Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-4, chapter-25

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततः शोकाभिसंतप्तं सुग्रीवं क्लिन्नवासनम् ।
शाखामृगमहामात्राः परिवार्योपतस्थिरे ॥१॥
1. tataḥ śokābhisaṃtaptaṃ sugrīvaṃ klinnavāsanam ,
śākhāmṛgamahāmātrāḥ parivāryopatasthire.
1. tataḥ śokābhisantaptam sugrīvam klinnavāsanam
śākhāmṛgamahāmātrāḥ parivārya upatastire
1. tataḥ śākhāmṛgamahāmātrāḥ śokābhisantaptam
klinnavāsanam sugrīvam parivārya upatastire
1. Then, the chief ministers of the monkeys (śākhāmṛga), having surrounded Sugriva, who was deeply afflicted by sorrow and whose garments were soaked, stood before him.
अभिगम्य महाबाहुं राममक्लिष्टकारिणम् ।
स्थिताः प्राञ्जलयः सर्वे पितामहमिवर्षयः ॥२॥
2. abhigamya mahābāhuṃ rāmamakliṣṭakāriṇam ,
sthitāḥ prāñjalayaḥ sarve pitāmahamivarṣayaḥ.
2. abhigamya mahābāhum rāmam akliṣṭakāriṇam
sthitāḥ prāñjalayaḥ sarve pitāmaham iva ṛṣayaḥ
2. sarve ṛṣayaḥ pitāmaham iva mahābāhum
akliṣṭakāriṇam rāmam abhigamya prāñjalayaḥ sthitāḥ
2. All of them, having approached the mighty-armed Rama, who accomplishes deeds effortlessly, stood with folded hands, just as sages (ṛṣi) stand before Brahma (pitāmaha).
ततः काञ्चनशैलाभस्तरुणार्कनिभाननः ।
अब्रवीत् प्राञ्जलिर्वाक्यं हनुमान्मारुतात्मजः ॥३॥
3. tataḥ kāñcanaśailābhastaruṇārkanibhānanaḥ ,
abravīt prāñjalirvākyaṃ hanumānmārutātmajaḥ.
3. tataḥ kāñcanaśailābhaḥ taruṇārkanibhānanaḥ
abravīt prāñjaliḥ vākyam hanumān mārutātmajaḥ
3. tataḥ kāñcanaśailābhaḥ taruṇārkanibhānanaḥ
mārutātmajaḥ hanumān prāñjaliḥ vākyam abravīt
3. Then Hanuman, the son (ātmaja) of the wind (māruta), who resembled a golden mountain and whose face was like the rising sun, spoke these words with folded hands.
भवत्प्रसादात् सुग्रीवः पितृपैतामहं महत् ।
वानराणां सुदुष्प्रापं प्राप्तो राज्यमिदं प्रभो ॥४॥
4. bhavatprasādāt sugrīvaḥ pitṛpaitāmahaṃ mahat ,
vānarāṇāṃ suduṣprāpaṃ prāpto rājyamidaṃ prabho.
4. bhavatprasādāt sugrīvaḥ pitṛpaitāmahaṃ mahat
vānarāṇāṃ suduṣprāpaṃ prāptaḥ rājyam idam prabho
4. prabho bhavatprasādāt sugrīvaḥ vānarāṇāṃ
suduṣprāpaṃ pitṛpaitāmahaṃ mahat idam rājyam prāptaḥ
4. O Lord, by your grace, Sugriva has obtained this great ancestral kingdom of the monkeys, which was very difficult to achieve.
भवता समनुज्ञातः प्रविश्य नगरं शुभम् ।
संविधास्यति कार्याणि सर्वाणि ससुहृज्जनः ॥५॥
5. bhavatā samanujñātaḥ praviśya nagaraṃ śubham ,
saṃvidhāsyati kāryāṇi sarvāṇi sasuhṛjjanaḥ.
5. bhavatā samanujñātaḥ praviśya nagaraṃ śubham
saṃvidhāsyati kāryāṇi sarvāṇi sasuhṛjjanaḥ
5. bhavatā samanujñātaḥ [saḥ] śubham nagaraṃ praviśya
sasuhṛjjanaḥ sarvāṇi kāryāṇi saṃvidhāsyati
5. Having been permitted by you, he will enter the beautiful city and, along with his well-wishers, will manage all the affairs.
