Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-52

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
कदाचिदथ मार्गेण तेन कैलासवासिनीम् ।
अहं स्नातुमदृश्यात्मा व्योमवीथीगतोऽगमम् ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
kadācidatha mārgeṇa tena kailāsavāsinīm ,
ahaṃ snātumadṛśyātmā vyomavīthīgato'gamam 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca kadācit atha mārgeṇa tena kailāsavāsinīm
aham snātum adṛśyātmā vyomavīthīgataḥ agamam
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca kadācit atha aham adṛśyātmā
vyomavīthīgataḥ tena mārgeṇa kailāsavāsinīm snātum agamam
1. Śrī Vasiṣṭha said: Once, then, I, whose self was invisible (adṛśyātman) and who traversed the sky-path (vyomavīthī), went along that path to the goddess who dwells in Kailāsa (Kailāsavāsinī), in order to bathe.
निर्गत्य नभसः सप्तमुनिमण्डलकोटरात् ।
रात्रौ प्राप्तोऽस्मि सुमते दाशूरतरुमुन्नतम् ॥ २ ॥
nirgatya nabhasaḥ saptamunimaṇḍalakoṭarāt ,
rātrau prāpto'smi sumate dāśūratarumunnatam 2
2. nirgatya nabhasaḥ saptamunimaṇḍalakōṭarāt
rātrau prāptaḥ asmi sumate dāśūratarum unnatam
2. sumate nabhasaḥ saptamunimaṇḍalakōṭarāt nirgatya
rātrau unnatam dāśūratarum prāptaḥ asmi
2. O wise one, having emerged from the hollow of the constellation of the Seven Sages (Ursa Major) in the sky, I arrived at the tall dāśūra tree at night.
यावच्छृणोमि विटपकुहरात्कानने वचः ।
कुड्मलाम्भोजलग्नस्य षट्पदस्येव निःस्वनम् ॥ ३ ॥
yāvacchṛṇomi viṭapakuharātkānane vacaḥ ,
kuḍmalāmbhojalagnasya ṣaṭpadasyeva niḥsvanam 3
3. yāvat śṛṇomi viṭapakuharāt kānane vacaḥ
kuḍmalāmbhojalagnasya ṣaṭpadasya iva niḥsvanam
3. yāvat kānane viṭapakuharāt vacaḥ śṛṇomi
kuḍmalāmbhojalagnasya ṣaṭpadasya niḥsvanam iva
3. While I hear a sound in the forest, coming from the hollow of a branch, it resembles the humming of a bee clinging to a budding lotus.
शृणु पुत्र महाबुद्धे वस्तुतोऽस्य समामिमाम् ।
वर्णयामि महाश्चर्यामेकामाख्यायिकां तव ॥ ४ ॥
śṛṇu putra mahābuddhe vastuto'sya samāmimām ,
varṇayāmi mahāścaryāmekāmākhyāyikāṃ tava 4
4. śṛṇu putra mahābuddhe vastutaḥ asya samām imām
varṇayāmi mahāścāryām ekām ākhyāyikām tava
4. putra mahābuddhe śṛṇu.
vastutaḥ tava asya imām ekām samām mahāścāryām ākhyāyikām varṇayāmi
4. O son, O highly intelligent one, listen! I will indeed describe to you this complete and extremely wonderful tale.
अस्ति राजा महावीर्यो विख्यातो भुवनत्रये ।
नाम्ना खोत्थ इति श्रीमाञ्जगदाक्रमणक्षमः ॥ ५ ॥
asti rājā mahāvīryo vikhyāto bhuvanatraye ,
nāmnā khottha iti śrīmāñjagadākramaṇakṣamaḥ 5
5. asti rājā mahāvīryaḥ vikhyātaḥ bhuvanatraye
nāmnā khōttha iti śrīmān jagat ākramaṇakṣamaḥ
5. bhuvanatraye vikhyātaḥ mahāvīryaḥ śrīmān
khōttha iti nāmnā rājā asti jagat ākramaṇakṣamaḥ
5. There was a glorious king, greatly valorous and renowned throughout the three worlds. His name was Khōttha, and he was capable of conquering the entire world.
