Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-7, chapter-45

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
ततो रजन्यां व्युष्टायां लक्ष्मणो दीनचेतनः ।
सुमन्त्रमब्रवीद्वाक्यं मुखेन परिशुष्यता ॥१॥
1. tato rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ lakṣmaṇo dīnacetanaḥ ,
sumantramabravīdvākyaṃ mukhena pariśuṣyatā.
1. tataḥ rajanyām vyuṣṭāyām lakṣmaṇaḥ dīnacetanaḥ
sumantram abravīt vākyam mukhena pariśuṣyatā
1. tataḥ rajanyām vyuṣṭāyām dīnacetanaḥ lakṣmaṇaḥ
mukhena pariśuṣyatā sumantram vākyam abravīt
1. Then, as the night came to an end, Lakshmana, with a heavy heart and a parched face, spoke to Sumantra.
सारथे तुरगाञ् शीघ्रं योजयस्व रथोत्तमे ।
स्वास्तीर्णं राजभवनात् सीतायाश्चासनं शुभम् ॥२॥
2. sārathe turagāñ śīghraṃ yojayasva rathottame ,
svāstīrṇaṃ rājabhavanāt sītāyāścāsanaṃ śubham.
2. sārathe turagān śīghram yojayasva rathottame
svāstīrṇam rājabhavanāt sītāyāḥ ca āsanam śubham
2. sārathe śīghram rathottame turagān yojayasva ca
sītāyāḥ rājabhavanāt śubham svāstīrṇam āsanam
2. O charioteer, quickly harness the horses to the excellent chariot, and prepare Sītā's beautiful, well-cushioned seat from the royal palace.
सीता हि राजभवनादाश्रमं पुण्यकर्मणाम् ।
मया नेया महर्षीणां शीघ्रमानीयतां रथः ॥३॥
3. sītā hi rājabhavanādāśramaṃ puṇyakarmaṇām ,
mayā neyā maharṣīṇāṃ śīghramānīyatāṃ rathaḥ.
3. sītā hi rājabhavanāt āśramam puṇyakarmaṇām
mayā neyā maharṣīṇām śīghram ānīyatām rathaḥ
3. hi sītā mayā rājabhavanāt puṇyakarmaṇām
maharṣīṇām āśramam neyā śīghram rathaḥ ānīyatām
3. Indeed, Sītā is to be taken by me from the royal palace to the hermitage (āśrama) of the great sages (maharṣi) who perform righteous acts. Therefore, let the chariot be brought quickly.
सुमन्त्रस्तु तथेत्युक्त्वा युक्तं परमवाजिभिः ।
रथं सुरुचिरप्रख्यं स्वास्तीर्णं सुखशय्यया ॥४॥
4. sumantrastu tathetyuktvā yuktaṃ paramavājibhiḥ ,
rathaṃ suruciraprakhyaṃ svāstīrṇaṃ sukhaśayyayā.
4. sumantraḥ tu tathā iti uktvā yuktam paramavājibhiḥ
ratham suruciraprākhyam svāstīrṇam sukhaśayyaya
4. tu sumantraḥ tathā iti uktvā paramavājibhiḥ yuktam
suruciraprākhyam sukhaśayyaya svāstīrṇam ratham
4. But Sumantra, having replied "So be it," prepared the chariot, which was yoked with excellent horses, appeared exceedingly beautiful, and was well-cushioned with comfortable bedding.
आदायोवाच सौमित्रिं मित्राणां हर्षवर्धनम् ।
रथो ऽयं समनुप्राप्तो यत् कार्यं क्रियतां प्रभो ॥५॥
5. ādāyovāca saumitriṃ mitrāṇāṃ harṣavardhanam ,
ratho'yaṃ samanuprāpto yat kāryaṃ kriyatāṃ prabho.
5. ādāya uvāca saumitrim mitrāṇām harṣavardhanam rathaḥ
ayam samanuprāptaḥ yat kāryam kriyatām prabho
5. ādāya saumitrim mitrāṇām harṣavardhanam uvāca prabho
ayam rathaḥ samanuprāptaḥ yat kāryam kriyatām
5. (Sumantra) having taken (the reins or the lead), spoke to Lakṣmaṇa, the son of Sumitrā, who was the delight of his friends: "My lord, this chariot has arrived. Whatever task needs to be performed, let it be done."
एवमुक्तः सुमन्त्रेण राजवेश्म स लक्ष्मणः ।
प्रविश्य सीतामासाद्य व्याजहार नरर्षभः ॥६॥
6. evamuktaḥ sumantreṇa rājaveśma sa lakṣmaṇaḥ ,
praviśya sītāmāsādya vyājahāra nararṣabhaḥ.
