Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

वाल्मीकि-रामायणम्       vālmīki-rāmāyaṇam - book-1, chapter-1

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
तपःस्वाध्यायनिरतं तपस्वी वाग्विदां वरम् ।
नारदं परिपप्रच्छ वाल्मीकिर्मुनिपुंगवम् ॥१॥
1. tapaḥsvādhyāyanirataṃ tapasvī vāgvidāṃ varam ,
nāradaṃ paripapraccha vālmīkirmunipuṃgavam.
1. tapaḥsvādhyāyaniratam tapasvī vāgvidām varam
nāradam paripapraccha vālmīkiḥ munipuṅgavam
1. vālmīkiḥ tapasvī nāradam tapaḥsvādhyāyaniratam
vāgvidām varam munipuṅgavam paripapraccha
1. The ascetic Vālmīki asked Nārada, who was devoted to spiritual discipline (tapas) and self-study, the foremost among speakers, and the best among sages.
को न्वस्मिन् साम्प्रतं लोके गुणवान् कश्च वीर्यवान् ।
धर्मज्ञश्च कृतज्ञश्च सत्यवाक्यो दृढव्रतः ॥२॥
2. ko nvasmin sāmprataṃ loke guṇavān kaśca vīryavān ,
dharmajñaśca kṛtajñaśca satyavākyo dṛḍhavrataḥ.
2. kaḥ nu asmin sāmpratam loke guṇavān kaḥ ca vīryavān
dharmajñaḥ ca kṛtajñaḥ ca satyavākyaḥ dṛḍhavrataḥ
2. asmin sāmpratam loke nu kaḥ guṇavān kaḥ ca vīryavān
dharmajñaḥ ca kṛtajñaḥ ca satyavākyaḥ dṛḍhavrataḥ
2. Who indeed, in this present world, is endowed with good qualities? Who is valorous? Who knows righteousness (dharma) and is grateful, truthful, and resolute in his vows?
चारित्रेण च को युक्तः सर्वभूतेषु को हितः ।
विद्वान् कः कः समर्थश्च कश्चैकप्रियदर्शनः ॥३॥
3. cāritreṇa ca ko yuktaḥ sarvabhūteṣu ko hitaḥ ,
vidvān kaḥ kaḥ samarthaśca kaścaikapriyadarśanaḥ.
3. cāritreṇa ca kaḥ yuktaḥ sarvabhūteṣu kaḥ hitaḥ
vidvān kaḥ kaḥ samarthaḥ ca kaḥ ca ekapriyadarśanaḥ
3. ca kaḥ cāritreṇa yuktaḥ kaḥ sarvabhūteṣu hitaḥ
kaḥ vidvān kaḥ samarthaḥ ca kaḥ ekapriyadarśanaḥ
3. And who is endowed with good character? Who is benevolent to all beings? Who is learned? Who is capable? And who is singularly pleasing to everyone's sight?
आत्मवान् को जितक्रोधो द्युतिमान् को ऽनसूयकः ।
कस्य बिभ्यति देवाश्च जातरोषस्य संयुगे ॥४॥
4. ātmavān ko jitakrodho dyutimān ko'nasūyakaḥ ,
kasya bibhyati devāśca jātaroṣasya saṃyuge.
4. ātmavān kaḥ jitakrodhaḥ dyutimān kaḥ anasūyakaḥ
kasya bibhyati devāḥ ca jātaroṣasya saṃyuge
4. kaḥ ātmavān kaḥ jitakrodhaḥ kaḥ dyutimān kaḥ
anasūyakaḥ ca kasya jātaroṣasya devāḥ saṃyuge bibhyati
4. Who is self-controlled (ātman)? Who has conquered anger? Who is radiant? And who is free from envy? Of whom do even the gods become afraid in battle when his wrath has arisen?
एतदिच्छाम्यहं श्रोतुं परं कौतूहलं हि मे ।
महर्षे त्वं समर्थो ऽसि ज्ञातुमेवंविधं नरम् ॥५॥
5. etadicchāmyahaṃ śrotuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me ,
maharṣe tvaṃ samartho'si jñātumevaṃvidhaṃ naram.
5. etat icchāmi ahaṃ śrotum param kautūhalam hi me |
maharṣe tvam samarthaḥ asi jñātum evaṃvidham naram
5. aham etat śrotum icchāmi hi me param kautūhalam maharṣe,
tvam evaṃvidham naram jñātum samarthaḥ asi
5. I indeed wish to hear this, for my curiosity is great. O great sage, you are capable of knowing about such a person.
श्रुत्वा चैतत्त्रिलोकज्ञो वाल्मीकेर्नारदो वचः ।
श्रूयतामिति चामन्त्र्य प्रहृष्टो वाक्यमब्रवीत् ॥६॥
6. śrutvā caitattrilokajño vālmīkernārado vacaḥ ,
śrūyatāmiti cāmantrya prahṛṣṭo vākyamabravīt.
6. śrutvā ca etat trilokajñaḥ vālmīkeḥ nāradaḥ vacaḥ |
śrūyatām iti ca āmantrya prahr̥ṣṭaḥ vākyam abravīt
6. ca trilokajñaḥ nāradaḥ vālmīkeḥ etat vacaḥ śrutvā ca iti śrūyatām āmantrya,
prahr̥ṣṭaḥ vākyam abravīt
6. And Narada, the knower of the three worlds, having heard these words from Valmiki, and addressing him with "Let it be heard," spoke the following words with great joy.
बहवो दुर्लभाश्चैव ये त्वया कीर्तिता गुणाः ।
मुने वक्ष्याम्यहं बुद्ध्वा तैर्युक्तः श्रूयतां नरः ॥७॥
7. bahavo durlabhāścaiva ye tvayā kīrtitā guṇāḥ ,
mune vakṣyāmyahaṃ buddhvā tairyuktaḥ śrūyatāṃ naraḥ.
7. bahavaḥ durlabhāḥ ca eva ye tvayā kīrtitāḥ guṇāḥ |
mune vakṣyāmi aham buddhvā taiḥ yuktaḥ śrūyatām naraḥ
7. mune,
tvayā ye bahavaḥ ca eva durlabhāḥ guṇāḥ kīrtitāḥ,
aham buddhvā vakṣyāmi taiḥ yuktaḥ naraḥ śrūyatām
7. O sage, having considered (buddhvā) those many and rare qualities which you have enumerated, I will now speak about the person endowed with them. Let that person be heard!
इक्ष्वाकुवंशप्रभवो रामो नाम जनैः श्रुतः ।
नियतात्मा महावीर्यो द्युतिमान्धृतिमान् वशी ॥८॥
8. ikṣvākuvaṃśaprabhavo rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ ,
niyatātmā mahāvīryo dyutimāndhṛtimān vaśī.
8. ikṣvākūvaṃśaprabhavaḥ rāmaḥ nāma janaiḥ śrutaḥ
| niyatātmā mahāvīryaḥ dyutimān dhṛtimān vaśī
8. rāmaḥ nāma ikṣvākūvaṃśaprabhavaḥ janaiḥ śrutaḥ
niyatātmā mahāvīryaḥ dyutimān dhṛtimān vaśī
8. He is named Rama, born in the Ikshvaku lineage, and renowned among people. He is self-controlled (ātman), immensely powerful, radiant, resolute, and master of his senses.
बुद्धिमान्नीतिमान् वाग्मी श्रीमाञ् शत्रुनिबर्हणः ।
विपुलांसो महाबाहुः कम्बुग्रीवो महाहनुः ॥९॥
9. buddhimānnītimān vāgmī śrīmāñ śatrunibarhaṇaḥ ,
vipulāṃso mahābāhuḥ kambugrīvo mahāhanuḥ.
9. buddhimān nītimān vāgmī śrīmān śatrunibarhaṇaḥ
vipulāṃsaḥ mahābāhuḥ kambugrīvaḥ mahāhanuḥ
9. buddhimān nītimān vāgmī śrīmān śatrunibarhaṇaḥ
vipulāṃsaḥ mahābāhuḥ kambugrīvaḥ mahāhanuḥ
9. He is intelligent, judicious, and eloquent. He is glorious and a vanquisher of enemies. He possesses broad shoulders, mighty arms, a conch-like neck, and a strong jaw.
महोरस्को महेष्वासो गूढजत्रुररिंदमः ।
आजानुबाहुः सुशिराः सुललाटः सुविक्रमः ॥१०॥
10. mahorasko maheṣvāso gūḍhajatrurariṃdamaḥ ,
ājānubāhuḥ suśirāḥ sulalāṭaḥ suvikramaḥ.