यः साहसैकरसिको नानाश्चर्यविहारवान् ।
केनचित्त्रिषु लोकेषु न महात्मा वशीकृतः ॥ ७ ॥
yaḥ sāhasaikarasiko nānāścaryavihāravān ,
kenacittriṣu lokeṣu na mahātmā vaśīkṛtaḥ 7
7. yaḥ sāhasaikarasikaḥ nānāścaryavihāravān
kenacit triṣu lokeṣu na mahātmā vaśīkṛtaḥ
7. yaḥ mahātmā sāhasaikarasikaḥ nānāścaryavihāravān
triṣu lokeṣu kenacit na vaśīkṛtaḥ
7. A great soul (mahātman), whose sole delight is valorous acts and who engages in various wondrous pastimes, cannot be controlled by anyone in the three worlds.
यस्यारम्भसहस्राणि सुखदुःखप्रदान्यलम् ।
संख्यातुं केन शक्यन्ते कल्लोला जलधेरिव ॥ ८ ॥
yasyārambhasahasrāṇi sukhaduḥkhapradānyalam ,
saṃkhyātuṃ kena śakyante kallolā jaladheriva 8
8. yasya ārambhasahasrāṇi sukhaduḥkhapradāni alam
saṃkhyātum kena śakyante kallolāḥ jaladheḥ iva
8. yasya sukhaduḥkhapradāni alam ārambhasahasrāṇi
kena jaladheḥ kallolāḥ iva saṃkhyātum na śakyante
8. Whose thousands of undertakings, which adequately provide both joy and sorrow, can be counted by anyone, just as the waves of the ocean cannot be counted?
यस्य वीर्यं सुवीर्यस्य न शस्त्रैर्न च पावकैः ।
केनचिद्भुवने क्रान्तमाकाशमिव मुष्टिना ॥ ९ ॥
yasya vīryaṃ suvīryasya na śastrairna ca pāvakaiḥ ,
kenacidbhuvane krāntamākāśamiva muṣṭinā 9
9. yasya vīryam suvīryasya na śastraiḥ na ca pāvakaiḥ
kenacit bhuvane krāntam ākāśam iva muṣṭinā
9. yasya suvīryasya vīryam bhuvane kenacit na
śastraiḥ na ca pāvakaiḥ krāntam ākāśam muṣṭinā iva
9. Whose immense valor (vīrya), which is of great prowess, cannot be overcome by anyone in the world, neither by weapons nor by fire, just as the sky (ākāśa) cannot be grasped by a fist.
यदीयां विततारम्भां लीलां निर्माणभासुराम् ।
न मनागनुवर्तन्ते शक्रोपेन्द्रहरा अपि ॥ १० ॥
yadīyāṃ vitatārambhāṃ līlāṃ nirmāṇabhāsurām ,
na manāganuvartante śakropendraharā api 10
10. yadīyām vitatārambhām līlām nirmāṇabhāsurām
na manāk anuvaratante śakra upendra harāḥ api
10. śakra upendra harāḥ api yadīyām vitatārambhām
nirmāṇabhāsurām līlām manāk na anuvaratante
10. Even Indra, Upendra (Viṣṇu), and Hara (Śiva) do not follow in the slightest whose divine play (līlā) that has extensive undertakings and shines with creative manifestation.