स्नातो ऽयं विविधैर्गन्धैरौषधैश्च यथाविधि ।
अर्चयिष्यति रत्नैश्च माल्यैश्च त्वां विशेषतः ॥६॥
6. snāto'yaṃ vividhairgandhairauṣadhaiśca yathāvidhi ,
arcayiṣyati ratnaiśca mālyaiśca tvāṃ viśeṣataḥ.
6. snātaḥ ayam vividhaiḥ gandhaiḥ auṣadhaiḥ ca yathāvidhi
arcayiṣyati ratnaiḥ ca mālyaiḥ ca tvāṃ viśeṣataḥ
6. ayam snātaḥ vividhaiḥ gandhaiḥ ca auṣadhaiḥ yathāvidhi
[saḥ] tvāṃ ratnaiḥ ca mālyaiḥ ca viśeṣataḥ arcayiṣyati
6. This one (Sugriva), having bathed with various fragrances and medicinal herbs according to the prescribed ritual, will especially honor you with jewels and garlands.
इमां गिरिगुहां रम्यामभिगन्तुमितो ऽर्हसि ।
कुरुष्व स्वामि संबन्धं वानरान् संप्रहर्षयन् ॥७॥
7. imāṃ giriguhāṃ ramyāmabhigantumito'rhasi ,
kuruṣva svāmi saṃbandhaṃ vānarān saṃpraharṣayan.
7. imāṃ giriguhām ramyām abhigantum itaḥ arhasi
kuruṣva svāmin saṃbandham vānarān sampraharṣayan
7. svāmin tvam itaḥ imām ramyām giriguhām abhigantum
arhasi [ca] vānarān sampraharṣayan saṃbandham kuruṣva
7. You ought to come here to this charming mountain cave. O Lord, please establish a connection (with us), gladdening the monkeys.
एवमुक्तो हनुमता राघवः परवीरहा ।
प्रत्युवाच हनूमन्तं बुद्धिमान् वाक्यकोविदः ॥८॥
8. evamukto hanumatā rāghavaḥ paravīrahā ,
pratyuvāca hanūmantaṃ buddhimān vākyakovidaḥ.
8. evam uktaḥ hanumatā rāghavaḥ paravīrahā
pratyuvāca hanūmantam buddhimān vākyakovidaḥ
8. hanumatā evam uktaḥ,
paravīrahā buddhimān vākyakovidaḥ rāghavaḥ hanūmantam pratyuvāca.
8. Thus addressed by Hanumān, Rāghava, the destroyer of enemy heroes, the intelligent and eloquent one, replied to Hanumān.
चतुर्दशसमाः सौम्य ग्रामं वा यदि वा पुरम् ।
न प्रवेक्ष्यामि हनुमन्पितुर्निर्देशपालकः ॥९॥
9. caturdaśasamāḥ saumya grāmaṃ vā yadi vā puram ,
na pravekṣyāmi hanumanpiturnirdeśapālakaḥ.
9. caturdaśa samāḥ saumya grāmam vā yadi vā puram
na pravekṣyāmi hanuman pituḥ nirdeśapālakaḥ
9. saumya hanuman,
pituḥ nirdeśapālakaḥ (aham) caturdaśa samāḥ grāmam vā yadi vā puram na pravekṣyāmi.
9. O gentle Hanumān, I, as a follower of my father's command, will not enter any village or city for fourteen years.
सुसमृद्धां गुहां दिव्यां सुग्रीवो वानरर्षभः ।
प्रविष्टो विधिवद्वीरः क्षिप्रं राज्ये ऽभिषिच्यताम् ॥१०॥
10. susamṛddhāṃ guhāṃ divyāṃ sugrīvo vānararṣabhaḥ ,
praviṣṭo vidhivadvīraḥ kṣipraṃ rājye'bhiṣicyatām.
10. susamṛddhām guhām divyām sugrīvaḥ vānararṣabhaḥ
praviṣṭaḥ vidhivat vīraḥ kṣipram rājye abhiṣicyatām
10. susamṛddhām divyām guhām praviṣṭaḥ vīraḥ vānararṣabhaḥ sugrīvaḥ vidhivat kṣipram rājye abhiṣicyatām.
