Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-134

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
विपश्चिदुवाच ।
एतस्मिन्नन्तरे व्योम्नः स पतन्पुरुषो मया ।
स्थमिताखिलभूपीठः शवरूपो विलोकितः ॥ १ ॥
vipaściduvāca ,
etasminnantare vyomnaḥ sa patanpuruṣo mayā ,
sthamitākhilabhūpīṭhaḥ śavarūpo vilokitaḥ 1
1. vipaścit uvāca etasmin antare vyomnaḥ sa patan puruṣaḥ
mayā sthamitākhilabhūpīṭhaḥ śavarūpaḥ vilokitaḥ
1. vipaścit uvāca etasmin antare,
mayā vyomnaḥ patan saḥ puruṣaḥ,
sthamitākhilabhūpīṭhaḥ śavarūpaḥ vilokitaḥ
1. Vipascit said: Meanwhile, I saw that falling supreme cosmic person (puruṣa) from the sky, whose entire earth-surface had become still, appearing in the form of a corpse.
स यावदुदराभिख्यो देहभागोऽस्य येन भूः ।
सप्तद्वीपापि पिहिताऽमातुः शैलोपमो महान् ॥ २ ॥
sa yāvadudarābhikhyo dehabhāgo'sya yena bhūḥ ,
saptadvīpāpi pihitā'mātuḥ śailopamo mahān 2
2. sa yāvat udarābhyakhyaḥ dehabhāgaḥ asya yena bhūḥ
saptadvīpā api pihitā amātuḥ śailopamaḥ mahān
2. asya saḥ dehabhāgaḥ,
yāvat udarābhyakhyaḥ,
yena saptadvīpā bhūḥ api pihitā,
[saḥ dehabhāgaḥ] amātuḥ śailopamaḥ mahān [āsīt]
2. As for him, that part of his body called the belly, by which even the seven-islanded earth was covered, was immeasurable, mountain-like, and vast.
वह्निनोक्तमनन्तं तत्तद्भुजोरुशिरश्च मे ।
लोकालोकात्परं पारं प्राप्तं ह्यविषये नृणाम् ॥ ३ ॥
vahninoktamanantaṃ tattadbhujoruśiraśca me ,
lokālokātparaṃ pāraṃ prāptaṃ hyaviṣaye nṛṇām 3
3. vahninā uktam anantam tat tattadbhujoruśiras ca
me lokālokāt param pāram prāptam hi aviṣaye nṛṇām
3. vahninā uktam,
me anantam tat tattadbhujoruśiras ca,
lokālokāt param pāram,
nṛṇām aviṣaye hi prāptam
3. Vahni described that his infinite (ananta) arms, thighs, and head indeed extended to a point beyond the Lokāloka mountain, reaching a region inaccessible to humans.
व्योमवासिचये देवीमथ स्तुवति सादरम् ।
व्योम्नः प्रकटतामागाच्छुष्का नु भवति स्वयम् ॥ ४ ॥
vyomavāsicaye devīmatha stuvati sādaram ,
vyomnaḥ prakaṭatāmāgācchuṣkā nu bhavati svayam 4
4. vyomavāsicaye devīm atha stuvati sādaram
vyomnaḥ prakaṭatām āgāt śuṣkā nu bhavati svayam
4. atha vyomavāsicaye devīm sādaram stuvati
vyomnaḥ prakaṭatām āgāt nu svayam śuṣkā bhavati
4. Then, the multitude of sky-dwellers reverently praises the Goddess. She came forth from the sky; indeed, she herself becomes dry (or emaciated).
प्रेतवृन्दैरनुगता मातृमण्डललालिता ।
कुम्भाण्डयक्षवेतालजालतारकिताम्बरा ॥ ५ ॥
pretavṛndairanugatā mātṛmaṇḍalalālitā ,
kumbhāṇḍayakṣavetālajālatārakitāmbarā 5
5. pretavṛndaiḥ anugatā mātṛmaṇḍalalālitā
kumbhāṇḍayakṣavetālajālatārakitāmbarā
5. pretavṛndaiḥ anugatā mātṛmaṇḍalalālitā
kumbhāṇḍayakṣavetālajālatārakitāmbarā
5. She is accompanied by hosts of spirits, adored by the circle of Mothers (mātṛs), and her sky (or surrounding atmosphere) is studded with multitudes of Kuṣmāṇḍas, Yakṣas, and Vetālas.
शिरालदीर्घदोर्दण्डवनीकृतनभस्तला ।
किरन्ती कीर्णदिग्दाहैर्दृष्टिपातैर्दिवाकरान् ॥ ६ ॥
śirāladīrghadordaṇḍavanīkṛtanabhastalā ,
kirantī kīrṇadigdāhairdṛṣṭipātairdivākarān 6
6. śirāladīrghadordaṇḍavanīkṛtanabhastalā
kirantī kīrṇadigdāhaiḥ dṛṣṭipātaiḥ divākarān
6. śirāladīrghadordaṇḍavanīkṛtanabhastalā
kīrṇadigdāhaiḥ dṛṣṭipātaiḥ divākarān kirantī
6. She makes the expanse of the sky a forest with her long, sinewy, mace-like arms, scattering suns through her glances that cause widespread burning in all directions.
स्फुरन्नानायुधाकारकचज्झणझणध्वनि ।
शतखण्डं खगानीकं कुर्वाणा व्योमकोटरे ॥ ७ ॥
sphurannānāyudhākārakacajjhaṇajhaṇadhvani ,
śatakhaṇḍaṃ khagānīkaṃ kurvāṇā vyomakoṭare 7
7. sphurannānāyudhākarakacajjhaṇajhaṇadhvani
śatakhaṇḍam khagānīkam kurvāṇā vyomakoṭare
7. vyomakoṭare kurvāṇā khagānīkam śatakhaṇḍam
sphurannānāyudhākarakacajjhaṇajhaṇadhvani
7. She makes a resounding clanging noise from various flashing and glittering weapons, tearing the host of flying beings into a hundred pieces within the hollow of the sky.
देहज्वालेक्षणोष्माढ्यैः शरीरावयवैस्त्विषः ।
दीर्घवेणुवनाकाराः किरन्ती कोटियोजनाः ॥ ८ ॥
dehajvālekṣaṇoṣmāḍhyaiḥ śarīrāvayavaistviṣaḥ ,
dīrghaveṇuvanākārāḥ kirantī koṭiyojanāḥ 8
8. dehajvālekṣoṣmāḍhyaiḥ śarīrāvayavaiḥ tviṣaḥ
dīrghaveṇuvanākārāḥ kirantī koṭiyojanāḥ
8. kirantī dehajvālekṣoṣmāḍhyaiḥ śarīrāvayavaiḥ
dīrghaveṇuvanākārāḥ koṭiyojanāḥ tviṣaḥ
8. She, with bodily limbs replete with the intense heat of her fire-like gaze, emits splendors (rays of light) that resemble vast bamboo forests and extend for millions of yojanas.
