Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-37

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
प्रतिप्रविष्टे लङ्कां तु कृतार्थे रावणात्मजे ।
राघवं परिवार्यार्ता ररक्षुर्वानरर्षभाः ॥१॥
1. pratipraviṣṭe laṅkāṃ tu kṛtārthe rāvaṇātmaje ,
rāghavaṃ parivāryārtā rarakṣurvānararṣabhāḥ.
1. pratipraviṣṭe laṅkām tu kṛtārthe rāvaṇātmaje
rāghavam parivārya ārtāḥ rarakṣuḥ vānararṣabhāḥ
1. tu rāvaṇātmaje kṛtārthe laṅkām pratipraviṣṭe
ārtāḥ vānararṣabhāḥ rāghavam parivārya rarakṣuḥ
1. But when Ravana's son (Indrajit), having fulfilled his objective, returned to Lanka, the distraught chief monkeys surrounded Rama and guarded him.
हनूमानङ्गदो नीलः सुषेणः कुमुदो नलः ।
गजो गवाक्षो गवयः शरभो गन्धमादनः ॥२॥
2. hanūmānaṅgado nīlaḥ suṣeṇaḥ kumudo nalaḥ ,
gajo gavākṣo gavayaḥ śarabho gandhamādanaḥ.
2. hanūmān aṅgadaḥ nīlaḥ suṣeṇaḥ kumudaḥ nalaḥ
gajaḥ gavākṣaḥ gavayaḥ śarabhaḥ gandhamādanaḥ
2. hanūmān aṅgadaḥ nīlaḥ suṣeṇaḥ kumudaḥ nalaḥ
gajaḥ gavākṣaḥ gavayaḥ śarabhaḥ gandhamādanaḥ
2. Hanuman, Angada, Nila, Sushena, Kumuda, Nala, Gaja, Gavaksha, Gavaya, Sharabha, and Gandhamadana (these are monkey chiefs).
जाम्बवानृषभः सुन्दो रम्भः शतबलिः पृथुः ।
व्यूढानीकाश्च यत्ताश्च द्रुमानादाय सर्वतः ॥३॥
3. jāmbavānṛṣabhaḥ sundo rambhaḥ śatabaliḥ pṛthuḥ ,
vyūḍhānīkāśca yattāśca drumānādāya sarvataḥ.
3. jāmbavān ṛṣabhaḥ sundaḥ rambhaḥ śatabaliḥ pṛthuḥ
vyūḍhānīkāḥ ca yattāḥ ca drumān ādāya sarvataḥ
3. jāmbavān ṛṣabhaḥ sundaḥ rambhaḥ śatabaliḥ pṛthuḥ
ca vyūḍhānīkāḥ ca yattāḥ ca sarvataḥ drumān ādāya
3. Jambavan, Rishabha, Sunda, Rambha, Shatabali, and Prithu - these chiefs, with their armies arrayed and fully prepared, began taking up trees from all directions.
वीक्षमाणा दिशः सर्वास्तिर्यगूर्ध्वं च वानराः ।
तृणेष्वपि च चेष्टत्सु राक्षसा इति मेनिरे ॥४॥
4. vīkṣamāṇā diśaḥ sarvāstiryagūrdhvaṃ ca vānarāḥ ,
tṛṇeṣvapi ca ceṣṭatsu rākṣasā iti menire.
4. vīkṣamāṇāḥ diśaḥ sarvāḥ tiryak ūrdhvam ca vānarāḥ
tṛṇeṣu api ca ceṣṭatsu rākṣasāḥ iti menire
4. vānarāḥ sarvāḥ diśaḥ tiryak ca ūrdhvam ca vīkṣamāṇāḥ
tṛṇeṣu api ca ceṣṭatsu rākṣasāḥ iti menire
4. And the monkeys, looking in all directions - horizontally and upwards - when even grasses moved, thought them to be Rākṣasas (rākṣasa).
रावणश्चापि संहृष्टो विसृज्येन्द्रजितं सुतम् ।
आजुहाव ततः सीता रक्षणी राक्षसीस्तदा ॥५॥
5. rāvaṇaścāpi saṃhṛṣṭo visṛjyendrajitaṃ sutam ,
ājuhāva tataḥ sītā rakṣaṇī rākṣasīstadā.