6. evam uktaḥ sumantreṇa rājaveśma sa lakṣmaṇaḥ
praviśya sītām āsādya vyājahāra nararṣabhaḥ
6. sumantreṇa evam uktaḥ sa lakṣmaṇaḥ nararṣabhaḥ
rājaveśma praviśya sītām āsādya vyājahāra
6. Addressed in this manner by Sumantra, that Lakṣmaṇa, the foremost among men, entered the royal palace, found Sītā, and then spoke to her.
गङ्गातीरे मया देवि मुनीनामाश्रमे शुभे ।
शीघ्रं गत्वोपनेयासि शासनात् पार्थिवस्य नः ॥७॥
7. gaṅgātīre mayā devi munīnāmāśrame śubhe ,
śīghraṃ gatvopaneyāsi śāsanāt pārthivasya naḥ.
7. gaṅgātīre mayā devi munīnām āśrame śubhe śīghram
gatvā upaneyā asi śāsanāt pārthivasya naḥ
7. devi naḥ pārthivasya śāsanāt mayā śīghram gatvā
gaṅgātīre munīnām śubhe āśrame upaneyā asi
7. “O revered lady, by the command of our king, I am to swiftly take you, having gone, to an auspicious hermitage on the bank of the Gaṅgā, where the sages (muni) reside.”
एवमुक्ता तु वैदेही लक्ष्मणेन महात्मना ।
प्रहर्षमतुलं लेभे गमनं चाभ्यरोचयत् ॥८॥
8. evamuktā tu vaidehī lakṣmaṇena mahātmanā ,
praharṣamatulaṃ lebhe gamanaṃ cābhyarocayat.
8. evam uktā tu vaidehī lakṣmaṇena mahātmanā
praharṣam atulam lebhe gamanam ca abhyarocayat
8. tu lakṣmaṇena mahātmanā evam uktā vaidehī
atulam praharṣam lebhe ca gamanam abhyarocayat
8. But Vaidehī, thus addressed by the great-souled (mahātman) Lakṣmaṇa, experienced immeasurable joy and readily approved the journey.
वासांसि च महार्हाणि रत्नानि विविधानि च ।
गृहीत्वा तानि वैदेही गमनायोपचक्रमे ॥९॥
9. vāsāṃsi ca mahārhāṇi ratnāni vividhāni ca ,
gṛhītvā tāni vaidehī gamanāyopacakrame.
9. vāsāṃsi ca mahārhāṇi ratnāni vividhāni ca
gṛhītvā tāni vaidehī gamanāya upacakrame
9. vaidehī mahārhāṇi vāsāṃsi ca vividhāni
ratnāni ca tāni gṛhītvā gamanāya upacakrame
9. Vaidehi (Sita), having taken precious garments and various jewels, began her departure.
इमानि मुनिपत्नीनां दास्याम्याभरणान्यहम् ।
सौमित्रिस्तु तथेत्युक्त्वा रथमारोप्य मैथिलीम् ।
प्रययौ शीघ्रतुरगो रामस्याज्ञामनुस्मरन् ॥१०॥
10. imāni munipatnīnāṃ dāsyāmyābharaṇānyaham ,
saumitristu tathetyuktvā rathamāropya maithilīm ,
prayayau śīghraturago rāmasyājñāmanusmaran.
10. imāni munipatnīnām dāsyāmi ābharaṇāni
aham saumitriḥ tu tathā iti uktvā
ratham āropya maithilīm prāyayau
śīghraturagaḥ rāmasya ājñām anusmaran
10. aham imāni ābharaṇāni munipatnīnām
dāsyāmi saumitriḥ tu tathā iti uktvā
maithilīm ratham āropya rāmasya
ājñām anusmaran śīghraturagaḥ prāyayau
10. "I will give these ornaments to the wives of sages (muni)." Having said "So be it," Saumitri (Lakshmana), after seating Maithili (Sita) on the chariot, departed with swift horses, remembering Rama's command.
अब्रवीच्च तदा सीता लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ।
अशुभानि बहून्यद्य पश्यामि रघुनन्दन ॥११॥
11. abravīcca tadā sītā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam ,
aśubhāni bahūnyadya paśyāmi raghunandana.
11. abravīt ca tadā sītā lakṣmaṇam lakṣmīvardhanam
aśubhāni bahūni adya paśyāmi raghunandana
11. tadā sītā lakṣmīvardhanam lakṣmaṇam abravīt ca,
"raghunandana,
adya bahūni aśubhāni paśyāmi.