दन्तकान्तीन्दुविद्योतदुग्धस्नपितदिङ्मुखा ।
कृशातिदीर्घविस्तीर्णशरीरापूरिताम्बरा ॥ ९ ॥
dantakāntīnduvidyotadugdhasnapitadiṅmukhā ,
kṛśātidīrghavistīrṇaśarīrāpūritāmbarā 9
9. dantakāntīnduvidyotadugdhasnapitadiṅmukhā
kṛśātidīrghavistīrṇaśarīrāpūritāmbarā
9. dantakāntīnduvidyotadugdhasnapitadiṅmukhā
kṛśātidīrghavistīrṇaśarīrāpūritāmbarā
9. Her face, which encompasses all directions, is drenched in a milk-like radiance, illuminated by the moon-like luster of her teeth. Her body, thin, immensely long, and vast, completely fills the sky.
निरालम्बास्पदा सांध्या विततेवाभ्रमालिका ।
प्रेतासनसमारूढा सुरूढा परमे पदे ॥ १० ॥
nirālambāspadā sāṃdhyā vitatevābhramālikā ,
pretāsanasamārūḍhā surūḍhā parame pade 10
10. nirālambāspadā sāndhyā vitatā iva abhramālikā
pretāsanasamārūḍhā surūḍhā parame pade
10. nirālambāspadā sāndhyā vitatā iva abhramālikā
pretāsanasamārūḍhā surūḍhā parame pade
10. She, whose foundation is unsupported, like an expansive twilight cloud-garland, is mounted upon a corpse as a seat, firmly established in the supreme state (pada).
स्फुरन्ती प्रज्वलद्रूपा संध्या जलधरारुणा ।
दधाना गगनाम्भोधौ वाडवज्वलनश्रियम् ॥ ११ ॥
sphurantī prajvaladrūpā saṃdhyā jaladharāruṇā ,
dadhānā gaganāmbhodhau vāḍavajvalanaśriyam 11
11. sphurantī prajvaladrūpā sandhyā jaladharāruṇā
dadhānā gaganāmbhodhau vāḍavajvalanaśriyam
11. sphurantī prajvaladrūpā sandhyā jaladharāruṇā
gaganāmbhodhau vāḍavajvalanaśriyam dadhānā
11. She, shimmering and of blazing form, like the red twilight resembling a cloud, assumes the splendor of the submarine fire within the ocean of the sky.
शवैः शवाङ्गैर्मुसलैः प्रासतोमरमुद्गरैः ।
वृसिकोलूखलहलैः किरन्ती चञ्चला स्रजः ॥ १२ ॥
śavaiḥ śavāṅgairmusalaiḥ prāsatomaramudgaraiḥ ,
vṛsikolūkhalahalaiḥ kirantī cañcalā srajaḥ 12
12. śavaiḥ śavāṅgaiḥ musalaiḥ prāsatomaramudgaraiḥ
vṛsikolūkhalahalaiḥ kirantī cañcalā srajaḥ
12. kirantī cañcalā srajaḥ śavaiḥ śavāṅgaiḥ musalaiḥ
prāsatomaramudgaraiḥ vṛsikolūkhalahalaiḥ
12. The restless one, scattering garlands, [was accompanied] by corpses, by their limbs, by maces, spears, javelins, clubs, choppers, mortars, and ploughs.
प्रजां कटकटाटोपैर्वहन्ती गगनाङ्गणे ।
दृषदां घर्घरारावैः प्रावृङ्गिरिरिवाचले ॥ १३ ॥
prajāṃ kaṭakaṭāṭopairvahantī gaganāṅgaṇe ,
dṛṣadāṃ ghargharārāvaiḥ prāvṛṅgiririvācale 13
13. prajām kaṭakaṭāṭopaiḥ vahantī gaganāṅgaṇe
dṛṣadām ghargharārāvaiḥ prāvṛṅ-giriḥ iva acale
13. gaganāṅgaṇe kaṭakaṭāṭopaiḥ prajām vahantī iva
acale prāvṛṅ-giriḥ dṛṣadām ghargharārāvaiḥ
13. Carrying all beings (prajā) with fierce, rattling displays in the expanse of the sky, she resembled a monsoon cloud-mountain (prāvṛṅgiri) situated on a mountain, [accompanied by] the rumbling sounds of rocks.
देवा ऊचुरयं देवि उपहारीकृतोऽम्बिके ।
सार्धं स्वपरिवारेण शीघ्रमाह्रियतामिति ॥ १४ ॥
devā ūcurayaṃ devi upahārīkṛto'mbike ,
sārdhaṃ svaparivāreṇa śīghramāhriyatāmiti 14
14. devāḥ ūcuḥ ayam devi upahārīkṛtaḥ ambike
sārdham sva-parivāreṇa śīghram āhriyatām iti
14. devāḥ ūcuḥ devi ambike ayam upahārīkṛtaḥ
sva-parivāreṇa sārdham śīghram āhriyatām iti
14. The gods said: 'O Goddess, O Ambikā, this one has been made an offering. Let him be brought quickly, along with his own retinue.'
वदत्येवं सुरानीके तं शवं प्राणवायुना ।
देवी प्रववृते रक्तसारमाक्रष्टुमञ्जसा ॥ १५ ॥
vadatyevaṃ surānīke taṃ śavaṃ prāṇavāyunā ,
devī pravavṛte raktasāramākraṣṭumañjasā 15
15. vadati evam sura-anīke tam śavam prāṇa-vāyunā
devī pravavṛte rakta-sāram ākraṣṭum añjasā
15. evam sura-anīke vadati devī prāṇa-vāyunā tam
śavam rakta-sāram ākraṣṭum añjasā pravavṛte
15. When the host of gods was speaking thus, the goddess began to quickly draw out the essence of blood from that corpse by means of vital breath.
प्राणेनाकृष्यमाणं तद्रक्तं भगवतीमुखे ।
अविशत्सांध्यमेघौघ इव मेरोर्गुहान्तरम् ॥ १६ ॥
prāṇenākṛṣyamāṇaṃ tadraktaṃ bhagavatīmukhe ,
aviśatsāṃdhyameghaugha iva merorguhāntaram 16
16. prāṇena ākṛṣyamāṇam tat raktam bhagavatīmukhe
aviśat sāṃdhyameghaughaḥ iva meroḥ guhāntaram
16. tat raktam prāṇena ākṛṣyamāṇam bhagavatīmukhe
aviśat sāṃdhyameghaughaḥ meroḥ guhāntaram iva
16. That blood, being drawn by her life-force, entered the mouth of the Goddess, just as a mass of evening clouds enters the interior of a cave on Mount Meru.
