Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-118

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
सहचरसहचर्यः क्रमेणोचुः ।
निर्गुणस्य बकस्यास्य गुण एकोऽस्ति दृश्यताम् ।
यत्प्रावृषं स्मारयति प्रावृट् प्रावृडिति ब्रुवन् ॥ १ ॥
sahacarasahacaryaḥ krameṇocuḥ ,
nirguṇasya bakasyāsya guṇa eko'sti dṛśyatām ,
yatprāvṛṣaṃ smārayati prāvṛṭ prāvṛḍiti bruvan 1
1. sahacara-sahacaryaḥ krameṇa ūcuḥ
nirguṇasya bakasya asya guṇa ekaḥ
asti dṛśyatām yat prāvṛṣam
smārayati prāvṛṭ prāvṛṭ iti bruvan
1. sahacara-sahacaryaḥ krameṇa ūcuḥ
asya nirguṇasya bakasya ekaḥ
guṇaḥ asti dṛśyatām yat prāvṛṭ prāvṛṭ
iti bruvan prāvṛṣam smārayati
1. The companions and their female counterparts spoke in turn: 'Observe this heron, which, though devoid of merits, possesses one quality: it reminds us of the rainy season by repeatedly uttering "rainy season, rainy season."'
बक हंस इवाभासि सरःस्थो मद्गुसौहृदम् ।
नृशंसत्वं च वाणीं च त्यक्त्वा हंसो भव स्फुटम् ॥ २ ॥
baka haṃsa ivābhāsi saraḥstho madgusauhṛdam ,
nṛśaṃsatvaṃ ca vāṇīṃ ca tyaktvā haṃso bhava sphuṭam 2
2. baka haṃsa iva ābhāsi saraḥ-sthaḥ madgu-sauhṛdam
nṛśaṃsatvam ca vāṇīm ca tyaktvā haṃsaḥ bhava sphuṭam
2. baka haṃsa iva ābhāsi saraḥ-sthaḥ madgu-sauhṛdam
nṛśaṃsatvam ca vāṇīm ca tyaktvā sphuṭam haṃsaḥ bhava
2. O Heron, you appear like a swan dwelling in the lake, yet you maintain friendship with cormorants. Abandon your cruelty and your (unpleasant) voice, and clearly become a swan!
गम्भीरं वारिगर्भं प्रसृतजलचरं ये प्रविश्य प्रविश्य प्राङ्मतत्स्यान्प्रोतचञ्चवश्चतुरतर परं जग्धवन्तो विदग्धाः ते केनाप्यद्य दिष्ट्या मृततिमिगमिताः कालयुक्ते महिम्ना नाक्रामन्ति क्रमस्थाः सुहरमपि पुरः पङ्गवो मद्गवोऽमी ॥ ३ ॥ gambhīraṃ vārigarbhaṃ prasṛtajalacaraṃ ye praviśya praviśya prāṅmatatsyānprotacañcavaścaturatara paraṃ jagdhavanto vidagdhāḥ te kenāpyadya diṣṭyā mṛtatimigamitāḥ kālayukte mahimnā nākrāmanti kramasthāḥ suharamapi puraḥ paṅgavo madgavo'mī ।

3 ।
गम्भीरं वारिगर्भं प्रसृतजलचरं ये प्रविश्य प्रविश्य
प्राङ्मतत्स्यान्प्रोतचञ्चवश्चतुरतर परं जग्धवन्तो विदग्धाः ते
केनाप्यद्य दिष्ट्या मृततिमिगमिताः कालयुक्ते महिम्ना
नाक्रामन्ति क्रमस्थाः सुहरमपि पुरः पङ्गवो मद्गवोऽमी ॥ ३ ॥
3. gambhīram vārigarbham prasṛta-jala-caram ye praviśya praviśya
prāk-mṛta-matsyān prota-cañcavaḥ caturatara param jagdhavantaḥ vidagdhāḥ
te kena api adya diṣṭyā mṛta-timi-gamitāḥ kāla-yukte mahimnā
na ākrāmanti krama-sthāḥ su-haram api puraḥ paṅgavaḥ madgavaḥ amī
3. amī madgavaḥ ye vidagdhāḥ caturatara gambhīram vārigarbham
prasṛta-jala-caram praviśya praviśya prāk-mṛta-matsyān prota-cañcavaḥ
param jagdhavantaḥ te adya kena api diṣṭyā kāla-yukte mahimnā
mṛta-timi-gamitāḥ paṅgavaḥ krama-sthāḥ puraḥ su-haram api na ākrāmanti
3. Those cunning experts who used to repeatedly enter deep, water-filled places teeming with aquatic life, sticking their beaks into already dead fish and devouring an abundance of them, are today, by some twist of fate and the power of time, rendered lifeless like great whales. These very cormorants, now crippled and rooted to their spots, cannot even attack easily catchable prey right before them.
