Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-123

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इत्येते दृश्यरूपाया अविद्याया विचारणे ।
प्रवृत्ताः पादचारेण समुद्रद्वीपगामिनः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
ityete dṛśyarūpāyā avidyāyā vicāraṇe ,
pravṛttāḥ pādacāreṇa samudradvīpagāminaḥ 1
1. śrī vasiṣṭha uvāca iti ete dṛśyarūpāyāḥ avidyāyāḥ
vicāraṇe pravṛttāḥ pādacāreṇa samudradvīpagāminaḥ
1. śrī vasiṣṭha uvāca iti ete dṛśyarūpāyāḥ avidyāyāḥ
vicāraṇe pādacāreṇa samudradvīpagāminaḥ pravṛttāḥ
1. Śrī Vasiṣṭha said: Thus, these [sages] embarked upon the investigation of ignorance (avidyā), which manifests in visible forms, like travelers going on foot to an island in the ocean.
अब्धेर्द्वीपं पुनर्द्वीपादब्धिं द्वीपं गिरिं वनम् ।
लाघवाल्लङ्घयामासुश्छेदभेदविवर्जिताः ॥ २ ॥
abdherdvīpaṃ punardvīpādabdhiṃ dvīpaṃ giriṃ vanam ,
lāghavāllaṅghayāmāsuśchedabhedavivarjitāḥ 2
2. abdheḥ dvīpam punar dvīpāt abdhim dvīpam girim
vanam lāghavāt laṅghayāmāsuḥ chedabhedavivarjitāḥ
2. chedabhedavivarjitāḥ lāghavāt abdheḥ dvīpam punar
dvīpāt abdhim dvīpam girim vanam laṅghayāmāsuḥ
2. From the ocean to an island, and again from an island to the ocean, then islands, mountains, and forests - they crossed all these with lightness and ease, unimpeded by any obstacles or divisions.
पीतो विपश्चित्पाश्चात्यो मीनेनामरमानिना ।
विष्णुमीनकुलोत्थेन वितस्तावाहनौजसा ॥ ३ ॥
pīto vipaścitpāścātyo mīnenāmaramāninā ,
viṣṇumīnakulotthena vitastāvāhanaujasā 3
3. pītaḥ vipaścit pāścātyaḥ mīnena amaramāninā
viṣṇumīnakulotthena vitastāvāhanaujasā
3. pāścātyaḥ vipaścit amaramāninā viṣṇumīnakulotthena
vitastāvāhanaujasā mīnena pītaḥ
3. A wise man from the West was swallowed by a fish that considered itself immortal. This fish originated from the lineage of the Viṣṇu-fish and possessed the strength to carry the Vitastā [river].
क्षीरोदं प्राप्य मत्स्येन तेनोद्गीर्णः सुदुर्जरः ।
तेन क्षीरोदमुल्लङ्घ्य गतो दूरं दिगन्तरम् ॥ ४ ॥
kṣīrodaṃ prāpya matsyena tenodgīrṇaḥ sudurjaraḥ ,
tena kṣīrodamullaṅghya gato dūraṃ digantaram 4
4. kṣīrodam prāpya matsyena tena udgīrṇaḥ sudurjaraḥ
tena kṣīrodam ullaṅghya gataḥ dūram digantaram
4. matsyena kṣīrodam prāpya udgīrṇaḥ sudurjaraḥ
tena kṣīrodam ullaṅghya dūram digantaram gataḥ
4. While inside the fish, the sage reached the Milk Ocean. There, being extremely difficult to digest, he was vomited out by that fish. Subsequently, that same fish, having crossed the Milk Ocean, traveled far away to another region.
