Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-26

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति निर्णीय दैत्येन्द्रो दामव्यालकटान्विताम् ।
सेनां संप्रेषयामास भूतलं देवनाशिनीम् ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti nirṇīya daityendro dāmavyālakaṭānvitām ,
senāṃ saṃpreṣayāmāsa bhūtalaṃ devanāśinīm 1
1. śrīvasiṣṭha uvāca iti nirṇīya daityendraḥ
dāmavyālakaṭānvitām senām saṃpreṣayāmāsa bhūtalam devanāśinīm
1. śrīvasiṣṭha uvāca iti nirṇīya daityendraḥ
dāmavyālakaṭānvitām devanāśinīm senām bhūtalam saṃpreṣayāmāsa
1. Śrī Vasiṣṭha said: Having thus made his decision, the king of the demons (daitya) dispatched his army, which was accompanied by formidable and fierce demonic hordes, to the earthly realm (bhūtala), an army capable of destroying the gods.
दैत्याः सागरकुञ्जेभ्यः कन्दरेभ्यश्च सायुधाः ।
उदगुर्भीमनिर्ह्लादाः सपक्षगिरिलीलया ॥ २ ॥
daityāḥ sāgarakuñjebhyaḥ kandarebhyaśca sāyudhāḥ ,
udagurbhīmanirhlādāḥ sapakṣagirilīlayā 2
2. daityāḥ sāgarakuñjebhyaḥ kandarebhyaḥ ca
sāyudhāḥ udaguḥ bhīmanirhrādāḥ sapakṣagirilīlayā
2. sāyudhāḥ bhīmanirhrādāḥ daityāḥ sāgarakuñjebhyaḥ
kandarebhyaḥ ca sapakṣagirilīlayā udaguḥ
2. The demons (daitya), armed with weapons, emerged from the ocean's thickets and from caves, letting out terrifying roars, with the ease and playfulness of winged mountains.
रोदसीकोटरं हस्तप्रहारहतभास्करम् ।
दानवाः पूरयामासुर्दामव्यालकटैधिताः ॥ ३ ॥
rodasīkoṭaraṃ hastaprahārahatabhāskaram ,
dānavāḥ pūrayāmāsurdāmavyālakaṭaidhitāḥ 3
3. rodasīkoṭaram hastaprahārahatabhāskaram
dānavāḥ pūrayāmāsuḥ dāmavyālakaṭaiḥ edhitāḥ
3. dāmavyālakaṭaiḥ edhitāḥ dānavāḥ
hastaprahārahatabhāskaram rodasīkoṭaram pūrayāmāsuḥ
3. The dānavas (demons), augmented by formidable and fierce hordes, filled the vast cavity of heaven and earth (rodasīkoṭara), as if the sun itself were being struck down by the force of their presence and blows.
अथोत्तस्थुर्निकुञ्जेभ्यः कन्दरेभ्यः सुराचलात् ।
प्रलयान्त इवाक्षुब्धा भीमाः स्वर्वासिनां गणाः ॥ ४ ॥
athottasthurnikuñjebhyaḥ kandarebhyaḥ surācalāt ,
pralayānta ivākṣubdhā bhīmāḥ svarvāsināṃ gaṇāḥ 4
4. atha uttasthuḥ nikuñjebhyaḥ kandarebhyaḥ surācalāt
pralayāntaḥ iva akṣubdhāḥ bhīmāḥ svarvāsinām gaṇāḥ
4. atha svarvāsinām bhīmāḥ akṣubdhāḥ pralayāntaḥ iva
gaṇāḥ nikuñjebhyaḥ kandarebhyaḥ surācalāt uttasthuḥ
4. Then, from the groves, caves, and the mountain of the gods, terrifying hosts of heaven-dwellers, unagitated as if at the end of a cosmic dissolution (pralaya), rose up.
देवासुरपताकिन्योस्तद्युद्धमभवत्तयोः ।
अकालोल्वणकल्पान्तभीषणं भुवनान्तरे ॥ ५ ॥
devāsurapatākinyostadyuddhamabhavattayoḥ ,
akālolvaṇakalpāntabhīṣaṇaṃ bhuvanāntare 5
5. devasurapatākinyoḥ tat yuddham abhavat tayoḥ
akāloulvaṇakalpāntabhīṣaṇam bhuvanāntare
5. tayoḥ devasurapatākinyoḥ tat yuddham
bhuvanāntare akāloulvaṇakalpāntabhīṣaṇam abhavat
5. That battle, terrifying like a premature and intense cosmic dissolution (kalpānta), took place in the intermediate space between the two sides whose banners bore gods and asuras.
पेतुः प्रलयपर्यस्तचन्द्रार्का इव दीप्तयः ।
शिरांसि कुन्डलोहयोततेजःपीततमांस्यथ ॥ ६ ॥
petuḥ pralayaparyastacandrārkā iva dīptayaḥ ,
śirāṃsi kunḍalohayotatejaḥpītatamāṃsyatha 6
6. petuḥ pralayaparyastacandrārkāḥ iva dīptayaḥ
śirāṃsi kuṇḍalohadyotatejaḥpītatamāṃsi atha
6. atha kuṇḍalohadyotatejaḥpītatamāṃsi śirāṃsi
pralayaparyastacandrārkāḥ iva dīptayaḥ petuḥ
6. Then, heads - whose profound darkness (or shadow) was absorbed by the dazzling brilliance of their earrings - fell, resembling the moon and sun cast down at the time of cosmic dissolution (pralaya).
जुघूर्णुर्भटनिर्मुक्तसिंहनादविराविताः ।
प्रलयानिलसंपूरैः स्फुटहासा इवाद्रयः ॥ ७ ॥
jughūrṇurbhaṭanirmuktasiṃhanādavirāvitāḥ ,
pralayānilasaṃpūraiḥ sphuṭahāsā ivādrayaḥ 7
7. jughūrṇuḥ bhaṭanirmuktasiṃhanādavirāvitāḥ
pralayānilasaṃpūraiḥ sphuṭahāsāḥ iva adrayaḥ
7. bhaṭanirmuktasiṃhanādavirāvitāḥ pralayānilasaṃpūraiḥ
sphuṭahāsāḥ iva adrayaḥ jughūrṇuḥ
7. The mountains trembled, made to resound by the lion-like roars (siṃhanāda) released by the warriors, as if they were bursting into laughter due to the surging gales of cosmic dissolution (pralaya).