10. mahoraskaḥ maheṣvāsaḥ gūḍhajatruḥ ariṃdamaḥ
ājānubāhuḥ suśirāḥ sulalāṭaḥ suvikramaḥ
10. mahoraskaḥ maheṣvāsaḥ gūḍhajatruḥ ariṃdamaḥ
ājānubāhuḥ suśirāḥ sulalāṭaḥ suvikramaḥ
10. He is broad-chested, a mighty archer, with concealed collarbones, and a subduer of enemies. His arms extend to his knees, he has a well-formed head, a beautiful forehead, and great valor.
समः समविभक्ताङ्गः स्निग्धवर्णः प्रतापवान् ।
पीनवक्षा विशालाक्षो लक्ष्मीवाञ् शुभलक्षणः ॥११॥
11. samaḥ samavibhaktāṅgaḥ snigdhavarṇaḥ pratāpavān ,
pīnavakṣā viśālākṣo lakṣmīvāñ śubhalakṣaṇaḥ.
11. samaḥ samavibhaktāṅgaḥ snigdhavarṇaḥ pratāpavān
pīnavakṣāḥ viśālākṣaḥ lakṣmīvān śubhalakṣaṇaḥ
11. samaḥ samavibhaktāṅgaḥ snigdhavarṇaḥ pratāpavān
pīnavakṣāḥ viśālākṣaḥ lakṣmīvān śubhalakṣaṇaḥ
11. He is balanced, with perfectly proportioned limbs, and a lustrous complexion. He is majestic, stout-chested, large-eyed, endowed with auspiciousness, and possesses auspicious marks.
धर्मज्ञः सत्यसंधश्च प्रजानां च हिते रतः ।
यशस्वी ज्ञानसंपन्नः शुचिर्वश्यः समाधिमान् ॥१२॥
12. dharmajñaḥ satyasaṃdhaśca prajānāṃ ca hite rataḥ ,
yaśasvī jñānasaṃpannaḥ śucirvaśyaḥ samādhimān.
12. dharmajñaḥ satyasaṃdhaḥ ca prajānām ca hite rataḥ
yaśasvī jñānasaṃpannaḥ śuciḥ vaśyaḥ samādhimān
12. dharmajñaḥ satyasaṃdhaḥ ca prajānām ca hite rataḥ
yaśasvī jñānasaṃpannaḥ śuciḥ vaśyaḥ samādhimān
12. He is a knower of natural law (dharma), truthful in his pledges, and devoted to the welfare of the people. He is famous, endowed with knowledge, pure, self-controlled, and possesses deep concentration (samādhi).
रक्षिता जीवलोकस्य धर्मस्य परिरक्षिता ।
वेदवेदाङ्गतत्त्वज्ञो धनुर्वेदे च निष्ठितः ॥१३॥
13. rakṣitā jīvalokasya dharmasya parirakṣitā ,
vedavedāṅgatattvajño dhanurvede ca niṣṭhitaḥ.
13. rakṣitā jīvalokasya dharmasya parirakṣitā
vedavedāṅgatattvajñaḥ dhanurvede ca niṣṭhitaḥ
13. jīvalokasya rakṣitā dharmasya parirakṣitā
vedavedāṅgatattvajñaḥ ca dhanurvede niṣṭhitaḥ
13. He is the protector of the living world and the guardian of natural law (dharma). He knows the essence of the Vedas and their auxiliary disciplines (Vedangas), and is proficient in the science of archery (Dhanurveda).
सर्वशास्त्रार्थतत्त्वज्ञ स्मृतिमान्प्रतिभानवान् ।
सर्वलोकप्रियः साधुरदीनात्मा विचक्षणः ॥१४॥
14. sarvaśāstrārthatattvajña smṛtimānpratibhānavān ,
sarvalokapriyaḥ sādhuradīnātmā vicakṣaṇaḥ.
14. sarvaśāstrārthatattvajñaḥ smṛtimān pratibhānavān
sarvalokapriyaḥ sādhuḥ adīnātmā vicakṣaṇaḥ
14. sarvaśāstrārthatattvajñaḥ smṛtimān pratibhānavān
sarvalokapriyaḥ sādhuḥ adīnātmā vicakṣaṇaḥ
14. He knows the essence of the meaning of all scriptures, possesses excellent memory, and is ingenious. He is beloved by all people, virtuous, magnanimous (adīnātmā), and discerning.
सर्वदाभिगतः सद्भिः समुद्र इव सिन्धुभिः ।
आर्यः सर्वसमश्चैव सदैकप्रियदर्शनः ॥१५॥
15. sarvadābhigataḥ sadbhiḥ samudra iva sindhubhiḥ ,
āryaḥ sarvasamaścaiva sadaikapriyadarśanaḥ.
15. sarvadā abhigataḥ sadbhiḥ samudraḥ iva sindhubhiḥ
āryaḥ sarvasamaḥ ca eva sadaikapriyadarśanaḥ
15. sadbhiḥ samudraḥ sindhubhiḥ iva sarvadā abhigataḥ
āryaḥ sarvasamaḥ ca eva sadaikapriyadarśanaḥ
15. He is always approached by the virtuous, just as an ocean is approached by rivers. He is noble, impartial to all, and his appearance is always pleasing (sadaikapriyadarśana).
स च सर्वगुणोपेतः कौसल्यानन्दवर्धनः ।
समुद्र इव गाम्भीर्ये धैर्येण हिमवानिव ॥१६॥
16. sa ca sarvaguṇopetaḥ kausalyānandavardhanaḥ ,
samudra iva gāmbhīrye dhairyeṇa himavāniva.
16. saḥ ca sarvaguṇopetaḥ kausalyānandavardhanaḥ
samudraḥ iva gāmbhīrye dhairyeṇa himavān iva
16. saḥ ca sarvaguṇopetaḥ kausalyānandavardhanaḥ
gāmbhīrye samudraḥ iva dhairyeṇa himavān iva
16. And he, endowed with all good qualities, is the delight of Kaushalya. He is like the ocean in depth and like the Himalayas in fortitude.
विष्णुना सदृशो वीर्ये सोमवत् प्रियदर्शनः ।
कालाग्निसदृशः क्रोधे क्षमया पृथिवीसमः ॥१७॥
17. viṣṇunā sadṛśo vīrye somavat priyadarśanaḥ ,
kālāgnisadṛśaḥ krodhe kṣamayā pṛthivīsamaḥ.
17. viṣṇunā sadṛśaḥ vīrye somavat priyadarśanaḥ
kālāgnisadṛśaḥ krodhe kṣamayā pṛthivīsamaḥ
17. viṣṇunā sadṛśaḥ vīrye somavat priyadarśanaḥ
kālāgnisadṛśaḥ krodhe kṣamayā pṛthivīsamaḥ
17. He was equal to Vishnu in valor, and his appearance was pleasing like the moon. In wrath, he was like the fire of destruction, and in forgiveness, he was equal to the earth.
धनदेन समस्त्यागे सत्ये धर्म इवापरः ।
तमेवंगुणसंपन्नं रामं सत्यपराक्रमम् ॥१८॥
18. dhanadena samastyāge satye dharma ivāparaḥ ,
tamevaṃguṇasaṃpannaṃ rāmaṃ satyaparākramam.
18. dhanadena samaḥ tyāge satye dharmaḥ iva aparaḥ
tam evam guṇasaṃpannam rāmam satyaparākramam
18. dhanadena samaḥ tyāge satye aparaḥ dharmaḥ iva
tam rāmam evam guṇasaṃpannam satyaparākramam
18. He was equal to Kubera in generosity, and in truth, he was like another embodiment of natural law (dharma). That Rama, endowed with such virtues, whose valor was truth itself...
ज्येष्ठं श्रेष्ठगुणैर्युक्तं प्रियं दशरथः सुतम् ।
यौवराज्येन संयोक्तुमैच्छत् प्रीत्या महीपतिः ॥१९॥
19. jyeṣṭhaṃ śreṣṭhaguṇairyuktaṃ priyaṃ daśarathaḥ sutam ,
yauvarājyena saṃyoktumaicchat prītyā mahīpatiḥ.
19. jyeṣṭham śreṣṭhaguṇaiḥ yuktam priyam daśarathaḥ
sutam yauvarājyena saṃyoktum aicchat prītyā mahīpatiḥ
19. mahīpatiḥ daśarathaḥ prītyā jyeṣṭham priyam sutam
śreṣṭhaguṇaiḥ yuktam yauvarājyena saṃyoktum aicchat
19. King Dasharatha (mahīpati), with affection, desired to appoint his eldest and dear son, who was endowed with excellent qualities, to the position of crown prince (yauvarājya).