एवं विहन्यते लोकः स्वार्थेनेति प्रदर्शयन् ।
मद्गुर्मद्गुरुतां यात इत्येवं स्तौति दुर्जनः ॥ ४ ॥
evaṃ vihanyate lokaḥ svārtheneti pradarśayan ,
madgurmadgurutāṃ yāta ityevaṃ stauti durjanaḥ 4
4. evam vihanyate lokaḥ svārthena iti pradarśayan
madguḥ mad-gurutām yātaḥ iti evam stauti durjanaḥ
4. durjanaḥ evam pradarśayan iti svārthena lokaḥ
vihanyate iti madguḥ mad-gurutām yātaḥ evam stauti
4. A wicked person praises in this manner, thereby demonstrating that people are ruined by their own self-interest, [as if saying,] 'A cormorant has attained the state of a great spiritual teacher (guru).'
उत्कन्धरो विततनिर्मलचारुपक्षो हंसोऽयमत्र नभसीति जनैः प्रतीतः ।
गृह्णाति पल्वलजलाच्छफरीं यदासौ ज्ञातस्तदा खलु बकोऽयमितीह लोकैः ॥ ५ ॥
utkandharo vitatanirmalacārupakṣo haṃso'yamatra nabhasīti janaiḥ pratītaḥ ,
gṛhṇāti palvalajalācchapharīṃ yadāsau jñātastadā khalu bako'yamitīha lokaiḥ 5
5. utkandharaḥ vitatanirmalacārupakṣaḥ haṃsaḥ
ayam atra nabhasi iti janaiḥ pratītaḥ
gṛhṇāti palvalajalāt śapharīm yadā asau
jñātaḥ tadā khalu bakaḥ ayam iti iha lokaiḥ
5. ayam utkandharaḥ vitatanirmalacārupakṣaḥ
haṃsaḥ atra nabhasi iti janaiḥ pratītaḥ
yadā asau palvalajalāt śapharīm gṛhṇāti tadā
khalu iha lokaiḥ ayam bakaḥ iti jñātaḥ
5. This bird, with its uplifted neck and beautiful, spotless, outspread wings, is recognized by people here as a swan (haṃsa) in the sky. But when that (same bird) catches a small fish from the pond's water, then indeed, people here realize that this is a heron.
अतिबहुकालविलोलानवलोक्य बकांस्तपोदम्भान् ।
अत्रैवातिमिरस्थांस्तटवनिता विस्मिता धूर्तान् ॥ ६ ॥
atibahukālavilolānavalokya bakāṃstapodambhān ,
atraivātimirasthāṃstaṭavanitā vismitā dhūrtān 6
6. atibahukālavilolān avalokya bakān tapas-dambhān
atra eva atimirasthān taṭavanitā vismitā dhūrtān
6. atra eva taṭavanitā atibahukālavilolān tapas-dambhān
atimirasthān dhūrtān bakān avalokya vismitā
6. Here, indeed, the women on the riverbank were astonished to see the cunning herons, who, having remained motionless for a very long time in the deep shadows, were practicing the pretense of asceticism (tapas).
अत्र जले हिमहेलाः पश्यैता अपहरन्ति सितपद्मान् ।
इच्छसि ता अनुगन्तुं नाहं ते वल्लभा व्रजामीति ॥ ७ ॥
atra jale himahelāḥ paśyaitā apaharanti sitapadmān ,
icchasi tā anugantuṃ nāhaṃ te vallabhā vrajāmīti 7
7. atra jale himahelāḥ paśya etāḥ apaharanti sitapadmān
icchasi tāḥ anugantum na aham te vallabhā vrajāmi iti
7. paśya atra jale etāḥ himahelāḥ sitapadmān apaharanti.
icchasi tāḥ anugantum? na aham te vallabhā iti vrajāmi.
7. "Behold, here in the water, these icy waves are carrying away the white lotuses. Do you wish to follow them? (If so,) I am not your beloved, and I depart!"