रेणुः शैलशिलातुल्यहेतिघातास्तभित्तयः ।
कुलाचलतटाभीरुविश्रान्तहरिमण्डलाः ॥ ८ ॥
reṇuḥ śailaśilātulyahetighātāstabhittayaḥ ,
kulācalataṭābhīruviśrāntaharimaṇḍalāḥ 8
8. reṇuḥ śailaśilātulyahetighātāstabhittayaḥ
kulācalataṭābhīruviśrāntaharimaṇḍalāḥ
8. reṇuḥ śailaśilātulyahetighātāstabhittayaḥ
kulācalataṭābhīruviśrāntaharimaṇḍalāḥ
8. Dust; fragments shattered by blows of weapons resembling mountain rocks; and groups of warriors, having rested fearlessly on the slopes of the chief mountains.
चेरुः परस्पराघातहतहेतिसमुत्थिताः ।
लोलानलकणाःकल्पविशीर्णा इव तारकाः ॥ ९ ॥
ceruḥ parasparāghātahatahetisamutthitāḥ ,
lolānalakaṇāḥkalpaviśīrṇā iva tārakāḥ 9
9. ceruḥ parasparāghātahatahetisamutthitāḥ
lolānalakaṇāḥ kalpa-viśīrṇāḥ iva tārakāḥ
9. lolānalakaṇāḥ parasparāghātahatahetisamutthitāḥ
kalpa-viśīrṇāḥ iva tārakāḥ ceruḥ
9. Flickering fire sparks, which had arisen from weapons shattered by mutual blows, moved about like stars scattered at the end of an eon (kalpa).
विलेसू रक्तमांसौघपूर्णैकार्णवतीरगाः ।
कल्पतालवदुत्ताला वेतालास्तालतालिताः ॥ १० ॥
vilesū raktamāṃsaughapūrṇaikārṇavatīragāḥ ,
kalpatālavaduttālā vetālāstālatālitāḥ 10
10. vilelū raktamāṃsaughapūrṇaikārṇavatīragāḥ
kalpatālavaduttālāḥ vetālāḥ tālatālitāḥ
10. vetālāḥ raktamāṃsaughapūrṇaikārṇavatīragāḥ
kalpatālavaduttālāḥ tālatālitāḥ vilelū
10. The Vetālas, who were formidable like the destructive palm trees at the end of an eon (kalpa) and who reached the shores of the single ocean filled with floods of blood and flesh, gleamed, swaying to a fierce rhythm.
प्रस्फुरद्रुधिरासारशान्तपांसुपयोधरे ।
व्योम्नि हेतिहतक्षुण्णा मौलिकुण्डलकोटयः ॥ ११ ॥
prasphuradrudhirāsāraśāntapāṃsupayodhare ,
vyomni hetihatakṣuṇṇā maulikuṇḍalakoṭayaḥ 11
11. prasphuradrudhirāsāraśāntapāṃsupayodhare
vyomni hetihata-kṣuṇṇāḥ maulikuṇḍalakoṭayaḥ
11. maulikuṇḍalakoṭayaḥ hetihata-kṣuṇṇāḥ
prasphuradrudhirāsāraśāntapāṃsupayodhare vyomni
11. Multitudes of crests and earrings, crushed and struck by weapons, were seen in the sky, which was like a cloud of dust appeased by showers of throbbing blood.
बभूवुर्भास्कराकारैः कल्पभूरुहधारिभिः ।
प्रहारदलिताद्रीन्द्रैर्दैत्यैर्निर्विवरा दिशः ॥ १२ ॥
babhūvurbhāskarākāraiḥ kalpabhūruhadhāribhiḥ ,
prahāradalitādrīndrairdaityairnirvivarā diśaḥ 12
12. babhūvuḥ bhāskarākāraiḥ kalpabhūruhadhāribhiḥ
prahāradalitādrīndraiḥ daityaiḥ nirvivarāḥ diśaḥ
12. daityaiḥ bhāskarākāraiḥ kalpabhūruhadhāribhiḥ
prahāradalitādrīndraiḥ diśaḥ nirvivarāḥ babhūvuḥ
12. The directions became entirely filled, leaving no gaps, by the demons who shone like the sun, carried wish-granting trees, and had crushed great mountains with their powerful blows.
जग्मुर्ज्वलदसिप्रान्तवातपातितभित्तयः ।
कणप्रकरतां शैलाः कल्पाग्निदलिता इव ॥ १३ ॥
jagmurjvaladasiprāntavātapātitabhittayaḥ ,
kaṇaprakaratāṃ śailāḥ kalpāgnidalitā iva 13
13. jagmuḥ jvaladasiprāntavātapātitabhittayaḥ
kaṇaprakaratām śailāḥ kalpāgnidalitāḥ iva
13. jvaladasiprāntavātapātitabhittayaḥ śailāḥ
kalpāgnidalitāḥ iva kaṇaprakaratām jagmuḥ
13. The mountains, whose rock-faces were shattered by the winds generated from the tips of the blazing swords, were reduced to heaps of particles, as if crushed by the fire of the cosmic dissolution (kalpāgni).
देवास्ते च समाजग्मुरश्वमेधैधिता इव ।
असुरानस्त्रविभ्रष्टाञ्जलदानिव वायवः ॥ १४ ॥
devāste ca samājagmuraśvamedhaidhitā iva ,
asurānastravibhraṣṭāñjaladāniva vāyavaḥ 14
14. devāḥ te ca samājagmuḥ aśvamedhaidhitaḥ iva
asurān astravibhraṣṭān jaladān iva vāyavaḥ
14. te devāḥ ca aśvamedhaidhitaḥ iva samājagmuḥ
astravibhraṣṭān asurān vāyavaḥ jaladān iva
14. And those gods assembled, as if strengthened by the Ashvamedha (Vedic ritual), (and dispersed) the Asuras who were shattered by weapons, just as winds scatter rain clouds.
