam.
3. vātasaṃghātajātormim candrāṃśuśiśirāmbumat
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakmalotpalam
3. vātasaṃghātajātormim candrāṃśuśiśirāmbumat
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakmalotpalam
3. It had waves born from masses of wind, and cool waters from moonbeams. It was filled with lotuses and water lilies awakened by serpents (bhujaṅga), yakṣas, and gandharvas.
ग्रसमान इवाकाशं ताराधिपमिवालिखन् ।
हरन्निव सनक्षत्रं गगनं सार्कमण्डलम् ॥४॥
4. grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivālikhan ,
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam.
4. grasamānaḥ iva ākāśam tārādhipam iva ālikhan
haran iva sanakṣatram gaganam sārkamaṇḍalam
4. ākāśam grasamānaḥ iva tārādhipam ālikhan iva
sanakṣatram sārkamaṇḍalam gaganam haran iva
4. It seemed to be devouring the sky, touching the moon (tārādhipa), and seizing the heavens along with their constellations and the solar orb.
मारुतस्यालयं श्रीमान् कपिर्व्योमचरो महान् ।
हनूमान्मेघजालानि विकर्षन्निव गच्छति ॥५॥
5. mārutasyālayaṃ śrīmān kapirvyomacaro mahān ,
hanūmānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati.
5. mārutasya ālayam śrīmān kapiḥ vyomacaraḥ mahān
hanumān meghajālāni vikarṣan iva gacchati
5. śrīmān mahān mārutasya ālayam vyomacaraḥ kapiḥ
hanumān meghajālāni vikarṣan iva gacchati
5. The glorious, great monkey, the son of the wind (Māruta), Hanumān, moves as if scattering the masses of clouds.
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमाञ्जिष्ठकानि च ।
हरितारुणवर्णानि महाभ्राणि चकाशिरे ॥६॥
6. pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca ,
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire.
6. pāṇḍura-aruṇa-varṇāni nīla-māñjiṣṭhakāni ca
harita-aruṇa-varṇāni mahā-abhrāṇi cakāśire
6. mahā-abhrāṇi pāṇḍura-aruṇa-varṇāni
nīla-māñjiṣṭhakāni ca harita-aruṇa-varṇāni cakāśire
6. The great clouds shone brightly, appearing pale-reddish, blue-reddish, and greenish-reddish.
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्क्रमंश्च पुनः पुनः ।
प्रच्छन्नश्च प्रकाशश्च चन्द्रमा इव लक्ष्यते ॥७॥
7. praviśannabhrajālāni niṣkramaṃśca punaḥ punaḥ ,
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate.
7. praviśan abhrajālāni niṣkraman ca punaḥ punaḥ
pracchannaḥ ca prakāśaḥ ca candramā iva lakṣyate
7. abhrajālāni praviśan ca punaḥ punaḥ niṣkraman
pracchannaḥ ca prakāśaḥ ca candramā iva lakṣyate
7. Entering the masses of clouds and then repeatedly emerging, he appears like the moon, at times concealed and at other times manifest.
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
आजगाम महातेजाः पुनर्मध्येन सागरम् ॥८॥
8. nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ ,
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram.
8. nadat nādena mahatā megha-svana-mahā-svanaḥ
ājagāma mahā-tejāḥ punaḥ madhyena sāgaram
8. mahā-tejāḥ megha-svana-mahā-svanaḥ nadat
mahatā nādena punaḥ sāgaram madhyena ājagāma
8. The exceedingly brilliant one, whose mighty roar was like the thunder of clouds, came again through the middle of the ocean, making a great sound.
पर्वतेन्द्रं सुनाभं च समुपस्पृश्य वीर्यवान् ।
ज्यामुक्त इव नाराचो महावेगो ऽभ्युपागतः ॥९॥
9. parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān ,
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ.
9. parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān
jyāmuktaḥ iva nārācaḥ mahāvegaḥ abhyupāgataḥ
9. The powerful one, having thoroughly touched the great mountain Sunabha, arrived with great speed like an iron arrow released from a bowstring.
स किं चिदनुसंप्राप्तः समालोक्य महागिरिम् ।
महेन्द्रमेघसंकाशं ननाद हरिपुंगवः ॥१०॥
10. sa kiṃ cidanusaṃprāptaḥ samālokya mahāgirim ,
mahendrameghasaṃkāśaṃ nanāda haripuṃgavaḥ.
10. sa kiṃ cit anusampraptaḥ samālokya mahāgirim
mahendrameghasaṃkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ
10. Having arrived somewhat near, when he saw the great mountain, which resembled a cloud of Mahendra, that foremost among monkeys (haripuṅgava) roared.
निशम्य नदतो नादं वानरास्ते समन्ततः ।
बभूवुरुत्सुकाः सर्वे सुहृद्दर्शनकाङ्क्षिणः ॥११॥
11. niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ ,
babhūvurutsukāḥ sarve suhṛddarśanakāṅkṣiṇaḥ.
11. niśamya nadataḥ nādaṃ vānarāḥ te samantataḥ
babhūvuḥ utsukāḥ sarve suhṛddarśanakāṅkṣiṇaḥ
11. Having heard the roar of the roaring one, all those monkeys from all directions became eager, longing to see their friend.
जाम्बवान् स हरिश्रेष्ठः प्रीतिसंहृष्टमानसः ।
उपामन्त्र्य हरीन् सर्वानिदं वचनमब्रवीत् ॥१२॥
12. jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ ,
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt.
12. jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ
upāmantrya harīn sarvān idam vacanam abravīt
12. Jambavan, that foremost among monkeys, whose mind was greatly delighted with joy, addressed all the monkeys and spoke this word.
सर्वथा कृतकार्यो ऽसौ हनूमान्नात्र संशयः ।
न ह्यस्याकृतकार्यस्य नाद एवंविधो भवेत् ॥१३॥
13. sarvathā kṛtakāryo'sau hanūmānnātra saṃśayaḥ ,
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet.
13. sarvathā kṛtakāryaḥ asau hanūmān na atra saṃśayaḥ
na hi asya akṛtakāryasya nādaḥ evaṃvidhaḥ bhavet
13. atra saṃśayaḥ na hi asau hanūmān sarvathā kṛtakāryaḥ
asya akṛtakāryasya evaṃvidhaḥ nādaḥ na bhavet
13. Hanuman has certainly accomplished his objective; there is no doubt about this. For such a roar could not come from one who had failed.
तस्या बाहूरुवेगं च निनादं च महात्मनः ।
निशम्य हरयो हृष्टाः समुत्पेतुस्ततस्ततः ॥१४॥
14. tasyā bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ ,
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ.
14. tasya bāhūruvegam ca ninādam ca mahātmanaḥ
niśamya harayaḥ hṛṣṭāḥ samutpetuḥ tataḥ tataḥ
14. mahātmanaḥ tasya bāhūruvegam ca ninādam ca niśamya,
hṛṣṭāḥ harayaḥ tataḥ tataḥ samutpetuḥ
14. Having heard the swift movement of his (Hanuman's) arms and thighs and the roar of the great-souled (mahātman) one, the joyful monkeys leapt up from various places.
ते नगाग्रान्नगाग्राणि शिखराच्छिखराणि च ।
प्रहृष्टाः समपद्यन्त हनूमन्तं दिदृक्षवः ॥१५॥
15. te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca ,
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ.
15. te nagāgrāt nagāgrāṇi śikharāt śikharāṇi ca
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantam didṛkṣavaḥ
15. prahṛṣṭāḥ te hanūmantam didṛkṣavaḥ nagāgrāt
nagāgrāṇi ca śikharāt śikharāṇi ca samapadyanta
15. Delighted, they moved from one mountain peak to another, and from one summit to another, eager to see Hanuman.