Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-6, chapter-77

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
एतामवष्टभ्य दृशं भगीरथधिया धृताम् ।
समः स्वस्थो यथाप्राप्तं कार्यमाहर शान्तधीः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
etāmavaṣṭabhya dṛśaṃ bhagīrathadhiyā dhṛtām ,
samaḥ svastho yathāprāptaṃ kāryamāhara śāntadhīḥ 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca etām avaṣṭabhya dṛśam bhagīrathadhiyā
dhṛtām samaḥ svasthaḥ yathāprāptam kāryam āhara śāntadhīḥ
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca etām
bhagīrathadhiyā dhṛtām dṛśam avaṣṭabhya
śāntadhīḥ samaḥ svasthaḥ
(tvam) yathāprāptam kāryam āhara
1. Śrī Vasiṣṭha said: 'Having adopted this perspective, which is maintained by the wisdom of Bhagīratha, you should, with a tranquil mind, remain balanced and self-abiding, and perform your duties as they come.'
इदं पूर्वं परित्यज्य क्रोडीकृत्य मनःखगम् ।
शान्तमात्मनि तिष्ठ त्वं शिखिध्वज इवाचलः ॥ २ ॥
idaṃ pūrvaṃ parityajya kroḍīkṛtya manaḥkhagam ,
śāntamātmani tiṣṭha tvaṃ śikhidhvaja ivācalaḥ 2
2. idam pūrvam parityajya kroḍīkṛtya manaḥkhagam
śāntam ātmani tiṣṭha tvam śikhidhvajaḥ iva acalaḥ
2. tvam idam pūrvam parityajya manaḥkhagam kroḍīkṛtya
śikhidhvajaḥ iva acalaḥ śāntam ātmani tiṣṭha
2. Abandoning this previous (state or thought), and having brought the bird-like mind under control, you should remain peacefully in the Self (ātman), steady like Śikhidhvaja.
श्रीराम उवाच ।
कोऽसौ शिखिध्वजो नाम कथं वा लब्धवान्पदम् ।
एतन्मे कथय ब्रह्मन्भूयो बोधविवृद्धये ॥ ३ ॥
śrīrāma uvāca ,
ko'sau śikhidhvajo nāma kathaṃ vā labdhavānpadam ,
etanme kathaya brahmanbhūyo bodhavivṛddhaye 3
3. śrīrāmaḥ uvāca kaḥ asau śikhidhvajaḥ nāma katham vā labdhavān
padam etat me kathaya brahman bhūyaḥ bodhavivṛddhaye
3. śrīrāmaḥ uvāca brahman kaḥ asau
nāma śikhidhvajaḥ (asti) vā
katham padam labdhavān (iti) etat
me bhūyaḥ bodhavivṛddhaye kathaya
3. Śrī Rāma said: 'Who is this person named Śikhidhvaja, and how did he attain that state (of liberation or steadfastness)? O Brahmin, please tell me this for the further increase of my knowledge.'
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
द्वापरे भवतां पूर्वमिदानीं च भविष्यतः ।
तेनैव संनिवेशेन दंपती स्निग्धतां गतौ ॥ ४ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
dvāpare bhavatāṃ pūrvamidānīṃ ca bhaviṣyataḥ ,
tenaiva saṃniveśena daṃpatī snigdhatāṃ gatau 4
4. dvāpare bhavatām pūrvam idānīm ca bhaviṣyataḥ
tena eva saṃniveśena dampatī snigdhatām gatau
4. dvāpare pūrvam ca idānīm bhavatām bhaviṣyataḥ
tena eva saṃniveśena dampatī snigdhatām gatau
4. Shri Vasistha said: Both in the past, during the Dvāpara age, and in your present, and even for those who will exist in the future, the couple attained a loving relationship through that very same arrangement.
श्रीराम उवाच ।
यत्पूर्वमासीद्भगवंस्तदिदानीं तथैव हि ।
भविष्यति किमर्थं वै वद मे वदतां वर ॥ ५ ॥
śrīrāma uvāca ,
yatpūrvamāsīdbhagavaṃstadidānīṃ tathaiva hi ,
bhaviṣyati kimarthaṃ vai vada me vadatāṃ vara 5
5. yat pūrvam āsīt bhagavan tat idānīm tathā eva hi
bhaviṣyati kimartham vai vada me vadatām vara
5. bhagavan vadatām vara yat pūrvam āsīt tat idānīm
tathā eva hi bhaviṣyati vai kimartham me vada
5. Shri Rama said: "O revered one (bhagavan), why will what was formerly, what is now, and what will be in the future, remain exactly the same? Please tell me, O best of speakers."
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
जगन्निर्माणनियतेरस्या ब्रह्मादिसंविदः ।
ईदृश्यवस्थितिर्नित्यमनिवार्यस्वभावजा ॥ ६ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
jagannirmāṇaniyaterasyā brahmādisaṃvidaḥ ,
īdṛśyavasthitirnityamanivāryasvabhāvajā 6
6. jagat nirmāṇa niyateḥ asyāḥ brahmādisaṃvidaḥ
īdṛśī avasthitiḥ nityam anivāryasvabhāvajā
6. asyāḥ jagat nirmāṇa niyateḥ brahmādisaṃvidaḥ
īdṛśī avasthitiḥ nityam anivāryasvabhāvajā
6. Shri Vasistha said: "Such a constant state of existence (avasthiti) eternally arises from the irresistible intrinsic nature (dharma) of this cosmic law (niyati) for the creation of the universe, which is imbued with the consciousness of Brahma and other divine beings."