कुपितां तामनुनेतुं यत्नपरः पान्थ एष पथि कान्ताम् ।
अवलोकय नरनायक कुसुमलताकुहरकेलितीरवने ॥ ८ ॥
kupitāṃ tāmanunetuṃ yatnaparaḥ pāntha eṣa pathi kāntām ,
avalokaya naranāyaka kusumalatākuharakelitīravane 8
8. kupitām tām anunetum yatnaparaḥ pānthaḥ eṣa pathi kāntām
avalokaya naranāyaka kusumalatākuharakelītīravane
8. naranāyaka eṣaḥ pānthaḥ pathi kupitām tām kāntām anunetum
yatnaparaḥ kusumalatākuharakelītīravane avalokaya
8. O king, behold this traveler on the path, striving to appease his angry beloved, in the pleasure-grove on the bank, amidst the delightful caves formed by flowering vines.
इति हावभावविलसितविवलनकोपार्धदृष्टिहसितानि ।
कुर्वाणा वरवनिता कथयति ते दृश्यतां राजन् ॥ ९ ॥
iti hāvabhāvavilasitavivalanakopārdhadṛṣṭihasitāni ,
kurvāṇā varavanitā kathayati te dṛśyatāṃ rājan 9
9. iti hāvabhāvavilasitavivalanakopārdhadṛṣṭihasitāni
kurvāṇā varavanitā kathayati te dṛśyatām rājan
9. rājan varavanitā hāvabhāvavilasitavivalanakopārdhadṛṣṭihasitāni
kurvāṇā iti te kathayati dṛśyatām
9. O King, the beautiful woman, displaying these captivating expressions – charming gestures, graceful movements, rolling glances, flashes of anger, sidelong looks, and smiles – thus speaks to you: 'Let this be seen!'
बकमद्गुशरारूणां नित्यमेकौकसामपि ।
संकरोऽस्ति मिथो बुद्धेर्न मूर्खविदुषामिव ॥ १० ॥
bakamadguśarārūṇāṃ nityamekaukasāmapi ,
saṃkaro'sti mitho buddherna mūrkhaviduṣāmiva 10
10. bakamadguśarārūṇām nityam ekaokasām api saṃkaraḥ
asti mithaḥ buddheḥ na mūrkhaviduṣām iva
10. api nityam ekaokasām bakamadguśarārūṇām mithaḥ
buddheḥ saṃkaraḥ asti mūrkhaviduṣām iva na
10. Even among cranes, cormorants, and snipes, who consistently dwell in the same place, there is a mutual intermingling of intellect (buddhi). However, this is not the case for fools and the wise, whose understandings do not mix.
चञ्चवग्रे खञ्जरीटस्य कीटः किटिकिटायते ।
दौर्भाग्यस्य पुराणस्य पताकेवोच्छ्रितोन्नते ॥ ११ ॥
cañcavagre khañjarīṭasya kīṭaḥ kiṭikiṭāyate ,
daurbhāgyasya purāṇasya patākevocchritonnate 11
11. cañcavagre khañjarīṭasya kīṭaḥ kiṭakiṭāyate
daurbhāgyasya purāṇasya patākā iva ucchritonnate
11. khañjarīṭasya ucchritonnate cañcavagre kīṭaḥ
daurbhāgyasya purāṇasya patākā iva kiṭakiṭāyate
11. At the high and elevated tip of the wagtail's beak, an insect flutters, appearing like a raised banner of ancient misfortune.
तारं तीरतरौ स रौति तरलो यावद्बकः प्रोल्लसंस्तावत्पल्वलगोष्पदेऽम्बुकलिले यावद्बलाद्देहकम् ।
मज्जन्त्या प्रियवक्षसीव निपुणं त्रातं शफर्या भयाद्धृद्भङ्गेनमहापदीह हि मृतेनान्यद्भवेत्सौख्यदम् ॥ १२ ॥
tāraṃ tīratarau sa rauti taralo yāvadbakaḥ prollasaṃstāvatpalvalagoṣpade'mbukalile yāvadbalāddehakam ,
majjantyā priyavakṣasīva nipuṇaṃ trātaṃ śapharyā bhayāddhṛdbhaṅgenamahāpadīha hi mṛtenānyadbhavetsaukhyadam 12
12. tāram tīra-tarau saḥ rauti taralaḥ yāvat bakaḥ pra-ullasan
tāvat palvala-goṣpade ambu-kalile yāvat balāt dehakam |
majjanatyāḥ priya-vakṣasi iva nipuṇam trātam śapharyā bhayāt
hṛt-bhaṅgena mahā-āpadi iha hi mṛtena anyat bhavet saukhyadam ||
12. yāvat taralaḥ bakaḥ tīra-tarau tāram pra-ullasan saḥ rauti tāvat balāt śapharyā dehakam ambu-kalile palvala-goṣpade majjanatyāḥ priya-vakṣasi iva nipuṇam trātam.
hi iha mahā-āpadi hṛt-bhaṅgena mṛtena anyat saukhyadam bhavet.