तस्याभिषेकसंभारान्दृष्ट्वा भार्याथ कैकयी ।
पूर्वं दत्तवरा देवी वरमेनमयाचत ।
विवासनं च रामस्य भरतस्याभिषेचनम् ॥२०॥
20. tasyābhiṣekasaṃbhārāndṛṣṭvā bhāryātha kaikayī ,
pūrvaṃ dattavarā devī varamenamayācata ,
vivāsanaṃ ca rāmasya bharatasyābhiṣecanam.
20. tasya abhiṣekasaṃbhārān dṛṣṭvā
bhāryā atha kaikeyī pūrvam dattavarā
devī varam enam ayācata vivāsanam
ca rāmasya bharatasya abhiṣecanam
20. atha tasya abhiṣekasaṃbhārān dṛṣṭvā
bhāryā devī kaikeyī pūrvam
dattavarā enam varam ayācata ca rāmasya
vivāsanam bharatasya abhiṣecanam
20. Then, having seen the preparations for Rama's consecration, his wife, Queen Kaikeyī, who had previously been granted boons, asked for these very boons: the exile of Rama and the anointing of Bharata.
स सत्यवचनाद् राजा धर्मपाशेन संयतः ।
विवासयामास सुतं रामं दशरथः प्रियम् ॥२१॥
21. sa satyavacanād rājā dharmapāśena saṃyataḥ ,
vivāsayāmāsa sutaṃ rāmaṃ daśarathaḥ priyam.
21. sa satyavacanāt rājā dharmapāśena saṃyataḥ
vivāsayāmāsa sutam rāmam daśarathaḥ priyam
21. daśarathaḥ rājā sa satyavacanāt dharmapāśena
saṃyataḥ priyam sutam rāmam vivāsayāmāsa
21. King Dasharatha, restrained by the commitment (dharma) of his truthful promise, banished his beloved son, Rama.
स जगाम वनं वीरः प्रतिज्ञामनुपालयन् ।
पितुर्वचननिर्देशात् कैकेय्याः प्रियकारणात् ॥२२॥
22. sa jagāma vanaṃ vīraḥ pratijñāmanupālayan ,
piturvacananirdeśāt kaikeyyāḥ priyakāraṇāt.
22. sa jagāma vanam vīraḥ pratijñām anupālayan
pituḥ vacananirdeśāt kaikeyyaḥ priyakāraṇāt
22. sa vīraḥ pratijñām anupālayan pituḥ vacananirdeśāt
kaikeyyaḥ priyakāraṇāt vanam jagāma
22. That hero (Rama) went to the forest, observing the promise, due to his father's instruction and to fulfill Kaikeyi's desire.
तं व्रजन्तं प्रियो भ्राता लक्ष्मणो ऽनुजगाम ह ।
स्नेहाद्विनयसंपन्नः सुमित्रानन्दवर्धनः ॥२३॥
23. taṃ vrajantaṃ priyo bhrātā lakṣmaṇo'nujagāma ha ,
snehādvinayasaṃpannaḥ sumitrānandavardhanaḥ.
23. tam vrajantam priyaḥ bhrātā lakṣmaṇaḥ anujagāma
ha snehāt vinayasaṃpannaḥ sumitrānandavardhanaḥ
23. priyaḥ bhrātā lakṣmaṇaḥ snehāt vinayasaṃpannaḥ
sumitrānandavardhanaḥ tam vrajantam ha anujagāma
23. Indeed, his beloved brother Lakshmana, filled with humility and increasing Sumitra's joy, followed him (Rama) out of deep affection as he departed.
सर्वलक्षणसंपन्ना नारीणामुत्तमा वधूः ।
सीताप्यनुगता रामं शशिनं रोहिणी यथा ॥२४॥
24. sarvalakṣaṇasaṃpannā nārīṇāmuttamā vadhūḥ ,
sītāpyanugatā rāmaṃ śaśinaṃ rohiṇī yathā.
24. sarvalakṣaṇasaṃpannā nārīṇām uttamā vadhūḥ
sītā api anugatā rāmam śaśinam rohiṇī yathā
24. sarvalakṣaṇasaṃpannā nārīṇām uttamā vadhūḥ
sītā api rāmam anugatā yathā rohiṇī śaśinam
24. Sita, the excellent bride among women, endowed with all auspicious characteristics, also followed Rama, just as Rohini follows the moon.
पौरैरनुगतो दूरं पित्रा दशरथेन च ।
शृङ्गवेरपुरे सूतं गङ्गाकूले व्यसर्जयत् ॥२५॥
25. paurairanugato dūraṃ pitrā daśarathena ca ,
śṛṅgaverapure sūtaṃ gaṅgākūle vyasarjayat.
25. pauraiḥ anugataḥ dūram pitrā daśarathena ca
śṛṅgaverapure sūtam gaṅgākūle vyasarjayat
25. pauraiḥ ca pitrā daśarathena dūram anugataḥ
śṛṅgaverapure gaṅgākūle sūtam vyasarjayat
25. Having been followed a long distance by the citizens and by his father Dasharatha, he dismissed the charioteer on the bank of the Ganga at Shringaverapura.
ते वनेन वनं गत्वा नदीस्तीर्त्वा बहूदकाः ।
चित्रकूटमनुप्राप्य भरद्वाजस्य शासनात् ॥२६॥
26. te vanena vanaṃ gatvā nadīstīrtvā bahūdakāḥ ,
citrakūṭamanuprāpya bharadvājasya śāsanāt.
26. te vanena vanam gatvā nadīḥ tīrtvā bahūdakāḥ
citrakūṭam anuprāpya bharadvājasya śāsanāt
26. te vanena vanam gatvā nadīḥ tīrtvā bahūdakāḥ
bharadvājasya śāsanāt citrakūṭam anuprāpya
26. Having journeyed from forest to forest and crossed rivers, they, now having plenty of water, reached Chitrakuta by the command of Bharadvaja.
रम्यमावसथं कृत्वा रममाणा वने त्रयः ।
देवगन्धर्वसंकाशास्तत्र ते न्यवसन् सुखम् ॥२७॥
27. ramyamāvasathaṃ kṛtvā ramamāṇā vane trayaḥ ,
devagandharvasaṃkāśāstatra te nyavasan sukham.
27. ramyam āvasatham kṛtvā ramamāṇāḥ vane trayaḥ
devagandharvasaṃkāśāḥ tatra te nyavasan sukham
27. te trayaḥ devagandharvasaṃkāśāḥ ramyam āvasatham
kṛtvā vane ramamāṇāḥ tatra sukham nyavasan
27. Having built a beautiful dwelling, the three (Rama, Sita, Lakshmana), resembling gods and Gandharvas, dwelt there happily, delighting themselves in the forest.
चित्रकूटं गते रामे पुत्रशोकातुरस्तदा ।
राजा दशरथः स्वर्गं जगाम विलपन् सुतम् ॥२८॥
28. citrakūṭaṃ gate rāme putraśokāturastadā ,
rājā daśarathaḥ svargaṃ jagāma vilapan sutam.
28. citrakūṭam gate rāme putraśokāturaḥ tadā
rājā daśarathaḥ svargam jagāma vilapan sutam
28. tadā rāme citrakūṭam gate rājā daśarathaḥ
putraśokāturaḥ sutam vilapan svargam jagāma
28. When Rama had departed for Chitrakuta, King Dasharatha, then afflicted by grief for his son, went to heaven, lamenting for him.
मृते तु तस्मिन्भरतो वसिष्ठप्रमुखैर्द्विजैः ।
नियुज्यमानो राज्याय नैच्छद् राज्यं महाबलः ।
स जगाम वनं वीरो रामपादप्रसादकः ॥२९॥
29. mṛte tu tasminbharato vasiṣṭhapramukhairdvijaiḥ ,
niyujyamāno rājyāya naicchad rājyaṃ mahābalaḥ ,
sa jagāma vanaṃ vīro rāmapādaprasādakaḥ.
29. mṛte tu tasmin bharataḥ vasiṣṭhapramukhaiḥ
dvijaiḥ niyujyamānaḥ rājyāya
na aicchat rājyam mahābalaḥ saḥ
jagāma vanam vīraḥ rāmapādaprasādakaḥ
29. tasmin mṛte tu vasiṣṭhapramukhaiḥ
dvijaiḥ rājyāya niyujyamānaḥ mahābalaḥ
bharataḥ rājyam na aicchat saḥ
vīraḥ rāmapādaprasādakaḥ vanam jagāma
29. But when Dasharatha died, the mighty Bharata, though being appointed to the kingdom by the Brahmins (dvijaiḥ) led by Vasiṣṭha, did not desire the kingdom. That hero went to the forest, seeking to propitiate Rama's feet.
