Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-6

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथ तां मनसा ध्यायंस्तत्रैवामीलितेक्षणः ।
आरब्धवान्मनोराज्यमिदमेकः किलोशना ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
atha tāṃ manasā dhyāyaṃstatraivāmīlitekṣaṇaḥ ,
ārabdhavānmanorājyamidamekaḥ kilośanā 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca atha tām manasā dhyāyan tatra eva
amīlitīkṣaṇaḥ ārabdhavān manorājyam idam ekaḥ kila uśanā
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca.
atha ekaḥ uśanā tatra eva amīlitīkṣaṇaḥ tām manasā dhyāyan idam manorājyam kila ārabdhavān.
1. Śrī Vasiṣṭha said: Then, Uśanā, alone, with his eyes closed right there, contemplating her (his wife) in his mind, truly began to construct this mental kingdom (manorājya).
एषा हि ललना व्योम्नि सहस्रनयनालये ।
संप्राप्तोऽयमहं स्वर्गमालोलसुरसुन्दरम् ॥ २ ॥
eṣā hi lalanā vyomni sahasranayanālaye ,
saṃprāpto'yamahaṃ svargamālolasurasundaram 2
2. eṣā hi lalanā vyomni sahasranayanālaye
samprāptaḥ ayam aham svargam āloladurasundaram
2. hi eṣā lalanā.
aham ayam vyomni sahasranayanālaye āloladurasundaram svargam samprāptaḥ.
2. Indeed, this lovely woman is present here. I have reached heaven, which is the abode of the thousand-eyed (Indra) and is beautiful with its lively deities.
इमे ते मृदुमन्दारकुसुमोत्तंससुन्दराः ।
द्रवत्कनकनिष्यन्दविलासिवपुषः सुराः ॥ ३ ॥
ime te mṛdumandārakusumottaṃsasundarāḥ ,
dravatkanakaniṣyandavilāsivapuṣaḥ surāḥ 3
3. ime te mṛdumandārakusumottaṃsasundarāḥ
dravatkanakaniṣyandavilāsivapuṣaḥ surāḥ
3. ime te surāḥ mṛdumandārakusumottaṃsasundarāḥ dravatkanakaniṣyandavilāsivapuṣaḥ.
3. These are those deities, beautiful with soft Mandāra flower adornments, whose bodies glow enchantingly like streams of molten gold.
इमास्ता लोचनोल्लासदृष्टनीलाब्जदृष्टयः ।
मुग्धहासविलासिन्यः कान्ता हरिणदृष्टयः ॥ ४ ॥
imāstā locanollāsadṛṣṭanīlābjadṛṣṭayaḥ ,
mugdhahāsavilāsinyaḥ kāntā hariṇadṛṣṭayaḥ 4
4. imāḥ tāḥ locanollāsa-dṛṣṭa-nīlābja-dṛṣṭayaḥ
mugdha-hāsa-vilāsinyaḥ kāntāḥ hariṇa-dṛṣṭayaḥ
4. imāḥ tāḥ kāntāḥ mugdha-hāsa-vilāsinyaḥ
locanollāsa-dṛṣṭa-nīlābja-dṛṣṭayaḥ hariṇa-dṛṣṭayaḥ
4. These are those beloved women whose gazes are like blue lotuses, seen with the radiance of their eyes, and who are charming with their innocent smiles, possessing eyes like those of deer.
इमे ते कौसुमोद्योता अन्योन्यप्रतिबिम्बिताः ।
विश्वरूपोपमाकारा मरुतो मत्तकाशिनः ॥ ५ ॥
ime te kausumodyotā anyonyapratibimbitāḥ ,
viśvarūpopamākārā maruto mattakāśinaḥ 5
5. ime te kausumodyotāḥ anyonya-pratibimbitāḥ
viśvarūpopamākārāḥ marutaḥ matta-kāśinaḥ
5. te ime marutaḥ kausumodyotāḥ anyonya-pratibimbitāḥ
viśvarūpopamākārāḥ matta-kāśinaḥ
5. These are those winds (marutaḥ) displaying a floral splendor, mutually reflected, and whose forms resemble the universal form (viśvarūpa), shining brilliantly with intoxicating beauty.
