Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-18

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तांस्तु ते ऽहं प्रवक्ष्यामि प्रेक्षमाणस्य यूथपान् ।
राघवार्थे पराक्रान्ता ये न रक्षन्ति जीवितम् ॥१॥
1. tāṃstu te'haṃ pravakṣyāmi prekṣamāṇasya yūthapān ,
rāghavārthe parākrāntā ye na rakṣanti jīvitam.
1. tān tu te aham pravakṣyāmi prekṣamāṇasya yūthapān
rāghavārthe parākrāntāḥ ye na rakṣanti jīvitam
1. aham tu te tān yūthapān pravakṣyāmi prekṣamāṇasya
rāghavārthe ye parākrāntāḥ jīvitam na rakṣanti
1. Indeed, I will tell you about those valorous troop leaders, while you are observing, who do not protect their lives for the sake of Rāghava (Rāma).
स्निग्धा यस्य बहुश्यामा बाला लाङ्गूलमाश्रिताः ।
ताम्राः पीताः सिताः श्वेताः प्रकीर्णा घोरकर्मणः ॥२॥
2. snigdhā yasya bahuśyāmā bālā lāṅgūlamāśritāḥ ,
tāmrāḥ pītāḥ sitāḥ śvetāḥ prakīrṇā ghorakarmaṇaḥ.
2. snigdhāḥ yasya bahuśyāmāḥ bālāḥ lāṅgūlam āśritāḥ
tāmrāḥ pītāḥ sitāḥ śvetāḥ prakīrṇāḥ ghorakarmaṇaḥ
2. yasya lāṅgūlam āśritāḥ snigdhāḥ bahuśyāmāḥ tāmrāḥ
pītāḥ sitāḥ śvetāḥ prakīrṇāḥ ghorakarmaṇaḥ bālāḥ
2. Whose smooth, very dark hairs cling to his tail, scattered with coppery, yellow, white, and bright white ones, these fearsome hairs.
प्रगृहीताः प्रकाशन्ते सूर्यस्येव मरीचयः ।
पृथिव्यां चानुकृष्यन्ते हरो नामैष यूथपः ॥३॥
3. pragṛhītāḥ prakāśante sūryasyeva marīcayaḥ ,
pṛthivyāṃ cānukṛṣyante haro nāmaiṣa yūthapaḥ.
3. pragṛhītāḥ prakāśante sūryasya iva marīcayaḥ
pṛthivyām ca anukṛṣyante haraḥ nāma eṣaḥ yūthapaḥ
3. pragṛhītāḥ (bālāḥ) sūryasya marīcayaḥ iva prakāśante
ca pṛthivyām anukṛṣyante eṣaḥ yūthapaḥ haraḥ nāma
3. When held, these (hairs) shine like the sun's rays, and they are dragged along the earth. This commander is named Hara.
यं पृष्ठतो ऽनुगच्छन्ति शतशो ऽथ सहस्रशः ।
द्रुमानुद्यम्य सहिता लङ्कारोहणतत्पराः ॥४॥
4. yaṃ pṛṣṭhato'nugacchanti śataśo'tha sahasraśaḥ ,
drumānudyamya sahitā laṅkārohaṇatatparāḥ.
4. yam pṛṣṭhataḥ anugacchanti śataśaḥ atha sahasraśaḥ
drumān udyamya sahitāḥ laṅkā-ārohaṇa-tatparāḥ
4. yam śataśaḥ atha sahasraśaḥ pṛṣṭhataḥ drumān
udyamya sahitāḥ laṅkā-ārohaṇa-tatparāḥ anugacchanti
4. Whom hundreds and thousands follow from behind, united and intent on ascending Lanka, having lifted trees.
एष कोटीसहस्रेण वानराणां महौजसाम् ।
आकाङ्क्षते त्वां संग्रामे जेतुं परपुरंजय ॥५॥
5. eṣa koṭīsahasreṇa vānarāṇāṃ mahaujasām ,
ākāṅkṣate tvāṃ saṃgrāme jetuṃ parapuraṃjaya.
5. eṣaḥ koṭī-sahasreṇa vānarāṇām mahaujhasām
ākaṅkṣate tvām saṅgrāme jetum para-puraṃjaya
5. he para-puraṃjaya,
eṣaḥ koṭī-sahasreṇa mahaujhasām vānarāṇām tvām saṅgrāme jetum ākaṅkṣate
5. O conqueror of enemy cities, this one (Rāvaṇa) desires to conquer you in battle with a myriad of mighty monkeys.
नीलानिव महामेघांस्तिष्ठतो यांस्तु पश्यसि ।
असिताञ्जनसंकाशान्युद्धे सत्यपराक्रमान् ॥६॥
6. nīlāniva mahāmeghāṃstiṣṭhato yāṃstu paśyasi ,
asitāñjanasaṃkāśānyuddhe satyaparākramān.