पादुके चास्य राज्याय न्यासं दत्त्वा पुनः पुनः ।
निवर्तयामास ततो भरतं भरताग्रजः ॥३०॥
30. pāduke cāsya rājyāya nyāsaṃ dattvā punaḥ punaḥ ,
nivartayāmāsa tato bharataṃ bharatāgrajaḥ.
30. pāduke ca asya rājyāya nyāsam dattvā punaḥ
punaḥ nivartayāmāsa tataḥ bharatam bharatāgrajaḥ
30. bharatāgrajaḥ asya pāduke rājyāya nyāsam punaḥ
punaḥ dattvā tataḥ bharatam nivartayāmāsa
30. And, giving his two sandals (pāduke) as a repeated trust (nyāsa) for the kingdom, Rama, the elder brother of Bharata, then made Bharata return from there.
स काममनवाप्यैव रामपादाव् उपस्पृशन् ।
नन्दिग्रामे ऽकरोद् राज्यं रामागमनकाङ्क्षया ॥३१॥
31. sa kāmamanavāpyaiva rāmapādāv upaspṛśan ,
nandigrāme'karod rājyaṃ rāmāgamanakāṅkṣayā.
31. saḥ kāmam anavāpya eva rāmapādau upaspṛśan
nandigrāme akarot rājyam rāmāgamanakāṅkṣayā
31. saḥ kāmam anavāpya eva rāmapādau upaspṛśan
nandigrāme rāmāgamanakāṅkṣayā rājyam akarot
31. He (Bharata), even without achieving his desire, touched Rama's feet (sandals) and ruled the kingdom in Nandigrama, longing for Rama's return.
रामस्तु पुनरालक्ष्य नागरस्य जनस्य च ।
तत्रागमनमेकाग्रे दण्डकान्प्रविवेश ह ॥३२॥
32. rāmastu punarālakṣya nāgarasya janasya ca ,
tatrāgamanamekāgre daṇḍakānpraviveśa ha.
32. rāmaḥ tu punaḥ ālakṣya nāgarasya janasya ca
tatra āgamanam ekāgre daṇḍakān praviveśa ha
32. rāmaḥ tu punaḥ nāgarasya janasya ca tatra
ekāgre āgamanam ālakṣya daṇḍakān ha praviveśa
32. But Rama, having again observed the focused arrival of the city people (janasya) there, indeed entered the Daṇḍaka forest.
विराधं राक्षसं हत्वा शरभङ्गं ददर्श ह ।
सुतीक्ष्णं चाप्यगस्त्यं च अगस्त्य भ्रातरं तथा ॥३३॥
33. virādhaṃ rākṣasaṃ hatvā śarabhaṅgaṃ dadarśa ha ,
sutīkṣṇaṃ cāpyagastyaṃ ca agastya bhrātaraṃ tathā.
33. virādham rākṣasam hatvā śarabhaṅgam dadarśa ha
sutīkṣṇam ca api agastyam ca agastya bhrātaram tathā
33. virādham rākṣasam hatvā śarabhaṅgam sutīkṣṇam ca
api agastyam ca agastya bhrātaram tathā dadarśa ha
33. Having killed the demon (rākṣasa) Virādha, he then saw Śarabhaṅga, and Sutīkṣṇa, and Agastya, and also Agastya's brother.
अगस्त्यवचनाच्चैव जग्राहैन्द्रं शरासनम् ।
खड्गं च परमप्रीतस्तूणी चाक्षयसायकौ ॥३४॥
34. agastyavacanāccaiva jagrāhaindraṃ śarāsanam ,
khaḍgaṃ ca paramaprītastūṇī cākṣayasāyakau.
34. agastyavacanāt ca eva jagrāha aindram śarāsanam
khaḍgam ca paramaprītaḥ tūṇī ca akṣayasāyakau
34. agastyavacanāt ca eva paramaprītaḥ aindram
śarāsanam khaḍgam ca tūṇī akṣayasāyakau ca jagrāha
34. And indeed, at the word of Agastya, he took Indra's bow, and a sword, and, being exceedingly pleased, two inexhaustible quivers.
वसतस्तस्य रामस्य वने वनचरैः सह ।
ऋषयो ऽभ्यागमन् सर्वे वधायासुररक्षसाम् ॥३५॥
35. vasatastasya rāmasya vane vanacaraiḥ saha ,
ṛṣayo'bhyāgaman sarve vadhāyāsurarakṣasām.
35. vasataḥ tasya rāmasya vane vanacaraiḥ saha
ṛṣayaḥ abhyāgaman sarve vadhāya asurarākṣasām
35. vane vanacaraiḥ saha vasataḥ tasya rāmasya
sarve ṛṣayaḥ asurarākṣasām vadhāya abhyāgaman
35. While that Rāma was residing in the forest with the forest-dwellers, all the sages approached him for the destruction of the Asuras and Rākṣasas.
तेन तत्रैव वसता जनस्थाननिवासिनी ।
विरूपिता शूर्पणखा राक्षसी कामरूपिणी ॥३६॥
36. tena tatraiva vasatā janasthānanivāsinī ,
virūpitā śūrpaṇakhā rākṣasī kāmarūpiṇī.
36. tena tatra eva vasatā janasthānanivāsinī
virūpitā śūrpaṇakhā rākṣasī kāmarūpiṇī
36. tena tatra eva vasatā janasthānanivāsinī
kāmarūpiṇī rākṣasī śūrpaṇakhā virūpitā
36. By him, while residing there itself, Śūrpaṇakhā, the demoness (rākṣasī), who dwelt in Janasthāna and could change her form at will, was disfigured.
ततः शूर्पणखावाक्यादुद्युक्तान् सर्वराक्षसान् ।
खरं त्रिशिरसं चैव दूषणं चैव राक्षसं ॥३७॥
37. tataḥ śūrpaṇakhāvākyādudyuktān sarvarākṣasān ,
kharaṃ triśirasaṃ caiva dūṣaṇaṃ caiva rākṣasaṃ.
37. tataḥ śūrpaṇakhā-vākyāt udyuktān sarvarākṣasān
kharam triśirasam ca eva dūṣaṇam ca eva rākṣasam
37. tataḥ śūrpaṇakhā-vākyāt udyuktān sarvarākṣasān
kharam triśirasam ca eva dūṣaṇam ca eva rākṣasam
37. Then, prompted by Śūrpaṇakhā's words, all the roused demons - Khara, Triśiras, and indeed the demon Dūṣaṇa -
निजघान रणे रामस्तेषां चैव पदानुगान् ।
रक्षसां निहतान्यासन् सहस्राणि चतुर्दश ॥३८॥
38. nijaghāna raṇe rāmasteṣāṃ caiva padānugān ,
rakṣasāṃ nihatānyāsan sahasrāṇi caturdaśa.
38. nijaghāna raṇe rāmaḥ teṣām ca eva padānugān
rakṣasām nihatāni āsan sahasrāṇi caturdaśa
38. rāmaḥ raṇe teṣām ca eva padānugān nijaghāna
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasām nihatāni āsan
38. Rāma killed them and their followers in battle. Fourteen thousand of these demons were slain.
ततो ज्ञातिवधं श्रुत्वा रावणः क्रोधमूर्छितः ।
सहायं वरयामास मारीचं नाम राक्षसं ॥३९॥
39. tato jñātivadhaṃ śrutvā rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ ,
sahāyaṃ varayāmāsa mārīcaṃ nāma rākṣasaṃ.
39. tataḥ jñātivadham śrutvā rāvaṇaḥ krodhamūrcchitaḥ
sahāyam varayāmāsa mārīcam nāma rākṣasam
39. tataḥ jñātivadham śrutvā krodhamūrcchitaḥ
rāvaṇaḥ mārīcam nāma rākṣasam sahāyam varayāmāsa
39. Then, having heard of the slaying of his kinsmen, Rāvaṇa, overcome with rage, sought the demon named Mārica as an ally.
वार्यमाणः सुबहुशो मारीचेन स रावणः ।
न विरोधो बलवता क्षमो रावण तेन ते ॥४०॥
40. vāryamāṇaḥ subahuśo mārīcena sa rāvaṇaḥ ,
na virodho balavatā kṣamo rāvaṇa tena te.