तावद्रक्तं तया पीतं प्राणाकृष्टं नभःस्थया ।
यावच्छुष्का सती तृप्ता पीना सा चंडिका स्थिता ॥ १७ ॥
tāvadraktaṃ tayā pītaṃ prāṇākṛṣṭaṃ nabhaḥsthayā ,
yāvacchuṣkā satī tṛptā pīnā sā caṃḍikā sthitā 17
17. tāvat raktam tayā pītam prāṇākṛṣṭam nabhaḥsthayā
yāvat śuṣkā satī tṛptā pīnā sā caṇḍikā sthitā
17. tayā nabhaḥsthayā prāṇākṛṣṭam raktam tāvat pītam
yāvat sā caṇḍikā śuṣkā satī tṛptā pīnā sthitā
17. That blood, which was drawn by her life-force, was drunk by her, who stood in the sky, until Caṇḍikā became satisfied, stout, and remained (in that state), with (the source) dried up.
ततो बभूव सा रक्तपरिपीनशरीरिणी ।
रक्ता वर्षाभ्रमालेव तडित्तरललोचना ॥ १८ ॥
tato babhūva sā raktaparipīnaśarīriṇī ,
raktā varṣābhramāleva taḍittaralalocanā 18
18. tataḥ babhūva sā raktaparipīnaśarīriṇī
raktā varṣābhramālā iva taḍittaralalocanā
18. tataḥ sā raktaparipīnaśarīriṇī babhūva
raktā varṣābhramālā iva taḍittaralalocanā
18. Then she became one whose body was greatly swollen with blood, red like a chain of rain clouds, and whose eyes were restless like lightning.
लम्बोदरा भगवती विषमाहिविभूषणा ।
रक्तासवमदक्षीबा समस्तायुधधारिणी ॥ १९ ॥
lambodarā bhagavatī viṣamāhivibhūṣaṇā ,
raktāsavamadakṣībā samastāyudhadhāriṇī 19
19. lambodarā bhagavatī viṣamāhivibhūṣaṇā
raktāsavamadakṣībā samastāyudhadhāriṇī
19. bhagavatī lambodarā viṣamāhivibhūṣaṇā
raktāsavamadakṣībā samastāyudhadhāriṇī
19. The Goddess was pot-bellied, adorned with terrible snakes, intoxicated by the liquor of blood, and bore all weapons.
व्योम्नि नर्तनमारेभे स्वशरीरार्धपूरिते ।
पर्यन्तगिरिमालाग्रस्थितामरनिरीक्षिता ॥ २० ॥
vyomni nartanamārebhe svaśarīrārdhapūrite ,
paryantagirimālāgrasthitāmaranirīkṣitā 20
20. vyomni nartanam ārebhe svaśarīrārdhapūrite
paryantagirimālāgrasthitāmaranirīkṣitā
20. nartanam vyomni svaśarīrārdhapūrite ārebhe
paryantagirimālāgrasthitāmaranirīkṣitā
20. A dance began in the sky, which was half-filled by her own body. She was watched by immortals standing on the peaks of the surrounding mountain ranges.
ततः पिशाचकुम्भाण्डरूपिकादिमहागणाः ।
शवमावारयांचक्रुर्महाचलमिवाऽम्बुदाः ॥ २१ ॥
tataḥ piśācakumbhāṇḍarūpikādimahāgaṇāḥ ,
śavamāvārayāṃcakrurmahācalamivā'mbudāḥ 21
21. tataḥ piśācakumbhāṇḍarūpikādimahāgaṇāḥ
śavam āvārayāñcakruḥ mahācalam iva ambudāḥ
21. tataḥ piśācakumbhāṇḍarūpikādimahāgaṇāḥ
śavam āvārayāñcakruḥ ambudāḥ iva mahācalam
21. Then, great hosts (gaṇas) of pishacas, kumbhāṇḍas, rūpikas, and others surrounded the corpse, just as clouds cover a great mountain.
शवशैलो गृहीतोऽसौ कुम्भाण्डैः कटिभागतः ।
उदराद्रूपिकावृन्दैर्यक्षैः कुञ्जरविक्षतैः ॥ २२ ॥
śavaśailo gṛhīto'sau kumbhāṇḍaiḥ kaṭibhāgataḥ ,
udarādrūpikāvṛndairyakṣaiḥ kuñjaravikṣataiḥ 22
22. śavaśailaḥ gṛhītaḥ asau kumbhāṇḍaiḥ kaṭibhāgataḥ
udarāt rūpikāvṛndaiḥ yakṣaiḥ kuñjaravikṣataiḥ
22. asau śavaśailaḥ kumbhāṇḍaiḥ kaṭibhāgataḥ udarāt
rūpikāvṛndaiḥ kuñjaravikṣataiḥ yakṣaiḥ gṛhītaḥ
22. That corpse-mountain was seized by the kumbhāṇḍas from the waist region, and from the belly by hosts of rūpikas and by yakṣas who were wounded by elephants.
भुजोरुकन्धराद्यास्ते तस्यान्येऽवयवा यतः ।
ब्रह्माण्डस्य परं पारं प्राप्ताः परमविस्तृताः ॥ २३ ॥
bhujorukandharādyāste tasyānye'vayavā yataḥ ,
brahmāṇḍasya paraṃ pāraṃ prāptāḥ paramavistṛtāḥ 23
23. bhujorukandharādyāḥ te tasya anye avayavāḥ yataḥ
brahmāṇḍasya param pāram prāptāḥ paramavistṛtāḥ
23. yataḥ tasya anye avayavāḥ te bhujorukandharādyāḥ
paramavistṛtāḥ brahmāṇḍasya param pāram prāptāḥ
23. For his other limbs – such as arms, thighs, and shoulders – those parts had reached the farthest limits of the cosmos (brahmāṇḍa), being exceedingly vast.
ततस्तैर्भूतसंघातैः स्थिता दूरे दिगन्तरे ।
न प्राप्ता वै हि तत्रैव कालेन कलिताः स्वयम् ॥ २४ ॥
tatastairbhūtasaṃghātaiḥ sthitā dūre digantare ,
na prāptā vai hi tatraiva kālena kalitāḥ svayam 24
24. tataḥ taiḥ bhūtasaṃghātaiḥ sthitā dūre digantare
na prāptā vai hi tatra eva kālena kalitāḥ svayam
24. tataḥ taiḥ bhūtasaṃghātaiḥ dūre digantare sthitā
vai hi tatra eva na prāptā kālena svayam kalitāḥ
24. Then, [she] remained stationed far away in a distant quarter, due to those hosts of beings. Indeed, she was not reached there, even though those very hosts were themselves overcome by time.
