Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-55

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ते निवृत्ता महाकायाः श्रुत्वाङ्गदवचस्तदा ।
नैष्ठिकीं बुद्धिमास्थाय सर्वे संग्रामकाङ्क्षिणः ॥१॥
1. te nivṛttā mahākāyāḥ śrutvāṅgadavacastadā ,
naiṣṭhikīṃ buddhimāsthāya sarve saṃgrāmakāṅkṣiṇaḥ.
1. te nivṛttāḥ mahākāyāḥ śrutvā aṅgadavacas tadā
naiṣṭhikīm buddhim āsthāya sarve saṃgrāmakāṅkṣiṇaḥ
1. Then, having heard Aṅgada's words, all those huge-bodied ones turned back, adopting a firm resolve and becoming eager for battle.
समुदीरितवीर्यास्ते समारोपितविक्रमाः ।
पर्यवस्थापिता वाक्यैरङ्गदेन वलीमुखाः ॥२॥
2. samudīritavīryāste samāropitavikramāḥ ,
paryavasthāpitā vākyairaṅgadena valīmukhāḥ.
2. samudīritavīryāḥ te samāropitavikramāḥ
paryavasthāpitāḥ वाक्यैः aṅgadena balīmukhāḥ
2. Those monkeys, whose valor was fully aroused and courage re-instated, were re-established (in their resolve) by Aṅgada through his words.
प्रयाताश्च गता हर्षं मरणे कृतनिश्चयाः ।
चक्रुः सुतुमुलं युद्धं वानरास्त्यक्तजीविताः ॥३॥
3. prayātāśca gatā harṣaṃ maraṇe kṛtaniścayāḥ ,
cakruḥ sutumulaṃ yuddhaṃ vānarāstyaktajīvitāḥ.
3. prayātāḥ ca gatāḥ harṣam maraṇe kṛtaniścayāḥ
cakruḥ sutumulam yuddham vānarāḥ tyaktajīvitāḥ
3. vānarāḥ maraṇe kṛtaniścayāḥ harṣam gatāḥ ca
prayātāḥ ca tyaktajīvitāḥ sutumulam yuddham cakruḥ
3. Having advanced with great enthusiasm and determined to face death, the monkeys, abandoning their lives, engaged in a very fierce battle.
अथ वृक्षान्महाकायाः सानूनि सुमहान्ति च ।
वानरास्तूर्णमुद्यम्य कुम्भकर्णमभिद्रवन् ॥४॥
4. atha vṛkṣānmahākāyāḥ sānūni sumahānti ca ,
vānarāstūrṇamudyamya kumbhakarṇamabhidravan.
4. atha vṛkṣān mahākāyāḥ sānūni sumahānti ca
vānarāḥ tūrṇam udyamya kumbhakarṇam abhidravan
4. atha mahākāyāḥ vānarāḥ tūrṇam vṛkṣān ca
sumahānti sānūni udyamya kumbhakarṇam abhidravan
4. Then the huge-bodied monkeys, swiftly lifting up trees and immense mountain peaks, rushed towards (Kumbhakarṇa).
स कुम्भकर्णः संक्रुद्धो गदामुद्यम्य वीर्यवान् ।
अर्दयन् सुमहाकायः समन्ताद्व्याक्षिपद् रिपून् ॥५॥
5. sa kumbhakarṇaḥ saṃkruddho gadāmudyamya vīryavān ,
ardayan sumahākāyaḥ samantādvyākṣipad ripūn.
5. saḥ kumbhakarṇaḥ saṃkruddhaḥ gadām udyamya vīryavān
ardayan sumahākāyaḥ samantāt vyākṣipat ripūn
5. saḥ vīryavān saṃkruddhaḥ sumahākāyaḥ kumbhakarṇaḥ
gadām udyamya ardayan samantāt ripūn vyākṣipat
5. That powerful (Kumbhakarṇa), greatly enraged and of gigantic body, having raised his mace, tormented and scattered his enemies on all sides.
शतानि सप्त चाष्टौ च सहस्राणि च वानराः ।
प्रकीर्णाः शेरते भूमौ कुम्भकर्णेन पोथिताः ॥६॥
6. śatāni sapta cāṣṭau ca sahasrāṇi ca vānarāḥ ,
prakīrṇāḥ śerate bhūmau kumbhakarṇena pothitāḥ.
6. śatāni sapta ca aṣṭau ca sahasrāṇi ca vānarāḥ
prakīrṇāḥ śerate bhūmau kumbhakarṇena pothitāḥ
6. sapta śatāni ca aṣṭau sahasrāṇi ca vānarāḥ
kumbhakarṇena pothitāḥ prakīrṇāḥ bhūmau śerate
6. Seven hundred and eight thousand monkeys, scattered and struck down by (Kumbhakarṇa), lay on the ground.
षोडशाष्टौ च दश च विंशत्त्रिंशत्तथैव च ।
परिक्षिप्य च बाहुभ्यां खादन् विपरिधावति ।
भक्षयन्भृशसंक्रुद्धो गरुडः पन्नगानिव ॥७॥
7. ṣoḍaśāṣṭau ca daśa ca viṃśattriṃśattathaiva ca ,
parikṣipya ca bāhubhyāṃ khādan viparidhāvati ,
bhakṣayanbhṛśasaṃkruddho garuḍaḥ pannagāniva.
7. ṣoḍaśa aṣṭau ca daśa ca viṃśat triṃśat
tathā eva ca | parikṣipya ca bāhubhyām
khādan viparidhāvati | bhakṣayan
bhṛśa-saṃkruddhaḥ garuḍaḥ pannagān iva
7. ṣoḍaśa aṣṭau ca daśa ca viṃśat triṃśat
tathā eva ca bāhubhyām parikṣipya
ca khādan bhakṣayan bhṛśa-saṃkruddhaḥ
garuḍaḥ pannagān iva viparidhāvati
7. Clasping sixteen, eight, ten, twenty, and thirty [foes] with his arms, he runs about devouring them. He consumes them, exceedingly enraged, like Garuḍa [devours] serpents.
हनूमाञ् शैलशृङ्गाणि वृक्षांश्च विविधान्बहून् ।
ववर्ष कुम्भकर्णस्य शिरस्यम्बरमास्थितः ॥८॥
8. hanūmāñ śailaśṛṅgāṇi vṛkṣāṃśca vividhānbahūn ,
vavarṣa kumbhakarṇasya śirasyambaramāsthitaḥ.
8. hanūmān śaila-śṛṅgāṇi vṛkṣān ca vividhān bahūn
| vavarṣa kumbhakarṇasya śirasi ambaraṃ āsthitaḥ
8. ambaraṃ āsthitaḥ hanūmān kumbhakarṇasya śirasi
śaila-śṛṅgāṇi vividhān bahūn vṛkṣān ca vavarṣa
8. Hanuman, situated in the sky, rained down many various mountain peaks and trees upon Kumbhakarna's head.
तानि पर्वतशृङ्गाणि शूलेन तु बिभेद ह ।
बभञ्ज वृक्षवर्षं च कुम्भकर्णो महाबलः ॥९॥
9. tāni parvataśṛṅgāṇi śūlena tu bibheda ha ,
babhañja vṛkṣavarṣaṃ ca kumbhakarṇo mahābalaḥ.
9. tāni parvata-śṛṅgāṇi śūlena tu bibheda ha |
babhañja vṛkṣa-varṣaṃ ca kumbhakarṇaḥ mahābalaḥ
9. mahābalaḥ kumbhakarṇaḥ tu tāni parvata-śṛṅgāṇi
śūlena bibheda ha vṛkṣa-varṣaṃ ca babhañja
9. Kumbhakarna, the mighty one, pierced those mountain peaks with his spear. And he shattered the shower of trees.
ततो हरीणां तदनीकमुग्रं दुद्राव शूलं निशितं प्रगृह्य ।
तस्थौ ततो ऽस्यापततः पुरस्तान्महीधराग्रं हनुमान्प्रगृह्य ॥१०॥
10. tato harīṇāṃ tadanīkamugraṃ dudrāva śūlaṃ niśitaṃ pragṛhya ,
tasthau tato'syāpatataḥ purastānmahīdharāgraṃ hanumānpragṛhya.
10. tataḥ harīṇām tat anīkam ugram
dudrāva śūlam niśitam pragṛhya |
tasthau tataḥ asya āpatataḥ purastāt
mahīdhara-agram hanūmān pragṛhya
10. tataḥ pragṛhya niśitam śūlam tat
ugram harīṇām anīkam dudrāva
tataḥ hanūmān mahīdhara-agram pragṛhya
asya āpatataḥ purastāt tasthau
10. Then, taking up his sharp spear, he (Kumbhakarna) rushed upon that fierce army of monkeys. And then, Hanuman, seizing a mountain peak, stood before him as he (Kumbhakarna) attacked.
स कुम्भकर्णं कुपितो जघान वेगेन शैलोत्तमभीमकायम् ।
स चुक्षुभे तेन तदाभिबूतो मेदार्द्रगात्रो रुधिरावसिक्तः ॥११॥
11. sa kumbhakarṇaṃ kupito jaghāna vegena śailottamabhīmakāyam ,
sa cukṣubhe tena tadābhibūto medārdragātro rudhirāvasiktaḥ.
11. saḥ kumbhakarṇam kupitaḥ jaghāna
vegena śaila-uttama-bhīma-kāyam
saḥ cukṣubhe tena tadā abhibhūtaḥ
meda-ārdra-gātraḥ rudhira-avasiktaḥ
11. kupitaḥ saḥ vegena śailottamabhīmakāyam kumbhakarṇam jaghāna.
tadā tena abhibhūtaḥ medārdra-gātraḥ rudhirāvasiktaḥ saḥ cukṣubhe.
11. He (Hanuman), enraged, struck Kumbhakarna, whose colossal body was formidable like a towering mountain, with great force. Then, overcome by him (Kumbhakarna), he (Hanuman) was agitated, his body drenched with fat and smeared with blood.
स शूलमाविध्य तडित्प्रकाशं गिरिं यथा प्रज्वलिताग्रशृङ्गम् ।
बाह्वन्तरे मारुतिमाजघान गुहो ऽचलं क्रौञ्चमिवोग्रशक्त्या ॥१२॥
12. sa śūlamāvidhya taḍitprakāśaṃ giriṃ yathā prajvalitāgraśṛṅgam ,
bāhvantare mārutimājaghāna guho'calaṃ krauñcamivograśaktyā.
12. saḥ śūlam āvidhya taḍit-prakāśam
girim yathā prajvalita-agra-śṛṅgam
bāhu-antare mārutim ājaghāna
guhaḥ acalam krauñcam iva ugra-śaktyā
12. saḥ taḍit-prakāśam prajvalitāgraśṛṅgam girim yathā śūlam āvidhya,
guhaḥ ugra-śaktyā acalam krauñcam iva mārutim bāhu-antare ājaghāna.
12. He (Kumbhakarna), having brandished his spear shining like lightning - just as a mountain with an intensely blazing peak - struck Maruta's son (Hanuman) in the chest, like Guha (Kartikeya) striking the Krauncha mountain with his formidable power (śakti).
स शूलनिर्भिन्न महाभुजान्तरः प्रविह्वलः शोणितमुद्वमन्मुखात् ।
ननाद भीमं हनुमान्महाहवे युगान्तमेघस्तनितस्वनोपमम् ॥१३॥
13. sa śūlanirbhinna mahābhujāntaraḥ pravihvalaḥ śoṇitamudvamanmukhāt ,
nanāda bhīmaṃ hanumānmahāhave yugāntameghastanitasvanopamam.
13. saḥ śūla-nirbhinna-mahā-bhuja-antaraḥ
pravihvalaḥ śoṇitam udvaman mukhāt
nanāda bhīmam hanumān mahā-have
yuga-anta-megha-stanita-svana-upamam
13. saḥ śūlanirbhinna-mahābhuja-antaraḥ pravihvalaḥ mukhāt śoṇitam udvaman (san),
mahāhave hanumān yugāntameghastanitasvanopamam bhīmam nanāda.
13. Pierced in his great chest by the spear, and greatly agitated, he (Hanuman) vomited blood from his mouth. Hanuman then roared terribly in that great battle, his sound comparable to the thunder of the clouds at the end of a cosmic age (yuga).
ततो विनेदुः सहसा प्रहृष्टा रक्षोगणास्तं व्यथितं समीक्ष्य ।
प्लवंगमास्तु व्यथिता भयार्ताः प्रदुद्रुवुः संयति कुम्भकर्णात् ॥१४॥
14. tato vineduḥ sahasā prahṛṣṭā rakṣogaṇāstaṃ vyathitaṃ samīkṣya ,
plavaṃgamāstu vyathitā bhayārtāḥ pradudruvuḥ saṃyati kumbhakarṇāt.
14. tataḥ vineduḥ sahasā prahṛṣṭāḥ
rakṣaḥ-gaṇāḥ tam vyathitam samīkṣya |
plavaṅgamāḥ tu vyathitāḥ bhaya-ārtāḥ
pradudruvuḥ saṃyati kumbhakarṇāt
14. tataḥ tam vyathitam samīkṣya,
prahṛṣṭāḥ rakṣo-gaṇāḥ sahasā vineduḥ.
tu vyathitāḥ bhayārtāḥ plavaṅgamāḥ saṃyati kumbhakarṇāt pradudruvuḥ.
14. Then, having seen him (Hanuman) distressed, the Rākṣasa hosts suddenly roared with great delight. But the monkeys, distressed and terrified, fled from Kumbhakarna in the battle.
नीलश्चिक्षेप शैलाग्रं कुम्भकर्णाय धीमते ।
तमापतन्तं संप्रेक्ष्य मुष्टिनाभिजघान ह ॥१५॥
15. nīlaścikṣepa śailāgraṃ kumbhakarṇāya dhīmate ,
tamāpatantaṃ saṃprekṣya muṣṭinābhijaghāna ha.
15. nīlaḥ cikṣepa śailāgram kumbhakarṇāya dhīmate
tam āpatantam saṃprekṣya muṣṭinā abhijaghāna ha
15. nīlaḥ dhīmate kumbhakarṇāya śailāgram cikṣepa
tam āpatantam saṃprekṣya muṣṭinā abhijaghāna ha
15. Nila hurled a mountain peak at the mighty Kumbhakarna. Observing that (peak) approaching, (Kumbhakarna) struck it with his fist.
मुष्टिप्रहाराभिहतं तच्छैलाग्रं व्यशीर्यत ।
सविस्फुलिङ्गं सज्वालं निपपात महीतले ॥१६॥
16. muṣṭiprahārābhihataṃ tacchailāgraṃ vyaśīryata ,
savisphuliṅgaṃ sajvālaṃ nipapāta mahītale.