10. Let Sugrīva, the heroic chief of monkeys, having properly entered the very prosperous and splendid cave, be swiftly consecrated to the kingship.
एवमुक्त्वा हनूमन्तं रामः सुग्रीवमब्रवीत् ।
इममप्यङ्गदं वीर यौवराज्ये ऽभिषेचय ॥११॥
11. evamuktvā hanūmantaṃ rāmaḥ sugrīvamabravīt ,
imamapyaṅgadaṃ vīra yauvarājye'bhiṣecaya.
11. evam uktvā hanūmantam rāmaḥ sugrīvam abravīt
imam api aṅgadam vīra yauvarājye abhiṣecaya
11. hanūmantam evam uktvā,
rāmaḥ sugrīvam abravīt.
(he) vīra,
imam aṅgadam api yauvarājye abhiṣecaya.
11. Having thus spoken to Hanumān, Rāma then said to Sugrīva: 'O hero, also consecrate this Aṅgada to the position of crown prince.'
पूर्वो ऽयं वार्षिको मासः श्रावणः सलिलागमः ।
प्रवृत्ताः सौम्य चत्वारो मासा वार्षिकसंज्ञिताः ॥१२॥
12. pūrvo'yaṃ vārṣiko māsaḥ śrāvaṇaḥ salilāgamaḥ ,
pravṛttāḥ saumya catvāro māsā vārṣikasaṃjñitāḥ.
12. pūrvaḥ ayam vārṣikaḥ māsaḥ śrāvaṇaḥ salilāgamaḥ |
pravṛttāḥ saumya catvāraḥ māsāḥ vārṣikasaṃjñitāḥ
12. saumya ayam pūrvaḥ vārṣikaḥ māsaḥ śrāvaṇaḥ
salilāgamaḥ catvāraḥ vārṣikasaṃjñitāḥ māsāḥ pravṛttāḥ
12. O gentle one, this month of Shravana, which is the first of the rainy season and marks the arrival of the waters, has now begun. The four months designated as the rainy season have commenced.
नायमुद्योगसमयः प्रविश त्वं पुरीं शुभाम् ।
अस्मिन् वत्स्याम्यहं सौम्य पर्वते सहलक्ष्मणः ॥१३॥
13. nāyamudyogasamayaḥ praviśa tvaṃ purīṃ śubhām ,
asmin vatsyāmyahaṃ saumya parvate sahalakṣmaṇaḥ.
13. na ayam udyogasamayaḥ praviśa tvam purīm śubhām |
asmin vatsyāmi aham saumya parvate sahalakṣmaṇaḥ
13. saumya ayam udyogasamayaḥ na.
tvam śubhām purīm praviśa.
aham sahalakṣmaṇaḥ asmin parvate vatsyāmi.
13. This is not the time for enterprise. You, O gentle one, should enter your beautiful city. I, along with Lakshmana, will reside on this mountain.
इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता ।
प्रभूतसलिला सौम्य प्रभूतकमलोत्पला ॥१४॥
14. iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā ,
prabhūtasalilā saumya prabhūtakamalotpalā.
14. iyam giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā |
prabhūtasalilā saumya prabhūtakamalotpalā
14. saumya iyam ramyā viśālā yuktamārutā prabhūtasalilā prabhūtakamalotpalā giriguhā.
14. O gentle one, this mountain cave is beautiful, spacious, and well-ventilated with agreeable breezes. It has abundant water and is filled with numerous lotuses and water lilies.
कार्तिके समनुप्राप्ते त्वं रावणवधे यत ।
एष नः समयः सौम्य प्रविश त्वं स्वमालयम् ।
अभिषिञ्चस्व राज्ये च सुहृदः संप्रहर्षय ॥१५॥
15. kārtike samanuprāpte tvaṃ rāvaṇavadhe yata ,
eṣa naḥ samayaḥ saumya praviśa tvaṃ svamālayam ,
abhiṣiñcasva rājye ca suhṛdaḥ saṃpraharṣaya.
