वाल्मीकि-रामायणम्
vālmīki-rāmāyaṇam
-
book-4, chapter-20
रामचापविसृष्टेन शरेणान्तकरेण तम् ।
दृष्ट्वा विनिहतं भूमौ तारा ताराधिपानना ॥१॥
दृष्ट्वा विनिहतं भूमौ तारा ताराधिपानना ॥१॥
1. rāmacāpavisṛṣṭena śareṇāntakareṇa tam ,
dṛṣṭvā vinihataṃ bhūmau tārā tārādhipānanā.
dṛṣṭvā vinihataṃ bhūmau tārā tārādhipānanā.
1.
rāmacāpavīsṛṣṭena śareṇa antakareṇa tam
dṛṣṭvā vinihatam bhūmau tārā tārādhipānanā
dṛṣṭvā vinihatam bhūmau tārā tārādhipānanā
1.
tārādhipānanā tārā rāmacāpavīsṛṣṭena
antakareṇa śareṇa tam bhūmau vinihatam dṛṣṭvā
antakareṇa śareṇa tam bhūmau vinihatam dṛṣṭvā
1.
Seeing him (Vali) struck down on the ground by the death-dealing arrow discharged from Rama's bow, Tara, whose face resembled the moon...
सा समासाद्य भर्तारं पर्यष्वजत भामिनी ।
इषुणाभिहतं दृष्ट्वा वालिनं कुञ्जरोपमम् ॥२॥
इषुणाभिहतं दृष्ट्वा वालिनं कुञ्जरोपमम् ॥२॥
2. sā samāsādya bhartāraṃ paryaṣvajata bhāminī ,
iṣuṇābhihataṃ dṛṣṭvā vālinaṃ kuñjaropamam.
iṣuṇābhihataṃ dṛṣṭvā vālinaṃ kuñjaropamam.
2.
sā samāsādya bhartāram paryaṣvajata bhāminī
iṣuṇā abhihatam dṛṣṭvā vālinam kuñjaropamam
iṣuṇā abhihatam dṛṣṭvā vālinam kuñjaropamam
2.
bhāminī sā iṣuṇā abhihatam kuñjaropamam
vālinam dṛṣṭvā भर्तारम् samāsādya paryaṣvajata
vālinam dṛṣṭvā भर्तारम् samāsādya paryaṣvajata
2.
The distressed woman (Tara), having approached her husband, embraced him, after seeing Vali, who resembled a mighty elephant, struck by an arrow.
वानरेन्द्रं महेन्द्राभं शोकसंतप्तमानसा ।
तारा तरुमिवोन्मूलं पर्यदेवयदातुरा ॥३॥
तारा तरुमिवोन्मूलं पर्यदेवयदातुरा ॥३॥
3. vānarendraṃ mahendrābhaṃ śokasaṃtaptamānasā ,
tārā tarumivonmūlaṃ paryadevayadāturā.
tārā tarumivonmūlaṃ paryadevayadāturā.
3.
vānarendram mahendrābham śokasaṃtaptamānasā
tārā tarum iva unmūlam paryadevayat āturā
tārā tarum iva unmūlam paryadevayat āturā
3.
āturā śokasaṃtaptamānasā tārā mahendrābham
vānarendram unmūlam tarum iva paryadevayat
vānarendram unmūlam tarum iva paryadevayat
3.
Distressed, Tara, whose mind was tormented by grief, lamented for the lord of monkeys, who was resplendent like Mahendra, fallen like an uprooted tree.
रणे दारुणविक्रान्त प्रवीर प्लवतां वर ।
किं दीनामपुरोभागामद्य त्वं नाभिभाषसे ॥४॥
किं दीनामपुरोभागामद्य त्वं नाभिभाषसे ॥४॥
4. raṇe dāruṇavikrānta pravīra plavatāṃ vara ,
kiṃ dīnāmapurobhāgāmadya tvaṃ nābhibhāṣase.
kiṃ dīnāmapurobhāgāmadya tvaṃ nābhibhāṣase.
