Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-116

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
अनुचरा ऊचुः ।
देव पश्यात्र संग्रामलग्नसीमान्तभूभृताम् ।
कचन्ति हेतिसंघाता विसरन्ति बलानि च ॥ १ ॥
anucarā ūcuḥ ,
deva paśyātra saṃgrāmalagnasīmāntabhūbhṛtām ,
kacanti hetisaṃghātā visaranti balāni ca 1
1. anucarāḥ ūcuḥ deva paśya atra saṅgrāma-lagna-sīmānta-bhūbhṛtām
kacanti hetisaṅghātāḥ visaranti balāni ca
1. anucarāḥ ūcuḥ deva atra saṅgrāma-lagna-sīmānta-bhūbhṛtām
hetisaṅghātāḥ kacanti ca balāni visaranti paśya
1. The attendants said: 'O king, behold here on this battlefield where kings are engaged in combat (saṅgrāma-lagna-sīmānta-bhūbhṛtām). Heaps of weapons are glistening, and armies are dispersing.'
1. המלווים אמרו: אדוני, ראה כאן! באזורי הספר של המלכים השקועים בקרב, נשקים רבים מבריקים והצבאות מתפשטים בשטח.
हतान्हतानभिमुखान्वीरान्वीरैः सहस्रशः ।
आरोप्यारोप्य खं यान्ति पश्य पश्याङ्गनारथैः ॥ २ ॥
hatānhatānabhimukhānvīrānvīraiḥ sahasraśaḥ ,
āropyāropya khaṃ yānti paśya paśyāṅganārathaiḥ 2
2. hatān hatān abhimukhān vīrān vīraiḥ sahasraśaḥ
āropya āropya kham yānti paśya paśya aṅganārathaiḥ
2. paśya paśya atra hatān hatān abhimukhān vīrān vīraiḥ
sahasraśaḥ āropya āropya aṅganārathaiḥ kham yānti
2. Behold! Thousands of heroes (vīras), both those who are slain and those who confronted (the enemy) directly, are repeatedly being lifted by (other) heroes, and ascend to the sky (khaṃ yānti) in chariots of heavenly maidens (aṅganārathaiḥ). Behold, behold!
2. ראה, ראה! אלפי גיבורים שנפלו בקרב פנים אל פנים מועלים על מרכבות שמימיות בידי נשים שמיימיות ועולים אל השמיים!
विजिगीषोः पुनः प्राप्ते संकटे प्रकटे रणे ।
धर्म्यं विराजते युद्धं यौवने सुरतं यथा ॥ ३ ॥
vijigīṣoḥ punaḥ prāpte saṃkaṭe prakaṭe raṇe ,
dharmyaṃ virājate yuddhaṃ yauvane surataṃ yathā 3
3. vijigīṣoḥ punaḥ prāpte saṅkaṭe prakaṭe raṇe
dharmyam virājate yuddham yauvane suratam yathā
3. punaḥ vijigīṣoḥ prakaṭe saṅkaṭe raṇe prāpte
dharmyam yuddham yauvane suratam yathā virājate
3. When a clear and challenging situation arises again on the battlefield for a conqueror, a battle fought according to natural law (dharmya yuddha) shines forth like lovemaking (surata) in youth.
3. כאשר לפני מי ששואף לניצחון ניצב קרב עז, מלחמה צודקת זורחת בהוד, כשם שזיווג אוהבים זורח בימי הנעורים.
लोकैरनिन्दिता लक्ष्मीरारोग्यं श्रीसमन्वितम् ।
धर्म्यं युद्धं परार्थेन जीवितस्योत्तमं फलम् ॥ ४ ॥
lokairaninditā lakṣmīrārogyaṃ śrīsamanvitam ,
dharmyaṃ yuddhaṃ parārthena jīvitasyottamaṃ phalam 4
4. lokaiḥ aninditā lakṣmīḥ ārogyam śrīsamānvitam
dharmyam yuddham parārthena jīvitasya uttamam phalam
4. lokaiḥ aninditā lakṣmīḥ śrīsamānvitam ārogyam
parārthena dharmyam yuddham jīvitasya uttamam phalam
4. Wealth (lakṣmī) that is not condemned by people, good health accompanied by prosperity (śrī), and a battle fought according to natural law (dharmya yuddha) for the benefit of others (parārtha) are considered the supreme fruits of life.
4. עושר טהור שהבריות משבחות, בריאות המלווה בשגשוג, ומלחמה מוצדקת למען הזולת — אלה הם הפירות הנעלים ביותר של החיים.
अविरोधेन धर्मस्य युद्धे संमुखमागतम् ।
योधानुरूपं यो हन्ति शूरः स्वर्ग्यः स नेतरः ॥ ५ ॥
avirodhena dharmasya yuddhe saṃmukhamāgatam ,
yodhānurūpaṃ yo hanti śūraḥ svargyaḥ sa netaraḥ 5
5. avirodhena dharmasya yuddhe saṃmukham āgatam
yodhānurūpam yaḥ hanti śūraḥ svargyaḥ saḥ na itaraḥ
5. yaḥ yuddhe dharmasya avirodhena saṃmukham āgatam
yodhānurūpam hanti saḥ śūraḥ svargyaḥ na itaraḥ
5. A hero who, in battle, slays an enemy who has come face-to-face, doing so in a manner appropriate for a warrior and without violating natural law (dharma), is indeed destined for heaven; no one else is.
5. הגיבור שהורג יריב שקול הניצב מולו בקרב מבלי להפר את חוק היושר, יזכה להגיע למשכן האלים; אדם אחר לא יזכה לכך.
हस्तस्थितासिवरनीलसरोजदामश्यामो हयोत्थघनरेणुनिशागमोऽत्र ।
आलोकय क्रमणमेष कथं करोति प्रोन्नामहेतिभरभूषणभाजि लक्ष्म्याः ॥ ६ ॥
hastasthitāsivaranīlasarojadāmaśyāmo hayotthaghanareṇuniśāgamo'tra ,
ālokaya kramaṇameṣa kathaṃ karoti pronnāmahetibharabhūṣaṇabhāji lakṣmyāḥ 6
6. hastasthitāsuvaranīlasarojadāmaśyāmaḥ
hayotthaghanareṇuniśāgamaḥ atra
ālokaya kramaṇam eṣa katham karoti
pronnāmahetibharabhūṣaṇabhāji lakṣmyāḥ
6. atra hastasthitāsuvaranīlasarojadāmaśyāmaḥ
hayotthaghanareṇuniśāgamaḥ
eṣa pronnāmahetibharabhūṣaṇabhāji
lakṣmyāḥ kramaṇam katham karoti ālokaya
6. Behold, here is he who is dark like a garland of excellent blue lotuses with a sword held in hand, and whose arrival is like the onset of night due to the thick dust raised by horses. See how he moves, displaying the glory (Lakṣmī) of his raised heavy weapons and ornaments.
6. ראה כיצד עננת האבק הכבדה שמקימים הסוסים — הכהה כמו שרשרת לוטוסים כחולים ביד — מתקדמת ואופפת את התפארת המקושטת בשפע כלי נשק מונפים!
एते कचन्ति शरशक्तिगदाभुशुण्डीशूलासिकुन्तपटुतोमरचक्रपूर्णाः ।
तापाः सताण्डवकचप्रचले चलेऽब्धौ देहेन वल्गति भुवीव फणीन्द्रसंघाः ॥ ७ ॥
ete kacanti śaraśaktigadābhuśuṇḍīśūlāsikuntapaṭutomaracakrapūrṇāḥ ,
tāpāḥ satāṇḍavakacapracale cale'bdhau dehena valgati bhuvīva phaṇīndrasaṃghāḥ 7
7. ete kacanti
śaraśaktigadābhuśuṇḍīśūlāsikuntapaṭutomarakracakrapūrṇāḥ tāpāḥ
satāṇḍavakacapracale cale abdhau dehena
valgati bhuvi iva phaṇīndrasaṃghāḥ
7. ete śaraśaktigadābhuśuṇḍīśūlāsikuntapaṭutomarakracakrapūrṇāḥ tāpāḥ kacanti.
(te) satāṇḍavakacapracale cale abdhau dehena bhuvi iva phaṇīndrasaṃghāḥ valgati.
7. These (weapons), shining intensely and laden with arrows, spears, maces, slings, lances, swords, kunta-lances, sharp javelins, and discuses, are like hosts of great serpents writhing with their bodies as if on earth, within the agitated ocean that is turbulent with dancing waves.
7. מלאים בחצים, חניתות, אלות, רומחים, חרבות, גרזנים ודיסקיות, הייסורים הללו מבריקים! על הים הסוער, עם שיער המתנופף בריקוד סוער, להקות מלכי הנחשים נראות כקופצות בגופן כאילו היו על היבשה.
पश्याम्बरं बलवदम्बुधराब्धिपूर्णं पश्याम्बरं तरलतारकतारहारम् ।
पश्याम्बरं सुघनसक्तमसैकसारं पश्याम्बरं विशदचन्द्रकरावसिक्तम् ॥ ८ ॥
paśyāmbaraṃ balavadambudharābdhipūrṇaṃ paśyāmbaraṃ taralatārakatārahāram ,
paśyāmbaraṃ sughanasaktamasaikasāraṃ paśyāmbaraṃ viśadacandrakarāvasiktam 8
8. paśya ambaram balavadambudharābdhipūrṇam
paśya ambaram taralatārakatārahāram
paśya ambaram sughanasaktamasāikasāram
paśya ambaram viśadacandrakarāvasiktam
8. paśya ambaram balavadambudharābdhipūrṇam.
paśya ambaram taralatārakatārahāram.
paśya ambaram sughanasaktamasāikasāram.
paśya ambaram viśadacandrakarāvasiktam.
8. Behold the sky, filled with mighty oceans of rain-bearing clouds. Behold the sky, adorned with a sparkling necklace of stars. Behold the sky, clinging with very dense clouds, whose only essence is darkness. Behold the sky, bathed in clear moonbeams.
8. ראה את השמיים המלאים באוקיינוס של ענני גשם אדירים! ראה את השמיים המקושטים בשרשרת כוכבים מנצנצים! ראה את השמיים העשויים אך ורק מחשכה סמיכה ודבוקה! ראה את השמיים הטבולים בקרני ירח בהירות!
यत्रानेकसुरासुरास्पदघटा तारापदेशं गता ऋक्षाणां च यदास्पदं विसरतां सर्वोन्नतानां च यत् ।
तस्मिञ्छून्यमिति प्रतीतिरधुनाप्यस्तं गता नाम्बरे कोऽन्यो मार्जयितुं जनोऽज्ञरचितं लोकापवादं क्षमः ॥ ९ ॥
yatrānekasurāsurāspadaghaṭā tārāpadeśaṃ gatā ṛkṣāṇāṃ ca yadāspadaṃ visaratāṃ sarvonnatānāṃ ca yat ,
tasmiñchūnyamiti pratītiradhunāpyastaṃ gatā nāmbare ko'nyo mārjayituṃ jano'jñaracitaṃ lokāpavādaṃ kṣamaḥ 9
9. yatra anekasurāsurāspadaghaṭā tārāpadeśam gatā ṛkṣāṇām
ca yat āspadam visaratām sarvonnātānām ca yat tasmin
śūnyam iti pratītiḥ adhunā api astam gatā nāma ambare kaḥ
anyaḥ mārjayitum janaḥ ajñarachitam lokāpavādam kṣamaḥ
9. yatra anekasurāsurāspadaghaṭā tārāpadeśam gatā,
ca yat visaratām ṛkṣāṇām āspadam,
ca yat sarvonnātānām (āspadam asti),
tasmin ambare śūnyam iti pratītiḥ adhunā api nāma astam gatā (asti).
ajñarachitam lokāpavādam mārjayitum kaḥ anyaḥ janaḥ kṣamaḥ (asti)?
9. Where the multitude of abodes of numerous gods and demons have become known as stars, and which is the dwelling place of the wandering constellations and all the highest celestial bodies - in that very sky, the notion of it being 'empty' has now truly vanished. What other person is capable of wiping away such public slander created by the ignorant?
9. מקום שבו משכנותיהם של אלים ושדים רבים מופיעים בדמות כוכבים, והוא נווה הכוכבים והישויות הגבוהות ביותר — בשמיים הללו, התפיסה כי הם "ריקים" עודנה שוררת. מי עוד מסוגל למחוק השמצה עממית שנוצרה בידי סכלים?
मेघाटोपैः प्रलयदहनैरद्रिपक्षाभिघातैस्तारापूरैरमरदितिजक्षुब्धसंग्रामसंघैः ।
व्योमाद्यापि प्रकृतिविकृतिं नाम नायात्यसंख्यैरन्तः साराशयगुणवतां लक्ष्यते नो महिम्नः ॥ १० ॥
meghāṭopaiḥ pralayadahanairadripakṣābhighātaistārāpūrairamaraditijakṣubdhasaṃgrāmasaṃghaiḥ ,
vyomādyāpi prakṛtivikṛtiṃ nāma nāyātyasaṃkhyairantaḥ sārāśayaguṇavatāṃ lakṣyate no mahimnaḥ 10
10. meghāṭopaiḥ pralayadahanaiḥ adripakṣābhighātaiḥ
tārāpūraiḥ amaraditijakṣubdhasaṅgrāmasaṅghaiḥ
vyoma adya api prakṛtivikṛtim nāma na āyāti asaṅkhyaiḥ
antaḥsārāśayaguṇavatām lakṣyate na u mahimnaḥ
10. (vyoma) asaṅkhyaiḥ meghāṭopaiḥ,
pralayadahanaiḥ,
adripakṣābhighātaiḥ,
tārāpūraiḥ,
ca amaraditijakṣubdhasaṅgrāmasaṅghaiḥ (upadravaiḥ api),
adya api prakṛtivikṛtim nāma na āyāti.
(kintu) antaḥsārāśayaguṇavatām (janaiḥ) mahimnaḥ na u lakṣyate.
10. Despite countless [assaults] from masses of clouds, fires of dissolution, impacts from the wings of mountains, floods of stars, and the agitated conflicts of gods and demons, the sky (vyoman) even today truly undergoes no fundamental alteration (vikṛti) from its intrinsic nature (prakṛti). Yet, this greatness (mahiman) is not truly perceived by those who lack inner essence, intention, and good qualities.
10. למרות ענני הסערה, אש החורבן הקוסמי, פגיעות כנפי ההרים, צבירי הכוכבים והקרבות הסוערים הבלתי פוסקים בין אלים לשדים — השמיים אינם משנים את טבעם אפילו כיום; אכן, גדלותם של אלה בעלי העומק הפנימי אינה נפגעת לעולם.
आन्दोलयस्यविरलं गगनार्कमङ्के नारायणं च शशिनं च तथेतराणि ।
तेजांसि भासुरतडित्प्रभृतीनि साधो चित्रं तथापि न जहासि यदान्ध्यमन्तः ॥ ११ ॥
āndolayasyaviralaṃ gaganārkamaṅke nārāyaṇaṃ ca śaśinaṃ ca tathetarāṇi ,
tejāṃsi bhāsurataḍitprabhṛtīni sādho citraṃ tathāpi na jahāsi yadāndhyamantaḥ 11
11. āndolayasi aviralam gagana-arkam aṅke
nārāyaṇam ca śaśinam ca tathā itarāṇi
tejāṃsi bhāsurataḍitprabhṛtīni sādho citram
tathā api na jahāsi yat āndhyam antaḥ
11. sādho! (tvam) aviralam gagana-arkam,
ca nārāyaṇam,
ca śaśinam,
tathā bhāsurataḍitprabhṛtīni itarāṇi tejāṃsi aṅke āndolayasi.
yat tathā api antaḥ āndhyam na jahāsi,
(tat) citram (asti).
11. O wise one! You ceaselessly swing the sun and Nārāyaṇa, the moon, and other radiant luminaries like lightning in your lap within the sky. It is truly astonishing that even with such grandeur, you still do not abandon the inner blindness.
