योगवासिष्ठः
yogavāsiṣṭhaḥ
-
book-3, chapter-34
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथ राज्ञां युयुत्सूनां भटानां मन्त्रिणामपि ।
नभसः प्रेक्षकाणां च तत्रेमाः प्रोदगुर्गिरः ॥ १ ॥
अथ राज्ञां युयुत्सूनां भटानां मन्त्रिणामपि ।
नभसः प्रेक्षकाणां च तत्रेमाः प्रोदगुर्गिरः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
atha rājñāṃ yuyutsūnāṃ bhaṭānāṃ mantriṇāmapi ,
nabhasaḥ prekṣakāṇāṃ ca tatremāḥ prodagurgiraḥ 1
atha rājñāṃ yuyutsūnāṃ bhaṭānāṃ mantriṇāmapi ,
nabhasaḥ prekṣakāṇāṃ ca tatremāḥ prodagurgiraḥ 1
1.
atha rājñām yuyutsūnām bhaṭānām mantriṇām api
nabhasaḥ prekṣakāṇām ca tatra imāḥ prodaguḥ giraḥ
nabhasaḥ prekṣakāṇām ca tatra imāḥ prodaguḥ giraḥ
1.
atha rājñām yuyutsūnām bhaṭānām mantriṇām api
nabhasaḥ prekṣakāṇām ca tatra imāḥ giraḥ prodaguḥ
nabhasaḥ prekṣakāṇām ca tatra imāḥ giraḥ prodaguḥ
1. Śrī Vasiṣṭha said: Then, from among the kings, the eager warriors, the soldiers, the ministers, and even the spectators observing from the sky, these voices arose there.
1. וַסִישְׁטְהָה הקדוש אמר: אז, בקרב המלכים המשתוקקים להילחם, הלוחמים, השרים והצופים בשמיים, עלו הדברים האלה.
चलत्पद्मं सर इव वहद्विहगमेव च ।
नभः शूरशिरःकीर्णं भाति तारकिताकृति ॥ २ ॥
नभः शूरशिरःकीर्णं भाति तारकिताकृति ॥ २ ॥
calatpadmaṃ sara iva vahadvihagameva ca ,
nabhaḥ śūraśiraḥkīrṇaṃ bhāti tārakitākṛti 2
nabhaḥ śūraśiraḥkīrṇaṃ bhāti tārakitākṛti 2
2.
calatpadmam saraḥ iva vahad vihagam eva ca
nabhaḥ śūraśiraḥkīrṇam bhāti tārakitākṛti
nabhaḥ śūraśiraḥkīrṇam bhāti tārakitākṛti
2.
śūraśiraḥkīrṇam nabhaḥ calatpadmam saraḥ
iva ca vahadvihagam eva tārakitākṛti bhāti
iva ca vahadvihagam eva tārakitākṛti bhāti
2. The sky, strewn with the heads of heroes, shines with the appearance of being star-studded, just like a lake with its swaying lotuses and moving birds.
2. השמיים, הזרועים בראשיהם הכרותים של הגיבורים, נראו כמו אגם מלא בנילוסים נעים ובציפורים מעופפות, כשהם מדמים שמיים זרועי כוכבים.
पश्य रक्तपृषत्पूरसिन्दूरारुणमारुतैः ।
सांध्या इव विभान्त्येते मध्याह्नेऽम्बुदभानवः ॥ ३ ॥
सांध्या इव विभान्त्येते मध्याह्नेऽम्बुदभानवः ॥ ३ ॥
paśya raktapṛṣatpūrasindūrāruṇamārutaiḥ ,
sāṃdhyā iva vibhāntyete madhyāhne'mbudabhānavaḥ 3
sāṃdhyā iva vibhāntyete madhyāhne'mbudabhānavaḥ 3
3.
paśya rakta-pṛṣat-pūra-sindūra-aruṇa-mārutaiḥ
sāndhyāḥ iva vibhānti ete madhyāhne ambudabhānavāḥ
sāndhyāḥ iva vibhānti ete madhyāhne ambudabhānavāḥ
3.
paśya ete rakta-pṛṣat-pūra-sindūra-aruṇa-mārutaiḥ
madhyāhne sāndhyāḥ iva ambudabhānavāḥ vibhānti
madhyāhne sāndhyāḥ iva ambudabhānavāḥ vibhānti
3. Behold! These sun-like clouds, made crimson by winds laden with abundant drops of blood and vermilion, shine brightly at midday, appearing as if they were clouds of twilight.
3. ראה! בשל הרוחות שהאדימו מטיפות הדם ומאבקת הסינדור, ענני הצהריים וקרני השמש מפיצים אור אדמדם כמו בשעת שקיעה.
किमिदं भगवन्व्योम पलालभरितं स्थितम् ।
नेदं पलालं वीराणामेते शरभराम्बुदाः ॥ ४ ॥
नेदं पलालं वीराणामेते शरभराम्बुदाः ॥ ४ ॥
kimidaṃ bhagavanvyoma palālabharitaṃ sthitam ,
nedaṃ palālaṃ vīrāṇāmete śarabharāmbudāḥ 4
nedaṃ palālaṃ vīrāṇāmete śarabharāmbudāḥ 4
4.
kim idam bhagavan vyoma palālabharitam sthitam
na idam palālam vīrāṇām ete śarabharāmudāḥ
na idam palālam vīrāṇām ete śarabharāmudāḥ
4.
bhagavan idam vyoma palālabharitam sthitam kim? na idam palālam,
ete vīrāṇām śarabharāmudāḥ.
ete vīrāṇām śarabharāmudāḥ.
4. What is this, O Lord, the sky appearing filled with straw? This is not straw; these are clouds of arrows belonging to the heroes.
4. מכובדי, מדוע השמיים נראים מלאים בתבן? אין זה תבן, אלא עננים העשויים מעומס החיצים של הגיבורים!
यावन्तो भुवि सिच्यन्ते रुधिरे रणरेणवः ।
तावन्त्यब्दसहस्राणि भटानामास्पदं दिवि ॥ ५ ॥
तावन्त्यब्दसहस्राणि भटानामास्पदं दिवि ॥ ५ ॥
yāvanto bhuvi sicyante rudhire raṇareṇavaḥ ,
tāvantyabdasahasrāṇi bhaṭānāmāspadaṃ divi 5
tāvantyabdasahasrāṇi bhaṭānāmāspadaṃ divi 5
5.
yāvantaḥ bhuvi sicyante rudhire raṇareṇavaḥ
tāvanti abdasahasrāṇi bhaṭānām āspadam divi
tāvanti abdasahasrāṇi bhaṭānām āspadam divi
5.
yāvantaḥ raṇareṇavaḥ bhuvi rudhire sicyante,
tāvanti abdasahasrāṇi bhaṭānām āspadam divi
tāvanti abdasahasrāṇi bhaṭānām āspadam divi
5. For as many particles of battle-dust as are moistened with blood upon the earth, for so many thousands of years do the warriors find their abode in heaven.
5. כמספר גרגירי האבק בשדה הקרב הספוגים בדם, כך אלפי שנים זוכות רוחות הלוחמים למשכן בשמיים.
मा भैष्ट नैते निस्त्रिंशा नीलोत्पलदलत्विषः ।
अमी वीरावलोकिन्या लक्ष्म्या नयनविभ्रमाः ॥ ६ ॥
अमी वीरावलोकिन्या लक्ष्म्या नयनविभ्रमाः ॥ ६ ॥
mā bhaiṣṭa naite nistriṃśā nīlotpaladalatviṣaḥ ,
amī vīrāvalokinyā lakṣmyā nayanavibhramāḥ 6
amī vīrāvalokinyā lakṣmyā nayanavibhramāḥ 6
6.
mā bhaiṣṭa na ete nistriṃśāḥ nīlotpaladalatviṣaḥ
amī vīrāvalokinyā lakṣmyā nayanavibhramāḥ
amī vīrāvalokinyā lakṣmyā nayanavibhramāḥ
6.
mā bhaiṣṭa! ete nistriṃśāḥ nīlotpaladalatviṣaḥ na (santi).
amī vīrāvalokinyā lakṣmyā nayanavibhramāḥ (santi).
amī vīrāvalokinyā lakṣmyā nayanavibhramāḥ (santi).
6. Do not fear! These are not swords, even though they possess the luster of blue lotus petals. These are the darting glances of the goddess Lakṣmī, who gazes upon heroes.
6. אל תפחדו! אין אלה חרבות הנוצצות כמו עלי נילוס כחול; אלה מבטיה המפתים של לַקְשְׁמִי (אלת השפע) המביטה בגיבורים.
वीरालिङ्गनलोलानां नितम्बे सुरयोषिताम् ।
मेखलाः शिथिलीकर्तुं प्रवृत्तः कुसुमायुधः ॥ ७ ॥
मेखलाः शिथिलीकर्तुं प्रवृत्तः कुसुमायुधः ॥ ७ ॥
vīrāliṅganalolānāṃ nitambe surayoṣitām ,
mekhalāḥ śithilīkartuṃ pravṛttaḥ kusumāyudhaḥ 7
mekhalāḥ śithilīkartuṃ pravṛttaḥ kusumāyudhaḥ 7
7.
vīrāliṅganalolānām nitambe surayoṣitām
mekhalāḥ śithilīkartum pravṛttaḥ kusumāyudhaḥ
mekhalāḥ śithilīkartum pravṛttaḥ kusumāyudhaḥ
7.
kusumāyudhaḥ pravṛttaḥ śithilīkartum mekhalāḥ
surayoṣitām nitambe vīrāliṅganalolānām
surayoṣitām nitambe vīrāliṅganalolānām
7. The god of love (kusumāyudha) has set out to loosen the waistbands on the hips of celestial women, who are yearning for the embrace of heroes.
7. קָאמָאדֵוָוה (אל האהבה) החל להתיר את חגורות המותניים של העלמות השמימיות, המשתוקקות לחבק את הגיבורים.
