Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-3, chapter-15

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
जगदाकाशमेवेदं यथा हि व्योम्नि मौक्तिकम् ।
विमले भाति स्वात्मैव जगच्चिद्गगनं यथा ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
jagadākāśamevedaṃ yathā hi vyomni mauktikam ,
vimale bhāti svātmaiva jagaccidgaganaṃ yathā 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca.
jagat ākāśam eva idam yathā hi vyomni mauktikam vimale bhāti svātmā eva jagat citgaganam yathā
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca: idam jagat ākāśam eva (asti).
yathā hi vimale vyomni mauktikam bhāti,
(tathā eva) svātmā eva (bhāti),
yathā jagat citgaganam.
1. Śrī Vasiṣṭha said: This entire world (jagat) is indeed nothing but space (ākāśa), just as a pearl (mauktika) shines spotlessly in the pure sky (vyoman). Similarly, the world is merely the consciousness-space (cit-gagana), and it is the supreme Self (ātman) alone that shines.
1. וַסִישְׁטְהָ (החכם הרוחני) אמר: עולם זה אינו אלא מרחב, כמו אשליה של פנינה בשמיים. בתוך התודעה הזכה, העצמי בלבד מקרין כעולם, כשם שחלל מופיע בתוך חלל.
अनुत्कीर्णै भातीव त्रिजगच्छालभञ्जिका ।
चित्स्तम्भेनैव सोत्कीर्णा नचोत्कर्तात्र विद्यते ॥ २ ॥
anutkīrṇai bhātīva trijagacchālabhañjikā ,
citstambhenaiva sotkīrṇā nacotkartātra vidyate 2
2. anutkīrṇaiḥ bhāti iva trijagat śālabhañjikā
citstambhena eva sā utkīrṇā na ca utkartā atra vidyate
2. trijagat śālabhañjikā anutkīrṇaiḥ iva bhāti sā
citstambhena eva utkīrṇā atra ca utkartā na vidyate
2. The sculpture (śālabhañjikā) of the three worlds shines forth as if by means of uncarved qualities. Yet, it is indeed carved out by the pillar of consciousness (cit) itself, and no carver exists here.
2. שלושת העולמות נראים כפסל החקוק על עמוד התודעה, אך הפסל אינו חקוק באמת, ואין כאן שום פסל שחיטב אותו.
समुद्रेऽन्तर्जलस्पन्दाः स्वभावादच्युता अपि ।
वीचिवेगा भवन्तीव परे दृश्यविदस्तथा ॥ ३ ॥
samudre'ntarjalaspandāḥ svabhāvādacyutā api ,
vīcivegā bhavantīva pare dṛśyavidastathā 3
3. samudre antaḥ jalaspandāḥ svabhāvāt acyutāḥ api
vīcīvegāḥ bhavanti iva pare dṛśyavidaḥ tathā
3. samudre antaḥ jalaspandāḥ svabhāvāt acyutāḥ api
vīcīvegāḥ iva bhavanti tathā pare dṛśyavidaḥ (bhavanti)
3. Just as the movements of water (jalaspanda) within the ocean, though intrinsically unwavering (acyuta) by their own nature (svabhāva), manifest as surging waves; similarly, those who understand the visible (dṛśyavid) also manifest.
3. כפי שתנודות המים באוקיינוס אינן חדלות מלהיות מים אך נראות כגלים גועשים, כך בעיני היודעים את האמת, העולם הנראה נחווה כשינוי מבלי לסטות מהמוחלט.
जालान्तर्गतसूर्याभा जालाकाररजांस्यपि ।
जगद्भानं प्रति स्थूलान्यणुं प्रति यथाचलाः ॥ ४ ॥
jālāntargatasūryābhā jālākārarajāṃsyapi ,
jagadbhānaṃ prati sthūlānyaṇuṃ prati yathācalāḥ 4
4. jālāntargatasūryābhā jālākārarajāṃsi api
jagadbhānam prati sthūlāni aṇum prati yathā acalāḥ
4. jālāntargatasūryābhā jālākārarajāṃsi
api (bhavanti) yathā acalāḥ aṇum
prati (sthūlāḥ bhavanti) tathā
jagadbhānam prati sthūlāni (bhavanti)
4. Like the sun's light passing through a lattice (jāla), and also like the net-shaped dust particles [illuminated by it], the manifestation of the world (jagadbhāna) is considered gross (sthūla) relative to an atom (aṇu), just as mountains (acala) are [gross] relative to an atom.