दक्षिणो यक्षनगरे संप्रेक्ष्येक्षुरसार्णवे ।
शिक्षादक्षिणयाक्षिप्य यक्षिण्या कामुकीकृतः ॥ ५ ॥
dakṣiṇo yakṣanagare saṃprekṣyekṣurasārṇave ,
śikṣādakṣiṇayākṣipya yakṣiṇyā kāmukīkṛtaḥ 5
5. dakṣiṇaḥ yakṣanagare samprekṣya ikṣurasārṇave
śikṣādakṣiṇayā ākṣipya yakṣiṇyā kāmukīkṛtaḥ
5. dakṣiṇaḥ yakṣanagare ikṣurasārṇave samprekṣya
śikṣādakṣiṇayā ākṣipya yakṣiṇyā kāmukīkṛtaḥ
5. Dakṣiṇa, in the city of the Yakṣas, which was like an ocean of sugarcane juice, having observed well, was made passionate by a Yakṣiṇī who captivated him with her skillful instruction.
पूर्वो मकरमाक्रम्य यदा गङ्गां निकृत्तवान् ।
गङ्गया स तदानीय कान्यकुब्जे समुज्झितः ॥ ६ ॥
pūrvo makaramākramya yadā gaṅgāṃ nikṛttavān ,
gaṅgayā sa tadānīya kānyakubje samujjhitaḥ 6
6. pūrvaḥ makaram ākramya yadā gaṅgām nikṛttavān
gaṅgayā sa tad ānīya kānyakubje samujjitaḥ
6. yadā pūrvaḥ makaram ākramya gaṅgām nikṛttavān,
tad sa gaṅgayā ānīya kānyakubje samujjitaḥ
6. When Purva, having subdued the sea-monster (makara), diverted the Gaṅgā, he was then brought by the Gaṅgā herself and abandoned in Kānyakubja.
उत्तरस्तूत्तरकुरूनाराध्य प्राप्तवाञ्श्रियम् ।
तं तयैनं न बाधन्ते दिगन्ते मृतभीतयः ॥ ७ ॥
uttarastūttarakurūnārādhya prāptavāñśriyam ,
taṃ tayainaṃ na bādhante digante mṛtabhītayaḥ 7
7. uttaraḥ tu uttarakurūn ārādhya prāptavān śriyam
tam tayā enam na bādhente digante mṛtabhītayaḥ
7. uttaraḥ tu uttarakurūn ārādhya śriyam prāptavān; digante mṛtabhītayaḥ tayā tam enam na bādhente.
7. But Uttara, having propitiated the Uttarakurus, obtained prosperity (śrī). Consequently, the fears of death do not trouble him even at the ends of the quarters.
तया मकरमातङ्गनिगीर्णोद्गीर्णमूर्तिमान् ।
अतिचक्राम सुबहून्द्वीपान्तरकुलाचलान् ॥ ८ ॥
tayā makaramātaṅganigīrṇodgīrṇamūrtimān ,
aticakrāma subahūndvīpāntarakulācalān 8
8. tayā makaramātaṅganigīrṇodgīrṇamūrtimān
aticakrāma subahūn dvīpāntarakulācalān
8. tayā makaramātaṅganigīrṇodgīrṇamūrtimān
subahūn dvīpāntarakulācalān aticakrāma
8. By her (the Gaṅgā), he whose body had been swallowed and then vomited by a sea-elephant (makaramātaṅga), traversed many vast island-mountains.
पश्चिमः पृष्ठमारोप्य हेमचूडेन पक्षिणा ।
कुशद्वीपे कुशाङ्गश्रीस्तरसा तारतोऽर्णवान् ॥ ९ ॥
paścimaḥ pṛṣṭhamāropya hemacūḍena pakṣiṇā ,
kuśadvīpe kuśāṅgaśrīstarasā tārato'rṇavān 9
9. paścimaḥ pṛṣṭham āropya hemacūḍena pakṣiṇā |
kuśadvīpe kuśāṅgaśrīḥ tarasā tārataḥ arṇavān ||
9. paścimaḥ kuśāṅgaśrīḥ hemacūḍena pakṣiṇā
pṛṣṭham āropya tarasā kuśadvīpe arṇavān tārataḥ
9. The western prince, Kuśāṅgaśrī, having mounted the back of the bird Hemacūḍa, swiftly crossed the oceans to Kuśadvīpa.