"
11. Then Sita said to Lakshmana, the enhancer of fortune, "O scion of Raghu, today I see many inauspicious omens."
नयनं मे स्फुरत्यद्य गात्रोत्कम्पश्च जायते ।
हृदयं चैव सौमित्रे अस्वस्थमिव लक्षये ॥१२॥
12. nayanaṃ me sphuratyadya gātrotkampaśca jāyate ,
hṛdayaṃ caiva saumitre asvasthamiva lakṣaye.
12. nayanaṃ me sphurati adya gātra utkampaḥ ca jāyate
hṛdayam ca eva saumitre asvastham iva lakṣaye
12. saumitre,
adya me nayanaṃ sphurati ca gātrotkampaḥ jāyate ca.
hṛdayaṃ asvastham iva eva lakṣaye.
12. My eye twitches today, and a tremor of the body arises. And indeed, O Saumitri, I perceive my heart to be uneasy.
औत्सुक्यं परमं चापि अधृतिश्च परा मम ।
शून्यामिव च पश्यामि पृथिवीं पृथुलोचन ॥१३॥
13. autsukyaṃ paramaṃ cāpi adhṛtiśca parā mama ,
śūnyāmiva ca paśyāmi pṛthivīṃ pṛthulocana.
13. autsukyam paramam ca api adhṛtiḥ ca parā mama
śūnyām iva ca paśyāmi pṛthivīm pṛthulocana
13. mama autsukyam paramam ca api parā adhṛtiḥ ca.
aham pṛthivīm śūnyām iva ca paśyāmi,
he pṛthulocana
13. My anxiety is supreme, and my restlessness is profound. Moreover, O broad-eyed one, I see the whole earth as if it were empty.
अपि स्वस्ति भवेत्तस्य भ्रातुस्ते भ्रातृभिः सह ।
श्वश्रूणां चैव मे वीर सर्वासामविशेषतः ॥१४॥
14. api svasti bhavettasya bhrātuste bhrātṛbhiḥ saha ,
śvaśrūṇāṃ caiva me vīra sarvāsāmaviśeṣataḥ.
14. api svasti bhavet tasya bhrātuḥ te bhrātṛbhiḥ
saha śvaśrūṇām ca eva me vīra sarvāsām aviśeṣataḥ
14. he vīra,
api te bhrātuḥ tasya bhrātṛbhiḥ saha svasti bhavet,
ca eva me sarvāsām śvaśrūṇām aviśeṣataḥ
14. O hero, may all be well with your brother (Rāma) along with his brothers (Bharata, Śatrughna), and also with all my mothers-in-law without exception.
पुरे जनपदे चैव कुशलं प्राणिनामपि ।
इत्यञ्जलिकृता सीता देवता अभ्ययाचत ॥१५॥
15. pure janapade caiva kuśalaṃ prāṇināmapi ,
ityañjalikṛtā sītā devatā abhyayācata.
15. pure janapade ca eva kuśalam prāṇinām api
iti añjalikṛtā sītā devatāḥ abhyayācata
15. pure janapade ca eva prāṇinām api kuśalam.
iti añjalikṛtā sītā devatāḥ abhyayācata
15. May there be well-being for the living beings in the city and the countryside. Thus, Sītā, with folded hands, implored the deities.
लक्ष्मणो ऽर्थं तु तं श्रुत्वा शिरसा वन्द्य मैथिलीम् ।
शिवमित्यब्रवीद्धृष्टो हृदयेन विशुष्यता ॥१६॥
16. lakṣmaṇo'rthaṃ tu taṃ śrutvā śirasā vandya maithilīm ,
śivamityabravīddhṛṣṭo hṛdayena viśuṣyatā.
16. lakṣmaṇaḥ artham tu tam śrutvā śirasā vandya
maithilīm śivam iti abravīt hṛṣṭaḥ hṛdayena viśuṣyatā
16. lakṣmaṇaḥ tu tam artham śrutvā maithilīm śirasā
vandya hṛṣṭaḥ hṛdayena viśuṣyatā iti śivam abravīt
16. However, Lakṣmaṇa, having heard her words, bowed his head to Sītā (maithilī) and, though appearing delighted, with a heart withering (from sorrow), he said, 'May it be auspicious!'
ततो वासमुपागम्य गोमतीतीर आश्रमे ।
प्रभाते पुनरुत्थाय सौमित्रिः सूतमब्रवीत् ॥१७॥
17. tato vāsamupāgamya gomatītīra āśrame ,
prabhāte punarutthāya saumitriḥ sūtamabravīt.