4. גרגירי האבק הנראים בקרן שמש הבוקעת מבעד לצוהר נראים גסים לעומת האור, אך עצומים כמו הרים לעומת אטום זעיר. כך היא גם הופעת העולם.
जगद्भानं न भातीदं ब्रह्मणो व्यतिरेकतः ।
जालसूर्यांशुजालं तु व्यतिरेकानुभूतिदम् ॥ ५ ॥
jagadbhānaṃ na bhātīdaṃ brahmaṇo vyatirekataḥ ,
jālasūryāṃśujālaṃ tu vyatirekānubhūtidam 5
5. jagadbhānam na bhāti idam brahmaṇaḥ vyatirekataḥ
jālasūryāṃśujālam tu vyatirekānubhūtidam
5. idam jagadbhānam brahmaṇaḥ vyatirekataḥ na bhāti
tu jālasūryāṃśujālam vyatirekānubhūtidam (bhavati)
5. This manifestation of the world (jagadbhāna) does not shine forth as separate from Brahman. However, the network of sunbeams from a lattice (jālasūryāṃśujāla) does give the experience of distinction (vyatireka).
5. הופעתו של עולם זה אינה נפרדת מן הַבְּרַהְמַן (המציאות הקוסמית). רק כמו קרני שמש הבוקעות מבעד לסבכה, היא מעניקה תחושה מוטעית של נפרדות.
अनुभूतान्यपीमानि जगन्ति व्योमरूपिणि ।
पृथ्व्यादीनि न सन्त्येव स्वप्नसंकल्पयोरिव ॥ ६ ॥
anubhūtānyapīmāni jaganti vyomarūpiṇi ,
pṛthvyādīni na santyeva svapnasaṃkalpayoriva 6
6. anubhūtāni api imāni jaganti vyomarūpiṇi
pṛthvyādīni na santi eva svapnasaṅkalpayoḥ iva
6. imāni anubhūtāni vyomarūpiṇi pṛthvyādīni
jaganti api svapnasaṅkalpayoḥ iva eva na santi
6. These experienced worlds, which are of the nature of space and include elements like earth, do not actually exist, similar to how objects in dreams or mental constructs are not real.
6. אף על פי שהם נחווים, עולמות אלה המורכבים מאדמה ויסודות אחרים וטבעם כטבע החלל, אינם קיימים באמת, בדיוק כמו דברים בחלום או בדימוי מנטלי.
पिण्डग्रहो जगत्यस्मिन्विज्ञानाकाशरूपिणि ।
मरुनद्यां जलमिव न संभवति कुत्रचित् ॥ ७ ॥
piṇḍagraho jagatyasminvijñānākāśarūpiṇi ,
marunadyāṃ jalamiva na saṃbhavati kutracit 7
7. piṇḍagrahaḥ jagati asmin vijñānākāśarūpiṇi
marunadyām jalam iva na saṃbhavati kutracit
7. asmin vijñānākāśarūpiṇi jagati piṇḍagrahaḥ
marunadyām jalam iva kutracit na saṃbhavati
7. In this world (jagat), which is essentially consciousness-space, the apprehension of concrete forms is nowhere possible, just like water in a mirage-river.
7. התפיסה של חומר מוצק בעולם זה, שטבעו הוא מרחב התודעה הטהורה, אינה אפשרית בשום מקום, ממש כמו מים בנווה מדבר מדומה.
