Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-3, chapter-27

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
तस्मिन् गिरितटे ग्रामे तस्य मण्डपकोटरे ।
अन्तर्धिमाश्वाययतुस्तत्रस्थे एव ते स्त्रियौ ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
tasmin giritaṭe grāme tasya maṇḍapakoṭare ,
antardhimāśvāyayatustatrasthe eva te striyau 1
1. śrī-vasiṣṭha uvāca tasmin giri-taṭe grāme tasya maṇḍapa-koṭare
antardhim āśvāyayatuḥ tatra-sthe eva te striyau
1. śrī-vasiṣṭha uvāca: tasmin giri-taṭe grāme tasya
maṇḍapa-koṭare tatra-sthe eva te striyau antardhim āśvāyayatuḥ
1. Śrī Vasiṣṭha said: In that village, on the mountain slope, in the hollow of his pavilion, those two women, while remaining right there, made themselves disappear.
अस्माकं वनदेवीभ्यां प्रसादः कृत इत्यथ ।
शान्तदुःखे गृहजने स्वव्यापारपरे स्थिते ॥ २ ॥
asmākaṃ vanadevībhyāṃ prasādaḥ kṛta ityatha ,
śāntaduḥkhe gṛhajane svavyāpārapare sthite 2
2. asmākam vana-devībhyām prasādaḥ kṛtaḥ iti atha
śānta-duḥkhe gṛha-jane sva-vyāpāra-pare sthite
2. atha asmākam vana-devībhyām prasādaḥ kṛtaḥ iti.
śānta-duḥkhe gṛha-jane sva-vyāpāra-pare sthite (sati)
2. Thus, after a boon (prasāda) had been granted to us by the two forest goddesses (vanadevī), the household members (gṛhajana), their sorrow having subsided, settled into their own activities.
मण्डपाकाशसंलीनां लीलामाह सरस्वती ।
व्योमरूपा व्योमरूपां स्मयात्तूष्णीमिव स्थिताम् ॥ ३ ॥
maṇḍapākāśasaṃlīnāṃ līlāmāha sarasvatī ,
vyomarūpā vyomarūpāṃ smayāttūṣṇīmiva sthitām 3
3. maṇḍapākāśasaṃlīnām līlām āha sarasvatī
vyomarūpā vyomarūpām smayāt tūṣṇīm iva sthitām
3. sarasvatī vyomarūpā smayāt tūṣṇīm iva sthitām
maṇḍapākāśasaṃlīnām vyomarūpām līlām āha
3. Saraswati, who herself embodied the form of the sky, spoke to Līlā, who was absorbed into the sky of the pavilion and also appeared to be of the form of the sky, as Līlā stood as if silently, due to wonder.
संकल्पस्वप्नयोर्येषां यत्र संकथनं मिथः ।
यथेहार्थक्रियां धत्ते तयोः सा संकथा तथा ॥ ४ ॥
saṃkalpasvapnayoryeṣāṃ yatra saṃkathanaṃ mithaḥ ,
yathehārthakriyāṃ dhatte tayoḥ sā saṃkathā tathā 4
4. saṃkalpasvapnayoḥ yeṣām yatra saṃkathanam mithaḥ
yathā iha arthakriyām dhatte tayoḥ sā saṃkathā tathā
4. yeṣām yatra saṃkalpasvapnayoḥ mithaḥ saṃkathanam
yathā iha arthakriyām dhatte tayoḥ sā saṃkathā tathā
4. In the case of those for whom there is a mutual interaction between imagination (saṃkalpa) and dreams, that interaction produces practical effects, just as actions bear fruit in this world.
पृथ्व्यादिनाडीप्राणादिऋतेऽप्यभ्युदिता तयोः ।
सा संकथनसंवित्तिः स्वप्नसंकल्पयोरिव ॥ ५ ॥
pṛthvyādināḍīprāṇādiṛte'pyabhyuditā tayoḥ ,
sā saṃkathanasaṃvittiḥ svapnasaṃkalpayoriva 5
5. pṛthvyādināḍīprāṇādiṛte api abhyuditā tayoḥ
sā saṃkathana-saṃvittiḥ svapnasaṃkalpayoḥ iva
5. saṃkathana-saṃvittiḥ sā svapnasaṃkalpayoḥ iva
pṛthvyādināḍīprāṇādiṛte api tayoḥ abhyuditā
5. That awareness of interaction, precisely like that in dreams and imagination (saṃkalpa), arises even without the gross elements like earth, the subtle channels (nāḍīs), or the vital forces (prāṇa).
श्रीसरस्वत्युवाच ।
ज्ञेयं ज्ञातमशेषेण दृष्टादृष्टार्थसंविदः ।
ईदृशीयं ब्रह्मसत्ता किमन्यद्वद पृच्छसि ॥ ६ ॥
śrīsarasvatyuvāca ,
jñeyaṃ jñātamaśeṣeṇa dṛṣṭādṛṣṭārthasaṃvidaḥ ,
īdṛśīyaṃ brahmasattā kimanyadvada pṛcchasi 6
6. śrīsarasvatī uvāca jñeyam jñātam aśeṣeṇa dṛṣṭādṛṣṭārthasaṃvidaḥ
īdṛśī iyam brahmasattā kim anyat vada pṛcchasi
6. śrīsarasvatī uvāca: dṛṣṭādṛṣṭārthasaṃvidaḥ jñeyam aśeṣeṇa jñātam.
iyam brahmasattā īdṛśī.
kim anyat pṛcchasi vada?
6. Śrī Saraswati said: "For the consciousness that has knowledge of both seen and unseen objects, everything that is to be known is already completely known. The existence of (brahman) is of this very nature. What else do you ask? Speak."
लीलोवाच ।
मृतस्य भर्तुर्जोवोऽसौ यत्र राज्यं करोति मे ।
तत्राहं किं न तद्दृष्टा दृष्टास्मीह सुतेन किम् ॥ ७ ॥
līlovāca ,
mṛtasya bharturjovo'sau yatra rājyaṃ karoti me ,
tatrāhaṃ kiṃ na taddṛṣṭā dṛṣṭāsmīha sutena kim 7
7. līlā uvāca mṛtasya bhartuḥ jīvaḥ asau yatra rājyaṃ karoti
me tatra aham kim na tat dṛṣṭā dṛṣṭā asmi iha sutena kim
7. līlā uvāca yatra mṛtasya bhartuḥ asau jīvaḥ me rājyaṃ karoti
tatra aham tat na dṛṣṭā kim iha sutena dṛṣṭā asmi kim
7. Līlā said: "Where the soul (jīva) of my deceased husband rules my kingdom, why did I not see him there? And if I am seen here by my son, what does that signify?"