4.
raṇe dāruṇavikrānta pravīra plavatām vara kim
dīnām apurobhāgām adya tvam na abhibhāṣase
dīnām apurobhāgām adya tvam na abhibhāṣase
4.
raṇe dāruṇavikrānta pravīra plavatām vara,
tvam adya dīnām apurobhāgām kim na abhibhāṣase
tvam adya dīnām apurobhāgām kim na abhibhāṣase
4.
“O you who were terribly valorous in battle, O great hero, O best among the monkeys! Why do you not speak to me today, who am miserable and ill-fated?”
उत्तिष्ठ हरिशार्दूल भजस्व शयनोत्तमम् ।
नैवंविधाः शेरते हि भूमौ नृपतिसत्तमाः ॥५॥
नैवंविधाः शेरते हि भूमौ नृपतिसत्तमाः ॥५॥
5. uttiṣṭha hariśārdūla bhajasva śayanottamam ,
naivaṃvidhāḥ śerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ.
naivaṃvidhāḥ śerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ.
5.
uttiṣṭha hariśārdūla bhajasva śayanottamam na
evaṃvidhāḥ śerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ
evaṃvidhāḥ śerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ
5.
hariśārdūla uttiṣṭha śayanottamam bhajasva hi
evaṃvidhāḥ nṛpatisattamāḥ bhūmau na śerate
evaṃvidhāḥ nṛpatisattamāḥ bhūmau na śerate
5.
Rise up, O tiger among monkeys! Recline on your excellent bed. Indeed, such exalted kings do not sleep on the ground.
अतीव खलु ते कान्ता वसुधा वसुधाधिप ।
गतासुरपि यां गात्रैर्मां विहाय निषेवसे ॥६॥
गतासुरपि यां गात्रैर्मां विहाय निषेवसे ॥६॥
6. atīva khalu te kāntā vasudhā vasudhādhipa ,
gatāsurapi yāṃ gātrairmāṃ vihāya niṣevase.
gatāsurapi yāṃ gātrairmāṃ vihāya niṣevase.
6.
atīva khalu te kāntā vasudhā vasudhādhipa
gatāsuḥ api yām gātraiḥ mām vihāya niṣevase
gatāsuḥ api yām gātraiḥ mām vihāya niṣevase
6.
vasudhādhipa khalu vasudhā te atīva kāntā
yām gatāsuḥ api mām vihāya gātraiḥ niṣevase
yām gatāsuḥ api mām vihāya gātraiḥ niṣevase
6.
O lord of the earth (vasudhādhipa), the ground (vasudhā) must indeed be exceedingly dear to you, as you embrace it with your limbs, as if lifeless, having abandoned me.
व्यक्तमन्या त्वया वीर धर्मतः संप्रवर्तता ।
किष्किन्धेव पुरी रम्या स्वर्गमार्गे विनिर्मिता ॥७॥
किष्किन्धेव पुरी रम्या स्वर्गमार्गे विनिर्मिता ॥७॥
7. vyaktamanyā tvayā vīra dharmataḥ saṃpravartatā ,
kiṣkindheva purī ramyā svargamārge vinirmitā.
kiṣkindheva purī ramyā svargamārge vinirmitā.
7.
vyaktam anyā tvayā vīra dharmataḥ saṃpravartatā
kiṣkindhā iva purī ramyā svargamārge vinirmitā
kiṣkindhā iva purī ramyā svargamārge vinirmitā
7.
vīra vyaktam tvayā dharmataḥ saṃpravartatā anyā
ramyā purī kiṣkindhā iva svargamārge vinirmitā
ramyā purī kiṣkindhā iva svargamārge vinirmitā
7.
O hero (vīra), it is evident that by you, who are thus conducting yourself according to natural law (dharma), another charming city (purī), like Kiṣkindhā, has been constructed on the path to heaven.