नृत्यन्त्यां चण्डिकायां खे भूतवृन्दे शवाकुले ।
देवेष्वद्रिषु तिष्ठत्सु बभूव भुवनं तदा ॥ २५ ॥
nṛtyantyāṃ caṇḍikāyāṃ khe bhūtavṛnde śavākule ,
deveṣvadriṣu tiṣṭhatsu babhūva bhuvanaṃ tadā 25
25. nṛtyantyām caṇḍikāyām khe bhūtavṛnde śavākule
deveṣu adriṣu tiṣṭhatsu babhūva bhuvanaṃ tadā
25. tadā khe caṇḍikāyām nṛtyantyām bhūtavṛnde
śavākule deveṣu adriṣu tiṣṭhatsu bhuvanaṃ babhūva
25. Then, while Caṇḍikā was dancing in the sky, with the host of spirits filled with corpses, and the gods standing upon the mountains, the world (bhuvana) came into being.
पिण्डाहार्यामदुर्गन्धिगुण्ठीकृतककुब्गणम् ।
रक्तगर्भाभ्रनिर्व्यूहैः खादिरज्वलनोज्ज्वलम् ॥ २६ ॥
piṇḍāhāryāmadurgandhiguṇṭhīkṛtakakubgaṇam ,
raktagarbhābhranirvyūhaiḥ khādirajvalanojjvalam 26
26. piṇḍāhāryāmadurgandhiguṇṭhīkṛtakakubgaṇam
raktagarbhābhranirvyūhaiḥ khādirajvalanojvalam
26. piṇḍāhāryāmadurgandhiguṇṭhīkṛtakakubgaṇam
raktagarbhābhranirvyūhaiḥ khādirajvalanojvalam
26. The world had its quarters enveloped by the non-foul smell of sacrificial food lumps. It shone brightly with the glow of acacia fires, [and was accompanied] by formations of blood-filled clouds.
मांसचर्वणसंरम्भप्रोद्यच्छवशवस्वनम् ।
लतास्थिखण्डनोड्डीनबृहत्कटकटारवम् ॥ २७ ॥
māṃsacarvaṇasaṃrambhaprodyacchavaśavasvanam ,
latāsthikhaṇḍanoḍḍīnabṛhatkaṭakaṭāravam 27
27. māṃsacarvaṇasaṃrambhaprodyacchavaśavasvanam
latāsthikhaṇḍanoddīnabṛhatkaṭakaṭāravam
27. māṃsacarvaṇasaṃrambhaprodyacchavaśavasvanam
latāsthikhaṇanoddīnabṛhatkaṭakaṭāravam
27. The world resounded with the rising, corpse-like sounds of fierce flesh-chewing, and with the loud cracking sounds that scattered forth from the breaking of bone-like creepers.
भूतसंघट्टविश्लेषवशाद्भीषणनिःस्वनम् ।
हिमवद्विन्ध्यशैलाद्रिप्रमाणास्थ्यचलावृतम् ॥ २८ ॥
bhūtasaṃghaṭṭaviśleṣavaśādbhīṣaṇaniḥsvanam ,
himavadvindhyaśailādripramāṇāsthyacalāvṛtam 28
28. bhūtasaṅghaṭṭaviśleṣavaśāt bhīṣaṇaniḥsvanam
himavadvindhyaśailādripramāṇāsthyacalāvṛtam
28. bhūtasaṅghaṭṭaviśleṣavaśāt bhīṣaṇaniḥsvanam
himavadvindhyaśailādripramāṇāsthyacalāvṛtam
28. The scene emitted a terrifying roar caused by the crashing and dismemberment of beings, and was covered with immovable bones as vast as the Himālaya and Vindhya mountains.
देवीमुखानलज्वालापक्वमांसाक्तभूतलम् ।
रक्तसीकरनीहारसिन्दूरितककुब्गणम् ॥ २९ ॥
devīmukhānalajvālāpakvamāṃsāktabhūtalam ,
raktasīkaranīhārasindūritakakubgaṇam 29
29. devīmukhānalajvālāpakvamāṃsāktabhūtalam
raktsīkaranīhārasindūritakakubgaṇam
29. devīmukhānalajvālāpakvamāṃsāktabhūtalam
raktsīkaranīhārasindūritakakubgaṇam
29. The surface of the earth was smeared with flesh cooked by the flames from the goddess's mouth-fire, and the various directions appeared reddened as if with vermilion by a mist of blood drops.
सर्वतः प्रेक्षकैर्देवैः सप्राकारदिगन्तरम् ।
रुधिरैकार्णवीभूतसप्तद्वीपवसुन्धरम् ॥ ३० ॥
sarvataḥ prekṣakairdevaiḥ saprākāradigantaram ,
rudhiraikārṇavībhūtasaptadvīpavasundharam 30
30. sarvataḥ prekṣakaiḥ devaiḥ saprākāradigantaram
rudhirekārṇavībhūtasaptadvīpavasundharam
30. devaiḥ sarvataḥ prekṣakaiḥ saprākāradigantaram
rudhirekārṇavībhūtasaptadvīpavasundharam
30. With gods observing from all sides, its horizons served as ramparts, and the seven-continent earth had transformed into a single ocean of blood.
अत्यन्तान्तर्हिताशेषसमस्ताचलमण्डलम् ।
रक्तप्रभाभ्रसंभारवस्त्रावृतदिगङ्गनम् ॥ ३१ ॥
atyantāntarhitāśeṣasamastācalamaṇḍalam ,
raktaprabhābhrasaṃbhāravastrāvṛtadigaṅganam 31
31. atyantāntarhitāśeṣasamastācalamaṇḍalam
raktaprabhābhrasaṃbhāravastrāvṛtadiganganam
31. atyantāntarhitāśeṣasamastācalamaṇḍalam
raktaprabhābhrasaṃbhāravastrāvṛtadiganganam
31. Where the entire host of all mountains was completely submerged, and the maidens of the directions (horizons) were veiled in garments of cloud masses, radiant like blood.
वृत्तालोलभुजभ्रान्तहेतिच्छन्ननभस्तलम् ।
दूरस्मृतिपथप्राप्तपुरपत्तनमण्डलम् ॥ ३२ ॥
vṛttālolabhujabhrāntaheticchannanabhastalam ,
dūrasmṛtipathaprāptapurapattanamaṇḍalam 32
32. vṛttālolabhujabhrāntahetichannanabhastalam
dūrasmṛtipathaprāptapurapattnamaṇḍalam
32. vṛttālolabhujabhrāntahetichannanabhastalam
dūrasmṛtipathaprāptapurapattnamaṇḍalam
32. This world was one whose celestial expanse was covered by agitated, whirling arms wielding weapons, and which encompassed regions of cities and towns appearing from the path of distant memory.