श्रीसरस्वत्युवाच ।
अभ्यासेन विना वत्से तदा ते द्वैतनिश्चयः ।
नूनमस्तंगतो नाभून्निःशेषं वरवर्णिनि ॥ ८ ॥
śrīsarasvatyuvāca ,
abhyāsena vinā vatse tadā te dvaitaniścayaḥ ,
nūnamastaṃgato nābhūnniḥśeṣaṃ varavarṇini 8
8. śrī sarasvatī uvāca abhyāsena vinā vatse tadā te
dvaitaniścayaḥ nūnam astamgataḥ na abhūt niḥśeṣam varavarṇini
8. śrī sarasvatī uvāca vatse varavarṇini tadā abhyāsena vinā
te dvaitaniścayaḥ nūnam niḥśeṣam astamgataḥ na abhūt
8. Śrī Sarasvatī said: "O dear daughter, without spiritual practice (abhyāsa), your conviction in duality (dvaita) was certainly not completely dissolved then, O fair-complexioned one."
अद्वैतं यो न यातोऽसौ कथमद्वैतकर्मभिः ।
युज्यते तापसंस्थस्य च्छायाङ्गानुभवः कुतः ॥ ९ ॥
advaitaṃ yo na yāto'sau kathamadvaitakarmabhiḥ ,
yujyate tāpasaṃsthasya cchāyāṅgānubhavaḥ kutaḥ 9
9. advaitam yaḥ na yātaḥ asau katham advaitakarmabhiḥ
yujyate tāpasaṃsthasya chāyāṅgānubhavaḥ kutaḥ
9. yaḥ asau advaitam na yātaḥ katham advaitakarmabhiḥ
yujyate tāpasaṃsthasya chāyāṅgānubhavaḥ kutaḥ
9. How can someone who has not realized non-duality (advaita) engage in actions (karma) that are compatible with non-duality? How can one who is immersed in heat experience the presence of their own shadow?
लीलास्मीति विनाभ्यासं तव नास्तगतोऽभवत् ।
यदा भावस्तदा सत्यसंकल्पत्वमभून्न ते ॥ १० ॥
līlāsmīti vinābhyāsaṃ tava nāstagato'bhavat ,
yadā bhāvastadā satyasaṃkalpatvamabhūnna te 10
10. līlā asmi iti vinā abhyāsam tava na astamgataḥ
abhavat yadā bhāvaḥ tadā satyasaṅkalpatvam abhūt na te
10. vinā abhyāsam tava līlā asmi iti na astamgataḥ
abhavat yadā bhāvaḥ tadā te satyasaṅkalpatvam na abhūt
10. Since your conviction 'I am Līlā' did not disappear without spiritual practice (abhyāsa), the power of true resolve (satya saṅkalpa) did not manifest for you when that (dualistic) state of mind (bhāva) prevailed.
अद्यासि सत्यसंकल्पा संपन्ना तेन मां सुतः ।
सपश्यत्वित्यभिमतं फलितं तव सुन्दरि ॥ ११ ॥
adyāsi satyasaṃkalpā saṃpannā tena māṃ sutaḥ ,
sapaśyatvityabhimataṃ phalitaṃ tava sundari 11
11. adya asi satyasaṃkalpā sampannā tena māṃ sutaḥ
saḥ paśyatu iti abhimataṃ phalitaṃ tava sundari
11. sundari adya asi satyasaṃkalpā sampannā tena tava
abhimataṃ saḥ māṃ sutaḥ paśyatu iti phalitaṃ
11. O beautiful one, today you are one whose resolve is true and whose wishes are fulfilled. Therefore, your cherished desire, 'May my son see me,' has borne fruit.
इदानीं तस्य भर्तुस्त्वं समीपं यदि गच्छसि ।
तत्तेन व्यवहारस्ते पूर्ववत्संप्रवर्तते ॥ १२ ॥
idānīṃ tasya bhartustvaṃ samīpaṃ yadi gacchasi ,
tattena vyavahāraste pūrvavatsaṃpravartate 12
12. idānīṃ tasya bhartuḥ tvaṃ samīpaṃ yadi gacchasi
tat tena vyavahāraḥ te pūrvavat saṃpravartate
12. idānīṃ yadi tvaṃ tasya bhartuḥ samīpaṃ gacchasi
tat tena te vyavahāraḥ pūrvavat saṃpravartate
12. Now, if you go near that husband of yours, then your interaction with him will proceed just as it did before.
लीलोवाच ।
इहैव मन्दिराकाशे पतिर्विप्रो ममाभवत् ।
इहैव स मृतो भूत्वा संपन्नो वसुधाधिपः ॥ १३ ॥
līlovāca ,
ihaiva mandirākāśe patirvipro mamābhavat ,
ihaiva sa mṛto bhūtvā saṃpanno vasudhādhipaḥ 13
13. Līlā uvāca iha eva mandirākāśe patiḥ vipraḥ mama
abhavat iha eva saḥ mṛtaḥ bhūtvā sampannaḥ vasudhādhipaḥ
13. Līlā uvāca iha eva mandirākāśe mama patiḥ vipraḥ
abhavat iha eva saḥ mṛtaḥ bhūtvā vasudhādhipaḥ sampannaḥ
13. Līlā said: 'Right here, within the space of this very palace, my husband was a Brahmin. And right here, after he died, he became a king.'
इहैव तस्य संसारे तस्मिन्भूमण्डलान्तरे ।
राजधानीपुरे तस्मिन्पुरन्ध्र्यस्मि व्यवस्थिता ॥ १४ ॥
ihaiva tasya saṃsāre tasminbhūmaṇḍalāntare ,
rājadhānīpure tasminpurandhryasmi vyavasthitā 14
14. iha eva tasya saṃsāre tasmin bhūmaṇḍalāntare
rājadhānīpure tasmin purandhrī asmi vyavasthitā
14. iha eva tasya saṃsāre tasmin bhūmaṇḍalāntare
tasmin rājadhānīpure purandhrī vyavasthitā asmi
14. Right here, within his (the king's) cycle of existence (saṃsāra), in that earthly realm, in that capital city, I am situated as a woman.