त्रयस्तस्य महाबाहो देहा विहरणक्षमाः ।
जगदाक्रम्य तिष्ठन्ति ह्युत्तमाधममध्यमाः ॥ ११ ॥
trayastasya mahābāho dehā viharaṇakṣamāḥ ,
jagadākramya tiṣṭhanti hyuttamādhamamadhyamāḥ 11
11. trayaḥ tasya mahābāho dehāḥ viharaṇakṣamāḥ
jagat ākramya tiṣṭhanti hi uttamādhamamadhyamāḥ
11. mahābāho tasya trayaḥ viharaṇakṣamāḥ dehāḥ
jagat ākramya hi uttamādhamamadhyamāḥ tiṣṭhanti
11. O mighty-armed one, his three bodies, capable of extensive activity, pervade the world and exist there; these are indeed the superior, the inferior, and the middle forms.
व्योमन्येवातिवितते जातोऽसौ त्रिशरीरकः ।
तत्रैव च स्थितिं यातः शब्दपातश्च पक्षिवत् ॥ १२ ॥
vyomanyevātivitate jāto'sau triśarīrakaḥ ,
tatraiva ca sthitiṃ yātaḥ śabdapātaśca pakṣivat 12
12. vyomani eva ativitate jātaḥ asau triśarīrakaḥ
tatra eva ca sthitim yātaḥ śabdapātaḥ ca pakṣivat
12. ativitate vyomani eva asau triśarīrakaḥ jātaḥ ca
tatra eva sthitim yātaḥ ca śabdapātaḥ pakṣivat
12. In the exceedingly vast expanse of space itself, this three-bodied one was born. And there itself he attained stability, his sound (or utterance) taking flight like a bird.
तत्रैवापारगगने नगरं तेन निर्मितम् ।
चतुर्दशमहारथ्यं विभागत्रयभूषितम् ॥ १३ ॥
tatraivāpāragagane nagaraṃ tena nirmitam ,
caturdaśamahārathyaṃ vibhāgatrayabhūṣitam 13
13. tatra eva apāragagane nagaram tena nirmitam
caturdaśamahārathyam vibhāgatrayabhūṣitam
13. tatra eva apāragagane tena nagaram nirmitam
caturdaśamahārathyam vibhāgatrayabhūṣitam
13. There itself, in that boundless expanse of space, a city was constructed by him. It had fourteen great avenues and was adorned with three divisions.
वनोपवनमालाढ्यं क्रीडाशिस्ररिसुन्दरम् ।
मुक्तालताविवलितवापीसप्तकभूषितम् ॥ १४ ॥
vanopavanamālāḍhyaṃ krīḍāśisrarisundaram ,
muktālatāvivalitavāpīsaptakabhūṣitam 14
14. vanopavanamālāḍhyam krīḍāśisrarisundaram
muktālatāvivlitavāpīsaptakabhūṣitam
14. vanopavanamālāḍhyam krīḍāśisrarisundaram
muktālatāvivlitavāpīsaptakabhūṣitam
14. It was abundant with rows of forests and groves, beautiful with pleasure gardens and waterfalls, and adorned with seven reservoirs entwined with pearl-creepers.
शीतलोष्णात्मकाक्षीणदीपद्वयविराजितम् ।
ऊर्ध्वाधोगतिरूपेण वणिङ्मार्गेण संकुलम् ॥ १५ ॥
śītaloṣṇātmakākṣīṇadīpadvayavirājitam ,
ūrdhvādhogatirūpeṇa vaṇiṅmārgeṇa saṃkulam 15
15. śītoṣṇātmakākṣīṇadīpadvayavirājitam
ūrdhvādhogatirūpeṇa vaṇiṅmārgeṇa saṃkulam
15. śītoṣṇātmakākṣīṇadīpadvayavirājitam
ūrdhvādhogatirūpeṇa vaṇiṅmārgeṇa saṃkulam
15. Adorned by two unceasing lamps, whose nature is both cold and hot, it is bustling with merchant routes that take the form of upward and downward movements.
