Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-3, chapter-23

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति संकथनं कृत्वा तस्यां निशि वराङ्गने ।
सुप्ते परिजने नूनमथान्तःपुरमण्डपे ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti saṃkathanaṃ kṛtvā tasyāṃ niśi varāṅgane ,
supte parijane nūnamathāntaḥpuramaṇḍape 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti saṅkathanam kṛtvā tasyām niśi
varāṅgane supte parijane nūnam atha antaḥpuramaṇḍape
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca he varāṅgane iti saṅkathanam kṛtvā
tasyām niśi nūnam parijane supte atha antaḥpuramaṇḍape
1. Śrī Vasiṣṭha said: "O beautiful lady, after having this conversation that night, certainly, when the retinue had fallen asleep, then in the pavilion of the inner palace..."
दृढाखिलार्गलद्वारगवाक्षे दक्षचेतसि ।
पुष्पप्रकरनिष्ठयूतमांसलामोदमन्थरे ॥ २ ॥
dṛḍhākhilārgaladvāragavākṣe dakṣacetasi ,
puṣpaprakaraniṣṭhayūtamāṃsalāmodamanthare 2
2. dṛḍhākhilārgaladvāragavākṣe dakṣacetasi
puṣpaprakaraniṣṭhyūtamāṃsalāmodamanthare
2. dṛḍhākhilārgaladvāragavākṣe dakṣacetasi
puṣpaprakaraniṣṭhyūtamāṃsalāmodamanthare
2. ...(then in the inner palace pavilion) which had all its doors and windows securely bolted, a place conducive to an attentive mind, and where a profusion of flowers exhaled a rich, substantial fragrance, creating a languid atmosphere.
अम्लानमालावसनशवपार्श्वासनस्थिते ।
सकलामलपूर्णेन्दुवदनद्योतितास्पदे ॥ ३ ॥
amlānamālāvasanaśavapārśvāsanasthite ,
sakalāmalapūrṇenduvadanadyotitāspade 3
3. amlānamālāvasanaśavapārśvāsanasthite
sakalāmalapūrṇenduvadanadyotitāspade
3. amlānamālāvasanaśavapārśvāsanasthite
sakalāmalapūrṇenduvadanadyotitāspade
3. They were seated on a side-posture beside a corpse, adorned with unfaded garlands and garments. Their presence was illuminated by faces like the entirely spotless full moon.
समाथिस्थानकं गत्वा तस्थतुर्निश्चलाङ्गिके ।
रत्नस्तम्भादिवोत्कीर्णे चित्रे भित्ताविवार्पिते ॥ ४ ॥
samāthisthānakaṃ gatvā tasthaturniścalāṅgike ,
ratnastambhādivotkīrṇe citre bhittāvivārpite 4
4. samādhisthānakaṃ gatvā tasthatuḥ niścalāṅgike
ratnastambhāt iva utkīrṇe citre bhittau iva arpite
4. samādhisthānakaṃ gatvā niścalāṅgike tasthatuḥ
ratnastambhāt iva utkīrṇe bhittau citre iva arpite
4. Having gone to the place of deep meditation (dhyāna), the two women stood with motionless limbs, as if carved from a jewel pillar or like pictures painted upon a wall.
सर्वास्तत्यजतुश्चिन्ताः संकोचं समुपागते ।
दिवसान्त इवाब्जिन्यौ प्रसृतामोदलेखिके ॥ ५ ॥
sarvāstatyajatuścintāḥ saṃkocaṃ samupāgate ,
divasānta ivābjinyau prasṛtāmodalekhike 5
5. sarvāḥ tatyajatuḥ cintāḥ saṃkocaṃ samupāgate
divasānte iva abjinyau prasṛtāmodalekhike
5. sarvāḥ cintāḥ tatyajatuḥ saṃkocaṃ samupāgate
divasānte iva abjinyau prasṛtāmodalekhike
5. They both abandoned all worries and attained a state of withdrawal, like two lotus flowers at day's end (which close). Their presence diffused lines of fragrance.
बभूवतुर्भृशं शान्ते शुद्धे स्पन्दविवर्जिते ।
गिरौ शरदि निर्वात इव भ्रष्टाभ्रमालिके ॥ ६ ॥
babhūvaturbhṛśaṃ śānte śuddhe spandavivarjite ,
girau śaradi nirvāta iva bhraṣṭābhramālike 6
6. babhūvatuḥ bhṛśaṃ śānte śuddhe spandavivarjite
girau śaradi nirvātaḥ iva bhraṣṭābhramālike
6. bhṛśaṃ śānte śuddhe spandavivarjite babhūvatuḥ
girau śaradi nirvātaḥ iva bhraṣṭābhramālike
6. They both became exceedingly peaceful, pure, and devoid of motion (spanda), like a windless state on a mountain in autumn, and like (mountains) from which cloud-garlands have fallen.
