Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-5, chapter-32

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
प्रियङ्गुपटलैः पाटैः पाटलैर्धातुपाटलैः ।
आम्रैराम्रातकैर्गव्यैर्हरीतकबिभीतकैः ॥ १३ ॥
priyaṅgupaṭalaiḥ pāṭaiḥ pāṭalairdhātupāṭalaiḥ ,
āmrairāmrātakairgavyairharītakabibhītakaiḥ 13
13. priyaṅgu-paṭalaiḥ pāṭaiḥ pāṭalaiḥ dhātu-pāṭalaiḥ
āmraiḥ āmrātakaiḥ gavyaiḥ harītaka-bibhītakaiḥ
13. priyaṅgu-paṭalaiḥ pāṭaiḥ pāṭalaiḥ dhātu-pāṭalaiḥ
āmraiḥ āmrātakaiḥ gavyaiḥ harītaka-bibhītakaiḥ
13. With clusters of priyaṅgu, with pale-red flowers, with rose-colored flowers, with mineral-red substances, with mangoes, with hog plums, with cow products, and with haritaki and bibhitaki.
शालतालतमालानां लताकुसुमपल्लवैः ।
कोमलैः कलिकाजालैः सहकारैः सकुङ्कुमैः ॥ १४ ॥
śālatālatamālānāṃ latākusumapallavaiḥ ,
komalaiḥ kalikājālaiḥ sahakāraiḥ sakuṅkumaiḥ 14
14. śālatālatamālānām latākusumapallavaiḥ
komalaiḥ kalikājālaiḥ sahakāraiḥ sakuṅkumaiḥ
14. śālatālatamālānām latākusumapallavaiḥ
komalaiḥ kalikājālaiḥ sahakāraiḥ sakuṅkumaiḥ
14. With the vines, flowers, and tender shoots of śāla, tāla, and tamāla trees; with soft clusters of buds, with mangoes, and with saffron.
केतकैः शतपत्रैश्च तथैलामञ्जरीगणैः ।
सर्वसौन्दर्यसंमानैः स्वयमात्मार्पणैरपि ॥ १५ ॥
ketakaiḥ śatapatraiśca tathailāmañjarīgaṇaiḥ ,
sarvasaundaryasaṃmānaiḥ svayamātmārpaṇairapi 15
15. ketakaiḥ śatapatraiḥ ca tathā elāmañjarīgaṇaiḥ
sarvasaundaryasaṃmānaiḥ svayam ātma-arpaṇaiḥ api
15. ketakaiḥ ca śatapatraiḥ tathā elāmañjarīgaṇaiḥ
sarvasaundaryasaṃmānaiḥ svayam ātma-arpaṇaiḥ api
15. With ketaka flowers, and with lotuses (śatapatra); similarly, with abundant clusters of cardamom blossoms; with all objects honored for their beauty, and indeed, with acts of self-offering (ātman-arpaṇa).
हरिं परमया भक्त्या जगद्विभवभव्यया ।
मनसा पूजयामास प्रह्रादोऽन्तःपुरे पतिम् ॥ १६ ॥
hariṃ paramayā bhaktyā jagadvibhavabhavyayā ,
manasā pūjayāmāsa prahrādo'ntaḥpure patim 16
16. Harim paramayā bhaktyā jagat-vibhava-bhavyayā
manasā pūjayāmāsa prahrādaḥ antaḥpure patim
16. prahrādaḥ antaḥpure manasā paramayā
jagat-vibhava-bhavyayā bhaktyā Harim patim pūjayāmāsa
16. Prahlāda, in his inner chambers, worshipped his Lord Hari with supreme devotion (bhakti), a devotion that was glorious, bringing prosperity and well-being to the entire universe. He worshipped Him with his mind.
अथ देवगृहे तस्मिन्बाह्यार्थैः परिपूर्णया ।
पूजया पूजयामास दानवेशो जनार्दनम् ॥ १७ ॥
atha devagṛhe tasminbāhyārthaiḥ paripūrṇayā ,
pūjayā pūjayāmāsa dānaveśo janārdanam 17
17. atha devagṛhe tasmin bāhya-arthaiḥ paripūrṇayā
pūjayā pūjayāmāsa dānava-īśaḥ Janārdanam
17. atha tasmin devagṛhe dānava-īśaḥ bāhya-arthaiḥ
paripūrṇayā pūjayā Janārdanam pūjayāmāsa
17. Then, in that temple, Prahlāda, the lord of the Dānavas, worshipped Janārdana with an offering (pūjā) replete with external items.