इहैवान्तःपुरे तस्मिन्स मृतो मम भूपतिः ।
इहैवान्तःपुराकाशे तस्मिन्नेव पुरे नृपः ॥ १५ ॥
ihaivāntaḥpure tasminsa mṛto mama bhūpatiḥ ,
ihaivāntaḥpurākāśe tasminneva pure nṛpaḥ 15
15. iha eva antaḥpure tasmin saḥ mṛtaḥ mama bhūpatiḥ
iha eva antaḥpurākāśe tasmin eva pure nṛpaḥ
15. mama bhūpatiḥ saḥ tasmin antaḥpure iha eva mṛtaḥ
nṛpaḥ tasmin eva pure iha eva antaḥpurākāśe
15. My king died right here in that very inner palace. Yet, right here in the space of that very inner palace, in that very city, the king (is also present).
संपन्नो वसुधापीठे नानाजनपदेश्वरः ।
सर्वार्जवजवीभाव इहैवैवं व्यवस्थितः ॥ १६ ॥
saṃpanno vasudhāpīṭhe nānājanapadeśvaraḥ ,
sarvārjavajavībhāva ihaivaivaṃ vyavasthitaḥ 16
16. sampannaḥ vasudhāpīṭhe nānājanapadeśvaraḥ
sarvārjavajavībhāvaḥ iha eva evaṃ vyavasthitaḥ
16. vasudhāpīṭhe nānājanapadeśvaraḥ sarvārjavajavībhāvaḥ
sampannaḥ evaṃ iha eva vyavasthitaḥ
16. Having become a lord of various countries upon the earth's surface, he (the king) was thus established right here, embodying the very nature of all straightforwardness and swiftness.
अस्मिन्नेव गृहाकाशे सर्वा ब्रह्माण्डभूमयः ।
स्थिताः समुद्गके मन्ये यथान्तः सर्षपोत्कराः ॥ १७ ॥
asminneva gṛhākāśe sarvā brahmāṇḍabhūmayaḥ ,
sthitāḥ samudgake manye yathāntaḥ sarṣapotkarāḥ 17
17. asmin eva gṛhākāśe sarvāḥ brahmāṇḍabhūmayaḥ
sthitāḥ samudgake manye yathā antaḥ sarṣapotkarāḥ
17. manye asmin eva gṛhākāśe sarvāḥ brahmāṇḍabhūmayaḥ
sthitāḥ yathā antaḥ samudgake sarṣapotkarāḥ
17. I believe that all the cosmic realms (brahmāṇḍa) are contained right here within this very house-space, just as heaps of mustard seeds are (contained) inside a small box.
सदाऽदूरमहं मन्ये तद्भर्तुर्मम मण्डलम् ।
क्वचित्पार्श्वे स्थितमिह यथा पश्यामि तत्कुरु ॥ १८ ॥
sadā'dūramahaṃ manye tadbharturmama maṇḍalam ,
kvacitpārśve sthitamiha yathā paśyāmi tatkuru 18
18. sadā adūram aham manye tat bhartuḥ mama maṇḍalam
kvacit pārśve sthitam iha yathā paśyāmi tat kuru
18. aham sadā manye mama bhartuḥ tat maṇḍalam adūram
iha kvacit pārśve sthitam yathā paśyāmi tat kuru
18. I always believe that my husband's realm (maṇḍala) is not far from me, but situated right here, somewhere nearby. Therefore, arrange things so that I may see it.
श्रीदेव्युवाच ।
भूतलारुन्धतिसुते भर्तारस्तव संप्रति ।
त्रयो नामाथवाभूवन्बहवः शतसंमताः ॥ १९ ॥
śrīdevyuvāca ,
bhūtalārundhatisute bhartārastava saṃprati ,
trayo nāmāthavābhūvanbahavaḥ śatasaṃmatāḥ 19
19. śrīdevī uvāca bhūtālarundhatisute bhartāraḥ tava
saṃprati trayaḥ nāma athavā abhūvan bahavaḥ śatasaṃmatāḥ
19. śrīdevī uvāca he bhūtālarundhatisute,
tava bhartāraḥ saṃprati trayaḥ nāma athavā bahavaḥ śatasaṃmatāḥ abhūvan?
19. Śrī Devī said: O daughter of Arundhati on earth, are your husbands currently three by name, or were there many, even hundreds, who were highly esteemed?
नेदीयसां त्रयाणां तु द्विजस्ते भस्मतां गतः ।
राजा माल्यान्तरगतः संस्थितोऽन्तःपुरे शवः ॥ २० ॥
nedīyasāṃ trayāṇāṃ tu dvijaste bhasmatāṃ gataḥ ,
rājā mālyāntaragataḥ saṃsthito'ntaḥpure śavaḥ 20
20. nedīyasām trayāṇām tu dvijaḥ te bhasmatām gataḥ
rājā mālyāntaragataḥ saṃsthitaḥ antaḥpure śavaḥ
20. tu nedīyasām trayāṇām dvijaḥ te bhasmatām gataḥ
rājā mālyāntaragataḥ antaḥpure śavaḥ saṃsthitaḥ
20. But of those three (husbands) closest to you, your brāhmaṇa (dvija) has turned to ashes. The king, having gone among garlands, remains a corpse in the inner chamber.
संसारमण्डले ह्यस्मिंस्तृतीयो वसुधाधिपः ।
महासंसारजलधिं पतितो भ्रममागतः ॥ २१ ॥
saṃsāramaṇḍale hyasmiṃstṛtīyo vasudhādhipaḥ ,
mahāsaṃsārajaladhiṃ patito bhramamāgataḥ 21
21. saṃsāramaṇḍale hi asmin tṛtīyaḥ vasudhādhipaḥ
mahāsaṃsārajaladhiṃ patitaḥ bhramam āgataḥ
21. hi asmin saṃsāramaṇḍale tṛtīyaḥ vasudhādhipaḥ
mahāsaṃsārajaladhiṃ patitaḥ bhramam āgataḥ
21. Indeed, in this sphere of worldly existence (saṃsāra), the third king has fallen into the great ocean of transmigration (saṃsāra) and is caught in delusion (bhrama).