12. While the restless crane, joyfully crying out loudly from a tree on the riverbank, observes, simultaneously, the tiny body of a minnow (śapharī) is skillfully saved from fear in a turbid puddle (palvala) within a cow's hoof-print (goṣpada), as if it were plunging into the chest of a beloved. Indeed, for one who has endured such a great calamity (mahā-āpadi) and experienced a broken heart (hṛt-bhaṅgena) to the extent of near death (mṛtena) here, what else could possibly bring such profound happiness?
बकाजगरमद्गूनां हृदि या प्राणिनां धृतिः ।
अचर्वितनिगीर्णानां मन्ये निद्रोपमैव सा ॥ १३ ॥
bakājagaramadgūnāṃ hṛdi yā prāṇināṃ dhṛtiḥ ,
acarvitanigīrṇānāṃ manye nidropamaiva sā 13
13. baka-ajagara-madgūnām hṛdi yā prāṇinām dhṛtiḥ |
acarvita-nigīrṇānām manye nidrā-upamā eva sā ||
13. prāṇinām baka-ajagara-madgūnām hṛdi yā dhṛtiḥ,
acarvita-nigīrṇānām sā eva nidrā-upamā manye.
13. The satisfaction (dhṛti) that exists in the hearts of creatures like cranes, pythons, and diving birds, I believe, is simply like sleep for those who have swallowed without chewing.
आसन्नमद्गुबकगृध्रबिडालसर्पदृष्ट्या भयं भवति यत्सलिलाशयानाम् ।
तस्याग्रतस्तृणमिवाशनिपातभङ्गो जातिस्मरेण विदुषोक्तमदः पुरा मे ॥ १४ ॥
āsannamadgubakagṛdhrabiḍālasarpadṛṣṭyā bhayaṃ bhavati yatsalilāśayānām ,
tasyāgratastṛṇamivāśanipātabhaṅgo jātismareṇa viduṣoktamadaḥ purā me 14
14. āsanna-madgu-baka-gṛdhra-biḍāla-sarpa-dṛṣṭyā
bhayam bhavati yat salila-āśayānām |
tasya agrataḥ tṛṇam iva aśani-pāta-bhaṅgaḥ
jāti-smareṇa viduṣā uktam adaḥ purā me ||
14. yat āsanna-madgu-baka-gṛdhra-biḍāla-sarpa-dṛṣṭyā salila-āśayānām bhayam bhavati,
tasya agrataḥ tṛṇam iva aśani-pāta-bhaṅgaḥ.
adaḥ purā jāti-smareṇa viduṣā me uktam.
14. The fear that aquatic creatures (salilāśaya) experience from the nearby sight of diving birds, cranes, vultures, cats, and snakes - that fear, when considering it, is like the shattering impact of a lightning bolt on a blade of grass. A wise person (viduṣā) who remembered past lives (jātismara), once told me this.
इह सरोवरतीरतरोस्तले कुसुमशालिनि मुग्धमृगान्पुरः ।
समवलोकय लोकमलौ बलात्समवकीर्णनवोत्पलकेतकान् ॥ १५ ॥
iha sarovaratīratarostale kusumaśālini mugdhamṛgānpuraḥ ,
samavalokaya lokamalau balātsamavakīrṇanavotpalaketakān 15
15. iha sarovara-tīra-taroḥ tale
kusuma-śālini mugdha-mṛgān puraḥ |
sam-avalokaya loka-malau balāt
sam-avakīrṇa-nava-utpala-ketakān ||
15. iha kusuma-śālini sarovara-tīra-taroḥ tale puraḥ mugdha-mṛgān.
(tatra) loka-malau balāt sam-avakīrṇa-nava-utpala-ketakān sam-avalokaya.
15. Here, beneath a flowering tree on the lake's bank, in front of the innocent deer, behold the people - who are perceived as two worldly impurities (loka-malau) - forcefully scattered with fresh lotuses (utpala) and ketaka flowers.