बहिर्द्रव्यैरनेनैव क्रमेण परमेश्वरम् ।
पुनःपुनः पूजयित्वा तुष्टिमान्दानवोऽभवत् ॥ १८ ॥
bahirdravyairanenaiva krameṇa parameśvaram ,
punaḥpunaḥ pūjayitvā tuṣṭimāndānavo'bhavat 18
18. bahiḥ dravyair anena eva krameṇa parameśvaram
punaḥ punaḥ pūjayitvā tuṣṭimān dānavaḥ abhavat
18. anena eva krameṇa bahiḥ dravyair parameśvaram
punaḥ punaḥ pūjayitvā dānavaḥ tuṣṭimān abhavat
18. The demon became satisfied, having worshipped the Supreme Lord (parameśvara) repeatedly with external offerings, following this very method.
ततस्ततः प्रभृत्येव प्रह्रादः परमेश्वरम् ।
तथैव प्रत्यहं भक्त्या पूजयामास पूर्णया ॥ १९ ॥
tatastataḥ prabhṛtyeva prahrādaḥ parameśvaram ,
tathaiva pratyahaṃ bhaktyā pūjayāmāsa pūrṇayā 19
19. tataḥ tataḥ prabhṛti eva prahlādaḥ parameśvaram
tathā eva pratyaham bhaktyā pūjayām āsa pūrṇayā
19. tataḥ tataḥ prabhṛti eva prahlādaḥ tathā eva
pratyaham pūrṇayā bhaktyā parameśvaram pūjayām āsa
19. From that time onwards, Prahlada also worshipped the Supreme Lord (parameśvara) daily with complete devotion (bhakti).
अथ तस्मिन्पुरे दैत्यास्ततः प्रभृति वैष्णवाः ।
सर्व एवाभवन्भव्या राजा ह्याचारकारणम् ॥ २० ॥
atha tasminpure daityāstataḥ prabhṛti vaiṣṇavāḥ ,
sarva evābhavanbhavyā rājā hyācārakāraṇam 20
20. atha tasmin pure daityāḥ tataḥ prabhṛti vaiṣṇavāḥ
sarve eva abhavan bhavyāḥ rājā hi ācāra kāraṇam
20. atha tasmin pure tataḥ prabhṛti sarve eva daityāḥ
vaiṣṇavāḥ bhavyāḥ abhavan hi rājā ācāra kāraṇam
20. Then, from that time onwards, all the demons in that city became devotees of Vishnu (vaiṣṇava) and well-behaved, because the king (Prahlada) himself was the very model for their conduct.
जगाम वार्ता गगनं देवलोकमथारिहन् ।
विष्णोर्द्वेषं परित्यज्य भक्ता दैत्याः स्थिता इति ॥ २१ ॥
jagāma vārtā gaganaṃ devalokamathārihan ,
viṣṇordveṣaṃ parityajya bhaktā daityāḥ sthitā iti 21
21. jagāma vārtā gaganam devalokam atha arihan viṣṇoḥ
dveṣam parityajya bhaktāḥ daityāḥ sthitāḥ iti
21. arihan,
atha vārtā gaganam devalokam (ca) jagāma iti (yat) daityāḥ viṣṇoḥ dveṣam parityajya bhaktāḥ sthitāḥ (santi)
21. O destroyer of foes, the news then reached the sky and the world of the gods (devaloka) that the demons, having abandoned their enmity towards Vishnu, had become His devotees (bhakta).
देवा विस्मयमाजग्मुः शक्राद्याः समरुद्गणाः ।
गृहीता वैष्णवी भक्तिर्दैत्यैः किमिति राघव ॥ २२ ॥
devā vismayamājagmuḥ śakrādyāḥ samarudgaṇāḥ ,
gṛhītā vaiṣṇavī bhaktirdaityaiḥ kimiti rāghava 22
22. devāḥ vismayam ājagmuḥ śakra-ādyāḥ sa-marud-gaṇāḥ
gṛhītā vaiṣṇavī bhaktiḥ daityaiḥ kim iti rāghava
22. rāghava śakra-ādyāḥ sa-marud-gaṇāḥ devāḥ vismayam
ājagmuḥ daityaiḥ vaiṣṇavī bhaktiḥ kim iti gṛhītā
22. O Rāghava, the gods, led by Indra and accompanied by the Maruts, were filled with astonishment, wondering, "How is it that the demons have adopted devotion (bhakti) to Viṣṇu?"
क्षीरोदे भोगिभोगस्थं विबुधा विस्मयाकुलाः ।
जग्मुरम्वरमुत्सृज्य हरिमाहवशालिनम् ॥ २३ ॥
kṣīrode bhogibhogasthaṃ vibudhā vismayākulāḥ ,
jagmuramvaramutsṛjya harimāhavaśālinam 23
23. kṣīra-ude bhogi-bhoga-stham vibudhāḥ vismaya-ākulāḥ
jagmuḥ ambaram utsṛjya harim āhava-śālinam
23. vismaya-ākulāḥ vibudhāḥ ambaram utsṛjya kṣīra-ude
bhogi-bhoga-stham āhava-śālinam harim jagmuḥ
23. Perplexed by their astonishment, the gods abandoned the heavens and went to Hari (Viṣṇu), who resides in the Milk Ocean, lying on the coils of the serpent, majestic in his prowess.