भोगकल्लोलकलनाविकलो मलचेतनः ।
जाड्यजर्जरचिद्वृत्तिः संसाराम्भोधिकच्छपः ॥ २२ ॥
bhogakallolakalanāvikalo malacetanaḥ ,
jāḍyajarjaracidvṛttiḥ saṃsārāmbhodhikacchapaḥ 22
22. bhogakallolakalanāvikalaḥ malacetanaḥ
jāḍyajarjaracidvṛttiḥ saṃsārāmbhodhikacchapaḥ
22. bhogakallolakalanāvikalaḥ malacetanaḥ
jāḍyajarjaracidvṛttiḥ saṃsārāmbhodhikacchapaḥ
22. He is distraught by the surge and play of the waves of worldly enjoyments, his consciousness stained by impurities. His mental functions are shattered by inertia, making him like a tortoise in the ocean of transmigration (saṃsāra).
चित्राणि राजकार्याणि कुर्वन्नप्याकुलान्यपि ।
सुप्तः स्थितो जडतया न जागर्ति भवभ्रमे ॥ २३ ॥
citrāṇi rājakāryāṇi kurvannapyākulānyapi ,
suptaḥ sthito jaḍatayā na jāgarti bhavabhrame 23
23. citrāṇi rājakāryāṇi kurvan api ākulāni api
suptaḥ sthitaḥ jaḍatayā na jāgarti bhavabhrame
23. kurvan api ākulāni api citrāṇi rājakāryāṇi
suptaḥ sthitaḥ jaḍatayā bhavabhrame na jāgarti
23. Even while performing diverse and perplexing state affairs, one, remaining as if asleep due to inertness, does not awaken from the delusion of transmigration (saṃsāra).
ईश्वरोऽहमहं भोगी सिद्धोऽहं बलवान्सुखी ।
इत्यनर्थमहारज्वा वलितो वशतां गतः ॥ २४ ॥
īśvaro'hamahaṃ bhogī siddho'haṃ balavānsukhī ,
ityanarthamahārajvā valito vaśatāṃ gataḥ 24
24. īśvaraḥ aham aham bhogī siddhaḥ aham balavān
sukhī iti anarthamahārajjvā valitaḥ vaśatām gataḥ
24. aham īśvaraḥ aham bhogī aham siddhaḥ balavān
sukhī iti anarthamahārajjvā valitaḥ vaśatām gataḥ
24. Thinking, 'I am the master, I am the enjoyer, I am accomplished, powerful, and happy,' one becomes bound by this great rope of futility and falls under its sway.
तत्कस्य वद भर्तुस्त्वां समीपं वरवर्णिनि ।
वात्या वनान्तरं गन्धलेखामिव वनान्नये ॥ २५ ॥
tatkasya vada bhartustvāṃ samīpaṃ varavarṇini ,
vātyā vanāntaraṃ gandhalekhāmiva vanānnaye 25
25. tat kasya vada bhartuḥ tvām samīpam varavarṇini
vātyā vanāntaram gandhalekhām iva vanāt nayet
25. varavarṇini,
tat vada,
kasya bhartuḥ samīpam tvām,
vātyā vanāt vanāntaram gandhalekhām iva,
nayet
25. Therefore, O beautiful woman, tell me, to the proximity of which husband should one lead you, just as a whirlwind carries a streak of fragrance from one forest to another.
अन्य एव हि संसारः सोऽन्यो ब्रह्माण्डमण्डपः ।
अन्या एव तता वत्से व्यवहारपरम्पराः ॥ २६ ॥
anya eva hi saṃsāraḥ so'nyo brahmāṇḍamaṇḍapaḥ ,
anyā eva tatā vatse vyavahāraparamparāḥ 26
26. anyaḥ eva hi saṃsāraḥ saḥ anyaḥ brahmāṇḍamaṇḍapaḥ
anyāḥ eva tatāḥ vatse vyavahāraparamparāḥ
26. hi saṃsāraḥ anyaḥ eva,
saḥ brahmāṇḍamaṇḍapaḥ anyaḥ.
vatse,
tatāḥ vyavahāraparamparāḥ anyāḥ eva
26. Indeed, the cycle of transmigration (saṃsāra) is entirely distinct; the cosmic sphere is another distinct thing. And, O child, the extensive sequences of worldly activities are also completely different.
संसारमण्डलानीह तानि पार्श्वे स्थितान्यपि ।
दूरं योजनकोटीनां कोटयस्तेष्विहान्तरम् ॥ २७ ॥
saṃsāramaṇḍalānīha tāni pārśve sthitānyapi ,
dūraṃ yojanakoṭīnāṃ koṭayasteṣvihāntaram 27
27. saṃsāramaṇḍalāni iha tāni pārśve sthitāni api
dūram yojanakoṭīnām koṭayaḥ teṣu iha antaram
27. iha tāni saṃsāramaṇḍalāni pārśve sthitāni api
iha teṣu yojanakoṭīnām koṭayaḥ dūram antaram
27. Even though these cosmic spheres of transmigration (saṃsāra) are situated side by side here, there is a distance of crores of crores of yojanas (a unit of distance) between them in this context.
आकाशमात्रमेतेषामिदं पश्य वपुः पुनः ।
मेरुमन्दरकोटीनां कोटयस्तेष्ववस्थिताः ॥ २८ ॥
ākāśamātrameteṣāmidaṃ paśya vapuḥ punaḥ ,
merumandarakoṭīnāṃ koṭayasteṣvavasthitāḥ 28
28. ākāśamātram eteṣām idam paśya vapuḥ punaḥ
merumandarakōṭīnām koṭayaḥ teṣu avasthitāḥ
28. punaḥ idam eteṣām ākāśamātram vapuḥ paśya
teṣu merumandarakōṭīnām koṭayaḥ avasthitāḥ
28. Look again at these bodies (worlds), which are merely like space. Within them are situated crores upon crores of Meru and Mandara mountains.
परमाणौ परमाणौ सर्ववर्गानिरर्गलम् ।
महाचितेः स्फुरन्त्यर्करुचीव त्रसरेणवः ॥ २९ ॥
paramāṇau paramāṇau sarvavargānirargalam ,
mahāciteḥ sphurantyarkarucīva trasareṇavaḥ 29
29. paramāṇau paramāṇau sarvavargān nirargalam
mahāciteḥ sphuranti arkaruci iva trasareṇavaḥ
29. mahāciteḥ arkaruci iva trasareṇavaḥ paramāṇau
paramāṇau sarvavargān nirargalam sphuranti
29. In every single atom, all categories of existence shine forth unrestrainedly from the great consciousness (mahācit), just like motes of dust sparkle in the sunlight.