यान्यस्माभिस्त्वया सार्धं वनेषु मधुगन्धिषु ।
विहृतानि त्वया काले तेषामुपरमः कृतः ॥८॥
विहृतानि त्वया काले तेषामुपरमः कृतः ॥८॥
8. yānyasmābhistvayā sārdhaṃ vaneṣu madhugandhiṣu ,
vihṛtāni tvayā kāle teṣāmuparamaḥ kṛtaḥ.
vihṛtāni tvayā kāle teṣāmuparamaḥ kṛtaḥ.
8.
yāni asmābhiḥ tvayā sārdham vaneṣu madhugandhiṣu
vihṛtāni tvayā kāle teṣām uparamaḥ kṛtaḥ
vihṛtāni tvayā kāle teṣām uparamaḥ kṛtaḥ
8.
asmābhiḥ tvayā sārdham vaneṣu madhugandhiṣu
yāni vihṛtāni teṣām uparamaḥ tvayā kāle kṛtaḥ
yāni vihṛtāni teṣām uparamaḥ tvayā kāle kṛtaḥ
8.
The delights which were enjoyed by us, along with you, in the honey-fragrant forests - their cessation has now been brought about by you.
निरानन्दा निराशाहं निमग्ना शोकसागरे ।
त्वयि पञ्चत्वमापन्ने महायूथपयूथपे ॥९॥
त्वयि पञ्चत्वमापन्ने महायूथपयूथपे ॥९॥
9. nirānandā nirāśāhaṃ nimagnā śokasāgare ,
tvayi pañcatvamāpanne mahāyūthapayūthape.
tvayi pañcatvamāpanne mahāyūthapayūthape.
9.
nirānandā nirāśā aham nimagnā śokasāgare
tvayi pañcatvam āpanne mahāyūthapayūthape
tvayi pañcatvam āpanne mahāyūthapayūthape
9.
aham nirānandā nirāśā śokasāgare nimagnā
mahāyūthapayūthape tvayi pañcatvam āpanne
mahāyūthapayūthape tvayi pañcatvam āpanne
9.
I am joyless and without hope, immersed in an ocean of sorrow, now that you, the chief of great leaders, have met your end (pañcatva).
हृदयं सुस्थिरं मह्यं दृष्ट्वा विनिहतं भुवि ।
यन्न शोकाभिसंतप्तं स्फुटते ऽद्य सहस्रधा ॥१०॥
यन्न शोकाभिसंतप्तं स्फुटते ऽद्य सहस्रधा ॥१०॥
10. hṛdayaṃ susthiraṃ mahyaṃ dṛṣṭvā vinihataṃ bhuvi ,
yanna śokābhisaṃtaptaṃ sphuṭate'dya sahasradhā.
yanna śokābhisaṃtaptaṃ sphuṭate'dya sahasradhā.
10.
hṛdayam susthiram mahyam dṛṣṭvā vinihatam bhuvi
yat na śokābhisantaptam sphuṭate adya sahasradhā
yat na śokābhisantaptam sphuṭate adya sahasradhā
10.
bhuvi vinihatam mahyam susthiram hṛdayam dṛṣṭvā,
yat śokābhisantaptam adya sahasradhā na sphuṭate
yat śokābhisantaptam adya sahasradhā na sphuṭate
10.
Seeing my very steadfast heart, struck down on the ground, that it does not burst into a thousand pieces (sahasradhā) today, tormented by sorrow!
सुग्रीवस्य त्वया भार्या हृता स च विवासितः ।
यत्तत्तस्य त्वया व्युष्टिः प्राप्तेयं प्लवगाधिप ॥११॥
यत्तत्तस्य त्वया व्युष्टिः प्राप्तेयं प्लवगाधिप ॥११॥
11. sugrīvasya tvayā bhāryā hṛtā sa ca vivāsitaḥ ,
yattattasya tvayā vyuṣṭiḥ prāpteyaṃ plavagādhipa.
yattattasya tvayā vyuṣṭiḥ prāpteyaṃ plavagādhipa.