लसद्भुजलतालोला रक्तपल्लवपाणयः ।
मञ्जरीमत्तनयना मध्वामोदसुगन्धयः ॥ ८ ॥
मञ्जरीमत्तनयना मध्वामोदसुगन्धयः ॥ ८ ॥
lasadbhujalatālolā raktapallavapāṇayaḥ ,
mañjarīmattanayanā madhvāmodasugandhayaḥ 8
mañjarīmattanayanā madhvāmodasugandhayaḥ 8
8.
lasadbhuja-latā-lolāḥ rakta-pallava-pāṇayaḥ
mañjarī-matta-nayanāḥ madhu-āmoda-sugandhayaḥ
mañjarī-matta-nayanāḥ madhu-āmoda-sugandhayaḥ
8.
lasadbhuja-latā-lolāḥ rakta-pallava-pāṇayaḥ
mañjarī-matta-nayanāḥ madhu-āmoda-sugandhayaḥ
mañjarī-matta-nayanāḥ madhu-āmoda-sugandhayaḥ
8. Swaying with their gleaming, creeper-like arms, possessing hands like red, tender shoots, their eyes intoxicated by the blossoming clusters, and exuding fragrance with the scent of honey.
8. רוקדות בזרועות רכות ומעודנות כזמורות, עם כפות ידיים אדמדמות כעלעלים רכים, עיניים שיכורות כמראה אשכולות פרחים, וניחוח מתוק של צוף...
गायन्त्यो मधुरालापैर्नन्दनोद्यानदेवताः ।
तवागमनमाशङ्क्य प्रवृत्ताः परिनर्तितुम् ॥ ९ ॥
तवागमनमाशङ्क्य प्रवृत्ताः परिनर्तितुम् ॥ ९ ॥
gāyantyo madhurālāpairnandanodyānadevatāḥ ,
tavāgamanamāśaṅkya pravṛttāḥ parinartitum 9
tavāgamanamāśaṅkya pravṛttāḥ parinartitum 9
9.
gāyantyaḥ madhurālāpaiḥ nandanodyāna-devatāḥ
tava-āgamanam āśaṅkya pravṛttāḥ parinartitum
tava-āgamanam āśaṅkya pravṛttāḥ parinartitum
9.
nandanodyāna-devatāḥ gāyantyaḥ madhurālāpaiḥ
tava-āgamanam āśaṅkya pravṛttāḥ parinartitum
tava-āgamanam āśaṅkya pravṛttāḥ parinartitum
9. The goddesses of the Nandana garden, singing with sweet melodies, have started to dance, anticipating your arrival.
9. בשרן בנעימות מתוקה, אלות גני נַנְדָנָה (גני גן העדן) החלו לרקוד בציפייה לבואך!
प्रत्यनीकं भिनत्त्यन्तः कुठारैः कठिनैरियम् ।
सेना ग्राम्येव वनिता दयितं दृष्टिचेष्टितैः ॥ १० ॥
सेना ग्राम्येव वनिता दयितं दृष्टिचेष्टितैः ॥ १० ॥
pratyanīkaṃ bhinattyantaḥ kuṭhāraiḥ kaṭhinairiyam ,
senā grāmyeva vanitā dayitaṃ dṛṣṭiceṣṭitaiḥ 10
senā grāmyeva vanitā dayitaṃ dṛṣṭiceṣṭitaiḥ 10
10.
pratyanīkam bhinatti antaḥ kuṭhāraiḥ kaṭhinaiḥ iyam
senā grāmyā iva vanitā dayitam dṛṣṭi-ceṣṭitaiḥ
senā grāmyā iva vanitā dayitam dṛṣṭi-ceṣṭitaiḥ
10.
iyam senā bhinatti pratyanīkam antaḥ kaṭhinaiḥ
kuṭhāraiḥ grāmyā iva vanitā dayitam dṛṣṭi-ceṣṭitaiḥ
kuṭhāraiḥ grāmyā iva vanitā dayitam dṛṣṭi-ceṣṭitaiḥ
10. This army penetrates the enemy force within, using hard axes, just as a village woman pierces her beloved with her glances and gestures.
10. הצבא הזה מפלח את שורות האויב בגרזנים קשים, כפי שאשת כפר שובה את לב אהובה במבטים ובמחוות.
हा पितुर्मम भल्लेन शिरो ज्वलितकुण्डलम् ।
सूर्यस्य निकटं नीतं कालेनेवाष्टमो ग्रहः ॥ ११ ॥
सूर्यस्य निकटं नीतं कालेनेवाष्टमो ग्रहः ॥ ११ ॥
hā piturmama bhallena śiro jvalitakuṇḍalam ,
sūryasya nikaṭaṃ nītaṃ kālenevāṣṭamo grahaḥ 11
sūryasya nikaṭaṃ nītaṃ kālenevāṣṭamo grahaḥ 11
11.
hā pituḥ mama bhallena śiraḥ jvalitakuṇḍalam
sūryasya nikaṭam nītam kālena iva aṣṭamaḥ grahaḥ
sūryasya nikaṭam nītam kālena iva aṣṭamaḥ grahaḥ
11.
hā mama pituḥ jvalitakuṇḍalam śiraḥ bhallena sūryasya nikaṭam nītam,
kālena aṣṭamaḥ grahaḥ iva
kālena aṣṭamaḥ grahaḥ iva
11. Alas, by an arrow, my father's head, adorned with shining earrings, was carried close to the sun, just as an eighth planet might be brought near by the relentless passage of time.
11. אבוי, ראשו של אבי, המקושט בעגילים נוצצים, הועף ברומח אל קרבת השמש, כרם שמיני הנישא בידי הזמן.
आपादशृङ्खलाप्रोतभ्रमत्स्थूलोपलद्वयम् ।
भ्रामयंश्चित्रदण्डाख्यं चक्रमूर्ध्वभुजो जवात् ॥ १२ ॥
भ्रामयंश्चित्रदण्डाख्यं चक्रमूर्ध्वभुजो जवात् ॥ १२ ॥
āpādaśṛṅkhalāprotabhramatsthūlopaladvayam ,
bhrāmayaṃścitradaṇḍākhyaṃ cakramūrdhvabhujo javāt 12
bhrāmayaṃścitradaṇḍākhyaṃ cakramūrdhvabhujo javāt 12
12.
āpādaśṛṅkhalāprotabhramatsthūlopaladvayam
bhrāmayan citradaṇḍākhyam cakram ūrdhvabhujaḥ javāt
bhrāmayan citradaṇḍākhyam cakram ūrdhvabhujaḥ javāt
12.
ūrdhvabhujaḥ javāt āpādaśṛṅkhalāprotabhramatsthūlopaladvayam
citradaṇḍākhyam cakram bhrāmayan
citradaṇḍākhyam cakram bhrāmayan
12. With an upraised arm, he swiftly whirled the discus, known as Citradaṇḍa, which was equipped with a pair of massive stones, strung on chains reaching down to its base, and constantly revolving.
12. במניף את זרועותיו במהירות מעלה, מסובב הלוחם את נשק הדיסקוס הנקרא צִטְרָדַנְדַה, שאבנים כבדות ומשורשרות היו קשורות אליו עד כפות רגליו...
योधो यम इवाभाति याम्यादायाति दिक्तटात् ।
सर्वतः संहरन्सेनामेहि यामो यथागतम् ॥ १३ ॥
सर्वतः संहरन्सेनामेहि यामो यथागतम् ॥ १३ ॥
yodho yama ivābhāti yāmyādāyāti diktaṭāt ,
sarvataḥ saṃharansenāmehi yāmo yathāgatam 13
sarvataḥ saṃharansenāmehi yāmo yathāgatam 13
13.
yodhaḥ yamaḥ iva ābhāti yāmyāt āyāti diktaṭāt
sarvataḥ saṃharan senām ehi yāmaḥ yathāgatam
sarvataḥ saṃharan senām ehi yāmaḥ yathāgatam
13.
yāmyāt diktaṭāt āyāti yodhaḥ yamaḥ iva ābhāti.
sarvataḥ senām saṃharan,
(saḥ vadati) "ehi,
yathāgatam yāmaḥ"
sarvataḥ senām saṃharan,
(saḥ vadati) "ehi,
yathāgatam yāmaḥ"
13. The warrior appears like Yama, the god of death, as he comes from the southern direction. Systematically destroying the army from all sides, (he urges,) 'Come, let us proceed as we arrived!'
13. הלוחם הזה נראה כמו יַמָה (אל המוות), מגיע מפאת דרום ומכסח את הצבא מכל עבר! בוא, נחזור בדרך שבה באנו!
सद्यश्छिन्नशिरश्वभ्रमज्जत्कङ्ककुलाकुलाः ।
कबन्धाः परिनृत्यन्ति तालोत्ताला रणाङ्गणे ॥ १४ ॥
कबन्धाः परिनृत्यन्ति तालोत्ताला रणाङ्गणे ॥ १४ ॥
sadyaśchinnaśiraśvabhramajjatkaṅkakulākulāḥ ,
kabandhāḥ parinṛtyanti tālottālā raṇāṅgaṇe 14
kabandhāḥ parinṛtyanti tālottālā raṇāṅgaṇe 14
14.
sadyaḥ chinna śiraḥ ca bhramajjatkaṅkakulākulāḥ
kabandhāḥ parinṛtyanti tālottālāḥ raṇāṅgaṇe
kabandhāḥ parinṛtyanti tālottālāḥ raṇāṅgaṇe
14.
raṇāṅgaṇe sadyaḥ chinna śiraḥ ca bhramajjatkaṅkakulākulāḥ
tālottālāḥ kabandhāḥ parinṛtyanti
tālottālāḥ kabandhāḥ parinṛtyanti
14. In the battlefield, headless bodies, whose heads have just been severed and which are greatly agitated by flocks of circling vultures, are dancing wildly with thunderous, rhythmic movements.
14. גופות ערופות ראש שזה עתה נכרתו, מוקפות בלהקות עופות דורסים חגים, רוקדות בטירוף בקצב עז על שדה הקרב.