महारम्भगुरूण्येवमपि ब्रह्माण्डकानि हि ।
तुलया धानकामात्रमपि तानि भवन्ति नो ॥ ३० ॥
mahārambhagurūṇyevamapi brahmāṇḍakāni hi ,
tulayā dhānakāmātramapi tāni bhavanti no 30
30. mahārambhagurūṇi evam api brahmāṇḍakāni hi
tulayā dhānakamātram api tāni bhavanti no
30. hi evam api mahārambhagurūṇi brahmāṇḍakāni
api tāni tulayā dhānakamātram no bhavanti
30. Indeed, even these cosmic eggs (brahmāṇḍa), which are vast and weighty in their beginning, do not amount to even a mere grain's weight (dhānakamātra) when measured.
नानारत्नामलोद्द्योतो वनवद्भाति खे यथा ।
पृथ्व्यादिभूतरहिता जगच्चिद्भाति चिन्तया ॥ ३१ ॥
nānāratnāmaloddyoto vanavadbhāti khe yathā ,
pṛthvyādibhūtarahitā jagaccidbhāti cintayā 31
31. nānāratnāmaloddyotaḥ vanavat bhāti khe yathā
pṛthvyādibhūtarahitā jagat cit bhāti cintayā
31. yathā nānāratnāmaloddyotaḥ vanavat khe bhāti,
tathā pṛthvyādibhūtarahitā jagat cintayā cit bhāti
31. Just as a pure, radiant glow of various jewels appears in the sky like a forest, similarly, the world (jagat), devoid of material elements like earth, manifests through consciousness (cit) by means of thought.
कचति ज्ञप्तिरेवेदं जगदित्यादि नात्मनि ।
नतु पृथ्व्यादि संपन्नं सर्गादावेव किंचन ॥ ३२ ॥
kacati jñaptirevedaṃ jagadityādi nātmani ,
natu pṛthvyādi saṃpannaṃ sargādāveva kiṃcana 32
32. kacati jñaptiḥ eva idam jagat iti ādi na ātmani
na tu pṛthvyādi saṃpannam sargādau eva kiṃcana
32. idam jagat iti ādi jñaptiḥ eva kacati,
ātmani na.
tu sargādau eva pṛthvyādi kiṃcana saṃpannam na
32. This world (jagat), and so on, appears as consciousness (jñapti) itself, not residing in the self (ātman). Indeed, nothing like earth, etc., was ever created at all at the very beginning of creation (sarga).
यथा तरङ्गः सरसि भूत्वा भूत्वा पुनर्भवेत् ।
विचित्राकारकालाङ्गदेशाज्ञप्तावलं तथा ॥ ३३ ॥
yathā taraṅgaḥ sarasi bhūtvā bhūtvā punarbhavet ,
vicitrākārakālāṅgadeśājñaptāvalaṃ tathā 33
33. yathā taraṅgaḥ sarasi bhūtvā bhūtvā punaḥ
bhavet vicitrākārakālāṅgadeśājñaptāvalam tathā
33. yathā taraṅgaḥ sarasi bhūtvā bhūtvā punaḥ bhavet,
tathā vicitrākārakālāṅgadeśājñaptāvalam (bhavet)
33. Just as a wave repeatedly arises in a lake, so too does a sequence (of manifestations) become manifest, conceived as having diverse forms, times, aspects, and locations.
लीलोवाच ।
एवमेतज्जगन्मातर्मया स्मृतमिहाधुना ।
ममेदं राजसं जन्म न तमो न च सात्त्विकम् ॥ ३४ ॥
līlovāca ,
evametajjaganmātarmayā smṛtamihādhunā ,
mamedaṃ rājasaṃ janma na tamo na ca sāttvikam 34
34. līlā uvāca evam etat jagat mātaḥ mayā smṛtam iha adhunā
mama idam rājasam janma na tamaḥ na ca sāttvikam
34. līlā uvāca: mātaḥ,
evam etat jagat mayā iha adhunā smṛtam.
mama idam janma rājasam; na tamaḥ na ca sāttvikam
34. Līlā said: "O Mother, this world (jagat) has been understood by me thus, here and now. This existence (janma) of mine is of the nature of rajas, neither of tamas nor of sattva."
ब्रह्मणस्त्ववतीर्णाया अष्टौ जन्मशतानि मे ।
नानायोनीन्यतीतानि पश्यामीवाधुना पुनः ॥ ३५ ॥
brahmaṇastvavatīrṇāyā aṣṭau janmaśatāni me ,
nānāyonīnyatītāni paśyāmīvādhunā punaḥ 35
35. brahmaṇaḥ tu avatīrṇāyāḥ aṣṭau janmaśatāni me
nānāyonīni atītāni paśyāmi iva adhuna punaḥ
35. me brahmaṇaḥ avatīrṇāyāḥ aṣṭau nānāyonīni
janmaśatāni atītāni tu adhuna punaḥ iva paśyāmi
35. It is as if I now recall again my eight hundred births in various species, which have passed since I descended from Brahman (brahman).
संसारमण्डले देवि कस्मिंश्चिदभवं पुरा ।
लोकान्तराब्जभ्रमरी विद्याधरवराङ्गना ॥ ३६ ॥
saṃsāramaṇḍale devi kasmiṃścidabhavaṃ purā ,
lokāntarābjabhramarī vidyādharavarāṅganā 36
36. saṃsāramaṇḍale devi kasmin cit abhavaṃ purā
lokāntarābja-bhramarī vidyādhara-varāṅganā
36. devi purā kasmin cit saṃsāramaṇḍale
lokāntarābja-bhramarī vidyādhara-varāṅganā abhavaṃ
36. O goddess, formerly, in some realm of transmigration (saṃsāra), I was a chief celestial maiden (vidyādharavarāṅganā), like a bee in the lotus of another world.