6. nīlān iva mahā-meghān tiṣṭhataḥ yān tu paśyasi
asita-añjana-saṅkāśān yuddhe satya-parākramān
6. tu yān nīlān mahā-meghān iva tiṣṭhataḥ
asita-añjana-saṅkāśān yuddhe satya-parākramān paśyasi
6. And those whom you see standing like great blue clouds, resembling black collyrium, possessing true valor in battle.
नखदंष्ट्रायुधान् वीरांस्तीक्ष्णकोपान्भयावहान् ।
असंख्येयाननिर्देश्यान्परं पारमिवोदधेः ॥७॥
7. nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrāṃstīkṣṇakopānbhayāvahān ,
asaṃkhyeyānanirdeśyānparaṃ pāramivodadheḥ.
7. nakha-daṃṣṭra-āyudhān vīrān tīkṣṇa-kopān bhayāvahān
asaṅkhyeyān anirdeśyān param pāram iva udadheḥ
7. vīrān nakha-daṃṣṭra-āyudhān tīkṣṇa-kopān bhayāvahān
asaṅkhyeyān anirdeśyān udadheḥ param pāram iva
7. They are heroes with claws and fangs as weapons, fiercely wrathful, terrifying, innumerable, indescribable, like the far shore of the ocean.
पर्वतेषु च ये के चिद्विषमेषु नदीषु च ।
एते त्वामभिवर्तन्ते राजन्नृष्काः सुदारुणाः ॥८॥
8. parvateṣu ca ye ke cidviṣameṣu nadīṣu ca ,
ete tvāmabhivartante rājannṛṣkāḥ sudāruṇāḥ.
8. parvateṣu ca ye ke cit viṣameṣu nadīṣu ca
ete tvām abhivartante rājan ṛṣkāḥ sudāruṇāḥ
8. rājan ete sudāruṇāḥ ṛṣkāḥ ye ke cit parvateṣu
ca viṣameṣu ca nadīṣu ca tvām abhivartante
8. O King, these extremely fierce bears, some of whom are in the mountains, in rugged places, and in rivers, are approaching you.
एषां मध्ये स्थितो राजन्भीमाक्षो भीमदर्शनः ।
पर्जन्य इव जीमूतैः समन्तात् परिवारितः ॥९॥
9. eṣāṃ madhye sthito rājanbhīmākṣo bhīmadarśanaḥ ,
parjanya iva jīmūtaiḥ samantāt parivāritaḥ.
9. eṣām madhye sthitaḥ rājan bhīmākṣaḥ bhīmadarśanaḥ
parjanyaḥ iva jīmūtaiḥ samantāt parivāritaḥ
9. rājan eṣām madhye bhīmākṣaḥ bhīmadarśanaḥ sthitaḥ
(saḥ) parjanyaḥ iva jīmūtaiḥ samantāt parivāritaḥ
9. O King, among these (bears) stands one with terrifying eyes and a dreadful appearance, who is surrounded on all sides (by other bears) like the rain-god (Parjanya) is surrounded by dense clouds.
ऋक्षवन्तं गिरिश्रेष्ठमध्यास्ते नर्मदां पिबन् ।
सर्वर्क्षाणामधिपतिर्धूम्रो नामैष यूथपः ॥१०॥
10. ṛkṣavantaṃ giriśreṣṭhamadhyāste narmadāṃ piban ,
sarvarkṣāṇāmadhipatirdhūmro nāmaiṣa yūthapaḥ.
10. ṛkṣavantam giriśreṣṭham adhyāste narmadām piban
sarvaṛkṣāṇām adhipatiḥ dhūmraḥ nāma eṣaḥ yūthapaḥ
10. eṣaḥ dhūmraḥ nāma yūthapaḥ sarvaṛkṣāṇām adhipatiḥ
(san) ṛkṣavantam giriśreṣṭham narmadām piban adhyāste
10. This troop-leader (yūthapa), named Dhūmra, the chief of all bears, dwells upon the Ṛkṣavat, the best of mountains, (as if) drinking from the Narmada river.
यवीयानस्य तु भ्राता पश्यैनं पर्वतोपमम् ।
भ्रात्रा समानो रूपेण विशिष्टस्तु पराक्रमे ॥११॥
11. yavīyānasya tu bhrātā paśyainaṃ parvatopamam ,
bhrātrā samāno rūpeṇa viśiṣṭastu parākrame.
