Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-3, chapter-75

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथ वर्षसहस्रेण तां पितामह आययौ ।
वरं पुत्रि गृहाणेति व्याजहार नभस्तलात् ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
atha varṣasahasreṇa tāṃ pitāmaha āyayau ,
varaṃ putri gṛhāṇeti vyājahāra nabhastalāt 1
1. śrī-vasiṣṭha uvāca atha varṣa-sahasreṇa tām pitāmahaḥ
āyayau varam putri gṛhāṇa iti vyājahāra nabhaḥ-talāt
1. śrī-vasiṣṭha uvāca.
atha varṣa-sahasreṇa pitāmahaḥ tām āyayau.
nabhaḥ-talāt (saḥ) varam putri gṛhāṇa iti vyājahāra.
1. Śrī Vasiṣṭha said: Then, after a thousand years, the Grandfather (Brahmā) came to her. From the sky, he proclaimed, 'Daughter, accept a boon!'
सूची कर्मेन्द्रियाभावाज्जीवमात्रकलावती ।
न किंचिद्व्याजहारास्मै चिन्तयामास केवलम् ॥ २ ॥
sūcī karmendriyābhāvājjīvamātrakalāvatī ,
na kiṃcidvyājahārāsmai cintayāmāsa kevalam 2
2. sūcī karmendriya-abhāvāt jīva-mātra-kalāvatī
na kiṃcit vyājahāra asmai cintayāmāsa kevalam
2. sūcī,
karmendriya-abhāvāt jīva-mātra-kalāvatī (sā),
asmai kiṃcit na vyājahāra; kevalam cintayāmāsa.
2. Sūcī, possessing only the faculty of life (jīva) due to the lack of organs of action (karmendriya), did not speak anything to him. She only pondered.
पूर्णास्मि गतसंदेहा किं वरेण करोम्यहम् ।
शाम्यामि परिनिर्वामि सुखमासे च केवलम् ॥ ३ ॥
pūrṇāsmi gatasaṃdehā kiṃ vareṇa karomyaham ,
śāmyāmi parinirvāmi sukhamāse ca kevalam 3
3. pūrṇā asmi gata-saṃdehā kim vareṇa karomi aham
śāmyāmi parinirvāmi sukham āse ca kevalam
3. aham pūrṇā asmi,
gata-saṃdehā (ca asmi).
vareṇa kim karomi? śāmyāmi,
parinirvāmi ca,
kevalam sukham āse.
3. I am complete, all my doubts are dispelled. What use is a boon to me? I am tranquil, I attain perfect liberation (nirvāṇa), and I simply abide in happiness.
ज्ञातं ज्ञातव्यमखिलं शान्ता संदेहजालिका ।
स्वविवेको विकसितः किमन्येन प्रयोजनम् ॥ ४ ॥
jñātaṃ jñātavyamakhilaṃ śāntā saṃdehajālikā ,
svaviveko vikasitaḥ kimanyena prayojanam 4
4. jñātam jñātavyam akhilam śāntā saṃdehajālikā
svavivekaḥ vikasitaḥ kim anyena prayojanam
4. akhilam jñātavyam jñātam,
saṃdehajālikā śāntā,
svavivekaḥ vikasitaḥ,
anyena kim prayojanam
4. All that needed to be known has been understood. The multitude of doubts has been pacified. My own discernment has blossomed. What further purpose could there be for anything else?
यथा स्थितेयमस्मीह संतिष्ठेयं तथैव हि ।
सत्यासत्यकलामेव त्यक्त्वा किमितरेण मे ॥ ५ ॥
yathā sthiteyamasmīha saṃtiṣṭheyaṃ tathaiva hi ,
satyāsatyakalāmeva tyaktvā kimitareṇa me 5
5. yathā sthitā iyam asmi iha saṃtiṣṭheyam tathā eva
hi satya-asatya-kalām eva tyaktvā kim itareṇa me
5. iha yathā iyam asmi sthitā,
tathā eva hi saṃtiṣṭheyam; satya-asatya-kalām eva tyaktvā,
itareṇa kim me
5. Just as I am established here, so indeed shall I remain. Having abandoned the distinction between truth and untruth, what else could possibly be of use to me?
एतावन्तमहं कालमविवेकेन योजिता ।
स्वसंकल्पसमुत्थेन वेतालेनेव बालिका ॥ ६ ॥
etāvantamahaṃ kālamavivekena yojitā ,
svasaṃkalpasamutthena vetāleneva bālikā 6
6. etāvantam aham kālam avivekena yojitā
sva-saṅkalpa-samutthena vetālena iva bālikā
6. aham bālikā iva etāvantam kālam avivekena yojitā,
sva-saṅkalpa-samutthena vetālena iva
6. For such a long time, I, like a young girl, was entangled by a lack of discernment (aviveka), as if by a phantom (vetāla) that arose from my own imagination (saṅkalpa).