जगृहुस्तानथाक्रम्य जरठासूनिवौतवः ।
तेऽपि ताञ्जगृहुर्मत्तानृक्षारूढानिव द्रुमान् ॥ १५ ॥
jagṛhustānathākramya jaraṭhāsūnivautavaḥ ,
te'pi tāñjagṛhurmattānṛkṣārūḍhāniva drumān 15
15. jagṛhuḥ tān atha ākramya jaraṭhāsūn iva ṛtavaḥ
te api tān jagṛhuḥ mattān ṛkṣārūḍhān iva drumān
15. atha ākramya ṛtavaḥ jaraṭhāsūn iva tān jagṛhuḥ
api te mattān ṛkṣārūḍhān drumān iva tān jagṛhuḥ
15. Then, having attacked, those (gods) seized them (the asuras) as seasons (ṛtavaḥ) seize aged life forces. And they (the asuras) in turn seized those (gods), who were furious, like trees climbed upon by bears.
दोर्वृक्षविलसद्धेतिकुसुमाः शस्त्रपल्लवाः ।
रेजुः सुरासुराः फुल्ला वनलोला इव द्रुमाः ॥ १६ ॥
dorvṛkṣavilasaddhetikusumāḥ śastrapallavāḥ ,
rejuḥ surāsurāḥ phullā vanalolā iva drumāḥ 16
16. dorvṛkṣavilasaddhetikusumāḥ śastrapallavāḥ
rejuḥ surāsurāḥ phullāḥ vanalolāḥ iva drumāḥ
16. surāsurāḥ dorvṛkṣavilasaddhetikusumāḥ
śastrapallavāḥ phullāḥ vanalolāḥ drumāḥ iva rejuḥ
16. With arms like trees, adorned with shining weapon-flowers and weapon-sprouts, the gods and demons shone splendidly, like blossoming trees swaying in a forest.
अन्योन्यं पूरयामासुः शस्त्रपूरैर्दिशो दश ।
वनानि कुसुमव्रातैः सुमेराविव मारुतः ॥ १७ ॥
anyonyaṃ pūrayāmāsuḥ śastrapūrairdiśo daśa ,
vanāni kusumavrātaiḥ sumerāviva mārutaḥ 17
17. anyonyam pūrayām āsuḥ śastrapūraiḥ diśaḥ daśa
vanāni kusumavrātāiḥ sumerau iva mārutaḥ
17. anyonyam diśaḥ daśa śastrapūraiḥ pūrayām āsuḥ
mārutaḥ iva sumerau vanāni kusumavrātāiḥ
17. They attacked each other, filling all ten directions with showers of weapons, just as the wind on Mount Sumeru fills the forests with masses of flowers.
घोरं समभवद्युद्धं देवदानवसेनयोः ।
रोदोरन्ध्रोदुम्बरान्तर्महामशकसंघयोः ॥ १८ ॥
ghoraṃ samabhavadyuddhaṃ devadānavasenayoḥ ,
rodorandhrodumbarāntarmahāmaśakasaṃghayoḥ 18
18. ghoram samabhavat yuddham devadānavasenayoḥ
rodorandhrodumbarāntarmahāmaśakasaṅghayoḥ
18. ghoram yuddham samabhavat devadānavasenayoḥ
rodorandhrodumbarāntarmahāmaśakasaṅghayoḥ
18. A terrible battle took place between the armies of gods and demons, comparable to two great swarms of mosquitoes fighting inside the fruit of an udumbara tree located within the narrow space between heaven and earth.
अथोदपतदुत्तालैर्लोकपालेभमण्डलैः ।
कल्पाभ्रस्फूर्जिताकारो दारुणः समरारवः ॥ १९ ॥
athodapataduttālairlokapālebhamaṇḍalaiḥ ,
kalpābhrasphūrjitākāro dāruṇaḥ samarāravaḥ 19
19. atha udapatat uttālaiḥ lokapālebhamandālaiḥ
kalpābhrasphūrjitākāraḥ dāruṇaḥ samarāravaḥ
19. atha dāruṇaḥ samarāravaḥ kalpābhrasphūrjitākāraḥ
uttālaiḥ lokapālebhamandālaiḥ udapatat
19. Then, from the mighty formations of the Lokapāla elephants, a dreadful battle roar arose, resembling the thunder of doomsday clouds.
पिण्डग्रहेण नभसि भूभागमिव कुट्टिमम् ।
मुष्टिग्राह्यो महामेघमन्थरोदरपीवरः ॥ २० ॥
piṇḍagraheṇa nabhasi bhūbhāgamiva kuṭṭimam ,
muṣṭigrāhyo mahāmeghamantharodarapīvaraḥ 20
20. piṇḍagraheṇa nabhasī bhūbhāgam iva kuṭṭimam
muṣṭigrāhyaḥ mahāmeghamantharodarapīvaraḥ
20. piṇḍagraheṇa nabhasī kuṭṭimam bhūbhāgam iva
muṣṭigrāhyaḥ mahāmeghamantharodarapīvaraḥ
20. The dust cloud, dense enough to be grasped as a mass, made the sky appear like a solid pavement (kuṭṭimam) or a piece of ground. It seemed as if it could be held in a fist, and it was as bulky and swollen-bellied as a huge, slow-moving cloud.
रथसंपातसंपिष्टशस्त्रशैलरटन्नटः ।
त्रुटद्धृदयनिःसत्त्वकर्कशाक्रन्दघर्घरः ॥ २१ ॥
rathasaṃpātasaṃpiṣṭaśastraśailaraṭannaṭaḥ ,
truṭaddhṛdayaniḥsattvakarkaśākrandaghargharaḥ 21
21. rathasaṃpātasaṃpiṣṭaśastraśailaraṭannataḥ
truṭaddhṛdayaniḥsattvakarkaśākrandaghargharaḥ
21. rathasaṃpātasaṃpiṣṭaśastraśailaraṭannataḥ
truṭaddhṛdayaniḥsattvakarkaśākrandaghargharaḥ
21. It was marked by the shriek and roar, like actors, of weapons and rocks crushed by colliding chariots, and by the rough, rattling gurgle of harsh cries from hearts breaking and spirits utterly departing.
प्रलयप्रत्ययोल्लासिकल्पान्तारावबृंहणः ।
द्वादशादित्यसंघट्टद्रवत्काञ्चनपर्वतः ॥ २२ ॥
pralayapratyayollāsikalpāntārāvabṛṃhaṇaḥ ,
dvādaśādityasaṃghaṭṭadravatkāñcanaparvataḥ 22
22. pralayapratyayollāsikalpāntārāvabṛṃhaṇaḥ
dvādaśādityasaṃghaṭṭadravatkāñcanaparvataḥ
22. pralayapratyayollāsikalpāntārāvabṛṃhaṇaḥ
dvādaśādityasaṃghaṭṭadravatkāñcanaparvataḥ
22. It amplified with the roar of the cosmic dissolution (kalpānta), reveling in the certainty of destruction (pralaya). It resembled a golden mountain melting from the combined heat of twelve suns.