गीर्वाणगणगोष्ठीषु प्रवृत्ताः संकथा मिथः ।
कदा लोकान्तरं धीराः कथं यास्यन्ति के कुतः ॥ १५ ॥
कदा लोकान्तरं धीराः कथं यास्यन्ति के कुतः ॥ १५ ॥
gīrvāṇagaṇagoṣṭhīṣu pravṛttāḥ saṃkathā mithaḥ ,
kadā lokāntaraṃ dhīrāḥ kathaṃ yāsyanti ke kutaḥ 15
kadā lokāntaraṃ dhīrāḥ kathaṃ yāsyanti ke kutaḥ 15
15.
gīrvāṇagaṇagoṣṭhīṣu pravṛttāḥ saṃkathāḥ mithaḥ
kadā lokāntaram dhīrāḥ katham yāsyanti ke kutaḥ
kadā lokāntaram dhīrāḥ katham yāsyanti ke kutaḥ
15.
gīrvāṇagaṇagoṣṭhīṣu mithaḥ saṃkathāḥ pravṛttāḥ
dhīrāḥ ke kadā katham kutaḥ lokāntaram yāsyanti
dhīrāḥ ke kadā katham kutaḥ lokāntaram yāsyanti
15. Conversations have begun mutually among the assemblies of the hosts of gods. When will these resolute ones depart to another world, how, who, and from where?
15. במפגשי האלים התעוררו שיחות: מתי יעברו הגיבורים האמיצים הללו לעולם הבא? כיצד, מי ומאיזה מקום?
निगिरत्यागताः सेनाः स्रवन्तीरिव सागरः ।
समत्स्यमकरव्यूहा अहो नु विषमो भटः ॥ १६ ॥
समत्स्यमकरव्यूहा अहो नु विषमो भटः ॥ १६ ॥
nigiratyāgatāḥ senāḥ sravantīriva sāgaraḥ ,
samatsyamakaravyūhā aho nu viṣamo bhaṭaḥ 16
samatsyamakaravyūhā aho nu viṣamo bhaṭaḥ 16
16.
nigirati āgatāḥ senāḥ sravantīḥ iva sāgaraḥ
samatsyamakaravyūhāḥ aho nu viṣamaḥ bhaṭaḥ
samatsyamakaravyūhāḥ aho nu viṣamaḥ bhaṭaḥ
16.
sāgaraḥ sravantīḥ iva,
(saḥ bhaṭaḥ) samatsyamakaravyūhāḥ āgatāḥ senāḥ nigirati aho nu bhaṭaḥ viṣamaḥ
(saḥ bhaṭaḥ) samatsyamakaravyūhāḥ āgatāḥ senāḥ nigirati aho nu bhaṭaḥ viṣamaḥ
16. Just as the ocean swallows arriving rivers, so too does he devour the incoming armies, which possess formations like those of fish and crocodiles. Oh, what a formidable warrior (bhaṭa)!
16. הוא בולע את הצבאות המתקרבים כפי שהים בולע נהרות, על כל מערכי הדגים ומפלצות הים שלהם. אכן, איזה לוחם אדיר!
कटेषु करिणां कीर्णा धारानाराचराजयः ।
पतिता इव संपूर्णाः शृङ्गसंघेषु वृष्टयः ॥ १७ ॥
पतिता इव संपूर्णाः शृङ्गसंघेषु वृष्टयः ॥ १७ ॥
kaṭeṣu kariṇāṃ kīrṇā dhārānārācarājayaḥ ,
patitā iva saṃpūrṇāḥ śṛṅgasaṃgheṣu vṛṣṭayaḥ 17
patitā iva saṃpūrṇāḥ śṛṅgasaṃgheṣu vṛṣṭayaḥ 17
17.
kaṭeṣu kariṇām kīrṇāḥ dhārānārācarājayaḥ
patitāḥ iva saṃpūrṇāḥ śṛṅgasaṃgheṣu vṛṣṭayaḥ
patitāḥ iva saṃpūrṇāḥ śṛṅgasaṃgheṣu vṛṣṭayaḥ
17.
kariṇām kaṭeṣu dhārānārācarājayaḥ kīrṇāḥ (āsan),
saṃpūrṇāḥ vṛṣṭayaḥ śṛṅgasaṃgheṣu patitāḥ iva
saṃpūrṇāḥ vṛṣṭayaḥ śṛṅgasaṃgheṣu patitāḥ iva
17. Lines of streaming arrows were scattered upon the temples of the elephants, just like abundant showers of rain falling upon mountain peaks.
17. מטחי חיצי הברזל שנחתו על רקותיהם של הפילים נראים כמו ממטרי גשם עזים הניתכים על פסגות הרים.
हा कुन्तेन शिरो नीतं ममेत्येव विवक्षतः ।
शिरसाऽजीवमित्येवं खे खगेनेव वाशितम् ॥ १८ ॥
शिरसाऽजीवमित्येवं खे खगेनेव वाशितम् ॥ १८ ॥
hā kuntena śiro nītaṃ mametyeva vivakṣataḥ ,
śirasā'jīvamityevaṃ khe khageneva vāśitam 18
śirasā'jīvamityevaṃ khe khageneva vāśitam 18
18.
hā kuntena śiraḥ nītam mama iti eva vivakṣataḥ
śirasā ajīvam iti eva khe khagena iva vāśitam
śirasā ajīvam iti eva khe khagena iva vāśitam
18.
(kaścid) "hā kuntena mama śiraḥ nītam!" iti eva vivakṣataḥ (sataḥ api),
"śirasā ajīvam!" iti eva khe khagena iva vāśitam
"śirasā ajīvam!" iti eva khe khagena iva vāśitam
18. 'Alas, my head has been taken by the spear (kunta)!' - just as one desired to exclaim this, so too, 'I survived by my head!' - thus it was cried out in the sky, as if by a bird.
18. כשלוחם עמד לומר, "אבוי, רומח התיז את ראשי!", הראש הכרות עצמו צרח באוויר כמו ציפור, "אינני בין החיים!".
यन्त्रपाषाणवर्षेण यैषास्मान्परिषिञ्चति ।
सेनानुशृङ्खलाजालवलना क्रियतां बलात् ॥ १९ ॥
सेनानुशृङ्खलाजालवलना क्रियतां बलात् ॥ १९ ॥
yantrapāṣāṇavarṣeṇa yaiṣāsmānpariṣiñcati ,
senānuśṛṅkhalājālavalanā kriyatāṃ balāt 19
senānuśṛṅkhalājālavalanā kriyatāṃ balāt 19
19.
yantrapāṣāṇavarṣeṇa yā eṣā asmān pariṣiñcati
senānuśṛṅkhalājālavalanā kriyatām balāt
senānuśṛṅkhalājālavalanā kriyatām balāt
19.
yā eṣā asmān yantrapāṣāṇavarṣeṇa pariṣiñcati,
(tasyāḥ) senānuśṛṅkhalājālavalanā balāt kriyatām
(tasyāḥ) senānuśṛṅkhalājālavalanā balāt kriyatām
19. As this [enemy] showers us with a hail of stones from war machines, let the entanglement of their army in chains and nets be accomplished by force.
19. הצבא הזה שממטיר עלינו ברד של אבני קלע—יש לכתר את שורותיו ולכבול אותו בכוח!
वलीपलितनिर्मुक्तं पूर्वभार्याप्सराः सती ।
अङ्गीकरोति भर्तारं परिज्ञाय रणे हतम् ॥ २० ॥
अङ्गीकरोति भर्तारं परिज्ञाय रणे हतम् ॥ २० ॥
valīpalitanirmuktaṃ pūrvabhāryāpsarāḥ satī ,
aṅgīkaroti bhartāraṃ parijñāya raṇe hatam 20
aṅgīkaroti bhartāraṃ parijñāya raṇe hatam 20
20.
valīpalitanirmuktam pūrvabhāryāpsarāḥ satī
aṅgīkaroti bhartāram parijñāya raṇe hatam
aṅgīkaroti bhartāram parijñāya raṇe hatam
20.
pūrvabhāryā apsarāḥ satī raṇe hatam
valīpalitanirmuktam bhartāram parijñāya aṅgīkaroti
valīpalitanirmuktam bhartāram parijñāya aṅgīkaroti
20. Having recognized her husband, slain in battle, [now] freed from wrinkles and gray hair, the former wife, a virtuous Apsara, accepts him.
20. כשזיהתה את בעלה שנפל בקרב, כעת משוחרר מקמטים ומשיבה, אשתו לשעבר שהפכה לְאַפְּסָרָה (פיה שמיימית) מקבלת אותו באהבה.
आदिवं रचिताकाराः कुन्तकाननकान्तयः ।
वीराणां स्वर्गमारोढुमिव सोपानपङ्क्तयः ॥ २१ ॥
वीराणां स्वर्गमारोढुमिव सोपानपङ्क्तयः ॥ २१ ॥
ādivaṃ racitākārāḥ kuntakānanakāntayaḥ ,
vīrāṇāṃ svargamāroḍhumiva sopānapaṅktayaḥ 21
vīrāṇāṃ svargamāroḍhumiva sopānapaṅktayaḥ 21
21.
ādivam racitākārāḥ kuntakānanakāntayaḥ
vīrāṇām svargam āroḍhum iva sopānapaṅktayaḥ
vīrāṇām svargam āroḍhum iva sopānapaṅktayaḥ
21.
ādivam racitākārāḥ kuntakānanakāntayaḥ
sopānapaṅktayaḥ iva vīrāṇām svargam āroḍhum (santi)
sopānapaṅktayaḥ iva vīrāṇām svargam āroḍhum (santi)
21. Like rows of stairs for heroes to ascend to heaven, these [spears] have forms stretching up to heaven, with the radiant beauty of a forest of spears.
21. יער הרומחים המרהיב שנפרש עד לשמיים נראה כמו גרם מדרגות המיועד לעליית הגיבורים לגן עדן.