15. kārtike samanuprāpte tvam rāvaṇavadhe
yata | eṣaḥ naḥ samayaḥ saumya
praviśa tvam svam ālayam | abhiṣiñcasva
rājye ca suhṛdaḥ sampraharṣaya
15. saumya kārtike samanuprāpte,
tvam rāvaṇavadhe yata.
eṣaḥ naḥ samayaḥ.
tvam svam ālayam praviśa.
ca rājye abhiṣiñcasva.
suhṛdaḥ sampraharṣaya.
15. O gentle one, when the month of Kartika has fully arrived, you should strive for the slaying of Ravana. This is our understanding. You should enter your own palace, get yourself consecrated in the kingdom, and gladden your friends.
इति रामाभ्यनुज्ञातः सुग्रीवो वानरर्षभः ।
प्रविवेश पुरीं रम्यां किष्किन्धां वालिपालिताम् ॥१६॥
16. iti rāmābhyanujñātaḥ sugrīvo vānararṣabhaḥ ,
praviveśa purīṃ ramyāṃ kiṣkindhāṃ vālipālitām.
16. iti rāmābhyanujñātaḥ sugrīvaḥ vānararṣabhaḥ
praviveśa purīm ramyām kiṣkindhām vālipālitām
16. iti rāmābhyanujñātaḥ vānararṣabhaḥ sugrīvaḥ
vālipālitām ramyām purīm kiṣkindhām praviveśa
16. Thus, Sugriva, the best of monkeys, having been permitted by Rama, entered the beautiful city of Kishkindha, which was protected by Vali.
तं वानरसहस्राणि प्रविष्टं वानरेश्वरम् ।
अभिवाद्य प्रहृष्टानि सर्वतः पर्यवारयन् ॥१७॥
17. taṃ vānarasahasrāṇi praviṣṭaṃ vānareśvaram ,
abhivādya prahṛṣṭāni sarvataḥ paryavārayan.
17. tam vānarāsahasrāṇi praviṣṭam vānarēśvaram
abhivādya prahṛṣṭāni sarvataḥ paryavārayan
17. praviṣṭam tam vānarēśvaram vānarāsahasrāṇi
abhivādya prahṛṣṭāni sarvataḥ paryavārayan
17. Thousands of delighted monkeys, having saluted that lord of monkeys (Sugriva) who had entered, surrounded him from all sides.
ततः प्रकृतयः सर्वा दृष्ट्वा हरिगणेश्वरम् ।
प्रणम्य मूर्ध्ना पतिता वसुधायां समाहिताः ॥१८॥
18. tataḥ prakṛtayaḥ sarvā dṛṣṭvā harigaṇeśvaram ,
praṇamya mūrdhnā patitā vasudhāyāṃ samāhitāḥ.
18. tataḥ prakṛtayaḥ sarvāḥ dṛṣṭvā harigaṇeśvaram
praṇamya mūrdhnā patitāḥ vasudhāyām samāhitāḥ
18. tataḥ sarvāḥ prakṛtayaḥ harigaṇeśvaram dṛṣṭvā
mūrdhnā praṇamya vasudhāyām samāhitāḥ patitāḥ
18. Then, all the subjects, having seen the lord of the monkey hosts, and having bowed down with their heads, fell prostrate on the ground respectfully.
सुग्रीवः प्रकृतीः सर्वाः संभाष्योत्थाप्य वीर्यवान् ।
भ्रातुरन्तःपुरं सौम्यं प्रविवेश महाबलः ॥१९॥
19. sugrīvaḥ prakṛtīḥ sarvāḥ saṃbhāṣyotthāpya vīryavān ,
bhrāturantaḥpuraṃ saumyaṃ praviveśa mahābalaḥ.
19. sugrīvaḥ prakṛtīḥ sarvāḥ saṃbhāṣya utthāpya vīryavān
bhrātuḥ antaḥpuram saumyam praviveśa mahābalaḥ
19. vīryavān mahābalaḥ sugrīvaḥ sarvāḥ prakṛtīḥ saṃbhāṣya
utthāpya bhrātuḥ saumyam antaḥpuram praviveśa
19. Sugriva, the valorous and mighty one, having addressed all the subjects and made them rise, then entered the pleasant inner apartments of his brother.