यदन्यद्बहुशो भूत्वा पुनर्भवति भूरिशः ।
अभूत्वैव भवत्यन्यः पुनश्च न भवत्यलम् ॥ ७ ॥
yadanyadbahuśo bhūtvā punarbhavati bhūriśaḥ ,
abhūtvaiva bhavatyanyaḥ punaśca na bhavatyalam 7
7. yat anyat bahuśaḥ bhūtvā punaḥ bhavati bhūriśaḥ
abhūtvā eva bhavati anyaḥ punaḥ ca na bhavati alam
7. yat anyat bahuśaḥ bhūtvā punaḥ bhūriśaḥ bhavati
punaḥ ca anyaḥ abhūtvā eva bhavati alam na bhavati
7. One thing, having come into existence repeatedly in many forms, again manifests abundantly. Another thing, without having existed before, simply comes into being and then again completely ceases to exist.
अन्यत्प्राक्संनिवेशाढ्यं सादृश्येन विवल्गति ।
सदृशा विषमाश्चैव यथा सरसि वीचयः ॥ ८ ॥
anyatprāksaṃniveśāḍhyaṃ sādṛśyena vivalgati ,
sadṛśā viṣamāścaiva yathā sarasi vīcayaḥ 8
8. anyat prāksaṃniveśāḍhyam sādṛśyena vivalgati
sadṛśāḥ viṣamāḥ ca eva yathā sarasi vīcayaḥ
8. anyat prāksaṃniveśāḍhyam sādṛśyena vivalgati
sadṛśāḥ viṣamāḥ ca eva yathā sarasi vīcayaḥ
8. Another phenomenon, rich in prior dispositions, manifests itself through similarity. These (phenomena) are both similar and dissimilar, just like waves in a lake.
ता एवान्याश्च दृश्यन्ते व्यवस्थाः संसृतौ तथा ।
तस्माद्राजेव भूयोऽपि वक्ष्यमाणकथेश्वरः ॥ ९ ॥
tā evānyāśca dṛśyante vyavasthāḥ saṃsṛtau tathā ,
tasmādrājeva bhūyo'pi vakṣyamāṇakatheśvaraḥ 9
9. tāḥ eva anyāḥ ca dṛśyante vyavasthāḥ saṃsṛtau tathā
tasmāt rājā iva bhūyaḥ api vakṣyamāṇakatheśvaraḥ
9. tathā tāḥ eva anyāḥ ca vyavasthāḥ saṃsṛtau dṛśyante
tasmāt rājā iva bhūyaḥ api vakṣyamāṇakatheśvaraḥ
9. Similarly, those and other arrangements (conditions) are seen in the cycle of transmigration (saṃsāra). Therefore, like a king, the lord of the narrative to be told will again...
भविष्यति महातेजास्तद्वृत्तान्तमिमं श्रृणु ।
द्वापरे पूर्वमभवदतीते सप्तमे मनौ ॥ १० ॥
bhaviṣyati mahātejāstadvṛttāntamimaṃ śrṛṇu ,
dvāpare pūrvamabhavadatīte saptame manau 10
10. bhaviṣyati mahātejāḥ tat vṛttāntam imam śṛṇu
dvāpare pūrvam abhavat atīte saptame manau
10. mahātejāḥ bhaviṣyati imam tat vṛttāntam śṛṇu
pūrvam dvāpare atīte saptame manau abhavat
10. He will be greatly effulgent. Listen to this account! Previously, it occurred in the Dvāpara age, during the seventh elapsed Manvantara (period of Manu).
चतुर्युगे चतुर्थे तु सर्गेऽस्मिन्कुरुणां कुले ।
जम्बूद्वीपे प्रसिद्धस्य विन्ध्यस्यादूरसंस्थिते ॥ ११ ॥
caturyuge caturthe tu sarge'sminkuruṇāṃ kule ,
jambūdvīpe prasiddhasya vindhyasyādūrasaṃsthite 11
11. caturjyuge caturthe tu sarge asmin kuruṇām kule
jambūdvīpe prasiddhasya vindhyasya adūrasaṃsthite
11. tu asmin sarge caturthe caturjyuge kuruṇām kule
prasiddhasya vindhyasya adūrasaṃsthite jambūdvīpe
11. It occurred during the fourth catur-yuga (cycle of four ages), in this creation, in the lineage of the Kurus, in Jambudvīpa, in a place situated not far from the renowned Vindhya mountains.
मालवानां पुरे श्रीमाञ्छिखिध्वज इतीश्वरः ।
धैर्यौदार्यदशायुक्तः क्षमाशमदमान्वितः ॥ १२ ॥
mālavānāṃ pure śrīmāñchikhidhvaja itīśvaraḥ ,
dhairyaudāryadaśāyuktaḥ kṣamāśamadamānvitaḥ 12
12. mālavānām pure śrīmān śikhidhvajaḥ iti īśvaraḥ
dhairy_audāryadaśāyuktaḥ kṣamāśamadamanvitaḥ
12. mālavānām pure śrīmān īśvaraḥ śikhidhvajaḥ iti
dhairy_audāryadaśāyuktaḥ kṣamāśamadamanvitaḥ
12. In the city of the Mālavas, there was an illustrious king named Śikhidhvaja. He was endowed with fortitude, generosity, and virtuous conduct, and possessed forgiveness, mental tranquility, and self-restraint.
शूरः शुभसमाचारो मौनी गुणगणाकरः ।
आहर्ता सर्वयज्ञानां जेता सर्वधनुष्मताम् ॥ १३ ॥
śūraḥ śubhasamācāro maunī guṇagaṇākaraḥ ,
āhartā sarvayajñānāṃ jetā sarvadhanuṣmatām 13
13. śūraḥ śubhasamācāraḥ maunī guṇagaṇākaraḥ
āhartā sarvayajñānām jetā sarvadhanuṣmatām
13. saḥ śūraḥ śubhasamācāraḥ maunī guṇagaṇākaraḥ
sarvayajñānām āhartā sarvadhanuṣmatām jetā
13. He was brave, of virtuous conduct, a sage observing silence, and a mine of excellent qualities. He was the performer of all sacrifices (yajñas) and the conqueror of all archers.
