Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-2, chapter-20

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
आर्यसंगमयुक्त्यादौ प्रज्ञां वृद्धिं नयेद्बलात् ।
ततो महापुरुषतां महापुरुषलक्षणैः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
āryasaṃgamayuktyādau prajñāṃ vṛddhiṃ nayedbalāt ,
tato mahāpuruṣatāṃ mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ 1
1. śrīvasiṣṭha uvāca āryasaṅgamayuktyā ādau prajñām vṛddhim
nayet balāt tataḥ mahāpuruṣatām mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ
1. śrīvasiṣṭha uvāca.
ādau āryasaṅgamayuktyā prajñām balāt vṛddhim nayet.
tataḥ mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ mahāpuruṣatām [nayet].
1. Śrī Vasiṣṭha said: First, one should vigorously increase one's wisdom (prajñā) by means of association with noble persons (āryasaṅgamayuktyā). Then, one should attain the state of a great cosmic person (mahāpuruṣatām) through cultivating the characteristics of a great cosmic person (mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ).
यो यो येन गुणेनेह पुरुषः प्रविराजते ।
शिष्यते तं तमेवाशु तस्माद्बुद्धिं विवर्धयेत् ॥ २ ॥
yo yo yena guṇeneha puruṣaḥ pravirājate ,
śiṣyate taṃ tamevāśu tasmādbuddhiṃ vivardhayet 2
2. yaḥ yaḥ yena guṇena iha puruṣaḥ pravirājate
śiṣyate tam tam eva āśu tasmāt buddhim vivardhayet
2. iha yaḥ yaḥ puruṣaḥ yena guṇena pravirājate,
tam tam eva āśu śiṣyate.
tasmāt buddhim vivardhayet.
2. Whichever person (puruṣa) truly shines forth here with any particular quality, that very quality quickly causes him to excel. Therefore, one should cultivate wisdom (buddhi).
महापुरुषता ह्येषा शमादिगुणशालिनी ।
सम्यग्ज्ञानं विना राम सिद्धिमेति न कांचन ॥ ३ ॥
mahāpuruṣatā hyeṣā śamādiguṇaśālinī ,
samyagjñānaṃ vinā rāma siddhimeti na kāṃcana 3
3. mahāpuruṣatā hi eṣā śama-ādi-guṇa-śālinī
samyak jñānam vinā rāma siddhim eti na kāñcana
3. rāma,
hi eṣā śama-ādi-guṇa-śālinī mahāpuruṣatā samyak jñānam vinā kāñcana siddhim na eti.
3. Indeed, this great (puruṣa) personality, adorned with qualities like tranquility and others, O Rāma, does not attain any perfection (siddhi) without right knowledge.
ज्ञानाच्छमादयो यान्ति वृद्धिं सत्पुरुषक्रमाः ।
श्लाघनीयाः फलेनान्तर्वृष्टेरिव नवाङ्कुराः ॥ ४ ॥
jñānācchamādayo yānti vṛddhiṃ satpuruṣakramāḥ ,
ślāghanīyāḥ phalenāntarvṛṣṭeriva navāṅkurāḥ 4
4. jñānāt śama-ādayaḥ yānti vṛddhim sat-puruṣa-kramāḥ
ślāghanīyāḥ phalena antar vṛṣṭeḥ iva nava-aṅkurāḥ
4. jñānāt sat-puruṣa-kramāḥ śama-ādayaḥ vṛddhim yānti.
te antār phalena ślāghanīyāḥ,
vṛṣṭeḥ nava-aṅkurāḥ iva.
4. From knowledge, qualities such as tranquility - which are the practices of virtuous (puruṣa) individuals - attain growth. They are inwardly praiseworthy for their results, just like new sprouts after rainfall.
शमादिभ्यो गुणेभ्यश्च वर्धते ज्ञानमुत्तमम् ।
अन्नात्मकेभ्यो यज्ञेभ्यः शालिवृष्टिरिवोत्तमा ॥ ५ ॥
śamādibhyo guṇebhyaśca vardhate jñānamuttamam ,
annātmakebhyo yajñebhyaḥ śālivṛṣṭirivottamā 5
5. śama-ādibhyaḥ guṇebhyaḥ ca vardhate jñānam uttamam
anna-ātmakebhyaḥ yajñebhyaḥ śāli-vṛṣṭiḥ iva uttamā
5. ca śama-ādibhyaḥ guṇebhyaḥ uttamam jñānam vardhate.
anna-ātmakebhyaḥ yajñebhyaḥ uttamā śāli-vṛṣṭiḥ iva.