16. muṣṭiprahārābhihatam tat śailāgram vyaśīryata
savisphuliṅgam sajjvālam nipapāta mahītale
16. muṣṭiprahārābhihatam tat śailāgram vyaśīryata
savisphuliṅgam sajjvālam nipapāta mahītale
16. That mountain peak, struck by the force of the fist, shattered. It fell to the ground with sparks and flames.
ऋषभः शरभो नीलो गवाक्षो गन्धमादनः ।
पञ्चवानरशार्दूलाः कुम्भकर्णमुपाद्रवन् ॥१७॥
17. ṛṣabhaḥ śarabho nīlo gavākṣo gandhamādanaḥ ,
pañcavānaraśārdūlāḥ kumbhakarṇamupādravan.
17. ṛṣabhaḥ śarabhaḥ nīlaḥ gavākṣaḥ gandhamādanaḥ
pañca vānaraśārdūlāḥ kumbhakarṇam upādravan
17. ṛṣabhaḥ śarabhaḥ nīlaḥ gavākṣaḥ gandhamādanaḥ
pañca vānaraśārdūlāḥ kumbhakarṇam upādravan
17. Rishabha, Sharabha, Nila, Gavaksha, and Gandhamadana – these five formidable monkey warriors – rushed towards Kumbhakarna.
शैलैर्वृक्षैस्तलैः पादैर्मुष्टिभिश्च महाबलाः ।
कुम्भकर्णं महाकायं सर्वतो ऽभिनिजघ्निरे ॥१८॥
18. śailairvṛkṣaistalaiḥ pādairmuṣṭibhiśca mahābalāḥ ,
kumbhakarṇaṃ mahākāyaṃ sarvato'bhinijaghnire.
18. śailaiḥ vṛkṣaiḥ talaiḥ pādaiḥ muṣṭibhiḥ ca mahābalāḥ
kumbhakarṇam mahākāyam sarvataḥ abhinijaghrire
18. mahābalāḥ śailaiḥ vṛkṣaiḥ talaiḥ pādaiḥ muṣṭibhiḥ
ca mahākāyam kumbhakarṇam sarvataḥ abhinijaghrire
18. Those immensely powerful (monkey warriors) assailed the colossal-bodied Kumbhakarna from all sides with rocks, trees, slaps, kicks, and fists.
स्पर्शानिव प्रहारांस्तान् वेदयानो न विव्यथे ।
ऋषभं तु महावेगं बाहुभ्यां परिषस्वजे ॥१९॥
19. sparśāniva prahārāṃstān vedayāno na vivyathe ,
ṛṣabhaṃ tu mahāvegaṃ bāhubhyāṃ pariṣasvaje.
19. sparśān iva prahārān tān vedayamānaḥ na vivyathe
| ṛṣabhaṃ tu mahāvegaṃ bāhubhyām pariṣasvaje
19. vedayamānaḥ tān prahārān sparśān iva na vivyathe
tu mahāvegaṃ ṛṣabhaṃ bāhubhyām pariṣasvaje
19. Even while experiencing those blows as mere touches, he was not distressed. Instead, he embraced the extremely swift (monkey chief) Ṛṣabha with both his arms.
कुम्भकर्णभुजाभ्यां तु पीडितो वानरर्षभः ।
निपपातर्षभो भीमः प्रमुखागतशोणितः ॥२०॥
20. kumbhakarṇabhujābhyāṃ tu pīḍito vānararṣabhaḥ ,
nipapātarṣabho bhīmaḥ pramukhāgataśoṇitaḥ.
20. kumbhakarṇabhujābhyām tu pīḍitaḥ vānararṣabhaḥ
| nipapāta ṛṣabhaḥ bhīmaḥ pramukhāgataśoṇitaḥ
20. tu kumbhakarṇabhujābhyām pīḍitaḥ bhīmaḥ
vānararṣabhaḥ ṛṣabhaḥ pramukhāgataśoṇitaḥ nipapāta
20. But the mighty chief of monkeys (Ṛṣabha), pressed by Kumbhakarna's two arms, fell down with blood gushing from his mouth.
मुष्टिना शरभं हत्वा जानुना नीलमाहवे ।
आजघान गवाक्षं च तलेनेन्द्ररिपुस्तदा ॥२१॥
21. muṣṭinā śarabhaṃ hatvā jānunā nīlamāhave ,
ājaghāna gavākṣaṃ ca talenendraripustadā.
21. muṣṭinā śarabhaṃ hatvā jānunā nīlaṃ āhave |
ājaghāna gavākṣaṃ ca talena indraripuḥ tadā
21. tadā indraripuḥ āhave muṣṭinā śarabhaṃ hatvā
jānunā nīlaṃ ca talena gavākṣaṃ ājaghāna
21. Then, the enemy of Indra (Kumbhakarna), having struck Śarabha with a fist and Nīla with a knee in battle, also struck Gavākṣa with the palm of his hand.
दत्तप्रहरव्यथिता मुमुहुः शोणितोक्षिताः ।
निपेतुस्ते तु मेदिन्यां निकृत्ता इव किंशुकाः ॥२२॥
22. dattapraharavyathitā mumuhuḥ śoṇitokṣitāḥ ,
nipetuste tu medinyāṃ nikṛttā iva kiṃśukāḥ.
22. dattapraharavyathitāḥ mumuhuḥ śoṇitokṣitāḥ |
nipetuḥ te tu medinyām nikṛttāḥ iva kiṃśukāḥ
22. dattapraharavyathitāḥ śoṇitokṣitāḥ mumuhuḥ
tu te nikṛttāḥ kiṃśukāḥ iva medinyām nipetuḥ
22. Distressed by the inflicted blows and drenched in blood, they became unconscious. Indeed, they fell to the ground like palāśa trees that have been cut down.
तेषु वानरमुख्येषु पतितेषु महात्मसु ।
वानराणां सहस्राणि कुम्भकर्णं प्रदुद्रुवुः ॥२३॥
23. teṣu vānaramukhyeṣu patiteṣu mahātmasu ,
vānarāṇāṃ sahasrāṇi kumbhakarṇaṃ pradudruvuḥ.
23. teṣu vānarāmukhyeṣu patiteṣu mahātmasu
vānarāṇām sahasrāṇi kumbhakarṇam pradudruvuḥ
23. When those great-souled (ātman) monkey chiefs had fallen, thousands of monkeys fled from Kumbhakarṇa.
तं शैलमिव शैलाभाः सर्वे तु प्लवगर्षभाः ।
समारुह्य समुत्पत्य ददंशुश्च महाबलाः ॥२४॥
24. taṃ śailamiva śailābhāḥ sarve tu plavagarṣabhāḥ ,
samāruhya samutpatya dadaṃśuśca mahābalāḥ.
24. tam śailam iva śailābhāḥ sarve tu plavagarṣabhāḥ
samāruhya samutpatya dadaṃśuḥ ca mahābalāḥ
24. All those foremost, mighty monkeys, resembling mountains, climbed upon him as if he were a mountain, leaped up, and bit him.
तं नखैर्दशनैश्चापि मुष्टिभिर्जानुभिस्तथा ।
कुम्भकर्णं महाकायं ते जघ्नुः प्लवगर्षभाः ॥२५॥
25. taṃ nakhairdaśanaiścāpi muṣṭibhirjānubhistathā ,
kumbhakarṇaṃ mahākāyaṃ te jaghnuḥ plavagarṣabhāḥ.
25. tam nakhaiḥ daśanaiḥ ca api muṣṭibhiḥ jānubhiḥ tathā
kumbhakarṇam mahākāyam te jaghnuḥ plavagarṣabhāḥ
25. Those foremost monkeys struck the colossal-bodied Kumbhakarṇa with their claws, teeth, fists, and knees.
स वानरसहस्रैस्तैराचितः पर्वतोपमः ।
रराज राक्षसव्याघ्रो गिरिरात्मरुहैरिव ॥२६॥
26. sa vānarasahasraistairācitaḥ parvatopamaḥ ,
rarāja rākṣasavyāghro girirātmaruhairiva.
26. saḥ vānarāsahasraiḥ taiḥ ācitaḥ parvatopamaḥ
rarāja rākṣasavyāghraḥ giriḥ ātmaruhaiḥ iva
26. Covered by those thousands of monkeys, that mountain-like best of rākṣasas (Kumbhakarṇa) shone like a mountain covered with its own (ātman) vegetation.
बाहुभ्यां वानरान् सर्वान्प्रगृह्य स महाबलः ।
भक्षयामास संक्रुद्धो गरुडः पन्नगानिव ॥२७॥
27. bāhubhyāṃ vānarān sarvānpragṛhya sa mahābalaḥ ,
bhakṣayāmāsa saṃkruddho garuḍaḥ pannagāniva.
27. bāhubhyām vānarān sarvān pragṛhya saḥ mahābalaḥ
bhakṣayāmāsa saṃkruddhaḥ garuḍaḥ pannagān iva
27. He, the mighty one, seizing all the monkeys with his two arms, devoured them, enraged, just as Garuda devours snakes.
प्रक्षिप्ताः कुम्भकर्णेन वक्त्रे पातालसंनिभे ।
नासा पुटाभ्यां निर्जग्मुः कर्णाभ्यां चैव वानराः ॥२८॥
28. prakṣiptāḥ kumbhakarṇena vaktre pātālasaṃnibhe ,
nāsā puṭābhyāṃ nirjagmuḥ karṇābhyāṃ caiva vānarāḥ.
28. prakṣiptāḥ kumbhakarṇena vaktre pātālasaṃnibhe
nāsāpuṭābhyām nirjagmuḥ karṇābhyām ca eva vānarāḥ
28. The monkeys, who were thrown by Kumbhakarna into his mouth, which resembled the netherworld (pātāla), came out through his nostrils and even his ears.
भक्षयन्भृशसंक्रुद्धो हरीन्पर्वतसंनिभः ।
बभञ्ज वानरान् सर्वान् संक्रुद्धो राक्षसोत्तमः ॥२९॥
29. bhakṣayanbhṛśasaṃkruddho harīnparvatasaṃnibhaḥ ,
babhañja vānarān sarvān saṃkruddho rākṣasottamaḥ.
29. bhakṣayan bhṛśasaṃkruddhaḥ harīn parvatasaṃnibhaḥ
babhañja vānarān sarvān saṃkruddhaḥ rākṣasottamaḥ
29. Greatly enraged and resembling a mountain, he devoured the monkeys. That furious foremost among the rākṣasas (demons) crushed all the monkeys.
मांसशोणितसंक्लेदां भूमिं कुर्वन् स राक्षसः ।
चचार हरिसैन्येषु कालाग्निरिव मूर्छितः ॥३०॥
30. māṃsaśoṇitasaṃkledāṃ bhūmiṃ kurvan sa rākṣasaḥ ,
cacāra harisainyeṣu kālāgniriva mūrchitaḥ.
30. māṃsaśoṇitasaṃkledām bhūmim kurvan saḥ rākṣasaḥ
cacāra harisainyeṣu kālāgniḥ iva mūrcchitaḥ
30. That rākṣasa (demon), making the ground wet with flesh and blood, roamed among the monkey armies like the blazing fire of destruction (kālāgni).
वज्रहस्तो यथा शक्रः पाशहस्त इवान्तकः ।
शूलहस्तो बभौ तस्मिन् कुम्भकर्णो महाबलः ॥३१॥
31. vajrahasto yathā śakraḥ pāśahasta ivāntakaḥ ,
śūlahasto babhau tasmin kumbhakarṇo mahābalaḥ.
31. vajrahastaḥ yathā śakraḥ pāśahastaḥ iva antakaḥ
śūlahastaḥ babhau tasmin kumbhakarṇaḥ mahābalaḥ
31. yathā śakraḥ vajrahastaḥ iva antakaḥ pāśahastaḥ
tasmin mahābalaḥ kumbhakarṇaḥ śūlahastaḥ babhau
31. Just as Śakra appears with his thunderbolt and Antaka with his noose, so too did the immensely powerful Kumbhakarna shine forth then, holding a spear.
यथा शुष्काण्यरण्यानि ग्रीष्मे दहति पावकः ।
तथा वानरसैन्यानि कुम्भकर्णो विनिर्दहत् ॥३२॥
32. yathā śuṣkāṇyaraṇyāni grīṣme dahati pāvakaḥ ,
tathā vānarasainyāni kumbhakarṇo vinirdahat.
32. yathā śuṣkāṇi araṇyāni grīṣme dahati pāvakaḥ
tathā vānarasainyāni kumbhakarṇaḥ vinirdahat
32. yathā pāvakaḥ grīṣme śuṣkāṇi araṇyāni dahati
tathā kumbhakarṇaḥ vānarasainyāni vinirdahat
32. Just as fire burns dry forests in summer, so too was Kumbhakarna burning down the monkey armies.
ततस्ते वध्यमानास्तु हतयूथा विनायकाः ।
वानरा भयसंविग्ना विनेदुर्विस्वरं भृशम् ॥३३॥
33. tataste vadhyamānāstu hatayūthā vināyakāḥ ,
vānarā bhayasaṃvignā vinedurvisvaraṃ bhṛśam.
33. tataḥ te vadhyamānāḥ tu hatayūthāḥ vināyakāḥ
vānarāḥ bhayasaṃvignāḥ vineduḥ visvaram bhṛśam
33. tataḥ tu te vānarāḥ vadhyamānāḥ hatayūthāḥ
vināyakāḥ bhayasaṃvignāḥ bhṛśam visvaram vineduḥ
33. Then, being slaughtered, those monkeys, whose battalions were destroyed and who were without commanders, became greatly agitated by fear and shrieked intensely with discordant cries.
अनेकशो वध्यमानाः कुम्भकर्णेन वानराः ।
राघवं शरणं जग्मुर्व्यथिताः खिन्नचेतसः ॥३४॥
34. anekaśo vadhyamānāḥ kumbhakarṇena vānarāḥ ,
rāghavaṃ śaraṇaṃ jagmurvyathitāḥ khinnacetasaḥ.
34. anekaśaḥ vadhyamānāḥ kumbhakarṇena vānarāḥ
rāghavam śaraṇam jagmuḥ vyathitāḥ khinnacetasaḥ
34. kumbhakarṇena anekaśaḥ vadhyamānāḥ vyathitāḥ
khinnacetasaḥ vānarāḥ rāghavam śaraṇam jagmuḥ
34. Being slaughtered in great numbers by Kumbhakarna, the monkeys, distressed and disheartened, sought refuge with Rāghava.
तमापतन्तं संप्रेक्ष्य कुम्भकर्णं महाबलम् ।
उत्पपात तदा वीरः सुग्रीवो वानराधिपः ॥३५॥
35. tamāpatantaṃ saṃprekṣya kumbhakarṇaṃ mahābalam ,
utpapāta tadā vīraḥ sugrīvo vānarādhipaḥ.