40. vāryamāṇaḥ subahuśaḥ mārīcena saḥ rāvaṇaḥ
na virodhaḥ balavatā kṣamaḥ rāvaṇa tena te
40. saḥ rāvaṇaḥ mārīcena subahuśaḥ vāryamāṇaḥ
rāvaṇa balavatā tena virodhaḥ te na kṣamaḥ
40. Though Rāvaṇa was repeatedly restrained by Mārica, [Mārica warned him]: "O Rāvaṇa, conflict with a powerful one like him (Rāma) is not advisable for you."
अनादृत्य तु तद्वाक्यं रावणः कालचोदितः ।
जगाम सहमारीचस्तस्याश्रमपदं तदा ॥४१॥
41. anādṛtya tu tadvākyaṃ rāvaṇaḥ kālacoditaḥ ,
jagāma sahamārīcastasyāśramapadaṃ tadā.
41. anādṛtya tu tat vākyam rāvaṇaḥ kālacoditaḥ
jagāma saha-mārīcaḥ tasya āśramapadam tadā
41. rāvaṇaḥ kālacoditaḥ tu tat vākyam anādṛtya
tadā saha-mārīcaḥ tasya āśramapadam jagāma
41. Disregarding that advice, Rāvaṇa, driven by destiny (kāla), then went to her hermitage along with Mārīca.
तेन मायाविना दूरमपवाह्य नृपात्मजौ ।
जहार भार्यां रामस्य गृध्रं हत्वा जटायुषम् ॥४२॥
42. tena māyāvinā dūramapavāhya nṛpātmajau ,
jahāra bhāryāṃ rāmasya gṛdhraṃ hatvā jaṭāyuṣam.
42. tena māyāvinā dūram apavāhya nṛpātmajau jahāra
bhāryām rāmasya gṛdhram hatvā jaṭāyuṣam
42. tena māyāvinā nṛpātmajau dūram apavāhya
gṛdhram jaṭāyuṣam hatvā rāmasya bhāryām jahāra
42. That magician having lured the two princes far away, (Rāvaṇa) abducted Rāma's wife after killing the vulture Jaṭāyu.
गृध्रं च निहतं दृष्ट्वा हृतां श्रुत्वा च मैथिलीम् ।
राघवः शोकसंतप्तो विललापाकुलेन्द्रियः ॥४३॥
43. gṛdhraṃ ca nihataṃ dṛṣṭvā hṛtāṃ śrutvā ca maithilīm ,
rāghavaḥ śokasaṃtapto vilalāpākulendriyaḥ.
43. gṛdhram ca nihatam dṛṣṭvā hṛtām śrutvā ca maithilīm
rāghavaḥ śokasaṃtaptaḥ vilalāpa ākulendriyaḥ
43. rāghavaḥ gṛdhram nihatam ca dṛṣṭvā maithilīm hṛtām
ca śrutvā śokasaṃtaptaḥ ākulendriyaḥ vilalāpa
43. And seeing the vulture killed, and hearing that Maithilī (Sītā) had been abducted, Rāghava (Rāma), afflicted with sorrow, lamented with agitated senses.
ततस्तेनैव शोकेन गृध्रं दग्ध्वा जटायुषम् ।
मार्गमाणो वने सीतां राक्षसं संददर्श ह ॥४४॥
44. tatastenaiva śokena gṛdhraṃ dagdhvā jaṭāyuṣam ,
mārgamāṇo vane sītāṃ rākṣasaṃ saṃdadarśa ha.
44. tataḥ tena eva śokena gṛdhram dagdhvā jaṭāyuṣam
mārgamāṇaḥ vane sītām rākṣasam saṃdadarśa ha
44. tataḥ tena eva śokena gṛdhram jaṭāyuṣam dagdhvā
vane sītām mārgamāṇaḥ rākṣasam saṃdadarśa ha
44. Then, with that very sorrow, having cremated the vulture Jaṭāyu, and searching for Sītā in the forest, he indeed saw a demon.
कबन्धं नाम रूपेण विकृतं घोरदर्शनम् ।
तं निहत्य महाबाहुर्ददाह स्वर्गतश्च सः ॥४५॥
45. kabandhaṃ nāma rūpeṇa vikṛtaṃ ghoradarśanam ,
taṃ nihatya mahābāhurdadāha svargataśca saḥ.
45. kabandhaṃ nāma rūpeṇa vikṛtaṃ ghoradarśanam
tam nihatya mahābāhuḥ dadāha svargataḥ ca saḥ
45. mahābāhuḥ tam kabandhaṃ nāma rūpeṇa vikṛtaṃ
ghoradarśanam nihatya dadāha ca saḥ svargataḥ
45. Having killed that Kabandha, who was deformed in appearance and terrible to behold, the mighty-armed one (Rama) cremated him, and he (Kabandha) then ascended to heaven.
स चास्य कथयामास शबरीं धर्मचारिणीम् ।
श्रमणीं धर्मनिपुणामभिगच्छेति राघव ।
सो ऽभ्यगच्छन्महातेजाः शबरीं शत्रुसूदनः ॥४६॥
46. sa cāsya kathayāmāsa śabarīṃ dharmacāriṇīm ,
śramaṇīṃ dharmanipuṇāmabhigaccheti rāghava ,
so'bhyagacchanmahātejāḥ śabarīṃ śatrusūdanaḥ.
46. saḥ ca asya kathayāmāsa śabarīm
dharmacāriṇīm śramaṇīm dharmanipuṇām
abhigaccha iti rāghava saḥ abhyagacchan
mahātejāḥ śabarīm śatrusūdanaḥ
46. ca saḥ asya kathayāmāsa iti: "rāghava śabarīm dharmacāriṇīm śramaṇīm dharmanipuṇām abhigaccha.
" saḥ mahātejāḥ śatrusūdanaḥ śabarīm abhyagacchan.
46. And he (Kabandha) told him (Rama), "O Raghava, go to Shabari, an ascetic woman who practices righteousness (dharma) and is skilled in (dharma)." That glorious slayer of foes (Rama) then went to Shabari.
शबर्या पूजितः सम्यग् रामो दशरथात्मजः ।
पम्पातीरे हनुमता संगतो वानरेण ह ॥४७॥
47. śabaryā pūjitaḥ samyag rāmo daśarathātmajaḥ ,
pampātīre hanumatā saṃgato vānareṇa ha.
47. śabaryā pūjitaḥ samyak rāmaḥ daśarathātmajaḥ
pampātīre hanumatā saṅgataḥ vānareṇa ha
47. daśarathātmajaḥ rāmaḥ śabaryā samyak pūjitaḥ
hanumatā vānareṇa pampātīre saṅgataḥ ha
47. Duly honored by Shabari, Rama, the son of Dasharatha, met Hanuman, the monkey, on the bank of Pampa.
हनुमद्वचनाच्चैव सुग्रीवेण समागतः ।
सुग्रीवाय च तत् सर्वं शंसद् रामो महाबलः ॥४८॥
48. hanumadvacanāccaiva sugrīveṇa samāgataḥ ,
sugrīvāya ca tat sarvaṃ śaṃsad rāmo mahābalaḥ.
48. hanumatvacanāt ca eva sugrīveṇa samāgataḥ
sugrīvāya ca tat sarvam śaṃsat rāmaḥ mahābalaḥ
48. ca eva hanumatvacanāt sugrīveṇa samāgataḥ.
ca mahābalaḥ rāmaḥ sugrīvāya tat sarvam śaṃsat.
48. And indeed, by the words of Hanuman, he (Rama) met with Sugriva. Then, the mighty Rama narrated all those events to Sugriva.
ततो वानरराजेन वैरानुकथनं प्रति ।
रामायावेदितं सर्वं प्रणयाद्दुःखितेन च ।
वालिनश्च बलं तत्र कथयामास वानरः ॥४९॥
49. tato vānararājena vairānukathanaṃ prati ,
rāmāyāveditaṃ sarvaṃ praṇayādduḥkhitena ca ,
vālinaśca balaṃ tatra kathayāmāsa vānaraḥ.
49. tataḥ vānararājena vairānukathanaṃ
prati rāmāya āveditaṃ sarvaṃ
praṇayāt duḥkhitena ca vālinaḥ ca
balaṃ tatra kathayāmāsa vānaraḥ
49. tataḥ vānararājena duḥkhitena ca
praṇayāt sarvaṃ vairānukathanaṃ
prati rāmāya āveditaṃ tatra ca
vānaraḥ vālinaḥ balaṃ kathayāmāsa
49. Then, out of affection and distress, the monkey king (Sugriva) reported everything to Rama concerning the narration of his enmity (vaira). There, the monkey also recounted the strength of Vali.
