Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-215

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवाल्मीकिरुवाच ।
भरद्वाज महाबुद्धे मम शिष्याधिनायक ।
इति रामादयो ज्ञातज्ञेया निःशोकतां गताः ॥ २ ॥
śrīvālmīkiruvāca ,
bharadvāja mahābuddhe mama śiṣyādhināyaka ,
iti rāmādayo jñātajñeyā niḥśokatāṃ gatāḥ 2
2. śrīvālmīkiḥ uvāca bharadvāja mahābuddhe mama
śiṣyādhināyaka iti rāmādayaḥ jñātajñeyāḥ niḥśokatām gatāḥ
2. śrīvālmīkiḥ uvāca bharadvāja mahābuddhe mama
śiṣyādhināyaka iti jñātajñeyāḥ rāmādayaḥ niḥśokatām gatāḥ
2. Śrī Vālmīki said: 'O Bharadvāja, O wise one, chief among my disciples! Thus, Rāma and the others, having understood all that was to be understood, attained a state of freedom from sorrow.'
धीरनभ्यस्तसङ्गा हि रामादीनामिवानघ ।
घनमोहनिमग्नापि विमूढापि न मुह्यति ॥ ३ ॥
dhīranabhyastasaṅgā hi rāmādīnāmivānagha ,
ghanamohanimagnāpi vimūḍhāpi na muhyati 3
3. dhīranabhyastasaṅgāḥ hi rāmādīnām iva anagha
ghana-moha-nimagnāḥ api vimūḍhāḥ api na muhyati
3. anagha hi rāmādīnām iva dhīranabhyastasaṅgāḥ
ghana-moha-nimagnāḥ api vimūḍhāḥ api na muhyati
3. Indeed, O sinless (anagha) one, steadfast individuals who are unaccustomed to attachment (saṅga), just like Rāma and others, do not become bewildered, even if deeply immersed in profound delusion or utterly confused.
एवमेते महासत्त्वा जीवन्मुक्तपदं गताः ।
राजपुत्रा राघवाद्या राजा दशरथादयः ॥ ४ ॥
evamete mahāsattvā jīvanmuktapadaṃ gatāḥ ,
rājaputrā rāghavādyā rājā daśarathādayaḥ 4
4. evam ete mahāsattvāḥ jīvanmuktapadam gatāḥ
rājaputrāḥ rāghavādyāḥ rājā daśarathādayaḥ
4. evam ete rājaputrāḥ rāghavādyāḥ rājā
daśarathādayaḥ mahāsattvāḥ jīvanmuktapadam gatāḥ
4. Thus, these great beings, princes headed by Rama and kings headed by Dasharatha, attained the state of being liberated while living (jīvanmukta).
त्वं च पुत्र भरद्वाज स्वयमेवासि मुक्तधीः ।
सत्यं मुक्ततरोऽस्यद्य श्रुत्वेमां मोक्षसंहिताम् ॥ ५ ॥
tvaṃ ca putra bharadvāja svayamevāsi muktadhīḥ ,
satyaṃ muktataro'syadya śrutvemāṃ mokṣasaṃhitām 5
5. tvam ca putra bharadvāja svayam eva asi muktadhīḥ
satyam muktataraḥ asi adya śrutvā imām mokṣasaṃhitām
5. putra bharadvāja tvam ca svayam eva muktadhīḥ asi.
imām mokṣasaṃhitām śrutvā adya satyam muktataraḥ asi.
5. And you, O son Bharadvaja, already possess a liberated intellect yourself. Truly, having heard this compendium on liberation (mokṣa), you are even more liberated today.
मोक्षोपायानिमान्पुण्यान्प्रत्यक्षानुभवार्थदान् ।
बालोप्याकर्ण्य तज्ज्ञत्वं याति का त्वादृशे कथा ॥ ६ ॥
mokṣopāyānimānpuṇyānpratyakṣānubhavārthadān ,
bālopyākarṇya tajjñatvaṃ yāti kā tvādṛśe kathā 6
6. mokṣopāyān imān puṇyān pratyakṣānubhavārthadān
bālaḥ api ākarṇya tajñatvam yāti kā tvādṛśe kathā
6. imān puṇyān pratyakṣānubhavārthadān mokṣopāyān bālaḥ api ākarṇya tajñatvam yāti.
tvādṛśe kā kathā?
6. Even a child, having heard these virtuous means to liberation (mokṣa) - which bestow direct experiential understanding - attains knowledge of them; what, then, needs to be said about a person like you?
