Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-6, chapter-90

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
लक्ष्मणेन तु तद्वाक्यमुक्तं श्रुत्वा स राघवः ।
रावणाय शरान् घोरान् विससर्ज चमूमुखे ॥१॥
1. lakṣmaṇena tu tadvākyamuktaṃ śrutvā sa rāghavaḥ ,
rāvaṇāya śarān ghorān visasarja camūmukhe.
1. lakṣmaṇena tu tat vākyam uktam śrutvā saḥ rāghavaḥ
rāvaṇāya śarān ghorān visasr̥ja camūmukhe
1. lakṣmaṇena uktam tat vākyam tu śrutvā saḥ rāghavaḥ
rāvaṇāya ghorān śarān camūmukhe visasr̥ja
1. Indeed, upon hearing those words spoken by Lakṣmaṇa, Rāma (rāghavaḥ) discharged terrible arrows at Rāvaṇa, aiming for the front lines of his army.
दशग्रीवो रथस्थस्तु रामं वज्रोपमैः शरैः ।
आजघान महाघोरैर्धाराभिरिव तोयदः ॥२॥
2. daśagrīvo rathasthastu rāmaṃ vajropamaiḥ śaraiḥ ,
ājaghāna mahāghorairdhārābhiriva toyadaḥ.
2. daśagrīvaḥ rathasthaḥ tu rāmam vajropamaiḥ śaraiḥ
ājaghāna mahāghoraiḥ dhārābhiḥ iva toyadaḥ
2. daśagrīvaḥ rathasthaḥ tu vajropamaiḥ mahāghoraiḥ
śaraiḥ rāmam ājaghāna toyadaḥ dhārābhiḥ iva
2. Rāvaṇa, standing in his chariot, struck Rāma with exceedingly fierce arrows resembling thunderbolts, just as a cloud pours down torrents of rain.
दीप्तपावकसंकाशैः शरैः काञ्चनभूषणैः ।
निर्बिभेद रणे रामो दशग्रीवं समाहितः ॥३॥
3. dīptapāvakasaṃkāśaiḥ śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ ,
nirbibheda raṇe rāmo daśagrīvaṃ samāhitaḥ.
3. dīptapāvakasamkāśaiḥ śaraiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ
nirbibheda raṇe rāmaḥ daśagrīvam samāhitaḥ
3. rāmaḥ samāhitaḥ raṇe dīptapāvakasamkāśaiḥ
kāñcanabhūṣaṇaiḥ śaraiḥ daśagrīvam nirbibheda
3. Rāma, deeply focused, pierced Rāvaṇa in battle with gold-adorned arrows that shone like blazing fire.
भूमिस्थितस्य रामस्य रथस्थस्य च रक्षसः ।
न समं युद्धमित्याहुर्देवगन्धर्वदानवाः ॥४॥
4. bhūmisthitasya rāmasya rathasthasya ca rakṣasaḥ ,
na samaṃ yuddhamityāhurdevagandharvadānavāḥ.
4. bhūmisthitasya rāmasya rathasthasya ca rakṣasaḥ
na samam yuddham iti āhuḥ devagandharvadānavāḥ
4. devagandharvadānavāḥ āhuḥ iti rāmasya bhūmisthitasya
ca rakṣasaḥ rathasthasya yuddham na samam
4. The gods, Gandharvas, and Dānavas declared that the battle between Rāma, who was standing on the ground, and the demon (Rāvaṇa), who was in his chariot, was not equal.
ततः काञ्चनचित्राङ्गः किंकिणीशतभूषितः ।
तरुणादित्यसंकाशो वैदूर्यमयकूबरः ॥५॥
5. tataḥ kāñcanacitrāṅgaḥ kiṃkiṇīśatabhūṣitaḥ ,
taruṇādityasaṃkāśo vaidūryamayakūbaraḥ.