कर्ता सकलकार्याणां भर्ता पूर्ववपुर्भुवः ।
पेशलस्निग्धमधुरो विदग्धः प्रीतिसागरः ॥ १४ ॥
kartā sakalakāryāṇāṃ bhartā pūrvavapurbhuvaḥ ,
peśalasnigdhamadhuro vidagdhaḥ prītisāgaraḥ 14
14. kartā sakalakāryāṇām bhartā pūrvavapuḥ bhuvaḥ
peśalasnigadhamadhuraḥ vidagdhaḥ prītisāgaraḥ
14. saḥ sakalakāryāṇām kartā bhuvaḥ bhartā pūrvavapuḥ
peśalasnigadhamadhuraḥ vidagdhaḥ prītisāgaraḥ
14. He was the performer of all tasks, the sustainer of the earth, being of a prior (divine) form. He was charming, affectionate, and sweet, intelligent, and an ocean of love.
सुन्दरः शान्तसुभगः प्रतापी धर्मवत्सलः ।
वदिता विनयार्थानां दाता सकलसंपदाम् ॥ १५ ॥
sundaraḥ śāntasubhagaḥ pratāpī dharmavatsalaḥ ,
vaditā vinayārthānāṃ dātā sakalasaṃpadām 15
15. sundaraḥ śāntasubhagaḥ pratāpī dharmavatsalaḥ
vaditā vinayārthānām dātā sakalasampadām
15. saḥ sundaraḥ śāntasubhagaḥ pratāpī dharmavatsalaḥ
vinayārthānām vaditā sakalasampadām dātā
15. He was handsome, peaceful, and amiable, powerful, and affectionate towards (dharma). He was an expounder of humble and polite meanings, and a bestower of all prosperity.
भोक्ता सत्सङ्गसहितः सुश्रोता सकलश्रुतेः ।
वेदासौ माननाशून्यः स्त्रैणं तृणवदस्पृशन् ॥ १६ ॥
bhoktā satsaṅgasahitaḥ suśrotā sakalaśruteḥ ,
vedāsau mānanāśūnyaḥ straiṇaṃ tṛṇavadaspṛśan 16
16. bhoktā sat-saṅga-sahitaḥ su-śrotā sakala-śruteḥ
vedaḥ asau māna-nāśa-śūnyaḥ straiṇam tṛṇavat aspṛśan
16. asau sat-saṅga-sahitaḥ bhoktā sakala-śruteḥ su-śrotā
vedaḥ māna-nāśa-śūnyaḥ straiṇam tṛṇavat aspṛśan
16. He enjoyed life, accompanied by virtuous companions (satsaṅga), and was a keen listener of all sacred knowledge (śruti) and a scholar of the Vedas. Devoid of pride, he remained untouched by women, viewing them as insignificant as a blade of grass.
पितरि स्वर्गमापन्ने बाल एवोत्तमौजसा ।
कृत्वा षोडशवर्षाणि स्वयं दिग्विजयं वशी ॥ १७ ॥
pitari svargamāpanne bāla evottamaujasā ,
kṛtvā ṣoḍaśavarṣāṇi svayaṃ digvijayaṃ vaśī 17
17. pitari svargam āpanne bālaḥ eva uttama-ojasā
kṛtvā ṣoḍaśa-varṣāṇi svayam dig-vijayam vaśī
17. pitari svargam āpanne,
bālaḥ eva uttama-ojasā svayam ṣoḍaśa-varṣāṇi dig-vijayam kṛtvā vaśī
17. When his father attained heaven (svarga), he, though just a boy, with his supreme might, personally undertook a world-conquest (digvijaya) that lasted sixteen years, thus becoming a master.
नूनं साम्राज्यसंपत्त्या भूमण्डलमयोजयत् ।
अतिष्ठद्विगताशङ्कं पालयन्धर्मतः प्रजाः ॥ १८ ॥
nūnaṃ sāmrājyasaṃpattyā bhūmaṇḍalamayojayat ,
atiṣṭhadvigatāśaṅkaṃ pālayandharmataḥ prajāḥ 18
18. nūnam sāmrājya-sampattyā bhū-maṇḍalam ayojayat
atiṣṭhat vigata-āśaṅkam pālayan dharmataḥ prajāḥ
18. nūnam sāmrājya-sampattyā bhū-maṇḍalam ayojayat.
saḥ vigata-āśaṅkam dharmataḥ prajāḥ pālayan atiṣṭhat.
18. Certainly, with the wealth of his empire, he governed the entire world. He remained firmly established, free from doubt, protecting his subjects according to natural law (dharma).
स धीमान्मन्त्रिभिः सार्धं यशसा शुक्लयन्दिशः ।
अथ गच्छत्सु वर्षेषु वसन्ते प्रोल्लसत्यलम् ॥ १९ ॥
sa dhīmānmantribhiḥ sārdhaṃ yaśasā śuklayandiśaḥ ,
atha gacchatsu varṣeṣu vasante prollasatyalam 19
19. saḥ dhīmān mantribhiḥ sārdham yaśasā śuklayan diśaḥ
atha gacchatsu varṣeṣu vasante pra-ullasati alam
19. saḥ dhīmān mantribhiḥ sārdham yaśasā diśaḥ śuklayan.
atha varṣeṣu gacchatsu vasante alam pra-ullasati.
