वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-5, chapter-23
तथा तासां वदन्तीनां परुषं दारुणं बहु ।
राक्षसीनामसौम्यानां रुरोद जनकात्मजा ॥१॥
राक्षसीनामसौम्यानां रुरोद जनकात्मजा ॥१॥
1. tathā tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu ,
rākṣasīnāmasaumyānāṃ ruroda janakātmajā.
rākṣasīnāmasaumyānāṃ ruroda janakātmajā.
1.
tathā tāsām vadantīnām paruṣam dāruṇam bahu
rākṣasīnām asaumyānām ruroda janakātmajā
rākṣasīnām asaumyānām ruroda janakātmajā
1.
tathā asaumyānām rākṣasīnām tāsām paruṣam
dāruṇam bahu vadantīnām janakātmajā ruroda
dāruṇam bahu vadantīnām janakātmajā ruroda
1.
While those unfriendly demonesses (rākṣasī) were speaking many harsh and cruel words, Janaka's daughter (Sītā) wept.
एवमुक्ता तु वैदेही राक्षसीभिर्मनस्विनी ।
उवाच परमत्रस्ता बाष्पगद्गदया गिरा ॥२॥
उवाच परमत्रस्ता बाष्पगद्गदया गिरा ॥२॥
2. evamuktā tu vaidehī rākṣasībhirmanasvinī ,
uvāca paramatrastā bāṣpagadgadayā girā.
uvāca paramatrastā bāṣpagadgadayā girā.
2.
evam uktā tu vaidehī rākṣasībhiḥ manasvinī
uvāca paramatrasta bāṣpagadgadayā girā
uvāca paramatrasta bāṣpagadgadayā girā
2.
rākṣasībhiḥ evam uktā tu manasvinī
paramatrasta vaidehī bāṣpagadgadayā girā uvāca
paramatrasta vaidehī bāṣpagadgadayā girā uvāca
2.
Thus addressed by the female demons, the high-minded Vaidehi, extremely terrified, spoke with a voice choked with tears.
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति ।
कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः ॥३॥
कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः ॥३॥
3. na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati ,
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ.
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ.
3.
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitum arhati
kāmam khādata mām sarvā na kariṣyāmi vaḥ vacaḥ
kāmam khādata mām sarvā na kariṣyāmi vaḥ vacaḥ
3.
mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitum na arhati
sarvā mām kāmam khādata vaḥ vacaḥ na kariṣyāmi
sarvā mām kāmam khādata vaḥ vacaḥ na kariṣyāmi
3.
A human woman is not fit to be the wife of a demon. You may all devour me if you wish; I will not obey your command.
सा राक्षसी मध्यगता सीता सुरसुतोपमा ।
न शर्म लेभे दुःखार्ता रावणेन च तर्जिता ॥४॥
न शर्म लेभे दुःखार्ता रावणेन च तर्जिता ॥४॥
4. sā rākṣasī madhyagatā sītā surasutopamā ,
na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā.
na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā.
4.
sā rākṣasī madhyagatā sītā surasutopamā na
śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā
śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā
4.
sā sītā surasutopamā rākṣasī madhyagatā
duḥkhārtā ca rāvaṇena tarjitā śarma na lebhe
duḥkhārtā ca rāvaṇena tarjitā śarma na lebhe
4.
That Sita, who resembled a daughter of the gods, found no peace while surrounded by the female demons, afflicted by sorrow, and threatened by Ravana.
वेपते स्माधिकं सीता विशन्तीवाङ्गमात्मनः ।
वने यूथपरिभ्रष्टा मृगी कोकैरिवार्दिता ॥५॥
वने यूथपरिभ्रष्टा मृगी कोकैरिवार्दिता ॥५॥
5. vepate smādhikaṃ sītā viśantīvāṅgamātmanaḥ ,
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā.
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā.
5.
vepate sma adhikam sītā viśantī iva aṅgam ātmanaḥ
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokaiḥ iva ārditā
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokaiḥ iva ārditā
5.
sītā adhikam vepate sma ātmanaḥ aṅgam viśantī
iva vane yūthaparibhraṣṭā kokaiḥ ārditā mṛgī iva
iva vane yūthaparibhraṣṭā kokaiḥ ārditā mṛgī iva
5.
Sita trembled excessively, as though withdrawing into her own body, much like a doe separated from its herd in the forest, tormented by predators (koka).