क्रौञ्चद्वीपाचले पूर्वो निगीर्णो रक्षसा वने ।
तद्रक्षः पाटितं तेन हृदयेऽन्त्रविकर्तनैः ॥ १० ॥
krauñcadvīpācale pūrvo nigīrṇo rakṣasā vane ,
tadrakṣaḥ pāṭitaṃ tena hṛdaye'ntravikartanaiḥ 10
10. krauñcadvīpācale pūrvaḥ nigīrṇaḥ rakṣasā vane |
tat rakṣaḥ pāṭitam tena hṛdaye antravikartanaiḥ ||
10. pūrvaḥ krauñcadvīpācale vane rakṣasā nigīrṇaḥ
tena tat rakṣaḥ hṛdaye antravikartanaiḥ pāṭitam
10. The eastern prince was swallowed by a rākṣasa (demon) in the forest of Krauñcadvīpa's mountain. That rākṣasa was then torn open in the heart by him through disembowelling.
दक्षिणो दक्षशापेन यक्षतामागतः क्षणात् ।
शाकद्वीपे शतेनासौ वर्षाणां मोक्षमागतः ॥ ११ ॥
dakṣiṇo dakṣaśāpena yakṣatāmāgataḥ kṣaṇāt ,
śākadvīpe śatenāsau varṣāṇāṃ mokṣamāgataḥ 11
11. dakṣiṇaḥ dakṣaśāpena yakṣatām āgataḥ kṣaṇāt |
śākadvīpe śatena asau varṣāṇām mokṣam āgataḥ ||
11. dakṣiṇaḥ dakṣaśāpena kṣaṇāt yakṣatām āgataḥ
asau śākadvīpe varṣāṇām śatena mokṣam āgataḥ
11. The southern prince instantly became a Yakṣa by the curse of Dakṣa. That one attained final liberation (mokṣa) in Śākadvīpa after a hundred years.
उत्तरस्तरसोत्तीर्णतारावरतरङ्गिणः ।
महार्णवसुवर्णोर्व्यां सिद्धशापाच्छिलां गतः ॥ १२ ॥
uttarastarasottīrṇatārāvarataraṅgiṇaḥ ,
mahārṇavasuvarṇorvyāṃ siddhaśāpācchilāṃ gataḥ 12
12. uttaraḥ tarasaḥ uttīrṇatārāvarataraṅgiṇaḥ |
mahārṇavasuvarṇorvyām siddhaśāpāt śilām gataḥ ||
12. uttaraḥ tarasaḥ uttīrṇatārāvarataraṅgiṇaḥ
mahārṇavasuvarṇorvyām siddhaśāpāt śilām gataḥ
12. The northern prince, having swiftly crossed, (came) from the great ocean, which has difficult waves for crossing. On the golden land of that great ocean, he became a stone due to the curse of a Siddha.
ततो वर्षशतेनासौ प्रसादाज्जातवेदसः ।
तेनैवोन्मोचितस्तत्र सिद्धेन रतिमाप्तवान् ॥ १३ ॥
tato varṣaśatenāsau prasādājjātavedasaḥ ,
tenaivonmocitastatra siddhena ratimāptavān 13
13. tataḥ varṣaśatena asau prasādāt jātavedasaḥ
tena eva unmocitaḥ tatra siddhena ratim āptavān
13. tataḥ asau varṣaśatena jātavedasaḥ prasādāt
unmocitaḥ tatra tena eva siddhena ratim āptavān
13. Then, after a hundred years, he was released by the grace of Agni (जातवेदस्). There, by that very perfected being (सिद्ध), he achieved satisfaction (रति).
वर्षाण्यष्टावभूद्राजा नालिकेरनिवासिनाम् ।
पूर्वः परमधर्मिष्ठः प्राप्तवान्प्राक्स्मृतिं ततः ॥ १४ ॥
varṣāṇyaṣṭāvabhūdrājā nālikeranivāsinām ,
pūrvaḥ paramadharmiṣṭhaḥ prāptavānprāksmṛtiṃ tataḥ 14
14. varṣāṇi aṣṭau abhūt rājā nālikeranivāsinām pūrvaḥ
paramadharmisthaḥ prāptavān prāk-smṛtim tataḥ
14. (saḥ) nālikeranivāsinām rājā varṣāṇi aṣṭau abhūt
tataḥ pūrvaḥ paramadharmisthaḥ prāk-smṛtim prāptavān
14. He was king of the Nalikera (coconut) inhabitants for eight years. Then, being supremely righteous in his intrinsic nature (dharma), he attained recollection of past lives (prāk-smṛti).