यथा पदं पुण्यमनुप्रयाता महानुभावा रघवो विशोकाः ।
वसिष्ठवाक्यप्रसरेण साधो गन्तव्यमाद्यं पदमेवमेव ॥ ७ ॥
yathā padaṃ puṇyamanuprayātā mahānubhāvā raghavo viśokāḥ ,
vasiṣṭhavākyaprasareṇa sādho gantavyamādyaṃ padamevameva 7
7. yathā padam puṇyam anuprayātāḥ mahānubhāvāḥ raghavaḥ viśokāḥ
vasiṣṭhavākyaprasareṇa sādho gantavyam ādyam padam evam eva
7. sādho yathā mahānubhāvāḥ viśokāḥ raghavaḥ puṇyam padam anuprayātāḥ,
evam eva vasiṣṭhavākyaprasareṇa ādyam padam gantavyam.
7. Just as the great-souled (mahānubhāvāḥ) descendants of Raghu, free from sorrow, attained that sacred state, so too, O sage, by the propagation of Vasishtha's teachings, should the primal state be attained in precisely the same way.
सतां नयेनोत्तमसेवया च प्रश्नेन चोदारकथागतेन ।
विन्दन्ति वेद्यं सुधियोऽप्रमत्ता वसिष्ठसङ्गादिव राघवाद्याः ॥ ८ ॥
satāṃ nayenottamasevayā ca praśnena codārakathāgatena ,
vindanti vedyaṃ sudhiyo'pramattā vasiṣṭhasaṅgādiva rāghavādyāḥ 8
8. satām nayena uttamasevayā ca
praśnena ca udārakathāgatena vindanti
vedyam sudhiyaḥ apramattāḥ
vasiṣṭhasaṅgāt iva rāghavādyāḥ
8. apramattāḥ sudhiyaḥ satām nayena
uttamasevayā ca praśnena ca
udārakathāgatena vedyam vindanti
rāghavādyāḥ iva vasiṣṭhasaṅgāt
8. Diligent and wise individuals attain true knowledge (vedya) through the guidance of virtuous people, by excellent service, and by asking questions in the context of noble discussions, just as Rāma and others (Rāghavādyāḥ) did through their association (saṅga) with Vasiṣṭha.
तृष्णावरत्रादृढबन्धबद्धा ये ग्रन्थयोऽज्ञस्य हृदि प्ररूढाः ।
सर्वे हि ते मोक्षकथाविचाराद्बाला ह्यबाला इव यान्त्यभेदम् ॥ ९ ॥
tṛṣṇāvaratrādṛḍhabandhabaddhā ye granthayo'jñasya hṛdi prarūḍhāḥ ,
sarve hi te mokṣakathāvicārādbālā hyabālā iva yāntyabhedam 9
9. tṛṣṇāvaratrādṛḍhabandhabaddhāḥ ye
granthayaḥ ajñasya hṛdi prarūḍhāḥ
sarve hi te mokṣakathāvicārāt
bālāḥ hi abālāḥ iva yānti abhedam
9. ye tṛṣṇāvaratrādṛḍhabandhabaddhāḥ
ajñasya hṛdi prarūḍhāḥ granthayaḥ
sarve hi te mokṣakathāvicārāt
bālāḥ hi abālāḥ iva abhedam yānti
9. Indeed, all those psychological knots (granthis) that are firmly bound by the strong ropes of craving (tṛṣṇā) and are deeply rooted in the heart of the ignorant, they dissolve and vanish through the deliberation on the topic of liberation (mokṣa), just as the immature become mature.
मोक्षाभ्युपायान्सुमहानुभावान् ज्ञास्यन्ति ये तत्त्वविदां वरिष्ठाः ।
पुनः समेष्यन्ति न संसृतिं ते कोऽर्थः सुताऽन्येन बहूदितेन ॥ १० ॥
mokṣābhyupāyānsumahānubhāvān jñāsyanti ye tattvavidāṃ variṣṭhāḥ ,
punaḥ sameṣyanti na saṃsṛtiṃ te ko'rthaḥ sutā'nyena bahūditena 10
10. mokṣa abhyupāyān sumahānubhāvān
jñāsyanti ye tattvavidām variṣṭhāḥ
punaḥ sameṣyanti na saṃsṛtim te
kaḥ arthaḥ suta anyena bahūditena
10. ye tattvavidām variṣṭhāḥ mokṣa
abhyupāyān sumahānubhāvān jñāsyanti
te punaḥ saṃsṛtim na sameṣyanti
suta anyena bahūditena kaḥ arthaḥ
10. Those who are foremost among the knowers of truth will understand the greatly potent means to liberation (mokṣa). They will not again enter the cycle of transmigration (saṃsṛti). Son, what is the use of speaking much else?