5. tataḥ kāñcanacitrāṅgaḥ kiṃkiṇīśatabhūṣitaḥ
taruṇādityasaṃkāśaḥ vaidūryamayakūbaraḥ
5. tataḥ kāñcanacitrāṅgaḥ kiṃkiṇīśatabhūṣitaḥ
taruṇādityasaṃkāśaḥ vaidūryamayakūbaraḥ (āsīt)
5. Then, (Rāvaṇa's chariot was) adorned with brilliant gold, embellished with hundreds of small bells, gleaming like the rising sun, and its axle-pole was made of lapis lazuli gems.
सदश्वैः काञ्चनापीडैर्युक्तः श्वेतप्रकीर्णकैः ।
हरिभिः सूर्यसंकाशैर्हेमजालविभूषितैः ॥६॥
6. sadaśvaiḥ kāñcanāpīḍairyuktaḥ śvetaprakīrṇakaiḥ ,
haribhiḥ sūryasaṃkāśairhemajālavibhūṣitaiḥ.
6. sad-aśvaiḥ kāñcanāpīḍaiḥ yuktaḥ śvetaprakīrṇakaiḥ
haribhiḥ sūryasaṃkāśaiḥ hemajālavibhūṣitaiḥ
6. yuktaḥ sad-aśvaiḥ kāñcanāpīḍaiḥ haribhiḥ
sūryasaṃkāśaiḥ hemajālavibhūṣitaiḥ śvetaprakīrṇakaiḥ
6. The chariot was furnished with excellent, tawny horses, radiant like the sun, adorned with golden head-ornaments and decorated with golden nets, and equipped with white fly-whisks.
रुक्मवेणुध्वजः श्रीमान्देवराजरथो वरः ।
अभ्यवर्तत काकुत्स्थमवतीर्य त्रिविष्टपात् ॥७॥
7. rukmaveṇudhvajaḥ śrīmāndevarājaratho varaḥ ,
abhyavartata kākutsthamavatīrya triviṣṭapāt.
7. rukmaveṇudhvajaḥ śrīmān devarājarathaḥ varaḥ
abhyavartata kākutstham avatīrya triviṣṭapāt
7. śrīmān varaḥ rukmaveṇudhvajaḥ devarājarathaḥ
triviṣṭapāt avatīrya kākutstham abhyavartata
7. The glorious and excellent chariot of the king of gods, having a golden flagstaff, descended from heaven and approached Rama, descendant of Kakutstha.
अब्रवीच्च तदा रामं सप्रतोदो रथे स्थितः ।
प्राञ्जलिर्मातलिर्वाक्यं सहस्राक्षस्य सारथिः ॥८॥
8. abravīcca tadā rāmaṃ sapratodo rathe sthitaḥ ,
prāñjalirmātalirvākyaṃ sahasrākṣasya sārathiḥ.
8. abravīt ca tadā rāmam sapratodaḥ rathe sthitaḥ
prāñjaliḥ mātaliḥ vākyam sahasrākṣasya sārathiḥ
8. tadā sahasrākṣasya sārathiḥ mātaliḥ sapratodaḥ
rathe sthitaḥ prāñjaliḥ ca rāmam vākyam abravīt
8. Then, Matali, the charioteer of the thousand-eyed (Indra), standing in the chariot with a goad and with folded hands, spoke words to Rama.
सहस्राक्षेण काकुत्स्थ रथो ऽयं विजयाय ते ।
दत्तस्तव महासत्त्व श्रीमाञ् शत्रुनिबर्हणः ॥९॥
9. sahasrākṣeṇa kākutstha ratho'yaṃ vijayāya te ,
dattastava mahāsattva śrīmāñ śatrunibarhaṇaḥ.
9. sahasrākṣeṇa kākutstha rathaḥ ayam vijayāya te
dattaḥ tava mahāsattva śrīmān śatrunibarhaṇaḥ
9. kākutstha mahāsattva,
te vijayāya,
sahasrākṣeṇa ayam śrīmān śatrunibarhaṇaḥ rathaḥ tava dattaḥ
9. O Kakutstha, O great being, this glorious chariot, the destroyer of enemies, has been given to you by the thousand-eyed (Indra) for your victory.