सा त्वशोकस्य विपुलां शाखामालम्ब्य पुष्पिताम् ।
चिन्तयामास शोकेन भर्तारं भग्नमानसा ॥६॥
चिन्तयामास शोकेन भर्तारं भग्नमानसा ॥६॥
6. sā tvaśokasya vipulāṃ śākhāmālambya puṣpitām ,
cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā.
cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā.
6.
sā tu aśokasya vipulām śākhām ālambya puṣpitām
cintayāmāsa śokena bhartāram bhagnamānasā
cintayāmāsa śokena bhartāram bhagnamānasā
6.
sā tu aśokasya vipulām puṣpitām śākhām ālambya
bhagnamānasā śokena bhartāram cintayāmāsa
bhagnamānasā śokena bhartāram cintayāmāsa
6.
And she, broken-hearted, leaning on a large, blossoming branch of the aśoka tree, contemplated her husband with great sorrow.
सा स्नापयन्ती विपुलौ स्तनौ नेत्रजलस्रवैः ।
चिन्तयन्ती न शोकस्य तदान्तमधिगच्छति ॥७॥
चिन्तयन्ती न शोकस्य तदान्तमधिगच्छति ॥७॥
7. sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ ,
cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati.
cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati.
7.
sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ
cintayantī na śokasya tadā antam adhigacchati
cintayantī na śokasya tadā antam adhigacchati
7.
sā netrajalasravaiḥ vipulau stanau snāpayantī
cintayantī tadā śokasya antam na adhigacchati
cintayantī tadā śokasya antam na adhigacchati
7.
Drenching her ample breasts with streams of tears from her eyes, and deep in thought, she could not find an end to her sorrow then.
सा वेपमाना पतिता प्रवाते कदली यथा ।
राक्षसीनां भयत्रस्ता विवर्णवदनाभवत् ॥८॥
राक्षसीनां भयत्रस्ता विवर्णवदनाभवत् ॥८॥
8. sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā ,
rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat.
rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat.
8.
sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā
rākṣasīnām bhayatrastā vivarṇavadanā abhavat
rākṣasīnām bhayatrastā vivarṇavadanā abhavat
8.
sā प्रवाते कदली यथा वेपमाना पतिता
भयत्रस्ता राक्षसीनाम् विवर्णवदना abhavat
भयत्रस्ता राक्षसीनाम् विवर्णवदना abhavat
8.
Trembling and fallen like a plantain tree in a strong wind, she became pale-faced and terrified by the female demons (rākṣasīs).
तस्या सा दीर्घविपुला वेपन्त्याः सीतया तदा ।
ददृशे कम्पिनी वेणी व्यालीव परिसर्पती ॥९॥
ददृशे कम्पिनी वेणी व्यालीव परिसर्पती ॥९॥
9. tasyā sā dīrghavipulā vepantyāḥ sītayā tadā ,
dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī.
dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī.
9.
tasyāḥ sā dīrghavipulā vepantyāḥ sītayā tadā
dadṛśe kampinī veṇī vyālī iva parisarpatī
dadṛśe kampinī veṇī vyālī iva parisarpatī
9.
tadā tasyāḥ vepantyāḥ sītayā sā dīrghavipulā
kampinī veṇī vyālī iva parisarpatī dadṛśe
kampinī veṇī vyālī iva parisarpatī dadṛśe
9.
Then, by that trembling Sītā, her long, ample, quivering braid of hair was seen, coiling like a female snake (vyālī).
सा निःश्वसन्ती दुःखार्ता शोकोपहतचेतना ।
आर्ता व्यसृजदश्रूणि मैथिली विललाप ह ॥१०॥
आर्ता व्यसृजदश्रूणि मैथिली विललाप ह ॥१०॥
10. sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā ,
ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ha.
ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ha.
10.
sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā
ārtā vyasṛjat aśrūṇi maithilī vilalāpa ha
ārtā vyasṛjat aśrūṇi maithilī vilalāpa ha
10.
She, deeply afflicted by sorrow, her consciousness overwhelmed by grief, sighed and shed tears. Indeed, Maithili (Sita) lamented.
हा रामेति च दुःखार्ता पुनर्हा लक्ष्मणेति च ।
हा श्वश्रु मम कौसल्ये हा सुमित्रेति भाविनि ॥११॥
हा श्वश्रु मम कौसल्ये हा सुमित्रेति भाविनि ॥११॥
11. hā rāmeti ca duḥkhārtā punarhā lakṣmaṇeti ca ,
hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāvini.
hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāvini.