जगत्यपिण्डग्राहेऽस्मिन्संकल्पनगरोपमे ।
मरौ सरिदिवाभाति दृश्यता भ्रान्तिरूपिणी ॥ ८ ॥
jagatyapiṇḍagrāhe'sminsaṃkalpanagaropame ,
marau saridivābhāti dṛśyatā bhrāntirūpiṇī 8
8. jagati apiṇḍagrāhe asmin saṅkalpanagaropame
marau sarit iva ābhāti dṛśyatā bhrāntirūpiṇī
8. asmin apiṇḍagrāhe saṅkalpanagaropame jagati
bhrāntirūpiṇī dṛśyatā marau sarit iva ābhāti
8. In this world (jagat), which is devoid of concrete forms and is comparable to a city in a mental construct, the perceived reality, being illusory (bhrānti) in nature, appears like a river in a desert.
8. בעולם זה, הנטול חומר מוצק והדומה לעיר שנבראה בדמיון, עולם התופעות הנגלה מופיע כמו נהר במדבר – כתוצר של אשליה בלבד.
स्वप्नाद्दृश्येव जगतां तुलादेशेन केन च ।
तुलिता कलनोन्मुक्ता दृश्यश्रीर्व्योम जृम्भते ॥ ९ ॥
svapnāddṛśyeva jagatāṃ tulādeśena kena ca ,
tulitā kalanonmuktā dṛśyaśrīrvyoma jṛmbhate 9
9. svapnāt dṛśyā iva jagatām tulādeśena kena ca
tulitā kalanonmuktā dṛśyaśrīḥ vyoma jṛmbhate
9. jagatām svapnāt dṛśyā iva,
dṛśyaśrīḥ kena ca tulādeśena tulitā? kalanonmuktā vyoma jṛmbhate
9. Just as the visible objects of dreams appear to beings, by what measure or definition can the splendor of the visible (world) be truly assessed? Untouched by conceptualization, this visible glory expands as space.
9. כאשר משווים את העולמות לחיזיונות חלום ומשחררים אותם מהמשגה מנטלית, יופיו של עולם התופעות מתגלה כהתרחבות של חלל בלבד.
वर्जयित्वा ज्ञविज्ञानं जगच्छब्दार्थभाजनम् ।
जगद्ब्रह्मस्वशब्दानामर्थे नास्त्येव भिन्नता ॥ १० ॥
varjayitvā jñavijñānaṃ jagacchabdārthabhājanam ,
jagadbrahmasvaśabdānāmarthe nāstyeva bhinnatā 10
10. varjayitvā jñavijñānam jagatśabdārthabhājanam
jagatbrahmasvaśabdānām arthe na asti eva bhinnatā
10. jñavijñānam varjayitvā jagatśabdārthabhājanam asti
jagatbrahmasvaśabdānām arthe bhinnatā na eva asti
10. Excluding both empirical knowledge and discriminative knowledge, the world (jagat) is merely a receptacle for words and their meanings. Indeed, in their true significance, there is no difference in meaning between the words 'world' (jagat), 'Brahman' (brahman), and 'one's own intrinsic nature' (sva-śabda).
10. אם מניחים בצד את ההבנה הרגילה של המילה עולם, אין כל הבדל משמעותי בין המושגים עולם, בְּרַהְמַן (הכוליות הקוסמית) והעצמי.
इदं त्वचेत्यचिन्मात्रं भानोर्भातं नभः प्रति ।
तथा सूक्ष्मं यथा मेघं प्रति संकल्पवारिदः ॥ ११ ॥
idaṃ tvacetyacinmātraṃ bhānorbhātaṃ nabhaḥ prati ,
tathā sūkṣmaṃ yathā meghaṃ prati saṃkalpavāridaḥ 11
11. idam tu acetya acinmātram bhānoḥ bhātam nabhaḥ prati
tathā sūkṣmam yathā megham prati saṅkalpavāridaḥ
11. idam tu acetya acinmātram asti
yathā bhānoḥ bhātam nabhaḥ prati
asti tathā sūkṣmam asti yathā
saṅkalpavāridaḥ megham prati asti
11. This (world), however, is unintelligible (acetya) and merely inert (acinmātram), just as the sun's radiance appears upon the sky. Similarly, it is as subtle as a cloud born of imagination (saṃkalpavārida) in relation to a physical cloud.
11. עולם זה הוא תודעה טהורה שאינה ניתנת לתפיסה, המופיעה כמו אור השמש בשמיים. הוא מעודן בהשוואה לענן ממשִי כמו ענן שנברא בדמיון.