ब्रह्माण्डकुण्डसंघट्टात्परावृत्त्या च निर्गतः ।
महास्रोतःपयःपूरः सत्त्वाहत इवाकरः ॥ २३ ॥
brahmāṇḍakuṇḍasaṃghaṭṭātparāvṛttyā ca nirgataḥ ,
mahāsrotaḥpayaḥpūraḥ sattvāhata ivākaraḥ 23
23. brahmaṇḍakuṇḍasaṃghaṭṭāt parāvṛtyā ca nirgataḥ
mahāsrotaḥpayaḥpūraḥ sattvāhataḥ iva ākaraḥ
23. brahmaṇḍakuṇḍasaṃghaṭṭāt parāvṛtyā ca nirgataḥ
mahāsrotaḥpayaḥpūraḥ sattvāhataḥ iva ākaraḥ
23. From the collision of the cosmic egg-like basins, a great flood of water surged forth, then recoiled, like a mine that has been struck and its vital essence (sattva) extracted.
चञ्चत्सपक्षशैलेन्द्रपक्षपातचलद्ध्वनिः ।
कठिनापूरणोद्धूतस्फुटच्छैलेन्द्रकन्दरः ॥ २४ ॥
cañcatsapakṣaśailendrapakṣapātacaladdhvaniḥ ,
kaṭhināpūraṇoddhūtasphuṭacchailendrakandaraḥ 24
24. cañcatsapakṣaśailendrapakṣapātacaladdhvaniḥ
kaṭhināpūraṇoddhūtasphuṭacchailendrakandaraḥ
24. cañcatsapakṣaśailendrapakṣapātacaladdhvaniḥ
kaṭhināpūraṇoddhūtasphuṭacchailendrakandaraḥ
24. He whose sound was a trembling roar, arising from the movement caused by the falling wings of soaring, winged great mountains, and whose great mountain caves were split open, agitated by the intense reverberation.
मन्दरोद्धतदुग्धाब्धिसंक्षोभसदृशाङ्गकः ।
रतिश्रुद्धुंघुमास्फोटघटितद्वीपजन्तुभूः ॥ २५ ॥
mandaroddhatadugdhābdhisaṃkṣobhasadṛśāṅgakaḥ ,
ratiśruddhuṃghumāsphoṭaghaṭitadvīpajantubhūḥ 25
25. mandaroddhatadugdhābdisaṃkṣobhasadṛśāṅgakaḥ
ratiśruddhuṃghumāsphoṭaghaṭitadvīpajantubhūḥ
25. mandaroddhatadugdhābdisaṃkṣobhasadṛśāṅgakaḥ
ratiśruddhuṃghumāsphoṭaghaṭitadvīpajantubhūḥ
25. He whose form was like the agitation of the milk ocean stirred by Mount Mandara, and whose rumbling roar, renowned for its speed, caused the land of island creatures to be shaken.
सेनयोः क्षुब्धयोरासीद्युद्धमुद्धतदानवम् ।
निष्पिष्टनगरग्रामगिरिकाननमानवम् ॥ २६ ॥
senayoḥ kṣubdhayorāsīdyuddhamuddhatadānavam ,
niṣpiṣṭanagaragrāmagirikānanamānavam 26
26. senayoḥ kṣubdhayoḥ āsīt yuddham uddhatadānavam
niṣpiṣṭanagaragrāmagirikananamānavam
26. kṣubdhayoḥ senayoḥ uddhatadānavam
niṣpiṣṭanagaragrāmagirikananamānavam yuddham āsīt
26. A battle (yuddha), involving fierce demons, occurred between the two agitated armies, which crushed cities, villages, mountains, forests, and humans.
महाहेतिशतच्छिन्नदानवाचलपूर्णदिक् ।
अन्योन्याहतहेत्यादिचूर्णपूर्णाम्बरोदरम् ॥ २७ ॥
mahāhetiśatacchinnadānavācalapūrṇadik ,
anyonyāhatahetyādicūrṇapūrṇāmbarodaram 27
27. mahāhetiśatacchinnadānavācalapūrṇadik
anyonyāhatahetyādicūrṇapūrṇāmbarodaram
27. mahāhetiśatacchinnadānavācalapūrṇadik
anyonyāhatahetyādicūrṇapūrṇāmbarodaram
27. That battle whose directions were filled by demon-mountains shattered by hundreds of great weapons, and whose interior of the sky was completely filled with dust from mutually struck weapons and other objects.
भुशुण्डीमण्डलास्फोटस्फुटन्मेरुशिरःशतम् ।
शरमारुतनिर्लूनदैत्यदेवमुखाम्बुजम् ॥ २८ ॥
bhuśuṇḍīmaṇḍalāsphoṭasphuṭanmeruśiraḥśatam ,
śaramārutanirlūnadaityadevamukhāmbujam 28
28. bhuśuṇḍīmaṇḍalāsphoṭasphuṭanmeruśiraḥśatam
śaramārutanirlūnadaityadevamukhāmbujam
28. bhuśuṇḍīmaṇḍalāsphoṭasphuṭanmeruśiraḥśatam
śaramārutanirlūnadaityadevamukhāmbujam
28. Where a hundred peaks of Mount Meru are splitting due to the explosive impact of masses of missiles, and where the lotus-like faces of both demons and gods are severed by the wind-like force of arrows.
चक्रावर्तशतभ्रान्तदेवदैत्यजरत्तणम् ।
सेनाप्रहारकल्लोलवलनावलिताम्बरम् ॥ २९ ॥
cakrāvartaśatabhrāntadevadaityajarattaṇam ,
senāprahārakallolavalanāvalitāmbaram 29
29. cakrāvartaśatabhrāntadevadaityajarattaṇam
senāprahārakallolavalanāvalitāmbaram
29. cakrāvartaśatabhrāntadevadaityajarattaṇam
senāprahārakallolavalanāvalitāmbaram
29. Where hundreds of gods and demons are whirled around like decaying straw in a hundred discus-like eddies, and where the sky is enveloped and agitated by the surging waves of the army's attacks.