11.
hā rāma iti ca duḥkhārtā punaḥ hā lakṣmaṇa iti ca
hā śvaśru mama kausalye hā sumitre iti bhāvini
hā śvaśru mama kausalye hā sumitre iti bhāvini
11.
Afflicted by sorrow, the noble lady cried out, "Alas, Rama!" and again, "Alas, Lakshmana!" (She continued), "Alas, my mother-in-law Kausalya! Alas, Sumitra!"
लोकप्रवादः सत्यो ऽयं पण्डितैः समुदाहृतः ।
अकाले दुर्लभो मृत्युः स्त्रिया वा पुरुषस्य वा ॥१२॥
अकाले दुर्लभो मृत्युः स्त्रिया वा पुरुषस्य वा ॥१२॥
12. lokapravādaḥ satyo'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ ,
akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā.
akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā.
12.
lokapravādaḥ satyaḥ ayam paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ ।
akāle durlabhaḥ mṛtyuḥ striyāḥ vā puruṣasya vā
akāle durlabhaḥ mṛtyuḥ striyāḥ vā puruṣasya vā
12.
This popular saying, declared by the wise, is true: "Death is difficult to obtain out of its proper time, whether for a woman or a man."
यत्राहमाभिः क्रूराभी राक्षसीभिरिहार्दिता ।
जीवामि हीना रामेण मुहूर्तमपि दुःखिता ॥१३॥
जीवामि हीना रामेण मुहूर्तमपि दुःखिता ॥१३॥
13. yatrāhamābhiḥ krūrābhī rākṣasībhirihārditā ,
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā.
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā.
13.
yatra aham ābhiḥ krūrābhiḥ rākṣasībhiḥ iha ārditā ।
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtam api duḥkhitā
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtam api duḥkhitā
13.
Where I, tormented here by these cruel ogresses, separated from Rama, live even for a moment, distressed.
एषाल्पपुण्या कृपणा विनशिष्याम्यनाथवत् ।
समुद्रमध्ये नौ पूर्णा वायुवेगैरिवाहता ॥१४॥
समुद्रमध्ये नौ पूर्णा वायुवेगैरिवाहता ॥१४॥
14. eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmyanāthavat ,
samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegairivāhatā.
samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegairivāhatā.
14.
eṣā alpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmi anāthavat
samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegaiḥ iva āhatā
samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegaiḥ iva āhatā
14.
eṣā alpapuṇyā kṛpaṇā anāthavat vinaśiṣyāmi
samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegaiḥ iva āhatā
samudramadhye nau pūrṇā vāyuvegaiḥ iva āhatā
14.
I, wretched and of little merit, will perish like one without a protector, just as a boat, full (of water), struck by the force of winds, is destroyed in the middle of the ocean.
भर्तारं तमपश्यन्ती राक्षसीवशमागता ।
सीदामि खलु शोकेन कूलं तोयहतं यथा ॥१५॥
सीदामि खलु शोकेन कूलं तोयहतं यथा ॥१५॥
15. bhartāraṃ tamapaśyantī rākṣasīvaśamāgatā ,
sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā.
sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā.
15.
bhartāram tam apaśyantī rākṣasīvaśam āgatā
sīdāmi khalu śokena kūlam toyahatam yathā
sīdāmi khalu śokena kūlam toyahatam yathā
15.
tam bhartāram apaśyantī rākṣasīvaśam āgatā
śokena khalu sīdāmi yathā toyahatam kūlam
śokena khalu sīdāmi yathā toyahatam kūlam
15.
Not seeing that husband of mine and having fallen under the sway of the rākṣasīs, I am indeed sinking in sorrow, just like a riverbank eroded by water.
तं पद्मदलपत्राक्षं सिंहविक्रान्तगामिनम् ।
धन्याः पश्यन्ति मे नाथं कृतज्ञं प्रियवादिनम् ॥१६॥
धन्याः पश्यन्ति मे नाथं कृतज्ञं प्रियवादिनम् ॥१६॥
16. taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam ,
dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam.
dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam.
16.
tam padmadalapatrākṣam siṃhavikrāntagāminam
dhanyāḥ paśyanti me nātham kṛtajñam priyavādinam
dhanyāḥ paśyanti me nātham kṛtajñam priyavādinam
16.
dhanyāḥ me nātham tam padmadalapatrākṣam
siṃhavikrāntagāminam kṛtajñam priyavādinam paśyanti
siṃhavikrāntagāminam kṛtajñam priyavādinam paśyanti
16.