इदमैन्द्रं महच्चापं कवचं चाग्निसंनिभम् ।
शराश्चादित्यसंकाशाः शक्तिश्च विमला शिताः ॥१०॥
10. idamaindraṃ mahaccāpaṃ kavacaṃ cāgnisaṃnibham ,
śarāścādityasaṃkāśāḥ śaktiśca vimalā śitāḥ.
10. idam aindram mahat cāpam kavacam ca agnisannibham
śarāḥ ca ādityasaṃkāśāḥ śaktiḥ ca vimalā śitāḥ
10. idam aindram mahat cāpam ca agnisannibham kavacam
ca ādityasaṃkāśāḥ śitāḥ śarāḥ ca vimalā śaktiḥ
10. This great bow, belonging to Indra (aindram), and the armor resembling fire; also, arrows radiant like the sun and sharpened, and a pure spear (śakti).
आरुह्येमं रथं वीर राक्षसं जहि रावणम् ।
मया सारथिना राम महेन्द्र इव दानवान् ॥११॥
11. āruhyemaṃ rathaṃ vīra rākṣasaṃ jahi rāvaṇam ,
mayā sārathinā rāma mahendra iva dānavān.
11. āruhya imam ratham vīra rākṣasam jahi rāvaṇam
mayā sārathinā rāma mahendra iva dānavān
11. rāma vīra imam ratham āruhya rākṣasam rāvaṇam
jahi mayā sārathinā mahendraḥ iva dānavān
11. O hero (vīra) Rāma, mount this chariot and slay the demon Rāvaṇa, just as Mahendra (Indra) slays the Dānavas, with me as your charioteer.
इत्युक्तः स परिक्रम्य रथं तमभिवाद्य च ।
आरुरोह तदा रामो लोकांल् लक्ष्म्या विराजयन् ॥१२॥
12. ityuktaḥ sa parikramya rathaṃ tamabhivādya ca ,
āruroha tadā rāmo lokāṃl lakṣmyā virājayan.
12. iti uktaḥ sa parikramya ratham tam abhivādya
ca ārūroha tadā rāmaḥ lokān lakṣmyā virājayan
12. iti uktaḥ saḥ tadā tam ratham parikramya ca
abhivādya rāmaḥ lakṣmyā lokān virājayan ārūroha
12. Having been addressed thus, he (Rāma), after circumambulating and saluting that chariot, then mounted it, illuminating the worlds with his splendor.
तद्बभूवाद्भुतं युद्धं द्वैरथं लोमहर्षणम् ।
रामस्य च महाबाहो रावणस्य च रक्षसः ॥१३॥
13. tadbabhūvādbhutaṃ yuddhaṃ dvairathaṃ lomaharṣaṇam ,
rāmasya ca mahābāho rāvaṇasya ca rakṣasaḥ.
13. tat babhūva adbhutam yuddham dvairatham lomaharṣaṇam
rāmasya ca mahābāho rāvaṇasya ca rakṣasaḥ
13. tat yuddham dvairatham lomaharṣaṇam adbhutam
babhūva rāmasya mahābāho ca rāvaṇasya rakṣasaḥ ca
13. That battle, fought between two chariots, was astonishing and hair-raising; it was the battle of the mighty-armed Rāma and the demon Rāvaṇa.
स गान्धर्वेण गान्धर्वं दैवं दैवेन राघवः ।
अस्त्रं राक्षसराजस्य जघान परमास्त्रवित् ॥१४॥
14. sa gāndharveṇa gāndharvaṃ daivaṃ daivena rāghavaḥ ,
astraṃ rākṣasarājasya jaghāna paramāstravit.
14. saḥ gāndharveṇa gāndharvam daivam daivena rāghavaḥ
astram rākṣasarājasya jaghāna paramāstravit
14. saḥ paramāstravit rāghavaḥ rākṣasarājasya gāndharvam
astram gāndharveṇa daivam daivena jaghāna
14. That Rāghava, expert in supreme weapons, countered the Gandharva missile of the rākṣasa king with a Gandharva missile, and likewise, his divine missile with a divine missile.