कान्तकाञ्चनकान्ताङ्गे भटस्योरसि कामिनी ।
दृष्टा देवपुरन्ध्रीयं भर्तुरन्वेषणान्विता ॥ २२ ॥
दृष्टा देवपुरन्ध्रीयं भर्तुरन्वेषणान्विता ॥ २२ ॥
kāntakāñcanakāntāṅge bhaṭasyorasi kāminī ,
dṛṣṭā devapurandhrīyaṃ bharturanveṣaṇānvitā 22
dṛṣṭā devapurandhrīyaṃ bharturanveṣaṇānvitā 22
22.
kāntakāñcanakāntāṅge bhaṭasya urasi kāminī
dṛṣṭā devapurandhrī iyam bhartuḥ anveṣaṇānvitā
dṛṣṭā devapurandhrī iyam bhartuḥ anveṣaṇānvitā
22.
iyam kāminī devapurandhrī bhartuḥ anveṣaṇānvitā,
kāntakāñcanakāntāṅge bhaṭasya urasi dṛṣṭā
kāntakāñcanakāntāṅge bhaṭasya urasi dṛṣṭā
22. This beloved heavenly nymph (devapurandhrī), engaged in the search for her husband, was seen upon the warrior's chest, which was radiant and beautiful like shining gold.
22. האישה השמימית הזו, שהייתה בחיפושים אחר בעלה, נראתה מתרפקת על חזהו של לוחם שגופו קרן כזהב מרהיב.
हा हतं सैन्यमस्माकं भटैऽरुद्धतमुष्टिभिः ।
महाप्रलयकल्लोलैः सुरशैलस्थलं यथा ॥ २३ ॥
महाप्रलयकल्लोलैः सुरशैलस्थलं यथा ॥ २३ ॥
hā hataṃ sainyamasmākaṃ bhaṭai'ruddhatamuṣṭibhiḥ ,
mahāpralayakallolaiḥ suraśailasthalaṃ yathā 23
mahāpralayakallolaiḥ suraśailasthalaṃ yathā 23
23.
hā hatam sainyam asmākam bhaṭaiḥ aruddhatamuṣṭibhiḥ
mahāpralayakallolaiḥ suraśailasthalam yathā
mahāpralayakallolaiḥ suraśailasthalam yathā
23.
hā asmākam sainyam aruddhatamuṣṭibhiḥ bhaṭaiḥ hatam,
mahāpralayakallolaiḥ suraśailasthalam yathā
mahāpralayakallolaiḥ suraśailasthalam yathā
23. Alas, our army has been destroyed by warriors with relentless fists, just as the plateau of the divine mountain (Meru) is overwhelmed by the colossal waves of the great cosmic dissolution (mahāpralaya).
23. אבוי, צבאנו הושמד בידי לוחמים באגרופים מונפים, כמו פסגת הר האלים שהוצפה בנחשולי ענק של חורבן היקום!
युध्यध्वमग्रतो मूढा नयतार्धमृतान्नरान् ।
निजान्पादप्रहारेण मैतान्दारयताधमाः ॥ २४ ॥
निजान्पादप्रहारेण मैतान्दारयताधमाः ॥ २४ ॥
yudhyadhvamagrato mūḍhā nayatārdhamṛtānnarān ,
nijānpādaprahāreṇa maitāndārayatādhamāḥ 24
nijānpādaprahāreṇa maitāndārayatādhamāḥ 24
24.
yudhyadhvam agrataḥ mūḍhāḥ nayata ardhamṛtān
narān nijān pādaprahāreṇa mā etān dārayata adhamāḥ
narān nijān pādaprahāreṇa mā etān dārayata adhamāḥ
24.
mūḍhāḥ agrataḥ yudhyadhvam,
ardhamṛtān nijān narān nayata; adhamāḥ etān pādaprahāreṇa mā dārayata
ardhamṛtān nijān narān nayata; adhamāḥ etān pādaprahāreṇa mā dārayata
24. O fools, fight on, advance! Lead your own half-dead men. O wretched ones, do not tear them apart with your kicks!
24. הילחמו בחזית, אווילים! קחו מפה את אנשיכם החצי-מתים, ואל תרמסו אותם ברגליכם, נקלים!
धम्मिल्लवलनाव्यग्रे घनोत्कण्ठेऽप्सरोगणे ।
भटो दिव्यशरीरेण पार्श्वप्राप्तो निरीक्ष्यताम् ॥ २५ ॥
भटो दिव्यशरीरेण पार्श्वप्राप्तो निरीक्ष्यताम् ॥ २५ ॥
dhammillavalanāvyagre ghanotkaṇṭhe'psarogaṇe ,
bhaṭo divyaśarīreṇa pārśvaprāpto nirīkṣyatām 25
bhaṭo divyaśarīreṇa pārśvaprāpto nirīkṣyatām 25
25.
dhammillavalanāvyagre ghanotkaṇṭhe apsarogaṇe
bhaṭaḥ divyaśarīreṇa pārśvaprāptaḥ nirīkṣyatām
bhaṭaḥ divyaśarīreṇa pārśvaprāptaḥ nirīkṣyatām
25.
dhammillavalanāvyagre ghanotkaṇṭhe apsarogaṇe,
divyaśarīreṇa pārśvaprāptaḥ bhaṭaḥ nirīkṣyatām
divyaśarīreṇa pārśvaprāptaḥ bhaṭaḥ nirīkṣyatām
25. Let the warrior, now possessing a divine body and having arrived near them, be observed by the intensely eager host of Apsaras, who are absorbed in arranging their braided hair.
25. הביטו! בעוד קבוצת הַאַפְּסָרָות (פיות שמיימיות) עסוקה בסידור שיערה מתוך געגוע עז, הלוחם בגופו האלוהי כבר הגיע לצדן!
फुल्लहेमारविन्दासु च्छायाशीतजलानिलैः ।
स्वर्गनद्यास्तटीष्वेनं दूरायातं विनोदय ॥ २६ ॥
स्वर्गनद्यास्तटीष्वेनं दूरायातं विनोदय ॥ २६ ॥
phullahemāravindāsu cchāyāśītajalānilaiḥ ,
svarganadyāstaṭīṣvenaṃ dūrāyātaṃ vinodaya 26
svarganadyāstaṭīṣvenaṃ dūrāyātaṃ vinodaya 26
26.
phullahemāravindāsu cchāyāśītajalānilaiḥ
svarganadyāḥ taṭīṣu enam dūrāyātam vinodaya
svarganadyāḥ taṭīṣu enam dūrāyātam vinodaya
26.
svarganadyāḥ phullahemāravindāsu cchāyāśītajalānilaiḥ taṭīṣu,
dūrāyātam enam vinodaya
dūrāyātam enam vinodaya
26. On the banks of the celestial river (Ganga), blooming with golden lotuses and cooled by shade, water, and breezes, entertain this one who has arrived from afar!
26. הרגיעו את הלוחם הזה שהגיע מרחוק, על גדות נהר גן העדן המלא בנילוסי זהב פורחים, ברוחות קרירות ובמים מוצלים!
विविधायुधसंघट्टखण्डितोग्रास्थिकोटयः ।
खे कवन्त्यः कणत्कारैः प्रसृतास्तारका इव ॥ २७ ॥
खे कवन्त्यः कणत्कारैः प्रसृतास्तारका इव ॥ २७ ॥
vividhāyudhasaṃghaṭṭakhaṇḍitogrāsthikoṭayaḥ ,
khe kavantyaḥ kaṇatkāraiḥ prasṛtāstārakā iva 27
khe kavantyaḥ kaṇatkāraiḥ prasṛtāstārakā iva 27
27.
vividhāyudhasaṅghaṭṭakhaṇḍitogrāsthikoṭayaḥ
khe kavantyaḥ kaṇatkāraiḥ prasṛtāḥ tārakāḥ iva
khe kavantyaḥ kaṇatkāraiḥ prasṛtāḥ tārakāḥ iva
27.
vividhāyudhasaṅghaṭṭakhaṇḍitogrāsthikoṭayaḥ
kavantyaḥ kaṇatkāraiḥ khe prasṛtāḥ tārakāḥ iva
kavantyaḥ kaṇatkāraiḥ khe prasṛtāḥ tārakāḥ iva
27. The severed heads (kavantyaḥ), whose vast number of fierce bones were shattered by the clash of various weapons, flew in the sky, making 'kaṇat' sounds, like scattered stars.
27. רסיסי עצמות חדים, שנשברו מהתנגשות כלי הנשק השונים, הדהדו באוויר בצלילים מתכתיים ונפוצו לכל עבר כמו כוכבים נופלים.
व्योम्नि जीवनदीवाहे वहत्सायकवारिणि ।
चक्रावर्तिनि गच्छन्ति गिरयोऽप्यणुपङ्कताम् ॥ २८ ॥
चक्रावर्तिनि गच्छन्ति गिरयोऽप्यणुपङ्कताम् ॥ २८ ॥
vyomni jīvanadīvāhe vahatsāyakavāriṇi ,
cakrāvartini gacchanti girayo'pyaṇupaṅkatām 28
cakrāvartini gacchanti girayo'pyaṇupaṅkatām 28
28.
vyomni jīvanadīvāhe vahat-sāyakavāriṇi
cakrāvartini gacchanti girayaḥ api aṇupaṅkatām
cakrāvartini gacchanti girayaḥ api aṇupaṅkatām
28.
vyomni jīvanadīvāhe vahat-sāyakavāriṇi cakrāvartini,
girayaḥ api aṇupaṅkatām gacchanti
girayaḥ api aṇupaṅkatām gacchanti
28. In the sky (vyoman), which has become a river of life-streams, with the flowing arrows as its water, and whirling with chakra-like formations, even mountains become reduced to a state of minute dust.
28. בשמיים, שבהם זורם נהר החיים שמימיו הם חיצים ומערבולותיו הן גלגלי דיסקוס, אפילו הרים נשחקים לאבק דק.