11.
sugrīvasya tvayā bhāryā hṛtā sa ca vivāsitaḥ yat
tat tasya tvayā vyuṣṭiḥ prāptā iyam plavagādhipa
tat tasya tvayā vyuṣṭiḥ prāptā iyam plavagādhipa
11.
plavagādhipa,
tvayā sugrīvasya bhāryā hṛtā ca saḥ vivāsitaḥ.
yat tat tasya tvayā iyam vyuṣṭiḥ prāptā.
tvayā sugrīvasya bhāryā hṛtā ca saḥ vivāsitaḥ.
yat tat tasya tvayā iyam vyuṣṭiḥ prāptā.
11.
By you, Sugriva's wife was taken and he was exiled. O king of monkeys (plavagādhipa), for that act, this consequence (vyuṣṭi) has now befallen you.
निःश्रेयसपरा मोहात्त्वया चाहं विगर्हिता ।
यैषाब्रुवं हितं वाक्यं वानरेन्द्रहितैषिणी ॥१२॥
यैषाब्रुवं हितं वाक्यं वानरेन्द्रहितैषिणी ॥१२॥
12. niḥśreyasaparā mohāttvayā cāhaṃ vigarhitā ,
yaiṣābruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendrahitaiṣiṇī.
yaiṣābruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendrahitaiṣiṇī.
12.
niḥśreyasaparā mohāt tvayā ca aham vigarhitā yā
eṣā abruvam hitam vākyam vānarendrahitaiṣiṇī
eṣā abruvam hitam vākyam vānarendrahitaiṣiṇī
12.
aham yā eṣā niḥśreyasaparā vānarendrahitaiṣiṇī,
(sā aham) hitam vākyam abruvam,
(tathāpi) mohāt tvayā ca vigarhitā
(sā aham) hitam vākyam abruvam,
(tathāpi) mohāt tvayā ca vigarhitā
12.
And I, who was devoted to the highest good and was a well-wisher for the king of monkeys, was scorned by you out of delusion when I spoke this beneficial word.
कालो निःसंशयो नूनं जीवितान्तकरस्तव ।
बलाद् येनावपन्नो ऽसि सुग्रीवस्यावशो वशम् ॥१३॥
बलाद् येनावपन्नो ऽसि सुग्रीवस्यावशो वशम् ॥१३॥
13. kālo niḥsaṃśayo nūnaṃ jīvitāntakarastava ,
balād yenāvapanno'si sugrīvasyāvaśo vaśam.
balād yenāvapanno'si sugrīvasyāvaśo vaśam.
13.
kālaḥ niḥsaṃśayaḥ nūnaṃ jīvitāntakaraḥ tava
balāt yena avapannaḥ asi sugrīvasya avaśaḥ vaśam
balāt yena avapannaḥ asi sugrīvasya avaśaḥ vaśam
13.
nūnam tava jīvitāntakaraḥ kālaḥ niḥsaṃśayaḥ yena
balāt avaśaḥ sugrīvasya vaśam avapannaḥ asi
balāt avaśaḥ sugrīvasya vaśam avapannaḥ asi
13.
Undoubtedly, your death-bringing time has certainly arrived, by which you have helplessly fallen by force into Sugrīva's power.
वैधव्यं शोकसंतापं कृपणं कृपणा सती ।
अदुःखोपचिता पूर्वं वर्तयिष्याम्यनाथवत् ॥१४॥
अदुःखोपचिता पूर्वं वर्तयिष्याम्यनाथवत् ॥१४॥
14. vaidhavyaṃ śokasaṃtāpaṃ kṛpaṇaṃ kṛpaṇā satī ,
aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmyanāthavat.
aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmyanāthavat.