तस्मिन्नेवातिविपुले पत्तने तेन भूभृता ।
संसारिणो विरचिता मुग्धापवरका गणाः ॥ १६ ॥
tasminnevātivipule pattane tena bhūbhṛtā ,
saṃsāriṇo viracitā mugdhāpavarakā gaṇāḥ 16
16. tasmin eva ativipule pattane tena bhūbhṛtā
saṃsāriṇaḥ viracitāḥ mugdhāpavaraka gaṇāḥ
16. tena bhūbhṛtā tasmin eva ativipule pattane
saṃsāriṇaḥ mugdhāpavaraka gaṇāḥ viracitāḥ
16. In that very vast city (pattana), by that ruler (bhūbhṛt), groups (gaṇāḥ) of simple chambers (mugdhāpavaraka) were created for worldly beings (saṃsāriṇaḥ).
ऊर्ध्वं केचिदधः केचित्केचिन्मध्ये नियोजिताः ।
केचिच्चिरेण नश्यन्त केचिच्छीघ्रविनाशिनः ॥ १७ ॥
ūrdhvaṃ kecidadhaḥ kecitkecinmadhye niyojitāḥ ,
keciccireṇa naśyanta kecicchīghravināśinaḥ 17
17. ūrdhvaṃ kecit adhaḥ kecit kecit madhye niyojitāḥ
kecit cireṇa naśyantaḥ kecit śīghravināśinaḥ
17. kecit ūrdhvaṃ kecit adhaḥ kecit madhye niyojitāḥ
kecit cireṇa naśyantaḥ kecit śīghravināśinaḥ
17. Some were placed above, some below, and some in the middle. Some perish slowly, while others are quick to perish.
असितच्छादनच्छन्ना नवद्वारविभूषिताः ।
अनारतवहद्वाता बहुवातायनान्विताः ॥ १८ ॥
asitacchādanacchannā navadvāravibhūṣitāḥ ,
anāratavahadvātā bahuvātāyanānvitāḥ 18
18. asitacchādanacchannāḥ navadvāravibhūṣitāḥ
anāratavahadvātāḥ bahuvātāyanānvitāḥ
18. asitacchādanacchannāḥ navadvāravibhūṣitāḥ
anāratavahadvātāḥ bahuvātāyanānvitāḥ
18. They (the chambers) were covered by dark canopies, adorned with nine gates, possessed of constantly flowing winds, and equipped with many windows.
दीपपञ्चकसालोकास्त्रिस्थूणाः शुक्लदारवः ।
मसृणालेपमृदवः प्रतोलीभुजसंकुलाः ॥ १९ ॥
dīpapañcakasālokāstristhūṇāḥ śukladāravaḥ ,
masṛṇālepamṛdavaḥ pratolībhujasaṃkulāḥ 19
19. dīpa-pañcaka-sa-ālokāḥ tri-sthūṇāḥ śukla-dāravaḥ
masṛṇa-ālepa-mṛdavaḥ pratolī-bhuja-saṃkulāḥ
19. dīpa-pañcaka-sa-ālokāḥ tri-sthūṇāḥ śukla-dāravaḥ
masṛṇa-ālepa-mṛdavaḥ pratolī-bhuja-saṃkulāḥ
19. They were illuminated by five lamps, had three pillars, were made of white wood, soft with smooth plaster, and densely packed with projecting street-arms (like balconies).
मायया रचितास्तेन राज्ञा तेषु महात्मना ।
रक्षितारो महायक्षा नित्यमालोकभीरवः ॥ २० ॥
māyayā racitāstena rājñā teṣu mahātmanā ,
rakṣitāro mahāyakṣā nityamālokabhīravaḥ 20
20. māyayā racitāḥ tena rājñā teṣu mahā-ātmanā
rakṣitāraḥ mahā-yakṣāḥ nityam āloka-bhīravaḥ
20. tena mahā-ātmanā rājñā māyayā teṣu racitāḥ.
nityam āloka-bhīravaḥ mahā-yakṣāḥ rakṣitāraḥ
20. By that great-souled king, these (structures) were created through his creative power (māyā). Within them, great Yakshas, who were constantly afraid of light, served as protectors.