19. That wise man, along with his ministers, brightened the quarters with his fame. Then, as years passed, in the spring season, everything flourished abundantly.
पुष्पेषु जृम्भमाणेषु स्फुरत्सु शशिरश्मिषु ।
मञ्जरीजालदोलासु विटपान्तःपुरान्तरे ॥ २० ॥
puṣpeṣu jṛmbhamāṇeṣu sphuratsu śaśiraśmiṣu ,
mañjarījāladolāsu viṭapāntaḥpurāntare 20
20. puṣpeṣu jṛmbhamāṇeṣu sphuratsu śaśiraśmiṣu
mañjarījāladoļāsu viṭapāntaḥpurāntare
20. puṣpeṣu jṛmbhamāṇeṣu śaśiraśmiṣu sphuratsu
mañjarījāladoļāsu viṭapāntaḥpurāntare
20. When flowers were blooming, when moonbeams were gleaming, and within the inner chambers of the tree branches, on swings made of clusters of blossoms,
रजःकर्पूरधवले वलद्दलकपाटके ।
आमोदविलसत्पुष्पगुलुच्छकवितानके ॥ २१ ॥
rajaḥkarpūradhavale valaddalakapāṭake ,
āmodavilasatpuṣpagulucchakavitānake 21
21. rajaḥkarpūradhavale valaddalakapāṭake
āmodavilasatpuṣpagulucchakavitānake
21. rajaḥkarpūradhavale valaddalakapāṭake
āmodavilasatpuṣpagulucchakavitānake
21. white with pollen like camphor, on fluttering leaf-doors, and under a canopy of fragrant, shimmering flower clusters,
गायत्सु गहनेषूच्चैर्मिथुनेष्वलिनां मिथः ।
आवाति मधुरे वायौ शशिशीकरशीतले ॥ २२ ॥
gāyatsu gahaneṣūccairmithuneṣvalināṃ mithaḥ ,
āvāti madhure vāyau śaśiśīkaraśītale 22
22. gāyatsu gahaneṣu uccaiḥ mithuneṣu alinām
mithaḥ āvāti madhure vāyau śaśiśīkaraśītale
22. alinām mithuneṣu gahaneṣu uccaiḥ mithaḥ
gāyatsu madhure śaśiśīkaraśītale vāyau āvāti
22. When couples of bees were singing loudly to each other in dense groves, and when the sweet wind, cool with moon-spray, was blowing,
कदलीकन्दलीकच्छतलपल्लवलासिनि ।
कान्तां प्रति बभूवास्य वसच्चेतः समुऽत्सुकम् ॥ २३ ॥
kadalīkandalīkacchatalapallavalāsini ,
kāntāṃ prati babhūvāsya vasaccetaḥ samu'tsukam 23
23. kadalīkandalīkacchatalapallavalāsini kāntām
prati babhūva asya vasat cetaḥ samutsukam
23. kadalīkandalīkacchatalapallavalāsini asya
vasat cetaḥ kāntām prati samutsukam babhūva
23. through an environment shimmering with young shoots on the ground of thickets of banana and kandalī plants, his dwelling heart became very eager for his beloved.
क्षीबं कुसुमसंभारसौगन्ध्यमधुरासवैः ।
मनो नान्यास्पदं चक्रे सवसन्तमिवोदितम् ॥ २४ ॥
kṣībaṃ kusumasaṃbhārasaugandhyamadhurāsavaiḥ ,
mano nānyāspadaṃ cakre savasantamivoditam 24
24. kṣībam kusumasaṃbhārasaugandhyamadhurāsavaiḥ
manaḥ na anyāspadam cakre savasantam iva uditam
24. kusumasaṃbhārasaugandhyamadhurāsavaiḥ kṣībam
manaḥ savasantam iva uditam anyāspadam na cakre
24. Intoxicated by the sweet, wine-like fragrance emanating from a multitude of flowers, the mind did not turn to any other object, as if it had blossomed forth with spring itself.
उद्यानवनदोलासु लीलाकमलिनीषु च ।
कदा प्रणयिनीं मुग्धां हेमाब्जमुकुलस्तनीम् ॥ २५ ॥
udyānavanadolāsu līlākamalinīṣu ca ,
kadā praṇayinīṃ mugdhāṃ hemābjamukulastanīm 25
25. udyānavanadoḷāsu līlākamalinīṣu ca kadā
praṇayinīm mugdhām hemābjamukulastanīm
25. kadā udyānavanadoḷāsu ca līlākamalinīṣu
mugdhām hemābjamukulastanīm praṇayinīm
25. When will I, amidst the swings in the pleasure groves and the playful lotus ponds, (embrace) my charming, innocent beloved, whose breasts are like golden lotus buds?
करिष्ये कामिनीमङ्के पर्यङ्के कुङ्कुमाङ्किताम् ।
कदा कमलवल्लीनां दोलास्वलिरिवालिनीम् ॥ २६ ॥
kariṣye kāminīmaṅke paryaṅke kuṅkumāṅkitām ,
kadā kamalavallīnāṃ dolāsvalirivālinīm 26
26. kariṣye kāminīm aṅke paryaṅke kuṅkumāṅkitām
kadā kamalavallīnām dolāsu aliḥ iva ālinīm
26. kadā aṅke paryaṅke kuṅkumāṅkitām kāminīm kariṣye
kadā kamalavallīnām dolāsu aliḥ iva ālinīm
26. When will I hold my beloved, marked with saffron, in my lap and on the couch? And when will I, like a bee, (embrace) her, who is like a female bee, amidst the swings of the lotus creepers?