14.
vaidhavyaṃ śokasaṃtāpaṃ kṛpaṇaṃ kṛpaṇā satī
aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmi anāthavat
aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmi anāthavat
14.
kṛpaṇā satī pūrvaṃ aduḥkhopacitā [aham] kṛpaṇaṃ
vaidhavyaṃ śokasaṃtāpaṃ anāthavat vartayiṣyāmi
vaidhavyaṃ śokasaṃtāpaṃ anāthavat vartayiṣyāmi
14.
Being wretched, I, who previously accumulated no sorrow, shall now pass my days in pitiable widowhood, grief, and torment, like an orphan.
लालितश्चाङ्गदो वीरः सुकुमारः सुखोचितः ।
वत्स्यते कामवस्थां मे पितृव्ये क्रोधमूर्छिते ॥१५॥
वत्स्यते कामवस्थां मे पितृव्ये क्रोधमूर्छिते ॥१५॥
15. lālitaścāṅgado vīraḥ sukumāraḥ sukhocitaḥ ,
vatsyate kāmavasthāṃ me pitṛvye krodhamūrchite.
vatsyate kāmavasthāṃ me pitṛvye krodhamūrchite.
15.
lālitaḥ ca aṅgadaḥ vīraḥ sukumāraḥ sukhocitaḥ
vatsyate kām avasthām me pitṛvye krodhamūrchite
vatsyate kām avasthām me pitṛvye krodhamūrchite
15.
lālitaḥ vīraḥ sukumāraḥ sukhocitaḥ aṅgadaḥ ca krodhamūrchite pitṛvye [sati],
me kām avasthām vatsyate
me kām avasthām vatsyate
15.
And the valiant Aṅgada, who is cherished, tender, and accustomed to comfort - in what condition will he, for my sake, live with his uncle (Sugrīva) who is overwhelmed by rage?
कुरुष्व पितरं पुत्र सुदृष्टं धर्मवत्सलम् ।
दुर्लभं दर्शनं त्वस्य तव वत्स भविष्यति ॥१६॥
दुर्लभं दर्शनं त्वस्य तव वत्स भविष्यति ॥१६॥
16. kuruṣva pitaraṃ putra sudṛṣṭaṃ dharmavatsalam ,
durlabhaṃ darśanaṃ tvasya tava vatsa bhaviṣyati.
durlabhaṃ darśanaṃ tvasya tava vatsa bhaviṣyati.
16.
kuruṣva pitaraṃ putra sudṛṣṭaṃ dharmavatsalam
durlabhaṃ darśanaṃ tu asya tava vatsa bhaviṣyati
durlabhaṃ darśanaṃ tu asya tava vatsa bhaviṣyati
16.
putra! dharmavatsalam pitaraṃ sudṛṣṭaṃ kuruṣva
vatsa! tu asya darśanaṃ tava durlabhaṃ bhaviṣyati
vatsa! tu asya darśanaṃ tava durlabhaṃ bhaviṣyati
16.
O son, gaze well upon your father, who is affectionate towards the constitution (dharma); for indeed, his sight will become rare for you, my child.
समाश्वासय पुत्रं त्वं संदेशं संदिशस्व च ।
मूर्ध्नि चैनं समाघ्राय प्रवासं प्रस्थितो ह्यसि ॥१७॥
मूर्ध्नि चैनं समाघ्राय प्रवासं प्रस्थितो ह्यसि ॥१७॥
17. samāśvāsaya putraṃ tvaṃ saṃdeśaṃ saṃdiśasva ca ,
mūrdhni cainaṃ samāghrāya pravāsaṃ prasthito hyasi.
mūrdhni cainaṃ samāghrāya pravāsaṃ prasthito hyasi.
17.
samāśvāsaya putram tvam sandeśam sandiśasva ca
mūrdhni ca enam samāghrāya pravāsam prasthitaḥ hi asi
mūrdhni ca enam samāghrāya pravāsam prasthitaḥ hi asi
17.
tvam putram samāśvāsaya ca sandeśam sandiśasva ca
enam mūrdhni samāghrāya hi pravāsam prasthitaḥ asi
enam mūrdhni samāghrāya hi pravāsam prasthitaḥ asi
17.