अस्त्रं तु परमं घोरं राक्षसं राकसाधिपः ।
ससर्ज परमक्रुद्धः पुनरेव निशाचरः ॥१५॥
15. astraṃ tu paramaṃ ghoraṃ rākṣasaṃ rākasādhipaḥ ,
sasarja paramakruddhaḥ punareva niśācaraḥ.
15. astram tu paramam ghoram rākṣasam rākṣasa adhipaḥ
sasarja parama kruddhaḥ punaḥ eva niśācaraḥ
15. tu rākṣasa adhipaḥ niśācaraḥ parama kruddhaḥ
punaḥ eva paramam ghoram rākṣasam astram sasarja
15. But the lord of rākṣasas, that night-wanderer (niśācara), extremely enraged, again discharged a supreme and dreadful rākṣasa missile.
ते रावणधनुर्मुक्ताः शराः काञ्चनभूषणाः ।
अभ्यवर्तन्त काकुत्स्थं सर्पा भूत्वा महाविषाः ॥१६॥
16. te rāvaṇadhanurmuktāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ ,
abhyavartanta kākutsthaṃ sarpā bhūtvā mahāviṣāḥ.
16. te rāvaṇa dhanuḥ muktāḥ śarāḥ kāñcana bhūṣaṇāḥ
abhyavartanta kākutstham sarpāḥ bhūtvā mahā viṣāḥ
16. te rāvaṇa dhanuḥ muktāḥ kāñcana bhūṣaṇāḥ śarāḥ
mahā viṣāḥ sarpāḥ bhūtvā kākutstham abhyavartanta
16. Those golden-adorned arrows, released from Rāvaṇa's bow, became greatly venomous serpents and attacked Rāma (kākutstha).
ते दीप्तवदना दीप्तं वमन्तो ज्वलनं मुखैः ।
राममेवाभ्यवर्तन्त व्यादितास्या भयानकाः ॥१७॥
17. te dīptavadanā dīptaṃ vamanto jvalanaṃ mukhaiḥ ,
rāmamevābhyavartanta vyāditāsyā bhayānakāḥ.
17. te dīptavadanāḥ dīptam vamantaḥ jvalanam mukhaiḥ
rāmam eva abhyavartanta vyāditāsyāḥ bhayānakāḥ
17. te dīptavadanāḥ dīptam jvalanam mukhaiḥ vamantaḥ
vyāditāsyāḥ bhayānakāḥ rāmam eva abhyavartanta
17. Those, with blazing faces, vomiting blazing fire from their mouths, terrifying with wide-open jaws, attacked Rāma indeed.
तैर्वासुकिसमस्पर्शैर्दीप्तभोगैर्महाविषैः ।
दिशश्च संतताः सर्वाः प्रदिशश्च समावृताः ॥१८॥
18. tairvāsukisamasparśairdīptabhogairmahāviṣaiḥ ,
diśaśca saṃtatāḥ sarvāḥ pradiśaśca samāvṛtāḥ.
18. taiḥ vāsukisamasparśaiḥ dīptabhogaiḥ mahāviṣaiḥ
diśaḥ ca saṃtatāḥ sarvāḥ pradiśaḥ ca samāvṛtāḥ
18. taiḥ vāsukisamasparśaiḥ dīptabhogaiḥ mahāviṣaiḥ
sarvāḥ diśaḥ ca pradiśaḥ ca saṃtatāḥ samāvṛtāḥ
18. By those (serpents) with a touch like (the great nāga) Vāsuki, with shining hoods and potent venom, all the cardinal and intermediate directions were completely enveloped.
तान्दृष्ट्वा पन्नगान् रामः समापतत आहवे ।
अस्त्रं गारुत्मतं घोरं प्रादुश्चक्रे भयावहम् ॥१९॥
19. tāndṛṣṭvā pannagān rāmaḥ samāpatata āhave ,
astraṃ gārutmataṃ ghoraṃ prāduścakre bhayāvaham.