35. tam āpatantam samprekṣya kumbhakarṇam mahābalam
utpapāta tadā vīraḥ sugrīvaḥ vānarādhipaḥ
35. vīraḥ vānarādhipaḥ sugrīvaḥ tadā tam mahābalam
kumbhakarṇam āpatantam samprekṣya utpapāta
35. Observing that mighty Kumbhakarna approaching, the hero Sugriva, chief of the monkeys, then sprang forward.
स पर्वताग्रमुत्क्षिप्य समाविध्य महाकपिः ।
अभिदुद्राव वेगेन कुम्भकर्णं महाबलम् ॥३६॥
36. sa parvatāgramutkṣipya samāvidhya mahākapiḥ ,
abhidudrāva vegena kumbhakarṇaṃ mahābalam.
36. sa parvatāgram utkṣipya samāvidhya mahākapiḥ
abhidudrāva vegena kumbhakarṇam mahābalam
36. sa mahākapiḥ parvatāgram utkṣipya samāvidhya
vegena kumbhakarṇam mahābalam abhidudrāva
36. That great monkey (Sugriva), having torn up a mountain peak and whirled it, swiftly rushed towards the mighty Kumbhakarna.
तमापतन्तं संप्रेक्ष्य कुम्भकर्णः प्लवंगमम् ।
तस्थौ विवृतसर्वाङ्गो वानरेन्द्रस्य संमुखः ॥३७॥
37. tamāpatantaṃ saṃprekṣya kumbhakarṇaḥ plavaṃgamam ,
tasthau vivṛtasarvāṅgo vānarendrasya saṃmukhaḥ.
37. tam āpatantam samprekṣya kumbhakarṇaḥ plavaṅgamam
tasthau vivṛtasarvāṅgaḥ vānarendrasya saṃmukhaḥ
37. kumbhakarṇaḥ tam plavaṅgamam āpatantam samprekṣya
vivṛtasarvāṅgaḥ vānarendrasya saṃmukhaḥ tasthau
37. Upon seeing that leaping monkey (Sugriva) approaching, Kumbhakarna stood with his entire body revealed, facing the king of monkeys.
कपिशोणितदिग्धाङ्गं भक्षयन्तं महाकपीन् ।
कुम्भकर्णं स्थितं दृष्ट्वा सुग्रीवो वाक्यमब्रवीत् ॥३८॥
38. kapiśoṇitadigdhāṅgaṃ bhakṣayantaṃ mahākapīn ,
kumbhakarṇaṃ sthitaṃ dṛṣṭvā sugrīvo vākyamabravīt.
38. kapiśoṇitadigdhāṅgam bhakṣayantam mahākapīn
kumbhakarṇam sthitam dṛṣṭvā sugrīvaḥ vākyam abravīt
38. sugrīvaḥ kapiśoṇitadigdhāṅgam mahākapīn bhakṣayantam
sthitam kumbhakarṇam dṛṣṭvā vākyam abravīt
38. Upon seeing Kumbhakarna standing, his body stained with monkey blood and devouring mighty monkeys, Sugriva spoke these words.
पातिताश्च त्वया वीराः कृतं कर्म सुदुष्करम् ।
भक्षितानि च सैन्यानि प्राप्तं ते परमं यशः ॥३९॥
39. pātitāśca tvayā vīrāḥ kṛtaṃ karma suduṣkaram ,
bhakṣitāni ca sainyāni prāptaṃ te paramaṃ yaśaḥ.
39. pātitāḥ ca tvayā vīrāḥ kṛtam karma suduraskaram
bhakṣitāni ca sainyāni prāptam te paramam yaśaḥ
39. tvayā vīrāḥ pātitāḥ suduraskaram karma kṛtam ca
sainyāni bhakṣitāni ca te paramam yaśaḥ prāptam
39. You have struck down heroes and accomplished an exceedingly difficult deed (karma). Armies have also been consumed, and supreme glory has been attained by you.
त्यज तद्वानरानीकं प्राकृतैः किं करिष्यसि ।
सहस्वैकं निपातं मे पर्वतस्यास्य राक्षस ॥४०॥
40. tyaja tadvānarānīkaṃ prākṛtaiḥ kiṃ kariṣyasi ,
sahasvaikaṃ nipātaṃ me parvatasyāsya rākṣasa.
40. tyaja tat vānarānīkam prākṛtaiḥ kim kariṣyasi
sahasva ekam nipātam me parvatasya asya rākṣasa
40. rākṣasa tat vānarānīkam tyaja prākṛtaiḥ kim
kariṣyasi me asya parvatasya ekam nipātam sahasva
40. Abandon that monkey army; what will you accomplish with these ordinary creatures? O rākṣasa, endure this one mountain-like strike from me.
तद्वाक्यं हरिराजस्य सत्त्वधैर्यसमन्वितम् ।
श्रुत्वा राक्षसशार्दूलः कुम्भकर्णो ऽब्रवीद्वचः ॥४१॥
41. tadvākyaṃ harirājasya sattvadhairyasamanvitam ,
śrutvā rākṣasaśārdūlaḥ kumbhakarṇo'bravīdvacaḥ.
41. tat vākyam harirājasya sattvadhairyasamanvitam
śrutvā rākṣasaśārdūlaḥ kumbhakarṇaḥ abravīt vacaḥ
41. rākṣasaśārdūlaḥ kumbhakarṇaḥ harirājasya
sattvadhairyasamanvitam tat vākyam śrutvā vacaḥ abravīt
41. Having heard that speech of the king of monkeys, which was full of strength and courage, Kumbhakarna, the tiger among rākṣasas, spoke (these) words.
प्रजापतेस्तु पौत्रस्त्वं तथैवर्क्षरजःसुतः ।
श्रुतपौरुषसंपन्नस्तस्माद्गर्जसि वानर ॥४२॥
42. prajāpatestu pautrastvaṃ tathaivarkṣarajaḥsutaḥ ,
śrutapauruṣasaṃpannastasmādgarjasi vānara.
42. prajāpateḥ tu pautraḥ tvam tathā eva ṛkṣarajaḥsutaḥ
śrutapauruṣasampannaḥ tasmāt garjasi vānara
42. vanara tvam tu prajāpateḥ pautraḥ tathā eva
ṛkṣarajaḥsutaḥ śrutapauruṣasampannaḥ tasmāt garjasi
42. You are indeed the grandson of Prajāpati, and similarly the son of Ṛkṣarajas. You are endowed with renowned valor, therefore you roar, O monkey.
स कुम्भकर्णस्य वचो निशम्य व्याविध्य शैलं सहसा मुमोच ।
तेनाजघानोरसि कुम्भकर्णं शैलेन वज्राशनिसंनिभेन ॥४३॥
43. sa kumbhakarṇasya vaco niśamya vyāvidhya śailaṃ sahasā mumoca ,
tenājaghānorasi kumbhakarṇaṃ śailena vajrāśanisaṃnibhena.
43. sa kumbhakarṇasya vacaḥ niśamya
vyāvidhya śailam sahasā mumoca
tena ajaghāna urasi kumbhakarṇam
śailena vajrāśanisaṃnibhena
43. sa kumbhakarṇasya vacaḥ niśamya
vyāvidhya śailam sahasā mumoca
tena ajaghāna urasi kumbhakarṇam
śailena vajrāśanisaṃnibhena
43. Having heard Kumbhakarna's words, he (Sugriva) swiftly whirled a rock and launched it. With that very rock, which was like a thunderbolt, he struck Kumbhakarna upon the chest.
तच्छैलशृङ्गं सहसा विकीर्णं भुजान्तरे तस्य तदा विशाले ।
ततो विषेदुः सहसा प्लवंगमा रक्षोगणाश्चापि मुदा विनेदुः ॥४४॥
44. tacchailaśṛṅgaṃ sahasā vikīrṇaṃ bhujāntare tasya tadā viśāle ,
tato viṣeduḥ sahasā plavaṃgamā rakṣogaṇāścāpi mudā vineduḥ.
44. tat śailaśṛṅgam sahasā vikīrṇam
bhujāntare tasya tadā viśāle
tataḥ viṣeduḥ sahasā plavaṅgamāḥ
rakṣogaṇāḥ ca api mudā vineduḥ
44. tat śailaśṛṅgam sahasā vikīrṇam
bhujāntare tasya tadā viśāle
tataḥ viṣeduḥ sahasā plavaṅgamāḥ
rakṣogaṇāḥ ca api mudā vineduḥ
44. That mountain peak instantly shattered between his wide arms. Thereupon, the monkeys immediately despaired, and the hosts of demons (rakṣasas) also cheered with delight.
स शैलशृङ्गाभिहतश्चुकोप ननाद कोपाच्च विवृत्य वक्त्रम् ।
व्याविध्य शूलं च तडित्प्रकाशं चिक्षेप हर्यृक्षपतेर्वधाय ॥४५॥
45. sa śailaśṛṅgābhihataścukopa nanāda kopācca vivṛtya vaktram ,
vyāvidhya śūlaṃ ca taḍitprakāśaṃ cikṣepa haryṛkṣapatervadhāya.
45. sa śailaśṛṅgābhihataḥ cukopa
nanāda kopāt ca vivṛtya vaktram
vyāvidhya śūlam ca taḍitprakāśam
cikṣepa haryṛkṣapateḥ vadhāya
45. sa śailaśṛṅgābhihataḥ cukopa
nanāda kopāt ca vivṛtya vaktram
vyāvidhya śūlam ca taḍitprakāśam
cikṣepa haryṛkṣapateḥ vadhāya
45. Struck by the mountain peak, he (Kumbhakarna) became furious, and roared, opening his mouth wide in anger. He then whirled his spear, which shone like lightning, and hurled it to slay the lord of monkeys and bears (Sugriva).
तत् कुम्भकर्णस्य भुजप्रविद्धं शूलं शितं काञ्चनदामजुष्टम् ।
क्षिप्रं समुत्पत्य निगृह्य दोर्भ्यां बभञ्ज वेगेन सुतो ऽनिलस्य ॥४६॥
46. tat kumbhakarṇasya bhujapraviddhaṃ śūlaṃ śitaṃ kāñcanadāmajuṣṭam ,
kṣipraṃ samutpatya nigṛhya dorbhyāṃ babhañja vegena suto'nilasya.
46. tat kumbhakarṇasya bhujapraviddham
śūlam śitam kāñcanadāmajuṣṭam
kṣipram samutpatya nigṛhya dorbhyām
babhañja vegena sutaḥ anilasya
46. tat kumbhakarṇasya bhujapraviddham
śūlam śitam kāñcanadāmajuṣṭam
kṣipram samutpatya nigṛhya dorbhyām
babhañja vegena sutaḥ anilasya
46. That sharp spear, which had been hurled by Kumbhakarna's arm and adorned with a golden chain, was swiftly sprung upon. The son of the Wind-god (Hanuman), seizing it with both arms, broke it with immense force.
कृतं भारसहस्रस्य शूलं कालायसं महत् ।
बभञ्ज जनौमारोप्य प्रहृष्टः प्लवगर्षभः ॥४७॥
47. kṛtaṃ bhārasahasrasya śūlaṃ kālāyasaṃ mahat ,
babhañja janaumāropya prahṛṣṭaḥ plavagarṣabhaḥ.
47. kṛtam bhārasahasrasya śūlam kālāyasam mahat
babhañja jānum āropya prahṛṣṭaḥ plavagarṣabhaḥ
47. prahṛṣṭaḥ plavagarṣabhaḥ bhārasahasrasya mahat
kālāyasam kṛtam śūlam jānum āropya babhañja
47. The best of the monkeys, delighted, broke the massive black iron trident, which was made to weigh a thousand loads, by placing it on his knee.
स तत्तदा भग्नमवेक्ष्य शूलं चुकोप रक्षोऽधिपतिर्महात्मा ।
उत्पाट्य लङ्कामलयात् स शृङ्गं जघान सुग्रीवमुपेत्य तेन ॥४८॥
48. sa tattadā bhagnamavekṣya śūlaṃ cukopa rakṣo'dhipatirmahātmā ,
utpāṭya laṅkāmalayāt sa śṛṅgaṃ jaghāna sugrīvamupetya tena.
48. sa tat tadā bhagnam avekṣya śūlam cukopa rakṣaḥ-adhipatiḥ mahātman ।
utpāṭya laṅkā-malayāt sa śṛṅgam jaghāna sugrīvam upetya tena
48. tadā sa mahātman rakṣaḥ-adhipatiḥ
tat bhagnam śūlam avekṣya
cukopa sa laṅkā-malayāt śṛṅgam
utpāṭya sugrīvam upetya tena jaghāna
48. Seeing that trident thus broken, the great-souled lord of the rākṣasas (Rāvaṇa) became enraged. He then uprooted a peak from Mount Laṅkā, approached Sugrīva, and struck him with it.
स शैलशृङ्गाभिहतो विसंज्ञः पपात भूमौ युधि वानरेन्द्रः ।
तं प्रेक्ष्य भूमौ पतितं विसंज्ञं नेदुः प्रहृष्टा युधि यातुधानाः ॥४९॥
49. sa śailaśṛṅgābhihato visaṃjñaḥ papāta bhūmau yudhi vānarendraḥ ,
taṃ prekṣya bhūmau patitaṃ visaṃjñaṃ neduḥ prahṛṣṭā yudhi yātudhānāḥ.
49. sa śaila-śṛṅga-abhihataḥ visamjñaḥ papāta bhūmau yudhi vānara-indraḥ ।
tam prekṣya bhūmau patitam visamjñam neduḥ prahṛṣṭāḥ yudhi yātudhānāḥ
49. yudhi śaila-śṛṅga-abhihataḥ visamjñaḥ
sa vānara-indraḥ bhūmau papāta
tam bhūmau patitam visamjñam prekṣya
yudhi prahṛṣṭāḥ yātudhānāḥ neduḥ
49. Struck by the mountain peak, that king of monkeys fell unconscious to the ground in battle. Seeing him fallen unconscious on the ground, the delighted rākṣasas (demons) roared in battle.
तमभ्युपेत्याद्भुतघोरवीर्यं स कुम्भकर्णो युधि वानरेन्द्रम् ।
जहार सुग्रीवमभिप्रगृह्य यथानिलो मेघमतिप्रचण्डः ॥५०॥
50. tamabhyupetyādbhutaghoravīryaṃ sa kumbhakarṇo yudhi vānarendram ,
jahāra sugrīvamabhipragṛhya yathānilo meghamatipracaṇḍaḥ.
50. tam abhyupetya adbhuta-ghora-vīryam sa kumbhakarṇaḥ yudhi vānara-indram ।
jahāra sugrīvam abhipragṛhya yathā anilaḥ megham ati-pracaṇḍaḥ
50. sa kumbhakarṇaḥ yudhi adbhuta-ghora-vīryam
tam vānara-indram abhyupetya
sugrīvam abhipragṛhya jahāra
yathā ati-pracaṇḍaḥ anilaḥ megham
50. Having approached that king of monkeys in battle, who possessed astonishing and terrible valor, Kumbhakarṇa forcefully seized Sugrīva, just as an exceedingly fierce wind seizes a cloud.