5. And from qualities like tranquility, excellent knowledge grows, just as excellent rice yields grow from Vedic rituals (yajña) that are essentially comprised of food offerings.
गुणाः शमादयो ज्ञानाच्छमादिभ्यस्तथा ज्ञता ।
परस्परं विवर्धन्ते ते अब्जसरसी इव ॥ ६ ॥
guṇāḥ śamādayo jñānācchamādibhyastathā jñatā ,
parasparaṃ vivardhante te abjasarasī iva 6
6. guṇāḥ śamādayaḥ jñānāt śamādibhyaḥ tathā
jñatā parasparam vivardhante te abjasarasī iva
6. jñānāt śamādayaḥ guṇāḥ tathā śamādibhyaḥ
jñatā te parasparam abjasarasī iva vivardhante
6. Qualities such as tranquility (śama) arise from knowledge (jñāna), and similarly, knowledge (jñāna) arises from qualities such as tranquility (śama). They mutually enhance each other, just like lotuses and a pond.
ज्ञानं सत्पुरुषाचाराज्ज्ञानात्सत्पुरुषक्रमः ।
परस्परं गतौ वृद्धिं ज्ञानसत्पुरुषक्रमौ ॥ ७ ॥
jñānaṃ satpuruṣācārājjñānātsatpuruṣakramaḥ ,
parasparaṃ gatau vṛddhiṃ jñānasatpuruṣakramau 7
7. jñānam satpuruṣācārāt jñānāt satpuruṣakramaḥ
parasparam gatau vṛddhim jñānasatpuruṣakramau
7. satpuruṣācārāt jñānam jñānāt satpuruṣakramaḥ
jñānasatpuruṣakramau parasparam vṛddhim gatau
7. Knowledge (jñāna) arises from the conduct of virtuous people, and similarly, the path of virtuous people (satpuruṣakrama) arises from knowledge (jñāna). These two, knowledge (jñāna) and the path of virtuous people (satpuruṣakrama), achieve mutual growth.
शमप्रज्ञादिनिपुणपुरुषार्थक्रमेण च ।
अभ्यसेत्पुरुषो धीमाञ्ज्ञानसत्पुरुषक्रमौ ॥ ८ ॥
śamaprajñādinipuṇapuruṣārthakrameṇa ca ,
abhyasetpuruṣo dhīmāñjñānasatpuruṣakramau 8
8. śamaprajñādinipuṇapuruṣārthakrameṇa ca
abhyaset puruṣaḥ dhīmān jñānasatpuruṣakramau
8. dhīmān puruṣaḥ śamaprajñādinipuṇapuruṣārthakrameṇa
ca jñānasatpuruṣakramau abhyaset
8. And a wise person (dhīmān puruṣa) should practice knowledge (jñāna) and the path of virtuous persons (satpuruṣakrama) through a method of skillful human endeavor (puruṣārtha), beginning with tranquility (śama) and wisdom.
न यावत्सममभ्यस्तौ ज्ञानसत्पुरुषक्रमौ ।
एकोऽपि नैतयोस्तात पुरुषस्येह सिध्यति ॥ ९ ॥
na yāvatsamamabhyastau jñānasatpuruṣakramau ,
eko'pi naitayostāta puruṣasyeha sidhyati 9
9. na yāvat samam abhyastau jñānasatpuruṣakramau
ekaḥ api na etayoḥ tāta puruṣasya iha sidhyati
9. tāta yāvat jñānasatpuruṣakramau samam na abhyastau
iha puruṣasya etayoḥ ekaḥ api na sidhyati
9. O dear one (tāta), as long as knowledge (jñāna) and the path of virtuous persons (satpuruṣakrama) are not practiced equally, not even one of these two is accomplished for a person (puruṣa) in this world (iha).
यथा कलमरक्षिण्या गीत्या वितततालया ।
खगोत्सादेन सहितं गीतानन्दः प्रसाध्यते ॥ १० ॥
yathā kalamarakṣiṇyā gītyā vitatatālayā ,
khagotsādena sahitaṃ gītānandaḥ prasādhyate 10
10. yathā kalamarakṣiṇyā gītyā vitatatālayā
khagotsādena sahitaṃ gītānandaḥ prasādhyate
10. kalamarakṣiṇyā vitatatālayā gītyā khagotsādena
sahitaṃ gītānandaḥ yathā prasādhyate
10. Just as the joy of singing is accomplished by a protector of rice fields, by means of a song with an extended rhythm, along with the expulsion of birds.