आलोला तां निवेक्ष्यामि बालां भुजलतानुगाम् ।
मृणालहारकुन्देन्दुवृन्दवल्लयभिलाषिणी ॥ २७ ॥
ālolā tāṃ nivekṣyāmi bālāṃ bhujalatānugām ,
mṛṇālahārakundenduvṛndavallayabhilāṣiṇī 27
27. ālolā tām nivekṣyāmi bālām bhujalatānugām
mṛṇālahārakundenduvṛndavallayabhilāṣiṇī
27. ālolā bhujalatānugām
mṛṇālahārakundenduvṛndavallayabhilāṣiṇī tām bālām nivekṣyāmi
27. When will I embrace that swaying young woman, who clings to my creeper-like arms, and who desires clusters of lotus-stalks, garlands, jasmine flowers, and moon-like creepers?
मत्कृते मदनातप्ता कदा स्यादिन्दुसुन्दरी ।
इति चिन्तापरो भूत्वा कुसुमावचयोन्मुखः ॥ २८ ॥
matkṛte madanātaptā kadā syādindusundarī ,
iti cintāparo bhūtvā kusumāvacayonmukhaḥ 28
28. matkṛte madanātaptā kadā syāt indusundarī
iti cintāparaḥ bhūtvā kusumāvacayonmukhaḥ
28. cintāparaḥ bhūtvā iti matkṛte indusundarī
kadā madanātaptā syāt kusumāvacayonmukhaḥ
28. “When will that moon-beautiful woman be tormented by love for my sake?” Thinking thus, and absorbed in this thought, he became intent on gathering flowers.
विजहार वनान्तेषु कुसुमोपवनेषु च ।
वनोपवनलेखासु लीलाकमलिनीषु च ॥ २९ ॥
vijahāra vanānteṣu kusumopavaneṣu ca ,
vanopavanalekhāsu līlākamalinīṣu ca 29
29. vijahāra vanānteṣu kusumopavaneṣu ca
vanopavanalekhāsu līlākamalinīṣu ca
29. saḥ (implied) vijahāra vanānteṣu ca kusumopavaneṣu
ca vanopavanalekhāsu ca līlākamalinīṣu
29. He roamed through the forest fringes and flower gardens, and among the rows of groves and pleasure gardens, and in charming lotus ponds.
वल्लीवलयगेहेषु विविधोद्यानभूमिषु ।
वनोपवनविन्यासवर्णनावलितासु च ॥ ३० ॥
vallīvalayageheṣu vividhodyānabhūmiṣu ,
vanopavanavinyāsavarṇanāvalitāsu ca 30
30. vallīvalayageheṣu vividhodyānabhūmiṣu
vanopavanavinyāsavarṇanāvalitāsu ca
30. saḥ (implied) (vijahāra) vallīvalayageheṣu
vividhodyānabhūmiṣu ca vanopavanavinyāsavarṇanāvalitāsu
30. He roamed in the bowers formed by circles of creepers, in various garden lands, and in places adorned with descriptions of the arrangement of forests and groves.
श्रृङ्गाररसगर्भासु कथास्वरमतोन्मनाः ।
हृदि हारलसत्कायविलोलालकवल्लरीः ॥ ३१ ॥
śrṛṅgārarasagarbhāsu kathāsvaramatonmanāḥ ,
hṛdi hāralasatkāyavilolālakavallarīḥ 31
31. śṛṅgārarasagarbhāsu kathāsvaramatonmanāḥ
hṛdi hāralasatkāyavilolālakavallarīḥ
31. kathāsvaramatonmanāḥ (saḥ) śṛṅgārarasagarbhāsu (kathāsu /
sthāneṣu) hṛdi hāralasatkāyavilolālakavallarīḥ (cintayāmāsa)
31. With his mind bewildered by the sound of stories filled with the sentiment of love, he held in his heart the swaying, creeper-like locks of hair belonging to women whose bodies shone with necklaces.
कुमारीः पूजयामास सुवर्णकलशस्तनीः ।
एतन्मन्ये विदुर्भव्या मन्त्रिणो नृपनिश्चयम् ॥ ३२ ॥
kumārīḥ pūjayāmāsa suvarṇakalaśastanīḥ ,
etanmanye vidurbhavyā mantriṇo nṛpaniścayam 32
32. kumārīḥ pūjayāmāsa suvarṇakalaśastanīḥ etat
manye viduḥ bhavyāḥ mantriṇaḥ nṛpaniścayam
32. kumārīḥ suvarṇakalaśastanīḥ pūjayāmāsa manye
bhavyāḥ mantriṇaḥ etat nṛpaniścayam viduḥ
32. He worshipped young maidens whose breasts resembled golden pitchers. I believe that the capable ministers understood this, which was the king's resolve.
इङ्गिताकारवेदित्वमेव मन्त्रिपदं परम् ।
अथ तस्य विवाहाय मन्त्रिवर्गो विचारयन् ॥ ३३ ॥
iṅgitākāraveditvameva mantripadaṃ param ,
atha tasya vivāhāya mantrivargo vicārayan 33
33. iṅgitākāraveditvam eva mantripadam param
atha tasya vivāhāya mantrivargaḥ vicārayan
33. iṅgitākāraveditvam eva param mantripadam
atha tasya vivāhāya mantrivargaḥ vicārayan
33. Indeed, being skilled in understanding gestures and expressions is the supreme qualification for a minister. Then, the group of ministers deliberated regarding his marriage.