5. rāvaṇaḥ ca api saṃhṛṣṭaḥ visṛjya indrajitam
sutam ājuhāva tataḥ sītām rakṣaṇīḥ rākṣasīḥ tadā
5. tataḥ rāvaṇaḥ ca api saṃhṛṣṭaḥ sutam indrajitam
visṛjya tadā sītām rakṣaṇīḥ rākṣasīḥ ājuhāva
5. Then Rāvaṇa, also greatly delighted, having dismissed his son Indrajit, summoned the Rākṣasī (rākṣasī) women who were guarding Sītā.
राक्षस्यस्त्रिजटा चापि शासनात्तमुपस्थिताः ।
ता उवाच ततो हृष्टो राक्षसी राक्षसेश्वरः ॥६॥
6. rākṣasyastrijaṭā cāpi śāsanāttamupasthitāḥ ,
tā uvāca tato hṛṣṭo rākṣasī rākṣaseśvaraḥ.
6. rākṣasyaḥ trijaṭā ca api śāsanāt tam upasthitāḥ
tāḥ uvāca tataḥ hṛṣṭaḥ rākṣasī rākṣaseśvaraḥ
6. The female rākṣasa-s, and Trijaṭā too, by his command, presented themselves before him. Then, the delighted lord of rākṣasa-s spoke to them.
हताविन्द्रजिताख्यात वैदेह्या रामलक्ष्मणौ ।
पुष्पकं च समारोप्य दर्शयध्वं हतौ रणे ॥७॥
7. hatāvindrajitākhyāta vaidehyā rāmalakṣmaṇau ,
puṣpakaṃ ca samāropya darśayadhvaṃ hatau raṇe.
7. hatau indrajitā ākhyāta vaidehyā rāmalakṣmaṇau
puṣpakaṃ ca samāropya darśayadhvaṃ hatau raṇe
7. Announce to Vaidehī (Sītā) that Rāma and Lakṣmaṇa have been slain by Indrajit. And, having placed the two slain ones on the Puṣpaka (aerial chariot), show them in battle.
यदाश्रयादवष्टब्धो नेयं मामुपतिष्ठति ।
सो ऽस्या भर्ता सह भ्रात्रा निरस्तो रणमूर्धनि ॥८॥
8. yadāśrayādavaṣṭabdho neyaṃ māmupatiṣṭhati ,
so'syā bhartā saha bhrātrā nirasto raṇamūrdhani.
8. yat āśrayāt avaṣṭabdhaḥ na iyaṃ mām upatiṣṭhati
saḥ asyāḥ bhartā saha bhrātrā nirastaḥ raṇamūrdhani
8. By whose reliance she is emboldened, she does not approach me. That husband of hers, along with his brother, has been struck down on the battlefield.
निर्विशङ्का निरुद्विग्ना निरपेक्षा च मैथिली ।
मामुपस्थास्यते सीता सर्वाभरणभूषिता ॥९॥
9. nirviśaṅkā nirudvignā nirapekṣā ca maithilī ,
māmupasthāsyate sītā sarvābharaṇabhūṣitā.
9. nirviśaṅkā nirudvignā nirapekṣā ca maithilī
mām upasthāsyate sītā sarvābharaṇabhūṣitā
9. Fearless, untroubled, and without external reliance, Maithilī (Sītā), adorned with all her ornaments, will approach and serve me.
अद्य कालवशं प्राप्तं रणे रामं सलक्ष्मणम् ।
अवेक्ष्य विनिवृत्ताशा नान्यां गतिमपश्यती ॥१०॥
10. adya kālavaśaṃ prāptaṃ raṇe rāmaṃ salakṣmaṇam ,
avekṣya vinivṛttāśā nānyāṃ gatimapaśyatī.
10. adya kālavaśam prāptam raṇe rāmam salakṣmaṇam
avekṣya vinivṛttāśā na anyām gatim apaśyatī
10. adya rāmam salakṣmaṇam raṇe kālavaśam prāptam
avekṣya vinivṛttāśā anyām gatim na apaśyatī
10. Having realized that Rama, along with Lakshmana, had today fallen victim to death in battle, and with all hope abandoned, she saw no other path.
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा रावणस्य दुरात्मनः ।
राक्षस्यस्तास्तथेत्युक्त्वा प्रजग्मुर्यत्र पुष्पकम् ॥११॥
11. tasya tadvacanaṃ śrutvā rāvaṇasya durātmanaḥ ,
rākṣasyastāstathetyuktvā prajagmuryatra puṣpakam.