प्रतिज्ञातं च रामेण तदा वालिवधं प्रति ।
सुग्रीवः शङ्कितश्चासीन्नित्यं वीर्येण राघवे ॥५०॥
50. pratijñātaṃ ca rāmeṇa tadā vālivadhaṃ prati ,
sugrīvaḥ śaṅkitaścāsīnnityaṃ vīryeṇa rāghave.
50. pratijñātaṃ ca rāmeṇa tadā vālivadhaṃ prati
sugrīvaḥ śaṅkitaḥ ca āsīt nityaṃ vīryeṇa rāghave
50. tadā ca rāmeṇa vālivadhaṃ prati pratijñātaṃ
sugrīvaḥ ca nityaṃ rāghave vīryeṇa śaṅkitaḥ āsīt
50. And then, Rama vowed to slay Vali. However, Sugriva was always apprehensive regarding the strength (vīrya) of Rama (Raghava).
राघवः प्रत्ययार्थं तु दुन्दुभेः कायमुत्तमम् ।
पादाङ्गुष्ठेन चिक्षेप संपूर्णं दशयोजनम् ॥५१॥
51. rāghavaḥ pratyayārthaṃ tu dundubheḥ kāyamuttamam ,
pādāṅguṣṭhena cikṣepa saṃpūrṇaṃ daśayojanam.
51. rāghavaḥ pratyayārthaṃ tu dundubheḥ kāyam uttamam
pādāṅguṣṭhena cikṣepa saṃpūrṇaṃ daśayojanam
51. tu rāghavaḥ pratyayārthaṃ pādāṅguṣṭhena dundubheḥ
uttamam kāyam saṃpūrṇaṃ daśayojanam cikṣepa
51. To inspire confidence, Rama (Raghava) then hurled the excellent body of Dundubhi a full ten yojanas with his big toe.
बिभेद च पुनः सालान् सप्तैकेन महेषुणा ।
गिरिं रसातलं चैव जनयन्प्रत्ययं तदा ॥५२॥
52. bibheda ca punaḥ sālān saptaikena maheṣuṇā ,
giriṃ rasātalaṃ caiva janayanpratyayaṃ tadā.
52. bibheda ca punaḥ sālān sapta ekena maheṣuṇā
giriṃ rasātalaṃ ca eva janayan pratyayaṃ tadā
52. ca punaḥ tadā (saḥ) ekena maheṣuṇā sapta sālān giriṃ
ca eva rasātalaṃ bibheda (evam) pratyayaṃ janayan
52. And then, with a single great arrow, he pierced seven Sala trees, as well as the mountain and even the netherworld (rasātala), thereby generating conviction at that time.
ततः प्रीतमनास्तेन विश्वस्तः स महाकपिः ।
किष्किन्धां रामसहितो जगाम च गुहां तदा ॥५३॥
53. tataḥ prītamanāstena viśvastaḥ sa mahākapiḥ ,
kiṣkindhāṃ rāmasahito jagāma ca guhāṃ tadā.
53. tataḥ prītamanaḥ tena viśvastaḥ saḥ mahākapiḥ
kiṣkindhām rāmasahitaḥ jagāma ca guhām tadā
53. tataḥ saḥ mahākapiḥ tena viśvastaḥ prītamanaḥ
rāmasahitaḥ kiṣkindhām guhām ca tadā jagāma
53. Then, that great monkey (Sugriva), with a pleased mind and having gained confidence through Rama, went to Kishkindha, the cave city, accompanied by Rama at that time.
ततो ऽगर्जद्धरिवरः सुग्रीवो हेमपिङ्गलः ।
तेन नादेन महता निर्जगाम हरीश्वरः ॥५४॥
54. tato'garjaddharivaraḥ sugrīvo hemapiṅgalaḥ ,
tena nādena mahatā nirjagāma harīśvaraḥ.
54. tataḥ agarjat harivaraḥ sugrīvaḥ hemapiṅgalaḥ
tena nādena mahatā nirjagāma harīśvaraḥ
54. tataḥ hemapiṅgalaḥ harivaraḥ sugrīvaḥ agarjat
tena mahatā nādena harīśvaraḥ nirjagāma
54. Then, Sugriva, the golden-brown best of monkeys, roared. By that great roar, the lord of monkeys (Vali) emerged.
ततः सुग्रीववचनाद्धत्वा वालिनमाहवे ।
सुग्रीवमेव तद् राज्ये राघवः प्रत्यपादयत् ॥५५॥
55. tataḥ sugrīvavacanāddhatvā vālinamāhave ,
sugrīvameva tad rājye rāghavaḥ pratyapādayat.
55. tataḥ sugrīvavacanāt hatvā vālinam āhave
sugrīvam eva tat rājye rāghavaḥ pratyapādayat
55. tataḥ rāghavaḥ sugrīvavacanāt āhave vālinam
hatvā sugrīvam eva tat rājye pratyapādayat
55. Then, at Sugriva's command, Rama (Raghava), having killed Vali in battle, installed Sugriva himself in that kingdom.
स च सर्वान् समानीय वानरान् वानरर्षभः ।
दिशः प्रस्थापयामास दिदृक्षुर्जनकात्मजाम् ॥५६॥
56. sa ca sarvān samānīya vānarān vānararṣabhaḥ ,
diśaḥ prasthāpayāmāsa didṛkṣurjanakātmajām.
56. saḥ ca sarvān samānīya vānarān vānaraṛṣabhaḥ
diśaḥ prasthāpayāmāsa didṛkṣuḥ janakātmajām
56. ca saḥ vānaraṛṣabhaḥ sarvān vānarān samānīya
janakātmajām didṛkṣuḥ diśaḥ prasthāpayāmāsa
56. And that best of monkeys (Sugriva), having assembled all the monkeys, dispatched them in various directions, eager to find Janaka's daughter (Sita).
ततो गृध्रस्य वचनात् संपातेर्हनुमान्बली ।
शतयोजनविस्तीर्णं पुप्लुवे लवणार्णवम् ॥५७॥
57. tato gṛdhrasya vacanāt saṃpāterhanumānbalī ,
śatayojanavistīrṇaṃ pupluve lavaṇārṇavam.
57. tataḥ gṛdhrasya vacanāt saṃpāteḥ hanumān balī
śatayojanavistīrṇam pupluve lavaṇārṇavam
57. hanumān balī tataḥ gṛdhrasya saṃpāteḥ vacanāt
śatayojanavistīrṇam lavaṇārṇavam pupluve
57. Then, empowered and acting upon the words of the vulture Sampati, Hanuman leaped across the salt ocean (lavaṇārṇavam) which stretched a hundred yojanas.
तत्र लङ्कां समासाद्य पुरीं रावणपालिताम् ।
ददर्श सीतां ध्यायन्तीमशोकवनिकां गताम् ॥५८॥
58. tatra laṅkāṃ samāsādya purīṃ rāvaṇapālitām ,
dadarśa sītāṃ dhyāyantīmaśokavanikāṃ gatām.
58. tatra laṅkām samāsādya purīm rāvaṇapālitām
dadarśa sītām dhyāyantīm aśokavanikām gatām
58. tatra rāvaṇapālitām purīm laṅkām samāsādya
dhyāyantīm aśokavanikām gatām sītām dadarśa
58. Having arrived at Lanka, the city protected (pālitām) by Ravana, he saw Sita, who was contemplating and had gone to the Ashoka (aśoka) grove.
निवेदयित्वाभिज्ञानं प्रवृत्तिं च निवेद्य च ।
समाश्वास्य च वैदेहीं मर्दयामास तोरणम् ॥५९॥
59. nivedayitvābhijñānaṃ pravṛttiṃ ca nivedya ca ,
samāśvāsya ca vaidehīṃ mardayāmāsa toraṇam.
59. nivedayitvā abhijñānam pravṛttim ca nivedya
ca samāśvāsya ca vaidehīm mardayāmāsa toraṇam
59. abhijñānam nivedayitvā ca pravṛttim nivedya
ca vaidehīm samāśvāsya ca toraṇam mardayāmāsa
59. Having presented the token of recognition (abhijñāna) and conveyed the news, and having consoled Vaidehi (Sita), he then proceeded to destroy the main gate (toraṇa).
पञ्च सेनाग्रगान् हत्वा सप्त मन्त्रिसुतानपि ।
शूरमक्षं च निष्पिष्य ग्रहणं समुपागमत् ॥६०॥
60. pañca senāgragān hatvā sapta mantrisutānapi ,
śūramakṣaṃ ca niṣpiṣya grahaṇaṃ samupāgamat.