17. tataḥ vāsam upāgamya gomatītīre āśrame
prabhāte punaḥ utthāya saumitriḥ sūtam abravīt
17. tataḥ gomatītīre āśrame vāsam upāgamya
prabhāte punaḥ utthāya saumitriḥ sūtam abravīt
17. Then, having stayed in a hermitage on the bank of the Gomati, Saumitri (Lakshmana) rose again in the morning and spoke to the charioteer.
योजयस्व रथं शीघ्रमद्य भागीरथीजलम् ।
शिरसा धारयिष्यामि त्र्यम्बकः पर्वते यथा ॥१८॥
18. yojayasva rathaṃ śīghramadya bhāgīrathījalam ,
śirasā dhārayiṣyāmi tryambakaḥ parvate yathā.
18. yojayasva ratham śīghram adya bhāgīrathījalam
śirasā dhārayiṣyāmi tryambakaḥ parvate yathā
18. adya ratham śīghram yojayasva aham śirasā
bhāgīrathījalam dhārayiṣyāmi yathā tryambakaḥ parvate
18. Harness the chariot quickly today. I will bear the waters of the Gaṅgā on my head, just as Tryambaka (Shiva) does on the mountain.
सो ऽश्वान् विचारयित्वाशु रथे युक्त्वा मनोजवान् ।
आरोहस्वेति वैदेहीं सूतः प्राञ्जलिरब्रवीत् ॥१९॥
19. so'śvān vicārayitvāśu rathe yuktvā manojavān ,
ārohasveti vaidehīṃ sūtaḥ prāñjalirabravīt.
19. saḥ aśvān vicārayitvā āśu rathe yuktvā manojavān
ārohasva iti vaidehīm sūtaḥ prāñjaliḥ abravīt
19. sūtaḥ prāñjaliḥ saḥ āśu manojavān aśvān rathe
yuktvā vicārayitvā iti vaidehīm abravīt ārohasva
19. The charioteer, having quickly arranged and harnessed the mind-swift horses to the chariot, then spoke to Vaidehī (Sita) with folded hands, saying, "Please ascend!"
सा तु सूतस्य वचनादारुरोह रथोत्तमम् ।
सीता सौमित्रिणा सार्धं सुमन्त्रेण च धीमता ॥२०॥
20. sā tu sūtasya vacanādāruroha rathottamam ,
sītā saumitriṇā sārdhaṃ sumantreṇa ca dhīmatā.
20. sā tu sūtasya vacanāt ārurūha rathottamam
sītā saumitriṇā sārdham sumantreṇa ca dhīmatā
20. sā sītā tu sūtasya vacanāt dhīmatā sumantreṇa
ca saumitriṇā sārdham rathottamam ārurūha
20. Indeed, upon hearing the charioteer's words, Sita ascended the excellent chariot accompanied by Saumitri (Lakshmana) and the intelligent Sumantra.
अथार्धदिवसं गत्वा भागीरथ्या जलाशयम् ।
निरीक्ष्य लक्ष्मणो दीनः प्ररुरोद महास्वनम् ॥२१॥
21. athārdhadivasaṃ gatvā bhāgīrathyā jalāśayam ,
nirīkṣya lakṣmaṇo dīnaḥ praruroda mahāsvanam.
21. atha ardhadivasam gatvā bhāgīrathyāḥ jalāśayam
nirīkṣya lakṣmaṇaḥ dīnaḥ praruroda mahāsvanam
21. Then, after travelling for half a day, Lakshmana (lakṣmaṇa), distressed upon seeing the body of water of the Ganga (bhāgīrathī), wept with a loud sound.
सीता तु परमायत्ता दृष्ट्वा लक्ष्मणमातुरम् ।
उवाच वाक्यं धर्मज्ञ किमिदं रुद्यते त्वया ॥२२॥
22. sītā tu paramāyattā dṛṣṭvā lakṣmaṇamāturam ,
uvāca vākyaṃ dharmajña kimidaṃ rudyate tvayā.
22. sītā tu paramāyattā dṛṣṭvā lakṣmaṇam āturam
uvāca vākyam dharmajña kim idam rudyate tvayā
22. But Sita (sītā), greatly agitated, seeing Lakshmana (lakṣmaṇa) distressed, spoke these words: "O knower of natural law (dharma), why are you weeping like this?"