इदानीमुपशान्तोऽसौ स्वविचारणया स्वयम् ।
ईप्सितानीप्सितैरर्थः को भवेत्कलितैर्मम ॥ ७ ॥
idānīmupaśānto'sau svavicāraṇayā svayam ,
īpsitānīpsitairarthaḥ ko bhavetkalitairmama 7
7. idānīm upaśāntaḥ asau sva-vicāraṇayā svayam
īpsita-anīpsitaiḥ arthaiḥ kaḥ bhavet kalitaiḥ mama
7. idānīm asau svayam sva-vicāraṇayā upaśāntaḥ;
īpsita-anīpsitaiḥ kalitaiḥ arthaiḥ mama kaḥ bhavet
7. Now, that (phantom of indiscrimination) has spontaneously subsided through my own careful consideration (vicāraṇā). What purpose (artha) could there be for me with things, whether desired or undesired, once they are understood?
इति निश्चययुक्तां तां सूचीं कर्मेन्द्रियोज्झिताम् ।
तूष्णींस्थिता सनियतिः स पश्यन्भगवान्स्थितः ॥ ८ ॥
iti niścayayuktāṃ tāṃ sūcīṃ karmendriyojjhitām ,
tūṣṇīṃsthitā saniyatiḥ sa paśyanbhagavānsthitaḥ 8
8. iti niścayayuktām tām sūcīm karmendriyojjitām
tūṣṇīṃsthitā saniyatiḥ saḥ paśyan bhagavān sthitaḥ
8. saḥ bhagavān tām niścayayuktām sūcīm karmendriyojjitām
tūṣṇīṃsthitā saniyatiḥ paśyan iti sthitaḥ
8. Thus, the Lord (Bhagavān) stood, observing her, who was imbued with firm resolve, austerely thin (like a needle), devoid of her active sense organs (karma-indriyas), remaining silent, and endowed with self-control.
ब्रह्मा पुनरुवाचेदं वीतरागां प्रसन्नधीः ।
वरं पुत्रि गृहाण त्वं किंचित्कालं च भूतले ॥ ९ ॥
brahmā punaruvācedaṃ vītarāgāṃ prasannadhīḥ ,
varaṃ putri gṛhāṇa tvaṃ kiṃcitkālaṃ ca bhūtale 9
9. brahmā punaḥ uvāca idam vītarāgām prasannadhīḥ
varam putri gṛhāṇa tvam kiñcitkālam ca bhūtale
9. brahmā prasannadhīḥ punaḥ vītarāgām idam uvāca
putri tvam varam gṛhāṇa ca kiñcitkālam bhūtale
9. Brahmā, with a serene mind, again said this to her, who was devoid of passion: 'O daughter, accept a boon, and remain on earth for some time.'
भोगान्भुक्त्वा ततः पश्चाद्गमिष्यसि परं पदम् ।
अव्यावृत्तिस्वरूपाया नियतेरेष निश्चयः ॥ १० ॥
bhogānbhuktvā tataḥ paścādgamiṣyasi paraṃ padam ,
avyāvṛttisvarūpāyā niyatereṣa niścayaḥ 10
10. bhogān bhuktvā tataḥ paścāt gamiṣyasi param
padam avyāvṛttisvarūpāyāḥ niyateḥ eṣaḥ niścayaḥ
10. bhogān bhuktvā tataḥ paścāt param padam gamiṣyasi
eṣaḥ avyāvṛttisvarūpāyāḥ niyateḥ niścayaḥ
10. Having enjoyed worldly pleasures, you will thereafter attain the supreme abode (mokṣa). This is the firm resolve of destiny (niyati), whose very nature (svarūpa) is non-returning.
तपसानेन संकल्पः सफलोऽस्तु तवोत्तमे ।
पीना भव पुनः शैले हिमकाननराक्षसी ॥ ११ ॥
tapasānena saṃkalpaḥ saphalo'stu tavottame ,
pīnā bhava punaḥ śaile himakānanarākṣasī 11
11. tapasā anena saṅkalpaḥ saphalaḥ astu tava
uttame pīnā bhava punaḥ śaile himakānanarākṣasī
11. uttame anena tapasā tava saṅkalpaḥ saphalaḥ
astu himakānanarākṣasī punaḥ śaile pīnā bhava
11. O excellent one, may your resolve be fruitful by this austerity (tapas). O demoness of the snow forest, become robust again on the mountain.