तत्रैनं दैत्यवृत्तान्तं कथयामासुरस्य ते ।
पप्रच्छुश्चैनमासीनमपूर्वाश्चर्यविस्मयम् ॥ २४ ॥
tatrainaṃ daityavṛttāntaṃ kathayāmāsurasya te ,
papracchuścainamāsīnamapūrvāścaryavismayam 24
24. tatra enam daitya-vṛttāntam kathayām āsuḥ asya te
papracchuḥ ca enam āsīnam apūrva-āścarya-vismayam
24. te tatra enam asya daitya-vṛttāntam kathayām āsuḥ
ca āsīnam apūrva-āścarya-vismayam enam papracchuḥ
24. There, the gods narrated to him (Viṣṇu) this account concerning the demons. And they questioned him, who was seated and himself filled with unprecedented wonder and astonishment.
विबुधा ऊचुः ।
किमेतद्भगवन्दैत्या विरुद्धा ये सदैव ते ।
ते हि तन्मयतां याता मायेयमिति भाव्यते ॥ २५ ॥
vibudhā ūcuḥ ,
kimetadbhagavandaityā viruddhā ye sadaiva te ,
te hi tanmayatāṃ yātā māyeyamiti bhāvyate 25
25. vibudhāḥ ūcuḥ kim etat bhagavan daityāḥ viruddhāḥ ye sadā
eva te te hi tat-mayatām yātāḥ māyā iyam iti bhāvyate
25. vibudhāḥ ūcuḥ bhagavan etat kim? ye daityāḥ sadā eva viruddhāḥ (āsan),
te hi tat-mayatām yātāḥ.
iyam māyā iti bhāvyate
25. The gods said: "O Lord, what is this phenomenon? These demons, who were always opposed to You, have now attained complete identification with You. This indeed appears to be an act of divine illusion (māyā)."
क्व किलात्यन्तदुर्वृत्ता दानवा दलिताद्रयः ।
क्व पाश्चात्यमहाजन्मलभ्या भक्तिर्जनार्दने ॥ २६ ॥
kva kilātyantadurvṛttā dānavā dalitādrayaḥ ,
kva pāścātyamahājanmalabhyā bhaktirjanārdane 26
26. kva kila atyantadurvṛttāḥ dānavāḥ dalitādrayaḥ
kva pāścātyamahājanmalabhyā bhaktiḥ janārdane
26. kva kila atyantadurvṛttāḥ dānavāḥ dalitādrayaḥ
kva pāścātyamahājanmalabhyā bhaktiḥ janārdane
26. What a contrast between the exceedingly wicked demons, who crushed mountains, and the devotion (bhakti) to Janārdana, which is obtainable only through a great birth in a later age!
प्राकृतो गुणवाञ्जात इत्येषा भगवन्कथा ।
अकालपुष्पमालेव सुखायोद्वेजनाय च ॥ २७ ॥
prākṛto guṇavāñjāta ityeṣā bhagavankathā ,
akālapuṣpamāleva sukhāyodvejanāya ca 27
27. prākṛtaḥ guṇavān jātaḥ iti eṣā bhagavan kathā
akālapuṣpamālā iva sukhāya udvejanāya ca
27. bhagavan eṣā kathā prākṛtaḥ guṇavān jātaḥ
iti akālapuṣpamālā iva sukhāya udvejanāya ca
27. O Lord, this narrative - that an ordinary, yet virtuous, being was born - is like an unseasonal flower garland, bringing both joy and agitation.
नोपपन्नं हि यद्यत्र तत्र तन्न विराजते ।
मध्ये काचकलापस्य महामूल्यो मणिर्यथा ॥ २८ ॥
nopapannaṃ hi yadyatra tatra tanna virājate ,
madhye kācakalāpasya mahāmūlyo maṇiryathā 28
28. na upapannam hi yat yatra tatra tat na virājate
madhye kācakalāpasya mahāmūlyaḥ maṇiḥ yathā
28. hi yat yatra na upapannam tat tatra na virājate
yathā mahāmūlyaḥ maṇiḥ kācakalāpasya madhye
28. Indeed, that which is not appropriate in a certain context does not truly shine there; for instance, a very valuable gem loses its luster when placed among a heap of glass pieces.