60. pañca senāgragān hatvā sapta mantrisutān api
śūram akṣam ca niṣpiṣya grahaṇam samupāgamat
60. pañca senāgragān hatvā sapta mantrisutān api
śūram akṣam ca niṣpiṣya grahaṇam samupāgamat
60. Having killed five chief commanders and also seven sons of ministers, and having crushed the valiant (śūra) Aksha, he then allowed himself to be captured (grahaṇa).
अस्त्रेणोन्मुहमात्मानं ज्ञात्वा पैतामहाद्वरात् ।
मर्षयन् राक्षसान् वीरो यन्त्रिणस्तान्यदृच्छया ॥६१॥
61. astreṇonmuhamātmānaṃ jñātvā paitāmahādvarāt ,
marṣayan rākṣasān vīro yantriṇastānyadṛcchayā.
61. astreṇa unmuham ātmānam jñātvā paitāmahāt varāt
marṣayan rākṣasān vīraḥ yantriṇaḥ tān yadṛcchayā
61. vīraḥ paitāmahāt varāt astreṇa ātmānam unmuham
jñātvā tān yantriṇaḥ rākṣasān yadṛcchayā marṣayan
61. The hero, knowing his own self (ātman) to be unharmed by the weapon due to the boon from Brahmā, voluntarily endured those Rākṣasas who were restraining him.
ततो दग्ध्वा पुरीं लङ्कामृते सीतां च मैथिलीम् ।
रामाय प्रियमाख्यातुं पुनरायान्महाकपिः ॥६२॥
62. tato dagdhvā purīṃ laṅkāmṛte sītāṃ ca maithilīm ,
rāmāya priyamākhyātuṃ punarāyānmahākapiḥ.
62. tataḥ dagdhvā purīm laṅkām ṛte sītām ca maithilīm
rāmāya priyam ākhyātum punaḥ āyāt mahākapiḥ
62. tataḥ mahākapiḥ sītām ca maithilīm ṛte laṅkām
purīm dagdhvā rāmāya priyam ākhyātum punaḥ āyāt
62. Then, having burnt the city of Laṅkā, with the exception of Sītā (Maithilī), the great monkey (mahākapi) returned again to convey the good news to Rāma.
सो ऽभिगम्य महात्मानं कृत्वा रामं प्रदक्षिणम् ।
न्यवेदयदमेयात्मा दृष्टा सीतेति तत्त्वतः ॥६३॥
63. so'bhigamya mahātmānaṃ kṛtvā rāmaṃ pradakṣiṇam ,
nyavedayadameyātmā dṛṣṭā sīteti tattvataḥ.
63. saḥ abhigamya mahātmānam kṛtvā rāmam pradakṣiṇam
nyavedayat ameyātmā dṛṣṭā sītā iti tattvataḥ
63. saḥ ameyātmā mahātmānam rāmam abhigamya pradakṣiṇam
kṛtvā "sītā dṛṣṭā" iti tattvataḥ nyavedayat
63. He (Hanumān), of immeasurable spirit (ātman), having approached the great-souled Rāma (mahātman) and performed circumambulation (pradakṣiṇam) to him, reported, "Sītā has truly been seen."
ततः सुग्रीवसहितो गत्वा तीरं महोदधेः ।
समुद्रं क्षोभयामास शरैरादित्यसंनिभैः ॥६४॥
64. tataḥ sugrīvasahito gatvā tīraṃ mahodadheḥ ,
samudraṃ kṣobhayāmāsa śarairādityasaṃnibhaiḥ.
64. tataḥ sugrīvasahitaḥ gatvā tīram mahodadheḥ
samudram kṣobhayāmāsa śaraiḥ ādityasaṃnibhaiḥ
64. tataḥ sugrīvasahitaḥ mahodadheḥ tīram gatvā
ādityasaṃnibhaiḥ śaraiḥ samudram kṣobhayāmāsa
64. Then, accompanied by Sugrīva, having gone to the shore of the great ocean, he agitated the ocean with arrows resembling the sun.
दर्शयामास चात्मानं समुद्रः सरितां पतिः ।
समुद्रवचनाच्चैव नलं सेतुमकारयत् ॥६५॥
65. darśayāmāsa cātmānaṃ samudraḥ saritāṃ patiḥ ,
samudravacanāccaiva nalaṃ setumakārayat.
65. darśayāmāsa ca ātmānam samudraḥ saritām patiḥ
samudra-vacanāt ca eva nalam setum akārayat
65. samudraḥ saritām patiḥ ca ātmānam darśayāmāsa
ca eva samudra-vacanāt nalam setum akārayat
65. The lord of rivers, the ocean, revealed himself (ātman). And indeed, at the command of the ocean, he had Nala construct a bridge.
तेन गत्वा पुरीं लङ्कां हत्वा रावणमाहवे ।
अभ्यषिञ्चत् स लङ्कायां राक्षसेन्द्रं विभीषणम् ॥६६॥
66. tena gatvā purīṃ laṅkāṃ hatvā rāvaṇamāhave ,
abhyaṣiñcat sa laṅkāyāṃ rākṣasendraṃ vibhīṣaṇam.
66. tena gatvā purīm laṅkām hatvā rāvaṇam āhave
abhyaṣiñcat sa laṅkāyām rākṣasa-indram vibhīṣaṇam
66. tena gatvā laṅkām purīm āhave rāvaṇam hatvā sa
laṅkāyām rākṣasa-indram vibhīṣaṇam abhyaṣiñcat
66. Having thus gone to the city of Lanka and killed Ravana in battle, he (Rama) then consecrated Vibhishana, the king of the Rākṣasas, in Lanka.
कर्मणा तेन महता त्रैलोक्यं सचराचरम् ।
सदेवर्षिगणं तुष्टं राघवस्य महात्मनः ॥६७॥
67. karmaṇā tena mahatā trailokyaṃ sacarācaram ,
sadevarṣigaṇaṃ tuṣṭaṃ rāghavasya mahātmanaḥ.
67. karmaṇā tena mahatā trailokyam sa-cara-acaram
sa-devarṣi-gaṇam tuṣṭam rāghavasya mahā-ātmanaḥ
67. rāghavasya mahā-ātmanaḥ tena mahatā karmaṇā
sa-cara-acaram sa-devarṣi-gaṇam trailokyam tuṣṭam
67. Due to that great deed (karma) of the magnanimous (mahātman) Rāghava (Rama), the three worlds, along with all moving and non-moving beings and the hosts of gods and sages, became satisfied.
तथा परमसंतुष्टैः पूजितः सर्वदैवतैः ।
कृतकृत्यस्तदा रामो विज्वरः प्रमुमोद ह ॥६८॥
68. tathā paramasaṃtuṣṭaiḥ pūjitaḥ sarvadaivataiḥ ,
kṛtakṛtyastadā rāmo vijvaraḥ pramumoda ha.
68. tathā parama-saṃtuṣṭaiḥ pūjitaḥ sarva-daivataiḥ
kṛta-kṛtyaḥ tadā rāmaḥ vi-jvaraḥ pramumoda ha
68. tathā parama-saṃtuṣṭaiḥ sarva-daivataiḥ pūjitaḥ
tadā kṛta-kṛtyaḥ vi-jvaraḥ rāmaḥ ha pramumoda
68. Thus, honored by all the supremely satisfied deities, Rama, having accomplished his task, was then free from all distress and rejoiced greatly indeed.
देवताभ्यो वरान्प्राप्य समुत्थाप्य च वानरान् ।
पुष्पकं तत् समारुह्य नन्दिग्रामं ययौ तदा ॥६९॥
69. devatābhyo varānprāpya samutthāpya ca vānarān ,
puṣpakaṃ tat samāruhya nandigrāmaṃ yayau tadā.
69. devatābhyaḥ varān prāpya samutthāpya ca vānarān
puṣpakaṃ tat samāruhya nandigrāmaṃ yayau tadā
69. devatābhyaḥ varān prāpya ca vānarān samutthāpya
tat puṣpakaṃ samāruhya tadā nandigrāmaṃ yayau
69. Having obtained boons from the deities and having revived the monkeys, he then ascended that Pushpaka (aerial chariot) and went to Nandigrama.
नन्दिग्रामे जटां हित्वा भ्रातृभिः सहितो ऽनघः ।
रामः सीतामनुप्राप्य राज्यं पुनरवाप्तवान् ॥७०॥
70. nandigrāme jaṭāṃ hitvā bhrātṛbhiḥ sahito'naghaḥ ,
rāmaḥ sītāmanuprāpya rājyaṃ punaravāptavān.