यथा स्वप्नपुरं स्वच्छं जाग्रत्पुरवरं प्रति ।
तथा जगदिदं स्वच्छं सांकल्पिकजगत्प्रति ॥ १२ ॥
yathā svapnapuraṃ svacchaṃ jāgratpuravaraṃ prati ,
tathā jagadidaṃ svacchaṃ sāṃkalpikajagatprati 12
12. yathā svapnapuram svaccham jāgratpuravaram prati
tathā jagat idam svaccham sāṅkalpikajagat prati
12. yathā svapnapuram jāgratpuravaram prati svaccham asti
tathā idam jagat sāṅkalpikajagat prati svaccham asti
12. Just as a dream city (svapnapura) is insubstantial (svaccha) in comparison to a superior waking city, so is this world (jagat) insubstantial in comparison to a conceptual world (saṃkalpikajagat).
12. כשם שעיר בחלום היא ערפילית ומעודנת בהשוואה לעיר במצב הערות, כך עולם זה הוא מעודן ומופשט בהשוואה לעולם הדמיוני.
तस्मादचेत्यचिदूपं जगद्व्योमेव केवलम् ।
शून्यौ व्योमजगच्छब्दौ पर्यायौ विद्धि चिन्मयौ ॥ १३ ॥
tasmādacetyacidūpaṃ jagadvyomeva kevalam ,
śūnyau vyomajagacchabdau paryāyau viddhi cinmayau 13
13. tasmāt acetya citrūpam jagat vyoma eva kevalam
śūnyau vyomajagatśabdau paryāyau viddhi cinmayau
13. tasmāt acetya citrūpam jagat kevalam vyoma eva asti
śūnyau vyomajagatśabdau cinmayau paryāyau iti viddhi
13. Therefore, this world (jagat), being unintelligible (acetya) and of the very nature of consciousness (cit-rūpa), is merely like space (vyoman). Understand that the words 'space' (vyoman) and 'world' (jagat) are synonyms (paryāya), both composed of consciousness (cinmaya).
13. לפיכך, העולם, שטבעו תודעה שאינה נתפסת, הוא חלל בלבד. דע כי המילים חלל ועולם הן מילים נרדפות לטבעה הריק של התודעה.
तस्मान्न किंचिदुत्पन्नं जगदादीह दृश्यकम् ।
अनाख्यमनभिव्यक्तं यथास्थितमवस्थितम् ॥ १४ ॥
tasmānna kiṃcidutpannaṃ jagadādīha dṛśyakam ,
anākhyamanabhivyaktaṃ yathāsthitamavasthitam 14
14. tasmat na kiñcit utpannam jagat-ādi iha dṛśyakam |
anākhyam anabhivyaktam yathā-sthitam avasthitam ||
14. tasmat iha jagat-ādi dṛśyakam kiñcit na utpannam
anākhyam anabhivyaktam yathā-sthitam avasthitam
14. Therefore, nothing visible like this world has ever been created here. It is nameless, unmanifest, and remains as it is, ever-present.
14. לפיכך, דבר מעולם התופעות, כגון היקום, לא נוצר מעולם. המציאות נותרת ללא שם, ללא הגשמה, כפי שהיא ממתמיד.
जगदेव महाकाशे चिदाकाशमभित्तिमत् ।
तद्देशस्याणुमात्रस्य तुलायाश्चाप्रपूरकम् ॥ १५ ॥
jagadeva mahākāśe cidākāśamabhittimat ,
taddeśasyāṇumātrasya tulāyāścāprapūrakam 15
15. jagat eva mahā-ākāśe cit-ākāśam a-bhitti-mat |
tat-deśasya aṇu-mātrasya tulāyāḥ ca a-prapūrakam ||
15. mahā-ākāśe cit-ākāśam a-bhitti-mat jagat eva (asti)
tat-deśasya aṇu-mātrasya ca tulāyāḥ (api) a-prapūrakam (asti)
15. The world is truly just the consciousness-space (cit-ākāśa) within the great space (mahā-ākāśa), without any walls. It does not fill even an atom's worth of that space, nor does it register on a scale.