दुर्वासनाकलुषिता ततोऽहं मानुषी स्थिता ।
संसारमण्डलेऽन्यस्मिन्पन्नगेश्वरकामिनी ॥ ३७ ॥
durvāsanākaluṣitā tato'haṃ mānuṣī sthitā ,
saṃsāramaṇḍale'nyasminpannageśvarakāminī 37
37. durvāsanā-kaluṣitā tataḥ aham mānuṣī sthitā
saṃsāramaṇḍale anyasmin pannageśvara-kāminī
37. tataḥ durvāsanā-kaluṣitā aham anyasmin
saṃsāramaṇḍale mānuṣī pannageśvara-kāminī sthitā
37. Then, defiled by negative habitual tendencies (vāsanā), I became a human woman in another realm of transmigration (saṃsāra), serving as the beloved of the lord of serpents.
कदम्बकुन्दजम्बीरकरञ्जवनवासिनी ।
पत्राम्बरधरा श्यामा शबर्यहमथाभवम् ॥ ३८ ॥
kadambakundajambīrakarañjavanavāsinī ,
patrāmbaradharā śyāmā śabaryahamathābhavam 38
38. kadamba-kunda-jambīra-karañja-vana-vāsinī
patrāmbara-dharā śyāmā śabarī aham atha abhavaṃ
38. atha aham kadamba-kunda-jambīra-karañja-vana-vāsinī
patrāmbara-dharā śyāmā śabarī abhavaṃ
38. Then I became a dark-complexioned Śabara woman, dwelling in a forest of Kadamba, Kunda, Jambira, and Karañja trees, and clad in leaf garments.
वनवासनया मुग्धा संपन्नाहमथोद्धता ।
गुलुच्छनयना पत्रहस्ता वनविलासिनी ॥ ३९ ॥
vanavāsanayā mugdhā saṃpannāhamathoddhatā ,
gulucchanayanā patrahastā vanavilāsinī 39
39. vanavāsanayā mugdhā sampannā aham atha
uddhatā gulucchanayanā patrahastā vanavilāsinī
39. aham vanavāsanayā mugdhā sampannā atha
uddhatā vanavilāsinī gulucchanayanā patrahastā
39. Captivated by the desire for forest dwelling, I became endowed (with that form) and then became proud. I was a forest enchantress, with eyes like flower clusters and hands like leaves.
पुण्याश्रमलता साहं मुनिसङ्गपवित्रिता ।
वनाग्निदग्धा तस्यैव कन्याभूवं महामुनेः ॥ ४० ॥
puṇyāśramalatā sāhaṃ munisaṅgapavitritā ,
vanāgnidagdhā tasyaiva kanyābhūvaṃ mahāmuneḥ 40
40. puṇyāśramalatā sā aham munisaṅgapavitritā
vanāgnidagdhā tasya eva kanyā abhūvam mahāmuneḥ
40. aham sā puṇyāśramalatā munisaṅgapavitritā
vanāgnidagdhā tasya eva mahāmuneḥ kanyā abhūvam
40. I was that creeper of a holy hermitage, purified by the association (saṅga) of sages. Burnt by a forest fire, I then became the daughter of that very great sage.
अस्त्रीत्वफलदातॄणां कर्मणां परिणामतः ।
राजाहमभवं श्रीमान्सुराष्ट्रेषु समाः शतम् ॥ ४१ ॥
astrītvaphaladātṝṇāṃ karmaṇāṃ pariṇāmataḥ ,
rājāhamabhavaṃ śrīmānsurāṣṭreṣu samāḥ śatam 41
41. astrītvaphaladātṝṇām karmaṇām pariṇāmataḥ rājā
aham abhavam śrīmān surāṣṭreṣu samāḥ śatam
41. astrītvaphaladātṝṇām karmaṇām pariṇāmataḥ aham
śrīmān rājā surāṣṭreṣu śatam samāḥ abhavam
41. As a result of actions (karma) that yielded the fruit of being male (non-femaleness), I became a glorious king in the Surāṣṭra region for a hundred years.
तालीनां तलकच्छेषु राजदुष्कृतदोषतः ।
नकुली नववर्षाणि कुष्ठनष्टाङ्गिकाभवम् ॥ ४२ ॥
tālīnāṃ talakaccheṣu rājaduṣkṛtadoṣataḥ ,
nakulī navavarṣāṇi kuṣṭhanaṣṭāṅgikābhavam 42
42. tālīnām talakaccheṣu rājaduṣkṛtadoṣataḥ
nakulī navavarṣāṇi kuṣṭhanaṣṭāṅgikā abhavam
42. rājaduṣkṛtadoṣataḥ tālīnām talakaccheṣu
nakulī kuṣṭhanaṣṭāṅgikā navavarṣāṇi abhavam
42. Due to the fault of a king's evil deed, I became a female mongoose (nakulī) for nine years in the marshy coastal areas among the palmyra trees, with my limbs ravaged by leprosy.
वर्षाण्यष्टौ सुराष्ट्रेषु देवि गोत्वं कृतं मया ।
मोहाद्दुर्जनदुष्टाज्ञबालगोपाललीलया ॥ ४३ ॥
varṣāṇyaṣṭau surāṣṭreṣu devi gotvaṃ kṛtaṃ mayā ,
mohāddurjanaduṣṭājñabālagopālalīlayā 43
43. varṣāṇi aṣṭau surāṣṭreṣu devi gotvaṃ kṛtam
mayā mohāt durjanaduṣṭājñabālagopālalīlayā
43. devi mayā mohāt durjanaduṣṭājñabālagopālalīlayā
aṣṭau varṣāṇi surāṣṭreṣu gotvaṃ kṛtam
43. O Goddess, for eight years I remained a cow in the Surashtra regions, due to delusion, through the sport (līlā) of wicked, evil, and ignorant young cowherds.
विहंग्या वैरविन्यस्ता वागुरा विपिनावनौ ।
क्लेशेन महता च्छिन्ना अधमा वासना इव ॥ ४४ ॥
vihaṃgyā vairavinyastā vāgurā vipināvanau ,
kleśena mahatā cchinnā adhamā vāsanā iva 44
44. vihaṅgyā vairavinyastā vāgurā vipināvanau
kleśena mahatā chinnā adhamā vāsanā iva
44. vipināvanau vairavinyastā vāgurā vihaṅgyā
mahatā kleśena chinnā adhamā vāsanā iva
44. A snare, hostilely set in the forest grove, was severed with great difficulty by a female bird, just as ignoble latent impressions (vāsanā) are overcome.