सुराष्ट्राधिपतेः कन्यां ययाचे यौवतान्विताम् ।
नवयौवनसंपन्नां भार्यात्वे विधिनोत्तमाम् ॥ ३४ ॥
surāṣṭrādhipateḥ kanyāṃ yayāce yauvatānvitām ,
navayauvanasaṃpannāṃ bhāryātve vidhinottamām 34
34. surāṣṭrādhipateḥ kanyām yayāce yauvatānvitām
navayauvanasampannām bhāryātve vidhinā uttamām
34. (mantrivargaḥ) surāṣṭrādhipateḥ yauvatānvitām
navayauvanasampannām uttamām kanyām vidhinā bhāryātve yayāce
34. The group of ministers requested the daughter of the king of Surashtra, an excellent maiden endowed with fresh youth, for him to take as a wife according to the prescribed rites.
उपयेमे स तामात्मसदृशीं प्रतिमामिव ।
चूडालेति भुवि ख्याता नाम्ना नृपतिसुन्दरी ॥ ३५ ॥
upayeme sa tāmātmasadṛśīṃ pratimāmiva ,
cūḍāleti bhuvi khyātā nāmnā nṛpatisundarī 35
35. upayeme saḥ tām ātmasadṛśīm pratimām iva
cūḍālā iti bhuvi khyātā nāmnā nṛpatisundarī
35. saḥ tām ātmasadṛśīm pratimām iva upayeme
cūḍālā iti nāmnā nṛpatisundarī bhuvi khyātā
35. He married her, who was like a beautiful image resembling himself (ātman). This royal beauty was renowned on earth by the name Chūḍālā.
सा तं भर्तारमासाद्य रेजे फुल्लेव पद्मिनी ।
नीलनीरजनेत्रां तां चूडालां स शिखिध्वजः ॥ ३६ ॥
sā taṃ bhartāramāsādya reje phulleva padminī ,
nīlanīrajanetrāṃ tāṃ cūḍālāṃ sa śikhidhvajaḥ 36
36. sā tam bhartāram āsādya reje phullā iva padminī
nīlanīrajanetrām tām cūḍālām saḥ śikhidhvajaḥ
36. sā tam bhartāram āsādya phullā iva padminī reje .
saḥ śikhidhvajaḥ tām cūḍālām nīlanīrajanetrām
36. Having found her husband, she shone radiantly, like a full-blown lotus. Śikhidhvaja was with Chūḍālā, whose eyes were like blue lotuses.
स्नेहाद्विकासयामास सूर्यो देवो यथाब्जिनीम् ।
अवर्धत तयोः प्रीतिरन्योन्यार्पितचेतसोः ॥ ३७ ॥
snehādvikāsayāmāsa sūryo devo yathābjinīm ,
avardhata tayoḥ prītiranyonyārpitacetasoḥ 37
37. snehāt vikāsayāmāsa sūryaḥ devaḥ yathā abjinīm
avardhata tayoḥ prītiḥ anyonyārpitacetasoḥ
37. yathā sūryaḥ devaḥ snehāt abjinīm vikāsayāmāsa .
tayoḥ anyonyārpitacetasoḥ prītiḥ avardhata
37. Just as the sun god causes a lotus to bloom out of affection, so did [Śikhidhvaja] cause [Chūḍālā] to flourish. The affection of those two, whose minds were mutually devoted, grew.
हावभावविलासाढ्यैरङ्गैर्नवलतेव सा ।
सुमन्त्र्यर्पितसर्वार्थः स सुखी सुस्थितप्रजाः ॥ ३८ ॥
hāvabhāvavilāsāḍhyairaṅgairnavalateva sā ,
sumantryarpitasarvārthaḥ sa sukhī susthitaprajāḥ 38
38. hāvabhāvavilāsāḍhyaiḥ aṅgaiḥ navalatā iva sā
sumantryarpitasarvārthaḥ saḥ sukhī susthitaprajāḥ
38. sā hāvabhāvavilāsāḍhyaiḥ aṅgaiḥ navalatā iva .
saḥ sumantryarpitasarvārthaḥ sukhī susthitaprajāḥ
38. She, with her limbs rich in charming gestures, expressions, and playful movements, was like a new creeper. He was happy, having prosperous subjects, and with all affairs entrusted to good ministers.
राजहंस इवाब्जिन्या रेमे दयितया तया ।
अन्तःपुरेषु दोलासु लीलाकमलिनीषु च ॥ ३९ ॥
rājahaṃsa ivābjinyā reme dayitayā tayā ,
antaḥpureṣu dolāsu līlākamalinīṣu ca 39
39. rājahamsaḥ iva abjinyā reme dayitayā tayā
antaḥpureṣu dolāsu līlākamalinīṣu ca
39. rājahamsaḥ iva abjinyā dayitayā tayā
antaḥpureṣu dolāsu līlākamalinīṣu ca reme
39. He delighted with his beloved, with her, like a royal swan with a lotus plant, in the inner apartments, on the swings, and in the pleasure-lotus ponds.