ऐरावणकटामोदविरक्तमधुपश्रुताः ।
इमास्ताः काकलीगीता गीर्वाणगणगीतयः ॥ ६ ॥
airāvaṇakaṭāmodaviraktamadhupaśrutāḥ ,
imāstāḥ kākalīgītā gīrvāṇagaṇagītayaḥ 6
6. airāvaṇa-kaṭa-āmoda-virakta-madhupa-śrutāḥ
imāḥ tāḥ kākalī-gītāḥ gīrvāṇa-gaṇa-gītayaḥ
6. tāḥ imāḥ gīrvāṇa-gaṇa-gītayaḥ kākalī-gītāḥ
airāvaṇa-kaṭa-āmoda-virakta-madhupa-śrutāḥ
6. These are those songs of the assembly of gods, sung in soft tones, which are heard even by bees who have become indifferent to the fragrant ichor from the temples of Airavata (Indra's elephant).
इयं सा कनकाम्भोजचलद्वैरिञ्चसारसा ।
मन्दाकिनीतटोद्यानविश्रान्तसुरनायका ॥ ७ ॥
iyaṃ sā kanakāmbhojacaladvairiñcasārasā ,
mandākinītaṭodyānaviśrāntasuranāyakā 7
7. iyam sā kanaka-ambhoja-calat-vairiñca-sārasā
mandākinī-taṭa-udyāna-viśrānta-sura-nāyakā
7. iyam sā kanakāmbhoja-calad-vairiñca-sārasā
mandākinī-taṭodyāna-viśrānta-sura-nāyakā
7. This is that Mandakini (river), where golden lotuses sway with Brahmā's swans, and where the leaders of the gods find rest in the gardens along her banks.
एते ते यमचन्द्रेन्द्रसूर्यानलजलानिलाः ।
लोकपालास्तनुद्योतकीर्णदीप्तानलार्चिषः ॥ ८ ॥
ete te yamacandrendrasūryānalajalānilāḥ ,
lokapālāstanudyotakīrṇadīptānalārciṣaḥ 8
8. ete te yamacandrendrasūryānalajalanilāḥ
lokapālāḥ tanudyotakīrṇadīptānalārciṣaḥ
8. ete te yamacandrendrasūryānalajalanilāḥ
lokapālāḥ tanudyotakīrṇadīptānalārciṣaḥ
8. These are those, Yama, Chandra, Indra, Surya, Agni, Varuna, and Vayu – the guardians of the worlds (lokapālāḥ) – whose bodies are radiant with scattered, brilliant fiery glows.
अयं स रणवृत्तान्तहेतिकण्डूयिताननः ।
ऐरावणो रणे दन्तप्रोतदैत्येन्द्रमण्डलः ॥ ९ ॥
ayaṃ sa raṇavṛttāntahetikaṇḍūyitānanaḥ ,
airāvaṇo raṇe dantaprotadaityendramaṇḍalaḥ 9
9. ayam saḥ raṇavṛttāntahetikaṇḍūyitānanaḥ
airāvaṇaḥ raṇe dantaprotadaityendramaṇḍalaḥ
9. ayam saḥ airāvaṇaḥ raṇavṛttāntahetikaṇḍūyitānanaḥ
raṇe dantaprotadaityendramaṇḍalaḥ
9. This is that Airavata, whose face shows an eagerness for weapons due to hearing accounts of war, and whose tusks, in battle, have impaled a host of chief demons.
इमे ते भूतलस्थानाद्व्योम्नि तारकतां गताः ।
वैमानिकाश्चरच्चारुचामीकरमयातपाः ॥ १० ॥
ime te bhūtalasthānādvyomni tārakatāṃ gatāḥ ,
vaimānikāścaraccārucāmīkaramayātapāḥ 10
10. ime te bhūtalasthānāt vyomni tārakatām
gatāḥ vaimānikāḥ caraccārujāmīkaramayātāpāḥ
10. ime te vaimānikāḥ bhūtalasthānāt vyomni
tārakatām gatāḥ caraccārujāmīkaramayātāpāḥ
10. These are those celestial beings (vaimānikāḥ) who, from their earthly dwelling, have ascended to the sky, attaining the state of stars, and whose splendor is like that of beautiful, shimmering gold.