Fortunate are those who behold my lord (nātha) – him with eyes like lotus petals, whose gait is like the majestic stride of a lion, who is grateful, and who speaks kindly.
सर्वथा तेन हीनाया रामेण विदितात्मना ।
तीष्क्णं विषमिवास्वाद्य दुर्लभं मम जीवितम् ॥१७॥
तीष्क्णं विषमिवास्वाद्य दुर्लभं मम जीवितम् ॥१७॥
17. sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā ,
tīṣkṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam.
tīṣkṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam.
17.
sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā tīkṣṇam
viṣam iva āsvādya durlabham mama jīvitam
viṣam iva āsvādya durlabham mama jīvitam
17.
sarvathā tena rāmeṇa viditātmanā hīnāyā mama
jīvitam tīkṣṇam viṣam iva āsvādya durlabham
jīvitam tīkṣṇam viṣam iva āsvādya durlabham
17.
For me, entirely separated from him, Rama, whose (ātman) is known, my life is difficult to maintain, as if I have consumed potent poison.
कीदृशं तु मया पापं पुरा देहान्तरे कृतम् ।
येनेदं प्राप्यते दुःखं मया घोरं सुदारुणम् ॥१८॥
येनेदं प्राप्यते दुःखं मया घोरं सुदारुणम् ॥१८॥
18. kīdṛśaṃ tu mayā pāpaṃ purā dehāntare kṛtam ,
yenedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam.
yenedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam.
18.
kīdṛśam tu mayā pāpam purā dehāntare kṛtam yena
idam prāpyate duḥkham mayā ghoram sudāruṇam
idam prāpyate duḥkham mayā ghoram sudāruṇam
18.
mayā purā dehāntare kīdṛśam pāpam kṛtam yena
mayā idam ghoram sudāruṇam duḥkham prāpyate
mayā idam ghoram sudāruṇam duḥkham prāpyate
18.
What kind of sin (karma) did I truly commit in a past life (dehāntara), by which I am now experiencing this dreadful and extremely severe suffering?
जीवितं त्यक्तुमिच्छामि शोकेन महता वृता ।
राक्षसीभिश्च रक्षन्त्या रामो नासाद्यते मया ॥१९॥
राक्षसीभिश्च रक्षन्त्या रामो नासाद्यते मया ॥१९॥
19. jīvitaṃ tyaktumicchāmi śokena mahatā vṛtā ,
rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā.
rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā.
19.
jīvitam tyaktum icchāmi śokena mahatā vṛtā
rākṣasībhiḥ ca rakṣantyā rāmaḥ na āsādyate mayā
rākṣasībhiḥ ca rakṣantyā rāmaḥ na āsādyate mayā
19.
mahatā śokena vṛtā jīvitam tyaktum icchāmi ca
rākṣasībhiḥ rakṣantyā mayā rāmaḥ na āsādyate
rākṣasībhiḥ rakṣantyā mayā rāmaḥ na āsādyate
19.
I desire to abandon life, overwhelmed by profound sorrow. And because I am guarded by demonesses and a female guard, Rama cannot be approached by me.
धिगस्तु खलु मानुष्यं धिगस्तु परवश्यताम् ।
न शक्यं यत् परित्यक्तुमात्मच्छन्देन जीवितम् ॥२०॥
न शक्यं यत् परित्यक्तुमात्मच्छन्देन जीवितम् ॥२०॥
20. dhigastu khalu mānuṣyaṃ dhigastu paravaśyatām ,
na śakyaṃ yat parityaktumātmacchandena jīvitam.
na śakyaṃ yat parityaktumātmacchandena jīvitam.
20.
dhik astu khalu mānuṣyam dhik astu paravaśyatām
na śakyam yat parityaktum ātmacchandena jīvitam
na śakyam yat parityaktum ātmacchandena jīvitam
20.
khalu mānuṣyam dhik astu paravaśyatām dhik astu
yat jīvitam ātmacchandena parityaktum na śakyam
yat jīvitam ātmacchandena parityaktum na śakyam
20.
Fie upon this human condition indeed! Fie upon this dependence on others! For it is not possible to abandon life by one's own will (ātmacchanda).
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23 (current chapter)
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100