19. tān dṛṣṭvā pannagān rāmaḥ samāpatataḥ āhave
astram gārutmatam ghoram prāduś cakre bhayāvaham
19. rāmaḥ tān pannagān āhave samāpatataḥ dṛṣṭvā
ghoram bhayāvaham gārutmatam astram prāduś cakre
19. Having seen those serpents attacking in battle, Rāma manifested the terrible and terrifying Garuḍa (gāruḍa) weapon.
ते राघवधनुर्मुक्ता रुक्मपुङ्खाः शिखिप्रभाः ।
सुपर्णाः काञ्चना भूत्वा विचेरुः सर्पशत्रवः ॥२०॥
20. te rāghavadhanurmuktā rukmapuṅkhāḥ śikhiprabhāḥ ,
suparṇāḥ kāñcanā bhūtvā viceruḥ sarpaśatravaḥ.
20. te rāghavadhanurmuktāḥ rukmapuṅkhāḥ śikhiprabhāḥ
suparṇāḥ kāñcanāḥ bhūtvā vicerūḥ sarpaśatravaḥ
20. te rāghavadhanurmuktāḥ rukmapuṅkhāḥ śikhiprabhāḥ
kāñcanāḥ suparṇāḥ bhūtvā sarpaśatravaḥ vicerūḥ
20. Those (arrows), released from Rāma's bow, with golden shafts and the radiance of fire, transformed into golden eagles (suparṇā) and moved about as enemies of the serpents.
ते तान् सर्वाञ् शराञ्जघ्नुः सर्परूपान्महाजवान् ।
सुपर्णरूपा रामस्य विशिखाः कामरूपिणः ॥२१॥
21. te tān sarvāñ śarāñjaghnuḥ sarparūpānmahājavān ,
suparṇarūpā rāmasya viśikhāḥ kāmarūpiṇaḥ.
21. te tān sarvān śarān jaghnuḥ sarparūpān mahājavān
suparṇarūpāḥ rāmasya viśikhāḥ kāmarūpiṇaḥ
21. rāmasya viśikhāḥ te suparṇarūpāḥ kāmarūpiṇaḥ
tān sarvān sarparūpān mahājavān śarān jaghnuḥ
21. Rāma's arrows (viśikhāḥ), which had taken the form of eagles (suparṇā) and could assume any shape (kāmarūpiṇaḥ) at will, struck down all those swift enemy arrows that were in the form of serpents.
अस्त्रे प्रतिहते क्रुद्धो रावणो राक्षसाधिपः ।
अभ्यवर्षत्तदा रामं घोराभिः शरवृष्टिभिः ॥२२॥
22. astre pratihate kruddho rāvaṇo rākṣasādhipaḥ ,
abhyavarṣattadā rāmaṃ ghorābhiḥ śaravṛṣṭibhiḥ.
22. astre pratihate kruddhaḥ rāvaṇaḥ rākṣasādhipaḥ
abhyavarṣat tadā rāmam ghorābhiḥ śaravṛṣṭibhiḥ
22. When his missile was repelled, the enraged Ravana, lord of the rākṣasas, then showered Rama with terrible volleys of arrows.
ततः शरसहस्रेण राममक्लिष्टकारिणम् ।
अर्दयित्वा शरौघेण मातलिं प्रत्यविध्यत ॥२३॥
23. tataḥ śarasahasreṇa rāmamakliṣṭakāriṇam ,
ardayitvā śaraugheṇa mātaliṃ pratyavidhyata.
23. tataḥ śarasahasreṇa rāmam akliṣṭakāriṇam
ardayitvā śaraugheṇa mātaliṃ pratyavidhyata
23. Then, after tormenting the tireless Rama with a thousand arrows, he pierced Matali in return with a volley of arrows.
पातयित्वा रथोपस्थे रथात् केतुं च काञ्चनम् ।
ऐन्द्रानभिजघानाश्वाञ् शरजालेन रावणः ॥२४॥
24. pātayitvā rathopasthe rathāt ketuṃ ca kāñcanam ,
aindrānabhijaghānāśvāñ śarajālena rāvaṇaḥ.