मेरूषलतलास्फालसीकराकीर्णदेवताः ।
एतास्ताः कीर्णमन्दारा गङ्गासलिलवीचयः ॥ ११ ॥
merūṣalatalāsphālasīkarākīrṇadevatāḥ ,
etāstāḥ kīrṇamandārā gaṅgāsalilavīcayaḥ 11
11. merūṣalatalāsfālasīkarākīrṇadevatāḥ etāḥ
tāḥ kīrṇamandārāḥ gaṅgāsalilavīcayaḥ
11. etāḥ tāḥ gaṅgāsalilavīcayaḥ
merūṣalatalāsfālasīkarākīrṇadevatāḥ kīrṇamandārāḥ
11. These are those waves of the Ganga's water, which, by splashing against the surface of Mount Meru, sprinkle the deities with their spray, and which are adorned with scattered Mandara (flowers).
एताः प्रसृतमन्दारमञ्जरीपुञ्जपिञ्जराः ।
दोलालोलाप्सरःश्रेण्यः शक्रोपवनवीथयः ॥ १२ ॥
etāḥ prasṛtamandāramañjarīpuñjapiñjarāḥ ,
dolālolāpsaraḥśreṇyaḥ śakropavanavīthayaḥ 12
12. etāḥ prasṛtamandāramañjarīpuñjapiñjarāḥ
dolālolāpsaraḥśreṇyaḥ śakropavanavīthayaḥ
12. etāḥ śakropavanavīthayaḥ
prasṛtamandāramañjarīpuñjapiñjarāḥ dolālolāpsaraḥśreṇyaḥ
12. These are the avenues of Indra's pleasure-garden, made golden by the clusters of spreading Mandāra blossoms, where rows of swaying, graceful Apsaras move.
इमे ते कुन्दमन्दारमकरन्दसुगन्धयः ।
चन्द्रांशुनिकराकाराः पारिजातसमीरणाः ॥ १३ ॥
ime te kundamandāramakarandasugandhayaḥ ,
candrāṃśunikarākārāḥ pārijātasamīraṇāḥ 13
13. ime te kundamandāramakarandasugandhayaḥ
candrāṃśunikarākārāḥ pārijātasamīraṇāḥ
13. ime te pārijātasamīraṇāḥ
kundamandāramakarandasugandhayaḥ candrāṃśunikarākārāḥ
13. These are those well-known Pārijāta breezes, fragrant with the nectar of jasmine and Mandāra, and resembling masses of moonbeams.
पुष्पकेसरनीहारपटवासरणोत्सुकैः ।
लताङ्गनागणैर्व्याप्तमिदं तन्नन्दनं वनम् ॥ १४ ॥
puṣpakesaranīhārapaṭavāsaraṇotsukaiḥ ,
latāṅganāgaṇairvyāptamidaṃ tannandanaṃ vanam 14
14. puṣpakesaranīhārapaṭavāsaraṇotsukaiḥ
latāṅganāgaṇaiḥ vyāptam idam tat nandanam vanam
14. idam tat nandanam vanam puṣpakesaranīhārapaṭavāsaraṇotsukaiḥ
latāṅganāgaṇaiḥ vyāptam
14. This is that well-known Nandanavana (nandana) forest, pervaded by groups of graceful women, eager to scatter the perfumed powder made of flower pollen and mist.