स तं महामेघनिकाशरूपमुत्पाट्य गच्छन्युधि कुम्भकर्णः ।
रराज मेरुप्रतिमानरूपो मेरुर्यथात्युच्छ्रितघोरशृङ्गः ॥५१॥
51. sa taṃ mahāmeghanikāśarūpamutpāṭya gacchanyudhi kumbhakarṇaḥ ,
rarāja merupratimānarūpo meruryathātyucchritaghoraśṛṅgaḥ.
51. saḥ tam mahāmeghanikāśarūpam
utpāṭya gacchan yudhi kumbhakarṇaḥ
rarāja merupratimānarūpaḥ meruḥ
yathā atyucchritaghoraśṛṅgaḥ
51. yudhi tam mahāmeghanikāśarūpam utpāṭya gacchan saḥ kumbhakarṇaḥ merupratimānarūpaḥ rarāja,
yathā atyucchritaghoraśṛṅgaḥ meruḥ
51. Carrying him (Sugrīva), who resembled a great cloud, and moving across the battlefield, Kumbhakarna, with his form like Mount Meru, shone brilliantly, just like Mount Meru with its towering and fearsome peaks.
ततः समुत्पाट्य जगाम वीरः संस्तूयमानो युधि राक्षसेन्द्रैः ।
शृण्वन्निनादं त्रिदशालयानां प्लवंगराजग्रहविस्मितानाम् ॥५२॥
52. tataḥ samutpāṭya jagāma vīraḥ saṃstūyamāno yudhi rākṣasendraiḥ ,
śṛṇvanninādaṃ tridaśālayānāṃ plavaṃgarājagrahavismitānām.
52. tataḥ samutpāṭya jagāma vīraḥ
saṃstūyamānaḥ yudhi rākṣasendraiḥ
śṛṇvan ninādam tridaśālayānām
plavaṅgarājagrahavismitānām
52. tataḥ yudhi rākṣasendraiḥ saṃstūyamānaḥ vīraḥ samutpāṭya jagāma,
plavaṅgarājagrahavismitānām tridaśālayānām ninādam śṛṇvan
52. Then the hero (Kumbhakarna), having seized (Sugrīva), departed, being acclaimed on the battlefield by the leading Rākṣasas. He could hear the clamor of the celestial beings, who were utterly astonished by the capture of the king of monkeys.
ततस्तमादाय तदा स मेने हरीन्द्रमिन्द्रोपममिन्द्रवीर्यः ।
अस्मिन् हृते सर्वमिदं हृतं स्यात् सराघवं सैन्यमितीन्द्रशत्रुः ॥५३॥
53. tatastamādāya tadā sa mene harīndramindropamamindravīryaḥ ,
asmin hṛte sarvamidaṃ hṛtaṃ syāt sarāghavaṃ sainyamitīndraśatruḥ.
53. tataḥ tam ādāya tadā saḥ mene
harīndram indropamam indravīryaḥ
asmin hṛte sarvam idam hṛtam syāt
sarāghavam sainyam iti indraśatruḥ
53. tataḥ tadā indravīryaḥ indraśatruḥ saḥ harīndram indropamam tam ādāya mene – "asmin hṛte,
idam sarvam sarāghavam sainyam hṛtam syāt" iti
53. Then, having seized the king of monkeys, who was like Indra, he (Kumbhakarna), whose valor was like Indra's, believed, "With this one captured, this entire army, including Rāghava, would be defeated."
विद्रुतां वाहिनीं दृष्ट्वा वानराणां ततस्ततः ।
कुम्भकर्णेन सुग्रीवं गृहीतं चापि वानरम् ॥५४॥
54. vidrutāṃ vāhinīṃ dṛṣṭvā vānarāṇāṃ tatastataḥ ,
kumbhakarṇena sugrīvaṃ gṛhītaṃ cāpi vānaram.
54. vidrutām vāhinīm dṛṣṭvā vānarāṇām tataḥ tataḥ
kumbhakarṇena sugrīvam gṛhītam ca api vānaram
54. tataḥ tataḥ vidrutām vānarāṇām vāhinīm dṛṣṭvā,
kumbhakarṇena sugrīvam vānaram ca api gṛhītam
54. Seeing the monkey army fleeing in disarray everywhere, (they understood that) the monkey, Sugrīva, had also been seized by Kumbhakarna.
हनूमांश्चिन्तयामास मतिमान्मारुतात्मजः ।
एवं गृहीते सुग्रीवे किं कर्तव्यं मया भवेत् ॥५५॥
55. hanūmāṃścintayāmāsa matimānmārutātmajaḥ ,
evaṃ gṛhīte sugrīve kiṃ kartavyaṃ mayā bhavet.
55. Hanūmān cintayāmāsa matimān mārutātmajaḥ evam
gṛhīte sugrīve kim kartavyam mayā bhavet
55. matimān mārutātmajaḥ Hanūmān evam
sugrīve gṛhīte mayā kim kartavyam bhavet
55. The intelligent Hanūmān, son of the wind god (Maruta), pondered: "If Sugrīva is captured in this manner, what should I do?"
यद्वै न्याय्यं मया कर्तुं तत् करिष्यामि सर्वथा ।
भूत्वा पर्वतसंकाशो नाशयिष्यामि राक्षसं ॥५६॥
56. yadvai nyāyyaṃ mayā kartuṃ tat kariṣyāmi sarvathā ,
bhūtvā parvatasaṃkāśo nāśayiṣyāmi rākṣasaṃ.
56. yat vai nyāyyam mayā kartum tat kariṣyāmi sarvathā
bhūtvā parvatasaṃkāśaḥ nāśayiṣyāmi rākṣasam
56. mayā yat vai nyāyyam kartum tat sarvathā kariṣyāmi
parvatasaṃkāśaḥ bhūtvā rākṣasam nāśayiṣyāmi
56. "Whatever is righteous for me to do, that I shall certainly accomplish. Becoming huge like a mountain, I will destroy the demon (rākṣasa)."
मया हते संयति कुम्भकर्णे महाबले मुष्टिविशीर्णदेहे ।
विमोचिते वानरपार्थिवे च भवन्तु हृष्टाः प्रवगाः समग्राः ॥५७॥
57. mayā hate saṃyati kumbhakarṇe mahābale muṣṭiviśīrṇadehe ,
vimocite vānarapārthive ca bhavantu hṛṣṭāḥ pravagāḥ samagrāḥ.
57. mayā hate saṃyati kumbhakarṇe mahābale muṣṭiviśīrṇadehe
vimocite vānarapārthive ca bhavantu hṛṣṭāḥ pravagāḥ samagrāḥ
57. mayā saṃyati mahābale muṣṭiviśīrṇadehe kumbhakarṇe hate ca
vānarapārthive vimocite samagrāḥ pravagāḥ hṛṣṭāḥ bhavantu
57. When the mighty Kumbhakarṇa, his body shattered by my fists, is killed by me in battle, and the king of monkeys is liberated, then let all the monkeys be joyful!
अथ वा स्वयमप्येष मोक्षं प्राप्स्यति पार्थिवः ।
गृहीतो ऽयं यदि भवेत्त्रिदशैः सासुरोरगैः ॥५८॥
58. atha vā svayamapyeṣa mokṣaṃ prāpsyati pārthivaḥ ,
gṛhīto'yaṃ yadi bhavettridaśaiḥ sāsuroragaiḥ.
58. atha vā svayam api eṣaḥ mokṣam prāpsyati pārthivaḥ
gṛhītaḥ ayam yadi bhavet tridaśaiḥ sāsuroragaiḥ
58. atha vā eṣaḥ pārthivaḥ svayam api yadi tridaśaiḥ
sāsuroragaiḥ ayam gṛhītaḥ bhavet mokṣam prāpsyati
58. Or else, even if this king were seized by the gods, asuras, and nāgas, he himself would attain final liberation (mokṣa).
मन्ये न तावदात्मानं बुध्यते वानराधिपः ।
शैलप्रहाराभिहतः कुम्भकर्णेन संयुगे ॥५९॥
59. manye na tāvadātmānaṃ budhyate vānarādhipaḥ ,
śailaprahārābhihataḥ kumbhakarṇena saṃyuge.
59. manye na tāvat ātmānam budhyate vānara-adhipaḥ
śaila-prahāra-abhihataḥ kumbhakarṇena saṃyuge
59. manye vānara-adhipaḥ śaila-prahāra-abhihataḥ
kumbhakarṇena saṃyuge na tāvat ātmānam budhyate
59. I believe that the king of monkeys (Sugrīva), struck by a mountain blow from Kumbhakarṇa in battle, is not yet aware of himself.
अयं मुहूर्तात् सुग्रीवो लब्धसंज्ञो महाहवे ।
आत्मनो वानराणां च यत् पथ्यं तत् करिष्यति ॥६०॥
60. ayaṃ muhūrtāt sugrīvo labdhasaṃjño mahāhave ,
ātmano vānarāṇāṃ ca yat pathyaṃ tat kariṣyati.
60. ayam muhūrtāt sugrīvaḥ labdha-saṃjñaḥ mahā-āhave
ātmanaḥ vānarāṇām ca yat pathyam tat kariṣyati
60. ayam sugrīvaḥ muhūrtāt mahā-āhave labdha-saṃjñaḥ
ātmanaḥ vānarāṇām ca yat pathyam tat kariṣyati
60. In a moment, this Sugrīva, having regained his awareness in the great battle, will do what is beneficial for himself and for the monkeys.
मया तु मोक्षितस्यास्य सुग्रीवस्य महात्मनः ।
अप्रीतश्च भवेत् कष्टा कीर्तिनाशश्च शाश्वतः ॥६१॥
61. mayā tu mokṣitasyāsya sugrīvasya mahātmanaḥ ,
aprītaśca bhavet kaṣṭā kīrtināśaśca śāśvataḥ.
61. mayā tu mokṣitasya asya sugrīvasya mahā-ātmanaḥ
aprītaḥ ca bhavet kaṣṭā kīrti-nāśaḥ ca śāśvataḥ
61. tu asya mahā-ātmanaḥ sugrīvasya mayā mokṣitasya
aprītaḥ bhavet ca kaṣṭā ca śāśvataḥ kīrti-nāśaḥ
61. But if this great-souled (mahātman) Sugrīva, having been rescued by me, were to become displeased, there would be severe distress and a perpetual loss of my reputation.
तस्मान्मुहूर्तं काङ्क्षिष्ये विक्रमं पार्थिवस्य नः ।
भिन्नं च वानरानीकं तावदाश्वासयाम्यहम् ॥६२॥
62. tasmānmuhūrtaṃ kāṅkṣiṣye vikramaṃ pārthivasya naḥ ,
bhinnaṃ ca vānarānīkaṃ tāvadāśvāsayāmyaham.
62. tasmāt muhūrtam kāṅkṣiṣye vikramam pārthivasya
naḥ bhinnam ca vānara-anīkam tāvat āśvāsayāmi aham
62. tasmāt aham muhūrtam naḥ pārthivasya vikramam
kāṅkṣiṣye ca tāvat bhinnam vānara-anīkam āśvāsayāmi
62. Therefore, I will wait for a moment, expecting the valor of our king (Sugrīva), and meanwhile, I will reassure the scattered monkey army.
इत्येवं चिन्तयित्वा तु हनूमान्मारुतात्मजः ।
भूयः संस्तम्भयामास वानराणां महाचमूम् ॥६३॥
63. ityevaṃ cintayitvā tu hanūmānmārutātmajaḥ ,
bhūyaḥ saṃstambhayāmāsa vānarāṇāṃ mahācamūm.
63. iti evam cintayitvā tu hanūmān mārutātmajaḥ
bhūyaḥ saṃstambhayāmāsa vānarāṇām mahācamūm
63. hanūmān mārutātmajaḥ iti evam cintayitvā tu
bhūyaḥ vānarāṇām mahācamūm saṃstambhayāmāsa
63. Thus having reflected, Hanumān, the son of the wind god, once again brought the great army of monkeys to a complete halt.
स कुम्भकर्णो ऽथ विवेश लङ्कां स्फुरन्तमादाय महाहरिं तम् ।
विमानचर्यागृहगोपुरस्थैः पुष्पाग्र्यवर्षैरवकीर्यमाणः ॥६४॥
64. sa kumbhakarṇo'tha viveśa laṅkāṃ sphurantamādāya mahāhariṃ tam ,
vimānacaryāgṛhagopurasthaiḥ puṣpāgryavarṣairavakīryamāṇaḥ.
64. saḥ kumbhakarṇaḥ atha viveśa
laṅkām sphurantam ādāya mahāharim
tam vimānacaryāgṛhagopurasthaiḥ
puṣpāgryavarṣaiḥ avakīryamāṇaḥ
64. atha saḥ kumbhakarṇaḥ tam sphurantam mahāharim ādāya laṅkām viveśa,
(saḥ) vimānacaryāgṛhagopurasthaiḥ puṣpāgryavarṣaiḥ avakīryamāṇaḥ
64. Then Kumbhakarṇa entered Laṅkā, carrying that great, struggling monkey, as he was being showered with excellent falls of flowers by those standing in the aerial chariots, palaces, and gateways.
ततः स संज्ञामुपलभ्य कृच्छ्राद्बलीयसस्तस्य भुजान्तरस्थः ।
अवेक्षमाणः पुरराजमार्गं विचिन्तयामास मुहुर्महात्मा ॥६५॥
65. tataḥ sa saṃjñāmupalabhya kṛcchrādbalīyasastasya bhujāntarasthaḥ ,
avekṣamāṇaḥ purarājamārgaṃ vicintayāmāsa muhurmahātmā.
65. tataḥ saḥ saṃjñām upalabhya
kṛcchrāt balīyasaḥ tasya
bhujāntarasthaḥ avekṣamāṇaḥ purarājamārgam
vicintayāmāsa muhuḥ mahātmā
65. tataḥ mahātmā saḥ kṛcchrāt tasya balīyasaḥ bhujāntarasthaḥ saṃjñām upalabhya,
purarājamārgam avekṣamāṇaḥ muhuḥ vicintayāmāsa
65. Then, the great-souled one (mahātman), Hanumān, having with difficulty regained consciousness while held between the arms of that very strong Kumbhakarṇa, repeatedly contemplated as he observed the city's main thoroughfare.
एवं गृहीतेन कथं नु नाम शक्यं मया संप्रति कर्तुमद्य ।
तथा करिष्यामि यथा हरीणां भविष्यतीष्टं च हितं च कार्यम् ॥६६॥
66. evaṃ gṛhītena kathaṃ nu nāma śakyaṃ mayā saṃprati kartumadya ,
tathā kariṣyāmi yathā harīṇāṃ bhaviṣyatīṣṭaṃ ca hitaṃ ca kāryam.