भ्रमद्भिर्ग्रहमार्गेषु शिरोभिर्वीरभूभृताम् ।
आयुधांशुलतानाललग्नासिदलकण्टकैः ॥ २९ ॥
आयुधांशुलतानाललग्नासिदलकण्टकैः ॥ २९ ॥
bhramadbhirgrahamārgeṣu śirobhirvīrabhūbhṛtām ,
āyudhāṃśulatānālalagnāsidalakaṇṭakaiḥ 29
āyudhāṃśulatānālalagnāsidalakaṇṭakaiḥ 29
29.
bhramadbhiḥ grahamārgeṣu śirobhiḥ vīrabhūbhṛtām
āyudhāṃśulatānālalagnāsidalakaṇṭakaiḥ
āyudhāṃśulatānālalagnāsidalakaṇṭakaiḥ
29.
grahamārgeṣu bhramadbhiḥ,
āyudhāṃśulatānālalagnāsidalakaṇṭakaiḥ vīrabhūbhṛtām śirobhiḥ
āyudhāṃśulatānālalagnāsidalakaṇṭakaiḥ vīrabhūbhṛtām śirobhiḥ
29. By the heads (śiras) of brave kings (vīrabhūbhṛtām) that wandered in the planetary paths, entwined with lotus stems of weapon-rays, and with the thorns of sword-petals stuck to them.
29. כשראשיהם של המלכים הגיבורים נעים במסלולי הכוכבים, קשורים לגבעולי נילוס העשויים מקרני אור של נשקים ועלי חרב קוצניים...
केतुपट्टंमृणालाङ्गदलैर्लब्धशिलीमुखैः ।
वहद्वातचलत्पद्मं नभः पद्मसरः कृतम् ॥ ३० ॥
वहद्वातचलत्पद्मं नभः पद्मसरः कृतम् ॥ ३० ॥
ketupaṭṭaṃmṛṇālāṅgadalairlabdhaśilīmukhaiḥ ,
vahadvātacalatpadmaṃ nabhaḥ padmasaraḥ kṛtam 30
vahadvātacalatpadmaṃ nabhaḥ padmasaraḥ kṛtam 30
30.
ketupaṭṭa-mṛṇālāṅgadalaiḥ labdhaśilīmukaiḥ
vahadvātacalatpadmam nabhaḥ padmasaraḥ kṛtam
vahadvātacalatpadmam nabhaḥ padmasaraḥ kṛtam
30.
nabhaḥ ketupaṭṭa-mṛṇālāṅgadalaiḥ labdhaśilīmukaiḥ
vahadvātacalatpadmam padmasaraḥ kṛtam
vahadvātacalatpadmam padmasaraḥ kṛtam
30. The sky (nabhas) was made into a lotus pond (padmasaras) by the petal-like parts (dala) that were like lotus-stalks (mṛṇālāṅga) made of banner-cloth (ketupaṭṭa), which had acquired bees (śilīmukha), and by the lotuses (padma) that moved due to the blowing wind.
30. כאשר בדי הדגלים שימשו כעלים וגבעולים והחיצים כמו דבורים, השמיים הניעים ברוח הנושבת הפכו לאגם נילוסים מרהיב.
मृतमातङ्गसंघाते गिराविव पिपीलिकाः ।
भीरवः परिलीयन्ते स्त्रियः पुंवक्षसीव च ॥ ३१ ॥
भीरवः परिलीयन्ते स्त्रियः पुंवक्षसीव च ॥ ३१ ॥
mṛtamātaṅgasaṃghāte girāviva pipīlikāḥ ,
bhīravaḥ parilīyante striyaḥ puṃvakṣasīva ca 31
bhīravaḥ parilīyante striyaḥ puṃvakṣasīva ca 31
31.
mṛtamātaṅgasaṃghāte girau iva pipīlikāḥ
bhīravaḥ parilīyante striyaḥ puṃvakṣasi iva ca
bhīravaḥ parilīyante striyaḥ puṃvakṣasi iva ca
31.
bhīravaḥ pipīlikāḥ mṛtamātaṅgasaṃghāte girau
iva striyaḥ puṃvakṣasi iva ca parilīyante
iva striyaḥ puṃvakṣasi iva ca parilīyante
31. Just as timid ants gather on a heap of dead elephants (or as if on a mountain), so too do women cling to a man's chest.
31. הפחדנים מסתתרים בין ערמות הפילים המתים כמו נמלים על הר, או כמו נשים המוצאות מקלט על חזהו של גבר.
अपूर्वोत्तमसौन्दर्यकान्तसंगमशंसिनः ।
वान्ति विद्याधरस्त्रीणामलकोल्लासिनोऽनिलाः ॥ ३२ ॥
वान्ति विद्याधरस्त्रीणामलकोल्लासिनोऽनिलाः ॥ ३२ ॥
apūrvottamasaundaryakāntasaṃgamaśaṃsinaḥ ,
vānti vidyādharastrīṇāmalakollāsino'nilāḥ 32
vānti vidyādharastrīṇāmalakollāsino'nilāḥ 32
32.
apūrvottamasaundaryakāntasaṃgamaśaṃsinaḥ
vānti vidyādharastrīṇām alakollāsinaḥ anilāḥ
vānti vidyādharastrīṇām alakollāsinaḥ anilāḥ
32.
vidyādharastrīṇām alakollāsinaḥ
apūrvottamasaundaryakāntasaṃgamaśaṃsinaḥ anilāḥ vānti
apūrvottamasaundaryakāntasaṃgamaśaṃsinaḥ anilāḥ vānti
32. Winds blow, agitating the curls of Vidyādhara women and announcing the union of unparalleled, supreme beauty and a lover.
32. רוחות נושבות, מניעות את תלתלי נשות הַוִידְיָאהָרַה (יצורים שמיימיים בעלי כוחות קסם) ומבשרות על איחוד עם אהובים בעלי יופי עילאי חסר תקדים.
छत्रेषूड्डीयमानेषु स्थितेषु व्योम्नि चन्द्रता ।
इन्दुनेव यशोमूर्त्या कृता शुभ्रातपत्रता ॥ ३३ ॥
इन्दुनेव यशोमूर्त्या कृता शुभ्रातपत्रता ॥ ३३ ॥
chatreṣūḍḍīyamāneṣu sthiteṣu vyomni candratā ,
induneva yaśomūrtyā kṛtā śubhrātapatratā 33
induneva yaśomūrtyā kṛtā śubhrātapatratā 33
33.
chatreṣu uḍḍīyamāneṣu sthiteṣu vyomni candratā
indunā iva yaśomūrtyā kṛtā śubhrātapatratā
indunā iva yaśomūrtyā kṛtā śubhrātapatratā
33.
vyomni uḍḍīyamāneṣu sthiteṣu chatreṣu yaśomūrtyā
indunā iva candratā śubhrātapatratā kṛtā
indunā iva candratā śubhrātapatratā kṛtā
33. When the parasols rise and remain suspended in the sky, the embodiment of glory (yaśomūrti) creates for them a moon-like radiance (candratā), as if from the moon itself, along with the status of a pure white umbrella.
33. כששמשיות הקרב עפות באוויר ועומדות בשמיים, הן נראות כירחים רבים; נראה כאילו תהילתם העשויה דמות ירח לבן הפכה לשמשיות הלבנות הללו.
भटो मरणमूर्च्छान्ते निमेषेणामरं वपुः ।
स्वकर्मशिल्पिरचितं प्राप्तः स्वप्नपुरं यथा ॥ ३४ ॥
स्वकर्मशिल्पिरचितं प्राप्तः स्वप्नपुरं यथा ॥ ३४ ॥
bhaṭo maraṇamūrcchānte nimeṣeṇāmaraṃ vapuḥ ,
svakarmaśilpiracitaṃ prāptaḥ svapnapuraṃ yathā 34
svakarmaśilpiracitaṃ prāptaḥ svapnapuraṃ yathā 34
34.
bhaṭaḥ maraṇamūrcchānte nimeṣeṇa amaram vapuḥ
svakarmaśilpiracitam prāptaḥ svapnapuram yathā
svakarmaśilpiracitam prāptaḥ svapnapuram yathā
34.
maraṇamūrcchānte bhaṭaḥ nimeṣeṇa svakarmaśilpiracitam
amaram vapuḥ svapnapuram yathā prāptaḥ
amaram vapuḥ svapnapuram yathā prāptaḥ
34. A warrior, at the conclusion of a death-faint, instantly obtained an immortal body, which was skillfully crafted by the architect of his own actions (karma), just as one might suddenly enter a dream city.
34. בתום עלפון המוות, הלוחם זוכה כהרף עין בגוף אלמותי שגולף בידי אומן הקַרְמַה (תוצאות מעשיו), כאילו הגיע לעיר בחלום.
शूलशक्त्यृष्टिचक्राणां वृष्टयो मुक्ततुष्टयः ।
व्योमाब्धौ मत्स्यमकरसंकुलावयवाः स्थिताः ॥ ३५ ॥
व्योमाब्धौ मत्स्यमकरसंकुलावयवाः स्थिताः ॥ ३५ ॥
śūlaśaktyṛṣṭicakrāṇāṃ vṛṣṭayo muktatuṣṭayaḥ ,
vyomābdhau matsyamakarasaṃkulāvayavāḥ sthitāḥ 35
vyomābdhau matsyamakarasaṃkulāvayavāḥ sthitāḥ 35
35.
śūlaśaktyṛṣṭicakrāṇām vṛṣṭayaḥ muktatuṣṭayaḥ
vyomābdhau matsyamakarasaṅkulāvayavāḥ sthitāḥ
vyomābdhau matsyamakarasaṅkulāvayavāḥ sthitāḥ
35.
śūlaśaktyṛṣṭicakrāṇām vṛṣṭayaḥ muktatuṣṭayaḥ
matsyamakarasaṅkulāvayavāḥ vyomābdhau sthitāḥ
matsyamakarasaṅkulāvayavāḥ vyomābdhau sthitāḥ
35. Showers of spears, lances, javelins, and discus, discharged with satisfaction, remained in the sky-ocean, their components crowded with (resembling) fish and crocodiles.
35. מטרות החניתות, הכדונים, החרבות והדיסקים שנורו בשמחה, נראו באוקיינוס השמיים כאיברים המלאים בדגים ובמפלצות ים.