निर्विकल्पसमाधानाज्जहतुर्बाह्यसंविदम् ।
यथा कल्पलते कान्ते पूर्वमृत्वन्तरे रसम् ॥ ७ ॥
nirvikalpasamādhānājjahaturbāhyasaṃvidam ,
yathā kalpalate kānte pūrvamṛtvantare rasam 7
7. nirvikalpasamādhānāt jahatuḥ bāhyasaṃvidam
yathā kalpalate kānte pūrvam ṛtvantare rasam
7. yathā kānte kalpalate pūrvam ṛtvantare rasam,
nirvikalpasamādhānāt bāhyasaṃvidam jahatuḥ
7. Just as two beautiful wish-fulfilling creepers (kalpalatā) shed their essence in a different season, so too, through the state of meditative absorption (nirvikalpa samādhi), they both abandoned external consciousness.
अहं जगदिति भ्रान्तिदृश्यस्यादावनुद्भवः ।
यदा ताभ्यामवगतस्यवत्यन्ताभावनात्मकः ॥ ८ ॥
ahaṃ jagaditi bhrāntidṛśyasyādāvanudbhavaḥ ,
yadā tābhyāmavagatasyavatyantābhāvanātmakaḥ 8
8. aham jagat iti bhrāntidṛśyasya ādau anudbhavaḥ
yadā tābhyām avagatasya eva atyantābhāvātmakāḥ
8. yadā tābhyām bhrāntidṛśyasya aham jagat iti ādau
anudbhavaḥ eva avagatasya atyantābhāvātmakāḥ
8. When they both realized the fundamental non-origination of the delusive perception 'I am the world' from its very beginning, then that (non-origination) itself became of the nature of absolute non-existence (atyantābhāva).
तदा दृश्यपिशाचोऽयमलमस्तं गतो द्वयोः ।
असत्त्वादेव चास्माकं शशशृङ्गमिवानघ ॥ ९ ॥
tadā dṛśyapiśāco'yamalamastaṃ gato dvayoḥ ,
asattvādeva cāsmākaṃ śaśaśṛṅgamivānagha 9
9. tadā dṛśyapiśācaḥ ayam alam astam gataḥ dvayoḥ
asattvāt eva ca asmākam śaśaśṛṅgam iva anagha
9. anagha,
tadā ayam dṛśyapiśācaḥ dvayoḥ alam astam gataḥ.
ca asmākam asattvāt eva śaśaśṛṅgam iva (asti)
9. Then, for those two, this demon of the phenomenal world (dṛśya) certainly disappeared. And for us, O sinless one, it is indeed non-existent, just like a rabbit's horn.
आदावेव हि यन्नास्ति वर्तमानेऽपि तत्तथा ।
भातं वाऽभातमेवातो मृगतृष्णाम्बुवज्जगत् ॥ १० ॥
ādāveva hi yannāsti vartamāne'pi tattathā ,
bhātaṃ vā'bhātamevāto mṛgatṛṣṇāmbuvajjagat 10
10. ādau eva hi yat na asti vartamāne api tat tathā
bhātam vā abhātam eva ataḥ mṛgatṛṣṇāmbuvat jagat
10. hi yat ādau eva na asti,
tat vartamāne api tathā.
ataḥ jagat bhātam vā abhātam eva,
mṛgatṛṣṇāmbuvat
10. Indeed, that which does not exist from the very beginning, similarly does not exist even in the present. Therefore, whether it appears or not, the world (jagat) is truly like the water of a mirage.
स्वभावकेवलं शान्तं स्त्रीद्वयं तद्बभूव ह ।
चन्द्रार्कादिपदार्थौघैर्दूरमुक्तमिवाम्बरम् ॥ ११ ॥
svabhāvakevalaṃ śāntaṃ strīdvayaṃ tadbabhūva ha ,
candrārkādipadārthaughairdūramuktamivāmbaram 11
11. svabhāvakevalam śāntam strīdvayam tat babhūva ha
candrārkādipadārthaughaiḥ dūramuktam iva ambaram
11. tat strīdvayam svabhāvakevalam śāntam babhūva ha
ambaram candrārkādipadārthaughaiḥ dūramuktam iva
11. Those two feminine entities became inherently serene and pure, like the vast expanse of space (ambara) completely detached from the multitudes of objects such as the moon and sun.