11. yavīyān asya tu bhrātā paśya enam parvatopamam
bhrātrā samānaḥ rūpeṇa viśiṣṭaḥ tu parākrame
11. (he) asya yavīyān bhrātā,
enam parvatopamam paśya.
(saḥ) rūpeṇa bhrātrā samānaḥ,
tu parākrame viśiṣṭaḥ
11. Behold his younger brother, who resembles a mountain! He is similar to his brother in appearance, but superior in valor.
स एष जाम्बवान्नाम महायूथपयूथपः ।
प्रशान्तो गुरुवर्ती च संप्रहारेष्वमर्षणः ॥१२॥
12. sa eṣa jāmbavānnāma mahāyūthapayūthapaḥ ,
praśānto guruvartī ca saṃprahāreṣvamarṣaṇaḥ.
12. saḥ eṣaḥ jāmbavān nāma mahāyūthapayūthapaḥ
praśāntaḥ guruvartī ca saṃprahāreṣu amarṣaṇaḥ
12. saḥ eṣaḥ nāma jāmbavān mahāyūthapayūthapaḥ
praśāntaḥ ca guruvartī ca saṃprahāreṣu amarṣaṇaḥ
12. This is Jāmbavān, the chief of the great commanders. He is peaceful and respectful of his elders, but becomes fierce in conflicts.
एतेन साह्यं सुमहत् कृतं शक्रस्य धीमता ।
देवासुरे जाम्बवता लब्धाश्च बहवो वराः ॥१३॥
13. etena sāhyaṃ sumahat kṛtaṃ śakrasya dhīmatā ,
devāsure jāmbavatā labdhāśca bahavo varāḥ.
13. etena sāhyam sumahat kṛtam śakrasya dhīmatā
devāsure jāmbavatā labdhāḥ ca bahavaḥ varāḥ
13. etena dhīmatā śakrasya sumahat sāhyam kṛtam
devāsure jāmbavatā ca bahavaḥ varāḥ labdhāḥ
13. This intelligent one rendered very great assistance to Indra during the war between the gods and demons. Many boons were also obtained by Jāmbavān.
आरुह्य पर्वताग्रेभ्यो महाभ्रविपुलाः शिलाः ।
मुञ्चन्ति विपुलाकारा न मृत्योरुद्विजन्ति च ॥१४॥
14. āruhya parvatāgrebhyo mahābhravipulāḥ śilāḥ ,
muñcanti vipulākārā na mṛtyorudvijanti ca.
14. āruhya parvatāgrebhyaḥ mahābhrāvipulāḥ śilāḥ
muñcanti vipulākārāḥ na mṛtyoḥ udvijanti ca
14. parvatāgrebhyaḥ āruhya mahābhrāvipulāḥ
vipulākārāḥ śilāḥ muñcanti ca mṛtyoḥ na udvijanti
14. Having climbed upon mountain peaks, they hurl down massive rocks, vast as great clouds. They do not shrink from death.
राक्षसानां च सदृशाः पिशाचानां च रोमशाः ।
एतस्य सैन्ये बहवो विचरन्त्यग्नितेजसः ॥१५॥
15. rākṣasānāṃ ca sadṛśāḥ piśācānāṃ ca romaśāḥ ,
etasya sainye bahavo vicarantyagnitejasaḥ.
15. rākṣasānām ca sadṛśāḥ piśācānām ca romaśāḥ
etasya sainye bahavaḥ vicaranti agnitejasaḥ
15. etasya sainye rākṣasānām ca piśācānām ca
sadṛśāḥ romaśāḥ agnitejasaḥ bahavaḥ vicaranti
15. Many hairy beings, resembling demons and goblins, and possessing fiery prowess, roam in his army.
यं त्वेनमभिसंरब्धं प्लवमानमिव स्थितम् ।
प्रेक्षन्ते वानराः सर्वे स्थितं यूथपयूथपम् ॥१६॥
16. yaṃ tvenamabhisaṃrabdhaṃ plavamānamiva sthitam ,
prekṣante vānarāḥ sarve sthitaṃ yūthapayūthapam.
16. yam tu enam abhisaṃrabdham plavamānam iva sthitam
prekṣante vānarāḥ sarve sthitam yūthapayūthapam
16. sarve vānarāḥ yam tu enam abhisaṃrabdham
plavamānam iva sthitam yūthapayūthapam prekṣante
16. All the monkeys behold this chief among troop leaders, who is exceedingly enraged and stands as if poised to leap.
एष राजन् सहस्राक्षं पर्युपास्ते हरीश्वरः ।
बलेन बलसंपन्नो रम्भो नामैष यूथपः ॥१७॥
17. eṣa rājan sahasrākṣaṃ paryupāste harīśvaraḥ ,
balena balasaṃpanno rambho nāmaiṣa yūthapaḥ.