बर्ही प्रोन्नतचित्तत्वात्तोयमिन्द्रं प्रयाचते ।
स पूरयति तेनास्य महात्मा निखिलां महीम् ॥ १६ ॥
barhī pronnatacittatvāttoyamindraṃ prayācate ,
sa pūrayati tenāsya mahātmā nikhilāṃ mahīm 16
16. barhī pronnata-cittatvāt toyam indram prayācate
saḥ pūrayati tena asya mahātmā nikhilām mahīm
16. barhī pronnata-cittatvāt indram toyam prayācate
saḥ pūrayati tena asya mahātmā nikhilām mahīm
16. The peacock, due to its elevated spirit, implores Indra for water. He (Indra) grants it, and by that, the great-souled one (Indra) replenishes the entire earth.
मेघाननुसरन्त्येते मयूरास्तनपा इव ।
मलिनो मलिनस्यैव पुत्र इत्यनुमीयते ॥ १७ ॥
meghānanusarantyete mayūrāstanapā iva ,
malino malinasyaiva putra ityanumīyate 17
17. meghān anusaranti ete mayūrāḥ stanapāḥ iva
malinaḥ malinasya eva putraḥ iti anumīyate
17. ete mayūrāḥ stanapāḥ iva meghān anusaranti
iti malinaḥ malinasya eva putraḥ anumīyate
17. These peacocks follow the clouds as if they were suckling infants. Therefore, it is inferred that the dark one (the peacock) is indeed the son of the dark one (the cloud).
मृगानालोक्य पथिकश्चिन्तयन्दयितेक्षणे ।
पुरःस्थेषु पदार्थेषु यन्त्रपुत्रिकतां गतः ॥ १८ ॥
mṛgānālokya pathikaścintayandayitekṣaṇe ,
puraḥstheṣu padārtheṣu yantraputrikatāṃ gataḥ 18
18. mṛgān ālokya pathikaḥ cintayan dayita-īkṣaṇe
puraḥstheṣu padārtheṣu yantra-putrikatām gataḥ
18. mṛgān ālokya dayita-īkṣaṇe cintayan pathikaḥ
puraḥstheṣu padārtheṣu yantra-putrikatām gataḥ
18. Upon seeing the deer, the traveler, contemplating his beloved's eyes, became like a puppet among the creatures standing before him.
शिखी वार्यपि नादत्ते भूमेर्भुङ्क्ते बलादहिम् ।
दौरात्म्यं तन्न जाने किं सर्पस्य शिखिनोऽथवा ॥ १९ ॥
śikhī vāryapi nādatte bhūmerbhuṅkte balādahim ,
daurātmyaṃ tanna jāne kiṃ sarpasya śikhino'thavā 19
19. śikhī vāri api na ādatte bhūmeḥ bhuṅkte balāt ahim
daurātmyam tat na jāne kim sarpasya śikhinaḥ athavā
19. śikhī vāri api na ādatte bhūmeḥ balāt ahim bhuṅkte
tat daurātmyam sarpasya śikhinaḥ athavā kim na jāne
19. The peacock does not even take water from the ground, yet it forcibly consumes a snake. I do not know if that depravity belongs to the snake or to the peacock.
सज्जनाशयनीकाशं त्यक्त्वा बर्ही महत्सरः ।
पिबत्यम्ब्वभ्रनिष्ठ्यूतं मन्ये तन्नतिभीतितः ॥ २० ॥
sajjanāśayanīkāśaṃ tyaktvā barhī mahatsaraḥ ,
pibatyambvabhraniṣṭhyūtaṃ manye tannatibhītitaḥ 20
20. sajjana-āśaya-nīkāśam tyaktvā barhī mahat-saraḥ
pibati ambu abhra-niṣṭhyūtam manye tat nati-bhītitaḥ
20. barhī sajjana-āśaya-nīkāśam mahat-saraḥ tyaktvā,
abhra-niṣṭhyūtam ambu pibati.
tat nati-bhītitaḥ manye.
20. Having abandoned a great lake, which resembles the pure heart of virtuous individuals, the peacock drinks water showered by the clouds. I believe it does this out of fear of its own lowliness.
लसत्कलापजलदाः पश्य नृत्यन्ति बर्हिणः ।
धुन्वानाः पिच्छकान्तीन्दुं प्रावृषः पोतका इव ॥ २१ ॥
lasatkalāpajaladāḥ paśya nṛtyanti barhiṇaḥ ,
dhunvānāḥ picchakāntīnduṃ prāvṛṣaḥ potakā iva 21
21. lasat-kalāpa-jaladāḥ paśya nṛtyanti barhiṇaḥ
dhunvānāḥ piccha-kānti-indum prāvṛṣaḥ potakāḥ iva
21. paśya! lasat-kalāpa-jaladāḥ barhiṇaḥ piccha-kānti-indum dhunvānāḥ,
prāvṛṣaḥ potakāḥ iva nṛtyanti.