हेत्युग्रवातनिष्पिष्टपतद्वैमानिकव्रजम् ।
अस्त्रोदिताब्धिवार्योघप्लावितव्योमपत्तनम् ॥ ३० ॥
hetyugravātaniṣpiṣṭapatadvaimānikavrajam ,
astroditābdhivāryoghaplāvitavyomapattanam 30
30. hetyugravātaniṣpiṣṭapatadvaimānikavrajat
astroditābdhivāryoghaplāvitavyomapattanam
30. hetyugravātaniṣpiṣṭapatadvaimānikavrajat
astroditābdhivāryoghaplāvitavyomapattanam
30. Where multitudes of falling celestial beings are crushed by fierce weapon-winds, and where the sky-cities are submerged by torrents of water like an ocean, generated by weapons.
वहन्महास्त्रपातासिशूलशक्तिनदीशतम् ।
शैलपक्षोद्भटास्फोटलुठद्ब्रह्माण्डमण्डपम् ॥ ३१ ॥
vahanmahāstrapātāsiśūlaśaktinadīśatam ,
śailapakṣodbhaṭāsphoṭaluṭhadbrahmāṇḍamaṇḍapam 31
31. vahanmahāstrapātāsiśūlaśaktinadīśatam
śailapakṣodbhaṭāsphoṭaluṭhadbrahmāṇḍamaṇḍapam
31. vahanmahāstrapātāsiśūlaśaktinadīśatam
śailapakṣodbhaṭāsphoṭaluṭhadbrahmāṇḍamaṇḍapam
31. Bearing hundreds of rivers formed by the impact of great missiles, swords, spears, and darts (śakti), and where the pavilion of the universe (brahmāṇḍa) is tumbling from the formidable explosions of mountain-wings.
दैत्यपार्ष्णिप्रहारौघपतल्लोकेशपत्तनम् ।
नारीहलहलारावरणत्कङ्कणमन्दिरम् ॥ ३२ ॥
daityapārṣṇiprahāraughapatallokeśapattanam ,
nārīhalahalārāvaraṇatkaṅkaṇamandiram 32
32. daityapārṣṇiprahāraughapatallokeśapattanam
nārīhalhalārāvaraṇatkaṅkaṇamandiram
32. daityapārṣṇiprahāraughapatallokeśapattanam
nārīhalhalārāvaraṇatkaṅkaṇamandiram
32. A place where the cities of the lords of the worlds collapsed under the multitudinous heel-strikes of demons, and where the dwellings resonated with the clamorous ringing of women's bracelets.
लुठद्दैत्यवलोद्भूतमत्तास्रौघजलान्वितम् ।
रक्तधौतनरौघोग्रमुक्तनादद्रवज्जनम् ॥ ३३ ॥
luṭhaddaityavalodbhūtamattāsraughajalānvitam ,
raktadhautanaraughogramuktanādadravajjanam 33
33. luṭhaddaityavalodbhūtamattāsraughajalānvitam
raktadhautanaraughogramuktanādadravajanam
33. luṭhaddaityavalodbhūtamattāsraughajalānvitam
raktadhautanaraughogramuktanādadravajanam
33. A place filled with water-like floods of profuse blood, gushing forth from the rolling armies of demons; and where people fled, a multitude of blood-drenched men uttering terrible cries.
लोकपानीकपाम्भोजच्छन्नाच्छन्नयमान्वितम् ।
पुनः सुरासुरैर्घातैर्दृष्टसैन्यकुलाकुलम् ॥ ३४ ॥
lokapānīkapāmbhojacchannācchannayamānvitam ,
punaḥ surāsurairghātairdṛṣṭasainyakulākulam 34
34. lokapālānīkapāmbhojacchannācchannayamānvitam
punaḥ surāsuraiḥ ghātaiḥ dṛṣṭasainyakulākulam
34. lokapālānīkapāmbhojacchannācchannayamānvitam
punaḥ surāsuraiḥ ghātaiḥ dṛṣṭasainyakulākulam
34. A place accompanied by Yama, sometimes visible, sometimes hidden, amidst the lotus-like (bodies) of the army chiefs of the Lokapalas, some covered and some uncovered; where, again, the multitudes of armies were seen in turmoil from the blows of gods and demons.
सपक्षपर्वताकारदानवाद्रिगमागमैः ।
वहच्छवशवाशब्दभूरिभाङ्कारभीषणम् ॥ ३५ ॥
sapakṣaparvatākāradānavādrigamāgamaiḥ ,
vahacchavaśavāśabdabhūribhāṅkārabhīṣaṇam 35
35. sapakṣaparvatākāradānavādrigamāgamaiḥ
vahacchavaśavāśabdabhūribhāṅkārabhīṣaṇam
35. sapakṣaparvatākāradānavādrigamāgamaiḥ
vahacchavaśavāśabdabhūribhāṅkārabhīṣaṇam
35. A place made terrifying by the abundant booming and the clamor of moving corpses, resulting from the comings and goings of mountain-like demons resembling winged mountains.
आयुधाग्रविभिन्नोग्रदैत्यपर्वतनिर्झरैः ।
रक्तैररुणिताशेषवसुधार्णवपर्वतम् ॥ ३६ ॥
āyudhāgravibhinnogradaityaparvatanirjharaiḥ ,
raktairaruṇitāśeṣavasudhārṇavaparvatam 36
36. āyudhāgra-vibhinna-ugra-daitya-parvata-nirjharaiḥ
raktaiḥ aruṇita-aśeṣa-vasudhā-arṇava-parvatam
36. aruṇita-aśeṣa-vasudhā-arṇava-parvatam
āyudhāgra-vibhinna-ugra-daitya-parvata-nirjharaiḥ raktaiḥ
36. That [scene] where fierce, mountain-like demons, split by weapon-tips, create waterfalls of blood, and where, by blood, the entire earth, oceans, and mountains are crimsoned.