15. היקום כולו בתוך המרחב הגדול אינו אלא צִדָאָכָאשָׁה (מרחב התודעה) ללא מחיצות, שאינו ממלא אפילו חלקיק אטום בהשוואה אליו.
आकाशरूपमेवाच्छं पिण्डग्रहविवर्जितम् ।
व्योम्नि व्योममयं चित्रं संकल्पपुरवत्स्थितम् ॥ १६ ॥
ākāśarūpamevācchaṃ piṇḍagrahavivarjitam ,
vyomni vyomamayaṃ citraṃ saṃkalpapuravatsthitam 16
16. ākāśa-rūpam eva accham piṇḍa-graha-vivarjitam | vyomni
vyoma-mayam citram saṃkalpa-pura-vat sthitam ||
16. (tat) ākāśa-rūpam eva accham piṇḍa-graha-vivarjitam vyomni
vyoma-mayam citram saṃkalpa-pura-vat sthitam (asti)
16. It is indeed of the nature of space (ākāśa), pure, and devoid of any graspable mass. It is a wondrous sky-like (vyoma-maya) phenomenon within the sky, existing like a city created by thought (saṃkalpa).
16. זך ודומה לחלל, חופשי מכל תפיסה של חומר מוצק, היקום קיים במרחב כמו ציור העשוי מרווח, כמו עיר שנבנתה במחשבה.
अत्रेदं मण्डपाख्यानं शृणु श्रवणभूषणम् ।
निःसंदेहो यथैषोऽर्थश्चित्ते विश्रान्तिमेष्यति ॥ १७ ॥
atredaṃ maṇḍapākhyānaṃ śṛṇu śravaṇabhūṣaṇam ,
niḥsaṃdeho yathaiṣo'rthaścitte viśrāntimeṣyati 17
17. atra idam maṇḍapa-ākhyānam śṛṇu śravaṇa-bhūṣaṇam |
niḥsaṃdehaḥ yathā eṣaḥ arthaḥ citte viśrāntim eṣyati ||
17. atra idam śravaṇa-bhūṣaṇam maṇḍapa-ākhyānam śṛṇu
yathā eṣaḥ arthaḥ citte niḥsaṃdehaḥ viśrāntim eṣyati
17. Now, listen to this narrative of the pavilion (maṇḍapa), which is an ornament to the ears. This meaning will settle in your mind without doubt.
17. שמע כעת את סיפור הַמַּנְדַּפָּה (הביתן השמיימי), שהוא עדי לאוזניים, כדי שאמת זו תמצא מנוחה ברוחך ללא כל ספק.
श्रीराम उवाच ।
सद्बोधवृद्धये ब्रह्मन्समासेन वदाशु मे ।
मण्डपाख्यानमखिलं येन बोधो विवर्धते ॥ १८ ॥
śrīrāma uvāca ,
sadbodhavṛddhaye brahmansamāsena vadāśu me ,
maṇḍapākhyānamakhilaṃ yena bodho vivardhate 18
18. śrīrāma uvāca sadbodhavṛddhaye brahman samāsena vada
āśu me maṇḍapākhyānam akhilam yena bodhaḥ vivardhate
18. śrīrāma uvāca.
brahman,
sadbodhavṛddhaye samāsena akhilam maṇḍapākhyānam me āśu vada,
yena bodhaḥ vivardhate.
18. Śrī Rāma said: "O Brahmin, please quickly tell me briefly the entire story of the pavilion, by which understanding (bodha) will increase."
18. שָׁרִי רָאמָה אמר: הוי מורה דגול, כדי להגדיל את התובנה האמיתית, ספר לי בקצרה את סיפור הַמַּנְדַּפָּה במלואו, כדי שחוכמתי תצמח.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अभूदस्मिन्महीपीठे कुलपद्मो विकाशवान् ।
पद्मो नाम नृपः श्रीमान्बहुपुत्रो विवेकवान् ॥ १९ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
abhūdasminmahīpīṭhe kulapadmo vikāśavān ,
padmo nāma nṛpaḥ śrīmānbahuputro vivekavān 19
19. śrīvasiṣṭha uvāca abhūt asmin mahīpīṭhe kulapadmaḥ
vikāśavān padmaḥ nāma nṛpaḥ śrīmān bahuputraḥ vivekavān
19. śrīvasiṣṭha uvāca.
asmin mahīpīṭhe padmaḥ nāma śrīmān bahuputraḥ vivekavān vikāśavān kulapadmaḥ nṛpaḥ abhūt.