प्रविश्य त्वभिनिष्क्रान्तं सुग्रीवं वानरर्षभम् ।
अभ्यषिञ्चन्त सुहृदः सहस्राक्षमिवामराः ॥२०॥
20. praviśya tvabhiniṣkrāntaṃ sugrīvaṃ vānararṣabham ,
abhyaṣiñcanta suhṛdaḥ sahasrākṣamivāmarāḥ.
20. praviśya tu abhiniṣkrāntam sugrīvam vānararṣabham
abhyaṣiñcanta suhṛdaḥ sahasrākṣam iva amarāḥ
20. suhṛdaḥ sugrīvam vānararṣabham praviśya abhiniṣkrāntam
tu abhyaṣiñcanta amarāḥ iva sahasrākṣam
20. After Sugriva, the best of monkeys, had entered and then emerged, his friends anointed him, just as the gods would anoint the thousand-eyed Indra.
तस्य पाण्डुरमाजह्रुश्छत्रं हेमपरिष्कृतम् ।
शुक्ले च बालव्यजने हेमदण्डे यशस्करे ॥२१॥
21. tasya pāṇḍuramājahruśchatraṃ hemapariṣkṛtam ,
śukle ca bālavyajane hemadaṇḍe yaśaskare.
21. tasya pāṇḍuram ājahruḥ chatram hemapariṣkṛtam
śukle ca bālavyajane hemadaṇḍe yaśaskare
21. tasya pāṇḍuram hemapariṣkṛtam chatram ca
śukle hemadaṇḍe yaśaskare bālavyajane ājahruḥ
21. They brought for him a white umbrella adorned with gold, and two white yak-tail whisks, also with golden handles, which confer glory.
तथा सर्वाणि रत्नानि सर्वबीजौषधानि च ।
सक्षीराणां च वृक्षाणां प्ररोहान् कुसुमानि च ॥२२॥
22. tathā sarvāṇi ratnāni sarvabījauṣadhāni ca ,
sakṣīrāṇāṃ ca vṛkṣāṇāṃ prarohān kusumāni ca.
22. tathā sarvāṇi ratnāni sarvabījauṣadhāni ca
sakṣīrāṇām ca vṛkṣāṇām prarohān kusumāni ca
22. tathā sarvāṇi ratnāni ca sarvabījauṣadhāni
ca sakṣīrāṇām vṛkṣāṇām prarohān ca kusumāni
22. Similarly, they also brought all kinds of jewels, all types of seeds and medicinal herbs, and the sprouts and flowers from trees that exude sap or milk.
शुक्लानि चैव वस्त्राणि श्वेतं चैवानुलेपनम् ।
सुगन्धीनि च माल्यानि स्थलजान्यम्बुजानि च ॥२३॥
23. śuklāni caiva vastrāṇi śvetaṃ caivānulepanam ,
sugandhīni ca mālyāni sthalajānyambujāni ca.
23. śuklāni ca eva vastrāṇi śvetam ca eva anulepanam
sugandhīni ca mālyāni sthalajāni ambujāni ca
23. ca eva śuklāni vastrāṇi ca eva śvetam anulepanam
ca sugandhīni mālyāni ca sthalajāni ambujāni
23. And indeed, white garments, and white anointing pastes, as well as fragrant garlands, including both those grown on land and those from water (lotuses).
चन्दनानि च दिव्यानि गन्धांश्च विविधान्बहून् ।
अक्षतं जातरूपं च प्रियङ्गुमधुसर्पिषी ॥२४॥
24. candanāni ca divyāni gandhāṃśca vividhānbahūn ,
akṣataṃ jātarūpaṃ ca priyaṅgumadhusarpiṣī.
24. candanāni ca divyāni gandhān ca vividhān bahūn
akṣataṁ jātarūpaṁ ca priyaṅgumadhusarpiṣī
24. divyāni candanāni ca bahūn vividhān gandhān
ca akṣataṁ jātarūpaṁ ca priyaṅgumadhusarpiṣī
24. They brought divine sandalwoods, and many various perfumes, along with unbroken rice, gold, and Priyaṅgu (a type of millet), honey, and ghee.