24. pātayitvā rathopasthe rathāt ketuṃ ca kāñcanam
aindrān abhijaghāna aśvān śarajālena rāvaṇaḥ
24. Having knocked down the golden banner from the chariot onto its platform, Ravana then struck Indra's horses with a volley of arrows.
विषेदुर्देवगन्धर्वा दानवाश्चारणैः सह ।
राममार्तं तदा दृष्ट्वा सिद्धाश्च परमर्षयः ॥२५॥
25. viṣedurdevagandharvā dānavāścāraṇaiḥ saha ,
rāmamārtaṃ tadā dṛṣṭvā siddhāśca paramarṣayaḥ.
25. viṣeduḥ devagandharvāḥ dānavāḥ cāraṇaiḥ saha
rāmam ārtam tadā dṛṣṭvā siddhāḥ ca paramarṣayaḥ
25. Then, having seen Rama afflicted, the gods and gandharvas, the dānavas along with the cāraṇas, and the siddhas and great sages became dejected.
व्यथिता वानरेन्द्राश्च बभूवुः सविभीषणाः ।
रामचन्द्रमसं दृष्ट्वा ग्रस्तं रावणराहुणा ॥२६॥
26. vyathitā vānarendrāśca babhūvuḥ savibhīṣaṇāḥ ,
rāmacandramasaṃ dṛṣṭvā grastaṃ rāvaṇarāhuṇā.
26. vyathitāḥ vānaréndrāḥ ca babhūvuḥ sa-vibhīṣaṇāḥ
rāmacandramasam dṛṣṭvā grastam rāvaṇarāhuṇā
26. vānaréndrāḥ ca sa-vibhīṣaṇāḥ rāmacandramasam
rāvaṇarāhuṇā grastam dṛṣṭvā vyathitāḥ babhūvuḥ
26. The chiefs of the vānaras, along with Vibhīṣaṇa, became distressed after seeing Rāma, who was like the moon, seized (eclipsed) by Rāvaṇa, who was like Rāhu.
प्राजापत्यं च नक्षत्रं रोहिणीं शशिनः प्रियाम् ।
समाक्रम्य बुधस्तस्थौ प्रजानामशुभावहः ॥२७॥
27. prājāpatyaṃ ca nakṣatraṃ rohiṇīṃ śaśinaḥ priyām ,
samākramya budhastasthau prajānāmaśubhāvahaḥ.
27. prājāpatyam ca nakṣatram rohiṇīm śaśinaḥ priyām
samākramya budhaḥ tasthau prajānām aśubhāvahaḥ
27. ca budhaḥ prajānām aśubhāvahaḥ prājāpatyam
nakṣatram śaśinaḥ priyām rohiṇīm samākramya tasthau
27. And the planet Mercury (budha), boding ill for the people, having seized the constellation Rohiṇī - which is beloved by the moon and presided over by Prajāpati - took up its position.
सधूमपरिवृत्तोर्मिः प्रज्वलन्निव सागरः ।
उत्पपात तदा क्रुद्धः स्पृशन्निव दिवाकरम् ॥२८॥
28. sadhūmaparivṛttormiḥ prajvalanniva sāgaraḥ ,
utpapāta tadā kruddhaḥ spṛśanniva divākaram.
28. sa-dhūma-parivṛtta-ūrmiḥ prajvalan iva sāgaraḥ
utpapāta tadā kruddhaḥ spṛśan iva divākaram
28. tadā kruddhaḥ sāgaraḥ sa-dhūma-parivṛtta-ūrmiḥ
prajvalan iva divākaram spṛśan iva utpapāta
28. Then, enraged, the ocean (sāgara), with its smoky, swirling waves, as if blazing, surged upward, seemingly touching the sun.
शस्त्रवर्णः सुपरुषो मन्दरश्मिर्दिवाकरः ।
अदृश्यत कबन्धाङ्गः संसक्तो धूमकेतुना ॥२९॥
29. śastravarṇaḥ suparuṣo mandaraśmirdivākaraḥ ,
adṛśyata kabandhāṅgaḥ saṃsakto dhūmaketunā.