जाह्नवीतीरमासाद्य चिराभिलषितं मम ।
हर्षकाले किमर्थं मां विषादयसि लक्ष्मण ॥२३॥
23. jāhnavītīramāsādya cirābhilaṣitaṃ mama ,
harṣakāle kimarthaṃ māṃ viṣādayasi lakṣmaṇa.
23. jāhnavītīram āsādya cirābhilaṣitam mama
harṣakāle kimartham mām viṣādayasi lakṣmaṇa
23. Having reached the bank of the Ganga (jāhnavī), which I have longed for for a long time, why do you sadden me, Lakshmana (lakṣmaṇa), at a time of joy?
नित्यं त्वं रामपादेषु वर्तसे पुरुषर्षभ ।
कच्चिद्विनाकृतस्तेन द्विरात्रे शोकमागतः ॥२४॥
24. nityaṃ tvaṃ rāmapādeṣu vartase puruṣarṣabha ,
kaccidvinākṛtastena dvirātre śokamāgataḥ.
24. nityam tvam rāmapādeṣu vartase puruṣarṣabha
kaccit vinākṛtaḥ tena dvirātre śokam āgataḥ
24. You are always at Rama's feet, O best among men (puruṣa)! I hope you have not become overcome with grief (śoka) by being separated from him for two nights?
ममापि दयितो रामो जीवितेनापि लक्ष्मण ।
न चाहमेवं शोचामि मैवं त्वं बालिशो भव ॥२५॥
25. mamāpi dayito rāmo jīvitenāpi lakṣmaṇa ,
na cāhamevaṃ śocāmi maivaṃ tvaṃ bāliśo bhava.
25. mama api dayitaḥ rāmaḥ jīvitena api lakṣmaṇa na
ca aham evam śocāmi mā evam tvam bāliśaḥ bhava
25. lakṣmaṇa rāmaḥ mama api jīvitena api dayitaḥ ca
aham evam na śocāmi tvam evam mā bāliśaḥ bhava
25. Indeed, Rāma is beloved to me, even more than my own life, Lakṣmaṇa. Yet, I do not grieve in this way; therefore, you also should not be foolish.
तारयस्व च मां गङ्गां दर्शयस्व च तापसान् ।
ततो धनानि वासांसि दास्याम्याभरणानि च ॥२६॥
26. tārayasva ca māṃ gaṅgāṃ darśayasva ca tāpasān ,
tato dhanāni vāsāṃsi dāsyāmyābharaṇāni ca.
26. tārayasva ca mām gaṅgām darśayasva ca tāpasān
tataḥ dhanāni vāsāṃsi dāsyāmi ābharaṇāni ca
26. mām gaṅgām tārayasva ca tāpasān darśayasva ca
tataḥ dhanāni vāsāṃsi ābharaṇāni ca dāsyāmi
26. Please ferry me across the Gaṅgā, and show me the ascetics (tapasāḥ). Then I will give you wealth, garments, and ornaments.
ततः कृत्वा महर्षीणां यथार्हमभिवादनम् ।
तत्र चैकां निशामुष्य यास्यामस्तां पुरीं पुनः ॥२७॥
27. tataḥ kṛtvā maharṣīṇāṃ yathārhamabhivādanam ,
tatra caikāṃ niśāmuṣya yāsyāmastāṃ purīṃ punaḥ.
27. tataḥ kṛtvā maharṣīṇām yathārham abhivādanam
tatra ca ekām niśām uṣya yāsyāmaḥ tām purīm punaḥ
27. tataḥ maharṣīṇām yathārham abhivādanam kṛtvā ca
tatra ekām niśām uṣya tām purīm punaḥ yāsyāmaḥ
27. Then, having offered appropriate salutations to the great sages, and after staying there for one night, we will go again to that city.
तस्यास्तद्वचनं श्रुत्वा प्रमृज्य नयने शुभे ।
तितीर्षुर्लक्ष्मणो गङ्गां शुभां नावमुपाहरत् ॥२८॥
28. tasyāstadvacanaṃ śrutvā pramṛjya nayane śubhe ,
titīrṣurlakṣmaṇo gaṅgāṃ śubhāṃ nāvamupāharat.
28. tasyāḥ tat vacanam śrutvā pramṛjya nayane śubhe
titīrṣuḥ lakṣmaṇaḥ gaṅgām śubhām nāvam upāharat
28. lakṣmaṇaḥ tasyāḥ tat vacanam śrutvā śubhe nayane
pramṛjya gaṅgām titīrṣuḥ śubhām nāvam upāharat
28. Having heard her words, and wiping his beautiful eyes, Lakṣmaṇa, desirous of crossing the Gaṅgā, brought forth an excellent boat.