66. evam gṛhītena katham nu nāma
śakyam mayā saṃprati kartum adya
tathā kariṣyāmi yathā harīṇām
bhaviṣyati iṣṭam ca hitam ca kāryam
66. evam gṛhītena mayā adya saṃprati
kartum katham nu nāma śakyam? (aham)
tathā kariṣyāmi yathā harīṇām
iṣṭam ca hitam ca kāryam bhaviṣyati
66. Being thus captured, what can I possibly do now? I shall act in such a way that the outcome will be both desired and beneficial for the monkeys.
ततः कराग्रैः सहसा समेत्य राजा हरीणाममरेन्द्रशत्रोः ।
नखैश्च कर्णौ दशनैश्च नासां ददंश पार्श्वेषु च कुम्भकर्णम् ॥६७॥
67. tataḥ karāgraiḥ sahasā sametya rājā harīṇāmamarendraśatroḥ ,
nakhaiśca karṇau daśanaiśca nāsāṃ dadaṃśa pārśveṣu ca kumbhakarṇam.
67. tataḥ karāgraiḥ sahasā sametya
rājā harīṇām amarendraśatroḥ |
nakhaiḥ ca karṇau daśanaiḥ ca nāsām
dadaṃśa pārśveṣu ca kumbhakarṇam
67. Then, the king of the monkeys (Sugrīva), suddenly attacked Kumbhakarṇa, the enemy of the lord of gods, biting both his ears with his nails, his nose with his teeth, and also his sides.
स कुम्भकर्णौ हृतकर्णनासो विदारितस्तेन विमर्दितश्च ।
रोषाभिभूतः क्षतजार्द्रगात्रः सुग्रीवमाविध्य पिपेष भूमौ ॥६८॥
68. sa kumbhakarṇau hṛtakarṇanāso vidāritastena vimarditaśca ,
roṣābhibhūtaḥ kṣatajārdragātraḥ sugrīvamāvidhya pipeṣa bhūmau.
68. saḥ kumbhakarṇaḥ hṛtakarṇanāsaḥ
vidāritaḥ tena vimarditaḥ ca |
roṣābhibhūtaḥ kṣatajārdragātraḥ
sugrīvam āvidhya pipeṣa bhūmau
68. That Kumbhakarṇa, whose ears and nose had been torn off, and who had been lacerated and crushed by Sugrīva, became overwhelmed by rage. With his body soaked in blood, he seized Sugrīva and crushed him on the ground.
स भूतले भीमबलाभिपिष्टः सुरारिभिस्तैरभिहन्यमानः ।
जगाम खं वेगवदभ्युपेत्य पुनश्च रामेण समाजगाम ॥६९॥
69. sa bhūtale bhīmabalābhipiṣṭaḥ surāribhistairabhihanyamānaḥ ,
jagāma khaṃ vegavadabhyupetya punaśca rāmeṇa samājagāma.
69. saḥ bhūtale bhīmabalābhipiṣṭaḥ
surāribhiḥ taiḥ abhihanyamānaḥ
| jagāma kham vegavat abhyupetya
punaḥ ca rāmeṇa samājagāma
69. Sugrīva, having been crushed on the ground by tremendous force and struck by those enemies of the gods (rākṣasas), swiftly ascended into the sky. Then, he rejoined Rāma.
कर्णनासा विहीनस्य कुम्भकर्णो महाबलः ।
रराज शोणितोत्सिक्तो गिरिः प्रस्रवणैरिव ॥७०॥
70. karṇanāsā vihīnasya kumbhakarṇo mahābalaḥ ,
rarāja śoṇitotsikto giriḥ prasravaṇairiva.
70. karṇanāsā vihīnasya kumbhakarṇaḥ mahābalaḥ |
rarāja śoṇitotsiktaḥ giriḥ prasravaṇaiḥ iva
70. The immensely powerful Kumbhakarṇa, deprived of his ears and nose and drenched in blood, appeared like a mountain with waterfalls.
ततः स पुर्याः सहसा महात्मा निष्क्रम्य तद्वानरसैन्यमुग्रम् ।
बभक्ष रक्षो युधि कुम्भकर्णः प्रजा युगान्ताग्निरिव प्रदीप्तः ॥७१॥
71. tataḥ sa puryāḥ sahasā mahātmā niṣkramya tadvānarasainyamugram ,
babhakṣa rakṣo yudhi kumbhakarṇaḥ prajā yugāntāgniriva pradīptaḥ.
71. tataḥ saḥ puryāḥ sahasā mahātmā
niṣkramya tat vānarasenyam ugram
babhakṣa rakṣaḥ yudhi kumbhakarṇaḥ
prajāḥ yugāntāgniḥ iva pradīptaḥ
71. tataḥ saḥ mahātmā rakṣaḥ kumbhakarṇaḥ
sahasā puryāḥ niṣkramya yudhi
tat ugram vānarasenyam prajāḥ
yugāntāgniḥ pradīptaḥ iva babhakṣa
71. Then, the mighty Kumbhakarna, a demon, quickly exited the city. In battle, he devoured that fierce monkey army, blazing like the fire that consumes all beings at the end of an eon.
बुभुक्षितः शोणितमांसगृध्नुः प्रविश्य तद्वानरसैन्यमुग्रम् ।
चखाद रक्षांसि हरीन्पिशाचानृक्षांश्च मोहाद् युधि कुम्भकर्णः ॥७२॥
72. bubhukṣitaḥ śoṇitamāṃsagṛdhnuḥ praviśya tadvānarasainyamugram ,
cakhāda rakṣāṃsi harīnpiśācānṛkṣāṃśca mohād yudhi kumbhakarṇaḥ.
72. bubhukṣitaḥ śoṇitamāṃsagṛdhnūḥ
praviśya tat vānarasenyam ugram
cakhāda rakṣāṃsi harīn piśācān
ṛkṣān ca mohāt yudhi kumbhakarṇaḥ
72. bubhukṣitaḥ śoṇitamāṃsagṛdhnūḥ
kumbhakarṇaḥ yudhi tat ugram
vānarasenyam praviśya mohāt rakṣāṃsi
harīn piśācān ṛkṣān ca cakhāda
72. Hungry and greedy for blood and flesh, Kumbhakarna, upon entering that terrible monkey army in battle, devoured monkeys, bears, and even other demons and goblins out of sheer delusion.
एकं द्वौ त्रीन्बहून् क्रुद्धो वानरान् सह राक्षसैः ।
समादायैकहस्तेन प्रचिक्षेप त्वरन्मुखे ॥७३॥
73. ekaṃ dvau trīnbahūn kruddho vānarān saha rākṣasaiḥ ,
samādāyaikahastena pracikṣepa tvaranmukhe.
73. ekam dvau trīn bahūn kruddhaḥ vānarān saha rākṣasaiḥ
samādāya ekahastena pracikṣepa tvaran mukhe
73. kruddhaḥ tvaran (saḥ) ekahastena ekam dvau trīn bahūn
vānarān saha rākṣasaiḥ samādāya mukhe pracikṣepa
73. Enraged and hurrying, he seized one, two, three, or many monkeys, even along with demons, and with one hand, he threw them into his mouth.
संप्रस्रवंस्तदा मेदः शोणितं च महाबलः ।
वध्यमानो नगेन्द्राग्रैर्भक्षयामास वानरान् ।
ते भक्ष्यमाणा हरयो रामं जग्मुस्तदा गतिम् ॥७४॥
74. saṃprasravaṃstadā medaḥ śoṇitaṃ ca mahābalaḥ ,
vadhyamāno nagendrāgrairbhakṣayāmāsa vānarān ,
te bhakṣyamāṇā harayo rāmaṃ jagmustadā gatim.
74. samprasravan tadā medaḥ śoṇitam ca
mahābalaḥ vadhyamānaḥ nagendrāgraiḥ
bhakṣayāmāsa vānarān te bhakṣyamāṇāḥ
harayaḥ rāmam jagmuḥ tadā gatim
74. tadā medaḥ ca śoṇitam samprasravan mahābalaḥ nagendrāgraiḥ vadhyamānaḥ vānarān bhakṣayāmāsa.
te bhakṣyamāṇāḥ harayaḥ tadā rāmam gatim jagmuḥ.
74. Then, the mighty Kumbhakarna, with fat and blood flowing profusely, even as he was being struck by huge rocks (hurled by the monkeys), continued to devour the monkeys. Those monkeys, being devoured, then sought refuge (gati) with Rama.
तस्मिन् काले सुमित्रायाः पुत्रः परबलार्दनः ।
चकार लक्ष्मणः क्रुद्धो युद्धं परपुरंजयः ॥७५॥
75. tasmin kāle sumitrāyāḥ putraḥ parabalārdanaḥ ,
cakāra lakṣmaṇaḥ kruddho yuddhaṃ parapuraṃjayaḥ.
75. tasmin kāle sumitrāyāḥ putraḥ parabala-ardanaḥ
cakāra lakṣmaṇaḥ kruddhaḥ yuddham parapuranjayaḥ
75. tasmin kāle sumitrāyāḥ putraḥ parabala-ardanaḥ
parapuranjayaḥ lakṣmaṇaḥ kruddhaḥ yuddham cakāra
75. At that time, Lakṣmaṇa, Sumitrā's son, the destroyer of enemy armies and conqueror of enemy cities, became enraged and waged war.
स कुम्भकर्णस्य शराञ् शरीरे सप्त वीर्यवान् ।
निचखानाददे चान्यान् विससर्ज च लक्ष्मणः ॥७६॥
76. sa kumbhakarṇasya śarāñ śarīre sapta vīryavān ,
nicakhānādade cānyān visasarja ca lakṣmaṇaḥ.
76. saḥ kumbhakarṇasya śarān śarīre sapta vīryavān
nicakhāna ādade ca anyān visasrja ca lakṣmaṇaḥ
76. saḥ vīryavān lakṣmaṇaḥ kumbhakarṇasya sapta
śarān śarīre nicakhāna ca anyān ādade ca visasrja
76. The powerful Lakṣmaṇa first embedded seven of Kumbhakarṇa's arrows into his (Kumbhakarṇa's) body; he then took other arrows and released them.
अतिक्रम्य च सौमित्रिं कुम्भकर्णो महाबलः ।
राममेवाभिदुद्राव दारयन्निव मेदिनीम् ॥७७॥
77. atikramya ca saumitriṃ kumbhakarṇo mahābalaḥ ,
rāmamevābhidudrāva dārayanniva medinīm.
77. atikramya ca saumitrim kumbhakarṇaḥ mahābalaḥ
rāmam eva abhidudrāva dārayan iva medinīm
77. ca saumitrim atikramya mahābalaḥ kumbhakarṇaḥ
rāmam eva medinīm dārayan iva abhidudrāva
77. And having bypassed Lakṣmaṇa (Saumitri), the immensely powerful Kumbhakarṇa rushed towards Rāma, as if tearing the earth.
अथ दाशरथी रामो रौद्रमस्त्रं प्रयोजयन् ।
कुम्भकर्णस्य हृदये ससर्ज निशिताञ् शरान् ॥७८॥
78. atha dāśarathī rāmo raudramastraṃ prayojayan ,
kumbhakarṇasya hṛdaye sasarja niśitāñ śarān.
78. atha dāśarathi rāmaḥ raudram astram prayojayan
kumbhakarṇasya hṛdaye sasarja niśitān śarān
78. atha dāśarathi rāmaḥ raudram astram prayojayan
kumbhakarṇasya hṛdaye niśitān śarān sasarja
78. Then Rāma, the son of Daśaratha, employing a dreadful missile, released sharpened arrows into Kumbhakarṇa's heart.
तस्य रामेण विद्धस्य सहसाभिप्रधावतः ।
अङ्गारमिश्राः क्रुद्धस्य मुखान्निश्चेरुरर्चिषः ॥७९॥
79. tasya rāmeṇa viddhasya sahasābhipradhāvataḥ ,
aṅgāramiśrāḥ kruddhasya mukhānniścerurarciṣaḥ.
79. tasya rāmeṇa viddhasya sahasā abhipradhāvataḥ
aṅgāra miśrāḥ kruddhasya mukhāt niśceruḥ arciṣaḥ
79. As he was struck by Rāma and suddenly rushed forward, fiery sparks mixed with embers poured out from his enraged mouth.
तस्योरसि निमग्नाश्च शरा बर्हिणवाससः ।
हस्ताच्चास्य परिभ्रष्टा पपातोर्व्यां महागदा ॥८०॥
80. tasyorasi nimagnāśca śarā barhiṇavāsasaḥ ,
hastāccāsya paribhraṣṭā papātorvyāṃ mahāgadā.
80. tasya urasi nimagnāḥ ca śarāḥ barhiṇavāsasaḥ
hastāt ca asya paribhraṣṭā papāta urvyām mahāgadā
80. And arrows adorned with peacock feathers plunged into his chest. From his hand, his great mace slipped and fell to the ground.
स निरायुधमात्मानं यदा मेने महाबलः ।
मुष्टिभ्यां चारणाभ्यां च चकार कदनं महत् ॥८१॥
81. sa nirāyudhamātmānaṃ yadā mene mahābalaḥ ,
muṣṭibhyāṃ cāraṇābhyāṃ ca cakāra kadanaṃ mahat.
81. saḥ nirāyudham ātmānam yadā mene mahābalaḥ
muṣṭibhyām ca caraṇābhyām ca cakāra kadanam mahat
81. When that mighty (mahābala) one considered his (ātman) weaponless, he inflicted great destruction with his fists and also with his feet.
स बाणैरतिविद्धाङ्गः क्षतजेन समुक्षितः ।
रुधिरं परिसुस्राव गिरिः प्रस्रवणानिव ॥८२॥
82. sa bāṇairatividdhāṅgaḥ kṣatajena samukṣitaḥ ,
rudhiraṃ parisusrāva giriḥ prasravaṇāniva.
82. saḥ bāṇaiḥ atividdhāṅgaḥ kṣatajena samukṣitaḥ
rudhiram parisusrāva giriḥ prasravaṇān iva
82. With his body exceedingly pierced by arrows and drenched in blood, he profusely streamed blood, like a mountain streams water from its springs.
स तीव्रेण च कोपेन रुधिरेण च मूर्छितः ।
वानरान् राक्षसानृक्षान् खादन् विपरिधावति ॥८३॥
83. sa tīvreṇa ca kopena rudhireṇa ca mūrchitaḥ ,
vānarān rākṣasānṛkṣān khādan viparidhāvati.
83. sa tīvreṇa ca kopena rudhireṇa ca mūrcchitaḥ
vānarān rākṣasān ṛkṣān khādan viparidhāvati
83. sa tīvreṇa kopena ca rudhireṇa ca mūrcchitaḥ
vānarān rākṣasān ṛkṣān khādan viparidhāvati
83. Overwhelmed by intense anger and covered in blood, he rushes about, devouring monkeys, demons, and bears.
तस्मिन् काले स धर्मात्मा लक्ष्मणो राममब्रवीत् ।
कुम्भकर्णवधे युक्तो योगान्परिमृशन्बहून् ॥८४॥
84. tasmin kāle sa dharmātmā lakṣmaṇo rāmamabravīt ,
kumbhakarṇavadhe yukto yogānparimṛśanbahūn.