70. nandigrāme jaṭāṃ hitvā bhrātṛbhiḥ sahitaḥ anaghaḥ
rāmaḥ sītām anuprāpya rājyaṃ punaḥ avāptavān
70. anaghaḥ rāmaḥ nandigrāme jaṭāṃ hitvā bhrātṛbhiḥ
sahitaḥ sītām anuprāpya punaḥ rājyaṃ avāptavān
70. In Nandigrama, the sinless Rāma, accompanied by his brothers, having cast off his matted hair and recovered Sītā, again obtained the kingdom.
प्रहृष्टमुदितो लोकस्तुष्टः पुष्टः सुधार्मिकः ।
निरायमो अरोगश्च दुर्भिक्षभयवर्जितः ॥७१॥
71. prahṛṣṭamudito lokastuṣṭaḥ puṣṭaḥ sudhārmikaḥ ,
nirāyamo arogaśca durbhikṣabhayavarjitaḥ.
71. prahṛṣṭamuditaḥ lokaḥ tuṣṭaḥ puṣṭaḥ sudhārmikaḥ
nirāyamaḥ arogaḥ ca durbhikṣabhayavarjitaḥ
71. lokaḥ prahṛṣṭamuditaḥ tuṣṭaḥ puṣṭaḥ sudhārmikaḥ
nirāyamaḥ arogaḥ ca durbhikṣabhayavarjitaḥ
71. The populace was greatly delighted and joyful, content, prosperous, and very righteous (dharma). They were free from strain, free from illness, and devoid of the fear of famine.
न पुत्रमरणं के चिद्द्रक्ष्यन्ति पुरुषाः क्व चित् ।
नार्यश्चाविधवा नित्यं भविष्यन्ति पतिव्रताः ॥७२॥
72. na putramaraṇaṃ ke ciddrakṣyanti puruṣāḥ kva cit ,
nāryaścāvidhavā nityaṃ bhaviṣyanti pativratāḥ.
72. na putramaraṇaṃ ke cit drakṣyanti puruṣāḥ kva cit
nāryaḥ ca avidhavāḥ nityaṃ bhaviṣyanti pativratāḥ
72. ke cit puruṣāḥ kva cit putramaraṇaṃ na drakṣyanti
ca nāryaḥ nityaṃ avidhavāḥ pativratāḥ bhaviṣyanti
72. No men will ever witness the death of a son anywhere. And women will always remain unwidowed and devoted to their husbands.
न वातजं भयं किं चिन्नाप्सु मज्जन्ति जन्तवः ।
न चाग्रिजं भयं किं चिद् यथा कृतयुगे तथा ॥७३॥
73. na vātajaṃ bhayaṃ kiṃ cinnāpsu majjanti jantavaḥ ,
na cāgrijaṃ bhayaṃ kiṃ cid yathā kṛtayuge tathā.
73. na vātajam bhayam kim cit na apsu majjanti jantavaḥ
na ca agnijam bhayam kim cit yathā kṛtayuge tathā
73. vātajam bhayam kim cit na jantavaḥ apsu na majjanti
ca agnijam bhayam kim cit na yathā kṛtayuge tathā
73. There is no fear born of wind; living beings do not drown in water; nor is there any fear born of fire, just as it was in the Kṛtayuga.
अश्वमेधशतैरिष्ट्वा तथा बहुसुवर्णकैः ।
गवां कोट्ययुतं दत्त्वा विद्वद्भ्यो विधिपूर्वकम् ॥७४॥
74. aśvamedhaśatairiṣṭvā tathā bahusuvarṇakaiḥ ,
gavāṃ koṭyayutaṃ dattvā vidvadbhyo vidhipūrvakam.
74. aśvamedhaśataiḥ iṣṭvā tathā bahusuvarṇakaiḥ
gavāṃ koṭyayutaṃ dattvā vidvadbhyaḥ vidhipūrvakam
74. aśvamedhaśataiḥ iṣṭvā tathā bahusuvarṇakaiḥ
gavāṃ koṭyayutaṃ dattvā vidvadbhyaḥ vidhipūrvakam
74. Having performed hundreds of horse Vedic rituals (yajña) and offered much gold, and having properly given ten million cows to the learned ones...
राजवंशाञ् शतगुणान् स्थापयिष्यति राघवः ।
चातुर्वर्ण्यं च लोके ऽस्मिन् स्वे स्वे धर्मे नियोक्ष्यति ॥७५॥
75. rājavaṃśāñ śataguṇān sthāpayiṣyati rāghavaḥ ,
cāturvarṇyaṃ ca loke'smin sve sve dharme niyokṣyati.
75. rājavaṃśān śataguṇān sthāpayiṣyati rāghavaḥ
cāturvarṇyam ca loke asmin sve sve dharme niyokṣyati
75. rāghavaḥ rājavaṃśān śataguṇān sthāpayiṣyati ca
asmin loke cāturvarṇyam sve sve dharme niyokṣyati
75. Rama (Rāghava) will establish royal dynasties to a hundredfold degree, and in this world, he will engage the four social classes (cāturvarṇya) each in their own proper constitution (dharma).
दशवर्षसहस्राणि दशवर्षशतानि च ।
रामो राज्यमुपासित्वा ब्रह्मलोकं गमिष्यति ॥७६॥
76. daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca ,
rāmo rājyamupāsitvā brahmalokaṃ gamiṣyati.
76. daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca
rāmaḥ rājyam upāsitvā brahmalokam gamiṣyati
76. rāmaḥ daśavarṣasahasrāṇi ca daśavarṣaśatāni
rājyam upāsitvā brahmalokam gamiṣyati
76. Having ruled the kingdom for eleven thousand years (ten thousand years and one thousand years), Rama will go to the world of Brahman (brahmaloka).
इदं पवित्रं पापघ्नं पुण्यं वेदैश्च संमितम् ।
यः पठेद् रामचरितं सर्वपापैः प्रमुच्यते ॥७७॥
77. idaṃ pavitraṃ pāpaghnaṃ puṇyaṃ vedaiśca saṃmitam ,
yaḥ paṭhed rāmacaritaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate.
77. idam pavitram pāpaghnam puṇyam vedaiḥ ca saṃmitam
yaḥ paṭhet rāmacaritam sarvapāpaiḥ pramucyate
77. yaḥ idam pavitram pāpaghnam puṇyam vedaiḥ ca
saṃmitam rāmacaritam paṭhet sarvapāpaiḥ pramucyate
77. Whoever recites this sacred story of Rama (rāmacarita), which purifies, destroys sins, bestows merit, and is revered by the Vedas, becomes liberated from all sins.
एतदाख्यानमायुष्यं पठन् रामायणं नरः ।
सपुत्रपौत्रः सगणः प्रेत्य स्वर्गे महीयते ॥७८॥
78. etadākhyānamāyuṣyaṃ paṭhan rāmāyaṇaṃ naraḥ ,
saputrapautraḥ sagaṇaḥ pretya svarge mahīyate.
78. etat ākhyānam āyuṣyam paṭhan rāmāyaṇam naraḥ
saputrapautraḥ sagaṇaḥ pretya svarge mahīyate
78. naraḥ paṭhan etat ākhyānam āyuṣyam rāmāyaṇam
saputrapautraḥ sagaṇaḥ pretya svarge mahīyate
78. A person (naraḥ) who recites this life-giving narrative, the Ramayana, is honored in heaven after death, along with his sons, grandsons, and family (gaṇa).
पठन्द्विजो वागृषभत्वमीयात् स्यात् क्षत्रियो भूमिपतित्वमीयात् ।
वणिग्जनः पण्यफलत्वमीयाज्जनश्च शूद्रो ऽपि महत्त्वमीयात् ॥७९॥
79. paṭhandvijo vāgṛṣabhatvamīyāt syāt kṣatriyo bhūmipatitvamīyāt ,
vaṇigjanaḥ paṇyaphalatvamīyājjanaśca śūdro'pi mahattvamīyāt.
79. paṭhan dvijaḥ vāk ṛṣabhatvam īyāt
syāt kṣatriyaḥ bhūmipatitvam īyāt
vaṇij janaḥ paṇyaphalatvam īyāt
janaḥ ca śūdraḥ api mahattvam īyāt
79. dvijaḥ paṭhan vāk ṛṣabhatvam īyāt
kṣatriyaḥ syāt bhūmipatitvam īyāt
vaṇij janaḥ paṇyaphalatvam īyāt
ca śūdraḥ api janaḥ mahattvam īyāt
79. A Brahmin (dvija) who recites this attains the highest eloquence. A Kshatriya (kṣatriya) would attain lordship over the land. A merchant (vaṇik) would achieve success in his trade, and even a Shudra (śūdra) would attain greatness.