उद्यानेषु विहारेषु लतापुष्पग्रहेषु च ।
कदम्बवनलेखासु चन्दनागुरुवीथिषु ॥ ४० ॥
udyāneṣu vihāreṣu latāpuṣpagraheṣu ca ,
kadambavanalekhāsu candanāguruvīthiṣu 40
40. udyāneṣu vihāreṣu latāpuṣpagraheṣu ca
kadambavanalekhāsu candanāguruvīthiṣu
40. udyāneṣu vihāreṣu latāpuṣpagraheṣu ca
kadambavanalekhāsu candanāguruvīthiṣu
40. In gardens, pleasure-grounds, bowers adorned with creepers and flowers, and in rows of Kadamba groves, in avenues of sandalwood and agallochum trees,
मन्दारदामलोलासु कदलीकन्दलीषु च ।
पुरान्तेषु वनान्तेषु दिगन्तेषु सरस्सु च ॥ ४१ ॥
mandāradāmalolāsu kadalīkandalīṣu ca ,
purānteṣu vanānteṣu diganteṣu sarassu ca 41
41. mandāradāmalolāsu kadalīkandalīṣu ca
purānteṣu vanānteṣu diganteṣu sarassu ca
41. mandāradāmalolāsu kadalīkandalīṣu ca
purānteṣu vanānteṣu diganteṣu sarassu ca
41. among the swaying garlands of Mandāra flowers, and amidst groups of banana plants, in the outskirts of towns, in the fringes of forests, in distant regions, and near lakes,
जंगलेषु जनान्तेषु जम्बूजम्बीरजातिषु ।
बभूवाह्लादकं सर्वं तयोरन्योन्यचेष्टितम् ॥ ४२ ॥
jaṃgaleṣu janānteṣu jambūjambīrajātiṣu ,
babhūvāhlādakaṃ sarvaṃ tayoranyonyaceṣṭitam 42
42. jaṅgaleṣu janānteṣu jambūjambīrajātiṣu
babhūva āhlādakam sarvam tayoḥ anyonyaceṣṭitam
42. jaṅgaleṣu janānteṣu jambūjambīrajātiṣu tayoḥ
anyonyaceṣṭitam sarvam āhlādakam babhūva
42. in wild jungles, among isolated people, and amidst groups of Jambu and Jambīra trees - their every mutual activity became delightful.
सद्वर्षयोर्धुरवरैर्द्युभूम्योरिव कान्तयोः ।
नित्यमेव वियुक्तत्वात्प्रियत्वाच्चेष्टितस्य च ॥ ४३ ॥
sadvarṣayordhuravarairdyubhūmyoriva kāntayoḥ ,
nityameva viyuktatvātpriyatvācceṣṭitasya ca 43
43. sadvarṣayoḥ dhuravaraiḥ dyubhūmyoḥ iva kāntayoḥ
nityam eva viyuktatvāt priyatvāt ceṣṭitasya ca
43. sarvam āhlādakam babhūva (eva)
sadvarṣayoḥ dhuravaraiḥ dyubhūmyoḥ
iva kāntayoḥ (ca) nityam
viyuktatvāt priyatvāt ceṣṭitasya ca
43. This was like (the delight of) excellent seasons, like that created by foremost leaders, like that of heaven and earth, and like that of two lovers. Indeed, this delight was always due to their freedom from attachment and the cherished nature of their activities.
मिथः कलाकलापस्य कोविदौ तौ बभूवतुः ।
स्वरूपमेकमेवैतौ दधतुर्मित्रतां गतौ ॥ ४४ ॥
mithaḥ kalākalāpasya kovidau tau babhūvatuḥ ,
svarūpamekamevaitau dadhaturmitratāṃ gatau 44
44. mithaḥ kalākalāpasya kovidau tau babhūvatuḥ
svarūpam ekam eva etau dadhatuḥ mitratām gatau
44. tau mithaḥ kalākalāpasya kovidau babhūvatuḥ; mitratām gatau etau ekam eva svarūpam dadhatuḥ.
44. They both became skilled in all the arts. Having formed a friendship, these two assumed a single nature.
अन्योन्यहृदयस्थत्वादिव संक्रान्तमक्षतम् ।
सर्वशास्त्रार्थवैदग्ध्यं चित्राद्यपि मुखात्प्रभोः ॥ ४५ ॥
anyonyahṛdayasthatvādiva saṃkrāntamakṣatam ,
sarvaśāstrārthavaidagdhyaṃ citrādyapi mukhātprabhoḥ 45
45. anyonyahṛdayasthātvāt iva saṃkrāntam akṣatam
sarvaśāstrārthavaidagdhyaṃ citra ādi api mukhāt prabhoḥ
45. anyonyahṛdayasthātvāt iva sarvaśāstrārthavaidagdhyaṃ citra ādi api akṣatam saṃkrāntam prabhoḥ mukhāt.
45. As if transmitted from heart to heart, undiminished, complete mastery of the meaning of all scriptures, along with painting and other arts, [flowed] from the Lord's mouth.
बालः कालादिवागृह्य साऽसीत्सर्वार्थपण्डिता ।
नृत्यवाद्यादि यावच्च चूडालावदनादसौ ॥ ४६ ॥
bālaḥ kālādivāgṛhya sā'sītsarvārthapaṇḍitā ,
nṛtyavādyādi yāvacca cūḍālāvadanādasau 46
46. bālaḥ kālāt iva āgṛhya sā asīt sarvārthapaṇḍitā
nṛtyavādya ādi yāvat ca cūḍālavadanāt asau
46. bālaḥ; sā asau kālāt iva āgṛhya sarvārthapaṇḍitā asīt; ca yāvat nṛtyavādya ādi,
cūḍālavadanāt.
46. The young boy [too was skilled in this manner]. As for her (the girl), having absorbed knowledge as if directly from Time itself, she became adept in all subjects. And everything, including dance, instrumental music, and so forth, she mastered from the time of her head-shaving ceremony until she could speak.
अशिक्षत बभूवाथ कलानामतिकोविदः ।
अमावास्यामिवेन्द्वर्कावन्योन्यविलसत्कलौ ॥ ४७ ॥
aśikṣata babhūvātha kalānāmatikovidaḥ ,
amāvāsyāmivendvarkāvanyonyavilasatkalau 47
47. aśikṣata babhūva atha kalānām atikovidaḥ
amāvāsyām iva indu arkau anyonyavilasatkalau
47. atha aśikṣata kalānām atikovidaḥ babhūva.
indu arkau amāvāsyām iva anyonyavilasatkalau.