11. הוי שמיים, אתה מנענע ללא הרף בחיקך את השמש, את נָארָאיָנָה (האל הניצחי), את הירח ואת שאר המאורות כמו ברקים בוהקים! אך כמה מפתיע שאינך זונח את החשכה הפנימית שלך.
आकाश काशसि तु यत्र शशाङ्कबिम्बं त्वत्कीर्णकज्जलतमो मलिनोऽसितत्वम् ।
सङ्गान्न यन्नयसि तत्खलु चित्रमुच्चैः को नाम वान्तरमलं मलिनीकरोति ॥ १२ ॥
ākāśa kāśasi tu yatra śaśāṅkabimbaṃ tvatkīrṇakajjalatamo malino'sitatvam ,
saṅgānna yannayasi tatkhalu citramuccaiḥ ko nāma vāntaramalaṃ malinīkaroti 12
12. ākāśa kāśasi tu yatra śaśāṅkabimbam
tvat-kīrṇa-kajjalatamaḥ malinaḥ asitatvam
saṅgāt na yat nayasi tat khalu citram uccaiḥ
kaḥ nāma vā antaram malam malinīkaroti
12. ākāśa! yatra śaśāṅkabimbam (asti),
tatra tu (tvam) kāśasi.
yat tvat-kīrṇa-kajjalatamaḥ malinaḥ asitatvam (asti,
tat tvam) saṅgāt na nayasi,
tat khalu uccaiḥ citram (asti).
kaḥ nāma vā antaram malam malinīkaroti?
12. O Sky! You shine where the moon's orb is, yet that darkness of yours, scattered like lamp-black and a dirty blackness, you do not dispel by your very presence and connection (with the moon's light) - this is truly a great wonder! For who, indeed, can defile an already inherent inner impurity (or, make an inner blemish dirtier)?
12. הוי שמיים, במקום שבו אתה זורח, גלגל הירח מוכתם בחשכה כהה שפיזרת; אך תמוה מאוד שאינך מעלים את השחור הזה במגעך. מי בעצם מכתים את הטהרה הפנימית בלכלוך?
पूर्णस्यापि जगद्दोषैः सर्वदैवाविकारिणः ।
खस्य मन्ये बुधस्येव सुखं सर्वार्थशून्यता ॥ १३ ॥
pūrṇasyāpi jagaddoṣaiḥ sarvadaivāvikāriṇaḥ ,
khasya manye budhasyeva sukhaṃ sarvārthaśūnyatā 13
13. pūrṇasya api jagat doṣaiḥ sarvadā eva avikāriṇaḥ |
khasya manye budhasya iva sukham sarva-artha-śūnyatā ||
13. khasya pūrṇasya api jagat doṣaiḥ sarvadā eva avikāriṇaḥ,
manye,
budhasya iva sukham sarva-artha-śūnyatā
13. I believe that for space (kha), which is always full and remains unaffected by the world's imperfections, its happiness, like that of a wise person, is its emptiness of all objectives.
13. אף על פי שהשמיים מלאים בפגמי העולם, הם נותרים ללא שינוי. אני סבור כי כמו אצל אדם חכם, אושרם של השמיים טמון בהיותם חופשיים מכל החשבות לדברי העולם.
कल्पाभ्रद्रुमवीरुदुन्नतिदृशां कर्तासि धर्तासि च आकाशेन्दुघनार्ककिन्नरमरुत्स्कन्धामराणामपि ।
सर्वं रम्यमसंकुलाशय समस्वच्छस्वभावस्य ते यत्त्वेतद्दहनत्वमङ्ग तदहो मुख्याय खेदाय नः ॥ १४ ॥
kalpābhradrumavīrudunnatidṛśāṃ kartāsi dhartāsi ca ākāśendughanārkakinnaramarutskandhāmarāṇāmapi ,
sarvaṃ ramyamasaṃkulāśaya samasvacchasvabhāvasya te yattvetaddahanatvamaṅga tadaho mukhyāya khedāya naḥ 14
14. kalpa-abhra-druma-vīrud-unnati-dṛśām kartā asi dhartā asi ca
ākāśa-indu-ghana-arka-kinnara-marut-skandha-amarāṇām api
| sarvam ramyam asaṃkula-āśaya sama-svaccha-svabhāvasya te
yat tu etat dahanatvam aṅga tat aho mukhyāya khedāya naḥ ||
14. asaṃkula-āśaya sama-svaccha-svabhāvasya te,
kalpa-abhra-druma-vīrud-unnati-dṛśām kartā asi ca dhartā asi,
ākāśa-indu-ghana-arka-kinnara-marut-skandha-amarāṇām api [kartā asi ca dhartā asi].
sarvam ramyam.
yat tu etat dahanatvam aṅga,
tat aho mukhyāya khedāya naḥ.
14. You are the creator and sustainer of those who observe the growth of cosmic clouds, trees, and creepers. You are also the creator and sustainer of space (ākāśa), the moon, clouds, the sun, kinnaras, groups of winds, and gods. O you whose intention (āśaya) is undisturbed and whose intrinsic nature (svabhāva) is uniformly pure – everything about you is delightful. But alas, dear one, this burning nature of yours is truly a cause for our great sorrow.
14. אתה הבורא והתומך של ענני הקץ, העצים, המטפסים, השמיים, הירח, ענני הגשם, השמש, הַכִּינָארָה (יצורים שמימיים), אלות הרוח והאלים! הכל יפה עבורך, בעל אופי רגוע, שקול וטהור. אך אבוי, טבעך היוקד הזה גורם לנו צער רב!
आकाश काशमसि निर्मलमच्छमुच्चैराधार उन्नततयोत्तममुत्तमानाम् ।
त्वामेत्य किंतु विरलं करकाघनोऽयं लोकं विमर्दयति तेन परोऽसि नीचैः ॥ १५ ॥
ākāśa kāśamasi nirmalamacchamuccairādhāra unnatatayottamamuttamānām ,
tvāmetya kiṃtu viralaṃ karakāghano'yaṃ lokaṃ vimardayati tena paro'si nīcaiḥ 15
15. ākāśa kāśam asi nirmalam accham uccaiḥ-ādhāra
unnatatayā uttamam uttamānām | tvām
etya kim tu viralam karaka-ghanaḥ ayam
lokam vimardayati tena paraḥ asi nīcaiḥ ||
15. ākāśa! tvam kāśam asi nirmalam accham uccaiḥ-ādhāra unnatatayā uttamānām uttamam.
kim tu ayam karaka-ghanaḥ viralam tvām etya lokam vimardayati.
tena nīcaiḥ paraḥ asi.
15. O space (ākāśa), you are luminous, pure, clear, a high support, and supremely excellent among the excellent due to your exalted nature. Yet, this hail-cloud, reaching you, sometimes devastates the world. Therefore, you are truly superior to what is base.
15. הוי שמיים, אתה זורח בטהרה ובצללות, משענת נישאה, הנשגב מכל הנשגבים! אך משהגיע אליך, ענן הברד הזה מכה בעולם, ועל כן בריות מעריכות אותך כפחות ערך.
आकाश कर्षकष एव निकर्षणं ते मन्ये चिरं समचितं न तु किंचिदन्यत् ।
शून्योऽसि यज्जलधरर्क्षविमानचन्द्रसूर्यानिलान्वहसि भासि न चार्थशून्यः ॥ १६ ॥
ākāśa karṣakaṣa eva nikarṣaṇaṃ te manye ciraṃ samacitaṃ na tu kiṃcidanyat ,
śūnyo'si yajjaladhararkṣavimānacandrasūryānilānvahasi bhāsi na cārthaśūnyaḥ 16
16. ākāśa karṣa-kaṣa eva nikarṣaṇam te manye
ciram sama-citam na tu kiñcit anyat | śūnyaḥ
asi yat jala-dhara-ṛkṣa-vimāna-candra-sūrya-anilān
vahasi bhāsi na ca artha-śūnyaḥ ||
16. ākāśa! te nikarṣaṇam ciram sama-citam karṣa-kaṣa eva manye,
kiñcit anyat na tu.
yat [tvam] śūnyaḥ asi,
[tathāpi tvam] jala-dhara-ṛkṣa-vimāna-candra-sūrya-anilān vahasi,
bhāsi ca.
na ca artha-śūnyaḥ.
16. O space (ākāśa), I consider your long-term degradation to be merely a constant, uniform attrition, and nothing else. Though you are empty, you carry clouds, stars, celestial chariots, the moon, the sun, and winds, and you shine, proving that you are not devoid of purpose (artha).
16. הוי שמיים, אני סבור כי מהותך מאוזנת ויציבה תמיד, ואין בה דבר אחר. אף שאתה ריקני, אתה נושא עננים, כוכבים, מרכבות מעופפות, ירח, שמש ורוחות, ואינך נראה חסר משמעות או נטול תוכן.
अह्नि प्रकाशमसि रक्तवपुर्दिनान्ते यामासु कृष्णमथ चाखिलवस्तुरिक्तम् ।
नित्यं न किंचिदपि सद्वहसीति मायां न व्योम वेत्ति विदुषोऽपि विचेष्टितं ते ॥ १७ ॥
ahni prakāśamasi raktavapurdinānte yāmāsu kṛṣṇamatha cākhilavasturiktam ,
nityaṃ na kiṃcidapi sadvahasīti māyāṃ na vyoma vetti viduṣo'pi viceṣṭitaṃ te 17
17. ahni prakāśam asi raktavapuḥ dinānte
yāmāsu kṛṣṇam atha ca akhilavasturiktam
nityaṃ na kiṃcit api sat vahasi iti māyām
na vyoma vetti viduṣaḥ api viceṣṭitam te
17. te māyām viduṣaḥ api viceṣṭitam na vyoma
vetti ahni prakāśam raktavapuḥ asi ca
dinānte atha yāmāsu kṛṣṇam akhilavasturiktam
nityaṃ na kiṃcit api sat vahasi iti
17. During the day, you are luminous and red-bodied, and at day's end, you become dark throughout the watches of the night, completely devoid of all things. You continually bear nothing that truly exists; therefore, not even space (vyoma) comprehends your illusion (māyā) or the subtle actions of even a wise person.
17. ביום אתה מזהיר, בערביים גופך אדום, באשמורות הלילה אתה שחור וריק מכל חפץ. מכיוון שאינך נושא שום דבר ממשי באופן נצחי, הוי שמיים, אפילו חכמים אינם מבינים את מָאיָה (כוח האשליה) שלך או את פועלך.
अकिंचनोऽपि कार्याणि साधयत्यातताशयः ।
अन्तःशून्यमपि व्योम सर्वस्योन्नतिकारणम् ॥ १८ ॥
akiṃcano'pi kāryāṇi sādhayatyātatāśayaḥ ,
antaḥśūnyamapi vyoma sarvasyonnatikāraṇam 18
18. akiṃcanaḥ api kāryāṇi sādhayati ātata āśayaḥ
antaḥśūnyam api vyoma sarvasya unnatikāraṇam
18. ātata āśayaḥ akiṃcanaḥ api kāryāṇi sādhayati
antaḥśūnyam api vyoma sarvasya unnatikāraṇam
18. Even a person who possesses nothing, if resolute and firm in their intention, achieves their goals. Similarly, even space (vyoma), though empty within, is the cause of elevation for all.
18. אף על פי שאין לו דבר, אדם בעל אופקים נרחבים ומטרות שגאות מצליח להוציא לפועל מעשים גדולים. בדומה לכך, החלל הריק, אף שהוא חלול מבפנים, הוא הסיבה לרוממותו ולצמיחתו של כל דבר.
न तृणसलिलं नैव ग्रामो न नाम च पत्तनं न च दलभरस्निग्धच्छायस्तरुर्न च सत्प्रपा ।
तदपि गगनाध्वानं सूर्यः प्रयाति दिने दिने विषममपि यत्प्रारब्धं तत्त्यजन्ति न सात्त्विकाः ॥ १९ ॥
na tṛṇasalilaṃ naiva grāmo na nāma ca pattanaṃ na ca dalabharasnigdhacchāyastarurna ca satprapā ,
tadapi gaganādhvānaṃ sūryaḥ prayāti dine dine viṣamamapi yatprārabdhaṃ tattyajanti na sāttvikāḥ 19
19. na tṛṇasalilam na eva grāmaḥ na nāma ca pattanam
na ca dalabharasnigdhacchāyastaruḥ na ca satprapā
tad api gaganādhvānam sūryaḥ prayāti dine dine
viṣamam api yat prārabdham tat tyajanti na sāttvikāḥ
19. tṛṇasalilam na eva grāmaḥ na nāma ca pattanam na
ca dalabharasnigdhacchāyastaruḥ na ca satprapā
tad api sūryaḥ dine dine gaganādhvānam prayāti
sāttvikāḥ yat prārabdham viṣamam api tat na tyajanti
19. There is neither grass nor water, no village, not even a named city, no tree providing dense, cooling shade, nor any excellent public water-pavilion (prapā) along its path. Yet, the sun travels its celestial route day after day. Similarly, those of a pure (sāttvika) disposition do not abandon what they have undertaken (prārabdha), even if it is arduous.
19. אין במסלולו של השמש בשמיים עשב או מים, אין כפר, אין עיר, אין אילן מעניק צל רענן ואין אף תחנת הרעננות לשתיית מים; ובכל זאת, השמש גומע את נתיב השמיים יום-יום. שכן האנשים האצילים (הסָאטְוִויִים) אינם נוטשים משימה שהחלו בה, קשה ומפרכת ככל שתהיה.
यामा ध्वान्तपटेन शीतलरुचिः कर्पूरपूरैः करैरर्कालोकनवांशुकेन दिवसस्तारौघपुष्पोत्करैः ।
द्यौरम्भोदतुषारवारिकुसुमैः सर्वर्तवो भूषयन्त्येते कालकलात्मनोस्त्रिभुवने व्योमाङ्गणं नाथयोः ॥ २० ॥
yāmā dhvāntapaṭena śītalaruciḥ karpūrapūraiḥ karairarkālokanavāṃśukena divasastāraughapuṣpotkaraiḥ ,
dyaurambhodatuṣāravārikusumaiḥ sarvartavo bhūṣayantyete kālakalātmanostribhuvane vyomāṅgaṇaṃ nāthayoḥ 20
20. yāmāḥ dhvāntapaṭena śītalaruciḥ karpūrapūraiḥ karaiḥ
arkālokanavāṃśukena divasaḥ tārāoghapuṣpotkaraiḥ
dyauḥ ambhodatuṣāravārikusumaiḥ sarvartavaḥ bhūṣayanti
ete kālakalātmanoḥ tribhuvane vyomāṅgaṇam nāthayoḥ
20. ete yāmāḥ dhvāntapaṭena śītalaruciḥ karpūrapūraiḥ
karaiḥ divasaḥ arkālokanavāṃśukena dyauḥ tārāoghapuṣpotkaraiḥ
sarvartavaḥ ambhodatuṣāravārikusumaiḥ
tribhuvane nāthayoḥ kālakalātmanoḥ vyomāṅgaṇam bhūṣayanti
20. The watches of the night adorn the celestial expanse with a curtain of darkness. The cool-rayed moon (śītalaruciḥ) enriches it with abundant camphor-like rays. The day (divasaḥ) embellishes it with a fresh garment for viewing the sun. The sky (dyauḥ) graces it with masses of star-flowers. All seasons (sarvartavaḥ) bedeck it with clouds, frost, water, and various blossoms. In this manner, these entities beautify the courtyard of space (vyomāṅgaṇam) in the three worlds (tribhuvane) for the two masters (nāthayoḥ), whose very essence is Time and its constituent divisions (kālakalātmanoḥ).
20. אשמורות הלילה מקשטות את חצר השמיים ביריעת חשיכה, הירח הצונן בקרניו הדומות לאבקת כרכום או כפור, היום בבגדו החדש של אור השמש, והשמיים במטר כוכבים כפרחים; וכל עונות השנה מקשטות אותה בפרחי עננים וטל. כך כולן מעטרות את חצר השמיים, מעונם של שני אדוני הזמן בשלושת העולמות.