उत्सन्नराष्ट्रनगरविपिनग्रामगह्वरम् ।
धृतासंख्यासुरेभाश्वमनुष्यशवपर्वतम् ॥ ३७ ॥
utsannarāṣṭranagaravipinagrāmagahvaram ,
dhṛtāsaṃkhyāsurebhāśvamanuṣyaśavaparvatam 37
37. utsanna-rāṣṭra-nagara-vipina-grāma-gahvaram
dhṛta-asaṅkhya-asura-ibha-aśva-manuṣya-śava-parvatam
37. utsanna-rāṣṭra-nagara-vipina-grāma-gahvaram
dhṛta-asaṅkhya-asura-ibha-aśva-manuṣya-śava-parvatam
37. That [scene] where kingdoms, cities, forests, and villages have been utterly destroyed and left as desolate ruins, and which contains countless mountains of corpses of demons, elephants, horses, and humans.
सुतालोत्तालनाराचराजिरोचितवारणम् ।
मुष्टिप्रहारपिष्टांसमत्तैरावणवारणम् ॥ ३८ ॥
sutālottālanārācarājirocitavāraṇam ,
muṣṭiprahārapiṣṭāṃsamattairāvaṇavāraṇam 38
38. su-tāla-uttāla-nārāca-rāji-rocita-vāraṇam
muṣṭi-prahāra-piṣṭa-aṃsa-matta-airāvaṇa-vāraṇam
38. su-tāla-uttāla-nārāca-rāji-rocita-vāraṇam
muṣṭi-prahāra-piṣṭa-aṃsa-matta-airāvaṇa-vāraṇam
38. That [scene] where elephants are pierced by lines of extremely strong, well-aimed iron arrows, and where the shoulders of infuriated Airāvata-like elephants are crushed by fist-blows.
कल्पाभ्रपटलासारधारादलितपर्वतम् ।
महाशनिविनिष्पेषपिष्टोड्डीनकुलाचलम् ॥ ३९ ॥
kalpābhrapaṭalāsāradhārādalitaparvatam ,
mahāśaniviniṣpeṣapiṣṭoḍḍīnakulācalam 39
39. kalpa-abhra-paṭala-āsāra-dhārā-dalita-parvatam
mahā-aśani-vinispṣeṣa-piṣṭa-uḍḍīna-kulācalam
39. kalpa-abhra-paṭala-āsāra-dhārā-dalita-parvatam
mahā-aśani-vinispṣeṣa-piṣṭa-uḍḍīna-kulācalam
39. That [scene] where mountains are split by torrents of incessant showers from masses of cosmic dissolution clouds, and where the traditional, principal mountains are crushed and scattered by the pounding impact of great thunderbolts.
कुपिताग्निज्वलज्ज्वालाजालज्वलितदानवम् ।
एकाञ्जलिपुटानीतसमुद्रोत्सादितानलम् ॥ ४० ॥
kupitāgnijvalajjvālājālajvalitadānavam ,
ekāñjalipuṭānītasamudrotsāditānalam 40
40. kupitāgni-jvalajjvālā-jālajvalita-dānavam
ekāñjalipuṭānīta-samudrotsāditānalam
40. kupitāgni-jvalajjvālā-jālajvalita-dānavam
ekāñjalipuṭānīta-samudrotsāditānalam
40. Him who caused demons to be consumed by a multitude of blazing flames from an enraged fire, and who, with a single cupped hand, brought the ocean and thereby extinguished the fire.
चण्डदैत्यातिसंभारशिलीकृतमहाज्वलम् ।
वनव्यूहेन्धनाग्न्यर्चिर्द्राविताम्बुशिलोच्चयम् ॥ ४१ ॥
caṇḍadaityātisaṃbhāraśilīkṛtamahājvalam ,
vanavyūhendhanāgnyarcirdrāvitāmbuśiloccayam 41
41. caṇḍadaityātisambhāraśilīkṛtamahājvalam
vanavyūhendhanāgnyarcir-drāvitāmbuśiloccayam
41. caṇḍadaityātisambhāraśilīkṛtamahājvalam
vanavyūhendhanāgnyarcir-drāvitāmbuśiloccayam
41. Him whose great flame was sharpened into missile-like projectiles by the vast throngs of fierce demons, and whose fiery rays, fueled by massed forests, melted both mountains and water.
अस्त्रनिर्मितदुर्वारतमःकल्पान्तरात्रिकम् ।
मायासूर्यगणोद्द्योतैः पीतातनुतमःपटम् ॥ ४२ ॥
astranirmitadurvāratamaḥkalpāntarātrikam ,
māyāsūryagaṇoddyotaiḥ pītātanutamaḥpaṭam 42
42. astranirmitadurvāratamaḥkalpāntarātrikam
māyāsūryagaṇoddyotaiḥ pītātanutamaḥpaṭam
42. astranirmitadurvāratamaḥkalpāntarātrikam
māyāsūryagaṇoddyotaiḥ pītātanutamaḥpaṭam
42. Him who, by means of his weapons (astra), generated an irresistible darkness akin to the night of cosmic dissolution (kalpānta), and whose expansive veil of darkness was then swallowed by the brilliant radiance of a multitude of illusory suns (māyā-sūrya).
मायाग्निवर्षनिष्पीतकलाभ्रघनवर्षणम् ।
ससीत्काराग्निवमनशस्त्रसंघट्टवर्षणम् ॥ ४३ ॥
māyāgnivarṣaniṣpītakalābhraghanavarṣaṇam ,
sasītkārāgnivamanaśastrasaṃghaṭṭavarṣaṇam 43
43. māyāgnivarṣaniṣpītakalābhra-ghana-varṣaṇam
sasītkārāgnivamanaśastrasaṅghaṭṭavarṣaṇam
43. māyāgnivarṣaniṣpītakalābhra-ghana-varṣaṇam
sasītkārāgnivamanaśastrasaṅghaṭṭavarṣaṇam
43. Him who, by a shower of illusory fire (māyā-agni), completely absorbed the downpour of dense, fragment-like clouds, and whose showering of clashing weapons emitted fire with a hissing sound.
वज्रवर्षास्त्रनिर्धूतशैलवर्षास्त्रसंभ्रमम् ।
निद्राबोधास्त्रयुद्धाढ्यं संघर्षावग्रहाश्रयम् ॥ ४४ ॥
vajravarṣāstranirdhūtaśailavarṣāstrasaṃbhramam ,
nidrābodhāstrayuddhāḍhyaṃ saṃgharṣāvagrahāśrayam 44
44. vajravarṣāstranirdhūtaśailavarṣāstrasaṃbhramam
nidrābodhāstrayuddhāḍhyam saṃgharṣāvagrahāśrayam
44. vajravarṣāstranirdhūtaśailavarṣāstrasaṃbhramam
nidrābodhāstrayuddhāḍhyam saṃgharṣāvagrahāśrayam
44. This (battle/situation) was characterized by the bewilderment created when mountain-showering weapons were dispelled by thunderbolt-showering weapons; it was replete with battles fought with sleep-and-awakening weapons; and it was a site of intense conflict and obstruction.