कल्पवृक्षवने मेरोरुत्तरेऽप्सरसा सह ।
उवास दशवर्षाणि नालिकेरफलाशनः ॥ १५ ॥
kalpavṛkṣavane meroruttare'psarasā saha ,
uvāsa daśavarṣāṇi nālikeraphalāśanaḥ 15
15. kalpavṛkṣavane meroḥ uttare apsarasā saha
uvāsa daśavarṣāṇi nālikeraphalāśanaḥ
15. (saḥ) meroḥ uttare kalpavṛkṣavane apsarasā
saha daśavarṣāṇi nālikeraphalāśanaḥ uvāsa
15. He dwelt for ten years in the forest of wish-fulfilling trees (kalpavṛkṣa) to the north of Meru, along with an Apsaras, eating coconut fruits.
विहगाश्वासतत्त्वज्ञः शाल्मलिद्वीपशाल्मलौ ।
पश्चिमः पक्षिणीनीडे क्रीडया न्यवसत्समाः ॥ १६ ॥
vihagāśvāsatattvajñaḥ śālmalidvīpaśālmalau ,
paścimaḥ pakṣiṇīnīḍe krīḍayā nyavasatsamāḥ 16
16. vihagāśvāsatattvajñaḥ śālmalīdvīpaśālmalau
paścimaḥ pakṣiṇīnīḍe krīḍayā nyavasat samāḥ
16. (saḥ) vihagāśvāsatattvajñaḥ paścimaḥ krīḍayā
śālmalīdvīpaśālmalau pakṣiṇīnīḍe samāḥ nyavasat
16. He, a knower of the true nature of bird comfort, in his last existence, resided playfully for years in a female bird's nest within a silk-cotton tree (śālmalī) on Śālmalī Island.
मन्दराद्रौ मृदुतले मन्दारतरुमन्दिरे ।
किन्नरी मन्दरीनाम्नी दिनमेकमसेवत ॥ १७ ॥
mandarādrau mṛdutale mandāratarumandire ,
kinnarī mandarīnāmnī dinamekamasevata 17
17. mandarādrau mṛdutale mandāratarumaṃdire
kinnarī mandarīnāmnī dinam ekam asevat
17. kinnarī mandarīnāmnī mandarādrau mṛdutale
mandāratarumaṃdire ekam dinam asevat
17. A kinnarī named Mandarī served for a single day on the soft terrain of Mount Mandara, in a shrine adorned with Mandāra trees.
क्षीरोदवेलावनकल्पवृक्षवनावलीनन्दनदेवताभिः ।
सार्धं समाः सप्ततिमप्सरोभिर्निनाय कामाकुलितोऽथ पूर्वः ॥ १८ ॥
kṣīrodavelāvanakalpavṛkṣavanāvalīnandanadevatābhiḥ ,
sārdhaṃ samāḥ saptatimapsarobhirnināya kāmākulito'tha pūrvaḥ 18
18. kṣīrodavelāvanakalpavṛkṣavanāvalīnandanadevatābhiḥ sārdham
samāḥ saptatim apsarobhiḥ nināya kāmākulitaḥ atha pūrvaḥ
18. atha pūrvaḥ kāmākulitaḥ kṣīrodavelāvanakalpavṛkṣavanāvalīnandanadevatābhiḥ
apsarobhiḥ sārdham saptatim samāḥ nināya
18. And then, overcome by desire (kāma), that former individual spent seventy years with the Apsarases and the divine beings of the Nandana groves, which were rows of wish-fulfilling (kalpavṛkṣa) trees in the forests along the shore of the Milk Ocean.