धूमाभ्ररेणुतिमिरार्कनिशेशसंध्या ताराविमानगरुडाद्रिसुरासुराणाम् ।
क्षोभैरपि प्रकृतिमुज्झति नान्तरिक्षं चित्रोत्थिता स्थितिरहो नु महाशयस्य ॥ २१ ॥
dhūmābhrareṇutimirārkaniśeśasaṃdhyā tārāvimānagaruḍādrisurāsurāṇām ,
kṣobhairapi prakṛtimujjhati nāntarikṣaṃ citrotthitā sthitiraho nu mahāśayasya 21
21. dhūmābhrareṇutimirārkaniśeśasaṃdhyā
tārāvimānagaruḍādrisurāsurāṇām kṣobhaiḥ
api prakṛtim ujjhati na antarikṣam
citra utthitā sthitiḥ aho nu mahāśayasya
21. antarikṣam dhūmābhrareṇutimirārkaniśeśasaṃdhyā tārāvimānagaruḍādrisurāsurāṇām kṣobhaiḥ api prakṛtim na ujjhati.
aho nu mahāśayasya sthitiḥ citra utthitā.
21. Even by the agitations of smoke, clouds, dust, darkness, the sun, moon, twilight, stars, celestial vehicles, Garudas, mountains, gods, and demons, the sky does not abandon its intrinsic nature (prakṛti). Oh, indeed, how wonderfully steadfast is the disposition of a great-souled one!
21. על אף הזעזועים הנגרמים עקב עשן, עננים, אבק, חשיכה, שמש, ירח, דמדומים, כוכבים, מרכבות שמיימיות, גָרוּדַה (עוף נשרי אגדי), הרים, אלים ושדים — החלל אינו מאבד את טבעו המקורי. מה מפליאה היא יציבותו של בעל הרוח הנעלה!
दिग्भित्तिबद्धमिदमूर्ध्वतलान्तरिक्ष मुर्वीतलं घनपुराचलभूरिभाण्डम् ।
विद्याधरामरमहोरगजालकारं लोकौघसंसरणसंघपिपीलिकाढ्यम् ॥ २२ ॥
digbhittibaddhamidamūrdhvatalāntarikṣa murvītalaṃ ghanapurācalabhūribhāṇḍam ,
vidyādharāmaramahoragajālakāraṃ lokaughasaṃsaraṇasaṃghapipīlikāḍhyam 22
22. digbhittibaddham idam ūrdhvatalāntarikṣam
urvītalam ghanapurācalabhūribhāṇḍam
vidyādharāmaramahoragajālakāram
lokaughasaṃsaraṇasaṃghapipīlikāḍhyam
22. idam ūrdhvatalāntarikṣam digbhittibaddham
urvītalam ghanapurācalabhūribhāṇḍam
vidyādharāmaramahoragajālakāram
lokaughasaṃsaraṇasaṃghapipīlikāḍhyam
22. This upper space (antarikṣa), bound by the walls of the directions, and the surface of the earth (urvī-tala), which serves as a vast repository of dense cities and mountains, adorned by hosts of Vidyādharas, gods, and great serpents, and teeming with swarms of ants representing the multitude of traversing beings (saṃsāra).
22. החלל העליון הזה והארץ שמתחתיו, המתוחמים בחומות רוחות השמים, מהווים כלי קיבול עצום הגדוש ערים צפופות, הרים כבירים, יצורים שמימיים כמו וִידְיָאדְהַרָות, אלים ונחשים קוסמיים, והוא רוחש המוני יצורים הנעים בסבך הקיום התופעתי כמו נחיל נמלים.
कालः क्रिया च भुवनं भवनं चिराय नामाधितिष्ठत इवोपवनं विकासि ।
आशङ्क्यते प्रतिदिनं ननु नष्टमेव नाद्यापि नश्यति च केयमहो नु माया ॥ २३ ॥
kālaḥ kriyā ca bhuvanaṃ bhavanaṃ cirāya nāmādhitiṣṭhata ivopavanaṃ vikāsi ,
āśaṅkyate pratidinaṃ nanu naṣṭameva nādyāpi naśyati ca keyamaho nu māyā 23
23. kālaḥ kriyā ca bhuvanam bhavanam cirāya
nāma adhitiṣṭhati iva upavanam vikāsi
āśaṅkyate pratidinam nanu naṣṭam eva na
adya api naśyati ca kā iyam aho nu māyā
23. kālaḥ kriyā ca bhuvanam bhavanam cirāya nāma vikāsi upavanam iva adhitiṣṭhati.
pratidinam nanu naṣṭam eva āśaṅkyate,
ca adya api na naśyati.
aho nu kā iyam māyā!
23. Time, action, the world, and its dwelling place, indeed, persist for a long time like an expanding garden. It is feared daily that it is destroyed, yet it is not destroyed even today. Oh, what indeed is this (cosmic) illusion (māyā)!
23. הזמן, הפעולה, התבל והקיום נראים כמשגשגים לאורך זמן כמו גן פורח. מדי יום עולה החשש שהכל אבד וחלף, אך עד היום אין הכל אובד. אה, מה מופלאה היא מָאיָה (האשליה הקוסמית)!
युगलकम् ।
खं मन्ये पादपादीनां रोधयत्यधिकोन्नतिम् ।
अकर्तुरेव महतो महिम्नोदेति कर्तृता ॥ २४ ॥
yugalakam ,
khaṃ manye pādapādīnāṃ rodhayatyadhikonnatim ,
akartureva mahato mahimnodeti kartṛtā 24
24. kham manye pādapādīnām rodhayati adhika unnatim
akartuḥ eva mahataḥ mahimnaḥ udeti kartṛtā
24. kham pādapādīnām adhika unnatim rodhayati (iti) manye.
akartuḥ eva mahataḥ mahimnaḥ kartṛtā udeti.
24. I believe the sky (kha) restricts the excessive height of trees and similar things. Yet, doership (kartṛtā) arises from the greatness (mahiman) of the great non-doer (akartṛ).
24. נדמה לי שחלל השמיים מרסן צמיחה מופרזת של אילנות וכיוצא בהם. כך, מתוך גדולתו של הגורם שאינו פועל כלל, נובעת התחושה של פועל ועשייה.
जगतां यत्र लक्षाणि न भवन्त्युद्भवन्ति च ।
तच्छून्यमुच्यते व्योम धिक्पाण्डित्यमखण्डितम ॥ २५ ॥
jagatāṃ yatra lakṣāṇi na bhavantyudbhavanti ca ,
tacchūnyamucyate vyoma dhikpāṇḍityamakhaṇḍitama 25
25. jagatām yatra lakṣāṇi na bhavanti udbhavanti ca
tat śūnyam ucyate vyoma dhik pāṇḍityam akhaṇḍitam
25. Where millions of worlds neither originate nor truly exist, that void is called space (vyoma). Shame on such uninterrupted scholarship!
25. מקום שבו מאות אלפי עולמות נוצרים וכלים נקרא "חלל ריק". כמה אווילית וחטאת היא הלמדנות המתיימרת!
व्योमन्येव प्रलीयन्ते व्योमतः प्रोद्भवन्ति च ।
गच्छतोन्मत्ततामेतामीश्वरान्यभिदा कृता ॥ २६ ॥
vyomanyeva pralīyante vyomataḥ prodbhavanti ca ,
gacchatonmattatāmetāmīśvarānyabhidā kṛtā 26
26. vyomani eva pralīyante vyomataḥ prodbhavanti ca
gacchataḥ unmattatām etām īśvarānyābhidā kṛtā
26. They dissolve within space (vyoma) itself, and from space they arise. Such a distinction (abhidā) of another (entity) from God (īśvara) is created by one who falls into this madness.
26. העולמות מתמוססים לתוך החלל ונולדים מתוך החלל; מתוך טירופם של בני האדם, נוצרה ההפרדה בין אלים וגורמים שונים.
आयान्ति यान्ति निपतन्ति तथोत्पतन्ति सर्गश्रियः कणघटा इव पावकोत्थाः ।
यत्रामलं तदहमेकमनादिमध्यं मन्ये खमेव न तु कारणमीश्वराख्यम् ॥ २७ ॥
āyānti yānti nipatanti tathotpatanti sargaśriyaḥ kaṇaghaṭā iva pāvakotthāḥ ,
yatrāmalaṃ tadahamekamanādimadhyaṃ manye khameva na tu kāraṇamīśvarākhyam 27
27. āyānti yānti nipatanti tathā utpatanti
sargaśriyaḥ kaṇaghaṭāḥ iva pāvakotthāḥ
yatra amalam tat aham ekam anādimadhyam
manye kham eva na tu kāraṇam īśvarākhyam
27. The glories of creation (sargaśriyaḥ) come, go, fall, and rise, just like collections of sparks (kaṇaghaṭāḥ) rising from fire (pāvaka). That pure, singular reality, which has neither beginning nor middle, I consider to be space (vyoma) itself, and not the cause called God (īśvara).
27. הזהר של מעשי הבריאה בא, הולך, נופל ועולה כמו נחיל ניצוצות העולים מתוך האש; את המרחב הזך, היחיד, שאין לו ראשית או אמצע, אני רואה כחלל השמיים עצמו, ולא כסיבה נפרדת הנקראת אלוהים.
आधारमायततरं त्रिजगन्मणीनामङ्गे बिभर्त्यमितमन्तरशेषवस्तु ।
व्योमैव चिद्वपुरहं परमेव मन्ये यत्रोदयास्तमयमेति जगद्भ्रमोऽयम् ॥ २८ ॥
ādhāramāyatataraṃ trijaganmaṇīnāmaṅge bibhartyamitamantaraśeṣavastu ,
vyomaiva cidvapurahaṃ parameva manye yatrodayāstamayameti jagadbhramo'yam 28
28. ādhāram āyatataram trijaganmaṇīnām aṅge
bibharti amitam antaraśeṣavastu vyoma
eva cidvapuḥ aham param eva manye
yatra udayāstamayam eti jagadbhramaḥ ayam
28. Space (vyoma) itself, which is the most expansive support for the jewels of the three worlds, bears within its own nature (aṅge) all immeasurable and undivided objects. I, whose form is consciousness (cit), indeed consider that to be the Supreme (param), in which this worldly illusion (jagadbhrama) undergoes both its arising and dissolution.
28. החלל נושא בקרבו ללא מצרים את כל הישים, ומהווה מסד רחב ידיים לכל פניני שלושת העולמות. אני רואה בחלל עצמו את התודעה הטהורה העליונה הלובשת דמות, שבה עוברת וחלפה אשליית העולם כולו.
वनावनौ वनचरचारुकामिना मनोहरद्रुमगहनेषु गीयते ।
इतो गिरेः शिरसि विलोक्यतेऽमुना वियोगिना पथि वहता रसाकुलम् ॥ २९ ॥
vanāvanau vanacaracārukāminā manoharadrumagahaneṣu gīyate ,
ito gireḥ śirasi vilokyate'munā viyoginā pathi vahatā rasākulam 29
29. vanāvanau vanacara-cāru-kāminā
manohara-druma-gahaneṣu gīyate
itaḥ gireḥ śirasi vilokyate amunā
viyoginā pathi vahată rasākulam
29. manohara-druma-gahaneṣu vanāvanau
vanacara-cāru-kāminā gīyate
itaḥ gireḥ śirasi pathi rasākulam
vahată amunā viyoginā vilokyate
29. In the forest regions, amidst charming groves of trees, a song is sung by a beautiful, longing forest-dweller. From here, on the mountain peak, that song is observed by a man suffering from separation (viyogin) as he moves along his path, filled with emotion (rasa).
29. ביער המיוער, במעבה האילנות המרהיבים, שר אדם שוכן יערות באהבה רבה. מכאן, מראש ההר, מתבונן בכך בערגה נוסע ערירי הצועד בדרך, כשהוא מופעל על ידי רגשות עזים.
गीतं श्रृङ्गतरूच्चपल्लवपुटे निःश्वस्य सोत्कण्ठया कंठाश्लिष्टगिरा वियोगहतया विद्याधराणां स्त्रिया ।
यन्नामात्र तदेष नाथ पथिकः सोच्छ्वासमाकर्णयन् दोलान्दोलनयेव चञ्चलधिया नो याति नोनूच्यते ॥ ३० ॥
gītaṃ śrṛṅgatarūccapallavapuṭe niḥśvasya sotkaṇṭhayā kaṃṭhāśliṣṭagirā viyogahatayā vidyādharāṇāṃ striyā ,
yannāmātra tadeṣa nātha pathikaḥ socchvāsamākarṇayan dolāndolanayeva cañcaladhiyā no yāti nonūcyate 30
30. gītam śṛṅga-tarūcca-pallava-puṭe niḥśvasya sotkaṇṭhayā
kaṇṭhāśliṣṭa-girā viyoga-hatayā vidyādharāṇām striyā
yat-nāma atra tat eṣaḥ nātha pathikaḥ socchvāsam ākarṇayan
dolā-āndolanayā iva cañcala-dhiyā na u yāti nonūcyate
30. śṛṅga-tarūcca-pallava-puṭe niḥśvasya sotkaṇṭhayā kaṇṭhāśliṣṭa-girā
viyoga-hatayā vidyādharāṇām striyā gītam (gīyate)
yat-nāma atra tat (gītam) eṣaḥ pathikaḥ socchvāsam ākarṇayan
dolā-āndolanayā iva cañcala-dhiyā na yāti na nonūcyate
30. A song is sung, with sighs and yearning (sotkaṇṭhayā), in a voice choked with emotion (kaṇṭhāśliṣṭa-girā), by a Vidyadhara woman devastated by separation (viyoga-hatā), from the high tender leaves of a tree on a mountain peak. Listening to that very song, which here addresses a 'lord' (nāma atra), this traveler (pathika), sighing deeply, his mind wavering as if by the swaying of a swing, neither moves forward nor can be made to proceed.
30. בחיק עלים של עץ נישא על שפיץ ההר, אישה מבנות הַוִוידְיָאדְהַרָה, חולת געגועים ונשברת מפרֵדה, נאנחת ושרה בקול חנוק. למשמע שמה, אדוני, הנוסע הזה מקשיב בנשימה עצורה, ומחשבתו נעה כנדנדה הלוך ושוב — הוא אינו ממשיך בדרכו ואינו מוציא הגה מפיו.
गायत्यद्रिशिरस्तरौ दलपुटे निःश्वस्य विद्याधरी काकल्याऽतिलकं वियोगविधुरा बाष्पाकुलैषा पुरः ।
नाथोत्सङ्गगृहे गृहीतचिबुकं स्मेरं भवच्चुम्बनं स्मृत्वास्वाद्य रसायनं हतसमा नीता मयैता इति ॥ ३१ ॥
gāyatyadriśirastarau dalapuṭe niḥśvasya vidyādharī kākalyā'tilakaṃ viyogavidhurā bāṣpākulaiṣā puraḥ ,
nāthotsaṅgagṛhe gṛhītacibukaṃ smeraṃ bhavaccumbanaṃ smṛtvāsvādya rasāyanaṃ hatasamā nītā mayaitā iti 31
31. gāyati adri-śiras-tarau dala-puṭe niḥśvasya vidyādharī
kākalyā atilakam viyoga-vidhurā bāṣpa-ākulā eṣā puraḥ
nātha-utsaṅga-gṛhe gṛhīta-cibukam smeram bhavat-cumbanam
smṛtvā āsvādya rasāyanam hata-samā nītā mayā etāḥ iti
31. eṣā vidyādharī adri-śiras-tarau dala-puṭe niḥśvasya kākalyā
atilakam viyoga-vidhurā bāṣpa-ākulā puraḥ gāyati (iti)
"nātha! utsaṅga-gṛhe gṛhīta-cibukam smeram bhavat-cumbanam
rasāyanam smṛtvā āsvādya mayā etāḥ hata-samāḥ nītāḥ"
31. From the cup of leaves on a tree at the mountain summit, this Vidyadhari woman, distressed by separation (viyoga-vidhurā) and tear-agitated, sings exceedingly sweetly (kākalyā atilakam), sighing: 'O Lord (nātha)! Remembering and savoring your kiss, with my chin held and a smile, as an elixir (rasāyanam) in your embrace-home (utsaṅga-gṛhe), these many unfortunate years have been spent by me!'