वहत्क्रकचवृक्षास्त्रं जलाग्न्यस्मरणान्धितम् ।
ब्रह्मास्त्रयुद्धविषमं तमस्तेजोस्त्रसारितम् ॥ ४५ ॥
vahatkrakacavṛkṣāstraṃ jalāgnyasmaraṇāndhitam ,
brahmāstrayuddhaviṣamaṃ tamastejostrasāritam 45
45. vahatkrakaśavṛkṣāstram jalāgnyasmaraṇāndhitam
brahmāstrayuddhāviṣamam tamastejo'strasāritam
45. vahatkrakaśavṛkṣāstram jalāgnyasmaraṇāndhitam
brahmāstrayuddhāviṣamam tamastejo'strasāritam
45. It wielded weapons that showered saws and trees; caused blindness through the forgetting of water and fire; was perilous due to battles involving the brahmastra (divine weapon); and featured darkness dispelled by weapons of light.
अस्त्रोद्गीर्णायुधानीकनीरन्ध्रसकलाम्बरम् ।
शिलावर्षास्त्रदलितं वह्निवर्षास्त्रभासुरम् ॥ ४६ ॥
astrodgīrṇāyudhānīkanīrandhrasakalāmbaram ,
śilāvarṣāstradalitaṃ vahnivarṣāstrabhāsuram 46
46. astrodgīrṇāyudhānīkanīrandhrasakalāmbaram
śilāvarṣāstradalitam vahnivarṣāstrabhāsuram
46. astrodgīrṇāyudhānīkanīrandhrasakalāmbaram
śilāvarṣāstradalitam vahnivarṣāstrabhāsuram
46. It was (a scene) where the entire sky was densely packed with multitudes of weapons discharged by astras; it was shattered by weapons showering rocks; and it blazed with weapons showering fire.
पताकास्पृष्टशशिकैश्चक्रचीत्कारगर्जितैः ।
मुहूर्तेन रथैर्लङ्घितोदयास्तमयाचलम् ॥ ४७ ॥
patākāspṛṣṭaśaśikaiścakracītkāragarjitaiḥ ,
muhūrtena rathairlaṅghitodayāstamayācalam 47
47. patākāspṛṣṭaśaśikaiḥ cakracītkārgarjitaiḥ
muhūrtena rathaiḥ laṅghitodayāstamayācalam
47. muhūrtena rathaiḥ patākāspṛṣṭaśaśikaiḥ
cakracītkārgarjitaiḥ laṅghitodayāstamayācalam
47. It was (a battlefield/scene) where, in a moment, the chariots, with flags touching the moon and with the creaking and roaring of their wheels, traversed the mountains marking the sunrise and sunset.
वज्रप्रहाराविरतम्रियमाणमहासुरम् ।
शुक्रामरमहाविद्याजीवमानमहासुरम् ॥ ४८ ॥
vajraprahārāviratamriyamāṇamahāsuram ,
śukrāmaramahāvidyājīvamānamahāsuram 48
48. vajraprahārāviratamriyamāṇamahāsuram
śukrāmaramahāvidyājīvamānamahāsuram
48. (saḥ) vajraprahārāviratamriyamāṇamahāsuram
śukrāmaramahāvidyājīvamānamahāsuram
48. Describing the great demon (mahāsura), who is continuously dying from thunderbolt strikes, yet simultaneously being kept alive by the great knowledge (mahāvidyā) of Shukra, the preceptor of the demons.
विद्रवद्देवसंघातं जयप्रोड्डामरामरम् ।
शुभग्रहमहाकेतुमालिकानामितस्ततः ॥ ४९ ॥
vidravaddevasaṃghātaṃ jayaproḍḍāmarāmaram ,
śubhagrahamahāketumālikānāmitastataḥ 49
49. vidravat devasaṅghātam jayaproḍḍāmaram
śubhagrahamahāketumālikānām itastataḥ
49. (saḥ) devasaṅghātam vidravat,
jayaproḍḍāmaram,
śubhagrahamahāketumālikānām itastataḥ
49. Describing the demon, who is causing the multitude of gods to flee, and is terrifying with victorious roars; (appearing) here and there like garlands of auspicious planets and great comets.
उत्पातमङ्गलौघानां बुद्धेरुद्धरकन्धरम् ।
साद्रिखोर्वीसमुद्रद्युजगद्रुधिरवारिधि ॥ ५० ॥
utpātamaṅgalaughānāṃ buddheruddharakandharam ,
sādrikhorvīsamudradyujagadrudhiravāridhi 50
50. utpātamaṅgalaughānām buddheḥ uddharakandharam
sādrikhōrvīsamudradyujagadrudhiravāridhim
50. (saḥ) utpātamaṅgalaughānām,
buddheḥ uddharakandharam,
sādrikhōrvīsamudradyujagadrudhiravāridhim
50. Describing the demon, who is surrounded by floods of omens both calamitous and auspicious, whose neck is haughtily raised due to his intellect; (he has created) an ocean of blood from the mountains, sky, earth, and all worlds.
फुल्लैककिंशुकवनं कुर्वद्दुर्वारवैरतः ।
पर्वतप्रतिमासंख्यं शवपूर्णमहार्णवम् ॥ ५१ ॥
phullaikakiṃśukavanaṃ kurvaddurvāravairataḥ ,
parvatapratimāsaṃkhyaṃ śavapūrṇamahārṇavam 51
51. phullaika-kiṃśukavanam kurvat durvāravairataḥ
parvatapratimāsaṃkhyam śavapūrṇamahārṇavam
51. (saḥ) durvāravairataḥ phullaika-kiṃśukavanam
kurvat parvatapratimāsaṃkhyam śavapūrṇamahārṇavam
51. Describing the demon, who is transforming the battlefield into a forest of fully bloomed kiṃśuka trees (red from carnage) through irresistible hostility, and creating a great ocean filled with corpses as numerous as mountains.