कान्तगीतरवानन्दप्रनर्तितसुराङ्गनौ ।
इमौ तौ वल्लकीस्निग्धस्वरौ नारदतुम्बुरू ॥ १५ ॥
kāntagītaravānandapranartitasurāṅganau ,
imau tau vallakīsnigdhasvarau nāradatumburū 15
15. kāntagītaravānandapranartitasurāṅganau imau
tau vallakīsnigdhasvarau nāradatumburū
15. imau tau nāradatumburū
kāntagītaravānandapranartitasurāṅganau vallakīsnigdhasvarau
15. These two are those well-known Nārada and Tumburu, who caused the celestial nymphs to dance in delight with the beautiful sound of their songs, and whose voices are sweet like the (vallakī) lute.
इमे ते पुण्यकर्तारो भूरिभूषणभूषिताः ।
व्योमन्युड्डीयमानेषु विमानेषु च संस्थिताः ॥ १६ ॥
ime te puṇyakartāro bhūribhūṣaṇabhūṣitāḥ ,
vyomanyuḍḍīyamāneṣu vimāneṣu ca saṃsthitāḥ 16
16. ime te puṇyakartāraḥ bhūribhūṣaṇabhūṣitāḥ
vyomani uḍḍīyamāṇeṣu vimāneṣu ca saṃsthitāḥ
16. ime te bhūribhūṣaṇabhūṣitāḥ puṇyakartāraḥ
vyomani uḍḍīyamāṇeṣu vimāneṣu ca saṃsthitāḥ
16. These are those virtuous individuals, adorned with abundant ornaments, situated in aerial vehicles (vimānas) that are flying in the sky.
मदमन्मथमत्ताङ्ग्य इमास्ताः सुरयोषितः ।
देवेश्वरं निषेवन्ते वनं वनलता इव ॥ १७ ॥
madamanmathamattāṅgya imāstāḥ surayoṣitaḥ ,
deveśvaraṃ niṣevante vanaṃ vanalatā iva 17
17. madamanmathamattāṅgyaḥ imāḥ tāḥ surayoṣitaḥ
deveśvaraṃ niṣevante vanaṃ vanalatāḥ iva
17. imāḥ tāḥ madamanmathamattāṅgyaḥ surayoṣitaḥ
deveśvaraṃ vanalatāḥ vanaṃ iva niṣevante
17. These are those celestial damsels, whose bodies are intoxicated by exhilaration and love, serving the lord of gods, just as forest creepers embrace a forest.
इन्द्राश्मजालकुसुमाश्चिन्तामणिगुलुच्छकाः ।
कल्पवृक्षा इमे पक्वफलस्तबकदन्तुराः ॥ १८ ॥
indrāśmajālakusumāścintāmaṇigulucchakāḥ ,
kalpavṛkṣā ime pakvaphalastabakadanturāḥ 18
18. indrāśmajālakusumāḥ cintāmaṇigulucchakāḥ
kalpavṛkṣāḥ ime pakvaphalastabakadanturāḥ
18. ime kalpavṛkṣāḥ indrāśmajālakusumāḥ
cintāmaṇigulucchakāḥ pakvaphalastabakadanturāḥ
18. These wish-fulfilling trees (kalpavṛkṣas) have flowers like nets of Indra-gems and clusters of wish-fulfilling gems (cintāmaṇis), bristling with bunches of ripe fruits.
इह तावदिमं शक्रमहमासनसंस्थितम् ।
द्वितीयमिव त्रैलोक्यस्रष्टारमभिवादये ॥ १९ ॥
iha tāvadimaṃ śakramahamāsanasaṃsthitam ,
dvitīyamiva trailokyasraṣṭāramabhivādaye 19
19. iha tāvat imam śakram aham āsanasamsthitam
dvitīyam iva trailokyasraṣṭāram abhivādaye
19. iha tāvat aham āsanasamsthitam dvitīyam
trailokyasraṣṭāram iva imam śakram abhivādaye
19. Here, for now, I salute this Indra, who is seated on his throne and appears like a second creator of the three worlds.