31. על עץ בראש ההר, בתוך סבך עלים, נערת וִוידְיָאדְהַרָה נסערת מפרֵדה ומעורפלת בדמעות שרה בקול ענוג ונאנחת: אדוני, בבית חיקך, כשאחזת בסנטרי ונשקת לי בחיוך, טעמתי את שיקוי החיים ובזכות זכרון זה שרדתי את השנים הארורות הללו!
अस्याः प्राग्भवसत्पतिः स मुनिना शापेन वृक्षीकृतो वर्षद्वादशकं तदेव गणयन्त्येषैव सात्र स्थिता ।
गायत्युत्कलिता तदेव दयितं तं पादपं संश्रिता मार्गे मार्गविहारिणां वदनतो राजन्ममैतच्छ्रुतम् ॥ ३२ ॥
asyāḥ prāgbhavasatpatiḥ sa muninā śāpena vṛkṣīkṛto varṣadvādaśakaṃ tadeva gaṇayantyeṣaiva sātra sthitā ,
gāyatyutkalitā tadeva dayitaṃ taṃ pādapaṃ saṃśritā mārge mārgavihāriṇāṃ vadanato rājanmamaitacchrutam 32
32. asyāḥ prāg-bhava-sat-patiḥ saḥ muninā śāpena vṛkṣī-kṛtaḥ
varṣa-dvādaśakam tat eva gaṇayantī eṣā eva sā atra
sthitā gāyati utkalitā tat eva dayitam tam pādapam saṃśritā
mārge mārga-vihāriṇām vadana-taḥ rājan mama etat śrutam
32. asyāḥ prāg-bhava-sat-patiḥ saḥ muninā śāpena vṛkṣī-kṛtaḥ eṣā eva sā atra sthitā,
tat eva varṣa-dvādaśakam gaṇayantī utkalitā tat eva dayitam tam pādapam saṃśritā gāyati rājan! mama etat mārge mārga-vihāriṇām vadana-taḥ śrutam
32. Her virtuous husband from a previous existence (prāg-bhava-sat-pati) was cursed by a sage (muni) and turned into a tree. This very woman remains here, counting precisely those twelve years (varṣa-dvādaśakam). Full of longing (utkalitā), she sings, having taken refuge in that very tree, which is her beloved. O King (rājan)! I heard this from the mouths of travelers (mārga-vihāriṇām) on the path.
32. בעלה החסוד מגילגול קודם הפך לעץ עקב קללת מֻנִי (קדוש פרוש) למשך שתים עשרה שנים. כשהיא סופרת במדויק את אותן שנים, היא יושבת פה, נשענת על אותה אילן שהוא אהובה, ושרה מתוך כיסופים. המלך, את הדברים הללו שמעתי מפי עוברי אורח בדרך.
पश्यैष सोऽस्मदवलोकनशान्तशापो विद्याधरो विटपितामवमुच्य बालाम् ।
कण्ठेकरोति विटपाकृतिविप्रलम्भैस्तैरेव बाहुभिरलं स्फुटपुष्पहासः ॥ ३३ ॥
paśyaiṣa so'smadavalokanaśāntaśāpo vidyādharo viṭapitāmavamucya bālām ,
kaṇṭhekaroti viṭapākṛtivipralambhaistaireva bāhubhiralaṃ sphuṭapuṣpahāsaḥ 33
33. paśya eṣa saḥ asmad-avalokana-śānta-śāpaḥ
vidyādharaḥ viṭapitām avamucya bālām
kaṇṭhe karoti viṭapa-ākṛti-vipralambhaiḥ
taiḥ eva bāhubhiḥ alam sphuṭa-puṣpa-hāsaḥ
33. paśya eṣa saḥ asmad-avalokana-śānta-śāpaḥ
vidyādharaḥ bālām viṭapitām avamucya
taiḥ eva viṭapa-ākṛti-vipralambhaiḥ bāhubhiḥ
alam kaṇṭhe karoti sphuṭa-puṣpa-hāsaḥ
33. Look! This Vidyādhara, whose curse has been appeased by our sight, having released the young woman from her tree-like state, now embraces her around the neck with those very arms that deceptively appeared as branches, his smile resembling blossoming flowers.
33. ראה! אותו איש וִוידְיָאडְהַרָה, שקללתו הותרָה כשראה אותנו, השתחרר מדמות העץ ומחבק את הנערה בצווארה באותן זרועות שהיו כענפים, כשהוא קורן מחיוך הדומה לפרחים שנפתחו.
शिखरिणां करिणां कुसुमोत्करो विटपिषु स्फुटरोमसु राजते ।
गगनविच्युततारकलीलया शिखरमेष तुषारसमानया ॥ ३४ ॥
śikhariṇāṃ kariṇāṃ kusumotkaro viṭapiṣu sphuṭaromasu rājate ,
gaganavicyutatārakalīlayā śikharameṣa tuṣārasamānayā 34
34. śikhariṇām kariṇām kusuma-utkaraḥ
viṭapiṣu sphuṭa-romasu rājate
gagana-vicyuta-tāraka-līlayā
śikharam eṣa tuṣāra-samānayā
34. eṣa śikharam śikhariṇām kariṇām
tuṣāra-samānayā
gagana-vicyuta-tāraka-līlayā kusuma-utkaraḥ
sphuṭa-romasu viṭapiṣu rājate
34. On this peak, a mass of flowers, found in abundance among mountains and elephants, shines splendidly upon the trees, whose shoots are prominent. It gleams like the playful scattering of stars fallen from the sky and, at the same time, resembles frost.
34. על גבי העצים הנדמים לשערות לסמרי עור של פילי-ההרים, מטר הפרחים בוהק כמו כוכבים הנופלים מן השמיים, ודומה לשלג המכסה את חוד ההר.
मीनावलीसरभसप्लुतिघट्टिताम्बुवीचीविलोलविरुवत्कुररीकराला ।
कावेर्यहो कुसुमशुक्लपटाऽवभाति निःशङ्करङ्कुकुलसंकुलकूलकच्छा ॥ ३५ ॥
mīnāvalīsarabhasaplutighaṭṭitāmbuvīcīvilolaviruvatkurarīkarālā ,
kāveryaho kusumaśuklapaṭā'vabhāti niḥśaṅkaraṅkukulasaṃkulakūlakacchā 35
35. mīna-āvalī-sarabhasa-pluti-ghaṭṭita-ambu-vīcī-vilola-viruvat-kurarī-karālā
kāverī aho kusuma-śukla-paṭā avabhāti
niḥśaṅka-raṅku-kula-saṃkula-kūla-kacchā
35. aho kāverī
mīna-āvalī-sarabhasa-pluti-ghaṭṭita-ambu-vīcī-vilola-viruvat-kurarī-karālā
niḥśaṅka-raṅku-kula-saṃkula-kūla-kacchā
kusuma-śukla-paṭā avabhāti
35. Oh, behold the Kaveri river! It shines splendidly, its agitated waves, stirred by the eager leaping of swarms of fish, are made rough by the wailing and fluttering ospreys. Its shores and wetlands are thronged with herds of fearless deer, and it appears adorned with a white garment of flowers.
35. הביטו בנהר קָאוֵוֹרִי! הוא זורח כאילו עטוי גלימה לבנה של פרחים, גליו גועשים מקפיצות הדגים וקוראים בהם עופות מים, וחופיו הלחים הומי עדרים של צבאים חסרי פחד.
भात्यत्र पश्य रविणा कटके सुवेलशैलस्य काञ्चनशिला सकलामलश्रीः ।
वेलावलोलवरुणालयवीचिभङ्गपर्यस्तवाडवकृशानुकणोपमाना ॥ ३६ ॥
bhātyatra paśya raviṇā kaṭake suvelaśailasya kāñcanaśilā sakalāmalaśrīḥ ,
velāvalolavaruṇālayavīcibhaṅgaparyastavāḍavakṛśānukaṇopamānā 36
36. bhāti atra paśya raviṇā kaṭake
suvela-śailasya kāñcana-śilā sakala-amala-śrīḥ
velā-avalola-varuṇa-ālaya-vīci-bhaṅga-paryasta-vāḍava-kṛśānu-kaṇa-upamānā
36. paśya atra suvela-śailasya kaṭake raviṇā
sakala-amala-śrīḥ
velā-avalola-varuṇa-ālaya-vīci-bhaṅga-paryasta-vāḍava-kṛśānu-kaṇa-upamānā
kāñcana-śilā bhāti
36. Look! Here on the slope of Mount Suvela, a golden rock shines with a completely pure splendor. It is comparable to particles of the submarine fire scattered by the breaking of the turbulent waves of the ocean (Varuṇa's abode) that crash upon the shore.
36. ראה, כאן על מדרון הר סוּוֵלַה, סלע הזהב המוצף באור השמש זוהר ביופי זך וטהור, והוא דמוי ניצוצות מאש המעמקים הקוסמית שנזרו על ידי משבר גלי האוקיינוס אל החוף.
आसन्नपीनजलदावलितालयानां गेहोपशल्यपरिफुल्लवनद्रुमाणाम् ।
लक्ष्मीः पलाशपटलावलिताम्बराणां घोषौकसां समवलोकय पर्वतेषु ॥ ३७ ॥
āsannapīnajaladāvalitālayānāṃ gehopaśalyapariphullavanadrumāṇām ,
lakṣmīḥ palāśapaṭalāvalitāmbarāṇāṃ ghoṣaukasāṃ samavalokaya parvateṣu 37
37. āsannapīnajaladāvalitālayānām
gehopaśalyapariphullavanadrumāṇām
lakṣmīḥ palāśapaṭalāvalitāmbarāṇām
ghoṣaukasām samavalokaya parvateṣu
37. samavalokaya parvateṣu ghoṣaukasām
lakṣmīḥ āsannapīnajaladāvalitālayānām
gehopaśalyapariphullavanadrumāṇām
palāśapaṭalāvalitāmbarāṇām
37. Behold the beauty in the mountains, belonging to the inhabitants of the cowherd settlements. Their homes are enveloped by nearby thick clouds, forest trees bloom fully in the vicinity of their dwellings, and their skies are covered by a profusion of palāśa blossoms.
37. התבונן ביופיים של יישובי הרועים שבהרים! בתיהם עטופים בעננים עבים וקרובים, אילנות היער שבסמוך לבתיהם פורחים, והשמיים מכוסים בעלווה צפופה.
उन्निद्रपुष्पपटुपाण्डुरपुष्पखण्डा मन्दारभाण्डविशिखण्डिकरण्डकच्छाः ।
ग्रामाः प्रपातजलजालविलासवाद्या वल्गद्गुहागहनगीतजना जयन्ति ॥ ३८ ॥
unnidrapuṣpapaṭupāṇḍurapuṣpakhaṇḍā mandārabhāṇḍaviśikhaṇḍikaraṇḍakacchāḥ ,
grāmāḥ prapātajalajālavilāsavādyā valgadguhāgahanagītajanā jayanti 38
38. unnidrapuṣpapaṭupāṇḍurapuṣpakhaṇḍāḥ
mandārabhāṇḍaviśikhaṇḍikaraṇḍakacchāḥ
grāmāḥ prapātajalajālavilāsavādyāḥ
valgadguhāgahanagītajanaḥ jayanti
38. grāmāḥ unnidrapuṣpapaṭupāṇḍurapuṣpakhaṇḍāḥ
mandārabhāṇḍaviśikhaṇḍikaraṇḍakacchāḥ
prapātajalajālavilāsavādyāḥ
valgadguhāgahanagītajanaḥ jayanti
38. The villages excel, with their blooming, brightly pale-white flower clusters, whose riverbanks are like baskets holding Mandāra flowers and scattered peacock feathers, where the playful sounds of cascading waterfalls serve as musical instruments, and whose people sing deep within vibrant, echoing caves.
38. מה נהדרים הם הכפרים המעוטרים באשכולות פרחים צחורים ופתוחים, שחופיהם מלאים אילנות מַנְדָארַה וטווסים, שבהם מפלי המים מנגנים מוזיקה ענוגה, ותושביהם שרים ורוקדים בשמחה בתוך המערות!
उन्निद्रकन्दलदलान्तरलीयमानकूजन्मदान्धमधुपोन्मदपामराणाम् ।
मन्ये न सा भवति तुष्टिरिहामराणां या गोकुलेषु गिरिगह्वरिणां नराणाम् ॥ ३९ ॥
unnidrakandaladalāntaralīyamānakūjanmadāndhamadhuponmadapāmarāṇām ,
manye na sā bhavati tuṣṭirihāmarāṇāṃ yā gokuleṣu girigahvariṇāṃ narāṇām 39
39. unnidrakandaladalāntaralīyamānakūjanmadāndhamadhupounmadapāmarāṇām
manye
na sā bhavati tuṣṭiḥ iha amarāṇām
yā gokuleṣu girigahvariṇām narāṇām
39. manye iha amarāṇām sā tuṣṭiḥ na
bhavati yā narāṇām
unnidrakandaladalāntaralīyamānakūjanmadāndhamadhupounmadapāmarāṇām
gokuleṣu girigahvariṇām
39. I do not believe that the gods (amarāṇām) here experience the same satisfaction (tuṣṭiḥ) that is attained by the people (narāṇām) in the cowherd settlements (gokuleṣu) and mountain caves – those rustic individuals (pāmara) who are intoxicated by the humming, maddened bees concealed within the petals of blooming Kandala flowers.
39. במקום שבו הכפריים נהנים מזמזום הדבורים השיכורות מצוף המסתתרות בעלי הצמחייה הפתוחים, נדמה לי שאפילו לאלים בשמיים אין נחת ושביעות רצון כפי שיש לבני האדם השוכנים ביישובי הרועים ובמערות ההרים.
भृङ्गावदोलितलताकुलकाननान्तर्गायत्पुलिन्ददयिताननदत्तनेत्रम् ।
लीलाकुला गतघृणं गिरिगह्वरेषु किं घ्नन्ति शत्रुमिव मुग्धमृगं किराताः ॥ ४० ॥
bhṛṅgāvadolitalatākulakānanāntargāyatpulindadayitānanadattanetram ,
līlākulā gataghṛṇaṃ girigahvareṣu kiṃ ghnanti śatrumiva mugdhamṛgaṃ kirātāḥ 40
40. bhṛṅgāvadolitalatākulakānanāntargāyatpulindadayitānanadattanetram
līlākulā
gataghṛṇam girigahvareṣu kim
ghnanti śatrum iva mugdhamṛgam kirātāḥ
40. kim girigahvareṣu līlākulā gataghṛṇam
kirātāḥ śatrum iva
bhṛṅgāvadolitalatākulakānanāntargāyatpulindadayitānanadattanetram
mugdhamṛgam ghnanti
40. Why do the playful and restless Kirātas (kirātāḥ) mercilessly kill an innocent deer (mugdhamṛgam) in the mountain caves (girigahvareṣu) as if it were an enemy? This deer has its eyes fixed on the faces of the singing Pulinda women within the forests, which are agitated by bees swinging on creepers.
40. בתוך היער הגדוש מטפסים הנעים ברוח הדבורים, האייל התמים נושא עיניים אל פני אשתו של הצַיָּד השרה בנעימות. מדוע הצַיָּדִים הנטולי חמלה במערות ההרים הורגים אייל תמים כזה כאילו היה אויב?