21. Behold! The peacocks, whose glittering tail-feathers are like clouds, are dancing, shaking their moon-like radiant plumes, just like young ones born in the rainy season.
वरवने वनवातविसारिणां चपलचन्द्रकचारुतरङ्गिणाम् ।
इह पयोनिधिरेव कलापिनां विसृतमुक्ततयेव विलासनः ॥ २२ ॥
varavane vanavātavisāriṇāṃ capalacandrakacārutaraṅgiṇām ,
iha payonidhireva kalāpināṃ visṛtamuktatayeva vilāsanaḥ 22
22. vara-vane vana-vāta-visāriṇām
capala-candrakā-cāru-taraṅgiṇām
iha payonidhiḥ eva kalāpinām
visṛta-muktatayā iva vilāsanaḥ
22. iha vara-vane vana-vāta-visāriṇām capala-candrakā-cāru-taraṅgiṇām kalāpinām,
payonidhiḥ eva visṛta-muktatayā iva vilāsanaḥ.
22. Here, in this excellent forest, the ocean itself becomes a playground for the peacocks, whose beautiful eye-spots ripple like restless moons carried by the forest breeze, as if due to the expansive freedom it provides.
चर तृणानि पिबाम्बु वनावनौ कलय विश्रमणं कदलीवने ।
चकितचातक पावकदूषिता न हि सुखाय भवत्यतिमानिता ॥ २३ ॥
cara tṛṇāni pibāmbu vanāvanau kalaya viśramaṇaṃ kadalīvane ,
cakitacātaka pāvakadūṣitā na hi sukhāya bhavatyatimānitā 23
23. cara tṛṇāni piba ambu vana-avanau
kalaya viśramaṇam kadalī-vane
cakita-cātaka pāvaka-dūṣitā
na hi sukhāya bhavati atimānitā
23. cakita-cātaka! tṛṇāni cara,
vana-avanau ambu piba,
kadalī-vane viśramaṇam kalaya.
hi pāvaka-dūṣitā atimānitā sukhāya na bhavati.
23. O frightened cātaka bird! Graze on the grasses, drink water in the forest, and find rest in the banana grove. For indeed, excessive pride (atimānitā), scorched by the fire (of its own consequences), does not lead to happiness.
नायं मयूर मकरालयवारिपूरपूर्णोदरो जलधरोऽम्बरमारुरुक्षुः ।
दावाग्निदग्धवनपादपकोटराग्र धूमावलीवलय उत्थित एष शैलात् ॥ २४ ॥
nāyaṃ mayūra makarālayavāripūrapūrṇodaro jaladharo'mbaramārurukṣuḥ ,
dāvāgnidagdhavanapādapakoṭarāgra dhūmāvalīvalaya utthita eṣa śailāt 24
24. na ayam mayūra makarālaya-vāripūra-pūrṇodaraḥ
jaladharaḥ ambaram ārurukṣuḥ
dāvāgnidagdhavanapādapakoṭarāgra
dhūmāvalīvalayaḥ utthitaḥ eṣaḥ śailāt
24. mayūra,
eṣaḥ makarālaya-vāripūra-pūrṇodaraḥ ambaram ārurukṣuḥ jaladharaḥ na ayam.
(api tu) śailāt dāvāgnidagdhavanapādapakoṭarāgra dhūmāvalīvalayaḥ utthitaḥ (ayam).
24. O peacock, this is not a cloud, whose belly is full of the ocean's abundant waters and which desires to ascend into the sky. Rather, this is a rising ring of smoke, emanating from the mountain, from the hollow top of a forest tree burnt by a forest fire.
येनाब्देन शरद्विधावपि शिखी संतर्पितो वारिभिर्नो वर्षास्वपि पूरयेद्यदि सरस्तद्वाललोकोचितम् ।
आरब्धं समवेक्ष्य सज्जनजनो हासेन दुःस्थो भवेद्बर्हीत्यात्मतृषैव नेतुमखिलं कालं समभ्युद्यतः ॥ २५ ॥
yenābdena śaradvidhāvapi śikhī saṃtarpito vāribhirno varṣāsvapi pūrayedyadi sarastadvālalokocitam ,
ārabdhaṃ samavekṣya sajjanajano hāsena duḥstho bhavedbarhītyātmatṛṣaiva netumakhilaṃ kālaṃ samabhyudyataḥ 25
25. yena abdena śaradvidhau api śikhī santarpitaḥ vāribhiḥ na
u varṣāsu api pūrayet yadi saraḥ tat bālaloka-ucitam
ārabdham samavekṣya sajjanajanaḥ hāsena duḥsthaḥ bhavet
barhī iti ātmatṛṣā eva netum akhilam kālam samabhyudyataḥ
25. yena abdena śaradvidhau api śikhī vāribhiḥ santarpitaḥ,
(saḥ) yadi varṣāsu api saraḥ na pūrayet,
tat bālaloka-ucitam (bhavet).