84. tasmin kāle sa dharmātmā lakṣmaṇaḥ rāmam abravīt
kumbhakarṇavadhe yuktaḥ yogān parimṛśan bahūn
84. tasmin kāle sa dharmātmā lakṣmaṇaḥ kumbhakarṇavadhe
yuktaḥ bahūn yogān parimṛśan rāmam abravīt
84. At that time, the righteous (dharmātmā) Lakshmana, intent on the slaying of Kumbhakarna, spoke to Rama, carefully considering many strategies (yogān).
नैवायं वानरान् राजन्न विजानाति राक्षसान् ।
मत्तः शोणितगन्धेन स्वान्परांश्चैव खादति ॥८५॥
85. naivāyaṃ vānarān rājanna vijānāti rākṣasān ,
mattaḥ śoṇitagandhena svānparāṃścaiva khādati.
85. na eva ayam vānarān rājan na vijānāti rākṣasān
mattaḥ śoṇitagandhena svān parān ca eva khādati
85. rājan ayam vānarān rākṣasān na eva vijānāti
mattaḥ śoṇitagandhena svān parān ca eva khādati
85. O King, this one does not differentiate between monkeys and demons. Intoxicated by the scent of blood, he devours both his own people and the enemies.
साध्वेनमधिरोहन्तु सर्वतो वानरर्षभाः ।
यूथपाश्च यथामुख्यास्तिष्ठन्त्वस्य समन्ततः ॥८६॥
86. sādhvenamadhirohantu sarvato vānararṣabhāḥ ,
yūthapāśca yathāmukhyāstiṣṭhantvasya samantataḥ.
86. sādhu enam adhirohantu sarvataḥ vānararṣabhāḥ
yūthapāḥ ca yathāmukhyāḥ tiṣṭhantu asya samantataḥ
86. sādhu vānararṣabhāḥ enam sarvataḥ adhirohantu ca
yūthapāḥ yathāmukhyāḥ asya samantataḥ tiṣṭhantu
86. Let the foremost monkeys indeed climb upon him from all sides. And let the chief leaders of the troops stand all around him.
अप्ययं दुर्मतिः काले गुरुभारप्रपीडितः ।
प्रपतन् राक्षसो भूमौ नान्यान् हन्यात् प्लवंगमान् ॥८७॥
87. apyayaṃ durmatiḥ kāle gurubhāraprapīḍitaḥ ,
prapatan rākṣaso bhūmau nānyān hanyāt plavaṃgamān.
87. api ayam durmatiḥ kāle gurubhāraprapīḍitaḥ prapatan
rākṣasaḥ bhūmau na anyān hanyāt plavaṅgamān
87. api ayam durmatiḥ gurubhāraprapīḍitaḥ prapatan
rākṣasaḥ kāle bhūmau anyān plavaṅgamān na hanyāt
87. Even if this evil-minded demon, afflicted by a heavy burden, falls to the ground at this moment, may he not kill other monkeys.
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा राजपुत्रस्य धीमतः ।
ते समारुरुहुर्हृष्टाः कुम्भकर्णं प्लवंगमाः ॥८८॥
88. tasya tadvacanaṃ śrutvā rājaputrasya dhīmataḥ ,
te samāruruhurhṛṣṭāḥ kumbhakarṇaṃ plavaṃgamāḥ.
88. tasya tat vacanam śrutvā rājaputrasya dhīmataḥ
te samāruruhuḥ hṛṣṭāḥ kumbhakarṇam plavaṅgamāḥ
88. dhīmataḥ rājaputrasya tat vacanam śrutvā te
hṛṣṭāḥ plavaṅgamāḥ kumbhakarṇam samāruruhuḥ
88. Having heard that speech of the intelligent prince, those delighted monkeys climbed upon Kumbhakarna.
कुम्भकर्णस्तु संक्रुद्धः समारूढः प्लवंगमैः ।
व्यधूनयत्तान् वेगेन दुष्टहस्तीव हस्तिपान् ॥८९॥
89. kumbhakarṇastu saṃkruddhaḥ samārūḍhaḥ plavaṃgamaiḥ ,
vyadhūnayattān vegena duṣṭahastīva hastipān.
89. kumbhakarṇaḥ tu saṃkruddhaḥ samārūḍhaḥ plavaṅgamaiḥ
vyadhūnayat tān vegena duṣṭahastī iva hastipān
89. tu saṃkruddhaḥ plavaṅgamaiḥ samārūḍhaḥ kumbhakarṇaḥ
duṣṭahastī hastipān iva vegena tān vyadhūnayat
89. But Kumbhakarna, greatly enraged and mounted by the monkeys, violently shook them off, just like a rogue elephant shaking off its mahouts.
तान्दृष्ट्वा निर्धूतान् रामो रुष्टो ऽयमिति राक्षसः ।
समुत्पपात वेगेन धनुरुत्तममाददे ॥९०॥
90. tāndṛṣṭvā nirdhūtān rāmo ruṣṭo'yamiti rākṣasaḥ ,
samutpapāta vegena dhanuruttamamādade.
90. tān dṛṣṭvā nirdhūtān rāmaḥ ruṣṭaḥ ayam iti
rākṣasaḥ samutpapāta vegena dhanuḥ uttamam ādade
90. nirdhūtān tān dṛṣṭvā rāmaḥ ayam rākṣasaḥ ruṣṭaḥ
iti vegena samutpapāta uttamam dhanuḥ ādade
90. Seeing them (the monkeys) shaken off, Rama, understanding that 'this demon is enraged,' swiftly sprang up and took his excellent bow.
स चापमादाय भुजंगकल्पं दृढज्यमुग्रं तपनीयचित्रम् ।
हरीन् समाश्वास्य समुत्पपात रामो निबद्धोत्तमतूणबाणः ॥९१॥
91. sa cāpamādāya bhujaṃgakalpaṃ dṛḍhajyamugraṃ tapanīyacitram ,
harīn samāśvāsya samutpapāta rāmo nibaddhottamatūṇabāṇaḥ.
91. sa ca āpam ādāya bhujamgakalpam dṛḍhajyam ugram tapanīyacitram
harīn samāśvāsya samutpapāta rāmaḥ nibaddhottamatūṇabāṇaḥ
91. sa rāmaḥ nibaddhottamatūṇabāṇaḥ ca bhujamgakalpam dṛḍhajyam
ugram tapanīyacitram āpam ādāya harīn samāśvāsya samutpapāta
91. And taking that mighty bow, which resembled a serpent, had a strong string, and was brilliantly adorned with gold, Rama, having fastened his excellent quivers and arrows, soared forth after consoling the monkeys.
स वानरगणैस्तैस्तु वृतः परमदुर्जयः ।
लक्ष्मणानुचरो रामः संप्रतस्थे महाबलः ॥९२॥
92. sa vānaragaṇaistaistu vṛtaḥ paramadurjayaḥ ,
lakṣmaṇānucaro rāmaḥ saṃpratasthe mahābalaḥ.
92. sa vānaragaṇaiḥ taiḥ tu vṛtaḥ paramadurjayaḥ
lakṣmaṇānucaraḥ rāmaḥ sampratasthe mahābalaḥ
92. sa rāmaḥ lakṣmaṇānucaraḥ paramadurjayaḥ
mahābalaḥ taiḥ vānaragaṇaiḥ tu vṛtaḥ sampratasthe
92. Surrounded by those monkey hordes, he, the supremely unconquerable and mighty Rama, accompanied by Lakshmana, set forth.
स ददर्श महात्मानं किरीटिनमरिंदमम् ।
शोणिताप्लुतसर्वाङ्गं कुम्भकर्णं महाबलम् ॥९३॥
93. sa dadarśa mahātmānaṃ kirīṭinamariṃdamam ,
śoṇitāplutasarvāṅgaṃ kumbhakarṇaṃ mahābalam.
93. sa dadarśa mahātmānam kirīṭinam arindamam
śoṇitāplutasarvāṅgam kumbhakarṇam mahābalam
93. sa kumbhakarṇam mahātmānam kirīṭinam arindamam
śoṇitāplutasarvāṅgam mahābalam dadarśa
93. He saw the great-souled, crowned Kumbhakarna, the subduer of enemies, whose entire body was drenched in blood, and who possessed immense strength.
सर्वान् समभिधावन्तं यथारुष्टं दिशा गजम् ।
मार्गमाणं हरीन् क्रुद्धं राक्षसैः परिवारितम् ॥९४॥
94. sarvān samabhidhāvantaṃ yathāruṣṭaṃ diśā gajam ,
mārgamāṇaṃ harīn kruddhaṃ rākṣasaiḥ parivāritam.
94. sarvān samabhidhāvantam yathā ruṣṭam diśā gajam
mārgamāṇam harīn kruddham rākṣasaiḥ parivāritam
94. sarvān samabhidhāvantam harīn mārgamāṇam kruddham
rākṣasaiḥ parivāritam yathā ruṣṭam diśā gajam
94. He (Kumbhakarna) was rushing against all (foes), like an elephant enraged in every direction, actively seeking the monkeys, furious, and surrounded by (other) rakshasas.
विन्ध्यमन्दरसंकाशं काञ्चनाङ्गदभूषणम् ।
स्रवन्तं रुधिरं वक्त्राद्वर्षमेघमिवोत्थितम् ॥९५॥
95. vindhyamandarasaṃkāśaṃ kāñcanāṅgadabhūṣaṇam ,
sravantaṃ rudhiraṃ vaktrādvarṣameghamivotthitam.
95. vindhyamandarasaṃkāśam kāñcanāṅgadabhūṣaṇam
sravantam rudhiram vaktrāt varṣamegham iva utthitam
95. vindhyamandarasaṃkāśam kāñcanāṅgadabhūṣaṇam
vaktrāt rudhiram sravantam varṣamegham iva utthitam
95. He appeared like the Vindhya and Mandara mountains, adorned with golden armlets, with blood flowing from his mouth as if a rain cloud were pouring forth.
जिह्वया परिलिह्यन्तं शोणितं शोणितोक्षितम् ।
मृद्नन्तं वानरानीकं कालान्तकयमोपमम् ॥९६॥
96. jihvayā parilihyantaṃ śoṇitaṃ śoṇitokṣitam ,
mṛdnantaṃ vānarānīkaṃ kālāntakayamopamam.
96. jihvayā parilihyaṇtam śoṇitam śoṇitokṣitam
mṛdnantam vānarānīkam kālāntakayamopamam
96. śoṇitokṣitam jihvayā śoṇitam parilihyaṇtam
vānarānīkam mṛdnantam kālāntakayamopamam
96. Drenched in blood, he was licking blood with his tongue, crushing the army of monkeys, and resembling Yama, the destroyer of time (kālāntaka).
तं दृष्ट्वा राक्षसश्रेष्ठं प्रदीप्तानलवर्चसं ।
विस्फारयामास तदा कार्मुकं पुरुषर्षभः ॥९७॥
97. taṃ dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭhaṃ pradīptānalavarcasaṃ ,
visphārayāmāsa tadā kārmukaṃ puruṣarṣabhaḥ.
97. tam dṛṣṭvā rākṣasaśreṣṭham pradīptānalavarcasam
visphārayāmāsa tadā kārmukam puruṣarṣabhaḥ
97. puruṣarṣabhaḥ tam rākṣasaśreṣṭham pradīptānalavarcasam
dṛṣṭvā tadā kārmukam visphārayāmāsa
97. Having seen that foremost demon (rākṣasa), whose brilliance was like a blazing fire, the best among men (puruṣarṣabha) then strung his bow.
स तस्य चापनिर्घोषात् कुपितो नैरृतर्षभः ।
अमृष्यमाणस्तं घोषमभिदुद्राव राघवम् ॥९८॥
98. sa tasya cāpanirghoṣāt kupito nairṛtarṣabhaḥ ,
amṛṣyamāṇastaṃ ghoṣamabhidudrāva rāghavam.
98. saḥ tasya cāpanirghoṣāt kupitaḥ nairṛtarṣabhaḥ
amṛṣyamāṇaḥ tam ghoṣam abhidudrāva rāghavam
98. saḥ nairṛtarṣabhaḥ tasya cāpanirghoṣāt kupitaḥ
tam ghoṣam amṛṣyamāṇaḥ rāghavam abhidudrāva
98. That foremost demon (nairṛtarṣabha), enraged by the twang of his bow, and unable to endure that sound, rushed towards Rāghava (Rāma).
ततस्तु वातोद्धतमेघकल्पं भुजंगराजोत्तमभोगबाहुम् ।
तमापतन्तं धरणीधराभमुवाच रामो युधि कुम्भकर्णम् ॥९९॥
99. tatastu vātoddhatameghakalpaṃ bhujaṃgarājottamabhogabāhum ,
tamāpatantaṃ dharaṇīdharābhamuvāca rāmo yudhi kumbhakarṇam.
99. tataḥ tu vāta-uddhata-megha-kalpam
bhujaṅga-rāja-uttama-bhoga-bāhum
| tam āpatantam dharaṇī-dhara-ābham
uvāca rāmaḥ yudhi kumbhakarṇam
99. tataḥ tu rāmaḥ yudhi
vāta-uddhata-megha-kalpam bhujaṅga-rāja-uttama-bhoga-bāhum
dharaṇī-dhara-ābham
tam āpatantam kumbhakarṇam uvāca
99. Then, in battle, Rāma spoke to Kumbhakarṇa, who was rushing towards him, appearing like a cloud agitated by the wind, with arms resembling the excellent hoods of the king of serpents, and grand like mountains.
आगच्छ रक्षोऽधिपमा विषादमवस्थितो ऽहं प्रगृहीतचापः ।
अवेहि मां शक्रसपत्न राममयं मुहूर्ताद्भविता विचेताः ॥१००॥
100. āgaccha rakṣo'dhipamā viṣādamavasthito'haṃ pragṛhītacāpaḥ ,
avehi māṃ śakrasapatna rāmamayaṃ muhūrtādbhavitā vicetāḥ.
100. āgaccha rakṣaḥ-adhipa mā viṣādam
avasthitaḥ aham pragṛhīta-cāpaḥ
| avehi mām śakra-sapatnam
rāmam ayam muhūrtāt bhavitā vicetāḥ
100. rakṣaḥ-adhipa āgaccha,
mā viṣādam.
aham pragṛhīta-cāpaḥ avasthitaḥ.
tvam mām śakra-sapatnam rāmam avehi.
ayam muhūrtāt vicetāḥ bhavitā.
100. "Come, O lord of rākṣasas, do not be despondent! I stand here, holding my bow. Know me to be Rāma, the rival of Indra. This one (you) will be senseless in a moment."