नानाविकासिकुसुमोत्करसारलब्धवल्लीदलावलनशीतलिताध्वगाङ्गाः ।
साम्भःप्रथप्रसरणेन तरत्तरङ्गा ग्रामा गिरीन्द्रगहनेषु जयन्ति चन्द्रम् ॥ ४१ ॥
nānāvikāsikusumotkarasāralabdhavallīdalāvalanaśītalitādhvagāṅgāḥ ,
sāmbhaḥprathaprasaraṇena tarattaraṅgā grāmā girīndragahaneṣu jayanti candram 41
41. nānāvikāsikusumotkarasāralabdhavallīdalāvalanaśītalitādhvagāṅgāḥ
saambhaḥprathaprasaraṇena tarattaraṅgā
grāmāḥ girīndragahaneṣu jayanti candram
41. girīndragahaneṣu grāmāḥ
nānāvikāsikusumotkarasāralabdhavallīdalāvalanaśītalitādhvagāṅgāḥ
saambhaḥprathaprasaraṇena
tarattaraṅgāḥ candram jayanti
41. The villages, situated in the deep mountain ranges, where the bodies of travelers are cooled by the dense leaves of creepers, which are rich with the essence of many blooming flowers, and which are characterized by swift waves due to the wide flow of water, surpass the moon.
41. מה נהדרים הכפרים במעבה ההרים השגאים! שם הנוסעים מקררים את גופם תחת עלי מטפסים עמוסי פרחים בשלל צבעים, ונחלי המים הזורמים מפכים בגלים—ונדמה שהם נעלים אף מהירח עצמו.
कूजन्निर्जरवारयः परिसरत्प्रोन्निद्रतालद्रुमा हेलोल्लासितपुष्पपल्लववलद्वल्लीवितानाम्बराः ।
पर्यन्तोन्नतसाललम्बिजलदा रम्या गिरिग्रामकाश्चन्द्राश्वत्थमितावनिं शशिपुरस्योद्यानभागा इव ॥ ४२ ॥
kūjannirjaravārayaḥ parisaratpronnidratāladrumā helollāsitapuṣpapallavavaladvallīvitānāmbarāḥ ,
paryantonnatasālalambijaladā ramyā girigrāmakāścandrāśvatthamitāvaniṃ śaśipurasyodyānabhāgā iva 42
42. kūjannirjaravārayaḥ parisaratpronnidratāladrumāḥ
helollāsitapuṣpapallavavaladvallīvitānāmbarāḥ
paryantonnatasālalambijaladāḥ ramyāḥ girigrāmakāḥ
candrāśvatthamitāvanim śaśipurasya udyānabhāgāḥ iva
42. ramyāḥ girigrāmakāḥ kūjannirjaravārayaḥ
parisaratpronnidratāladrumāḥ helollāsitapuṣpapallavavaladvallīvitānāmbarāḥ
paryantonnatasālalambijaladāḥ
candrāśvatthamitāvanim śaśipurasya udyānabhāgāḥ iva
42. The delightful mountain villages, with their murmuring stream waters, where profusely blooming palmyra trees spread widely, whose canopy-like skies are formed by swaying creepers playfully adorned with flowers and young shoots, and where tall Sala trees on their outskirts are graced by hanging clouds, resemble the garden sections of Śaśipura (Moon City), that land which extends as far as the moon and the Ashvattha tree.
42. עם המיית מי המפלים, עצי התמר התמירים בסביבה, כיפת השמיים המכוסה עציץ פרחים ומטפסים מרהיבים, והעננים התלויים על עצי הסָאל העצומים שבשוליים—הכפרים ההרריים הקסומים נראים כמו פלכי גנים של עיר הירח!
आसन्नपीतघनघर्घरमेघनादनृत्यच्छिखण्डिनवताण्डवविप्रकीर्णैः ।
ग्रामाः कलापिकुलकोमलबर्हखण्डैः प्रोड्डीनचन्द्रकमणिप्रकरा जयन्ति ॥ ४३ ॥
āsannapītaghanaghargharameghanādanṛtyacchikhaṇḍinavatāṇḍavaviprakīrṇaiḥ ,
grāmāḥ kalāpikulakomalabarhakhaṇḍaiḥ proḍḍīnacandrakamaṇiprakarā jayanti 43
43. āsannapītaghanaghargharmeghanādanṛtyacchikhaṇḍinavatāṇḍavaviprakīrṇaiḥ
grāmāḥ kalāpikulakomalabarhakhaṇḍaiḥ
proḍḍīnacandrakamaṇiprakarāḥ jayanti
43. grāmāḥ
āsannapītaghanaghargharmeghanādanṛtyacchikhaṇḍinavatāṇḍavaviprakīrṇaiḥ
kalāpikulakomalabarhakhaṇḍaiḥ
proḍḍīnacandrakamaṇiprakarāḥ jayanti
43. The villages are glorious, where multitudes of 'moon-jewel' peacock eye-spots, originating from delicate peacock feather fragments, are scattered and seem to float upwards, having been shed by flocks of peacocks performing vigorous new "tāṇḍava" dances, inspired by the rumbling thunder of dense, dark, approaching clouds.
43. מה נפלאים הם הכפרים שבהם הטווסים פוצחים בריקוד סוער למשמע רעם העננים הכהים והקרובים, ומפזרים נוצות זנב רכות הנדמות לאשכולות אבני ירח המרחפות באוויר!
पार्श्वस्थचारुशशिमण्डलमण्डनेषु विश्रान्तवारिगुरुवारिदवारणेषु ।
ग्रामेषु या गिरितटेषु विलासलक्ष्मी राज्येषु सा विभववत्सु कुतो विरिंचेः ॥ ४४ ॥
pārśvasthacāruśaśimaṇḍalamaṇḍaneṣu viśrāntavāriguruvāridavāraṇeṣu ,
grāmeṣu yā giritaṭeṣu vilāsalakṣmī rājyeṣu sā vibhavavatsu kuto viriṃceḥ 44
44. pārśvasthacāruśaśimaṇḍalamaṇḍaneṣu
viśrāntavāriguruvāridavāraṇeṣu grāmeṣu
yā giritaṭeṣu vilāsalakṣmīḥ
rājyeṣu sā vibhavavatsu kutaḥ viriñceḥ
44. yā vilāsalakṣmīḥ giritaṭeṣu grāmeṣu
pārśvasthacāruśaśimaṇḍalamaṇḍaneṣu
viśrāntavāriguruvāridavāraṇeṣu sā
vibhavavatsu rājyeṣu viriñceḥ kutaḥ
44. The graceful splendor (vilāsalakṣmī) that resides in these villages, which are nestled on mountain slopes, adorned on their sides with beautiful moon-orb-like ornaments, and upon which water-heavy clouds, like resting elephants, have settled – from where could such opulence arise in the wealthy kingdoms of even Brahmā (Viriñca)?
44. קסם העדן השורר בכפרי ההרים, עטורי הירח הבוהק בקרבתם והעננים הכבדים הרובצים עליהם, מנין יימצא כמותו אפילו בממלכות המפוארות ביותר של בְּרַהְמָאן (הבורא)?
स्वामोदनन्दनवनान्तरसुन्दरेषु संतानकस्तवकहासिनिकुञ्जकेषु ।
उन्निद्रमन्द्रमधुपाकुलपारिभद्रसान्द्रद्रुमेष्वभिरमे गिरिगह्वरेषु ॥ ४५ ॥
svāmodanandanavanāntarasundareṣu saṃtānakastavakahāsinikuñjakeṣu ,
unnidramandramadhupākulapāribhadrasāndradrumeṣvabhirame girigahvareṣu 45
45. svāmodanandanavanāntarasundareṣu
saṃtānakastavakāsinikuñjakeṣu
unnidramandramadhupākulapāribhadrasāndradrumeṣu
abhirame girigahvareṣu
45. abhirame girigahvareṣu
svāmodanandanavanāntarasundareṣu
saṃtānakastavakāsinikuñjakeṣu
unnidramandramadhupākulapāribhadrasāndradrumeṣu
45. I delight in the mountain caves, which are beautiful due to the fragrant pleasure gardens found within them, which possess groves that sparkle with clusters of coral tree (saṃtānaka) blossoms, and which have dense coral tree (pāribhadra) groves bustling with awakened, deep-humming bees.
45. אני מוצא נחת במערות ההרים, המבושמות והיפות כמו גן הנצח (נַנְדָנָה), עטופות בסוכות פרחים קסומות, ומוקפות אילנות פָּארִיבְהַדְרָה עמוסים שבהם המיית דבורים רוחשת נעימות!
हरिणीरावरम्येषु हारिहारीतहारिषु ।
गिरिग्रामेषु पुष्पेषुपुरेष्विव रतिर्नृणाम् ॥ ४६ ॥
hariṇīrāvaramyeṣu hārihārītahāriṣu ,
girigrāmeṣu puṣpeṣupureṣviva ratirnṛṇām 46
46. hariṇīrāvaramyeṣu hārihārītahāriṣu
girigrāmeṣu puṣpeṣupureṣu iva ratiḥ nṛṇām
46. nṛṇām ratiḥ girigrāmeṣu hariṇīrāvaramyeṣu
hārihārītahāriṣu puṣpeṣupureṣu iva
46. In mountain villages, charming with the calls of female deer and captivating with green pigeons, people's delight is as if in cities adorned with flowers.
46. בכפרי ההרים, המרהיבים בקריאות האיילות ובציפורים הירוקות והיפות, בני האדם מוצאים עונג כאילו שכנו בערי פרחים!
स्फाटिकस्तम्भसंभाररम्यनिर्झरवारिणि ।
नृत्यन्त्येताः शिखण्डिन्यः पश्यास्मिन्ग्रामगह्वरे ॥ ४७ ॥
sphāṭikastambhasaṃbhāraramyanirjharavāriṇi ,
nṛtyantyetāḥ śikhaṇḍinyaḥ paśyāsmingrāmagahvare 47
47. sphāṭikastambhasaṃbhāraramyanirjharavāriṇi nṛtyanti
etāḥ śikhaṇḍinyaḥ paśya asmin grāmagahvare
47. paśya asmin grāmagahvare sphāṭikastambhasaṃbhāraramyanirjharavāriṇi
etāḥ śikhaṇḍinyaḥ nṛtyanti
47. Behold! In this village gorge, these peahens dance in the water of the beautiful waterfall, which appears like a collection of crystal pillars.
47. הביטו! בגיא הכפרי הזה, נקבות הטווסים רוקדות לצד מי המעיין המרהיבים, הנדמים לטור עמודי בדולח!
शिखण्डिन्यो विलासिन्यः पुष्पभारनता लताः ।
अत्र नृत्यन्ति कुञ्जेषु रणनिर्झरपुष्करे ॥ ४८ ॥
śikhaṇḍinyo vilāsinyaḥ puṣpabhāranatā latāḥ ,
atra nṛtyanti kuñjeṣu raṇanirjharapuṣkare 48
48. śikhaṇḍinyaḥ vilāsinyaḥ puṣpabhāranatāḥ latāḥ
atra nṛtyanti kuñjeṣu raṇanirjharapuṣkare
48. atra śikhaṇḍinyaḥ vilāsinyaḥ puṣpabhāranatāḥ
latāḥ kuñjeṣu raṇanirjharapuṣkare nṛtyanti
48. Here, graceful peahens dance, and creepers, bent low by the weight of their blossoms, sway gracefully in the groves and by the pond of the sounding waterfall.
48. כאן, בסוכות הצמחייה שליד בריכות הלוטוס ההומות ממי המפלים, נקבות הטווס החינניות רוקדות והמטפסים כפופים מרוב עומס הפרחים!
हारीतहारिहरितोपवनद्रुमासु वापीप्रमाणरणितामलकाकलीषु ।
ग्रामस्थलीषु गिरिगह्वरगोपितासु मन्ये मुदैष रमते स्वरसेन कामः ॥ ४९ ॥
hārītahāriharitopavanadrumāsu vāpīpramāṇaraṇitāmalakākalīṣu ,
grāmasthalīṣu girigahvaragopitāsu manye mudaiṣa ramate svarasena kāmaḥ 49
49. hārita-hāri-harita-upavana-drumāsu
vāpī-pramāṇa-raṇita-amala-kākalīṣu
grāma-sthalīṣu giri-gahvara-gopitāsu
manye mudā eṣa ramate sva-rasena kāmaḥ
49. manye eṣa kāmaḥ mudā sva-rasena ramate
hārīta-hāri-harita-upavana-drumāsu
vāpī-pramāṇa-raṇita-amala-kākalīṣu
grāma-sthalīṣu giri-gahvara-gopitāsu
49. I believe that Kāma (the god of love) delights with joy, by his own inherent nature, in groves where trees are made charming and green by parrots; in places where the pure cooing of birds resonates as if measured by the pools; in village landscapes; and in spots hidden within mountain caves.
49. בכפרים הנסתרים במערות ההרים, המלאים אילנות ירוקים וציפורים נעימות, ושם זמזום ענוג נשמע לצד הבריכות—נדמה לי שקָאמַה (אל האהבה) מתענג בשמחה וברווחה מתוך טבעו שלו!
श्रीमद्वृत्तमहाशयातपहरप्रोच्चैर्गभीराकृते भूभृन्मूर्धसु भूषणं भवसि भो भूमे रसैकास्पदम् ।
एतत्तु क्षपयेन्मनांसि यदिदं मेघ त्वया वर्षता हर्षादूषरपल्वलस्थलतरुष्वम्भोविभागक्रमः ॥ ५० ॥
śrīmadvṛttamahāśayātapaharaproccairgabhīrākṛte bhūbhṛnmūrdhasu bhūṣaṇaṃ bhavasi bho bhūme rasaikāspadam ,
etattu kṣapayenmanāṃsi yadidaṃ megha tvayā varṣatā harṣādūṣarapalvalasthalataruṣvambhovibhāgakramaḥ 50
50. śrīmat-vṛtta-mahāśaya-ātapa-hara-proccaiḥ-gabhīra-ākṛte
bhū-bhṛt-mūrdhasu bhūṣaṇaṃ bhavasi bho bhūme rasa-eka-āspadam
etat tu kṣapayet manāṃsi yat idam megha tvayā varṣatā
harṣāt ūṣara-palvala-sthala-taruṣu ambhaḥ-vibhāga-kramaḥ
50. bho bhūme śrīmat-vṛtta-mahāśaya-ātapa-hara-proccaiḥ-gabhīra-ākṛte! bhū-bhṛt-mūrdhasu bhūṣaṇaṃ rasa-eka-āspadam bhavasi.
tu bho megha! etat yat idam tvayā varṣatā harṣāt ūṣara-palvala-sthala-taruṣu ambhaḥ-vibhāga-kramaḥ,
manāṃsi kṣapayet.
50. O Earth, endowed with glory, of noble character, dispelling distress, of profoundly majestic and towering form! You are indeed an ornament on the peaks of mountains, the singular abode of all essences (rasa). However, O Cloud, this act of yours - this sequence of joyfully distributing water to trees located in barren ponds and dry lands, even while you are raining - this indeed vexes people's minds.
50. הוי ענן בעל אופי מפואר, נפש גדולה, מפיג החום, הנישא לגובה והעמוק בחזותו! אתה עדי על ראשי ההרים ומקור המים והרווחה לארץ. אך דבר אחד מעציב את חשיבתנו: שכאשר אתה ממטיר גשם בשמחה, אתה מחלק את מימיך בשווה בין אדמה שדופה, שלוליות, יבשה ועצים!
नित्यं स्नासि सुतीर्थवारिविसरैरुच्चैःपदस्थोऽम्बुदः शुद्धः सन्विपिनावनौ निवससि प्रारब्धमौनव्रतः ।
रिक्तस्याप्यतिकान्तिरेव भवतः कायाश्रया लक्ष्यते प्रोत्थायाशनिमातनोषि किमिदं तुच्छं तवाचेष्टितम् ॥ ५१ ॥
nityaṃ snāsi sutīrthavārivisarairuccaiḥpadastho'mbudaḥ śuddhaḥ sanvipināvanau nivasasi prārabdhamaunavrataḥ ,
riktasyāpyatikāntireva bhavataḥ kāyāśrayā lakṣyate protthāyāśanimātanoṣi kimidaṃ tucchaṃ tavāceṣṭitam 51
51. nityaṃ snāsi su-tīrtha-vāri-visaraiḥ uccaiḥ-padasthaḥ ambudaḥ
śuddhaḥ san vipina-avanau nivasasi prārabdha-mauna-vrataḥ
riktasya api ati-kāntiḥ eva bhavataḥ kāya-āśrayā lakṣyate
protthāya aśanim ātanosi kim idam tuccham tava aceṣṭitam
51. ambudaḥ! tvaṃ nityaṃ su-tīrtha-vāri-visaraiḥ snāsi,
uccaiḥ-padasthaḥ śuddhaḥ san prārabdha-mauna-vrataḥ vipina-avanau nivasasi.
riktasya api bhavataḥ ati-kāntiḥ eva kāya-āśrayā lakṣyate.
kim idam tava tuccham aceṣṭitam protthāya aśanim ātanosi?