19. Śrī Vasiṣṭha said: "On this earth's surface (mahīpīṭha) there was a glorious and discerning king named Padma, who had many sons and shone brightly as the lotus (padma) of his lineage."
19. שָׁרִי וַסִישְׁטְהָ אמר: על פני אדמה זו היה מלך מולך ורב-תבונה בשם פַּדְמָה, שהיה כפרח לוטוס בשושלתו, מבורך בבנים רבים ובעל הבחנה רוחנית זכה.
मर्यादापालनाम्भोधिर्द्विषत्तिमिरभास्करः ।
कान्ताकुमुदिनीचन्द्रो दोषतृणहुताशनः ॥ २० ॥
maryādāpālanāmbhodhirdviṣattimirabhāskaraḥ ,
kāntākumudinīcandro doṣatṛṇahutāśanaḥ 20
20. maryādāpālanāmbhodhiḥ dviṣattimirabhāskaraḥ
kāntākumudinicandraḥ doṣatṛṇahutāśanaḥ
20. maryādāpālanāmbhodhiḥ dviṣattimirabhāskaraḥ
kāntākumudinicandraḥ doṣatṛṇahutāśanaḥ
20. (King Padma was) like an ocean in upholding the established order (maryādā), a sun dispelling the darkness of his foes, a moon to the night-lotuses (kumudinī) of his beloved women, and a fire consuming the grass of vices.
20. הוא היה אוקיינוס של שמירת חוקי היושר, שמש המגרשת את אופל אויביו, ירח המאיר לאהובתו ואש המכלה את עשב הפגמים.
मेरुर्विबुधवृन्दानां यशश्चन्द्रो भवार्णवे ।
सरः सद्गुणहंसानां कमलामलभास्करः ॥ २१ ॥
merurvibudhavṛndānāṃ yaśaścandro bhavārṇave ,
saraḥ sadguṇahaṃsānāṃ kamalāmalabhāskaraḥ 21
21. meruḥ vibudhavṛndānām yaśaḥ candraḥ bhavārṇave
saraḥ sadguṇahaṃsānām kamalāmalabhāskaraḥ
21. vibudhavṛndānām meruḥ,
bhavārṇave yaśaḥ candraḥ,
sadguṇahaṃsānām saraḥ,
kamalāmalabhāskaraḥ
21. (He was) like Mount Meru for the assemblies of the wise, a moon of fame in the ocean of transmigration (saṃsāra), a lake for the swans of good qualities, and a spotless sun to the lotuses of prosperity (kamala).
21. הוא היה כהר מֵרוּ (ההר הקדוש) עבור החכמים, ירח של תהילה באוקיינוס הקיום, אגם לברכסי המידות הטובות ושמש זורחת לאלת השפע.
संग्रामवीरुत्पवनो मनोमातङ्गकेसरी ।
समस्तविद्यादयितः सर्वाश्चर्यगुणाकरः ॥ २२ ॥
saṃgrāmavīrutpavano manomātaṅgakesarī ,
samastavidyādayitaḥ sarvāścaryaguṇākaraḥ 22
22. saṃgrāmavīrutpavanaḥ manomātaṅgakesarī
samastavidyādayitaḥ sarvāścaryaguṇākaraḥ
22. saṃgrāmavīrutpavanaḥ manomātaṅgakesarī
samastavidyādayitaḥ sarvāścaryaguṇākaraḥ
22. He is a tempest to the weeds of battle, a lion controlling the elephant of the mind. He is beloved by all branches of knowledge and a source of all wondrous qualities.
22. הוא היה רוח סערה לצמחי המלחמה, אריה המכניע את פיל החשיבה, אוהב כל חוכמה ומקור לכל המידות המופלאות.