17. eṣa rājan sahasrākṣam paryupāste harīśvaraḥ
balena balasampannaḥ rambhaḥ nāma eṣa yūthapaḥ
17. rājan eṣa harīśvaraḥ nāma rambhaḥ balasampannaḥ
eṣa yūthapaḥ balena sahasrākṣam paryupāste
17. O King, this chief of monkeys, named Rambha, who is endowed with great strength, this troop leader, serves the thousand-eyed [Indra].
यः स्थितं योजने शैलं गच्छन्पार्श्वेन सेवते ।
ऊर्ध्वं तथैव कायेन गतः प्राप्नोति योजनम् ॥१८॥
18. yaḥ sthitaṃ yojane śailaṃ gacchanpārśvena sevate ,
ūrdhvaṃ tathaiva kāyena gataḥ prāpnoti yojanam.
18. yaḥ sthitam yojane śailam gacchan pārśvena sevate
ūrdhvam tathā eva kāyena gataḥ prāpnoti yojanam
18. yaḥ gacchan pārśvena yojane sthitam śailam sevate
tathā eva kāyena ūrdhvam gataḥ yojanam prāpnoti
18. He who, moving alongside, traverses a mountain situated a "yojana" (yojana) away; likewise, having gone upwards with his body, he covers a "yojana" (yojana).
यस्मान्न परमं रूपं चतुष्पादेषु विद्यते ।
श्रुतः संनादनो नाम वानराणां पितामहः ॥१९॥
19. yasmānna paramaṃ rūpaṃ catuṣpādeṣu vidyate ,
śrutaḥ saṃnādano nāma vānarāṇāṃ pitāmahaḥ.
19. yasmāt na paramam rūpam catuṣpādeṣu vidyate
śrutaḥ sannādanaḥ nāma vānarāṇām pitāmahaḥ
19. yasmāt paramam rūpam catuṣpādeṣu na vidyate
saḥ nāma sannādanaḥ vānarāṇām pitāmahaḥ śrutaḥ
19. Among quadrupeds, no form more supreme than his exists. He is known by the name Sannādana, the grandfather of the monkeys.
येन युद्धं तदा दत्तं रणे शक्रस्य धीमता ।
पराजयश्च न प्राप्तः सो ऽयं यूथपयूथपः ।
यस्य विक्रममाणस्य शक्रस्येव पराक्रमः ॥२०॥
20. yena yuddhaṃ tadā dattaṃ raṇe śakrasya dhīmatā ,
parājayaśca na prāptaḥ so'yaṃ yūthapayūthapaḥ ,
yasya vikramamāṇasya śakrasyeva parākramaḥ.
20. yena yuddham tadā dattam raṇe śakrasya
dhīmatā parājayaḥ ca na prāptaḥ
saḥ ayam yūthapayūthapaḥ yasya
vikramamāṇasya śakrasya iva parākramaḥ
20. saḥ ayam dhīmatā yūthapayūthapaḥ yena
śakrasya raṇe yuddham tadā dattam
ca parājayaḥ na prāptaḥ yasya
vikramamāṇasya parākramaḥ śakrasya iva
20. This intelligent leader of leaders is he by whom battle was offered to Śakra (Indra) in combat, and who never experienced defeat. His valor, when he exerts himself, is like that of Śakra.
एष गन्धर्वकन्यायामुत्पन्नः कृष्णवर्त्मना ।
पुरा देवासुरे युद्धे साह्यार्थं त्रिदिवौकसाम् ॥२१॥
21. eṣa gandharvakanyāyāmutpannaḥ kṛṣṇavartmanā ,
purā devāsure yuddhe sāhyārthaṃ tridivaukasām.
21. eṣaḥ gandharvakanyāyām utpannaḥ kṛṣṇavartmanā
purā devāsure yuddhe sāhyārtham tridivaukasām
21. eṣaḥ purā tridivaukasām sāhyārtham devāsure
yuddhe kṛṣṇavartmanā gandharvakanyāyām utpannaḥ
21. This one was born from a Gandharva maiden through Agni (Kṛṣṇavartman), long ago, in the war between the gods and asuras, to assist the celestial beings.
यस्य वैश्रवणो राजा जम्बूमुपनिषेवते ।
यो राजा पर्वतेन्द्राणां बहुकिंनरसेविनाम् ॥२२॥
22. yasya vaiśravaṇo rājā jambūmupaniṣevate ,
yo rājā parvatendrāṇāṃ bahukiṃnarasevinām.