51. O Cloud, you constantly bathe in the expansive waters of sacred fords, you reside in a high position, and being pure, you dwell in the forest, having undertaken a vow of silence. Yet, even when you are empty, a profound splendor is perceived in your form. Why then, having risen, do you unleash thunderbolts? What a trivial action this is of yours!
51. הוי ענן השוכן במרומים, אתה טובל תמיד במימיהם הזכים של מקורות קדושים; בהיותך טהור אתה שוכן ביערות, כמי שקיבל על עצמו נדר שתיקה. אף כשהנך ריק ממים, זוהר כביר ניכר מגופך. מדוע אם כן אתה מתרומם ומשלח ברקים? מה לפעולה נקלית זו ולך?
वस्त्वस्थानगतं सर्वं शुभमप्यशुभं भवेत् ।
दुर्मेघं स्थानमासाद्य वारि त्वसिततां गतम् ॥ ५२ ॥
vastvasthānagataṃ sarvaṃ śubhamapyaśubhaṃ bhavet ,
durmeghaṃ sthānamāsādya vāri tvasitatāṃ gatam 52
52. vastu-asthāna-gataṃ sarvaṃ śubham api aśubhaṃ bhavet
dur-meghaṃ sthānam āsādya vāri tu asitatāṃ gatam
52. sarvaṃ vastu asthāna-gataṃ śubham api aśubhaṃ bhavet.
tu vāri dur-meghaṃ sthānam āsādya asitatāṃ gatam.
52. Any object, even if inherently good, can become unfavorable if it is placed in an inappropriate location. For example, water, having reached a place of dark clouds, itself acquires blackness.
52. כל דבר, אף אם טוב הוא, הופך לרע כשהוא נמצא במקום שאינו ראוי. המים, בהגיעם אל ענן כבד ואפל, מאבדים את זכותם ונעשים כהים.
अहो नु मेघेन जलं विमुक्तमहो नु तोयेन विपूरिता भूः ।
अहो नु भूमौ परिपोषितश्च जलैर्धनाढ्यैः प्रणयीव दीनः ॥ ५३ ॥
aho nu meghena jalaṃ vimuktamaho nu toyena vipūritā bhūḥ ,
aho nu bhūmau paripoṣitaśca jalairdhanāḍhyaiḥ praṇayīva dīnaḥ 53
53. aho nu meghena jalam vimuktam
aho nu toyena vipūritā bhūḥ aho
nu bhūmau paripoṣitaḥ ca jalaiḥ
dhanāḍhyaiḥ praṇayī iva dīnaḥ
53. Oh, indeed, the cloud has released water! Oh, indeed, the earth is completely filled with water! Oh, indeed, that which was distressed on the earth, like a yearning lover, is now thoroughly nourished by abundant waters.
53. הו, המים שוחררו מן הענן! הו, הארץ התמלאה מים! הו, על פני האדמה נתמך והוזן אף העני והנזקק על ידי המים השופעים, ממש כמו על ידי נדיבים עשירים!
नैर्घृण्यमस्थैर्यमथाशुचित्वं रथ्याचरत्वं परिकुत्सितत्वम् ।
श्वभ्यो गृहीतं किमु नाम मूर्खैमूर्खेभ्य एवाथ शुना न जाने ॥ ५४ ॥
nairghṛṇyamasthairyamathāśucitvaṃ rathyācaratvaṃ parikutsitatvam ,
śvabhyo gṛhītaṃ kimu nāma mūrkhaimūrkhebhya evātha śunā na jāne 54
54. nairghṛṇyam asthairyam atha aśucitvam
rathyācaratvam parikutsitatvam
śvabhyaḥ gṛhītam kimu nāma mūrkaiḥ
mūrkebhyaḥ eva atha śunā na jāne
54. Cruelty, instability, impurity, street-wandering, and utter vileness - were these truly acquired by fools from dogs? Or, rather, were they acquired by dogs from fools? I do not know.
54. אכזריות, הפכפכות, טומאה, שוטטות ברחובות ושפל רוח מוחלט—האם הכסילים למדו זאת מהכלבים, או שמא הכלבים למדו זאת מהכסילים? איני יודע!
गुणैः कतिपयैरेव बहुदोषोऽपि कस्यचित् ।
उपादेयो भवत्येव शौर्यसंतोषभक्तिभिः ॥ ५५ ॥
guṇaiḥ katipayaireva bahudoṣo'pi kasyacit ,
upādeyo bhavatyeva śauryasaṃtoṣabhaktibhiḥ 55
55. guṇaiḥ katipayaiḥ eva bahudoṣaḥ api kasyacit
upādeyaḥ bhavati eva śaurya-santoṣa-bhaktibhiḥ
55. Even a person with many faults becomes acceptable to someone, indeed, by just a few qualities, such as courage, contentment, and devotion (bhakti).
55. בזכות מעט איכויות טובות בלבד, אף מי שיש בו מגרעות רבות נעשה מקובל וראוי—כמו בזכות אומץ לב, שביעות רצון ודבקות (נאמנות).
उन्मत्तमत्तपतनोन्मुखधावमानमानाधिकान्विषयवीथिषु दत्तमूर्तिः ।
यन्मन्यते तृणलवाग्र विलोकयेच्छासत्त्वं जडत्वमुत वास्य विचार्यतां तत् ॥ ५६ ॥
unmattamattapatanonmukhadhāvamānamānādhikānviṣayavīthiṣu dattamūrtiḥ ,
yanmanyate tṛṇalavāgra vilokayecchāsattvaṃ jaḍatvamuta vāsya vicāryatāṃ tat 56
56. unmattamatapatanonmukhadhāvamānamānādhikān
viṣayavīthiṣu dattamūrtiḥ yat
manyate tṛṇalavāgravilokayecchāsattvam
jaḍatvam uta vā asya vicāryatām tat
56. He who dedicates himself to the paths of sensory objects, pursuing those who are frenzied, intoxicated, on the verge of falling, rushing, and exceedingly proud - whatever he considers to be the substantial reality of even the desire to merely glance at the tip of a blade of grass, let that be examined: whether it is true existence or merely dullness.
56. מי שמביט ביהירים, בשיכורים הרצים לקראת נפילתם בסמטאות תענוגות החושים, ונחשב בעיניהם כפחות מקצה קש—בחנו האם זו תבונה ואצילות רוח, או שמא בורות ואטימות!
कोलाहलः समानेऽपि तिर्यक्त्वे क्षुब्धमानसैः ।
अन्यथा सह्यते सिंहैर्मीलितैरन्यथा श्वभिः ॥ ५७ ॥
kolāhalaḥ samāne'pi tiryaktve kṣubdhamānasaiḥ ,
anyathā sahyate siṃhairmīlitairanyathā śvabhiḥ 57
57. kolāhalaḥ samāne api tiryaktve kṣubdhamānasaiḥ
anyathā sahyate siṃhaiḥ mīlitaiḥ anyathā śvabhiḥ
57. kolāhalaḥ samāne api tiryaktve kṣubdhamānasaiḥ
anyathā sahyate siṃhaiḥ mīlitaiḥ anyathā śvabhiḥ
57. Even among creatures sharing the animal nature, an uproar is tolerated differently by those with agitated minds. It is endured in one way by composed lions, and in another way by dogs.
57. אף על פי ששניהם חיות, שאון המצריר את הלבבות נסבל באופן אחד על ידי אריות המעצימים עיניהם בשלווה, ובאופן שונה לחלוטין על ידי כלבים נובחים.
नित्याशुचे प्रियजने भषणैकनिष्ठ रथ्यान्तरभ्रमणनीतसमस्तकाल ।
कौलेयकाशयसमानतयैव मन्ये मूर्खेण केनचिदहो बत शिक्षितोसि ॥ ५८ ॥
nityāśuce priyajane bhaṣaṇaikaniṣṭha rathyāntarabhramaṇanītasamastakāla ,
kauleyakāśayasamānatayaiva manye mūrkheṇa kenacidaho bata śikṣitosi 58
58. nitya aśuce priyajane bhaṣaṇaikaniṣṭha
rathyāntarabramaṇanītasamastakāla
kauleyakā āśaya samānatayā eva manye
mūrkheṇa kenacit aho bata śikṣitaḥ asi
58. nitya aśuce bhaṣaṇaikaniṣṭha
rathyāntarabramaṇanītasamastakāla priyajane
kauleyakāśayasamānatayā eva kenacit
mūrkheṇa śikṣitaḥ asi iti aho bata manye
58. O you who are always impure, solely devoted to barking, and who have spent all your time wandering through the streets! I truly believe, alas, that you have been taught by some fool, precisely because of your dog-like mentality concerning dear people.
58. הוי טמא תמיד, שכל מעשך הוא לנבוח אפילו על אוהביך, ושמכלה את כל זמנך בשוטטות בין סמטאות! כיוון שמחשבתך זהה לזו של כלב, נדמה לי שהתחנכת בידי כסיל כלשהו!
नित्यं सर्वं जगदसदृशं कुर्वतोच्चैर्विधात्रा दौहित्रेऽस्मिञ्छुनि समदृशे निर्मितं सर्वमेव ।
वासोऽमेध्यावकरकुहरे भोजनं गूथपूयं सर्वालोके कुरतिकुरतिः सर्वनिन्द्यं शरीरम् ॥ ५९ ॥
nityaṃ sarvaṃ jagadasadṛśaṃ kurvatoccairvidhātrā dauhitre'smiñchuni samadṛśe nirmitaṃ sarvameva ,
vāso'medhyāvakarakuhare bhojanaṃ gūthapūyaṃ sarvāloke kuratikuratiḥ sarvanindyaṃ śarīram 59
59. nityam sarvam jagat asadṛśam kurvataḥ uccaiḥ vidhātrā
dauhitre asmin śuni samadṛśe nirmitam sarvam
eva vāsaḥ amedhya avakara kuhare bhojanam gūtha pūyam
sarva āloke kurati kuratiḥ sarva nindyam śarīram
59. vidhātrā nityam sarvam jagat uccaiḥ asadṛśam kurvataḥ
asmin dauhitre śuni sarvam eva samadṛśe nirmitam
vāsaḥ amedhya avakara kuhare bhojanam gūtha pūyam
sarva āloke kurati kuratiḥ sarva nindyam śarīram
59. By the Creator, who constantly makes the entire world remarkably distinct, yet in this dog, his grandson, everything has been created uniformly. His dwelling is in a cave of impure refuse; his food is feces and pus; his disgraceful mating is in the sight of all; and his body is despicable to all.
59. על ידי הבורא, המשווה תמיד יופי ומגוון לעולם, נוצר הכל באופן שווה עבור הכלב הזה: מגורים בחורי אשפה מטונפים, מזון המורכב מצואה ומוגלה, תאווה גסה לעיני כול, וגוף הבזוי בעיני כולם!
त्वत्तः कोऽधम इत्युदीरितवते श्वोवाच हासान्वितं मत्तो मौर्ख्यममेध्यमान्ध्यमशुभं यः सेवते सोधिकः शौर्यं भक्तिरकृत्रिमा धृतिरिति श्रीमान्गुणो योस्ति मे मूर्खादेष गुणः प्रयत्ननिचयैरन्विष्य नो लभ्यते ॥ ६० ॥ tvattaḥ ko'dhama ityudīritavate śvovāca hāsānvitaṃ matto maurkhyamamedhyamāndhyamaśubhaṃ yaḥ sevate sodhikaḥ śauryaṃ bhaktirakṛtrimā dhṛtiriti śrīmānguṇo yosti me mūrkhādeṣa guṇaḥ prayatnanicayairanviṣya no labhyate ।
।
60 ।
।
त्वत्तः कोऽधम इत्युदीरितवते श्वोवाच हासान्वितं मत्तो
मौर्ख्यममेध्यमान्ध्यमशुभं यः सेवते सोधिकः शौर्यं
भक्तिरकृत्रिमा धृतिरिति श्रीमान्गुणो योस्ति मे
मूर्खादेष गुणः प्रयत्ननिचयैरन्विष्य नो लभ्यते ॥ ६० ॥
60. tvattaḥ kaḥ adhamaḥ iti udīritavate śvā uvāca hāsa anvitam
mattaḥ maurkhyam amedhyam āndhyam aśubham yaḥ sevate saḥ adhikaḥ
śauryam bhaktiḥ akṛtrimā dhṛtiḥ iti śrīmān guṇaḥ yaḥ asti
me mūrkhāt eṣaḥ guṇaḥ prayatna nicayaiḥ anviṣya no labhyate
60. śvā hāsa anvitam uvāca tvattaḥ kaḥ adhamaḥ iti udīritavate
yaḥ mattaḥ maurkhyam amedhyam āndhyam aśubham sevate saḥ adhikaḥ
me yaḥ śauryam akṛtrimā bhaktiḥ dhṛtiḥ iti śrīmān guṇaḥ
asti eṣaḥ guṇaḥ mūrkhāt prayatna nicayaiḥ anviṣya no labhyate
60. To him who asked, "Who is lower than you?" the dog replied with a laugh: "He who cultivates foolishness, impurity, blindness, and inauspiciousness more than me, he is truly lower. And the glorious qualities (guṇa) like valor, unfeigned devotion (bhakti), and steadfastness (dhṛti) that reside in me - these qualities cannot be obtained from a fool, even when sought with great effort."
60. למי שאמר לו מי נמוך ממך, ענה הכלב בחיוך: מי שמשתעבד לטיפשות, לטינופת, לעיוורון ולרוע יותר ממני—הוא נמוך ממני. ואילו הסגולות המפוארות שיש בי—אומץ לב, דבקות אמתית ונחישות—סגולות אלו לא יימצאו אצל כסיל גם אם יתאמץ בכל כוחו!
भुङ्क्तेऽमेध्यममेध्य एव रमते नित्यं महावस्करे तूष्णीमत्ति सचेतनं कृतरतिर्निश्चेतनं कृन्तति ।
सर्वैरेत्य रते शुनीविवलिते लोष्टैर्जनैस्ताड्यते धात्रा खेलसमन्वितस्थितिरलं लोके कृतो नेश्वरः ॥ ६१ ॥
bhuṅkte'medhyamamedhya eva ramate nityaṃ mahāvaskare tūṣṇīmatti sacetanaṃ kṛtaratirniścetanaṃ kṛntati ,
sarvairetya rate śunīvivalite loṣṭairjanaistāḍyate dhātrā khelasamanvitasthitiralaṃ loke kṛto neśvaraḥ 61
61. bhuṅkte amedhyam amedhyaḥ eva ramate nityam mahāvaskare
tūṣṇīm atti sacetanam kṛtaratiḥ niścetanām kṛntati
sarvaiḥ etya rate śunīvalite loṣṭaiḥ janaiḥ tāḍyate
dhātrā khelasamanvitasthitiḥ alam loke kṛtaḥ na īśvaraḥ
61. amedhyaḥ eva nityam mahāvaskare amedhyam bhuṅkte,
ramate.
sacetanam tūṣṇīm atti,
kṛtaratiḥ niścetanām kṛntati.
rate śunīvalite sarvaiḥ etya janaiḥ loṣṭaiḥ tāḍyate.
loke khelasamanvitasthitiḥ alam dhātrā kṛtaḥ,
na īśvaraḥ.