यो यो यादृग्गुणो जन्तुः स तामेवैति संस्थितिम् ।
सदृशेष्वप्यजेषु श्वा न मध्ये रमते क्वचित् ॥ २९ ॥
yo yo yādṛgguṇo jantuḥ sa tāmevaiti saṃsthitim ,
sadṛśeṣvapyajeṣu śvā na madhye ramate kvacit 29
29. yaḥ yaḥ yādṛgguṇaḥ jantuḥ saḥ tām eva eti saṃsthitim
sadṛśeṣu api ajeṣu śvā na madhye ramate kvacit
29. yaḥ yaḥ yādṛgguṇaḥ jantuḥ saḥ tām eva saṃsthitim
eti sadṛśeṣu api ajeṣu śvā madhye kvacit na ramate
29. Whatever qualities a living being (jantu) possesses, that very being attains a corresponding state or condition. Even among outwardly similar goats, a dog never delights in their midst.
न तथा दुःखयन्त्यङ्गे मज्जन्त्यो वज्रसूचयः ।
वैसादृश्येन संबद्धा यथैता वस्तुदृष्टयः ॥ ३० ॥
na tathā duḥkhayantyaṅge majjantyo vajrasūcayaḥ ,
vaisādṛśyena saṃbaddhā yathaitā vastudṛṣṭayaḥ 30
30. na tathā duḥkhayanti aṅge majjantyaḥ vajrasūcayaḥ
vaisādṛśyena saṃbaddhāḥ yathā etāḥ vastudṛṣṭayaḥ
30. aṅge majjantyaḥ vajrasūcayaḥ tathā na duḥkhayanti,
yathā vaisādṛśyena saṃbaddhāḥ etāḥ vastudṛṣṭayaḥ
30. Diamond-sharp needles, even when penetrating the body, do not cause as much suffering as do these perceptions of reality that are bound by incongruity.
यद्यत्र क्रमसंप्राप्तमुपपन्नमनिन्दितम् ।
तदेव राजते तत्र जलेऽम्भोजं नतु स्थले ॥ ३१ ॥
yadyatra kramasaṃprāptamupapannamaninditam ,
tadeva rājate tatra jale'mbhojaṃ natu sthale 31
31. yat yat atra kramasaṃprāptam upapannam aninditam
tat eva rājate tatra jale ambhojam na tu sthale
31. yat yat atra kramasaṃprāptam upapannam aninditam (asti),
tat eva tatra rājate.
jale ambhojam (rājate),
tu sthale na.
31. Whatever is suitable, blameless, and obtained in the proper sequence in a given situation, that alone shines beautifully there, just as a lotus (ambhojam) thrives in water, but not on land.
क्वाधमः प्राकृतारम्भो हीनकर्मरतिः सदा ।
वराको दानवो हीनजातिर्भक्तिः क्व वैष्णवी ॥ ३२ ॥
kvādhamaḥ prākṛtārambho hīnakarmaratiḥ sadā ,
varāko dānavo hīnajātirbhaktiḥ kva vaiṣṇavī 32
32. kva adhamaḥ prākṛtārambhaḥ hīnakarmaratiḥ sadā
varākaḥ dānavaḥ hīnajātiḥ bhaktiḥ kva vaiṣṇavī
32. adhamaḥ prākṛtārambhaḥ hīnakarmaratiḥ sadā varākaḥ dānavaḥ hīnajātiḥ kva,
vaiṣṇavī bhaktiḥ kva.
32. How can there be such a lowly, wretched demon - one whose undertakings are vulgar, who always delights in base actions, and is of low birth - and how can there be Vaishnava devotion (bhakti)? (They are entirely incompatible.)
कमलिनी परुषोषरभूगता सुखयतीह यथा न दुराश्रया ।
दितिसुतोऽपि हि माधवभक्तिमानिति कथा न तथेश सुखाय नः ॥ ३३ ॥
kamalinī paruṣoṣarabhūgatā sukhayatīha yathā na durāśrayā ,
ditisuto'pi hi mādhavabhaktimāniti kathā na tatheśa sukhāya naḥ 33
33. kamalinī paruṣoṣarabhūgatā sukhayati
iha yathā na durāśrayā
ditisutaḥ api hi mādhavabhaktimān iti
kathā na tathā īśa sukhāya naḥ
33. yathā paruṣoṣarabhūgatā durāśrayā kamalinī iha na sukhayati,
tathā ditisutaḥ api hi mādhavabhaktimān iti kathā,
he īśa,
naḥ sukhāya na (bhavati).
33. Just as a lotus (kamalinī), situated on harsh, barren ground and thus improperly placed (durāśrayā), does not bring delight in this world; similarly, O Lord, the account of even a son of Diti (a demon) possessing devotion (bhakti) to Madhava does not bring us happiness (or satisfaction).