Console your son, and give him the message. For, having kissed him on the head, you have indeed departed for your journey.
रामेण हि महत् कर्म कृतं त्वामभिनिघ्नता ।
आनृण्यं तु गतं तस्य सुग्रीवस्य प्रतिश्रवे ॥१८॥
आनृण्यं तु गतं तस्य सुग्रीवस्य प्रतिश्रवे ॥१८॥
18. rāmeṇa hi mahat karma kṛtaṃ tvāmabhinighnatā ,
ānṛṇyaṃ tu gataṃ tasya sugrīvasya pratiśrave.
ānṛṇyaṃ tu gataṃ tasya sugrīvasya pratiśrave.
18.
rāmeṇa hi mahat karma kṛtam tvām abhinighnatā
ānṛṇyam tu gatam tasya sugrīvasya pratiśrave
ānṛṇyam tu gatam tasya sugrīvasya pratiśrave
18.
hi rāmeṇa tvām abhinighnatā mahat karma kṛtam
tu tasya sugrīvasya pratiśrave ānṛṇyam gatam
tu tasya sugrīvasya pratiśrave ānṛṇyam gatam
18.
Indeed, a great act was performed by Rama by striking you down. But his (Rama's) obligation (ānṛṇyam), made in accordance with Sugriva's vow, has now been fulfilled.
सकामो भव सुग्रीव रुमां त्वं प्रतिपत्स्यसे ।
भुङ्क्ष्व राज्यमनुद्विग्नः शस्तो भ्राता रिपुस्तव ॥१९॥
भुङ्क्ष्व राज्यमनुद्विग्नः शस्तो भ्राता रिपुस्तव ॥१९॥
19. sakāmo bhava sugrīva rumāṃ tvaṃ pratipatsyase ,
bhuṅkṣva rājyamanudvignaḥ śasto bhrātā ripustava.
bhuṅkṣva rājyamanudvignaḥ śasto bhrātā ripustava.
19.
sakāmaḥ bhava sugrīva rumām tvam pratipatsyase
bhuṅkṣva rājyam anudvignaḥ śastaḥ bhrātā ripuḥ tava
bhuṅkṣva rājyam anudvignaḥ śastaḥ bhrātā ripuḥ tava
19.
sugrīva tvam sakāmaḥ bhava rumām pratipatsyase
anudvignaḥ rājyam bhuṅkṣva tava bhrātā ripuḥ śastaḥ
anudvignaḥ rājyam bhuṅkṣva tava bhrātā ripuḥ śastaḥ
19.
Sugriva, may your desires be fulfilled. You will regain Ruma. Rule the kingdom without anxiety; your brother, who was your enemy, has been slain.
किं मामेवं विलपतीं प्रेंणा त्वं नाभिभाषसे ।
इमाः पश्य वरा बह्वीर्भार्यास्ते वानरेश्वर ॥२०॥
इमाः पश्य वरा बह्वीर्भार्यास्ते वानरेश्वर ॥२०॥
20. kiṃ māmevaṃ vilapatīṃ preṃṇā tvaṃ nābhibhāṣase ,
imāḥ paśya varā bahvīrbhāryāste vānareśvara.
imāḥ paśya varā bahvīrbhāryāste vānareśvara.
20.
kim mām evam vilapatīm premṇā tvam na abhibhāṣase
imāḥ paśya varāḥ bahvīḥ bhāryāḥ te vānareśvara
imāḥ paśya varāḥ bahvīḥ bhāryāḥ te vānareśvara
20.
vānareśvara tvam vilapatīm mām evam premṇā kim na
abhibhāṣase imāḥ varāḥ bahvīḥ te bhāryāḥ paśya
abhibhāṣase imāḥ varāḥ bahvīḥ te bhāryāḥ paśya
20.