61. This crow eats impure things and constantly delights in the unclean, in a large heap of refuse. It silently devours conscious beings and, taking pleasure, tears apart unconscious ones. When people gather around an agitated female dog, it (the crow) is pelted with stones by them. Indeed, such a mischievous existence in the world was created by the ordainer (Dhātṛ), and not by a god (Īśvara).
61. הוא אוכל טינופת, מתענג בטינופת, שוכן תמיד במזבלות ענקיות, טורף בדממה יצורים חיים, מזדווג ונושך עצמים דוממים, וכשהוא מזדווג עם כלבה הכל מגיעים ומיידים בו רגבים—הבורא יצר את קיומו המשחקי בעולם כחיה נקלה ולא כאדון!
लिङ्गस्योर्ध्वं रटत्काक आत्मानं दर्शयत्ययम् ।
सर्वाधःपातकोत्तुङ्गगतं पश्यत मामिति ॥ ६२ ॥
liṅgasyordhvaṃ raṭatkāka ātmānaṃ darśayatyayam ,
sarvādhaḥpātakottuṅgagataṃ paśyata māmiti 62
62. liṅgasya ūrdhvam raṭat kākaḥ ātmānam darśayati
ayam sarvādhaḥpātaka uttuṅgatam paśyata māma iti
62. ayam raṭat kākaḥ liṅgasya ūrdhvam ātmānam darśayati.
iti (vadati): he janāḥ! sarvādhaḥpātaka uttuṅgatam mām paśyata.
62. This cawing crow, high above the liṅga (phallic symbol), displays its (ātman) self, saying: 'Behold me! I am one who has ascended to a great height despite being guilty of all the most grievous sins!'
62. עורב הקורא מעל סמל הַלִילְנְגַּם הקדוש מציג את עצמו כאומר: הביטו בי, שהתרוממתי גבוה מעל כל החוטאים!
काकक कटुकल्कारव कवलितगुणकर्दमे भ्रमन्सरसि ।
अन्तरयसि मधुपरवं यदतो मे शिरसि फलभूतः ॥ ६३ ॥
kākaka kaṭukalkārava kavalitaguṇakardame bhramansarasi ,
antarayasi madhuparavaṃ yadato me śirasi phalabhūtaḥ 63
63. kākaka kaṭukalkārava kavalitaguṇakardame bhraman sarasi
antarayasai madhuparavam yat ataḥ me śirasi phalabhūtaḥ
63. he kākaka! he kaṭukalkārava! (tvam) kavalitaguṇakardame sarasi bhraman madhuparavam antarayasai.
yat ataḥ tvam me śirasi phalabhūtaḥ (asi).
63. O little crow, with your harsh, cawing cry! You wander in the lake, whose virtues are engulfed in mud. You obstruct the humming of bees. Therefore, you are like a burdensome fruit upon my head.
63. הוי עורב קטן בעל קריאות מרה, המשוטט באגם שהתמלא בבוץ המגרעות! כיוון שאתה מקטיע את המיית הדבורים, נעשית לעומס כבד על ראשי.
कवलयति नरकनिकरं परिहरति मृणालिकां ध्वाङ्क्षः ।
यदतोऽस्तु मा स्मयस्ते स्वभ्यस्तं सर्वदा स्वदते ॥ ६४ ॥
kavalayati narakanikaraṃ pariharati mṛṇālikāṃ dhvāṅkṣaḥ ,
yadato'stu mā smayaste svabhyastaṃ sarvadā svadate 64
64. kavalayati narakanikaram pariharati mṛṇālikām dhvāṅkṣaḥ
yat ataḥ astu mā smayaḥ te svabhyastam sarvadā svadate
64. dhvāṅkṣaḥ narakanikaram kavalayati,
mṛṇālikām pariharati.
yat ataḥ te smayaḥ mā astu.
hi,
svabhyastam sarvadā svadate.
64. The crow consumes the multitude of hells (i.e., impure things) but rejects the lotus stalk (i.e., pure things). Since this is so, do not let there be any pride for you, for what is accustomed always brings satisfaction.
64. העורב בולע ערמות של צואה ונמנע מגבעולי הלוטוס. לכן אל תתפלא; מה שאדם או חיה מורגלים בו, תמיד ערב לחכם או לחיכם.
विविधवनकुसुमकेसरधवलवपुर्हस इव दृष्टः ।
काकः कृमिकुलकवलं क्लिन्नमथो कवलयन् ज्ञातः ॥ ६५ ॥
vividhavanakusumakesaradhavalavapurhasa iva dṛṣṭaḥ ,
kākaḥ kṛmikulakavalaṃ klinnamatho kavalayan jñātaḥ 65
65. vividhavanakusumakesaradhvalavapuḥ haṃsaḥ iva dṛṣṭaḥ
kākaḥ kṛmikulakavalam klinnam atho kavalayan jñātaḥ
65. vividhavanakusumakesaradhvalavapuḥ haṃsaḥ iva dṛṣṭaḥ
atho kṛmikulakavalam klinnam kavalayan kākaḥ jñātaḥ
65. Though seen like a swan whose body was white with the pollen of various forest flowers, the crow was (later) recognized devouring a wet mouthful of worms.
65. כשהיה מכוסה באבקנים לבנים של פרחי יער שונים, הוא נראה כמו ברבור; אך ברגע שבלע גוש תולעים רטוב, זיהו כולם כי עורב הוא!
तुल्यवर्णच्छदैः कृष्णः संगतैः किल कोकिलैः ।
केन विज्ञायते काकः स्वयं यदि न भाषते ॥ ६६ ॥
tulyavarṇacchadaiḥ kṛṣṇaḥ saṃgataiḥ kila kokilaiḥ ,
kena vijñāyate kākaḥ svayaṃ yadi na bhāṣate 66
66. tulyavarṇacchadaiḥ kṛṣṇaḥ saṃgataiḥ kila kokilaiḥ
kena vijñāyate kākaḥ svayam yadi na bhāṣate
66. kṛṣṇaḥ kākaḥ svayam yadi na bhāṣate (tarhi)
tulyavarṇacchadaiḥ saṃgataiḥ kila kokilaiḥ kena vijñāyate
66. If the black crow does not speak itself, by whom can it be distinguished when associated with cuckoos having similar colored plumage?
66. כשהוא שחור ובעל נוצות בצבע זהה, בהתערבבו בין ציפורי הקוקיה—מי יוכל לזהות כי עורב הוא, אם אינו פותח את פיו ופוצה פה בעצמו?
अरण्यान्या मृदः स्थाणौ स्थितः काको निरीक्षते ।
चैत्याद्दशदिशश्चोरो निशि सुप्ते जने यथा ॥ ६७ ॥
araṇyānyā mṛdaḥ sthāṇau sthitaḥ kāko nirīkṣate ,
caityāddaśadiśaścoro niśi supte jane yathā 67
67. araṇyānyāḥ mṛdaḥ sthāṇau sthitaḥ kākaḥ nirīkṣate
caityāt daśa diśaḥ ca coraḥ niśi supte jane yathā
67. sthāṇau sthitaḥ kākaḥ araṇyānyāḥ mṛdaḥ nirīkṣate yathā
coraḥ caityāt niśi supte jane (sati) daśa diśaḥ nirīkṣate ca
67. A crow, perched on a tree-stump, watches the forest earth, just as a thief from a temple watches the ten directions when people are asleep at night.
67. בעומק היער, כשהוא עומד על גזע עץ יבש, העורב סוקר את עשר רוחות השמיים, ממש כמו גנב הבוחן את עשר רוחות השמיים ממקדש בלילה, כשכל בני האדם ישנים.
सरभससारसविदलत्पुष्करमकरन्दसुन्दरे सरसि ।
कथमिह विहरति काकः स्फुरदवकरनिकरधूसरस्कन्धः ॥ ६८ ॥
sarabhasasārasavidalatpuṣkaramakarandasundare sarasi ,
kathamiha viharati kākaḥ sphuradavakaranikaradhūsaraskandhaḥ 68
68. sarabhasasārasavidalatpuṣkaramakarandasundare sarasi katham
iha viharati kākaḥ sphuradavakaranikaradhūsaraskandhaḥ
68. sarabhasasārasavidalatpuṣkaramakarandasundare sarasi
sphuradavakaranikaradhūsaraskandhaḥ kākaḥ iha katham viharati?
68. How can a crow, whose shoulders are gray with a heap of gleaming rubbish, wander here in a lake made beautiful by eager cranes and the nectar of bursting lotuses?
68. כיצד עורב, שכתפיו אפורות מערימות אשפה, מעז להשתעשע באגם היפהפה הזה, המלא בצוף ניצני הלוטוס ובציפורי מים עליזות?
हा कष्टमिष्टवपुषि स्फुटपुण्डरीककोशे कषाहननयोग्यमुखः पिशाचः ।
पश्यैष काक उपविश्य कुपल्वलेऽस्मिन् लीलाःकरोति विविधाः सह राजहंसैः ॥ ६९ ॥
hā kaṣṭamiṣṭavapuṣi sphuṭapuṇḍarīkakośe kaṣāhananayogyamukhaḥ piśācaḥ ,
paśyaiṣa kāka upaviśya kupalvale'smin līlāḥkaroti vividhāḥ saha rājahaṃsaiḥ 69
69. hā kaṣṭam iṣṭa-vapuṣi sphuṭa-puṇḍarīka-kośe
kaṣā-hanana-yogya-mukhaḥ piśācaḥ
paśya eṣaḥ kākaḥ upaviśya kupalvale asmin
līlāḥ karoti vividhāḥ saha rāja-haṃsaiḥ
69. hā kaṣṭam! kaṣā-hanana-yogya-mukhaḥ piśācaḥ iṣṭa-vapuṣi sphuṭa-puṇḍarīka-kośe (asti).
paśya,
eṣaḥ kākaḥ asmin kupalvale upaviśya rāja-haṃsaiḥ saha vividhāḥ līlāḥ karoti.
69. Oh, what a tragedy! A demon, whose face deserves to be struck and beaten, is present in this beloved body, which is like a fully bloomed lotus bud. Look, this crow sits in this miserable little pond and engages in various antics with the royal swans.
69. אבוי, איזה אסון! ראה את העורב הזה, שד שפניו ראויים למלקות, יושב בשלולית העכורה הזו ומשתעשע בשלל משחקים לצד ברבורים מלכותיים, דווקא ליד ניצני הלוטוס הלבן המרהיבים!
हे काक कर्कशरव क्रकचैकचिह्न तादृक्स्वशङ्कनमपि क्व नु तेऽद्य यातम् ।
कस्मादनर्थकमिदं पिकपाकमेकपुत्राशया तदपि ते ह्युपहाससिद्ध्यै ॥ ७० ॥
he kāka karkaśarava krakacaikacihna tādṛksvaśaṅkanamapi kva nu te'dya yātam ,
kasmādanarthakamidaṃ pikapākamekaputrāśayā tadapi te hyupahāsasiddhyai 70
70. he kāka karkaśa-rava krakaca-eka-cihna
tādṛk sva-śaṅkanam api kva nu te adya yātam
kasmāt anarthakam idam pika-pākam
eka-putra-āśayā tad api te hi upahāsa-siddhyai
70. he kāka! karkaśa-rava! krakaca-eka-cihna! tādṛk te sva-śaṅkanam api adya kva nu yātam? kasmāt idam anarthakam pika-pākam (karoti)? eka-putra-āśayā tad api hi te upahāsa-siddhyai.
70. Oh crow, whose only distinguishing mark is your harsh, saw-like caw! Where has such self-doubt of yours vanished today? Why do you uselessly raise cuckoo offspring, even with the hope of having a single son? This act, indeed, only serves to make you an object of ridicule.
70. הוי עורב בעל קורקור צורם, שקולו כמשור! לאן נעלמה היום חשדנותך הטבעית? מדוע אתה מגדל לשווא את גוזל הקוקייה בתקווה שהוא בנך היחיד? הרי הדבר רק יעשה אותך ללשון מאזניים וללגע!
आलोक्य पङ्कजवने सविलासवन्तं काकं कलङ्कसदृशं भृशमारटन्तम् ।
हा कष्टशब्दशतनष्टविचेष्टितो यो नो रोदिति क्रकचकेन विदार्यतां सः ॥ ७१ ॥
ālokya paṅkajavane savilāsavantaṃ kākaṃ kalaṅkasadṛśaṃ bhṛśamāraṭantam ,
hā kaṣṭaśabdaśatanaṣṭaviceṣṭito yo no roditi krakacakena vidāryatāṃ saḥ 71
71. ālokya paṅkaja-vane sa-vilāsavantam
kākam kalaṅka-sadṛśam bhṛśam āraṭantam hā
kaṣṭa-śabda-śata-naṣṭa-viceṣṭitaḥ yaḥ
na u roditi krakacakena vidāryatām saḥ
71. paṅkaja-vane sa-vilāsavantam kalaṅka-sadṛśam bhṛśam āraṭantam kākam ālokya,
yaḥ hā kaṣṭa-śabda-śata-naṣṭa-viceṣṭitaḥ (san) na roditi,
saḥ krakacakena vidāryatām.
71. Having seen the crow in the lotus pond, which is supposedly playful but appears like a dark stain, cawing loudly: whoever, despite being distraught and losing all composure from hundreds of cries of "Oh, what a tragedy!", still does not weep, let that person be torn apart by a saw.
71. מי שרואה את העורב הזה, המזכיר כתם שחור, מתרברב וצורח בקול גדול בתוך חורשת הלוטוסים, ואינו משתקק מצער ואינו בוכה – ראוי שינוסר במגירה!
विशरारुशरारुमये वकमद्गुघने च पल्वले चपलाः ।
स्युर्यदि कौशिककाकास्तत्स्यादेषा समन्विता गोष्ठी ॥ ७२ ॥
viśarāruśarārumaye vakamadgughane ca palvale capalāḥ ,
syuryadi kauśikakākāstatsyādeṣā samanvitā goṣṭhī 72
72. viśarāru-śarāru-maye baka-madgu-ghane ca palvale capalāḥ
syuḥ yadi kauśika-kākāḥ tat syāt eṣā samanvitā goṣṭhī
72. yadi viśarāru-śarāru-maye baka-madgu-ghane ca palvale capalāḥ kauśika-kākāḥ ca syuḥ,
tat eṣā samanvitā goṣṭhī syāt.
72. In a small pond teeming with darting fish and dense with herons and divers, if owls and crows were also present, then that would indeed be a truly harmonious gathering.
72. אם אל השלולית הצפופה באנפות ובקורמורנים, המלאה ביצורים מזיקים וחלשים, יצטרפו גם ינשופים ועורבים חסרי מנוח – כי אז תהיה זו עצרת שלמה וראויה במינה!
कोकिलः काकसंघातैः समसंवरणाकृतिः ।
गदितैर्व्यक्ततामेति सभायामिव पण्डितः ॥ ७३ ॥
kokilaḥ kākasaṃghātaiḥ samasaṃvaraṇākṛtiḥ ,
gaditairvyaktatāmeti sabhāyāmiva paṇḍitaḥ 73
73. kokilaḥ kākasaṃghātaiḥ samasaṃvaraṇākṛtiḥ
gaditaiḥ vyaktatām eti sabhāyām iva paṇḍitaḥ
73. kokilaḥ kākasaṃghātaiḥ samasaṃvaraṇākṛtiḥ
gaditaiḥ vyaktatām eti sabhāyām paṇḍitaḥ iva
73. A cuckoo, though its appearance is similar to that of a flock of crows, becomes distinct through its utterances, just as a scholar (paṇḍita) reveals their true nature in an assembly.
73. הקוקייה, הנראית בדיוק כמו עדת עורבים, נחשפת ונבדלת מהם רק ברגע שפיגיה פוצה את פיה בשיר – כשם שאדם חכם ניכר באספה למשמע דבריו.