दधिचर्म च वैयाघ्रं वाराही चाप्युपानहौ ।
समालम्भनमादाय रोचनां समनःशिलाम् ।
आजग्मुस्तत्र मुदिता वराः कन्यास्तु षोडश ॥२५॥
25. dadhicarma ca vaiyāghraṃ vārāhī cāpyupānahau ,
samālambhanamādāya rocanāṃ samanaḥśilām ,
ājagmustatra muditā varāḥ kanyāstu ṣoḍaśa.
25. dadhicarma ca vaiyāghraṁ vārāhī ca
api upānahau samālambanam ādāya
rocanāṁ samanahśilām ājagmuḥ tatra
muditāḥ varāḥ kanyāḥ tu ṣoḍaśa
25. ṣoḍaśa varāḥ muditāḥ kanyāḥ tu
dadhicarma ca vaiyāghraṁ ca vārāhī
api upānahau samālambanam rocanāṁ
samanahśilām ādāya tatra ājagmuḥ
25. They brought curds and skin, a tiger's skin, and also a pair of boar-hide sandals. Taking an anointing paste along with yellow pigment and realgar, sixteen excellent, joyful maidens arrived there.
ततस्ते वानरश्रेष्ठं यथाकालं यथाविधि ।
रत्नैर्वस्त्रैश्च भक्ष्यैश्च तोषयित्वा द्विजर्षभान् ॥२६॥
26. tataste vānaraśreṣṭhaṃ yathākālaṃ yathāvidhi ,
ratnairvastraiśca bhakṣyaiśca toṣayitvā dvijarṣabhān.
26. tatas te vānaraśreṣṭhaṁ yathākālam yathāvidhi ratnaiḥ
vastraiḥ ca bhakṣyaiḥ ca toṣayitvā dvijarṣabhān
26. tatas te yathākālam yathāvidhi ratnaiḥ vastraiḥ ca
bhakṣyaiḥ ca dvijarṣabhān toṣayitvā vānaraśreṣṭhaṁ
26. Then, at the proper time and according to ritual, they, having pleased the excellent Brahmins with jewels, garments, and foods, (worshipped) the best of monkeys.
ततः कुशपरिस्तीर्णं समिद्धं जातवेदसं ।
मन्त्रपूतेन हविषा हुत्वा मन्त्रविदो जनाः ॥२७॥
27. tataḥ kuśaparistīrṇaṃ samiddhaṃ jātavedasaṃ ,
mantrapūtena haviṣā hutvā mantravido janāḥ.
27. tatas kuśaparistīrṇaṁ samiddhaṁ jātavedasaṁ
mantrapūtena haviṣā hutvā mantravidaḥ janāḥ
27. tatas mantravidaḥ janāḥ kuśaparistīrṇaṁ
samiddhaṁ jātavedasaṁ mantrapūtena haviṣā hutvā
27. Then, the people who were knowers of sacred formulas (mantras), having made offerings with oblations purified by sacred formulas (mantras) into the kindled fire god (jātavedas) that was strewn with Kuśa grass...
ततो हेमप्रतिष्ठाने वरास्तरणसंवृते ।
प्रासादशिखरे रम्ये चित्रमाल्योपशोभिते ॥२८॥
28. tato hemapratiṣṭhāne varāstaraṇasaṃvṛte ,
prāsādaśikhare ramye citramālyopaśobhite.
28. tataḥ hemapratiṣṭhāne vara-āstaraṇa-saṃvṛte
prāsādaśikhare ramye citra-mālya-upaśobhite
28. tataḥ ramye prāsādaśikhare hemapratiṣṭhāne
vara-āstaraṇa-saṃvṛte citra-mālya-upaśobhite
28. Then, on a beautiful palace summit, which was set upon a golden foundation, covered with excellent coverings, and resplendent with various colorful garlands,
प्राङ्मुखं विविधैर्मन्त्रैः स्थापयित्वा वरासने ।
नदीनदेभ्यः संहृत्य तीर्थेभ्यश्च समन्ततः ॥२९॥
29. prāṅmukhaṃ vividhairmantraiḥ sthāpayitvā varāsane ,
nadīnadebhyaḥ saṃhṛtya tīrthebhyaśca samantataḥ.