29. śastra-varṇaḥ su-paruṣaḥ manda-raśmiḥ divākaraḥ
adṛśyata kabandha-aṅgaḥ saṃsaktaḥ dhūmaketunā
29. divākaraḥ śastra-varṇaḥ su-paruṣaḥ manda-raśmiḥ
kabandha-aṅgaḥ dhūmaketunā saṃsaktaḥ adṛśyata
29. The sun (divākara) appeared with the color of a weapon, very harsh, and with dim rays. It was seen resembling a headless trunk, as it had become joined with a comet (dhūmaketu).
कोसलानां च नक्षत्रं व्यक्तमिन्द्राग्निदैवतम् ।
आक्रम्याङ्गारकस्तस्थौ विशाखामपि चाम्बरे ॥३०॥
30. kosalānāṃ ca nakṣatraṃ vyaktamindrāgnidaivatam ,
ākramyāṅgārakastasthau viśākhāmapi cāmbare.
30. kosalānām ca nakṣatram vyaktam indrāgnidaivatam
ākramya aṅgārakaḥ tasthau viśākhām api ca ambare
30. aṅgārakaḥ kosalānām ca indrāgnidaivatam vyaktam
nakṣatram viśākhām api ca ambare ākramya tasthau
30. Mars (Aṅgāraka), having taken over the constellation Viśākhā - which is clearly presided over by Indra and Agni and is associated with the Kosalas - stood prominently in the sky.
दशास्यो विंशतिभुजः प्रगृहीतशरासनः ।
अदृश्यत दशग्रीवो मैनाक इव पर्वतः ॥३१॥
31. daśāsyo viṃśatibhujaḥ pragṛhītaśarāsanaḥ ,
adṛśyata daśagrīvo maināka iva parvataḥ.
31. daśāsyaḥ viṃśatibhujaḥ pragṛhītaśarāsanaḥ
adṛśyata daśagrīvaḥ mainākaḥ iva parvataḥ
31. daśagrīvaḥ daśāsyaḥ viṃśatibhujaḥ
pragṛhītaśarāsanaḥ mainākaḥ parvataḥ iva adṛśyata
31. The ten-headed (daśāsya), twenty-armed (viṃśatibhuja) Rāvaṇa, holding his bow, appeared like Mount Maināka.
निरस्यमानो रामस्तु दशग्रीवेण रक्षसा ।
नाशकदभिसंधातुं सायकान् रणमूर्धनि ॥३२॥
32. nirasyamāno rāmastu daśagrīveṇa rakṣasā ,
nāśakadabhisaṃdhātuṃ sāyakān raṇamūrdhani.
32. nirasyamānaḥ rāmaḥ tu daśagrīveṇa rakṣasā na
aśakat abhisaṃdhātuṃ sāyakān raṇamūrdhani
32. tu daśagrīveṇa rakṣasā nirasyamānaḥ rāmaḥ
raṇamūrdhani sāyakān abhisaṃdhātuṃ na aśakat
32. But Rāma, being repelled by the demon (rakṣas) Rāvaṇa (daśagrīva), was unable to aim his arrows in the forefront of battle.
स कृत्वा भ्रुकुटीं क्रुद्धः किं चित् संरक्तलोचनः ।
जगाम सुमहाक्रोधं निर्दहन्निव चक्षुषा ॥३३॥
33. sa kṛtvā bhrukuṭīṃ kruddhaḥ kiṃ cit saṃraktalocanaḥ ,
jagāma sumahākrodhaṃ nirdahanniva cakṣuṣā.
33. sa kṛtvā bhrukuṭīm kruddhaḥ kim cit saṃraktalocanaḥ
jagāma sumahākrodham nirdahan iva cakṣuṣā
33. sa kruddhaḥ kim cit saṃraktalocanaḥ bhrukuṭīm
kṛtvā nirdahan iva cakṣuṣā sumahākrodham jagāma
33. Enraged, he frowned, his eyes somewhat reddened, and he attained immense anger, as if burning everything with his gaze.