यया पूर्वं वियुक्तासि तन्वा जलदरूपया ।
बीजान्तवृक्षता पुत्रि बृहद्वृक्षतया यथा ॥ १२ ॥
yayā pūrvaṃ viyuktāsi tanvā jaladarūpayā ,
bījāntavṛkṣatā putri bṛhadvṛkṣatayā yathā 12
12. yayā pūrvam viyuktā asi tanvā jaladarūpayā
bījāntavṛkṣatā putri bṛhadvṛkṣatayā yathā
12. putri yathā bījāntavṛkṣatā bṛhadvṛkṣatayā,
[tathā] yayā jaladarūpayā tanvā pūrvam viyuktā asi
12. My daughter, just as the inherent tree-potential within a seed (blossoms) into a mighty tree, so too were you previously separated from a body that resembled a cloud.
योगमेष्यसि भूयश्च तन्वान्तर्बीजरूपिणी ।
तयैव रससेकेन लतयेवाङ्कुरस्थितिः ॥ १३ ॥
yogameṣyasi bhūyaśca tanvāntarbījarūpiṇī ,
tayaiva rasasekena latayevāṅkurasthitiḥ 13
13. yogam eṣyasi bhūyaḥ ca tanvā antarbījarūpiṇī
tayā eva rasa-sekena latayā iva aṅkura-sthitiḥ
13. ca antarbījarūpiṇī [tvam] tanvā bhūyaḥ yogam eṣyasi,
yathā tayā eva latayā rasa-sekena aṅkura-sthitiḥ [bhavati]
13. And you will again achieve union (yoga), being one whose inner nature is like a seed within a body. This is just as the stability of a sprout (is attained) through the irrigation of sap by that very creeper.
बाधां विदितवेद्यत्वान्न च लोके करिष्यसि ।
अन्तःशुद्धा स्पन्दवती शारदीवाभ्रमण्डली ॥ १४ ॥
bādhāṃ viditavedyatvānna ca loke kariṣyasi ,
antaḥśuddhā spandavatī śāradīvābhramaṇḍalī 14
14. bādhām viditavedyatvāt na ca loke kariṣyasi
antaḥ śuddhā spandavatī śāradī iva abhramaṇḍalī
14. ca loke viditavedyatvāt bādhām na kariṣyasi.
antaḥ śuddhā spandavatī [tvam] śāradī abhramaṇḍalī iva [bhaviṣyasi]
14. And in the world, you will not cause any hindrance, owing to your knowledge of what is to be known. You will be inwardly pure and vibrant, like an autumn cloud formation.
व्यवहारात्मकध्यानधारणाधाररूपिणी ।
वातस्वभाववद्देहपरिस्पन्दाद्विलासिनी ॥ १६ ॥
vyavahārātmakadhyānadhāraṇādhārarūpiṇī ,
vātasvabhāvavaddehaparispandādvilāsinī 16
16. vyavahārātmakadhyānadhāraṇādhārarūpiṇī
vātasvabhāvavat dehaparispanād vilāsinī
16. [tvam] vyavahārātmakadhyānadhāraṇādhārarūpiṇī [bhaviṣyasi].
vātasvabhāvavat dehaparispanād vilāsinī [bhaviṣyasi]
16. You will embody the form of a foundation for contemplation (dhyāna) and concentration (dhāraṇā) that are inherent in practical activity. And, gracefully manifesting through bodily movements, you will be like the intrinsic nature of the wind.
तदा विरोधिनी पुत्रि स्वकर्मस्पन्दरोधिनी ।
न्यायेन क्षुन्निवृत्त्यर्थं भूतबाधां करिष्यसि ॥ १७ ॥
tadā virodhinī putri svakarmaspandarodhinī ,
nyāyena kṣunnivṛttyarthaṃ bhūtabādhāṃ kariṣyasi 17
17. tadā virodhinī putri svakarmaspandarodhinī
nyāyena kṣunnnivṛttyartham bhūtabādhām kariṣyasi
17. putri tadā virodhinī svakarmaspandarodhinī
nyāyena kṣunnnivṛttyartham bhūtabādhām kariṣyasi
17. Then, O daughter, as an adversary, controlling the dynamic flow of your own actions (karma), you will, through righteousness, inflict suffering upon beings for the alleviation of distress.