अथापवरकौघेषु चलत्सु स महीपतिः ।
करोति विविधां क्रीडां नीडेष्विव विहङ्गमः ॥ २१ ॥
athāpavarakaugheṣu calatsu sa mahīpatiḥ ,
karoti vividhāṃ krīḍāṃ nīḍeṣviva vihaṅgamaḥ 21
21. atha apavaraka-ogheṣu calatsu saḥ mahī-patiḥ
karoti vividhām krīḍām nīḍeṣu iva vihaṅgamaḥ
21. atha saḥ mahī-patiḥ calatsu apavaraka-ogheṣu
nīḍeṣu iva vihaṅgamaḥ vividhām krīḍām karoti
21. Then, as those multitudes of private chambers moved, that king indulged in various pastimes, just like a bird in its nests.
त्रिशरीरशतेष्वन्तस्तैर्यक्षैः सह पुत्रक ।
लीलावशमुषित्वा तु पुनर्निर्गम्य गच्छति ॥ २२ ॥
triśarīraśateṣvantastairyakṣaiḥ saha putraka ,
līlāvaśamuṣitvā tu punarnirgamya gacchati 22
22. tri-śarīra-śateṣu antaḥ taiḥ yakṣaiḥ saha putraka
līlā-vaśam uṣitvā tu punar nirgamya gacchati
22. putraka,
taiḥ yakṣaiḥ saha antaḥ tri-śarīra-śateṣu līlā-vaśam uṣitvā,
tu punar nirgamya gacchati
22. O son, having resided within those three hundred bodies (śarīra) along with those Yakshas, under the influence of his sport (līlā), he then comes out and departs again.
तस्येच्छा जायते वत्स कदाचिच्चलचेतसः ।
पुरं भविष्यन्निर्माणं किंचिद्यामीति निश्चला ॥ २३ ॥
tasyecchā jāyate vatsa kadāciccalacetasaḥ ,
puraṃ bhaviṣyannirmāṇaṃ kiṃcidyāmīti niścalā 23
23. tasya icchā jāyate vatsa kadācit calacetasaḥ
puram bhaviṣyat nirmāṇam kiṃcit yāmi iti niścalā
23. vatsa tasya calacetasaḥ kadācit icchā jāyate
"kiṃcit bhaviṣyat nirmāṇam puram yāmi" iti niścalā
23. O child, sometimes a steadfast desire arises in his restless mind: 'I shall go to some future city that is being built.'
भूताविष्ट इवावेगात्तत उत्थाय धावति ।
पुरं तदप्यथाप्नोति गन्धर्वैरिव निर्मितम् ॥ २४ ॥
bhūtāviṣṭa ivāvegāttata utthāya dhāvati ,
puraṃ tadapyathāpnoti gandharvairiva nirmitam 24
24. bhūtāviṣṭaḥ iva āvegāt tataḥ utthāya dhāvati
puram tat api atha āpnoti gandharvaiḥ iva nirmitam
24. tataḥ bhūtāviṣṭaḥ iva āvegāt utthāya dhāvati atha
saḥ tat puram api gandharvaiḥ iva nirmitam āpnoti
24. Then, as if possessed by a spirit, he rises up impetuously and runs. He then reaches that city, which appears as if built by gandharvas.
तस्येच्छा जायते पुत्र कदाचिच्चलचेतसः ।
विनाशं संप्रयामीति तेनाशु स विनश्यति ॥ २५ ॥
tasyecchā jāyate putra kadāciccalacetasaḥ ,
vināśaṃ saṃprayāmīti tenāśu sa vinaśyati 25
25. tasya icchā jāyate putra kadācit calacetasaḥ
vināśam saṃprayāmi iti tena āśu saḥ vinaśyati
25. putra tasya calacetasaḥ kadācit "vināśam
saṃprayāmi" iti icchā jāyate tena saḥ āśu vinaśyati
25. O son, sometimes a desire arises in his restless mind: 'I shall go to destruction.' Because of this, he quickly perishes.