शरोत्कृत्तसितच्छत्रकलहंसैर्नभःस्थलम् ।
भाति संचितपूर्णेन्दुबिम्बलक्षैरिवावृतम् ॥ ३६ ॥
भाति संचितपूर्णेन्दुबिम्बलक्षैरिवावृतम् ॥ ३६ ॥
śarotkṛttasitacchatrakalahaṃsairnabhaḥsthalam ,
bhāti saṃcitapūrṇendubimbalakṣairivāvṛtam 36
bhāti saṃcitapūrṇendubimbalakṣairivāvṛtam 36
36.
śara-utkṛtta-sita-cchatra-kalahaṃsaiḥ nabhaḥsthalām
bhāti sañcita-pūrṇendu-bimba-lakṣaiḥ iva āvṛtam
bhāti sañcita-pūrṇendu-bimba-lakṣaiḥ iva āvṛtam
36.
śara-utkṛtta-sita-cchatra-kalahaṃsaiḥ nabhaḥsthalām
sañcita-pūrṇendu-bimba-lakṣaiḥ iva āvṛtam bhāti
sañcita-pūrṇendu-bimba-lakṣaiḥ iva āvṛtam bhāti
36. The sky, [filled] with white umbrella-swans cut down by arrows, appears as if covered by thousands of accumulated full moon discs.
36. שמי הקרב, המלאים בשמשיות לבנות שנכרתו בחצים כמו אווזים לבנים, נראים כעטופים במאות אלפי ירחים מלאים שנאספו יחדיו.
क्रियते गगनोड्डीनैश्चामरैश्चारुघर्घरैः ।
वातावधूतसंरोधतरङ्गनिकरद्युतिः ॥ ३७ ॥
वातावधूतसंरोधतरङ्गनिकरद्युतिः ॥ ३७ ॥
kriyate gaganoḍḍīnaiścāmaraiścārughargharaiḥ ,
vātāvadhūtasaṃrodhataraṅganikaradyutiḥ 37
vātāvadhūtasaṃrodhataraṅganikaradyutiḥ 37
37.
kriyate gagana-uḍḍīnaiḥ cāmaraiḥ cāru-ghargharaiḥ
vāta-avadhūta-saṃrodha-taraṅga-nikara-dyutiḥ
vāta-avadhūta-saṃrodha-taraṅga-nikara-dyutiḥ
37.
gagana-uḍḍīnaiḥ cāru-ghargharaiḥ cāmaraiḥ
vāta-avadhūta-saṃrodha-taraṅga-nikara-dyutiḥ kriyate
vāta-avadhūta-saṃrodha-taraṅga-nikara-dyutiḥ kriyate
37. By charmingly jingling fly-whisks, flying up in the sky, the luster of a multitude of waves - agitated by the wind and forming a dense mass - is created.
37. מניפות השיער השמיימיות שעפות בשמיים ומשרשרות בעדנה, יוצרות את זהרוריתן של אדוות מים רבות שנעצרות ונסערות ברוח.
दृश्यन्ते हेतिदलिताश्छत्रचामरकेतवः ।
आकाशक्षेत्रविक्षिप्ता यशःशालिलता इव ॥ ३८ ॥
आकाशक्षेत्रविक्षिप्ता यशःशालिलता इव ॥ ३८ ॥
dṛśyante hetidalitāśchatracāmaraketavaḥ ,
ākāśakṣetravikṣiptā yaśaḥśālilatā iva 38
ākāśakṣetravikṣiptā yaśaḥśālilatā iva 38
38.
dṛśyante heti-dalitāḥ cchatra-cāmara-ketavaḥ
ākāśa-kṣetra-vikṣiptā yaśas-śālinī-latā iva
ākāśa-kṣetra-vikṣiptā yaśas-śālinī-latā iva
38.
heti-dalitāḥ cchatra-cāmara-ketavaḥ
ākāśa-kṣetra-vikṣiptā yaśas-śālinī-latā iva dṛśyante
ākāśa-kṣetra-vikṣiptā yaśas-śālinī-latā iva dṛśyante
38. Umbrellas, fly-whisks, and banners, shattered by weapons, are seen as if they were a fame-bearing creeper scattered throughout the field of the sky.
38. השמשיות, מניפות השיער והדגלים שנקרעו מנשק ונפזרו בשדה השמיים, נראים כגפנים מטפסות של תהילה השרועות בשדה.
वहद्भिर्व्योम्नि सक्षेम पश्य नीता क्षयं शरै ।
शक्तिवृष्टिरुपायान्ती सस्यश्रीः शलभैरिव ॥ ३९ ॥
शक्तिवृष्टिरुपायान्ती सस्यश्रीः शलभैरिव ॥ ३९ ॥
vahadbhirvyomni sakṣema paśya nītā kṣayaṃ śarai ,
śaktivṛṣṭirupāyāntī sasyaśrīḥ śalabhairiva 39
śaktivṛṣṭirupāyāntī sasyaśrīḥ śalabhairiva 39
39.
vahadbhiḥ vyomni sakṣema paśya nītā kṣayam śaraiḥ
śaktivṛṣṭiḥ upāyāntī sasyaśrīḥ śalabhaiḥ iva
śaktivṛṣṭiḥ upāyāntī sasyaśrīḥ śalabhaiḥ iva
39.
paśya vyomni vahadbhiḥ śaraiḥ upāyāntī śaktivṛṣṭiḥ
sakṣema kṣayam nītā sasyaśrīḥ śalabhaiḥ iva
sakṣema kṣayam nītā sasyaśrīḥ śalabhaiḥ iva
39. Behold, the approaching rain of powerful weapons (śakti), flying in the sky, is surely brought to destruction by arrows, just as the bounty of crops is by locusts.
39. ראה כיצד מטר החניתות המתקרב בשמיים מחושל ונרמס בידי החצים, כפי שאביב היבולים נהרס בידי נחילי ארבה.
एषा प्रसृतदोर्दण्डभटखड्गच्छटात्कृतिः ।
कठिनात्कंकटाज्जाता मृत्योरेवोग्रहुंकृतिः ॥ ४० ॥
कठिनात्कंकटाज्जाता मृत्योरेवोग्रहुंकृतिः ॥ ४० ॥
eṣā prasṛtadordaṇḍabhaṭakhaḍgacchaṭātkṛtiḥ ,
kaṭhinātkaṃkaṭājjātā mṛtyorevograhuṃkṛtiḥ 40
kaṭhinātkaṃkaṭājjātā mṛtyorevograhuṃkṛtiḥ 40
40.
eṣā prasṛtadoradaṇḍabhaṭakhaḍgacchaṭā ākṛtiḥ
kaṭhināt kaṅkaṭāt jātā mṛtyoḥ eva ugra huṅkṛtiḥ
kaṭhināt kaṅkaṭāt jātā mṛtyoḥ eva ugra huṅkṛtiḥ
40.
eṣā prasṛtadoradaṇḍabhaṭakhaḍgacchaṭā ākṛtiḥ
kaṭhināt kaṅkaṭāt jātā mṛtyoḥ ugra huṅkṛtiḥ eva
kaṭhināt kaṅkaṭāt jātā mṛtyoḥ ugra huṅkṛtiḥ eva
40. This sight, the flashing multitude of swords of warriors with extended mighty arms, arising from hard armor, is indeed the fierce roar of death (mṛtyu).
40. הבזק החרבות הנישאות בזרועותיהם הארוכות של הלוחמים, כשהוא פוגע בשריון הקשה, נשמע כשאגה אכזרית של המוות עצמו.
हेतिकल्पानिलक्षुण्णा दन्तनिर्झरवारयः ।
जनताक्षयकालेऽस्मिन्भग्ना नागा नगा इव ॥ ४१ ॥
जनताक्षयकालेऽस्मिन्भग्ना नागा नगा इव ॥ ४१ ॥
hetikalpānilakṣuṇṇā dantanirjharavārayaḥ ,
janatākṣayakāle'sminbhagnā nāgā nagā iva 41
janatākṣayakāle'sminbhagnā nāgā nagā iva 41
41.
hetikalpānilakṣuṇṇāḥ dantanirjharavārayaḥ
janatākṣayakāle asmin bhagnāḥ nāgāḥ nagāḥ iva
janatākṣayakāle asmin bhagnāḥ nāgāḥ nagāḥ iva
41.
asmin janatākṣayakāle hetikalpānilakṣuṇṇāḥ
dantanirjharavārayaḥ nāgāḥ nagāḥ iva bhagnāḥ
dantanirjharavārayaḥ nāgāḥ nagāḥ iva bhagnāḥ
41. During this period of widespread destruction, elephants, whose fluid secretions (musth) resembled waterfalls from their tusks, were shattered like mountains (naga) by winds as fierce as weapons.
41. בעת חורבן זו של בני האדם, הפילים המרוסקים מנשק הקרב, שנחלי נוזלים זורמים מניביהם, נראים כהרים שנשברו בסערת החורבן.
सचक्रनाथसूताश्वं व्यूढं रक्तमहाहृदे ।
हाहाभिभूतगतिकं चेष्टते रथपत्त्नम् ॥ ४२ ॥
हाहाभिभूतगतिकं चेष्टते रथपत्त्नम् ॥ ४२ ॥
sacakranāthasūtāśvaṃ vyūḍhaṃ raktamahāhṛde ,
hāhābhibhūtagatikaṃ ceṣṭate rathapattnam 42
hāhābhibhūtagatikaṃ ceṣṭate rathapattnam 42
42.
sacākranāthasūtāśvaṃ vyūḍhaṃ raktamahāhṛde
hāhābhibhūtagatikaṃ ceṣṭate rathapattram
hāhābhibhūtagatikaṃ ceṣṭate rathapattram
42.
sacākranāthasūtāśvaṃ raktamahāhṛde vyūḍhaṃ
hāhābhibhūtagatikaṃ rathapattram ceṣṭate
hāhābhibhūtagatikaṃ rathapattram ceṣṭate
42. The chariot, complete with its warrior, charioteer, and horses, plunged into the great lake of blood, struggles to move, its motion impeded by cries of distress.
42. המרכבה, על מגיני גלגליה, רכבה וסוסיה, עומדת שקועה באגם דם ענקי; תנועתה משותקת מזעקות השבר, והיא נאבקת לשווא להתקדם.