29. prāṅmukham vividhaiḥ mantraiḥ sthāpayitvā vara-āsane
nadī-nadebhyaḥ saṃhṛtya tīrthebhyaḥ ca samantataḥ
29. prāṅmukham vara-āsane vividhaiḥ mantraiḥ sthāpayitvā
ca nadī-nadebhyaḥ tīrthebhyaḥ samantataḥ saṃhṛtya
29. After placing him, facing east, on an excellent seat with various sacred recitations (mantra), and having collected water from rivers and lakes, and from sacred places (tīrtha) all around,
आहृत्य च समुद्रेभ्यः सर्वेभ्यो वानरर्षभाः ।
अपः कनककुम्भेषु निधाय विमलाः शुभाः ॥३०॥
30. āhṛtya ca samudrebhyaḥ sarvebhyo vānararṣabhāḥ ,
apaḥ kanakakumbheṣu nidhāya vimalāḥ śubhāḥ.
30. āhṛtya ca samudrebhyaḥ sarvebhyaḥ vānara-ṛṣabhāḥ
apaḥ kanaka-kumbheṣu nidhāya vimalāḥ śubhāḥ
30. ca sarvebhyaḥ samudrebhyaḥ apaḥ āhṛtya vānara-ṛṣabhāḥ
vimalāḥ śubhāḥ kanaka-kumbheṣu nidhāya
30. And having gathered water from all the oceans, O foremost among the monkeys, they placed these pure, auspicious waters into golden jars.
शुभैर्वृषभशृङ्गैश्च कलशैश्चापि काञ्चनैः ।
शास्त्रदृष्टेन विधिना महर्षिविहितेन च ॥३१॥
31. śubhairvṛṣabhaśṛṅgaiśca kalaśaiścāpi kāñcanaiḥ ,
śāstradṛṣṭena vidhinā maharṣivihitena ca.
31. śubhaiḥ vṛṣabha-śṛṅgaiḥ ca kalaśaiḥ ca api
kāñcanaiḥ śāstra-dṛṣṭena vidhinā maharṣi-vihitena ca
31. śubhaiḥ vṛṣabha-śṛṅgaiḥ ca api kāñcanaiḥ kalaśaiḥ
ca śāstra-dṛṣṭena ca maharṣi-vihitena vidhinā
31. with auspicious bull horns, and also with golden pitchers, following the method prescribed by scriptures (śāstra) and ordained by great sages (maharṣi).
गजो गवाक्षो गवयः शरभो गन्धमादनः ।
मैन्दश्च द्विविदश्चैव हनूमाञ्जाम्बवान्नलः ॥३२॥
32. gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ ,
maindaśca dvividaścaiva hanūmāñjāmbavānnalaḥ.
32. gajaḥ gavākṣaḥ gavayaḥ śarabhaḥ gandhamādanaḥ
maindaḥ ca dvividaḥ ca eva hanūmān jāmbavān nalaḥ
32. gajaḥ gavākṣaḥ gavayaḥ śarabhaḥ gandhamādanaḥ
maindaḥ ca dvividaḥ ca eva hanūmān jāmbavān nalaḥ
32. Gaja, Gavaksha, Gavaya, Sharabha, Gandhamadana, Mainda, and Dvivida, as well as Hanuman, Jambavan, and Nala (were present).
अभ्यषिञ्चन्त सुग्रीवं प्रसन्नेन सुगन्धिना ।
सलिलेन सहस्राक्षं वसवो वासवं यथा ॥३३॥
33. abhyaṣiñcanta sugrīvaṃ prasannena sugandhinā ,
salilena sahasrākṣaṃ vasavo vāsavaṃ yathā.
33. abhyaṣiñcanta sugrīvam prasannena sugandhinā
salilena sahasrākṣam vasavaḥ vāsavam yathā
33. vasavaḥ yathā vāsavam sahasrākṣam abhyaṣiñcanta
sugrīvam prasannena sugandhinā salilena
33. They anointed Sugriva with clear, fragrant water, just as the Vasus anointed Indra (Sahasraksha).
अभिषिक्ते तु सुग्रीवे सर्वे वानरपुंगवाः ।
प्रचुक्रुशुर्महात्मानो हृष्टास्तत्र सहस्रशः ॥३४॥
34. abhiṣikte tu sugrīve sarve vānarapuṃgavāḥ ,
pracukruśurmahātmāno hṛṣṭāstatra sahasraśaḥ.