समग्रतरुशाखाग्रलम्बलोलमहाशवम् ।
दीप्यमानैः स्ववातार्तैः पक्षपुष्पैर्लसत्फलैः ॥ ५२ ॥
samagrataruśākhāgralambalolamahāśavam ,
dīpyamānaiḥ svavātārtaiḥ pakṣapuṣpairlasatphalaiḥ 52
52. samagra-taru-śākhā-agra-lamba-lola-mahāśavam
dīpyamānaiḥ sva-vāta-ārtaiḥ pakṣa-puṣpaiḥ lasat-phalaiḥ
52. samagra-taru-śākhā-agra-lamba-lola-mahāśavam
dīpyamānaiḥ sva-vāta-ārtaiḥ pakṣa-puṣpaiḥ lasat-phalaiḥ
52. Characterized by a huge, swaying corpse hanging from the tips of all tree branches, and by shining, flower-like wings agitated by their own wind, and with gleaming fruits.
तालोत्तालैः शरव्रातवनैर्व्याप्तनभस्थलम् ।
पर्वतप्रतिमासंख्यकबन्धशतबाहुभिः ॥ ५३ ॥
tālottālaiḥ śaravrātavanairvyāptanabhasthalam ,
parvatapratimāsaṃkhyakabandhaśatabāhubhiḥ 53
53. tāla-uttālaiḥ śara-vrāta-vanaiḥ vyāpta-nabhaḥ-sthalam
parvata-pratimā-saṃkhyaka-bandha-śata-bāhubhiḥ
53. vyāpta-nabhaḥ-sthalam tāla-uttālaiḥ śara-vrāta-vanaiḥ
parvata-pratimā-saṃkhyaka-bandha-śata-bāhubhiḥ
53. Characterized by a sky-region pervaded by forests of arrows and towering palm trees, and by hundreds of arms, massive as mountains and numerous as bound captives.
नृत्यद्भिः पातिताम्भोदविमानसुरतारकम् ।
शरशक्तिगदाप्रासपट्टिशप्रोतपर्वतम् ॥ ५४ ॥
nṛtyadbhiḥ pātitāmbhodavimānasuratārakam ,
śaraśaktigadāprāsapaṭṭiśaprotaparvatam 54
54. nṛtyadbhiḥ pātita-ambhoda-vimāna-sura-tārakam
śara-śakti-gadā-prāsa-paṭṭiśa-prota-parvatam
54. nṛtyadbhiḥ pātita-ambhoda-vimāna-sura-tārakam
śara-śakti-gadā-prāsa-paṭṭiśa-prota-parvatam
54. Characterized by dancing beings which have brought down clouds, celestial chariots, and stars, and by mountains pierced by arrows, spears (śakti), maces, javelins, and paṭṭiśa swords.
लोकसप्तकविभ्रष्टकुड्यखण्डचिताम्बरम् ।
अनारतरसन्मत्तकल्पाभ्रदृढदुन्दुभि ॥ ५५ ॥
lokasaptakavibhraṣṭakuḍyakhaṇḍacitāmbaram ,
anāratarasanmattakalpābhradṛḍhadundubhi 55
55. loka-saptaka-vibhraṣṭa-kuḍya-khaṇḍa-cita-ambaram
anārata-rasat-matta-kalpa-abhrā-dṛḍha-dundubhi
55. loka-saptaka-vibhraṣṭa-kuḍya-khaṇḍa-cita-ambaram
anārata-rasat-matta-kalpa-abhrā-dṛḍha-dundubhi
55. Characterized by a sky covered with scattered fragments of walls from the seven worlds, and by firm drums continually roaring like intoxicated doomsday clouds.
एवं शब्दशतोन्नादपातालतलवारणम् ।
विनायककराकृष्टदीर्घदानवपर्वतम् ॥ ५६ ॥
evaṃ śabdaśatonnādapātālatalavāraṇam ,
vināyakakarākṛṣṭadīrghadānavaparvatam 56
56. evam śabdaśatounnādapātālatalavāraṇam
vināyakakarākṛṣṭadīrghadānavaparvatam
56. evam śabdaśatounnādapātālatalavāraṇam
vināyakakarākṛṣṭadīrghadānavaparvatam
56. Thus, (that which was) obstructing the depths of the netherworld with the roar of hundreds of sounds, and (that which was) characterized by great demon-mountains pulled by the hands of Vināyaka.
एकदिक्करनिष्पन्दसिद्धसाध्यमरुद्गणम् ।
पलायमानगन्धर्वकिन्नरामरचारणम् ॥ ५७ ॥
ekadikkaraniṣpandasiddhasādhyamarudgaṇam ,
palāyamānagandharvakinnarāmaracāraṇam 57
57. ekadikkaraniṣpandasiddhasādhyamarudgaṇam
palāyamānagandharvakinnarāmaracāraṇam
57. ekadikkaraniṣpandasiddhasādhyamarudgaṇam
palāyamānagandharvakinnarāmaracāraṇam
57. (That which was) characterized by groups of Siddhas, Sādhyas, and Maruts standing motionless in one direction, and (that which had) Gandharvas, Kinnaras, gods, and Cāraṇas fleeing.
वघुरशनिनिपातखण्डिताङ्गा दलितशिलाशकलाः ककुम्मुखेषु ।
प्रलयसमयसूचकाः सुराणां सुरतरुघर्घरघस्मराः समीराः ॥ ५८ ॥
vaghuraśaninipātakhaṇḍitāṅgā dalitaśilāśakalāḥ kakummukheṣu ,
pralayasamayasūcakāḥ surāṇāṃ suratarughargharaghasmarāḥ samīrāḥ 58
58. vadhūḥ aśaninipātakhaṇḍitāṅgāḥ
dalitaśilāśakalāḥ kakubmukheṣu
pralayasamayasūcakāḥ surāṇām
suratarughargharaghismarāḥ samīrāḥ
58. vadhūḥ aśaninipātakhaṇḍitāṅgāḥ
dalitaśilāśakalāḥ kakubmukheṣu
surāṇām pralayasamayasūcakāḥ
suratarughargharaghismarāḥ samīrāḥ
58. Women with limbs shattered by thunderbolt strikes, and splintered rock fragments in the faces of the directions (kakub-mukheṣu); these are the effects of the winds, which indicate the time of dissolution for the gods and consume the rustling sound of the celestial trees.