पुनरुत्पद्यते तूर्णं स्वात्मनोर्मिरिवाम्भसः ।
व्यवहारं तनोत्युच्चैः पुनरारम्भमन्थरम् ॥ २६ ॥
punarutpadyate tūrṇaṃ svātmanormirivāmbhasaḥ ,
vyavahāraṃ tanotyuccaiḥ punarārambhamantharam 26
26. punaḥ utpadyate tūrṇam sva ātmanaḥ ūrmiḥ iva ambhasaḥ
vyavahāram tanoti uccaiḥ punaḥ ārambhamaṇṭharam
26. (saḥ) punaḥ tūrṇam sva ātmanaḥ ambhasaḥ ūrmiḥ iva utpadyate
(saḥ) uccaiḥ vyavahāram punaḥ ārambhamaṇṭharam tanoti
26. Again he is quickly born from his own self (ātman), like a wave from water. He engages in extensive activities, which are again sluggish to begin.
स्वयैव व्यवहृत्याथ कदाचित्परिभूयते ।
किंकरोस्म्यहमज्ञोऽस्मि दुःखितोऽस्मीति शोचति ॥ २७ ॥
svayaiva vyavahṛtyātha kadācitparibhūyate ,
kiṃkarosmyahamajño'smi duḥkhito'smīti śocati 27
27. svayā eva vyavahṛtyā atha kadācit paribhūyate kiṃkaraḥ
asmi aham ajñaḥ asmi duḥkhitaḥ asmi iti śocati
27. atha kadācit svayā eva vyavahṛtyā paribhūyate aham
kiṃkaraḥ asmi ajñaḥ asmi duḥkhitaḥ asmi iti śocati
27. Then, sometimes, one is overwhelmed by one's own actions (karma). "I am a servant, I am ignorant, I am sorrowful," thus one laments.
मुदमेत्य कदाचिच्च स्वयमायाति दीनताम् ।
प्रावृड्वर्षकलोल्लासपूरादिव नदीरयः ॥ २८ ॥
mudametya kadācicca svayamāyāti dīnatām ,
prāvṛḍvarṣakalollāsapūrādiva nadīrayaḥ 28
28. mudam etya kadācit ca svayam āyāti dīnatām
prāvṛṭ varṣa kala ullāsa pūrāt iva nadī rayaḥ
28. kadācit ca mudam etya svayam dīnatām āyāti,
prāvṛṭ varṣa kala ullāsa pūrāt nadī rayaḥ iva
28. And sometimes, after experiencing joy, one spontaneously falls into a state of wretchedness, just as a river's current swells with an exuberant overflow during the monsoon season.
जयति गच्छति वल्गति जृम्भते स्फुरति भाति न भाति च भासुरः ।
सुत महामहिमा स महीपतिः पतिरपामिएव वातरयाकुलः ॥ २९ ॥
jayati gacchati valgati jṛmbhate sphurati bhāti na bhāti ca bhāsuraḥ ,
suta mahāmahimā sa mahīpatiḥ patirapāmieva vātarayākulaḥ 29
29. jayati gacchati valgati jṛmbhate
sphurati bhāti na bhāti ca bhāsuraḥ
suta mahā-mahimā sa mahīpatiḥ
patiḥ apām iva vāta-raya-ākulaḥ
29. suta saḥ mahā-mahimā bhāsuraḥ mahīpatiḥ jayati gacchati valgati jṛmbhate sphurati bhāti ca na bhāti,
vāta-raya-ākulaḥ apām patiḥ iva
29. O son, that brilliant, greatly glorious sovereign (or lord of the earth) triumphs, moves, leaps, yawns, vibrates, shines, and also ceases to shine. He is like the lord of the waters (ocean), agitated by the force of the wind.