अत्यन्तासंभवद्रूपसर्वस्थावरजंगमम् ।
संपन्नानन्तकुम्भाण्डरूपिकाद्येकसंगमम् ॥ ३३ ॥
atyantāsaṃbhavadrūpasarvasthāvarajaṃgamam ,
saṃpannānantakumbhāṇḍarūpikādyekasaṃgamam 33
33. atyantāsaṃbhavadrūpasarvasthāvarajaṅgamam
saṃpannānantakumbhāṇḍarūpikādiyekasaṃgamam
33. atyantāsaṃbhavadrūpasarvasthāvarajaṅgamam
saṃpannānantakumbhāṇḍarūpikādiyekasaṃgamam
33. This world was utterly inconceivable in the forms of all its static and dynamic beings, and it was a single confluence endowed with infinite pot-like cosmic eggs, various forms, and other such entities.
नृत्तलोककराकारखगावलनजालकैः ।
मानसूत्रैरिव विधेरन्यद्रचयतो जगत् ॥ ३४ ॥
nṛttalokakarākārakhagāvalanajālakaiḥ ,
mānasūtrairiva vidheranyadracayato jagat 34
34. nṛttalokakarākārakhagāvalanajālakaiḥ
mānasūtraiḥ iva vidheḥ anyat racayataḥ jagat
34. vidheḥ racayataḥ anyat jagat
nṛttalokakarākārakhagāvalanajālakaiḥ mānasūtraiḥ iva
34. This was another world that the Creator (vidhi) was shaping, as if using measuring cords woven from the patterns of bird flights, which resembled the hand gestures of dancing performers.
भूमेरार्कगतं नीतैः पिशाचैरान्त्रतन्तुभिः ।
मिमानमिव दिक्कुञ्जैस्तिर्यगूर्ध्वमधो जगत् ॥ ३५ ॥
bhūmerārkagataṃ nītaiḥ piśācairāntratantubhiḥ ,
mimānamiva dikkuñjaistiryagūrdhvamadho jagat 35
35. bhūmeḥ arkagatam nītaiḥ piśācaiḥ āntratantubhiḥ
mimānam iva dikkuñjaiḥ tiryāk ūrdhvam adhaḥ jagat
35. jagat bhūmeḥ arkagatam piśācaiḥ āntratantubhiḥ
nītaiḥ dikkuñjaiḥ tiryāk ūrdhvam adhaḥ iva mimānam
35. This world, led by ghouls with threads of entrails from the earth up to the sun, seemed to measure itself horizontally, upwards, and downwards across the boundaries of the directions.
जगदालोक्य तत्तादृगुदक्तोपप्लवाप्लुतम् ।
भूतपूर्वमहीपीठस्थितिरक्तार्णवीकृतम् ॥ ३६ ॥
jagadālokya tattādṛgudaktopaplavāplutam ,
bhūtapūrvamahīpīṭhasthitiraktārṇavīkṛtam 36
36. jagat ālokya tat tādṛk udakta-upaplava-āplutam
bhūta-pūrva-mahī-pīṭha-sthiti-rakta-arṇavī-kṛtam
36. tat tādṛk udakta-upaplava-āplutam
bhūta-pūrva-mahī-pīṭha-sthiti-rakta-arṇavī-kṛtam jagat ālokya
36. Having seen that world, which was inundated by a great deluge and transformed into a red ocean due to the state of the formerly existing earth's surface.
द्वीपसप्तकपर्यन्ते लोकालोकाद्रिमूर्धनि ।
तदङ्गकैरनाक्रान्ते स्थिताः खिन्नतराः सुराः ॥ ३७ ॥
dvīpasaptakaparyante lokālokādrimūrdhani ,
tadaṅgakairanākrānte sthitāḥ khinnatarāḥ surāḥ 37
37. dvīpa-saptaka-paryante loka-ālok-adri-mūrdhani
tat-aṅgakaiḥ anākrānte sthitāḥ khinnatarāḥ surāḥ
37. khinnatarāḥ surāḥ dvīpa-saptaka-paryante
loka-ālok-adri-mūrdhani tat-aṅgakaiḥ anākrānte sthitāḥ
37. The greatly distressed gods stood on the summit of the Lokāloka mountain, which marks the boundary of the seven continents and remained untrodden by the limbs of that cosmic being.
श्रीराम उवाच ।
ब्रह्माण्डादपि निर्गत्य यस्य तेऽवयवा गताः ।
लोकालोकाचलस्तेन ब्रह्मन्न स्थगितः कथम् ॥ ३८ ॥
śrīrāma uvāca ,
brahmāṇḍādapi nirgatya yasya te'vayavā gatāḥ ,
lokālokācalastena brahmanna sthagitaḥ katham 38
38. śrīrāma uvāca | brahmāṇḍāt api nirgatya yasya te avayavāḥ
gatāḥ | loka-ālok-acalaḥ tena brahman na sthagitaḥ katham
38. śrīrāma uvāca brahman yasya te avayavāḥ brahmāṇḍāt api nirgatya gatāḥ,
tena loka-ālok-acalaḥ katham na sthagitaḥ?
38. Śrī Rāma said: "O Brahmin (brahman), how is it that the Lokāloka mountain was not obstructed by the limbs of that (cosmic being), whose body parts extended even beyond the universe (brahmāṇḍa)?"
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
द्वीपसप्तकमध्येऽस्मिन्राम तस्योदरं स्थितम् ।
शिरःखुरभुजाद्यङ्गं ब्रह्माण्डात्परतः स्थितम् ॥ ३९ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
dvīpasaptakamadhye'sminrāma tasyodaraṃ sthitam ,
śiraḥkhurabhujādyaṅgaṃ brahmāṇḍātparataḥ sthitam 39
39. śrīvasiṣṭha uvāca | dvīpa-saptaka-madhye
asmin rāma tasya udaram
sthitam | śiraḥ-khura-bhujā-ādy-aṅgam
brahmāṇḍāt parataḥ sthitam
39. śrīvasiṣṭha uvāca rāma tasya
udaram asmin dvīpa-saptaka-madhye
sthitam śiraḥ-khura-bhujā-ādy-aṅgam
brahmāṇḍāt parataḥ sthitam
39. Śrī Vasiṣṭha said: "O Rāma, that being's torso is situated within these seven continents, but his head, hooves, arms, and other limbs are located beyond the universe (brahmāṇḍa)."
पार्श्वाभ्यामूरुमध्याच्च कटिपार्श्वद्वयात्तथा ।
शिरोंसद्बयमध्याभ्यां लोकालोकः स लक्ष्यते ॥ ४० ॥
pārśvābhyāmūrumadhyācca kaṭipārśvadvayāttathā ,
śiroṃsadbayamadhyābhyāṃ lokālokaḥ sa lakṣyate 40
40. pārśvābhyām ūrumadhyāt ca kaṭipārśvadvayāt tathā
śiraṃsadvayamadhyābhyām lokālokaḥ saḥ lakṣyate
40. saḥ lokālokaḥ pārśvābhyām ūrumadhyāt ca
kaṭipārśvadvayāt tathā śiraṃsadvayamadhyābhyām lakṣyate
40. That Lokāloka mountain is perceived from both sides, from the middle of the thighs, and similarly from both hip-sides and from between the head and shoulders.