कर्णिकाक्रोडशय्यासु विश्रान्तमलिना सह ।
पद्मकुड्मलकोशेषु भुक्तकिंजल्कया रहः ॥ ४५ ॥
karṇikākroḍaśayyāsu viśrāntamalinā saha ,
padmakuḍmalakośeṣu bhuktakiṃjalkayā rahaḥ 45
45. karṇikākroḍaśayyāsu viśrāntamalinā saha
padmakuḍmalakoṣeṣu bhuktakijañjalkayā rahaḥ
45. bhuktakijañjalkayā viśrāntamalinā saha
rahaḥ karṇikākroḍaśayyāsu padmakuḍmalakoṣeṣu
45. Along with a rested and dark female (bee), who had secretly consumed the filaments, (I was present) in the couches within the pericarps and in the sheaths of lotus buds.
भ्रान्तमुत्तुङ्गशृङ्गासु हरिण्या हारिनेत्रया ।
वनस्थलीषु रम्यासु किराताहतमर्मया ॥ ४६ ॥
bhrāntamuttuṅgaśṛṅgāsu hariṇyā hārinetrayā ,
vanasthalīṣu ramyāsu kirātāhatamarmayā 46
46. bhrāntam uttuṅgaśṛṅgāsu hariṇyā hārinetrayā
vanasthalīṣu ramyāsu kirātāhatamarmayā
46. hārinetrayā kirātāhatamarmayā hariṇyā
uttuṅgaśṛṅgāsu ramyāsu vanasthalīṣu bhrāntam
46. A female deer, with captivating eyes, whose vital parts had been struck by a Kirāta (hunter), roamed among high peaks and in charming forest regions.
दृष्टं नष्टासु दिक्ष्वब्धिकल्लोलैरुह्यमानया ।
मत्स्याम्बुकच्छपाच्छोडे मोघमाननताडनम् ॥ ४७ ॥
dṛṣṭaṃ naṣṭāsu dikṣvabdhikallolairuhyamānayā ,
matsyāmbukacchapācchoḍe moghamānanatāḍanam 47
47. dṛṣṭam naṣṭāsu dikṣu abdhikallolaiḥ uhyamānayā
matsyāmbukacchapācchoḍe mogham ānanatāḍanam
47. uhyamānayā naṣṭāsu dikṣu abdhikallolaiḥ
matsyāmbukacchapācchoḍe mogham ānanatāḍanam dṛṣṭam
47. The futile striking of her face was seen on the excellent shore frequented by fish and water-tortoises, by one who was being carried away by the ocean waves in directions that had become obscured.
पीतं चर्मण्वतीतीरे गायन्त्या मधुरस्वरम् ।
पुलिन्द्या सुरतान्तेषु नालिकेररसासवम् ॥ ४८ ॥
pītaṃ carmaṇvatītīre gāyantyā madhurasvaram ,
pulindyā suratānteṣu nālikerarasāsavam 48
48. pītam carmaṇvatītīre gāyantyā madhurasvaram
pulindyā suratānteṣu nālikerarasāsavam
48. pulindyā gāyantyā madhurasvaram suratānteṣu
carmaṇvatītīre nālikerarasāsavam pītam
48. Coconut juice liquor was drunk on the bank of the Carmaṇvatī river by a Pulindī woman, who was singing in a sweet voice, after their lovemaking.
सारसीसरसालिन्या सीत्कारमधुरस्वरम् ।
सारसः सुरतैः स्वैरं सामन्तश्चारुरञ्जितः ॥ ४९ ॥
sārasīsarasālinyā sītkāramadhurasvaram ,
sārasaḥ surataiḥ svairaṃ sāmantaścārurañjitaḥ 49
49. sārasīsarasaālinyā sītkāramadhurasvaram sārasaḥ
surataiḥ svairam sāmantaḥ ca cārurañjitaḥ
49. sārasīsarasaālinyā sītkāramadhurasvaram svairam
surataiḥ sārasaḥ ca sāmantaḥ cārurañjitaḥ
49. By the delightfully embracing female sarasa crane, making sweet hissing sounds (sītkāra), the male sarasa crane was beautifully delighted through free lovemaking, and so was the feudal lord.
तालीतमालकुञ्जेषु तरलानननेत्रया ।
क्षीबप्रेक्षणविक्षोभैः कृतं कान्तावलोकनम् ॥ ५० ॥
tālītamālakuñjeṣu taralānananetrayā ,
kṣībaprekṣaṇavikṣobhaiḥ kṛtaṃ kāntāvalokanam 50
50. tālītamālakuñjeṣu taralānananetrayā
kṣībaprekṣaṇavikṣobhaiḥ kṛtam kāntāvalokanam
50. tālītamālakuñjeṣu taralānananetrayā
kṣībaprekṣaṇavikṣobhaiḥ kāntāvalokanam kṛtam
50. A beloved's glance was cast in the groves of palm and tamāla trees, by a woman whose face and eyes were restless, through the stirring of her intoxicated gaze.
कनकस्यन्दसंदोहसुन्दरैरङ्गपञ्जरैः ।
स्वर्गेऽप्सरोम्बुजिन्याशु तोषिताः सुरषट्पदाः ॥ ५१ ॥
kanakasyandasaṃdohasundarairaṅgapañjaraiḥ ,
svarge'psarombujinyāśu toṣitāḥ suraṣaṭpadāḥ 51
51. kanakasyandasandohasundaraiḥ aṅgapañjaraiḥ
svarge apsarombujinyā āśu toṣitāḥ suraṣaṭpadāḥ
51. svarge kanakasyandasandohasundaraiḥ aṅgapañjaraiḥ
suraṣaṭpadāḥ apsarombujinyā āśu toṣitāḥ
51. In heaven, the divine bees, whose cage-like bodies were beautiful with streams of abundant gold, were quickly satisfied by the lotus-pond of the Apsaras.
मणिकाञ्चनमाणिक्यमुक्तानिकरभूतले ।
कल्पद्रुमवने मेरौ यूना सह रतं कृतम् ॥ ५२ ॥
maṇikāñcanamāṇikyamuktānikarabhūtale ,
kalpadrumavane merau yūnā saha rataṃ kṛtam 52
52. maṇikāñcanamāṇikyāmuktānikarabhūtale
kalpadrumavane merau yūnā saha rataṃ kṛtam
52. merau kalpadrumavane maṇikāñcanamāṇikyāmuktānikarabhūtale
yūnā saha rataṃ kṛtam
52. On Mount Meru, within a forest of wish-fulfilling trees (kalpadruma), on a ground glittering with heaps of gems, gold, rubies, and pearls, pleasure was enjoyed with a young man.