sajjanajanaḥ ārabdham samavekṣya hāsena duḥsthaḥ bhavet,
(yad) barhī iti ātmatṛṣā eva akhilam kālam netum samabhyudyataḥ.
25. If a peacock, which was satisfied with waters even in the autumn season (when water is scarce), fails to fill a lake even in the rainy season (when water is abundant), such an action is fit for childish people. A noble person, upon observing such an undertaking, would become sorrowful while laughing (at the absurdity), realizing that the peacock is intent on spending all its time merely to satisfy its own thirst (ātmatṛṣ), uttering its characteristic 'barhī' call.
स्फटिकविमलं पीत्वा तोयं घनोदरनिर्गतं पिबति न पुनर्मार्गे क्षुभ्यंस्तृषापि शिखी जलम् ।
स्फुरति च घनं स्मृत्वा स्मृत्वा न चापि विपद्यते गुणवति जने बद्धाशानां श्रमोऽपि सुखावहः ॥ २६ ॥
sphaṭikavimalaṃ pītvā toyaṃ ghanodaranirgataṃ pibati na punarmārge kṣubhyaṃstṛṣāpi śikhī jalam ,
sphurati ca ghanaṃ smṛtvā smṛtvā na cāpi vipadyate guṇavati jane baddhāśānāṃ śramo'pi sukhāvahaḥ 26
26. sphaṭikavimalam pītvā toyam ghanodaranirgatam pibati
na punaḥ mārge kṣubhyan tṛṣā api śikhī jalam
sphurati ca ghanam smṛtvā smṛtvā na ca api vipadyate
guṇavati jane baddhāśānām śramaḥ api sukhāvahaḥ
26. स्फटिकविमलं घनोदरनिर्गतं तोयं पीत्वा शिखी तृषा क्षुभ्यन् अपि मार्गे पुनः जलं न पिबतिच (सः) घनं स्मृत्वा स्मृत्वा न च अपि विपद्यते(यतः) गुणवति जने बद्धाशानां श्रमः अपि सुखावहः (भवति)।
26. Having drunk the crystal-clear water that has issued from the belly of a cloud, the peacock will not again drink water from the road, even if distressed by thirst. And remembering the cloud repeatedly, it does not perish. Indeed, even the striving of those whose hopes are fixed upon a virtuous person brings happiness.
इहातिवाहयन्त्येते मार्गदौस्थ्यं घनागमे ।
कथाभिः पथिकाः प्रायो विमूढा जीवितं यथा ॥ २७ ॥
ihātivāhayantyete mārgadausthyaṃ ghanāgame ,
kathābhiḥ pathikāḥ prāyo vimūḍhā jīvitaṃ yathā 27
27. iha ativāhayanti ete mārgadausthyam ghanāgame
kathābhiḥ pathikāḥ prāyaḥ vimūḍhāḥ jīvitam yathā
27. इह घनागमे एते पथिकाः प्रायः कथाभिः मार्गदौस्थ्यम् अतिवाहयन्तियथा विमूढाः जीवितम् (अतिवाहयन्ति)।
27. Here, these travelers generally pass the hardship of their journey during the onset of the rainy season by (telling) stories, just as deluded people (pass) their life.
पश्यात्र नाथ सरसः कमलोत्पलकुमुदबिसमृणालानाम् ।
कह्लारपत्रपयसा भारानादाय बालिकाश्चलिताः ॥ २८ ॥
paśyātra nātha sarasaḥ kamalotpalakumudabisamṛṇālānām ,
kahlārapatrapayasā bhārānādāya bālikāścalitāḥ 28
28. paśya atra nātha sarasaḥ kamalotpalakumudabismṛṇālānām
kahlarapatrapayasā bhārān ādāya bālikāḥ calitāḥ
28. nātha atra paśya! bālikāḥ sarasaḥ kamalotpalakumudabismṛṇālānām bhārān kahlarapatrapayasā ādāya calitāḥ.