तत्रोपविष्टास्ते देवा लक्ष्यन्ते श्रृङ्गमूर्धसु ।
सुशुद्धकान्तयस्तापादजला जलदा इव ॥ ४१ ॥
tatropaviṣṭāste devā lakṣyante śrṛṅgamūrdhasu ,
suśuddhakāntayastāpādajalā jaladā iva 41
41. tatra upaviṣṭāḥ te devāḥ lakṣyante śṛṅgamūrdhasu
suśuddhakāntayaḥ tāpāt ajalāḥ jaladāḥ iva
41. tatra śṛṅgamūrdhasu upaviṣṭāḥ te devāḥ
suśuddhakāntayaḥ tāpāt ajalāḥ jaladāḥ iva lakṣyante
41. There, those gods seated on the summits of the peaks are observed. They possess a very pure brilliance, resembling clouds that are waterless due to intense heat.
प्रसारिताङ्गकमधो वक्रं तत्पतितं शवम् ।
संभक्षयति भूतौघे प्रनृत्यन्तीषु मातृषु ॥ ४२ ॥
prasāritāṅgakamadho vakraṃ tatpatitaṃ śavam ,
saṃbhakṣayati bhūtaughe pranṛtyantīṣu mātṛṣu 42
42. prasāritāṅgakam adhaḥ vakram tat patitam śavam
saṃbhakṣayati bhūtaughe pranṛtyantīṣu mātṛṣu
42. bhūtaughe pranṛtyantīṣu mātṛṣu adhaḥ prasāritāṅgakam
vakram tat patitam śavam saṃbhakṣayati
42. That fallen corpse, with its limbs outstretched downwards and contorted, is being completely devoured (by an implied agent) in the presence of a host of spirits, while the Mātṛs (divine mothers) are dancing.
वहत्स्वसृक्प्रवाहेषु मेदोगन्धे विजृम्भिते ।
दुःखिताश्चिन्तयामासुः प्रत्येकममरा इदम् ॥ ४३ ॥
vahatsvasṛkpravāheṣu medogandhe vijṛmbhite ,
duḥkhitāścintayāmāsuḥ pratyekamamarā idam 43
43. vahatsu asṛkpravāheṣu medogandhe vijṛmbhite
duḥkhitāḥ cintayāmāsuḥ pratyekam amarāḥ idam
43. asṛkpravāheṣu vahatsu medogandhe vijṛmbhite
duḥkhitāḥ amarāḥ pratyekam idam cintayāmāsuḥ
43. While streams of blood were flowing and the smell of fat was pervasive, the distressed immortals (amara) individually contemplated this.
हा कष्टं क्व गता पृथ्वी क्व गता जलराशयः ।
क्व गता जनसंघाताः क्व गता धरणीधराः ॥ ४४ ॥
hā kaṣṭaṃ kva gatā pṛthvī kva gatā jalarāśayaḥ ,
kva gatā janasaṃghātāḥ kva gatā dharaṇīdharāḥ 44
44. hā kaṣṭam kva gatā pṛthvī kva gatā jalarāśayaḥ
kva gatā janasaṃghātāḥ kva gatā dharaṇīdharāḥ
44. hā kaṣṭam pṛthvī kva gatā jalarāśayaḥ kva gatā
janasaṃghātāḥ kva gatā dharaṇīdharāḥ kva gatā
44. Alas, how lamentable! Where has the earth gone? Where have the oceans gone? Where have the multitudes of people gone? Where have the mountains gone?
तादृक्चन्दनमन्दारकदम्बवनमण्डितः ।
मण्डपः पुष्पराशीनां कष्टं क्व मलयो गतः ॥ ४५ ॥
tādṛkcandanamandārakadambavanamaṇḍitaḥ ,
maṇḍapaḥ puṣparāśīnāṃ kaṣṭaṃ kva malayo gataḥ 45
45. tādṛś candanamandārakadambavanamamṇḍitaḥ
maṇḍapaḥ puṣparāśīnām kaṣṭam kva malayaḥ gataḥ
45. kaṣṭam tādṛś candanamandārakadambavanamamṇḍitaḥ
puṣparāśīnām maṇḍapaḥ malayaḥ kva gataḥ
45. Alas, how lamentable! Where has Mount Malaya gone? That place was adorned with forests of sandalwood, Mandara, and Kadamba trees, and was like a pavilion of flower-masses.
उच्चावदाता विपुला हिमवद्भूमयोऽपि ताः ।
नीताः शौक्ल्यरुषेवाशु रुधिरेणात्मपङ्कताम् ॥ ४६ ॥
uccāvadātā vipulā himavadbhūmayo'pi tāḥ ,
nītāḥ śauklyaruṣevāśu rudhireṇātmapaṅkatām 46
46. uccāvadātā vipulā himavadbhūmayaḥ api tāḥ nītāḥ
śauklyaruṣā iva āśu rudhireṇa ātmapaṅkatām
46. tāḥ uccāvadātā vipulā himavadbhūmayaḥ api
śauklyaruṣā iva āśu rudhireṇa ātmapaṅkatām nītāḥ
46. Even those vast, high, and uneven Himalayan lands were swiftly brought to a state of self-defilement with blood, as if by the very wrath of purity.
क्रौञ्चद्वीपतले क्रौञ्चे योऽभूत्कल्पद्रुमो महान् ।
ब्रह्मलोकलसच्छाखः सोऽपि चूर्णत्वमागतः ॥ ४७ ॥
krauñcadvīpatale krauñce yo'bhūtkalpadrumo mahān ,
brahmalokalasacchākhaḥ so'pi cūrṇatvamāgataḥ 47
47. krauñcadvīpatale krauñce yaḥ abhūt kalpadrumaḥ
mahān brahmalokalasatśākhaḥ saḥ api cūrṇatvam āgataḥ
47. krauñcadvīpatale krauñce yaḥ mahān kalpadrumaḥ
brahmalokalasatśākhaḥ abhūt saḥ api cūrṇatvam āgataḥ
47. Even that great wish-fulfilling tree (kalpadruma) which existed on the ground of Krauñca Dvīpa, in Krauñca, and whose branches shone in the world of Brahmā (brahmaloka), was also reduced to powder.