Why do you not speak to me, who am lamenting in this manner, with love? Look at these many excellent wives of yours, O king of monkeys!
तस्या विलपितं श्रुत्वा वानर्यः सर्वतश्च ताः ।
परिगृह्याङ्गदं दीनं दुःखार्ताः परिचुक्रुशुः ॥२१॥
परिगृह्याङ्गदं दीनं दुःखार्ताः परिचुक्रुशुः ॥२१॥
21. tasyā vilapitaṃ śrutvā vānaryaḥ sarvataśca tāḥ ,
parigṛhyāṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtāḥ paricukruśuḥ.
parigṛhyāṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtāḥ paricukruśuḥ.
21.
tasyāḥ vilapitaṃ śrutvā vānaryaḥ sarvataḥ ca tāḥ
parigṛhya aṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtāḥ paricukruśuḥ
parigṛhya aṅgadaṃ dīnaṃ duḥkhārtāḥ paricukruśuḥ
21.
tasyāḥ vilapitaṃ śrutvā tāḥ duḥkhārtāḥ vānaryaḥ
sarvataḥ dīnaṃ aṅgadaṃ parigṛhya ca paricukruśuḥ
sarvataḥ dīnaṃ aṅgadaṃ parigṛhya ca paricukruśuḥ
21.
Hearing her lament, those female monkeys, stricken with grief, embraced the sorrowful Angada from all sides and wailed.
किमङ्गदं साङ्गद वीर बाहो विहाय यास्यद्य चिरप्रवासं ।
न युक्तमेवं गुणसंनिकृष्टं विहाय पुत्रं प्रियपुत्र गन्तुम् ॥२२॥
न युक्तमेवं गुणसंनिकृष्टं विहाय पुत्रं प्रियपुत्र गन्तुम् ॥२२॥
22. kimaṅgadaṃ sāṅgada vīra bāho vihāya yāsyadya cirapravāsaṃ ,
na yuktamevaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ vihāya putraṃ priyaputra gantum.
na yuktamevaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ vihāya putraṃ priyaputra gantum.
22.
kim aṅgadaṃ sāṅgada vīra bāho
vihāya yāsi adya cirapravāsaṃ
na yuktam evaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ
vihāya putraṃ priyaputra gantum
vihāya yāsi adya cirapravāsaṃ
na yuktam evaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ
vihāya putraṃ priyaputra gantum
22.
sāṅgada vīra bāho,
kim adya aṅgadaṃ vihāya cirapravāsaṃ yāsi? priyaputra,
evaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ putraṃ vihāya gantum na yuktam.
kim adya aṅgadaṃ vihāya cirapravāsaṃ yāsi? priyaputra,
evaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ putraṃ vihāya gantum na yuktam.
22.
O hero with armlets, O mighty-armed one, how can you leave Angada and depart today for a long absence? It is not right, O father of a dear son, to abandon a son so endowed with virtues and leave in this manner.
किमप्रियं ते प्रियचारुवेष कृतं मया नाथ सुतेन वा ते ।
सहायिनीमद्य विहाय वीर यमक्षयं गच्छसि दुर्विनीतम् ॥२३॥
सहायिनीमद्य विहाय वीर यमक्षयं गच्छसि दुर्विनीतम् ॥२३॥
23. kimapriyaṃ te priyacāruveṣa kṛtaṃ mayā nātha sutena vā te ,
sahāyinīmadya vihāya vīra yamakṣayaṃ gacchasi durvinītam.
sahāyinīmadya vihāya vīra yamakṣayaṃ gacchasi durvinītam.