सुरारिसागरक्षोभविलसन्मन्दराचलः ।
विलासपुष्पौघमधुः सौभाग्यकुसुमायुधः ॥ २३ ॥
surārisāgarakṣobhavilasanmandarācalaḥ ,
vilāsapuṣpaughamadhuḥ saubhāgyakusumāyudhaḥ 23
23. surārisāgarakṣobhavilasanmandarācalaḥ
vilāsapuṣpoghamadhuḥ saubhāgyakusumāyudhaḥ
23. surārisāgarakṣobhavilasanmandarācalaḥ
vilāsapuṣpoghamadhuḥ saubhāgyakusumāyudhaḥ
23. He is like the resplendent Mount Mandara that churns the ocean of hostile forces. He is the nectar to a multitude of charming flowers and the very god of love (kusumāyudha) of good fortune.
23. הוא היה כהר מַנְדָרָה המערבל את אוקיינוס האויבים, צוף מתוק לפרחי החן, וכמו קָאמָה (אל האהבה) ביופיו ומזלו.
तस्यास्ति सुभगा भार्या लीला नाम विलासिनी ।
सर्वसौभाग्यवलिता कमलेवोदिताऽवनौ ॥ २५ ॥
tasyāsti subhagā bhāryā līlā nāma vilāsinī ,
sarvasaubhāgyavalitā kamalevoditā'vanau 25
25. tasya asti subhagā bhāryā līlā nāma vilāsinī
sarvasaubhāgavalitā kamalā iva uditā avanau
25. tasya līlā nāma subhagā vilāsinī bhāryā asti,
sarvasaubhāgavalitā,
kamalā iva avanau uditā.
25. He has a beautiful and charming wife named Lila. She is endowed with all auspicious qualities, as if the goddess Kamalā (kamalā) herself has manifested on earth.
25. הייתה לו אישה אהובה וקראו לה לִילָה (המשחק השמיימי), שופעת חן וחסד, כאילו האלה כַּמָלָה (לַקְשְׁמִי) ירדה אל הארץ.
सर्वानुवृत्तिललिता लीला मधुरभाषिणी ।
सानन्दमन्दचलिता द्वितीयेन्दूदयस्मिता ॥ २६ ॥
sarvānuvṛttilalitā līlā madhurabhāṣiṇī ,
sānandamandacalitā dvitīyendūdayasmitā 26
26. sarvānṛtti-lalitā līlā madhura-bhāṣiṇī
sānanda-manda-calitā dvitīya-indu-udaya-smitā
26. līlā sarvānṛtti-lalitā madhura-bhāṣiṇī
sānanda-manda-calitā dvitīya-indu-udaya-smitā
26. She, whose divine play (līlā) is charming in all her ways, speaks sweetly, moves slowly with joy, and smiles like the rising of a second moon.
26. לִילָה הייתה מלאת חן בכל הליכותיה, רכת דיבור, צעדה בשמחה ובעדנה, וחיוכה היה כזריחתו של ירח שני.
लीलालतालास्यमरुत्साहसोत्साहकेशवः ।
सौजन्यकैरवशशी दुर्लीलावल्लिकानलः ॥ २७ ॥
līlālatālāsyamarutsāhasotsāhakeśavaḥ ,
saujanyakairavaśaśī durlīlāvallikānalaḥ 27
27. līlālatālāsyamarutsāhasotsāhakeśavaḥ
saujanyakairavaśaśī durlīlāvallikānalaḥ
27. līlālatālāsyamarutsāhasotsāhakeśavaḥ
saujanyakairavaśaśī durlīlāvallikānalaḥ
27. He is the wind that induces the graceful dance of the creeper of charm (līlā), and a lord (keśava) of courage and enthusiasm. He is the moon to the night-blooming lotuses (kairava) of generosity and the fire to the creepers of ill-deeds.
27. הוא היה כרוח המחוללת בין מטפסי החן, כֵּשָׁוָוה (האל וִישְׁנוּ) בעוז רוחו והתלהבותו, ירח ללוטוס הצדיקות ואש המכלה את חוח הרשע.