बहुश्रुता ये प्रविचार्य सम्यक्प्रबोधितार्थे कथया जनाय ।
सन्तो वदिष्यन्ति पुनः शिशुत्वं न ते प्रयास्यन्ति किमन्यवाक्यैः ॥ ११ ॥
bahuśrutā ye pravicārya samyakprabodhitārthe kathayā janāya ,
santo vadiṣyanti punaḥ śiśutvaṃ na te prayāsyanti kimanyavākyaiḥ 11
11. bahuśrutāḥ ye pravicārya samyak
prabodhitārthe kathayā janāya
santaḥ vadiṣyanti punaḥ śiśutvam na
te prayāsyanti kim anyavākyaiḥ
11. ye bahuśrutāḥ santaḥ samyak
pravicārya janāya kathayā prabodhitārthe
vadiṣyanti te punaḥ śiśutvam
na prayāsyanti kim anyavākyaiḥ
11. Those highly learned and virtuous individuals who, having deliberated thoroughly, enlighten people by discoursing on the true meaning, will not again fall into immaturity or ignorance. What is the use of other statements?
ये वाचयिष्यन्त्यनपेक्षितार्था ये लेखयिष्यन्ति च पुस्तकं वा ।
ये कारयिष्यन्त्यपि वाचकं वा व्याख्यातृयुक्तं शुभमार्यदेशे ॥ १२ ॥
ye vācayiṣyantyanapekṣitārthā ye lekhayiṣyanti ca pustakaṃ vā ,
ye kārayiṣyantyapi vācakaṃ vā vyākhyātṛyuktaṃ śubhamāryadeśe 12
12. ye vācayiṣyanti anapekṣitārthāḥ
ye lekhayiṣyanti ca pustakaṃ vā
ye kārayiṣyanti api vācakaṃ vā
vyākhyātṛyuktaṃ śubhaṃ āryadeśe
12. ye anapekṣitārthāḥ vācayiṣyanti
ca ye pustakaṃ vā lekhayiṣyanti
vā ye vyākhyātṛyuktaṃ śubhaṃ
vācakaṃ api kārayiṣyanti āryadeśe
12. Those who will cause (scriptures) to be read, without expecting personal rewards; and those who will cause a book to be written; or those who will arrange for an auspicious reciter or an expounder in the noble land (āryadeśa)...
ते राजसूयस्य फलेन युक्ता मुहुर्मुहुः स्वर्गमुदारसत्त्वाः ।
मोक्षं प्रयास्यन्ति तृतीयजन्मलाभेन लक्ष्मीमिव पुण्यवन्तः ॥ १३ ॥
te rājasūyasya phalena yuktā muhurmuhuḥ svargamudārasattvāḥ ,
mokṣaṃ prayāsyanti tṛtīyajanmalābhena lakṣmīmiva puṇyavantaḥ 13
13. te rājasūyasya phalena yuktāḥ
muhurmuhuḥ svargaṃ udārasattvāḥ
mokṣaṃ prayāsyanti tṛtīyajanmalābhena
lakṣmīm iva puṇyavantaḥ
13. te udārasattvāḥ rājasūyasya phalena
yuktāḥ muhurmuhuḥ svargaṃ
prayāsyanti puṇyavantaḥ lakṣmīm iva
tṛtīyajanmalābhena mokṣaṃ prayāsyanti
13. Those noble-hearted individuals, endowed with the reward of a Rājasūya (yajña), will go to heaven repeatedly. Then, through the attainment of a third birth, they will achieve liberation (mokṣa), just as meritorious people achieve prosperity.
इमां पुरा मोक्षमयीं विचार्य सुसंहितां सद्वचनाद्विरिञ्चः ।
प्रयुक्तवानेतदचिन्त्यरूपो भवन्त्यसत्याश्च न तस्य वाचः ॥ १४ ॥
imāṃ purā mokṣamayīṃ vicārya susaṃhitāṃ sadvacanādviriñcaḥ ,
prayuktavānetadacintyarūpo bhavantyasatyāśca na tasya vācaḥ 14
14. imāṃ purā mokṣamayīṃ vicārya
susaṃhitāṃ sadvacanāt viriñcaḥ
prayuktavān etat acintyarūpaḥ
bhavanti asatyāḥ ca na tasya vācaḥ
14. pura viriñcaḥ acintyarūpaḥ
sadvacanāt imāṃ mokṣamayīṃ susaṃhitāṃ
vicārya etat prayuktavān ca
tasya vācaḥ asatyāḥ na bhavanti
14. Formerly, Brahmā (Viriñca), whose form is inconceivable (acintyarūpa), having reflected upon this well-composed scripture that leads to liberation (mokṣa) through true teachings, applied it. And his words are never false.