34. abhiṣikte tu sugrīve sarve vānarapuṅgavāḥ
pracukruśuḥ mahātmānaḥ hṛṣṭāḥ tatra sahasraśaḥ
34. sugrīve abhiṣikte tu sarve mahātmānaḥ
vānarapuṅgavāḥ hṛṣṭāḥ tatra sahasraśaḥ pracukruśuḥ
34. Once Sugriva was consecrated, all the noble monkey chiefs, filled with joy, roared in celebration there by the thousands.
रामस्य तु वचः कुर्वन् सुग्रीवो हरिपुंगवः ।
अङ्गदं संपरिष्वज्य यौवराज्ये ऽभिषेचयत् ॥३५॥
35. rāmasya tu vacaḥ kurvan sugrīvo haripuṃgavaḥ ,
aṅgadaṃ saṃpariṣvajya yauvarājye'bhiṣecayat.
35. rāmasya tu vacaḥ kurvan sugrīvaḥ haripuṅgavaḥ
aṅgadam sampariṣvajya yauvarājye abhiṣecayat
35. tu haripuṅgavaḥ sugrīvaḥ rāmasya vacaḥ kurvan
aṅgadam sampariṣvajya yauvarājye abhiṣecayat
35. Sugriva, the chief of monkeys, indeed, obeying the word of Rama, first fully embraced Angada, and then consecrated him to the position of crown prince.
अङ्गदे चाभिषिक्ते तु सानुक्रोशाः प्लवंगमाः ।
साधु साध्विति सुग्रीवं महात्मानो ऽभ्यपूजयन् ॥३६॥
36. aṅgade cābhiṣikte tu sānukrośāḥ plavaṃgamāḥ ,
sādhu sādhviti sugrīvaṃ mahātmāno'bhyapūjayan.
36. aṅgade ca abhiṣikte tu sānukrośāḥ plavaṅgamāḥ
sādhu sādhu iti sugrīvaṃ mahātmānaḥ abhyapūjayan
36. aṅgade abhiṣikte tu ca sānukrośāḥ mahātmānaḥ
plavaṅgamāḥ sādhu sādhu iti sugrīvaṃ abhyapūjayan
36. After Aṅgada was consecrated, the compassionate monkeys, those great souls (mahātman), praised Sugrīva, exclaiming, "Excellent! Excellent!"
हृष्टपुष्टजनाकीर्णा पताकाध्वजशोभिता ।
बभूव नगरी रम्या क्षिकिन्धा गिरिगह्वरे ॥३७॥
37. hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā patākādhvajaśobhitā ,
babhūva nagarī ramyā kṣikindhā girigahvare.
37. hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā patākādhvajaśobhitā
babhūva nagarī ramyā kṣikindhā girigahvare
37. girigahvare kṣikindhā nagarī hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇā
patākādhvajaśobhitā ramyā babhūva
37. The city of Kiṣkindhā, situated within a mountain cavern, became beautiful, filled with happy and well-nourished people, and adorned with banners and flags.
निवेद्य रामाय तदा महात्मने महाभिषेकं कपिवाहिनीपतिः ।
रुमां च भार्यां प्रतिलभ्य वीर्यवानवाप राज्यं त्रिदशाधिपो यथा ॥३८॥
38. nivedya rāmāya tadā mahātmane mahābhiṣekaṃ kapivāhinīpatiḥ ,
rumāṃ ca bhāryāṃ pratilabhya vīryavānavāpa rājyaṃ tridaśādhipo yathā.
38. nivedya rāmāya tadā mahātmane
mahābhiṣekaṃ kapivāhinīpatiḥ rumāṃ
ca bhāryāṃ pratilabhya vīryavān
avāpa rājyaṃ tridaśādhipaḥ yathā
38. tadā vīryavān kapivāhinīpatiḥ
mahātmane rāmāya mahābhiṣekaṃ nivedya
ca bhāryāṃ rumāṃ pratilabhya
rājyaṃ avāpa yathā tridaśādhipaḥ
38. The valiant lord of the monkey army, having reported the grand consecration to the great-souled (mahātman) Rāma, and having regained his wife Rumā, then obtained the kingdom, just as the lord of the gods (Indra) did.