भविष्यसि न्यायवृत्तिर्लोके त्वन्यायबाधिका ।
जीवन्मुक्ततया देहे स्वविवेकैकपालिका ॥ १८ ॥
bhaviṣyasi nyāyavṛttirloke tvanyāyabādhikā ,
jīvanmuktatayā dehe svavivekaikapālikā 18
18. bhaviṣyasi nyāyavṛttiḥ loke tvam anyāyabādhikā
jīvanmuktatayā dehe svavivekaikapālikā
18. tvam loke nyāyavṛttiḥ anyāyabādhikā bhaviṣyasi
dehe jīvanmuktatayā svavivekaikapālikā
18. In the world, you will lead a righteous life, obstructing injustice. Being liberated while living (jīvanmukta) in the body, you will be the sole custodian of your own discernment.
इत्युक्त्वा गगनतलाज्जगाम देवः सूची सा भवतु ममेति किं विरोधः ।
रागो वाब्जजवचनार्थवारणेऽस्मिन्नित्यन्तः स्वतनुमयी मनाग्बभूव ॥ १९ ॥
ityuktvā gaganatalājjagāma devaḥ sūcī sā bhavatu mameti kiṃ virodhaḥ ,
rāgo vābjajavacanārthavāraṇe'sminnityantaḥ svatanumayī manāgbabhūva 19
19. iti uktvā gaganatalāt jagāma devaḥ
sūcī sā bhavatu mama iti kim virodhaḥ
rāgaḥ vā abjajavacanaarthavāraṇe
asmin nityantaḥ svatanumayī manāk babhūva
19. iti uktvā devaḥ gaganatalāt jagāma sā
mama sūcī bhavatu iti kim virodhaḥ
vā asmin abjajavacanaarthavāraṇe
rāgaḥ nityantaḥ manāk svatanumayī babhūva
19. Thus having spoken, the god departed from the sky. 'Let her be an indicator for me' - what objection is there to this? Or, in this context, is there any attachment that obstructs the meaning of Brahmā's words? The eternal essence (nityanta) within her then became slightly manifest as her own form.
प्रादेशः प्रथममभूत्ततोऽपि हस्तो व्यामश्चाप्यथ विटपस्ततोऽभ्रमाला ।
सोद्यत्स्वावयवलता बभौ निमेषात्संकल्पद्रुमकणिकाङ्कुरक्रमेण ॥ २० ॥
prādeśaḥ prathamamabhūttato'pi hasto vyāmaścāpyatha viṭapastato'bhramālā ,
sodyatsvāvayavalatā babhau nimeṣātsaṃkalpadrumakaṇikāṅkurakrameṇa 20
20. prādeśaḥ prathamam abhūt tataḥ api hastaḥ
vyāmaḥ ca api atha viṭapaḥ tataḥ
abhramālā sodyat svāvayavalatā babhau
nimeṣāt saṅkalpadrumakaṇikāṅkurakrameṇa
20. prathamam prādeśaḥ abhūt tataḥ api hastaḥ
ca api atha vyāmaḥ tataḥ viṭapaḥ
abhramālā sodyat svāvayavalatā nimeṣāt
saṅkalpadrumakaṇikāṅkurakrameṇa babhau
20. Initially, it became a span, then a cubit, then a fathom; subsequently, a branch, and after that, a cluster of clouds. With its rising, creeper-like limbs, it shone forth in an instant, progressing like a tiny sprout emerging from the tree of divine will (saṅkalpa).
तद्गात्राण्यविकलशक्तिमन्ति देहादुद्भूतान्यथ करणेन्द्रियाणि सम्यक् ।
संकल्पद्रुमवनपुष्पवत्समन्ताद्बीजौघान्यलमभवंस्तिरोहितानि ॥ २१ ॥
tadgātrāṇyavikalaśaktimanti dehādudbhūtānyatha karaṇendriyāṇi samyak ,
saṃkalpadrumavanapuṣpavatsamantādbījaughānyalamabhavaṃstirohitāni 21
21. tat gātrāṇi avikalaśaktimanti dehāt
udbhūtāni atha karaṇendriyāṇi samyak
saṃkalpadrumavanapuṣpavat samantāt
bījaughāni alam abhavan tirohitāni
21. tat gātrāṇi avikalaśaktimanti dehāt
udbhūtāni atha karaṇendriyāṇi samyak
samantāt saṃkalpadrumavanapuṣpavat
bījaughāni alam tirohitāni abhavan
21. Its limbs, possessing undiminished power, which had sprung from the body, and its senses of action (indriyas) all became completely hidden, just like the multitude of seeds from the flowers of a wish-fulfilling tree forest, disappearing from all sides.