22. yasya vaiśravaṇaḥ rājā jambūm upaniṣevate
yaḥ rājā parvatendrāṇām bahukiṃnarasevinām
22. yasya rājā vaiśravaṇaḥ jambūm upaniṣevate
yaḥ rājā bahukiṃnarasevinām parvatendrāṇām
22. King Vaiśravaṇa (Kubera) attends upon Jambū, a place associated with him (the monkey general). This mountain is the chief of peaks, constantly attended by many Kinnaras.
विहारसुखदो नित्यं भ्रातुस्ते राक्षसाधिप ।
तत्रैष वसति श्रीमान्बलवान् वानरर्षभः ।
युद्धेष्वकत्थनो नित्यं क्रथनो नाम यूथपः ॥२३॥
23. vihārasukhado nityaṃ bhrātuste rākṣasādhipa ,
tatraiṣa vasati śrīmānbalavān vānararṣabhaḥ ,
yuddheṣvakatthano nityaṃ krathano nāma yūthapaḥ.
23. vihārasukhadaḥ nityam bhrātuḥ te
rākṣasādhipa tatra eṣaḥ vasati śrīmān
balavān vānararṣabhaḥ yuddheṣu
akatthanaḥ nityam krathanaḥ nāma yūthapaḥ
23. rākṣasādhipa te bhrātuḥ nityam vihārasukhadaḥ.
tatra eṣaḥ śrīmān balavān vānararṣabhaḥ krathanaḥ nāma yūthapaḥ nityam yuddheṣu akatthanaḥ vasati.
23. O king of Rākṣasas, this place constantly provides pleasure for your brother. There lives this glorious, powerful chief of monkeys, a troop leader named Krathana, who is never boastful in battles.
वृतः कोटिसहस्रेण हरीणां समुपस्थितः ।
एषैवाशंसते लङ्कां स्वेनानीकेन मर्दितुम् ॥२४॥
24. vṛtaḥ koṭisahasreṇa harīṇāṃ samupasthitaḥ ,
eṣaivāśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum.
24. vṛtaḥ koṭisahasreṇa harīṇām samupasthitaḥ eṣa
eva āśaṃsate laṅkām svena anīkena marditum
24. eṣa harīṇām koṭisahasreṇa vṛtaḥ samupasthitaḥ
svena anīkena laṅkām marditum eva āśaṃsate
24. He stands ready, surrounded by countless crores of monkeys. He truly intends to crush Lanka with his own army.
यो गङ्गामनु पर्येति त्रासयन् हस्तियूथपान् ।
हस्तिनां वानराणां च पूर्ववैरमनुस्मरन् ॥२५॥
25. yo gaṅgāmanu paryeti trāsayan hastiyūthapān ,
hastināṃ vānarāṇāṃ ca pūrvavairamanusmaran.
25. yaḥ gaṅgām anu paryeti trāsayān hastiyūthapān
hastinām vānarāṇām ca pūrvavairam anusmaran
25. yaḥ hastinām vānarāṇām ca pūrvavairam anusmaran
hastiyūthapān trāsayān gaṅgām anu paryeti
25. He who roams along the Ganga, terrifying the leaders of elephant herds, recalling the ancient enmity between elephants and monkeys.
एष यूथपतिर्नेता गच्छन् गिरिगुहाशयः ।
हरीणां वाहिनी मुख्यो नदीं हैमवतीमनु ॥२६॥
26. eṣa yūthapatirnetā gacchan giriguhāśayaḥ ,
harīṇāṃ vāhinī mukhyo nadīṃ haimavatīmanu.
26. eṣa yūthapatiḥ netā gacchan giriguhāśayaḥ
harīṇām vāhinīmukhyaḥ nadīm haimavatīm anu
26. eṣa yūthapatiḥ netā gacchan giriguhāśayaḥ
harīṇām vāhinīmukhyaḥ haimavatīm nadīm anu
26. This leader, the chief of his troop, who moves through and dwells in mountain caves, is the principal commander of the monkeys along the Himavat river.
उशीर बीजमाश्रित्य पर्वतं मन्दरोपमम् ।
रमते वानरश्रेष्ठो दिवि शक्र इव स्वयम् ॥२७॥
27. uśīra bījamāśritya parvataṃ mandaropamam ,
ramate vānaraśreṣṭho divi śakra iva svayam.