कल्लोलाकुलकच्छासु लसद्गुच्छलतासु च ।
वेलावनगुहास्वब्धेश्चिरं कूर्मतया स्थितम् ॥ ५३ ॥
kallolākulakacchāsu lasadgucchalatāsu ca ,
velāvanaguhāsvabdheściraṃ kūrmatayā sthitam 53
53. kallolākulakacchāsu lasadgucchalatāsu ca
velāvanaguhāsu abdheḥ ciraṃ kūrmatayā sthitam
53. abdheḥ kallolākulakacchāsu lasadgucchalatāsu
ca velāvanaguhāsu ciraṃ kūrmatayā sthitam
53. For a long time, I dwelled as a tortoise in the ocean's shore-forest caves, amidst creepers bearing lustrous flower clusters, and on shores turbulent with waves.
तरत्तारतरङ्गासु दोलनं सरसालिनाम् ।
चलच्छदपटालीषु राजहंस्यं मया कृतम् ॥ ५४ ॥
tarattārataraṅgāsu dolanaṃ sarasālinām ,
calacchadapaṭālīṣu rājahaṃsyaṃ mayā kṛtam 54
54. tarattārataraṅgāsu dolanaṃ sarasālinām
calacchadapaṭālīṣu rājahaṃsyaṃ mayā kṛtam
54. mayā tarattārataraṅgāsu sarasālinām dolanaṃ
kṛtam calacchadapaṭālīṣu rājahaṃsyaṃ kṛtam
54. I experienced swaying among rows of aquatic birds upon the swift, floating waves, and I assumed the form of a royal swan amidst rows of trembling leaf-canopies.
शाल्मलीदललोलानामान्दोलनदरिद्रताम् ।
मशकस्य मयालोक्य दीनं मशकया स्मितम् ॥ ५५ ॥
śālmalīdalalolānāmāndolanadaridratām ,
maśakasya mayālokya dīnaṃ maśakayā smitam 55
55. śālmalīdalalolānām āndolanadaridratām
maśakasya mayā ālokya dīnam maśakayā smitam
55. mayā maśakasya śālmalīdalalolānām dīnam
āndolanadaridratām ālokya maśakayā smitam
55. Having observed the pitiable sluggishness of a mosquito (which was among those fluttering restlessly on śālmalī leaves), a female mosquito smiled.
तरत्तारतरङ्गासु चञ्चद्वीच्यग्रचुम्बनैः ।
भ्रान्तं शैलस्रवन्तीषु जलवञ्जुललीलया ॥ ५६ ॥
tarattārataraṅgāsu cañcadvīcyagracumbanaiḥ ,
bhrāntaṃ śailasravantīṣu jalavañjulalīlayā 56
56. tarattārataraṅgāsu cañcadvīcyagracumbanaiḥ
bhrāntam śailasravantīṣu jalavanjulalīlayā
56. śailasravantīṣu tarattārataraṅgāsu
cañcadvīcyagracumbanaiḥ jalavanjulalīlayā bhrāntam
56. It wandered in the mountain streams, on their swiftly glistening waves, moved by the touches of the tips of their restless ripples, with the graceful playfulness of a water-willow.
गन्धमादनमन्दारमन्दिरे मदनातुरा ।
पातिताः पादयोः पूर्वं विद्याधरकुमारकाः ॥ ५७ ॥
gandhamādanamandāramandire madanāturā ,
pātitāḥ pādayoḥ pūrvaṃ vidyādharakumārakāḥ 57
57. gandhamādanamandāramandire madanāturā
pātitāḥ pādayoḥ pūrvam vidyādharakumārakāḥ
57. pūrvam gandhamādanamandāramandire madanāturā
vidyādharakumārakāḥ pādayoḥ pātitāḥ
57. Agitated by love, I formerly caused the Vidyādhara youths to fall at (my) feet in the Mandāra temple on Mount Gandhamādana.
कर्णिकर्पूरपूरेषु तल्पेषु व्यसनातुरा ।
चिरं विलुलितास्मीन्दुबिम्बेष्विव शशिप्रभा ॥ ५८ ॥
karṇikarpūrapūreṣu talpeṣu vyasanāturā ,
ciraṃ vilulitāsmīndubimbeṣviva śaśiprabhā 58
58. karṇikarpūrapūreṣu talpeṣu vyasanāturā ciram
vilulitā asmi induvimbeṣu iva śaśiprabhā
58. vyasanāturā śaśiprabhā iva ciram karṇikarpūrapūreṣu
talpeṣu induvimbeṣu vilulitā asmi
58. Distressed by love, I was tossed for a long time on beds heaped with karṇikāra flowers and camphor, like a moonbeam on moon-discs.
योनिष्वनेकविधदुःखशतान्वितासु भ्रान्तं मयोन्नमनसन्नमनाकुलात्मा ।
संसारदीर्घसरितश्चलया लहर्या दुर्वारवातहरिणीसरणक्रमेण ॥ ५९ ॥
yoniṣvanekavidhaduḥkhaśatānvitāsu bhrāntaṃ mayonnamanasannamanākulātmā ,
saṃsāradīrghasaritaścalayā laharyā durvāravātahariṇīsaraṇakrameṇa 59
59. yoniṣu anekavidhaduḥkhaśatānvitāsu
bhrāntam mayā unnamanasannamanākulātmā
saṃsāradīrghasaritaḥ calayā
laharyā durvāravātahariṇīsaraṇakrameṇa
59. mayā unnamanasannamanākulātmā anekavidhaduḥkhaśatānvitāsu yoniṣu bhrāntam,
saṃsāradīrghasaritaḥ calayā laharyā durvāravātahariṇīsaraṇakrameṇa
59. I have wandered through countless births (yoni), each filled with hundreds of diverse sufferings, my self (ātman) agitated by constant ups and downs. This was like being carried by the restless wave of the long river of cyclic existence (saṃsāra), following the path of a doe whose course is driven by an irresistible wind.