इति संचिन्त्य शुक्रेण मनसैव शचीपतिः ।
तेनाभिवादितस्तत्र द्वितीय इव खे भृगुः ॥ २० ॥
iti saṃcintya śukreṇa manasaiva śacīpatiḥ ,
tenābhivāditastatra dvitīya iva khe bhṛguḥ 20
20. iti saṃcintya śukreṇa manasā eva śacīpatiḥ
tena abhivāditaḥ tatra dvitīyaḥ iva khe bhṛguḥ
20. śacīpatiḥ iti manasā eva śukreṇa saṃcintya
tena abhivāditaḥ tatra bhṛguḥ khe dvitīyaḥ iva
20. Having thus pondered in his mind about Śukra, Indra (Śacīpati) was then greeted by him (Śukra). There, Bhṛgu (Śukra) appeared like a second (celestial being) in the sky.
अथ सादरमुत्थाय शुक्रः शक्रेण पूजितः ।
गृहीतहस्त आनीय समीपमुपवेशितः ॥ २१ ॥
atha sādaramutthāya śukraḥ śakreṇa pūjitaḥ ,
gṛhītahasta ānīya samīpamupaveśitaḥ 21
21. atha sādaram utthāya śukraḥ śakreṇa pūjitaḥ
gṛhīta hastaḥ ānīya samīpam upaveśitaḥ
21. atha śukraḥ sādaram utthāya śakreṇa pūjitaḥ
gṛhītahastaḥ ānīya samīpam upaveśitaḥ
21. Then, Śukra, having respectfully risen, was honored by Indra. With his hand taken (by Indra), he was brought near and seated.
धन्यस्त्वदागमे नाथ स्वर्गोऽयं शुक्र शोभते ।
उष्यतां चिरमेवेह शक्र इत्थमुवाच तम् ॥ २२ ॥
dhanyastvadāgame nātha svargo'yaṃ śukra śobhate ,
uṣyatāṃ cirameveha śakra itthamuvāca tam 22
22. dhanyaḥ tvat āgame nātha svargaḥ ayam śukra śobhate
uṣyatām ciram eva iha śakraḥ ittham uvāca tam
22. śakraḥ tam ittham uvāca nātha śukra tvat-āgame
ayam svargaḥ dhanyaḥ śobhate iha ciram eva uṣyatām
22. Indra thus spoke to him: "O Lord Śukra, this heaven is blessed and shines brightly by your arrival. Please reside here for a very long time."
अथ तत्रोपविश्यासौ भार्गवः शोभिताननः ।
श्रियं जहार शशिनः सकलस्यामलस्य च ॥ २३ ॥
atha tatropaviśyāsau bhārgavaḥ śobhitānanaḥ ,
śriyaṃ jahāra śaśinaḥ sakalasyāmalasya ca 23
23. atha tatra upaviśya asau bhārgavaḥ śobhita ānanaḥ
śriyam jahāra śaśinaḥ sakalasya amalasya ca
23. atha tatra upaviśya śobhita ānanaḥ asau bhārgavaḥ
sakalasya amalasya śaśinaḥ śriyam ca jahāra
23. Then, having sat there, that Bhārgava (Śukra), with his radiant face, eclipsed the splendor of the entire pure moon.
सकलसुरगणाभिवन्दितोऽसौ भृगुतनयः शतमन्युपार्श्वसंस्थः ।
चिरतरमतुलामवाप तुष्टिं नरपतिसत्तमलालनं बभूव ॥ २४ ॥
sakalasuragaṇābhivandito'sau bhṛgutanayaḥ śatamanyupārśvasaṃsthaḥ ,
cirataramatulāmavāpa tuṣṭiṃ narapatisattamalālanaṃ babhūva 24
24. sakalasuragaṇābhivanditaḥ asau
bhṛgutanayaḥ śatamanyupārśvasaṃsthaḥ
cirataram atulām avāpa tuṣṭim
narapatisattamalālanam babhūva
24. sakalasuragaṇābhivanditaḥ śatamanyupārśvasaṃsthaḥ asau bhṛgutanayaḥ cirataram atulām tuṣṭim avāpa.
narapatisattamalālanam babhūva.
24. That son of Bhṛgu (Śukra), who was revered by all hosts of gods and resided beside Indra, experienced incomparable satisfaction for a very long time. He also became the object of adoration from the best of kings.