करकंकटकुट्यङ्कखड्गसंघट्टटांकृतैः ।
कालरात्र्या प्रनृत्यन्त्या रणवीणेव वाद्यते ॥ ४३ ॥
कालरात्र्या प्रनृत्यन्त्या रणवीणेव वाद्यते ॥ ४३ ॥
karakaṃkaṭakuṭyaṅkakhaḍgasaṃghaṭṭaṭāṃkṛtaiḥ ,
kālarātryā pranṛtyantyā raṇavīṇeva vādyate 43
kālarātryā pranṛtyantyā raṇavīṇeva vādyate 43
43.
karakaṅkaṭakuṭyaṅkakhaḍgasaṅghaṭṭaṭāṅkṛtaiḥ
kālarātryā pranṛtyantyā raṇavīṇā iva vādyate
kālarātryā pranṛtyantyā raṇavīṇā iva vādyate
43.
kālarātryā pranṛtyantyā
karakaṅkaṭakuṭyaṅkakhaḍgasaṅghaṭṭaṭāṅkṛtaiḥ raṇavīṇā iva vādyate
karakaṅkaṭakuṭyaṅkakhaḍgasaṅghaṭṭaṭāṅkṛtaiḥ raṇavīṇā iva vādyate
43. With the clanging sounds of swords striking against the armor and armlets on the forearms, it seems as if a war-lute is being played by Kālarātrī, who is dancing vigorously.
43. צלילי התנגשות החרבות בשריונות, במגינים ובגופות נשמעים כאילו כָּאלָארָאטְרִי (ליל החורבן והמוות) הרוקדת מנגנת בנבל הקרב.
नरेभखरवाजिभ्यो ये च्युता रक्तनिर्झराः ।
पश्य तद्बिन्दुसिक्तेन वायुनारुणिता दिशः ॥ ४४ ॥
पश्य तद्बिन्दुसिक्तेन वायुनारुणिता दिशः ॥ ४४ ॥
narebhakharavājibhyo ye cyutā raktanirjharāḥ ,
paśya tadbindusiktena vāyunāruṇitā diśaḥ 44
paśya tadbindusiktena vāyunāruṇitā diśaḥ 44
44.
narebhakharavājibhyaḥ ye cyutāḥ raktanirjharāḥ
paśya tadbindusiktena vāyunā aruṇitāḥ diśaḥ
paśya tadbindusiktena vāyunā aruṇitāḥ diśaḥ
44.
paśya narebhakharavājibhyaḥ ye cyutāḥ raktanirjharāḥ
tadbindusiktena vāyunā diśaḥ aruṇitāḥ
tadbindusiktena vāyunā diśaḥ aruṇitāḥ
44. Behold, the directions are reddened by the wind, which is sprinkled with drops from the streams of blood that have fallen from men, elephants, donkeys, and horses.
44. ראה כיצד נחלי הדם הפורצים מבני אדם, פילים, חמורים וסוסים נתזים ברוח, והופכים את כל רוחות השמיים לאדומות.
शस्त्रांशुजलदे व्योम्नि कालीचिकुरमेचके ।
शरकोरकभारस्रङ्मेघे विद्युदिवोदिता ॥ ४५ ॥
शरकोरकभारस्रङ्मेघे विद्युदिवोदिता ॥ ४५ ॥
śastrāṃśujalade vyomni kālīcikuramecake ,
śarakorakabhārasraṅmeghe vidyudivoditā 45
śarakorakabhārasraṅmeghe vidyudivoditā 45
45.
śastrāṃśujalade vyomni kālīcikuramecake
śarakorakabhārasraṅmeghe vidyut iva uditā
śarakorakabhārasraṅmeghe vidyut iva uditā
45.
vyomni śastrāṃśujalade kālīcikuramecake
śarakorakabhārasraṅmeghe vidyut iva uditā
śarakorakabhārasraṅmeghe vidyut iva uditā
45. In the sky, resembling a cloud formed by the rays of weapons, dark like the mass of Kāli's hair, and a cloud laden with garlands of arrow-buds, lightning (vidyut) has arisen, as if manifested.
45. בשמיים שהחשיכו כמו ענן גשם וכמו שערה השחור של כָּאלִי (אלת החורבן), כשהם עטופים בענני חצים כבדים, עולה פתאום הברק.
अनन्तरक्तसंसक्तसन्नावनितलायुधैः ।
भुवनं भात्यभिज्वालमग्निलोक इवाकुलम् ॥ ४६ ॥
भुवनं भात्यभिज्वालमग्निलोक इवाकुलम् ॥ ४६ ॥
anantaraktasaṃsaktasannāvanitalāyudhaiḥ ,
bhuvanaṃ bhātyabhijvālamagniloka ivākulam 46
bhuvanaṃ bhātyabhijvālamagniloka ivākulam 46
46.
anantarakta saṃsakta sannāvanitalāyudhaiḥ
bhuvanam bhāti abhijvālam agnilokaḥ iva ākulam
bhuvanam bhāti abhijvālam agnilokaḥ iva ākulam
46.
anantarakta saṃsakta sannāvanitalāyudhaiḥ
bhuvanam abhijvālam ākulam agnilokaḥ iva bhāti
bhuvanam abhijvālam ākulam agnilokaḥ iva bhāti
46. With weapons fallen onto the ground and clinging to endless blood, the world appears ablaze and agitated, as if it were a disordered world of fire (agniloka).
46. העולם, המוצף בדם אינסופי וכוסה בנשקים המוטלים על פני האדמה, נראה כעולה בלהבות וסוער כמו עולם האש (אַגְנִילֹוֹקַה).
भुशुण्डीशक्तिशूलासिमुसलप्रासवृष्टयः ।
अन्योन्यच्छेदभेदाभ्यां करप्रकरतोऽपतन् ॥ ४७ ॥
अन्योन्यच्छेदभेदाभ्यां करप्रकरतोऽपतन् ॥ ४७ ॥
bhuśuṇḍīśaktiśūlāsimusalaprāsavṛṣṭayaḥ ,
anyonyacchedabhedābhyāṃ karaprakarato'patan 47
anyonyacchedabhedābhyāṃ karaprakarato'patan 47
47.
bhuśuṇḍīśaktiśūlāsimusalaprāsavṛṣṭayaḥ
anyonyacchedabhedābhyām karaprakarataḥ apatan
anyonyacchedabhedābhyām karaprakarataḥ apatan
47.
bhuśuṇḍīśaktiśūlāsimusalaprāsavṛṣṭayaḥ
karaprakarataḥ anyonyacchedabhedābhyām apatan
karaprakarataḥ anyonyacchedabhedābhyām apatan
47. Showers of various weapons like bhushundis, spears (śakti), pikes (śūla), swords, clubs, and javelins rained down from a multitude of hands, resulting in mutual cutting and piercing.
47. מטרות נשק – רוגטקות, חניתות, קלשונים, חרבות, אלות וכדונים – נשמטו מידי ההמונים ונפלו כשהם חותכים ומנקבים אלה את אלה.
अक्षोभैकप्रहरणाद्यातुधान्योऽन्यचेष्टितम् ।
संरम्भावेक्षणप्रज्ञं रणं स्वप्नमिव स्थितम् ॥ ४८ ॥
संरम्भावेक्षणप्रज्ञं रणं स्वप्नमिव स्थितम् ॥ ४८ ॥
akṣobhaikapraharaṇādyātudhānyo'nyaceṣṭitam ,
saṃrambhāvekṣaṇaprajñaṃ raṇaṃ svapnamiva sthitam 48
saṃrambhāvekṣaṇaprajñaṃ raṇaṃ svapnamiva sthitam 48
48.
akṣobhaikapraharaṇāt yātudhānyaḥ anyaceṣṭitam
saṃrambhāvekṣaṇaprajñam raṇam svapnam iva sthitam
saṃrambhāvekṣaṇaprajñam raṇam svapnam iva sthitam
48.
akṣobhaikapraharaṇāt yātudhānyaḥ anyaceṣṭitam
saṃrambhāvekṣaṇaprajñam raṇam svapnam iva sthitam
saṃrambhāvekṣaṇaprajñam raṇam svapnam iva sthitam
48. The female demons (yātudhānya), empowered by their unshakeable principal weapon, perceived the battle - with its actions of others and its discernment of furious glances - as if it were a dream.
48. מרוב המהלומות הבלתי פוסקות, תנועות הלוחמים ומעשי הדמויות בשדה הקרב נראו מבעד לערפל הזעם והלהט כמו חלום בלהות.
अनन्यशब्दाविरतहताहतिरणज्झणैः ।
गायतीव क्षतक्षोभमुदितो रणभैरवः ॥ ४९ ॥
गायतीव क्षतक्षोभमुदितो रणभैरवः ॥ ४९ ॥
ananyaśabdāviratahatāhatiraṇajjhaṇaiḥ ,
gāyatīva kṣatakṣobhamudito raṇabhairavaḥ 49
gāyatīva kṣatakṣobhamudito raṇabhairavaḥ 49
49.
ananyaśabdāviratahatāhatiraṇajjhaṇaiḥ
gāyatī iva kṣatakṣobhamuditaḥ raṇabhairavaḥ
gāyatī iva kṣatakṣobhamuditaḥ raṇabhairavaḥ
49.
kṣatakṣobhamuditaḥ raṇabhairavaḥ
ananyaśabdāviratahatāhatiraṇajjhaṇaiḥ gāyatī iva
ananyaśabdāviratahatāhatiraṇajjhaṇaiḥ gāyatī iva
49. The terrifying aspect of battle (raṇabhairava), which arose from the commotion of wounds, seemed to be singing with the incomparable, incessant clanging and jingling sounds of repeated strikes.
49. מתוך הצלצול הבלתי פוסק של המהלומות הבולעות כל צליל אחר, רַנַבְהַאירַוַה (אדון האימה של הקרב), השמח מסערת הפצעים, נשמע כשר שיר נורא.