ज्ञानसत्पुरुषेहाभ्यामकर्त्रा कर्तृरूपिणा ।
तथा पुंसा निरिच्छेन सममासाद्यते पदम् ॥ ११ ॥
jñānasatpuruṣehābhyāmakartrā kartṛrūpiṇā ,
tathā puṃsā niricchena samamāsādyate padam 11
11. jñānasatpuruṣehābhyām akartrā kartrurūpiṇā
tathā puṃsā niricchena samam āsādyate padam
11. tathā akartrā kartrurūpiṇā niricchena puṃsā
jñānasatpuruṣehābhyām samam padam āsādyate
11. Thus, the supreme state (padam) is attained equally by one who is a non-doer (akartṛ) but assumes the form of a doer (kartṛrūpiṇ), by a desireless person, and through the two aspirations: the aspiration for knowledge (jñāna) and the aspiration of a true person (satpuruṣa-īhā).
सदाचारक्रमः प्रोक्तो मयैवं रघुनन्दन ।
तथोपदिश्यते सम्यगेवं ज्ञानक्रमोऽधुना ॥ १२ ॥
sadācārakramaḥ prokto mayaivaṃ raghunandana ,
tathopadiśyate samyagevaṃ jñānakramo'dhunā 12
12. sadācārakramaḥ proktaḥ mayā evam raghunandana
tathā upadiśyate samyak evam jñānakramaḥ adhunā
12. raghunandana mayā evam sadācārakramaḥ proktaḥ
tathā adhunā evam jñānakramaḥ samyak upadiśyate
12. O Raghunandana, the method of right conduct (sadācāra) has thus been declared by me. Similarly, the method of knowledge (jñāna) is now properly instructed in this manner.
इदं यशस्यमायुष्यं पुरुषार्थफलप्रदम् ।
तज्ज्ञादाप्ताच्च सच्छास्त्रं श्रोतव्यं किल धीमता ॥ १३ ॥
idaṃ yaśasyamāyuṣyaṃ puruṣārthaphalapradam ,
tajjñādāptācca sacchāstraṃ śrotavyaṃ kila dhīmatā 13
13. idam yaśasyam āyuṣyam puruṣārthaphalapradam tat-jñāt
āptāt ca sacchāstram śrotavyam kila dhīmatā
13. idam yaśasyam āyuṣyam puruṣārthaphalapradam
sacchāstram tat-jñāt ca āptāt dhīmatā kila śrotavyam
13. This (teaching) is renowned, life-giving, and bestows the fruit of human endeavor (puruṣārtha). Indeed, such a true scripture (śāstra) should be heard by an intelligent person (dhīmat) from one who knows its essence and from a trustworthy authority.
श्रुत्वा त्वं बुद्धिनैर्मल्याद्बलाद्यास्यसि तत्पदम् ।
यथा कतकसंश्लेषात्प्रसादं कलुषं पयः ॥ १४ ॥
śrutvā tvaṃ buddhinairmalyādbalādyāsyasi tatpadam ,
yathā katakasaṃśleṣātprasādaṃ kaluṣaṃ payaḥ 14
14. śrutvā tvam buddhi-nairmalyāt balāt yāsyasi tat
padam yathā kataka-saṃśleṣāt prasādam kaluṣam payaḥ
14. tvam śrutvā buddhi-nairmalyāt balāt tat padam yāsyasi
yathā kaluṣam payaḥ kataka-saṃśleṣāt prasādam (yāti)
14. Having heard this, you will, through the power arising from the purity of your intellect, attain that ultimate state (padam), just as turbid water becomes clear through contact with the Kataka nut.
विदितवेद्यमिदं हि मनो मुनेर्विवशमेव हि याति परं पदम् ।
यदवबुद्धमखण्डितमुत्तमं तदवबोधवशान्न जहाति हि ॥ १५ ॥
viditavedyamidaṃ hi mano munervivaśameva hi yāti paraṃ padam ,
yadavabuddhamakhaṇḍitamuttamaṃ tadavabodhavaśānna jahāti hi 15
15. vidita-vedyam idam hi manaḥ muneḥ
vivaśam eva hi yāti param padam
yat avabuddham akhaṇḍitam uttamam
tat avabodha-vaśāt na jahāti hi
15. hi vidita-vedyam idam manaḥ muneḥ vivaśam eva hi param padam yāti.
yat akhaṇḍitam uttamam avabuddham,
tat (manaḥ) avabodha-vaśāt hi na jahāti.
15. Indeed, this mind of the sage who has understood what is to be known, effortlessly attains the supreme state (padam). What is realized as the unbroken, supreme (brahman), the mind, by the power of that realization, indeed never abandons it.