23.
kim apriyaṃ te priyacāruveṣa kṛtaṃ mayā nātha sutena vā te
sahāyinīm adya vihāya vīra yamakṣayaṃ gacchasi durvinītam
sahāyinīm adya vihāya vīra yamakṣayaṃ gacchasi durvinītam
23.
nātha priyacāruveṣa,
mayā vā te sutena kim apriyaṃ te kṛtam? vīra durvinītam,
adya sahāyinīm vihāya yamakṣayaṃ gacchasi?
mayā vā te sutena kim apriyaṃ te kṛtam? vīra durvinītam,
adya sahāyinīm vihāya yamakṣayaṃ gacchasi?
23.
O lord, O dear one of charming form, what wrong has been done to you by me or by your son? O hero, you imprudent one, abandoning your companion today, you go to the abode of Yama (yamakṣaya)?
यद्यप्रियं किं चिदसंप्रधार्य कृतं मया स्यात्तव दीर्घबाहो ।
क्षमस्व मे तद्धरिवंश नाथ व्रजामि मूर्ध्ना तव वीर पादौ ॥२४॥
क्षमस्व मे तद्धरिवंश नाथ व्रजामि मूर्ध्ना तव वीर पादौ ॥२४॥
24. yadyapriyaṃ kiṃ cidasaṃpradhārya kṛtaṃ mayā syāttava dīrghabāho ,
kṣamasva me taddharivaṃśa nātha vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau.
kṣamasva me taddharivaṃśa nātha vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau.
24.
yadi apriyaṃ kim cit asaṃpradhārya
kṛtaṃ mayā syāt tava dīrghabāho
kṣamasva me tat harivaṃśa nātha
vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau
kṛtaṃ mayā syāt tava dīrghabāho
kṣamasva me tat harivaṃśa nātha
vrajāmi mūrdhnā tava vīra pādau
24.
dīrghabāho,
yadi mayā asaṃpradhārya kimcit apriyaṃ tava syāt kṛtam,
tat me kṣamasva.
harivaṃśa nātha vīra,
mūrdhnā tava pādau vrajāmi.
yadi mayā asaṃpradhārya kimcit apriyaṃ tava syāt kṛtam,
tat me kṣamasva.
harivaṃśa nātha vīra,
mūrdhnā tava pādau vrajāmi.
24.
If by me, without consideration, something disagreeable has been done to you, O long-armed one, then forgive me for that, O lord of the monkey lineage. O hero, I prostrate myself at your feet with my head.
तथा तु तारा करुणं रुदन्ती भर्तुः समीपे सह वानरीभिः ।
व्यवस्यत प्रायमनिन्द्यवर्णा उपोपवेष्टुं भुवि यत्र वाली ॥२५॥
व्यवस्यत प्रायमनिन्द्यवर्णा उपोपवेष्टुं भुवि यत्र वाली ॥२५॥
25. tathā tu tārā karuṇaṃ rudantī bhartuḥ samīpe saha vānarībhiḥ ,
vyavasyata prāyamanindyavarṇā upopaveṣṭuṃ bhuvi yatra vālī.
vyavasyata prāyamanindyavarṇā upopaveṣṭuṃ bhuvi yatra vālī.
25.
tathā tu tārā karuṇam rudantī bhartuḥ samīpe saha vānarībhiḥ
vyavasyata prāyam anindyavarṇā upopaveṣṭum bhuvi yatra vālī
vyavasyata prāyam anindyavarṇā upopaveṣṭum bhuvi yatra vālī
25.
tathā tu anindyavarṇā tārā karuṇam rudantī vānarībhiḥ saha
bhartuḥ samīpe yatra vālī bhuvi prāyam upopaveṣṭum vyavasyata
bhartuḥ samīpe yatra vālī bhuvi prāyam upopaveṣṭum vyavasyata
25.
Thus, the faultless Tara, weeping piteously near her husband along with the female monkeys, resolved to undertake a fast unto death and sit by him on the ground where Vali lay.
Links to all chapters:
bāla kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
ayodhyā kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
araṇya kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
kiṣkindhā kāṇḍa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20 (current chapter)
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
sundara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
yuddha kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
uttara kāṇḍa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100