अन्योन्यरणहेत्युग्रचूर्णपूर्णो रणार्णवः ।
वालुकामय एवाभूच्छिन्नच्छत्रतरङ्गकः ॥ ५० ॥
वालुकामय एवाभूच्छिन्नच्छत्रतरङ्गकः ॥ ५० ॥
anyonyaraṇahetyugracūrṇapūrṇo raṇārṇavaḥ ,
vālukāmaya evābhūcchinnacchatrataraṅgakaḥ 50
vālukāmaya evābhūcchinnacchatrataraṅgakaḥ 50
50.
anyonyaraṇahetyugracūrṇapūrṇaḥ raṇārṇavaḥ
vālukāmayaḥ eva abhūt chinnacchattrataraṅgakaḥ
vālukāmayaḥ eva abhūt chinnacchattrataraṅgakaḥ
50.
raṇārṇavaḥ anyonyaraṇahetyugracūrṇapūrṇaḥ
vālukāmayaḥ chinnacchattrataraṅgakaḥ eva abhūt
vālukāmayaḥ chinnacchattrataraṅgakaḥ eva abhūt
50. The ocean of battle (raṇārṇava) became filled with the terrible dust churned up by the mutually wielded weapons. It was as if made of sand, with broken parasols serving as its waves.
50. ים הקרב, שנמלא באבק כתוש מהתנגשות הנשקים, הפך לישימון חולות שגליו הם שמשיות קרב מרוסקות.
सरभसरसवद्विसारितूर्यप्रतिरवपूरितलोकपाललोकः ।
रणगिरिरयमुग्रपक्षदक्षप्रतिसृतिवृत्त इवाम्बरे युगान्ते ॥ ५१ ॥
रणगिरिरयमुग्रपक्षदक्षप्रतिसृतिवृत्त इवाम्बरे युगान्ते ॥ ५१ ॥
sarabhasarasavadvisāritūryapratiravapūritalokapālalokaḥ ,
raṇagirirayamugrapakṣadakṣapratisṛtivṛtta ivāmbare yugānte 51
raṇagirirayamugrapakṣadakṣapratisṛtivṛtta ivāmbare yugānte 51
51.
sarabhasarasavadvīsāritūryapratiravapūritalokapālalokaḥ
raṇagiriḥ ayam ugrapakṣadakṣapratisṛtivṛttaḥ iva ambare yugānte
raṇagiriḥ ayam ugrapakṣadakṣapratisṛtivṛttaḥ iva ambare yugānte
51.
ayam raṇagiriḥ sarabhasarasavadvīsāritūryapratiravapūritalokapālalokaḥ
ugrapakṣadakṣapratisṛtivṛttaḥ iva yugānte ambare
ugrapakṣadakṣapratisṛtivṛttaḥ iva yugānte ambare
51. This battle-mountain, which filled the realms of the world-guardians (lokapālas) with the eager and resonant echoes of its widely blaring trumpets, moved in the sky like a creature skilled in powerful wings making a hostile maneuver at the end of an eon (yuga).
51. הר הקרב הזה, הממלא את מרומי אדוני הַלֹוֹקַפָּאלַה (שומרי העולם) בהרמוניית חצוצרות סוערת, נראה כמו הר בעל כנפיים אדירות המרחף בשמיים באחרית הימים (יֻגַאנְתַה).
हा हा धिक्प्रविकटकङ्कटाननोद्यत्प्रोड्डीनप्रकटतडिच्छटाप्रतप्ताः ।
क्रेङ्कारस्फुरितगुणेरिता रणन्तो नाराचाः शिखरिशिलागणं वहन्ति ॥ ५२ ॥
क्रेङ्कारस्फुरितगुणेरिता रणन्तो नाराचाः शिखरिशिलागणं वहन्ति ॥ ५२ ॥
hā hā dhikpravikaṭakaṅkaṭānanodyatproḍḍīnaprakaṭataḍicchaṭāprataptāḥ ,
kreṅkārasphuritaguṇeritā raṇanto nārācāḥ śikhariśilāgaṇaṃ vahanti 52
kreṅkārasphuritaguṇeritā raṇanto nārācāḥ śikhariśilāgaṇaṃ vahanti 52
52.
hā hā dhik
pravikaṭakaṅkaṭānanodyatproḍḍīnaprkaṭataḍicchaṭāprataptāḥ
kreṅkārasphuritaguṇeritāḥ raṇantaḥ
nārācāḥ śikharīśilāgaṇam vahanti
pravikaṭakaṅkaṭānanodyatproḍḍīnaprkaṭataḍicchaṭāprataptāḥ
kreṅkārasphuritaguṇeritāḥ raṇantaḥ
nārācāḥ śikharīśilāgaṇam vahanti
52.
hā hā dhik!
pravikaṭakaṅkaṭānanodyatproḍḍīnaprkaṭataḍicchaṭāprataptāḥ
kreṅkārasphuritaguṇeritāḥ raṇantaḥ
nārācāḥ śikharīśilāgaṇam vahanti
pravikaṭakaṅkaṭānanodyatproḍḍīnaprkaṭataḍicchaṭāprataptāḥ
kreṅkārasphuritaguṇeritāḥ raṇantaḥ
nārācāḥ śikharīśilāgaṇam vahanti
52. Alas, alas, shame! The iron arrows (nārācas), appearing scorched like manifest lightning flashes soaring and rising from terrible, wide, armor-like mouths, and propelled by bowstrings vibrating with a 'kreṅkāra' sound, roar as they carry away masses of mountain rocks.
52. אוי ואבוי! חצי הברזל המזמזמים, שחוממו בהבזקי הברק שעלו מהשריונות האיומים ונורו במיתרי קשתות ששרקו בקול, מרסקים אף גושי סלעים מן ההרים.
छिन्नेच्छाच्छमिति न यावदङ्गभङ्गं कुर्वन्तो ज्वलदनलोज्ज्वलाः पृषत्काः ।
तावद्द्राग्द्रुतमित एहि मित्र यामो यामोऽयं प्रवहति वासरश्चतुर्थः ॥ ५३ ॥
तावद्द्राग्द्रुतमित एहि मित्र यामो यामोऽयं प्रवहति वासरश्चतुर्थः ॥ ५३ ॥
chinnecchācchamiti na yāvadaṅgabhaṅgaṃ kurvanto jvaladanalojjvalāḥ pṛṣatkāḥ ,
tāvaddrāgdrutamita ehi mitra yāmo yāmo'yaṃ pravahati vāsaraścaturthaḥ 53
tāvaddrāgdrutamita ehi mitra yāmo yāmo'yaṃ pravahati vāsaraścaturthaḥ 53
53.
chinnaicchāaccham iti na yāvat aṅgabhaṅgam
kurvantaḥ jvalat anala ujjvalāḥ pṛṣatkāḥ
tāvat drāk drutam itaḥ ehi mitra yāmaḥ
yāmaḥ ayam pravahati vāsaraḥ ca caturthaḥ
kurvantaḥ jvalat anala ujjvalāḥ pṛṣatkāḥ
tāvat drāk drutam itaḥ ehi mitra yāmaḥ
yāmaḥ ayam pravahati vāsaraḥ ca caturthaḥ
53.
mitra,
drāk drutam itaḥ ehi! na yāvat pṛṣatkāḥ jvalat anala ujjvalāḥ chinnaicchāaccham aṅgabhaṅgam kurvantaḥ tāvat (ehi).
ayam yāmaḥ pravahati ca caturthaḥ vāsaraḥ (pravahati)
drāk drutam itaḥ ehi! na yāvat pṛṣatkāḥ jvalat anala ujjvalāḥ chinnaicchāaccham aṅgabhaṅgam kurvantaḥ tāvat (ehi).
ayam yāmaḥ pravahati ca caturthaḥ vāsaraḥ (pravahati)
53. Before the arrows (pṛṣatkas), which blazed like burning fire and were destroying bodies and utterly crushing desires, could fully accomplish their task, (the call went out): 'Friend, come quickly from here, let us depart! This watch (yāma) is upon us, and the fourth day is passing.'
53. בטרם ירסקו את איברינו ללא רחם החצים הלוהטים כאש בוערת, בוא מהר ידידי, ננסה לברוח מכאן! אשמורת היום חולפת, וזהו כבר היום הרביעי.
Links to all chapters:
vairāgya prakaraṇa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
mumukṣu prakaraṇa
utpatti prakaraṇa (current book)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34 (current chapter)
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
sthiti prakaraṇa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
upaśama prakaraṇa
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
nirvāṇa prakaraṇa (bhāga 1)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128
nirvāṇa prakaraṇa (bhāga 2)
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128
Chapter 129
Chapter 130
Chapter 131
Chapter 132
Chapter 133
Chapter 134
Chapter 135
Chapter 136
Chapter 137
Chapter 138
Chapter 139
Chapter 140
Chapter 141
Chapter 142
Chapter 143
Chapter 144
Chapter 145
Chapter 146
Chapter 147
Chapter 148
Chapter 149
Chapter 150
Chapter 151
Chapter 152
Chapter 153
Chapter 154
Chapter 155
Chapter 156
Chapter 157
Chapter 158
Chapter 159
Chapter 160
Chapter 161
Chapter 162
Chapter 163
Chapter 164
Chapter 165
Chapter 166
Chapter 167
Chapter 168
Chapter 169
Chapter 170
Chapter 171
Chapter 172
Chapter 173
Chapter 174
Chapter 175
Chapter 176
Chapter 177
Chapter 178
Chapter 179
Chapter 180
Chapter 181
Chapter 182
Chapter 183
Chapter 184
Chapter 185
Chapter 186
Chapter 187
Chapter 188
Chapter 189
Chapter 190
Chapter 191
Chapter 192
Chapter 193
Chapter 194
Chapter 195
Chapter 196
Chapter 197
Chapter 198
Chapter 199
Chapter 200
Chapter 201
Chapter 202
Chapter 203
Chapter 204
Chapter 205
Chapter 206
Chapter 207
Chapter 208
Chapter 209
Chapter 210
Chapter 211
Chapter 212
Chapter 213
Chapter 214
Chapter 215
Chapter 216