रामो ऽयमिति विज्ञाय जहास विकृतस्वनम् ।
पातयन्निव सर्वेषां हृदयानि वनौकसाम् ॥१०१॥
101. rāmo'yamiti vijñāya jahāsa vikṛtasvanam ,
pātayanniva sarveṣāṃ hṛdayāni vanaukasām.
101. rāmaḥ ayam iti vijñāya jahāsa vikṛta-svanam
| pātayan iva sarveṣām hṛdayāni vana-okasām
101. ayam rāmaḥ iti vijñāya,
(saḥ) vikṛta-svanam jahāsa,
sarveṣām vana-okasām hṛdayāni pātayan iva.
101. Recognizing "This is Rāma," he laughed with a distorted sound, as if making the hearts of all the forest-dwellers fall.
प्रहस्य विकृतं भीमं स मेघस्वनितोपमम् ।
कुम्भकर्णो महातेजा राघवं वाक्यमब्रवीत् ॥१०२॥
102. prahasya vikṛtaṃ bhīmaṃ sa meghasvanitopamam ,
kumbhakarṇo mahātejā rāghavaṃ vākyamabravīt.
102. prahasya vikṛtam bhīmam saḥ megha-svanita-upamam
| kumbhakarṇaḥ mahā-tejāḥ rāghavam vākyam abravīt
102. saḥ mahā-tejāḥ kumbhakarṇaḥ vikṛtam bhīmam megha-svanita-upamam prahasya rāghavam vākyam abravīt.
102. That greatly energetic Kumbhakarṇa, having laughed terribly and monstrously, like the rumbling of a cloud, spoke these words to Rāghava (Rāma).
नाहं विराधो विज्ञेयो न कबन्धः खरो न च ।
न वाली न च मारीचः कुम्भकर्णो ऽहमागतः ॥१०३॥
103. nāhaṃ virādho vijñeyo na kabandhaḥ kharo na ca ,
na vālī na ca mārīcaḥ kumbhakarṇo'hamāgataḥ.
103. na aham virādhaḥ vijñeyaḥ na kabandhaḥ kharaḥ na
ca na vālī na ca mārīcaḥ kumbhakarṇaḥ aham āgataḥ
103. aham virādhaḥ na vijñeyaḥ na kabandhaḥ na ca kharaḥ
na vālī na ca mārīcaḥ aham kumbhakarṇaḥ āgataḥ
103. Do not take me for Viradha, nor Kabandha, nor Khara; nor Vali, nor Maricha. I am Kumbhakarna, and I have arrived.
पश्य मे मुद्गरं घोरं सर्वकालायसं महत् ।
अनेन निर्जिता देवा दानवाश्च मया पुरा ॥१०४॥
104. paśya me mudgaraṃ ghoraṃ sarvakālāyasaṃ mahat ,
anena nirjitā devā dānavāśca mayā purā.
104. paśya me mudgaraṃ ghoraṃ sarvakālāyasaṃ mahat
anena nirjitāḥ devāḥ dānavāḥ ca mayā purā
104. paśya me ghoraṃ mahat sarvakālāyasaṃ mudgaraṃ
purā mayā anena devāḥ dānavāḥ ca nirjitāḥ
104. Look at this terrible, mighty mace of mine, made entirely of black iron. With it, I conquered both gods and demons in the past.
विकर्णनास इति मां नावज्ञातुं त्वमर्हसि ।
स्वल्पापि हि न मे पीडा कर्णनासाविनाशनात् ॥१०५॥
105. vikarṇanāsa iti māṃ nāvajñātuṃ tvamarhasi ,
svalpāpi hi na me pīḍā karṇanāsāvināśanāt.
105. vikarṇanāsa iti mām na avajñātum tvam arhasi
svalpā api hi na me pīḍā karṇanāsāvināśanāt
105. vikarṇanāsa iti tvam mām na avajñātum arhasi
hi karṇanāsāvināśanāt me svalpā api pīḍā na
105. O you who cut off ears and nose, you should not disrespect me. For truly, even a slight pain does not arise in me from the cutting off of ears and nose.
दर्शयेक्ष्वाकुशार्दूल वीर्यं गात्रेषु मे लघु ।
ततस्त्वां भक्षयिष्यामि दृष्टपौरुषविक्रमम् ॥१०६॥
106. darśayekṣvākuśārdūla vīryaṃ gātreṣu me laghu ,
tatastvāṃ bhakṣayiṣyāmi dṛṣṭapauruṣavikramam.
106. darśaya ikṣvākuśārdūla vīryaṃ gātreṣu me laghu
tataḥ tvām bhakṣayiṣyāmi dṛṣṭapauruṣavikramam
106. ikṣvākuśārdūla me gātreṣu laghu vīryaṃ darśaya
tataḥ dṛṣṭapauruṣavikramam tvām bhakṣayiṣyāmi
106. O tiger among the Ikṣvākus, display a little of your strength upon my limbs. Then, after I have witnessed your valor and prowess, I will devour you.
स कुम्भकर्णस्य वचो निशम्य रामः सुपुङ्खान् विससर्ज बाणान् ।
तैराहतो वज्रसमप्रवेगैर्न चुक्षुभे न व्यथते सुरारिः ॥१०७॥
107. sa kumbhakarṇasya vaco niśamya rāmaḥ supuṅkhān visasarja bāṇān ,
tairāhato vajrasamapravegairna cukṣubhe na vyathate surāriḥ.
107. sa kumbhakarṇasya vacaḥ niśamya
rāmaḥ supuṅkhān visasarja bāṇān
taiḥ āhataḥ vajrasamapravegaiḥ
na cukṣubhe na vyathate surāriḥ
107. kumbhakarṇasya vacaḥ niśamya sa
rāmaḥ supuṅkhān bāṇān visasarja
vajrasamapravegaiḥ taiḥ āhataḥ
surāriḥ na cukṣubhe na vyathate
107. Having heard the words of Kumbhakarṇa, Rāma released well-feathered arrows. Struck by those arrows, which had the speed of a thunderbolt, the enemy of the gods (Kumbhakarṇa) was neither disturbed nor did he feel pain.
यैः सायकैः सालवरा निकृत्ता वाली हतो वानरपुंगवश्च ।
ते कुम्भकर्णस्य तदा शरीरं वज्रोपमा न व्यथयां प्रचक्रुः ॥१०८॥
108. yaiḥ sāyakaiḥ sālavarā nikṛttā vālī hato vānarapuṃgavaśca ,
te kumbhakarṇasya tadā śarīraṃ vajropamā na vyathayāṃ pracakruḥ.
108. yaiḥ sāyakaiḥ sālavarāḥ nikṛttāḥ
vālī hataḥ vānarapuṃgavaḥ ca
te kumbhakarṇasya tadā śarīram
vajropamāḥ na vyathayām pracakruḥ
108. yaiḥ sāyakaiḥ sālavarāḥ nikṛttāḥ
vānarapuṃgavaḥ vālī ca hataḥ
te vajropamāḥ tadā kumbhakarṇasya
śarīram na vyathayām pracakruḥ
108. Those very arrows, by which the excellent Sāla trees were cut down and Vāli, the best of monkeys, was killed, even they, like thunderbolts, did not then cause any pain to Kumbhakarṇa's body.
स वारिधारा इव सायकांस्तान्पिबञ् शरीरेण महेन्द्रशत्रुः ।
जघान रामस्य शरप्रवेगं व्याविध्य तं मुद्गरमुग्रवेगम् ॥१०९॥
109. sa vāridhārā iva sāyakāṃstānpibañ śarīreṇa mahendraśatruḥ ,
jaghāna rāmasya śarapravegaṃ vyāvidhya taṃ mudgaramugravegam.
109. sa vāridhārāḥ iva sāyakān tān
piban śarīreṇa mahendraśatruḥ
jaghāna rāmasya śarapravegam
vyāvidhya tam mudgaram ugravegam
109. sa mahendraśatruḥ vāridhārāḥ
iva tān sāyakān śarīreṇa piban
ugravegam tam mudgaram vyāvidhya
rāmasya śarapravegam jaghāna
109. Like one drinking streams of water, he (Kumbhakarṇa), the enemy of Mahendra, absorbed those arrows with his body. Then, brandishing his fiercely swift mace, he struck down the onslaught of Rāma's arrows.
ततस्तु रक्षः क्षतजानुलिप्तं वित्रासनं देवमहाचमूनाम् ।
व्याविध्य तं मुद्गरमुग्रवेगं विद्रावयामास चमूं हरीणाम् ॥११०॥
110. tatastu rakṣaḥ kṣatajānuliptaṃ vitrāsanaṃ devamahācamūnām ,
vyāvidhya taṃ mudgaramugravegaṃ vidrāvayāmāsa camūṃ harīṇām.
110. tataḥ tu rakṣaḥ kṣatajānuliptam vitrāsanam devamahācamūnām
vyāvidhya tam mudgaram ugravegam vidrāvayāmāsa camūm harīṇām
110. tataḥ tu kṣatajānuliptam devamahācamūnām vitrāsanam rakṣaḥ
ugravegam tam mudgaram vyāvidhya harīṇām camūm vidrāvayāmāsa
110. Then, the Rākṣasa (Kumbhakarṇa), who was smeared with blood and was a terror to the great armies of the gods, brandished his fiercely swift mace and routed the army of the monkeys.
वायव्यमादाय ततो वरास्त्रं रामः प्रचिक्षेप निशाचराय ।
समुद्गरं तेन जहार बाहुं स कृत्तबाहुस्तुमुलं ननाद ॥१११॥
111. vāyavyamādāya tato varāstraṃ rāmaḥ pracikṣepa niśācarāya ,
samudgaraṃ tena jahāra bāhuṃ sa kṛttabāhustumulaṃ nanāda.
111. vāyavyam ādāya tataḥ varāstram rāmaḥ pracikṣepa niśācarāya
samudgaram tena jahāra bāhum saḥ kṛttabāhuḥ tumūlam nanāda
111. tataḥ rāmaḥ vāyavyam varāstram ādāya niśācarāya pracikṣepa
tena samudgaram bāhum jahāra saḥ kṛttabāhuḥ tumūlam nanāda
111. Then, taking the excellent Vāyavya weapon, Rāma hurled it at the demon. With that, he severed his arm, along with the mace. Having his arm cut off, he roared terribly.
स तस्य बाहुर्गिरिशृङ्गकल्पः समुद्गरो राघवबाणकृत्तः ।
पपात तस्मिन् हरिराजसैन्ये जघान तां वानरवाहिनीं च ॥११२॥
112. sa tasya bāhurgiriśṛṅgakalpaḥ samudgaro rāghavabāṇakṛttaḥ ,
papāta tasmin harirājasainye jaghāna tāṃ vānaravāhinīṃ ca.
112. saḥ tasya bāhuḥ giriśṛṅgakalpaḥ samudgaraḥ rāghavabāṇakṛttaḥ
papāta tasmin harirājasainye jaghāna tām vānaravāhinīm ca
112. saḥ tasya giriśṛṅgakalpaḥ samudgaraḥ rāghavabāṇakṛttaḥ bāhuḥ
tasmin harirājasainye papāta tām vānaravāhinīm ca jaghāna
112. That arm of his, resembling a mountain peak and still holding the mace, severed by Rāghava's arrow, fell into the army of the monkey king and destroyed that host of monkeys.
ते वानरा भग्नहतावशेषाः पर्यन्तमाश्रित्य तदा विषण्णाः ।
प्रवेपिताङ्गा ददृशुः सुघोरं नरेन्द्ररक्षोऽधिपसंनिपातम् ॥११३॥
113. te vānarā bhagnahatāvaśeṣāḥ paryantamāśritya tadā viṣaṇṇāḥ ,
pravepitāṅgā dadṛśuḥ sughoraṃ narendrarakṣo'dhipasaṃnipātam.
113. te vānarāḥ bhagnahatāvaśeṣāḥ
paryantam āśritya tadā viṣaṇṇāḥ
pravepitāṅgāḥ dadṛśuḥ sughoram
narendra rakṣaḥ adhipa sannipātam
113. bhagnahatāvaśeṣāḥ te vānarāḥ tadā
paryantam āśritya viṣaṇṇāḥ
pravepitāṅgāḥ sughoram narendra
rakṣaḥ adhipa sannipātam dadṛśuḥ
113. Those monkeys, with many broken and slain remaining, then became dejected. Their bodies trembling, they witnessed the extremely terrible confrontation between the king (Rāma) and the chief of the Rākṣasas (Kumbhakarṇa).
स कुम्भकर्णो ऽस्त्रनिकृत्तबाहुर्महान्निकृत्ताग्र इवाचलेन्द्रः ।
उत्पाटयामास करेण वृक्षं ततो ऽभिदुद्राव रणे नरेन्द्रम् ॥११४॥
114. sa kumbhakarṇo'stranikṛttabāhurmahānnikṛttāgra ivācalendraḥ ,
utpāṭayāmāsa kareṇa vṛkṣaṃ tato'bhidudrāva raṇe narendram.
114. saḥ kumbhakarṇaḥ astranikṛttabāhuḥ
mahān nikṛttāgraḥ iva acalendraḥ
utpāṭayām āsa kareṇa vṛkṣam
tataḥ abhidudrāva raṇe narendram
114. saḥ astranikṛttabāhuḥ mahān
nikṛttāgraḥ acalendraḥ iva kumbhakarṇaḥ
kareṇa vṛkṣam utpāṭayām āsa
tataḥ abhidudrāva raṇe narendram
114. That Kumbhakarṇa, whose arm had been severed by the weapon, immense like a great mountain whose summit has been cut off, uprooted a tree with his hand. Then, in battle, he charged towards the king.
तं तस्य बाहुं सह सालवृक्षं समुद्यतं पन्नगभोगकल्पम् ।
ऐन्द्रास्त्रयुक्तेन जहार रामो बाणेन जाम्बूनदचित्रितेन ॥११५॥
115. taṃ tasya bāhuṃ saha sālavṛkṣaṃ samudyataṃ pannagabhogakalpam ,
aindrāstrayuktena jahāra rāmo bāṇena jāmbūnadacitritena.
115. tam tasya bāhum saha sālavṛkṣam samudyatam pannagabhogakalpam
aindrāstrayuktena jahāra rāmaḥ bāṇena jāmbūnadacitritena
115. rāmaḥ aindrāstrayuktena jāmbūnadacitritena bāṇena saha
sālavṛkṣam samudyatam pannagabhogakalpam tam tasya bāhum jahāra
115. Rāma cut off that arm of his (Kumbhakarṇa), which was raised with a śāla tree and resembled a serpent's hood, using an arrow adorned with Jambūnada gold and empowered by Indra's weapon.