11. tasya tat vacanam śrutvā rāvaṇasya durātmanaḥ
rākṣasyaḥ tāḥ tathā iti uktvā prajagmuḥ yatra puṣpakam
11. rāvaṇasya durātmanaḥ tasya tat vacanam śrutvā,
tāḥ rākṣasyaḥ tathā iti uktvā,
yatra puṣpakam [āsīt] prajagmuḥ
11. Having heard those words of the wicked-souled Ravana, those female demons, saying 'so be it,' proceeded to where the Pushpaka (chariot) was.
ततः पुष्पकमादय राक्षस्यो रावणाज्ञया ।
अशोकवनिकास्थां तां मैथिलीं समुपानयन् ॥१२॥
12. tataḥ puṣpakamādaya rākṣasyo rāvaṇājñayā ,
aśokavanikāsthāṃ tāṃ maithilīṃ samupānayan.
12. tataḥ puṣpakam ādāya rākṣasyaḥ rāvaṇa ājñayā
aśokavanikāsthām tām maithilīm samupānayan
12. tataḥ rāvaṇa ājñayā rākṣasyaḥ puṣpakam ādāya,
aśokavanikāsthām tām maithilīm samupānayan
12. Thereupon, by Ravana's command, the female demons, having taken the Pushpaka (chariot), brought that Maithili, who was staying in the Ashoka grove.
तामादाय तु राक्षस्यो भर्तृशोकपरायणाम् ।
सीतामारोपयामासुर्विमानं पुष्पकं तदा ॥१३॥
13. tāmādāya tu rākṣasyo bhartṛśokaparāyaṇām ,
sītāmāropayāmāsurvimānaṃ puṣpakaṃ tadā.
13. tām ādāya tu rākṣasyaḥ bhartṛśokaparāyaṇām
sītām āropayam āsuḥ vimānam puṣpakam tadā
13. tu rākṣasyaḥ tām bhartṛśokaparāyaṇām sītām ādāya,
tadā vimānam puṣpakam āropayām āsuḥ
13. And then, having taken that Sita, who was entirely absorbed in grief for her husband, the female demons made her ascend the Pushpaka aerial chariot.
ततः पुष्पकमारोप्य सीतां त्रिजटया सह ।
रावणो ऽकारयल् लङ्कां पताकाध्वजमालिनीम् ॥१४॥
14. tataḥ puṣpakamāropya sītāṃ trijaṭayā saha ,
rāvaṇo'kārayal laṅkāṃ patākādhvajamālinīm.
14. tataḥ puṣpakam āropya sītām trijaṭayā saha
rāvaṇaḥ akārayat laṅkām patākādhvajamālinīm
14. tataḥ rāvaṇaḥ trijaṭayā saha sītām puṣpakam
āropya patākādhvajamālinīm laṅkām akārayat
14. Then, having seated Sītā along with Trijaṭā in the Puṣpaka aerial chariot, Rāvaṇa had Lankā decorated with banners and flags.
प्राघोषयत हृष्टश्च लङ्कायां राक्षसेश्वरः ।
राघवो लक्ष्मणश्चैव हताविन्द्रजिता रणे ॥१५॥
15. prāghoṣayata hṛṣṭaśca laṅkāyāṃ rākṣaseśvaraḥ ,
rāghavo lakṣmaṇaścaiva hatāvindrajitā raṇe.
15. prāghoṣayat hṛṣṭaḥ ca laṅkāyām rākṣaseśvaraḥ
rāghavaḥ lakṣmaṇaḥ ca eva hatau indrajitā raṇe
15. hṛṣṭaḥ rākṣaseśvaraḥ laṅkāyām prāghoṣayat ca
rāghavaḥ ca lakṣmaṇaḥ eva indrajitā raṇe hatau
15. And the joyous king of the rākṣasas proclaimed in Lankā that Rāghava (Rāma) and Lakṣmaṇa had both been killed by Indrajit in battle.
विमानेनापि सीता तु गत्वा त्रिजटया सह ।
ददर्श वानराणां तु सर्वं सिन्यं निपातितम् ॥१६॥
16. vimānenāpi sītā tu gatvā trijaṭayā saha ,
dadarśa vānarāṇāṃ tu sarvaṃ sinyaṃ nipātitam.
16. vimānena api sītā tu gatvā trijaṭayā saha
dadarśa vānarāṇām tu sarvam sinyam nipātitam
16. api tu sītā trijaṭayā saha vimānena gatvā tu
vānarāṇām sarvam sinyam nipātitam dadarśa
16. But Sītā, traveling by the aerial chariot along with Trijaṭā, saw the entire army of vānaras (monkeys) lying defeated.