47. He (the boy) learned and then became extremely skilled in the arts. The two of them (the boy and the girl) became like the Sun and Moon on a new moon day, each gloriously displaying their skills (or phases), through mutual interaction.
मिथो हृदयसंस्थौ तौ द्वावप्यैक्यमुपागतौ ।
तौ संस्थितावेकरसावन्योन्यं दयितावुभौ ॥ ४८ ॥
mitho hṛdayasaṃsthau tau dvāvapyaikyamupāgatau ,
tau saṃsthitāvekarasāvanyonyaṃ dayitāvubhau 48
48. mithaḥ hṛdayasaṃsthau tau dvau api aikyam upāgatau
tau saṃsthitau ekarasau anyonyam dayitau ubhau
48. tau ubhau dvau api mithaḥ hṛdayasaṃsthau aikyam
upāgatau tau ubhau ekarasau saṃsthitau anyonyam dayitau
48. Both of them, dwelling mutually in each other's hearts, achieved complete unity. Established in a single essence, they were both mutually beloved.
पुष्पामोदाविवाभिन्नौ भूतलस्थौ शिवाविव ।
वैदग्ध्यसुन्दरमती सर्वशास्त्रार्थपण्डितौ ॥ ४९ ॥
puṣpāmodāvivābhinnau bhūtalasthau śivāviva ,
vaidagdhyasundaramatī sarvaśāstrārthapaṇḍitau 49
49. puṣpāmodau iva abhinnau bhūtalasthau śivau iva
vaidagdhya-sundaramatī sarvaśāstrārtha-paṇḍitau
49. (tau) abhinnau puṣpāmodau iva (tau) bhūtalasthau śivau iva
(tau) vaidagdhya-sundaramatī (tau) sarvaśāstrārtha-paṇḍitau
49. They were inseparable, like the fragrance (āmoda) of flowers. Dwelling on earth (bhūtalasthau), they were like Śiva and Pārvatī. Their intellects (mati) were beautiful with ingenuity (vaidagdhya), and they were experts (paṇḍita) in the meaning of all scriptures (śāstra).
कार्यार्थं च भुवं प्राप्तौ कमलाकमलाधवौ ।
स्नेहात्प्रसन्नमधुरौ समविज्ञातवादिनौ ॥ ५० ॥
kāryārthaṃ ca bhuvaṃ prāptau kamalākamalādhavau ,
snehātprasannamadhurau samavijñātavādinau 50
50. kāryārtham ca bhuvam prāptau kamalā-kamalādhau
snehāt prasanna-madhurau sama-vijñāta-vādinau
50. ca kāryārtham bhuvam prāptau kamalā-kamalādhau
snehāt prasanna-madhurau sama-vijñāta-vādinau
50. And they had descended to earth (bhuvam) for a specific purpose (kāryārtham), like Lakṣmī (Kamalā) and Viṣṇu (Kamalādhava). Full of affection (sneha), they were radiant and sweet, conversing with complete mutual understanding.
अनुवृत्तिपरावास्तां लोकवृत्तान्ततद्विदौ ।
कलाकलापसंपन्नौ लसद्रसरसायनौ ।
शीतलस्निग्धमुग्धाङ्गौ शशाङ्कौ द्वाविवोदितौ ॥ ५१ ॥
anuvṛttiparāvāstāṃ lokavṛttāntatadvidau ,
kalākalāpasaṃpannau lasadrasarasāyanau ,
śītalasnigdhamugdhāṅgau śaśāṅkau dvāvivoditau 51
51. anuvṛttiparau āstām lokavṛttāntatadvidau
kalākalāpasaṃpannau
lasadrasarayanau śītala-snigdha-mugdhāṅgau
śaśāṅkau dvau iva uditau
51. anuvṛttiparau lokavṛttāntatadvidau
kalākalāpasaṃpannau lasadrasarayanau
śītala-snigdha-mugdhāṅgau
dvau śaśāṅkau uditau iva āstām
51. They were dedicated to following (anuvṛttiparau) and were knowledgeable (vid) about the world's affairs (lokavṛttānta). They were endowed (saṃpanna) with a multitude of arts (kalākalāpa) and possessed charming emotional essence (rasarayanau). With cool, smooth, and lovely limbs (aṅga), they appeared like two rising moons (śaśāṅkau).
रेजे लसच्च रतिभोगविलासकान्तमन्तःपुरेषु मिथुनं तदनुत्तमश्रि ।
ब्रह्माण्डखण्डकुहरेष्विव राजहंसयुग्मं विकासिमदमन्मथमन्दचारि ॥ ५२ ॥
reje lasacca ratibhogavilāsakāntamantaḥpureṣu mithunaṃ tadanuttamaśri ,
brahmāṇḍakhaṇḍakuhareṣviva rājahaṃsayugmaṃ vikāsimadamanmathamandacāri 52
52. reje lasat ca rati-bhoga-vilāsa-kāntam
antaḥpureṣu mithunam tat anuttama-śri
brahmāṇḍa-khaṇḍa-kuhareṣu iva rāja-haṃsa-yugmam
vikāsi-mada-manmatha-manda-cāri
52. mithunam lasat ca rati-bhoga-vilāsa-kāntam
tat anuttama-śri antaḥpureṣu reje
iva rāja-haṃsa-yugmam vikāsi-mada-manmatha-manda-cāri
brahmāṇḍa-khaṇḍa-kuhareṣu
52. The couple, radiant and charming with their amorous enjoyment and playful dalliance, and possessing unsurpassed splendor, shone forth in the inner chambers. They resembled a pair of royal swans, moving slowly with burgeoning amorous passion, within the vast cosmic realms.