स कुम्भकर्णस्य भुजो निकृत्तः पपात भूमौ गिरिसंनिकाशः ।
विवेष्टमानो निजघान वृक्षाञ् शैलाञ् शिलावानरराक्षसांश्च ॥११६॥
116. sa kumbhakarṇasya bhujo nikṛttaḥ papāta bhūmau girisaṃnikāśaḥ ,
viveṣṭamāno nijaghāna vṛkṣāñ śailāñ śilāvānararākṣasāṃśca.
116. saḥ kumbhakarṇasya bhujaḥ nikṛttaḥ
papāta bhūmau girisaṃnikāśaḥ
viveṣṭamānaḥ nijaghāna vṛkṣān
śailān śilāvānara-rākṣasān ca
116. saḥ nikṛttaḥ girisaṃnikāśaḥ kumbhakarṇasya bhujaḥ bhūmau papāta.
viveṣṭamānaḥ vṛkṣān śailān śilāvānara-rākṣasān ca nijaghāna.
116. That arm of Kumbhakarṇa, severed and resembling a mountain, fell to the ground. Writhing, it struck down trees, rocks, and even other rocks, monkeys, and demons (rākṣasāḥ).
तं छिन्नबाहुं समवेक्ष्य रामः समापतन्तं सहसा नदन्तम् ।
द्वावर्धचन्द्रौ निशितौ प्रगृह्य चिच्छेद पादौ युधि राक्षसस्य ॥११७॥
117. taṃ chinnabāhuṃ samavekṣya rāmaḥ samāpatantaṃ sahasā nadantam ,
dvāvardhacandrau niśitau pragṛhya ciccheda pādau yudhi rākṣasasya.
117. tam chinnabāhum samavekṣya rāmaḥ
samāpatantam sahasā nadantam dvau
ardhacandrau niśitau pragṛhya
ciccheda pādau yudhi rākṣasasya
117. rāmaḥ chinnabāhum sahasā nadantam samāpatantam tam samavekṣya,
niśitau dvau ardhacandrau pragṛhya,
yudhi rākṣasasya pādau ciccheda.
117. Having seen that demon (rākṣasa), whose arm was severed, roaring and rushing towards him suddenly, Rāma, seizing two sharp half-moon arrows, cut off his feet in battle.
निकृत्तबाहुर्विनिकृत्तपादो विदार्य वक्त्रं वडवामुखाभम् ।
दुद्राव रामं सहसाभिगर्जन् राहुर्यथा चन्द्रमिवान्तरिक्षे ॥११८॥
118. nikṛttabāhurvinikṛttapādo vidārya vaktraṃ vaḍavāmukhābham ,
dudrāva rāmaṃ sahasābhigarjan rāhuryathā candramivāntarikṣe.
118. nikṛttabāhuḥ vinikṛttapādaḥ
vidārya vaktrām vaḍavāmukhābham
dudrāva rāmam sahasā abhigarjan
rāhuḥ yathā chandram iva antarikṣe
118. nikṛttabāhuḥ vinikṛttapādaḥ vaḍavāmukhābham vaktrām vidārya sahasā abhigarjan,
rāhuḥ antarikṣe chandram iva yathā,
rāmam dudrāva.
118. With his arms and feet severed, and having opened wide his mouth resembling the submarine fire (vaḍavāmukha), he (Kumbhakarṇa), roaring fiercely, rushed towards Rāma, just as Rāhu rushes towards the moon in the sky.
अपूरयत्तस्य मुखं शिताग्रै रामः शरैर्हेमपिनद्धपुङ्खैः ।
स पूर्णवक्त्रो न शशाक वक्तुं चुकूज कृच्छ्रेण मुमोह चापि ॥११९॥
119. apūrayattasya mukhaṃ śitāgrai rāmaḥ śarairhemapinaddhapuṅkhaiḥ ,
sa pūrṇavaktro na śaśāka vaktuṃ cukūja kṛcchreṇa mumoha cāpi.
119. apūrayat tasya mukham śitāgraiḥ
rāmaḥ śaraiḥ hemapinaddhapuṅkhaiḥ
saḥ pūrṇavaktraḥ na śaśāka vaktum
cukūja kṛcchreṇa mumoha ca api
119. rāmaḥ śitāgraiḥ hemapinaddhapuṅkhaiḥ
śaraiḥ tasya mukham apūrayat
saḥ pūrṇavaktraḥ vaktum na śaśāka
kṛcchreṇa cukūja ca api mumoha
119. Rāma filled his mouth with sharp-tipped arrows, which had quills adorned with gold. His mouth thus filled, he was unable to speak; he groaned with difficulty and also fainted.
अथाददे सूर्यमरीचिकल्पं स ब्रह्मदण्डान्तककालकल्पम् ।
अरिष्टमैन्द्रं निशितं सुपुङ्खं रामः शरं मारुततुल्यवेगम् ॥१२०॥
120. athādade sūryamarīcikalpaṃ sa brahmadaṇḍāntakakālakalpam ,
ariṣṭamaindraṃ niśitaṃ supuṅkhaṃ rāmaḥ śaraṃ mārutatulyavegam.
120. atha ādade sūryamarīcikalpam
saḥ brahmadaṇḍāntakakālakalpam
ariṣṭam aindram niśitam supuṅkham
rāmaḥ śaram mārutatulyavegam
120. atha rāmaḥ sūryamarīcikalpam brahmadaṇḍāntakakālakalpam
ariṣṭam aindram niśitam supuṅkham mārutatulyavegam śaram ādade
120. Then Rāma took up an arrow, which resembled the sun's rays, the staff of Brahmā's cosmic punishment (brahmadanda), and the destructive power of Kāla. This arrow was auspicious, dedicated to Indra, sharply honed, perfectly quilled, and possessed a speed equal to the wind.
तं वज्रजाम्बूनदचारुपुङ्खं प्रदीप्तसूर्यज्वलनप्रकाशम् ।
महेन्द्रवज्राशनितुल्यवेगं रामः प्रचिक्षेप निशाचराय ॥१२१॥
121. taṃ vajrajāmbūnadacārupuṅkhaṃ pradīptasūryajvalanaprakāśam ,
mahendravajrāśanitulyavegaṃ rāmaḥ pracikṣepa niśācarāya.
121. tam vajrajāmbūnadacārupuṅkham pradīptasūryajvalanaprakāśam
mahendravajrāśanitulyavegam rāmaḥ pracikṣepa niśācarāya
121. rāmaḥ vajrajāmbūnadacārupuṅkham pradīptasūryajvalanaprakāśam
mahendravajrāśanitulyavegam tam niśācarāya pracikṣepa
121. Rāma hurled that arrow, with its beautiful quills of vajra (diamond) and jambūnada gold, shining with the brilliance of a blazing sun, and possessing a speed equal to Mahendra's (Indra's) thunderbolt, towards the night-stalker (demon).
स सायको राघवबाहुचोदितो दिशः स्वभासा दश संप्रकाशयन् ।
विधूमवैश्वानरदीप्तदर्शनो जगाम शक्राशनितुल्यविक्रमः ॥१२२॥
122. sa sāyako rāghavabāhucodito diśaḥ svabhāsā daśa saṃprakāśayan ,
vidhūmavaiśvānaradīptadarśano jagāma śakrāśanitulyavikramaḥ.
122. saḥ sāyakaḥ rāghavabāhucoditaḥ
diśaḥ svabhāsā daśa samprakāśayan
vidhūmavaśvānara-dīptadarśanaḥ
jagāma śakrāśanitulyavikramaḥ
122. rāghavabāhucoditaḥ saḥ sāyakaḥ
svabhāsā daśa diśaḥ samprakāśayan
vidhūmavaśvānara-dīptadarśanaḥ
śakrāśanitulyavikramaḥ jagāma
122. That arrow, propelled by Rāghava's arm, illuminating the ten directions with its own radiance, appearing brilliant like a smokeless sacrificial fire (Vaiśvānara), and possessing power equal to Indra's thunderbolt, shot forth.
स तन्महापर्वतकूटसंनिभं विवृत्तदंष्ट्रं चलचारुकुण्डलम् ।
चकर्त रक्षोऽधिपतेः शिरस्तदा यथैव वृत्रस्य पुरा पुरंदरः ॥१२३॥
123. sa tanmahāparvatakūṭasaṃnibhaṃ vivṛttadaṃṣṭraṃ calacārukuṇḍalam ,
cakarta rakṣo'dhipateḥ śirastadā yathaiva vṛtrasya purā puraṃdaraḥ.
123. saḥ tat mahāparvatakūṭasaṃnibham
vivṛttadaṃṣṭram calacārukuṇḍalam
cakarta rakṣaḥ adhipateḥ śiraḥ tadā
yathā eva vṛtrasya purā purandaraḥ
123. He then severed that head of the lord of the rākṣasas, which resembled a colossal mountain peak, with bared fangs and gleaming, swinging earrings, just as Indra had formerly severed the head of Vṛtra.
तद् रामबाणाभिहतं पपात रक्षःशिरः पर्वतसंनिकाशम् ।
बभञ्ज चर्यागृहगोपुराणि प्राकारमुच्चं तमपातयच्च ॥१२४॥
124. tad rāmabāṇābhihataṃ papāta rakṣaḥśiraḥ parvatasaṃnikāśam ,
babhañja caryāgṛhagopurāṇi prākāramuccaṃ tamapātayacca.
124. tat rāmabāṇābhihatam papāta rakṣaḥ śiraḥ parvatasaṃnikāśam
babhañja caryāgṛhagopurāṇi prākāram uccam tam apātayat ca
124. Struck by Rāma's arrow, that mountain-like head of the rākṣasa fell, shattering the manor gates and main gateways, and also demolishing that high surrounding wall.
तच्चातिकायं हिमवत्प्रकाशं रक्षस्तदा तोयनिधौ पपात ।
ग्राहान्महामीनचयान्भुजंगमान्ममर्द भूमिं च तथा विवेश ॥१२५॥
125. taccātikāyaṃ himavatprakāśaṃ rakṣastadā toyanidhau papāta ,
grāhānmahāmīnacayānbhujaṃgamānmamarda bhūmiṃ ca tathā viveśa.
125. tat ca atikāyam himavatprakāśam
rakṣaḥ tadā toyanidhau papāta
grāhān mahāmīnacayān bhujaṃgamān
mamarda bhūmim ca tathā viveśa
125. And that colossal-bodied rākṣasa, gleaming like the Himalayas, then fell into the ocean. It crushed alligators, vast schools of fish, and snakes, and also, in doing so, sank into the earth.
तस्मिर्हते ब्राह्मणदेवशत्रौ महाबले संयति कुम्भकर्णे ।
चचाल भूर्भूमिधराश्च सर्वे हर्षाच्च देवास्तुमुलं प्रणेदुः ॥१२६॥
126. tasmirhate brāhmaṇadevaśatrau mahābale saṃyati kumbhakarṇe ,
cacāla bhūrbhūmidharāśca sarve harṣācca devāstumulaṃ praṇeduḥ.
126. tasmin hate brāhmaṇadevashatrau
mahābale saṃyati kumbhakarṇe
cacāla bhūḥ bhūmidharāḥ ca sarve
harṣāt ca devāḥ tumulam praṇeduḥ
126. When that immensely powerful Kumbhakarṇa, the enemy of brāhmaṇas and gods, was slain in battle, the earth and all the mountains trembled, and the gods, filled with joy, acclaimed tumultuously.
ततस्तु देवर्षिमहर्षिपन्नगाः सुराश्च भूतानि सुपर्णगुह्यकाः ।
सयक्षगन्धर्वगणा नभोगताः प्रहर्षिता राम पराक्रमेण ॥१२७॥
127. tatastu devarṣimaharṣipannagāḥ surāśca bhūtāni suparṇaguhyakāḥ ,
sayakṣagandharvagaṇā nabhogatāḥ praharṣitā rāma parākrameṇa.
127. tataḥ tu devardṣimaharṣipannagāḥ
surāḥ ca bhūtāni suparṇaguhyakāḥ
sa-yakṣagandharvagaṇāḥ nabhogatāḥ
praharṣitāḥ rāma parākrameṇa
127. tataḥ tu devardṣimaharṣipannagāḥ
surāḥ ca bhūtāni suparṇaguhyakāḥ
sa-yakṣagandharvagaṇāḥ nabhogatāḥ
parākrameṇa rāma praharṣitāḥ
127. Then, the divine sages (devarṣis), great sages (maharṣis), serpents (pannagas), gods (suras), beings (bhūtāni), celestial birds (suparṇas), and guhyakas – along with the multitudes of yakṣas and gandharvas dwelling in the sky – were greatly delighted, O Rāma, by the prowess.
प्रहर्षमीयुर्बहवस्तु वानराः प्रबुद्धपद्मप्रतिमैरिवाननैः ।
अपूजयन् राघवमिष्टभागिनं हते रिपौ भीमबले दुरासदे ॥१२८॥
128. praharṣamīyurbahavastu vānarāḥ prabuddhapadmapratimairivānanaiḥ ,
apūjayan rāghavamiṣṭabhāginaṃ hate ripau bhīmabale durāsade.
128. praharṣam īyuḥ bahavaḥ tu vānarāḥ
prabuddha-padma-pratimaiḥ iva
ānanaiḥ apūjayan rāghavam iṣṭabhāginam
hate ripau bhīmabale durāsade
128. bahavaḥ tu vānarāḥ prabuddha-padma-pratimaiḥ
ānanaiḥ iva praharṣam
īyuḥ hate bhīmabale durāsade ripau
iṣṭabhāginam rāghavam apūjayan
128. Many monkeys (vānarāḥ) were filled with great joy, their faces resembling blossoming lotuses. They honored Rāghava (Rāma), who had obtained his cherished goal, upon the slaying of his formidable and unconquerable foe.
स कुम्भकर्णं सुरसैन्यमर्दनं महत्सु युद्धेष्वपराजितश्रमम् ।
ननन्द हत्वा भरताग्रजो रणे महासुरं वृत्रमिवामराधिपः ॥१२९॥
129. sa kumbhakarṇaṃ surasainyamardanaṃ mahatsu yuddheṣvaparājitaśramam ,
nananda hatvā bharatāgrajo raṇe mahāsuraṃ vṛtramivāmarādhipaḥ.
129. saḥ kumbhakarṇam surasainyamardanam
mahatsu yuddheṣu aparājitaśramam
nananda hatvā bharatāgrajaḥ raṇe
mahāsuram vṛtram iva amarādhipaḥ
129. saḥ bharatāgrajaḥ raṇe surasainyamardanam
mahatsu yuddheṣu
aparājitaśramam kumbhakarṇam hatvā nananda
mahāsuram vṛtram iva amarādhipaḥ
129. Just as the lord of the gods (amarādhipaḥ), Indra, delighted after slaying the great demon Vṛtra, so too, Rāma (bharatāgrajaḥ), having slain Kumbhakarṇa – who crushed the armies of the gods and was undefeated in great battles – rejoiced on the battlefield.