प्रहृष्टमनसश्चापि ददर्श पिशिताशनान् ।
वानरांश्चापि दुःखार्तान् रामलक्ष्मणपार्श्वतः ॥१७॥
17. prahṛṣṭamanasaścāpi dadarśa piśitāśanān ,
vānarāṃścāpi duḥkhārtān rāmalakṣmaṇapārśvataḥ.
17. prahṛṣṭamanasaḥ ca api dadarśa piśitāśanān
vānarān ca api duḥkhārtān rāmalakṣmaṇapārśvataḥ
17. ca api dadarśa prahṛṣṭamanasaḥ piśitāśanān ca
api duḥkhārtān vānarān rāmalakṣmaṇapārśvataḥ
17. And she also saw the joyous rākṣasas (piśitāśanān) and the vānaras (monkeys) distressed by grief beside Rāma and Lakṣmaṇa.
ततः सीता ददर्शोभौ शयानौ शततल्पयोः ।
लक्ष्मणं चैव रामं च विसंज्ञौ शरपीडितौ ॥१८॥
18. tataḥ sītā dadarśobhau śayānau śatatalpayoḥ ,
lakṣmaṇaṃ caiva rāmaṃ ca visaṃjñau śarapīḍitau.
18. tataḥ sītā dadarśa ubhau śayānau śatatarpalayoḥ
lakṣmaṇam ca eva rāmam ca visaṃjñau śarapīḍitau
18. tataḥ sītā ubhau lakṣmaṇam ca rāmam ca śayānau
visaṃjñau śarapīḍitau śatatarpalayoḥ dadarśa
18. Then Sita saw both Lakshmana and Rama, lying unconscious on beds formed by numerous arrows, severely afflicted by arrows.
विध्वस्तकवचौ वीरौ विप्रविद्धशरासनौ ।
सायकैश्छिन्नसर्वाङ्गौ शरस्तम्भमयौ क्षितौ ॥१९॥
19. vidhvastakavacau vīrau vipraviddhaśarāsanau ,
sāyakaiśchinnasarvāṅgau śarastambhamayau kṣitau.
19. vidhvasta-kavacau vīrau vipraviddha-śarāsanau
sāyakaiḥ chinna-sarvāṅgau śara-stambhamayau kṣitau
19. vīrau vidhvasta-kavacau vipraviddha-śarāsanau
sāyakaiḥ chinna-sarvāṅgau śara-stambhamayau kṣitau
19. Those heroes, with shattered armor and bows cast aside, lay on the ground with all their limbs pierced by arrows, appearing like pillars of arrows.
तौ दृष्ट्वा भ्रातरौ तत्र वीरौ सा पुरुषर्षभौ ।
दुःखार्ता सुभृशं सीता करुणं विललाप ह ॥२०॥
20. tau dṛṣṭvā bhrātarau tatra vīrau sā puruṣarṣabhau ,
duḥkhārtā subhṛśaṃ sītā karuṇaṃ vilalāpa ha.
20. tau dṛṣṭvā bhrātarau tatra vīrau sā puruṣarṣabhau
duḥkhārtā subhṛśam sītā karuṇam vilalāpa ha
20. sā sītā tatra vīrau puruṣarṣabhau tau bhrātarau
dṛṣṭvā duḥkhārtā subhṛśam karuṇam vilalāpa ha
20. Having seen those two heroic brothers, the foremost among men, lying there, Sita, deeply afflicted by sorrow, wept piteously.
सा बाष्पशोकाभिहता समीक्ष्य तौ भ्रातरौ देवसमप्रभावौ ।
वितर्कयन्ती निधनं तयोः सा दुःखान्विता वाक्यमिदं जगाद ॥२१॥
21. sā bāṣpaśokābhihatā samīkṣya tau bhrātarau devasamaprabhāvau ,
vitarkayantī nidhanaṃ tayoḥ sā duḥkhānvitā vākyamidaṃ jagāda.
21. sā bāṣpa-śokābhihatā samīkṣya
tau bhrātarau deva-samaprabhāvau
vitarkayantī nidhanam tayoḥ sā
duḥkhānvitā vākyam idam jagāda
21. sā bāṣpa-śokābhihatā tayoḥ nidhanam
vitarkayantī deva-samaprabhāvau
tau bhrātarau samīkṣya
duḥkhānvitā sā idam vākyam jagāda
21. Overcome by tears and grief, and having closely observed those two brothers, whose splendor was like that of gods, she pondered their demise. Filled with sorrow, she then spoke these words.