27. uśīrabījam āśritya parvatam mandaropamam
ramate vānaraśreṣṭhaḥ divi śakraḥ iva svayam
27. vānaraśreṣṭhaḥ mandaropamam parvatam uśīrabījam
āśritya divi śakraḥ iva svayam ramate
27. Resting on the Uśīrabīja mountain, which resembles Mount Mandara, the chief of monkeys delights there, just like Indra (Śakra) himself in heaven.
एनं शतसहस्राणां सहस्रमभिवर्तते ।
एष दुर्मर्षणो राजन्प्रमाथी नाम यूथपः ॥२८॥
28. enaṃ śatasahasrāṇāṃ sahasramabhivartate ,
eṣa durmarṣaṇo rājanpramāthī nāma yūthapaḥ.
28. enam śatasahasrāṇām sahasram abhivartate
eṣa durmarṣaṇaḥ rājan pramāthī nāma yūthapaḥ
28. rājan eṣa nāma pramāthī yūthapaḥ durmarṣaṇaḥ
enam śatasahasrāṇām sahasram abhivartate
28. O King, a thousand hundreds of thousands [of warriors] surround this one. This chieftain, named Pramāthī, is difficult to endure.
वातेनेवोद्धतं मेघं यमेनमनुपश्यसि ।
विवर्तमानं बहुशो यत्रैतद्बहुलं रजः ॥२९॥
29. vātenevoddhataṃ meghaṃ yamenamanupaśyasi ,
vivartamānaṃ bahuśo yatraitadbahulaṃ rajaḥ.
29. vātena iva uddhatam megham yamam enam anupaśyasi
vivartamānam bahuśaḥ yatra etat bahulam rajaḥ
29. enam yamam vātena iva uddhatam megham anupaśyasi
yatra etat bahulam rajaḥ bahuśaḥ vivartamānam
29. You see him as Yama (yama), like a cloud agitated by the wind, swirling repeatedly where there is abundant dust.
एते ऽसितमुखा घोरा गोलाङ्गूला महाबलाः ।
शतं शतसहस्राणि दृष्ट्वा वै सेतुबन्धनम् ॥३०॥
30. ete'sitamukhā ghorā golāṅgūlā mahābalāḥ ,
śataṃ śatasahasrāṇi dṛṣṭvā vai setubandhanam.
30. ete asitamukhāḥ ghorāḥ golāṅgūlāḥ mahābalāḥ
śatam śatasahasrāṇi dṛṣṭvā vai setubandhanam
30. ete asitamukhāḥ ghorāḥ mahābalāḥ golāṅgūlāḥ
śatam śatasahasrāṇi vai setubandhanam dṛṣṭvā
30. These black-faced, formidable, greatly powerful langurs, numbering a hundred hundreds of thousands, have indeed seen the construction of the bridge.
गोलाङ्गूलं महावेगं गवाक्षं नाम यूथपम् ।
परिवार्याभिवर्तन्ते लङ्कां मर्दितुमोजसा ॥३१॥
31. golāṅgūlaṃ mahāvegaṃ gavākṣaṃ nāma yūthapam ,
parivāryābhivartante laṅkāṃ marditumojasā.
31. golāṅgūlam mahāvegam gavākṣam nāma yūthapam
parivārya abhivartante laṅkām marditum ojasā
31. parivārya nāma gavākṣam mahāvegam golāṅgūlam
yūthapam ojasā laṅkām marditum abhivartante
31. Having surrounded the chieftain named Gavākṣa, who is a swift and mighty langur, they advance to destroy Laṅkā with their strength.
भ्रमराचरिता यत्र सर्वकामफलद्रुमाः ।
यं सूर्यतुल्यवर्णाभमनुपर्येति पर्वतम् ॥३२॥
32. bhramarācaritā yatra sarvakāmaphaladrumāḥ ,
yaṃ sūryatulyavarṇābhamanuparyeti parvatam.
32. bhramarācaritā yatra sarvakāmaphaladrumāḥ
yam sūryatulyavarṇābham anuparyeti parvatam
32. yatra bhramarācaritā sarvakāmaphaladrumāḥ
yam sūryatulyavarṇābham parvatam anuparyeti
32. Bees frequent it, and its trees yield all desired fruits. Around this mountain, which shines with a splendor equal to the sun, he continuously moves.
यस्य भासा सदा भान्ति तद्वर्णा मृगपक्षिणः ।
यस्य प्रस्थं महात्मानो न त्यजन्ति महर्षयः ॥३३॥
33. yasya bhāsā sadā bhānti tadvarṇā mṛgapakṣiṇaḥ ,
yasya prasthaṃ mahātmāno na tyajanti maharṣayaḥ.