मोक्षाभ्युपायाख्यकथाप्रबन्धे याते समाप्तिं सुधिया प्रयत्नात् ।
सुवेश्म दत्त्वाभिमतान्नपानदानेन विप्राः परिपूजनीयाः ॥ १५ ॥
mokṣābhyupāyākhyakathāprabandhe yāte samāptiṃ sudhiyā prayatnāt ,
suveśma dattvābhimatānnapānadānena viprāḥ paripūjanīyāḥ 15
15. mokṣābhyupāyākhyakathāprabandhe
yāte samāptiṃ sudhiyā prayatnāt
suveśma dattvā abhimatānnapānadānena
viprāḥ paripūjanīyāḥ
15. mokṣābhyupāyākhyakathāprabandhe
sudhiyā prayatnāt samāptiṃ
yāte viprāḥ suveśma dattvā
abhimatānnapānadānena paripūjanīyāḥ
15. When this narrative treatise, called 'The Means to Liberation (mokṣa)', has been brought to completion by the wise with diligent effort, Brahmins should be greatly honored by giving them excellent dwellings and desired food and drink.
देयं च तेभ्यः खलु दक्षिणादि चित्तेप्सितं स्वस्य धनस्य शक्त्या ।
मत्वानुरूपं कृतमेव सङ्गपुण्यं यथाशास्त्रमुपैत्यसौ तत् ॥ १६ ॥
deyaṃ ca tebhyaḥ khalu dakṣiṇādi cittepsitaṃ svasya dhanasya śaktyā ,
matvānurūpaṃ kṛtameva saṅgapuṇyaṃ yathāśāstramupaityasau tat 16
16. deyam ca tebhyaḥ khalu dakṣiṇā ādi
cittepsitam svasya dhanasya śaktyā
matvā anurūpam kṛtam eva
saṅgapuṇyam yathāśāstram upaiti asau tat
16. tebhyaḥ ca khalu dakṣiṇā ādi deyam
svasya dhanasya śaktyā cittepsitam
matvā anurūpam kṛtam eva tat
saṅgapuṇyam asau yathāśāstram upaiti
16. And certainly, offerings (dakṣiṇā) and other gifts should be made to them, according to one's heartfelt desire and the extent of one's wealth. By considering such an act appropriate and performing it, that person indeed obtains the merit (puṇya) of such association, in accordance with scriptural injunctions (śāstra).
एतत्ते कथितं कथाक्रमशतैर्बोधाय बुद्धैर्वृहच्छास्त्रं बृंहितब्रह्मतत्त्वममलं दृष्टान्तयुक्त्याञ्चितम् ।
श्रुत्वैतच्चिरनिर्वृतिं भज भृशं जीवद्विमुक्ताशयो लक्ष्मीं ज्ञानतपःक्रियाक्रमयुतां भुक्त्वाऽक्षयामक्षयः ॥ १७ ॥
etatte kathitaṃ kathākramaśatairbodhāya buddhairvṛhacchāstraṃ bṛṃhitabrahmatattvamamalaṃ dṛṣṭāntayuktyāñcitam ,
śrutvaitacciranirvṛtiṃ bhaja bhṛśaṃ jīvadvimuktāśayo lakṣmīṃ jñānatapaḥkriyākramayutāṃ bhuktvā'kṣayāmakṣayaḥ 17
17. etat te kathitam kathākramaśataiḥ bodhāya buddhair bṛhat
śāstram bṛṃhitabrahmatattvam amalam dṛṣṭāntayuktyā añcitam
śrutvā etat ciranirvṛtim bhaja bhṛśam jīvat vimukta āśayaḥ
lakṣmīm jñānatapaḥkriyākramayutām bhuktvā akṣayām akṣayaḥ
17. etat te buddhair bodhāya kathākramaśataiḥ dṛṣṭāntayuktyā añcitam
bṛhat bṛṃhitabrahmatattvam amalam śāstram kathitam etat
śrutvā jīvat vimukta āśayaḥ bhṛśam ciranirvṛtim bhaja akṣayaḥ
jñānatapaḥkriyākramayutām akṣayām lakṣmīm bhuktvā [sukham bhaja]
17. This great scripture (śāstra), recounted to you by the wise for the purpose of understanding, is adorned with hundreds of narrative sequences, illustrations, and logical arguments, and expounds the pure principle of the Absolute Reality (brahman). Having heard this, may you intensely experience lasting peace with a mind liberated while living. Being yourself imperishable, may you enjoy imperishable spiritual prosperity (lakṣmī) endowed with knowledge (jñāna), spiritual discipline (tapas), and the appropriate sequence of actions (karma).