28. O lord, look here! Girls have set out, carrying loads of lotuses, water lilies, night lotuses, lotus stalks, and lotus roots from the lake, along with water held in kahlāra leaves.
किमिदं नयथेति ततः पृष्टाभिस्ताभिरुक्तमेतस्य ।
व्यसनज्वरतप्तायाः पथिक वयं बालसख्य इति ॥ २९ ॥
kimidaṃ nayatheti tataḥ pṛṣṭābhistābhiruktametasya ,
vyasanajvarataptāyāḥ pathika vayaṃ bālasakhya iti 29
29. kim idam nayatha iti tataḥ pṛṣṭābhiḥ tābhiḥ uktam etasya
vyasanajvarataptāyāḥ pathika vayam bālasakhyaḥ iti
29. tataḥ tābhiḥ pṛṣṭābhiḥ "kim idam nayatha" iti uktam,
"he pathika,
vayam etasya vyasanajvarataptāyāḥ bālasakhyaḥ" iti.
29. Then, when questioned, 'What are you carrying?', those girls said, 'O traveler, we are childhood friends for her who is tormented by the fever of distress.'
अथ रागरक्तहृदयाः स्तनभरवितता विलासललिताङ्ग्यः ।
पथिकानां स्मरणपथं भूयोऽप्यनयन्प्रियाः स्वगेहस्थाः ॥ ३० ॥
atha rāgaraktahṛdayāḥ stanabharavitatā vilāsalalitāṅgyaḥ ,
pathikānāṃ smaraṇapathaṃ bhūyo'pyanayanpriyāḥ svagehasthāḥ 30
30. atha rāgaraktahṛdayāḥ stanabharavitatāḥ vilāsalalitāṅgyaḥ
pathikānām smaraṇapatham bhūyaḥ api anayan priyāḥ svagehasthāḥ
30. atha rāgaraktahṛdayāḥ stanabharavitatāḥ vilāsalalitāṅgyaḥ svagehasthāḥ priyāḥ bhūyaḥ api pathikānām smaraṇapatham anayan.
30. Then, beloved women, whose hearts were inflamed by passion, whose forms were expanded by the weight of their breasts, and whose limbs were charming with amorous gestures, though staying in their own homes, again brought themselves into the memory of travelers.
सा नूनं मम कान्ता दृष्ट्वा सुस्निग्धघनतमःश्यामम् ।
गगन च शून्यगहनं प्रलपति भुवि पतति विस्खलति ॥ ३१ ॥
sā nūnaṃ mama kāntā dṛṣṭvā susnigdhaghanatamaḥśyāmam ,
gagana ca śūnyagahanaṃ pralapati bhuvi patati viskhalati 31
31. sā nūnam mama kāntā dṛṣṭvā susnigdhadhanatamaḥśyāmam
gaganam ca śūnyagahanam pralapati bhuvi patati viskhalati
31. nūnam mama kāntā susnigdhadhanatamaḥśyāmam ca śūnyagahanam gaganam dṛṣṭvā bhuvi pralapati patati viskhalati.
31. Surely, having seen the sky - very smooth, dense, dark, and blackish, and also empty and profound - my beloved laments, falls to the ground, and stumbles.
भृङ्गावलीकुवलयावलिताब्जपात्रसंप्रेर्यमाणनलिनीमधुपानमत्तः ।
हा वाति तीरतरुपल्लवलास्यलब्धसंमुग्धशब्दगणगीतगुणो नभस्वान् ॥ ३२ ॥
bhṛṅgāvalīkuvalayāvalitābjapātrasaṃpreryamāṇanalinīmadhupānamattaḥ ,
hā vāti tīratarupallavalāsyalabdhasaṃmugdhaśabdagaṇagītaguṇo nabhasvān 32
32. bhṛṅgāvalīkuvalayāvalitābjapātrasaṃpreryamāṇanalinīmadhupānamattaḥ

vāti tīratarūpallavalāsyalabdhsaṃmugdhaśabdagaṇagītaguṇaḥ
nabhasvān
32. nabhasvān
bhṛṅgāvalīkuvalayāvalitābjapātrasaṃpreryamāṇanalinīmadhupānamattaḥ
tīratarūpallavalāsyalabdhsaṃmugdhaśabdagaṇagītaguṇaḥ hā vāti
32. Alas, the wind blows! It is intoxicated by the honey-drinking activity within the lotus pond - a pond where the lotus-cups are adorned with water lilies and stirred by swarms of bees. The qualities of this wind, celebrated in song, are also manifested in the multitude of enchanting sounds it acquires from the dancing young leaves of the trees along the bank.