33. yasya bhāsā sadā bhānti tadvarṇā mṛgapakṣiṇaḥ
yasya prastham mahātmānaḥ na tyajanti maharṣayaḥ
33. yasya bhāsā tadvarṇā mṛgapakṣiṇaḥ sadā bhānti
yasya prastham mahātmānaḥ maharṣayaḥ na tyajanti
33. By its brilliance, animals and birds of a similar hue constantly glow. Great sages (maharṣi), who are truly great-souled (mahātman), do not abandon its plateau.
तत्रैष रमते राजन् रम्ये काञ्चनपर्वते ।
मुख्यो वानरमुख्यानां केसरी नाम यूथपः ॥३४॥
34. tatraiṣa ramate rājan ramye kāñcanaparvate ,
mukhyo vānaramukhyānāṃ kesarī nāma yūthapaḥ.
34. tatra eṣa ramate rājan ramye kāñcanaparvate
mukhyaḥ vānararūmukhyānām kesarī nāma yūthapaḥ
34. rājan tatra eṣaḥ mukhyaḥ vānararūmukhyānām
kesarī nāma yūthapaḥ ramye kāñcanaparvate ramate
34. There, O King, upon that beautiful golden mountain, the troop leader (yūthapa), Kesari by name, the foremost among the monkey chiefs, sports.
षष्टिर्गिरिसहस्राणां रम्याः काञ्चनपर्वताः ।
तेषां मध्ये गिरिवरस्त्वमिवानघ रक्षसाम् ॥३५॥
35. ṣaṣṭirgirisahasrāṇāṃ ramyāḥ kāñcanaparvatāḥ ,
teṣāṃ madhye girivarastvamivānagha rakṣasām.
35. ṣaṣṭiḥ girisahasrāṇām ramyāḥ kāñcanaparvatāḥ
teṣām madhye girivaraḥ tvam iva anagha rakṣasām
35. anagha ṣaṣṭiḥ girisahasrāṇām ramyāḥ kāñcanaparvatāḥ
teṣām madhye girivaraḥ tvam iva rakṣasām
35. There are sixty thousand charming golden mountains. Among them, O sinless one, this mountain is the best, just as you are the best among the Rākṣasas.
तत्रैते कपिलाः श्वेतास्ताम्रास्या मधुपिङ्गलाः ।
निवसन्त्युत्तमगिरौ तीक्ष्णदंष्ट्रानखायुधाः ॥३६॥
36. tatraite kapilāḥ śvetāstāmrāsyā madhupiṅgalāḥ ,
nivasantyuttamagirau tīkṣṇadaṃṣṭrānakhāyudhāḥ.
36. tatra ete kapilāḥ śvetāḥ tāmra-āsyāḥ madhu-piṅgalāḥ
nivasanti uttama-girau tīkṣṇa-daṃṣṭra-nakha-āyudhāḥ
36. tatra ete kapilāḥ śvetāḥ tāmra-āsyāḥ madhu-piṅgalāḥ
tīkṣṇa-daṃṣṭra-nakha-āyudhāḥ uttama-girau nivasanti
36. There, these reddish-brown, white, copper-faced, and honey-brown (creatures) dwell on the excellent mountain, armed with sharp fangs and claws as weapons.
सिंह इव चतुर्दंष्ट्रा व्याघ्रा इव दुरासदाः ।
सर्वे वैश्वनरसमा ज्वलिताशीविषोपमाः ॥३७॥
37. siṃha iva caturdaṃṣṭrā vyāghrā iva durāsadāḥ ,
sarve vaiśvanarasamā jvalitāśīviṣopamāḥ.
37. siṃhaḥ iva catuḥ-daṃṣṭrāḥ vyāghrāḥ iva durāsadāḥ
sarve vaiśvānara-samāḥ jvalita-āśīviṣa-upamāḥ
37. sarve siṃhaḥ iva catuḥ-daṃṣṭrāḥ vyāghrāḥ iva
durāsadāḥ vaiśvānara-samāḥ jvalita-āśīviṣa-upamāḥ
37. All of them, like lions, have four fangs; like tigers, they are formidable. They are like the universal fire (Vaiśvānara) and resemble blazing poisonous snakes.
सुदीर्घाञ्चितलाङ्गूला मत्तमातंगसंनिभाः ।
महापर्वतसंकाशा महाजीमूतनिस्वनाः ॥३८॥
38. sudīrghāñcitalāṅgūlā mattamātaṃgasaṃnibhāḥ ,
mahāparvatasaṃkāśā mahājīmūtanisvanāḥ.