तेनैव ज्ञानदेहेन चचार ज्ञप्तिदेवता ।
मानुषी त्वितरेणाशु ध्यानज्ञानानुरूपिणा ॥ १२ ॥
tenaiva jñānadehena cacāra jñaptidevatā ,
mānuṣī tvitareṇāśu dhyānajñānānurūpiṇā 12
12. tena eva jñānadehena cacāra jñaptidevatā
mānuṣī tu itareṇa āśu dhyānajñānānurūpiṇā
12. jñaptidevatā tena eva jñānadehena cacāra
tu mānuṣī itareṇa dhyānajñānānurūpiṇā āśu
12. The deity of consciousness moved about with that very body of knowledge. However, the human one quickly moved with the other body, which was suitable for or consisted of meditation (dhyāna) and knowledge.
गेहान्तरेव प्रादेशमात्रमारुह्य संविदा ।
बभूवतुश्चिदाकाशरूपिण्यौ व्योमगाकृती ॥ १३ ॥
gehāntareva prādeśamātramāruhya saṃvidā ,
babhūvatuścidākāśarūpiṇyau vyomagākṛtī 13
13. geha antare iva prādeśamātram āruhya saṃvidā
babhūvatuḥ citākāśarūpiṇyau vyomagākṛtī
13. geha antare iva saṃvidā prādeśamātram āruhya
babhūvatuḥ citākāśarūpiṇyau vyomagākṛtī
13. Just within the house, having ascended merely a span's measure by means of consciousness (saṃvid), they both became entities having the form of the space of consciousness (cit-ākāśa) and appearing as sky-goers.
अथ ते ललने लीलालोले ललितलोचने ।
स्वभावाच्चेत्यसंवित्तेर्नभो दूरमितो गते ॥ १४ ॥
atha te lalane līlālole lalitalocane ,
svabhāvāccetyasaṃvitternabho dūramito gate 14
14. atha te lalane līlālole lalitalocane svabhāvāt
cetyasaṃvitteḥ nabhaḥ dūram itaḥ gate
14. atha te līlālole lalitalocane lalane svabhāvāt
cetyasaṃvitteḥ itaḥ nabhaḥ dūram gate
14. Then, those two graceful ladies with lovely eyes, by their very nature (svabhāva), departed far from the consciousness (saṃvit) of all perceivable objects, having gone from here into space.
तत्रस्थे वाथ चिद्वृत्त्या पुप्लुवाते नभस्थलम् ।
कोटियोजनविस्तीर्णं दूराद्दूरतरान्तरम् ॥ १५ ॥
tatrasthe vātha cidvṛttyā pupluvāte nabhasthalam ,
koṭiyojanavistīrṇaṃ dūrāddūratarāntaram 15
15. tatra-sthe vā atha cit-vṛttyā pupluvāte nabhaḥ-sthalam
koṭi-yojana-vistīrṇam dūrāt dūratara-antaram
15. vā atha tatra-sthe cit-vṛttyā koṭi-yojana-vistīrṇam
dūrāt dūratara-antaram nabhaḥ-sthalam pupluvāte
15. Or then, while remaining there, they both soared through the expanse of the sky by the activity of their consciousness (cit-vṛtti). This sky was vast, extending for millions of yojanas, and its innermost reaches were exceedingly distant.
दृश्यानुसन्धाननिजस्वभावादाकाशदेहे अपि ते मिथोऽत्र ।
परस्पराकारविलोकनेन बभूवतुः स्नेहपरे वयस्ये ॥ १६ ॥
dṛśyānusandhānanijasvabhāvādākāśadehe api te mitho'tra ,
parasparākāravilokanena babhūvatuḥ snehapare vayasye 16
16. dṛśya-anusandhāna-nija-svabhāvāt ākāśa-dehe api te mithaḥ atra
paraspara-ākāra-vilokanena babhūvatuḥ sneha-pare vayasy-e
16. atra ākāśa-dehe api te dṛśya-anusandhāna-nija-svabhāvāt
paraspara-ākāra-vilokanena mithaḥ sneha-pare vayasy-e babhūvatuḥ
16. Here, even though those two had bodies of space (ākāśadeha) and their inherent nature (svabhāva) was to investigate the visible, they both became affectionate friends by mutually observing each other's forms.