मृदुकुसुमाङ्कुरदलनं सोढुमलं कोकिलस्य कुसुमलता ।
न तु कङ्कगृध्रमद्गुकबककुक्कुटवायसादीनाम् ॥ ७४ ॥
mṛdukusumāṅkuradalanaṃ soḍhumalaṃ kokilasya kusumalatā ,
na tu kaṅkagṛdhramadgukabakakukkuṭavāyasādīnām 74
74. mṛdukusu māṅkuradalanam soḍhum alam kokilasya kusumalatā
na tu kaṅkagṛdhramadgukabakakukkuṭavāyasādīnām
74. kusumalatā kokilasya mṛdukusu māṅkuradalanam soḍhum
alam tu kaṅkagṛdhramadgukabakakukkuṭavāyasādīnām na
74. A flowering creeper is capable of enduring the gentle plucking of its soft flower buds by a cuckoo, but not by herons, vultures, grebes, cranes, cocks, crows, and other such birds.
74. זמורת הפרחים יכולה לשאת את ניקור ניצניה הרכים בידי הקוקייה, אך לא את רמיסתם של האנפה, הנשר, הקורמורן, החסידה, התרנגול והעורב.
श्रोत्रोत्सवं तव कलं कलकण्ठ कोऽत्र नादं श्रृणोति रतिविग्रहसंधिदूतम् ।
काकैरुलूककलहैरिह गुल्मकेषु क्रेंकारघर्घररवैः श्रुतिरागतास्तम् ॥ ७५ ॥
śrotrotsavaṃ tava kalaṃ kalakaṇṭha ko'tra nādaṃ śrṛṇoti rativigrahasaṃdhidūtam ,
kākairulūkakalahairiha gulmakeṣu kreṃkāragharghararavaiḥ śrutirāgatāstam 75
75. śrotrotsavam tava kalam kalakaṇṭha kaḥ
atra nādam śṛṇoti rativigrahasaṃdhidūtam
kākaiḥ ulūkakalhaiḥ iha gulmakeṣu
kreṃkāragharghavaravaiḥ śrutiḥ āgatā astam
75. he kalakaṇṭha atra kaḥ tava śrotrotsavam
kalam rativigrahasaṃdhidūtam nādam
śṛṇoti iha gulmakeṣu kākaiḥ ulūkakalhaiḥ
kreṃkāragharghavaravaiḥ śrutiḥ astam āgatā
75. O sweet-voiced cuckoo, who here can listen to your sweet and delightful sound, which acts as a messenger of peace (saṃdhi) after a lover's quarrel? For in these thickets, our hearing has been completely drowned out by the cawing and harsh guttural noises of crows and the squabbling of owls.
75. קוקייה מתוקת קול, שירך הוא חג לאוזניים ושליח של פיוס בריבי אוהבים, אך מי יכול לשמוע אותו כאן? בין השיחים, קורקור העורבים וצווחות הינשופים הניצים בולעים כל צליל ומחרישים את האוזניים!
वाचाकोमलया सुकोकिलशिशुः कल्याणकल्पां कथां सर्वावर्जनमार्जवेन कुरुते यावत्पुरो रागिणाम् ।
तावन्मत्तनयोऽयमित्यविरतं द्रांकारभीमारवैर्ध्वांक्षेणोपवने निपत्य नभसः सर्वे कृता नीरसाः ॥ ७६ ॥
vācākomalayā sukokilaśiśuḥ kalyāṇakalpāṃ kathāṃ sarvāvarjanamārjavena kurute yāvatpuro rāgiṇām ,
tāvanmattanayo'yamityavirataṃ drāṃkārabhīmāravairdhvāṃkṣeṇopavane nipatya nabhasaḥ sarve kṛtā nīrasāḥ 76
76. vācā komalayā sukokilaśiśuḥ kalyāṇakalpām kathām
sarvāvarjanamārjavena kurute yāvat puraḥ rāgiṇām tāvat
mattanayaḥ ayam iti aviratam drāṃkārabhīmāravaiḥ
dhvāṃkṣeṇa upavane nipatya nabhasaḥ sarve kṛtāḥ nīrasāḥ
76. yāvat sukokilaśiśuḥ komalayā vācā sarvāvarjanamārjavena
rāgiṇām puraḥ kalyāṇakalpām kathām kurute tāvat
dhvāṃkṣeṇa nabhasaḥ upavane nipatya ayam mattanayaḥ
iti aviratam drāṃkārabhīmāravaiḥ sarve nīrasāḥ kṛtāḥ
76. While a lovely young cuckoo, with its gentle voice and the captivating sincerity that charms all, recounts a delightful tale before those in love, at that very moment, a crow descends from the sky into the garden, crying incessantly with dreadful and terrifying caws, "This one is my son!" and thereby makes everyone utterly joyless.
76. בעוד גוזל הקוקייה מנעים בקולו הרך ומספר בתומיות סיפור מקסים השובה את לב כל האוהבים, צונח פתאום עורב מהשמיים אל החורשה, ובצווחות איומות ובלתי פוסקות זהו בני! הורס את חדוות הרגע לכולם.
किं किं कोकिल कूजसि द्रुतरवं हर्षात्समुल्लासितं ग्रीवाकोटरतः प्रवेशय पुनर्मा भूच्चिरं ते भ्रमः ।
उद्दामैः कुसुमैर्निरन्तरतरं नेदं मधोर्जृम्भितं हेमंतेन कृतास्तुषारनिकरैः शुष्का अमी पादपाः ॥ ७७ ॥
kiṃ kiṃ kokila kūjasi drutaravaṃ harṣātsamullāsitaṃ grīvākoṭarataḥ praveśaya punarmā bhūcciraṃ te bhramaḥ ,
uddāmaiḥ kusumairnirantarataraṃ nedaṃ madhorjṛmbhitaṃ hemaṃtena kṛtāstuṣāranikaraiḥ śuṣkā amī pādapāḥ 77
77. kim kim kokila kūjasi drutaravam harṣāt samullāsitam
grīvākoṭarataḥ praveśaya punaḥ mā bhūt ciram te bhramaḥ
udāmaiḥ kusumaiḥ nirantarataram na idam madhoḥ
jṛmbhitam hemantena kṛtāḥ tuṣāranikaraiḥ śuṣkāḥ amī pādapāḥ
77. kokila kim kim drutaravam harṣāt samullāsitam kūjasi
punaḥ grīvākoṭarataḥ praveśaya te bhramaḥ ciram mā bhūt
idam udāmaiḥ kusumaiḥ nirantarataram madhoḥ jṛmbhitam
na amī pādapāḥ hemantena tuṣāranikaraiḥ śuṣkāḥ kṛtāḥ
77. O cuckoo, why, oh why do you sing with such a rapid sound, exhilarated with joy? Take that sound back into your throat's hollow; may your illusion (bhrama) not last long! This is not the exuberant blossoming of spring (madhu), continuously rich with magnificent flowers. These trees, made dry by winter, stand with masses of frost.
77. מדוע אתה שר בצהלה ובמהירות כה רבה, קוקייה? הכנס את קולך בחזרה לגרונך ואל תטעה עוד! אין זו פריחת האביב המכסה את הכל בשלל פרחים, אלא עצי החורף שהתייבשו וכוסו בערמות של כפור!
कूजत्कोकिल कोमलं कलरवैर्नित्यं प्रशस्ताकृते केनेदं बत शिक्षितोसि वचनं दुःखप्रदं दुर्भगम् ।
चैत्रे चित्रनवाङ्कुरे विरहिणी वक्ति त्वया यात्मनः कस्यायं मधुरित्यतस्तव तवेत्युक्तं त्वरोच्चैस्तरोः ॥ ७८ ॥
kūjatkokila komalaṃ kalaravairnityaṃ praśastākṛte kenedaṃ bata śikṣitosi vacanaṃ duḥkhapradaṃ durbhagam ,
caitre citranavāṅkure virahiṇī vakti tvayā yātmanaḥ kasyāyaṃ madhurityatastava tavetyuktaṃ tvaroccaistaroḥ 78
78. kūjatkokila komalam kalaravaiḥ nityam praśastākṛte kena
idam bata śikṣitaḥ asi vacanam duḥkhapradam durbhagam caître
citranavāṅkure virahiṇī vakti tvayā yā ātmanaḥ kasya
ayam madhuraḥ iti ataḥ tava tava iti uktam tvarā uccaiḥ taroḥ
78. kūjatkokila komalam kalaravaiḥ nityam praśastākṛte bata
kena idam duḥkhapradam durbhagam vacanam śikṣitaḥ asi caître
citranavāṅkure virahiṇī yā ātmanaḥ kasya ayam madhuraḥ
iti vakti ataḥ uccaiḥ taroḥ tvayā tava tava iti tvarā uktam
78. O cuckoo, singing with soft, sweet notes, whose form is always admirable, by whom, alas, have you been taught this sorrow-giving, inauspicious speech? In the month of Caitra, amidst its wondrous new sprouts, a separated woman (virahiṇī) asks, 'Whose is this sweet sound, belonging to my soul?' In response, from a high tree, 'Yours! Yours!' is swiftly uttered by you.
78. קוקייה בעלת מראה נווה, המנעימה תמיד בצלילים רכים, אבוי, מי לימד אותך לומר מילה כה מצערת וכואבת? בחודש צָאִיטְרַה (חודש האביב), מבין הניצנים הרעננים, כשאשה הנפרדת מאהובה תמוהה בצער למי שייך האביב המתוק הזה, אתה ממהר לקרוא ממרומי העץ: שלך, שלך!
मौनस्पन्दविहारवर्णवपुषां साम्येऽपि काकव्रजेऽकाकः कोकिल एष कान्तिरुचिरो दूरात्परिज्ञायते ।
मध्ये मूर्खजनस्य पण्डित इव स्वाकारभव्यक्रियः सर्वो हि प्रथिमानमेति सदृशस्वान्तश्चमत्कारतः ॥ ७९ ॥
maunaspandavihāravarṇavapuṣāṃ sāmye'pi kākavraje'kākaḥ kokila eṣa kāntiruciro dūrātparijñāyate ,
madhye mūrkhajanasya paṇḍita iva svākārabhavyakriyaḥ sarvo hi prathimānameti sadṛśasvāntaścamatkārataḥ 79
79. maunaspandavihāravarṇavapuṣām sāmye api kākavraje
akākaḥ kokilaḥ eṣaḥ kāntiruciraḥ dūrāt parijñāyate
madhye mūrkajanasya paṇḍitaḥ iva svākārabhavyakriyaḥ
sarvaḥ hi prathimānam eti sadṛśasvāntaḥ camatkārataḥ
79. kākavraje maunaspandavihāravarṇavapuṣām sāmye api
eṣaḥ akākaḥ kāntiruciraḥ kokilaḥ dūrāt parijñāyate
mūrkajanasya madhye svākārabhavyakriyaḥ paṇḍitaḥ iva
hi sarvaḥ sadṛśasvāntaḥ camatkārataḥ prathimānam eti
79. Even with similarity in silence, movement, behavior, color, and physical form among a flock of crows, this cuckoo, not a crow, beautiful in its radiance, is recognized from afar. Just like a scholar among a multitude of ignorant people, whose actions are noble by his very nature, indeed, everyone attains eminence through the wonder of their corresponding intrinsic nature (svānta).
79. אף על פי שבשתיקה, בתנועה, במראה ובצבע גופו הקוקייה דומה לעדת עורבים, יופיו וזהוריתו ניכרים למרחוק, כשם שאדם חכם בולט בהתנהגותו המכובדת בקרב כסילים; שהרי כל מי שניחן ברוח אצילית זוכה לגדולה בזכות קסמו הפנימי.
भ्रातः कोकिल कूजितैरलमलं नायात्यनर्घ्यो गुणस्तूष्णीमास्व विशीर्णपर्णपटलच्छन्ने क्वचित्कोटरे ।
उद्दामद्रुमकन्दरे कटुरटत्काकावलीसकुलः कालोयं शिशिरस्य संप्रति सखे नायं वसंतोत्सवः ॥ ८० ॥
bhrātaḥ kokila kūjitairalamalaṃ nāyātyanarghyo guṇastūṣṇīmāsva viśīrṇaparṇapaṭalacchanne kvacitkoṭare ,
uddāmadrumakandare kaṭuraṭatkākāvalīsakulaḥ kāloyaṃ śiśirasya saṃprati sakhe nāyaṃ vasaṃtotsavaḥ 80
80. bhrātaḥ kokila kūjitaiḥ alam alam na āyāti anarghyaḥ
guṇaḥ tūṣṇīm āsva viśīrṇaparṇapaṭalacchanna kvacit
koṭare udāmadrumakandare kaṭuraṭatkākāvalīsakulaḥ
kālaḥ ayam śiśirasya samprati sakhe na ayam vasantotsavaḥ
80. bhrātaḥ kokila kūjitaiḥ alam alam anarghyaḥ guṇaḥ na
āyāti viśīrṇaparṇapaṭalacchanna kvacit koṭare tūṣṇīm
āsva sakhe samprati ayam kālaḥ udāmadrumakandare
kaṭuraṭatkākāvalīsakulaḥ śiśirasya na ayam vasantotsavaḥ
80. Brother cuckoo, enough, enough of your calls! Your invaluable quality (guṇa) does not manifest now. Be silent in some hollow, covered by a mass of fallen leaves. This time, my friend, is winter (śiśira), filled with flocks of harshly cawing crows in the caves of magnificent trees; this is not the festival of spring (vasanta).
80. אחי הקוקייה, די עם הזמירות! מעלתך הבלתי יסולאה בפז אינה מוערכת כעת. שב בשקט בתוך נקבי העצים המכוסים עלים יבשים, בין ענפים המלאים בעורבים המקרקרים בקול צורם. חברי, עכשיו היא עונת החורף הקרה, ולא חג האביב!
चित्रं मातरमेष कोकिलशिशुः संत्यज्य काकीं गतः सैषैनं तुदतीति यावदहमप्याचिन्तयामि क्षणम् ।
तावत्सोऽपि तथाशु मातृसदृशं श्लिष्टो रसाद्वर्धितुं यामायाति दिशं स्वभावसुभगः सैवास्य माहात्म्यदा ॥ ८१ ॥
citraṃ mātarameṣa kokilaśiśuḥ saṃtyajya kākīṃ gataḥ saiṣainaṃ tudatīti yāvadahamapyācintayāmi kṣaṇam ,
tāvatso'pi tathāśu mātṛsadṛśaṃ śliṣṭo rasādvardhituṃ yāmāyāti diśaṃ svabhāvasubhagaḥ saivāsya māhātmyadā 81
81. citram mātaram eṣa kokilaśiśuḥ saṃtyajya kākīṃ gataḥ saḥ
eṣa enam tudati iti yāvat aham api ācintayāmi kṣaṇam |
tāvat saḥ api tathā āśu mātṛsadṛśam śliṣṭaḥ rasāt vardhitum
yām āyāti diśam svabhāvasubhagaḥ sā eva asya māhātmyadā ||
81. eṣa kokilaśiśuḥ mātaram saṃtyajya kākīṃ gataḥ citram aham api yāvat saḥ eṣa enam tudati iti kṣaṇam ācintayāmi,
tāvat svabhāvasubhagaḥ saḥ api tathā āśu rasāt mātṛsadṛśam vardhitum śliṣṭaḥ yām diśam āyāti sā eva asya māhātmyadā
81. It is astonishing that this cuckoo chick, having abandoned its own mother, went to a female crow. As I pondered for a moment, thinking, 'Surely, that one (the crow) torments this chick,' then, by its inherently fortunate nature (svabhāva), the chick also quickly clung to her with affection, as if to grow as if with a mother. The very circumstance to which it goes proves to be the source of its greatness.
81. כמה מפתיע: גוזל הקוקייה הצעיר עזב את אמו והלך אל העורבת. בעודי מהרהר ברגע של דאגה שמא היא תנקר בו ותכאיב לו, הוא כבר נצמד אליה באהבה כאילו הייתה אמו כדי לגדול בחום. אכן, לכל מקום שאליו פונה אדם הברוך בטבע אצילי, המקום ההוא מעניק לו גדולה!