लताविलासकुन्दौघभासिनी रसशालिनी ।
प्रवालहस्ता पुष्पाभा मधुश्रीरिव देहिनी ॥ २८ ॥
latāvilāsakundaughabhāsinī rasaśālinī ,
pravālahastā puṣpābhā madhuśrīriva dehinī 28
28. latā-vilāsa-kunda-ogha-bhāsiṇī rasa-śālinī
pravāla-hastā puṣpa-ābhā madhu-śrīḥ iva dehinī
28. dehinī latā-vilāsa-kunda-ogha-bhāsiṇī rasa-śālinī
pravāla-hastā puṣpa-ābhā madhu-śrīḥ iva
28. She is embodied, shining like a cluster of jasmine flowers with creeper-like grace, full of charm, with hands like young sprouts, and a radiance like flowers, truly like the beauty of spring.
28. היא זהרה כמו אשכול של פרחי יסמין, שופעת קסם, כפות ידיה כעלעלים רכים וזהרה כפרח – ממש כאלת האביב שהתגשמה בדמות אדם.
अवदाततनुः पुण्या स्पर्शनाह्लादकारिणी
गङ्गेव गां गता देहवती हंसविलासिनी ॥ २९ ॥
avadātatanuḥ puṇyā sparśanāhlādakāriṇī
gaṅgeva gāṃ gatā dehavatī haṃsavilāsinī 29
29. avadāta-tanuḥ puṇyā sparśana-āhlāda-kāriṇī
gaṅgā iva gām gatā dehavatī haṃsa-vilāsinī
29. dehavatī avadāta-tanuḥ puṇyā sparśana-āhlāda-kāriṇī
haṃsa-vilāsinī gām gatā gaṅgā iva
29. Having an embodied form, she has a pure body, is sacred, causes delight by her touch, and moves gracefully like a swan, like the Gaṅgā river descended to earth.
29. גופה היה טהור ומבורך, משרה עונג למגע, כמו נהר הַגַנְגָּה שהגיע לאדמה בדמות בשר ודם, והיא נעה בחן של ברבור.
तस्य भूतलपुष्पेषोः सकलाह्लाददायिनः ।
परिचर्यां चिरं कर्तुमन्या रतिरिवोदिता ॥ ३० ॥
tasya bhūtalapuṣpeṣoḥ sakalāhlādadāyinaḥ ,
paricaryāṃ ciraṃ kartumanyā ratirivoditā 30
30. tasya bhūtala-puṣpa-iṣoḥ sakala-āhlāda-dāyinaḥ
paricaryām ciram kartum anyā ratiḥ iva uditā
30. anyā ratiḥ iva tasya bhūtala-puṣpa-iṣoḥ
sakala-āhlāda-dāyinaḥ paricaryām ciram kartum uditā
30. To perform service for a long time to that earthly Cupid, who bestows all joy, another Rati (Kāmadeva's wife) has arisen.
30. כדי לשרת אותו – שהיה כמו אל האהבה עלי אדמות המביא אושר לכל – היא הופיעה כאילו הייתה רָטִי (אלת התשוקה) נוספת.
उद्विग्ने प्रोद्विग्ना मुदिते मुदिता समाकुलाकुलिते ।
प्रतिबिम्बसमा कान्ता संक्रुद्धे केवलं भीता ॥ ३१ ॥
udvigne prodvignā mudite muditā samākulākulite ,
pratibimbasamā kāntā saṃkruddhe kevalaṃ bhītā 31
31. udvigne prodvignā mudite muditā samākulākulite
pratibimbasamā kāntā saṃkruddhe kevalaṃ bhītā
31. kāntā pratibimbasamā udvigne prodvignā mudite
muditā samākulākulite saṃkruddhe kevalaṃ bhītā
31. The beloved (kāntā) was like a reflection. When he was agitated, she was greatly agitated. When he was delighted, she was delighted. When he was utterly bewildered, she became utterly bewildered. But when he was angry, she was merely afraid.
31. כאשר הוא היה דואג, היא דאגה עמוקות; כשהיה שמח, היא שמחה; כשהיה מוטרד, היא הוטרדה – כמו בבואה שלו עצמו, למעט בזמן שהיה כועס, שאז היא רק חששה מולו.