हा क्षीरार्णव पारिजातकमलाचन्द्रामृतानां पते हा दध्यर्णव नावनीतशिखरिप्रोद्भूतवेलावन ।
हा मध्वर्णव नालिकेरगिरिके योगेश्वरीसेवित क्वेदानीं समुपैष्यथ क्व वनिता दिग्दर्पणत्वं गताः ॥ ४८ ॥
hā kṣīrārṇava pārijātakamalācandrāmṛtānāṃ pate hā dadhyarṇava nāvanītaśikhariprodbhūtavelāvana ,
hā madhvarṇava nālikeragirike yogeśvarīsevita kvedānīṃ samupaiṣyatha kva vanitā digdarpaṇatvaṃ gatāḥ 48
48. hā kṣīrārṇava pārijātakamalācandrāmṛtānām pate hā
dadhyarṇava navanītaśikhariprodbhūtavelāvana hā
madhvarṇava nālikeragirike yogeśvarīsevita kva
idānīm samupaiṣyatha kva vanitāḥ digdarpaṇatvam gatāḥ
48. hā kṣīrārṇava pārijātakamalācandrāmṛtānām pate hā
dadhyarṇava navanītaśikhariprodbhūtavelāvana hā
madhvarṇava nālikeragirike yogeśvarīsevita kva
idānīm samupaiṣyatha kva vanitāḥ digdarpaṇatvam gatāḥ
48. Alas, O ocean of milk, master of the pārijāta tree, Lakṣmī, the moon, and ambrosia! Alas, O ocean of curds, O shore-forest sprung from the butter mountain! Alas, O ocean of honey, O coconut mountain, served by the Yogīśvarīs! Where will you all go now? And where have the women gone, who became like mirrors for the directions?
हा कल्पद्रुमकाञ्चनामललतानिःसंधिबन्धाचल क्रौञ्चद्वीपविरिञ्चहंसनलिनीनीरन्ध्रदिग्जालक ।
यातः क्वेह कदम्बकाननदरीविश्रान्तविद्याधरीक्रीडाकोविदनागरामरगृह त्वं पुष्करद्वीपक ॥ ४९ ॥
hā kalpadrumakāñcanāmalalatāniḥsaṃdhibandhācala krauñcadvīpaviriñcahaṃsanalinīnīrandhradigjālaka ,
yātaḥ kveha kadambakānanadarīviśrāntavidyādharīkrīḍākovidanāgarāmaragṛha tvaṃ puṣkaradvīpaka 49
49. hā kalpadrumakāñcanāmalalatāniḥsaṃdhibandhācala
krauñcadvīpaviriñcahaṃsananalinīnīrandhradigjālaka
yātaḥ kva iha kadambakānanadarīviśrāntavidyādharīkrīḍākovidanāgarāmaragṛha
tvam puṣkaradvīpaka
49. hā kalpadrumakāñcanāmalalatāniḥsaṃdhibandhācala
krauñcadvīpaviriñcahaṃsananalinīnīrandhradigjālaka
tvam puṣkaradvīpaka
kadambakānanadarīviśrāntavidyādharīkrīḍākovidanāgarāmaragṛha kva iha yātaḥ
49. Alas, O mountain where pure golden vines of wish-granting trees are bound without interruption! O Krauñcadvīpa, where the dense expanse of directions is adorned with Brahmā's swans and lotus lakes! O Puṣkaradvīpa, you who were the abode of the gods, where refined inhabitants, expert in sports with Vidyādharīs, rested in the caves of Kadamba forests - where have you gone from here?
स्वादूदोदग्रतापावलकुसुममहीपावनानां वनानां गोमेधद्वीपकल्पद्रुमकनकलतासुन्दरीणां दरीणाम् ।
शाकद्वीपाचलानाममरतरुवनैर्दंशितानां सितानां स्मृत्यैवोदेति पुण्यं सुरपदसुखदं मानवानां नवानां ॥ ५० ॥
svādūdodagratāpāvalakusumamahīpāvanānāṃ vanānāṃ gomedhadvīpakalpadrumakanakalatāsundarīṇāṃ darīṇām ,
śākadvīpācalānāmamarataruvanairdaṃśitānāṃ sitānāṃ smṛtyaivodeti puṇyaṃ surapadasukhadaṃ mānavānāṃ navānāṃ 50
50. svādūdodagratāpāvalakusumamahīpāvanānām vanānām
gomedhadvīpakalpadrumakanakalatasundarīṇām darīṇām
śākadvīpācalānām amarataruvanaiḥ daṃśitānām sitānām smṛtyā
eva udeti puṇyam surapadasukhadam mānavānām navānām
50. smṛtyā eva udeti puṇyam surapadasukhadam navānām
mānavānām svādūdodagratāpāvalakusumamahīpāvanānām vanānām
gomedhadvīpakalpadrumakanakalatasundarīṇām darīṇām
śākadvīpācalānām sitānām amarataruvanaiḥ daṃśitānām
50. By merely remembering the forests of pure lands, adorned with excellent flowers, sweet waters, and free from intense heat; and the caves of Gomeda island, beautiful with golden vines and wish-granting trees; and the white mountains of Śākadvīpa, interspersed with groves of divine trees - for mankind, merit arises that bestows the happiness of the divine realm.
मन्दानिलावलितपल्लववालवल्लीसंतानभासितसमस्तदिगन्तराणि ।
ध्वस्तानि तानि सकलानि वनानि कष्टमाश्वासमेष्यति कथं जनता न जाने ॥ ५१ ॥
mandānilāvalitapallavavālavallīsaṃtānabhāsitasamastadigantarāṇi ,
dhvastāni tāni sakalāni vanāni kaṣṭamāśvāsameṣyati kathaṃ janatā na jāne 51
51. mandānilāvalitapallavavālavallīsaṃtānabhāsitasamastadigantarāṇi
dhvastāni tāni sakalāni vanāni kaṣṭam
āśvāsam eṣyati katham janatā na jāne
51. kaṣṭam tāni sakalāni
mandānilāvalitapallavavālavallīsaṃtānabhāsitasamastadigantarāṇi
vanāni dhvastāni
janatā katham āśvāsam eṣyati na jāne
51. Alas, all those forests have been destroyed - forests whose entire directional expanses were adorned by multitudes of tender sprouts and young vines, swayed by gentle breezes. How will the populace find solace? I do not know.
कदा नु तानीक्षुरसाब्धितीरे वनानि खण्डाचलभूमिकासु ।
द्रक्ष्येम भूयो गुडमोदकानि तथा कुमाराण्यपि शर्करायाः ॥ ५२ ॥
kadā nu tānīkṣurasābdhitīre vanāni khaṇḍācalabhūmikāsu ,
drakṣyema bhūyo guḍamodakāni tathā kumārāṇyapi śarkarāyāḥ 52
52. kadā nu tāni īkṣurasa-abdhi-tīre
vanāni khaṇḍācala-bhūmikāsu |
drakṣyema bhūyaḥ guḍa-modakāni
tathā kumārāṇi api śarkarāyāḥ ||
52. kadā nu bhūyaḥ īkṣurasa-abdhi-tīre
khaṇḍācala-bhūmikāsu tāni
vanāni guḍa-modakāni tathā
śarkarāyāḥ kumārāṇi api drakṣyema
52. When, alas, shall we once more behold those forests located on the shore of the ocean of sugarcane juice, amidst the landscapes of rocky hillsides, and similarly, the jaggery sweets and even the sugar crystals?