38. su-dīrgha-añcita-lāṅgūlāḥ matta-mātaṅga-saṃnibhāḥ
mahā-parvata-saṃkāśāḥ mahā-jīmūta-nisvanāḥ
38. su-dīrgha-añcita-lāṅgūlāḥ matta-mātaṅga-saṃnibhāḥ
mahā-parvata-saṃkāśāḥ mahā-jīmūta-nisvanāḥ
38. They have very long, arched tails; they resemble enraged elephants. They appear like great mountains and possess the roar of mighty thunderclouds.
एष चैषामधिपतिर्मध्ये तिष्ठति वीर्यवान् ।
नाम्ना पृथिव्यां विख्यातो राजञ् शतबलीति यः ।
एषैवाशंसते लङ्कां स्वेनानीकेन मर्दितुम् ॥३९॥
39. eṣa caiṣāmadhipatirmadhye tiṣṭhati vīryavān ,
nāmnā pṛthivyāṃ vikhyāto rājañ śatabalīti yaḥ ,
eṣaivāśaṃsate laṅkāṃ svenānīkena marditum.
39. eṣaḥ ca eṣām adhipatiḥ madhye tiṣṭhati
vīryavān nāmnā pṛthivyām vikhyātaḥ
rājan śatabalī iti yaḥ eṣaḥ eva
āśaṃsate laṅkām svena anīkena marditum
39. rājan,
yaḥ eṣaḥ ca eṣām adhipatiḥ vīryavān nāmnā pṛthivyām śatabalī iti vikhyātaḥ madhye tiṣṭhati.
eṣaḥ eva svena anīkena laṅkām marditum āśaṃsate
39. And this mighty one, their chief, stands in the middle, renowned on earth by the name Śatabalī, O King. This very one desires to crush Laṅkā with his own army.
गजो गवाक्षो गवयो नलो नीलश्च वानरः ।
एकैक एव यूथानां कोटिभिर्दशभिर्वृतः ॥४०॥
40. gajo gavākṣo gavayo nalo nīlaśca vānaraḥ ,
ekaika eva yūthānāṃ koṭibhirdaśabhirvṛtaḥ.
40. gajaḥ gavākṣaḥ gavayaḥ nalaḥ nīlaḥ ca vānaraḥ
ekaikaḥ eva yūthānām koṭibhiḥ daśabhiḥ vṛtaḥ
40. gajaḥ gavākṣaḥ gavayaḥ nalaḥ nīlaḥ ca vānaraḥ
ekaikaḥ eva daśabhiḥ koṭibhiḥ yūthānām vṛtaḥ
40. Gaja, Gavākṣa, Gavaya, Nala, and Nīla, each of these (vanara leaders) was accompanied by ten crores (one hundred million) of troops.
तथान्ये वानरश्रेष्ठा विन्ध्यपर्वतवासिनः ।
न शक्यन्ते बहुत्वात्तु संख्यातुं लघुविक्रमाः ॥४१॥
41. tathānye vānaraśreṣṭhā vindhyaparvatavāsinaḥ ,
na śakyante bahutvāttu saṃkhyātuṃ laghuvikramāḥ.
41. tathā anye vānaraśreṣṭhāḥ vindhyaparvatavāsinaḥ
na śakyante bahutvāt tu saṃkhyātum laghuvikramāḥ
41. tathā anye vindhyaparvatavāsinaḥ laghuvikramāḥ
vānaraśreṣṭhāḥ tu bahutvāt na saṃkhyātum śakyante
41. Similarly, other excellent vanaras (monkey warriors) who reside in the Vindhya mountains and possess swift valor, cannot be counted due to their vast numbers.
सर्वे महाराज महाप्रभावाः सर्वे महाशैलनिकाशकायाः ।
सर्वे समर्थाः पृथिवीं क्षणेन कर्तुं प्रविध्वस्तविकीर्णशैलाम् ॥४२॥
42. sarve mahārāja mahāprabhāvāḥ sarve mahāśailanikāśakāyāḥ ,
sarve samarthāḥ pṛthivīṃ kṣaṇena kartuṃ pravidhvastavikīrṇaśailām.
42. sarve mahārāja mahāprabhāvāḥ
sarve mahāśailanikāśakāyāḥ sarve
samarthāḥ pṛthivīm kṣaṇena
kartum pravidhvastavikīrṇaśailām
42. mahārāja sarve mahāprabhāvāḥ
sarve mahāśailanikāśakāyāḥ sarve
kṣaṇena pṛthivīm
pravidhvastavikīrṇaśailām kartum samarthāḥ
42. O Great King, all (of these vanaras) possess immense power, and all have bodies resembling mighty mountains. All are capable of instantly transforming the earth into one with shattered and scattered mountains.