कदम्बकल्पद्रुमशीतलेषु तालीतमालीसवनाचलस्य ।
कदा नु तच्चन्दनसुन्दरीणां पश्येम नृत्तं कनकालयेषु ॥ ५३ ॥
kadambakalpadrumaśītaleṣu tālītamālīsavanācalasya ,
kadā nu taccandanasundarīṇāṃ paśyema nṛttaṃ kanakālayeṣu 53
53. kadamba-kalpadruma-śītaleṣu tālī-tamālī-savana-acalasya |
kadā nu tat candana-sundarīṇām paśyema nṛttam kanakālayeṣu ||
53. kadā nu tālī-tamālī-savana-acalasya kadamba-kalpadruma-śītaleṣu
kanakālayeṣu tat candana-sundarīṇām nṛttam paśyema
53. When, alas, shall we behold the dance of those beautiful women, fragrant with sandalwood, within golden palaces, located amidst the cool shade of Kadamba and Kalpadruma trees on the mountain of tāla and tamāla groves?
गतानि कष्टं स्मरणीयरूपतां जम्बूद्रुमस्याग्रफलानि तान्यपि ।
येषां नदीं द्वीपसमुद्रमेखला वहत्यसौ जम्बुमती रसाम्बुभिः ॥ ५४ ॥
gatāni kaṣṭaṃ smaraṇīyarūpatāṃ jambūdrumasyāgraphalāni tānyapi ,
yeṣāṃ nadīṃ dvīpasamudramekhalā vahatyasau jambumatī rasāmbubhiḥ 54
54. gatāni kaṣṭam smaraṇīya-rūpatām
jambū-drumasya agra-phalāni tāni api |
yeṣām nadīm dvīpa-samudra-mekhalā
vahati asau jambumatī rasa-ambubhiḥ ||
54. kaṣṭam tāni jambū-drumasya agra-phalāni
smaraṇīya-rūpatām api gatāni
asau jambumatī dvīpa-samudra-mekhalā
nadīm yeṣām rasa-ambubhiḥ vahati
54. Alas, even those exquisite fruits of the Jambu tree, whose form was so memorable, are now lost. The river Jambu-matī, which flows with their juicy waters, encircles islands and oceans like a girdle.
शिलीन्ध्रनीरन्ध्रमहीध्ररन्ध्रक्षीबामरस्त्रीकृतगीतनृत्यम् ।
संस्मृत्य संस्मृत्य सुरोदतीरं प्रागब्जमुर्वीव हृदावदीर्ये ॥ ५५ ॥
śilīndhranīrandhramahīdhrarandhrakṣībāmarastrīkṛtagītanṛtyam ,
saṃsmṛtya saṃsmṛtya surodatīraṃ prāgabjamurvīva hṛdāvadīrye 55
55. śilīndhra-nīrandhra-mahīdhra-randhra-kṣībā-amara-strī-kṛta-gīta-nṛtyam
| saṃsmṛtya saṃsmṛtya surōda-tīram
prāk abjam urvī iva hṛdā avadīrye ||
55. śilīndhra-nīrandhra-mahīdhra-randhra-kṣībā-amara-strī-kṛta-gīta-nṛtyam surōda-tīram saṃsmṛtya saṃsmṛtya,
prāk abjam urvī iva hṛdā avadīrye
55. Repeatedly recalling the bank of the Surōda river - where intoxicated celestial women (amarastrī) performed singing and dancing within the caves of mountains that were densely covered with fungi - my heart (hṛdā) bursts open, just as the earth (urvī) once split for a primordial lotus (abjam) to emerge.
पश्यासृगम्भसि नवार्णवमूर्ध्नि भासा सौवर्णपर्वतशताग्रशिखाः कचन्ति ।
संध्यारुणा उदयनास्तमयावनीनां स्तोकोदितेन्दुकलिका इव दिङ्मुखेषु ॥ ५६ ॥
paśyāsṛgambhasi navārṇavamūrdhni bhāsā sauvarṇaparvataśatāgraśikhāḥ kacanti ,
saṃdhyāruṇā udayanāstamayāvanīnāṃ stokoditendukalikā iva diṅmukheṣu 56
56. paśya asṛk ambhasi nava arṇava mūrdhni bhāsā
sauvarṇa parvata śata agra śikhāḥ kacanti
| sandhyā aruṇāḥ udayana astamaya avanīnām
stoka udita indu kalikāḥ iva dik mukheṣu ||
56. paśya nava arṇava asṛk ambhasi mūrdhni
sauvarṇa parvata śata agra śikhāḥ bhāsā kacanti
udayana astamaya avanīnām dik mukheṣu
sandhyā aruṇāḥ stoka udita indu kalikāḥ iva
56. Look! On the surface of this new ocean of blood, hundreds of golden mountain peaks shine brightly with splendor. They are reddish, like the twilight on the horizons of lands where the sun rises and sets, appearing like slightly risen crescent moons in the various directions.
तादृक्सागरवारिराशिवलया द्वीपान्तरालंकृता प्रोच्चाद्रीन्द्रनिविष्टवारिदघटानीलोत्पलानां स्थली ।
स्रोतोजङ्गलकाननोग्रनगरग्रामाग्रहाराम्बरा नो जाने तरुपल्लवाङ्कुरवती कष्टं क्व याता मही ॥ ५७ ॥
tādṛksāgaravārirāśivalayā dvīpāntarālaṃkṛtā proccādrīndraniviṣṭavāridaghaṭānīlotpalānāṃ sthalī ,
srotojaṅgalakānanogranagaragrāmāgrahārāmbarā no jāne tarupallavāṅkuravatī kaṣṭaṃ kva yātā mahī 57
57. tādṛk sāgara vārirāśi valayā dvīpa antarāla alaṅkṛtā pra
ucca adri indra niviṣṭa vārida ghaṭā nīla utpalānām sthalī
| srotas jaṅgala kānana ugra nagara grāma agrahāra ambarā
na u jāne taru pallava aṅkura vatī kaṣṭam kva yātā mahī ||
57. kaṣṭam sāgara vārirāśi valayā dvīpa antarāla alaṅkṛtā pra
ucca adri indra niviṣṭa vārida ghaṭā nīla utpalānām
sthalī srotas jaṅgala kānana ugra nagara grāma agrahāra
ambarā taru pallava aṅkura vatī tādṛk mahī kva yātā na u jāne
57. Alas, I do not know where that earth (mahī) has gone - that land (sthalī) which was girdled by oceans and vast bodies of water, adorned with intervening islands, and upon whose exceedingly high, majestic mountains rested masses of clouds resembling blue water lilies. This earth, whose vast expanse included streams, wild forests, dense woods, formidable cities, villages, and Brahminical land grants, and which was rich with tree sprouts and tender leaves, has vanished!