Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-5

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीराम उवाच ।
भगवन्सर्वधर्मज्ञ पूर्वापरविदां वर ।
अयं मनसि संसारः स्फारः कथमिव स्थितः ॥ १ ॥
śrīrāma uvāca ,
bhagavansarvadharmajña pūrvāparavidāṃ vara ,
ayaṃ manasi saṃsāraḥ sphāraḥ kathamiva sthitaḥ 1
1. śrīrāmaḥ uvāca bhagavan sarvadharmajña pūrvāparavidām
vara ayaṃ manasi saṃsāraḥ sphāraḥ katham iva sthitaḥ
1. śrīrāmaḥ uvāca bhagavan sarvadharmajña pūrvāparavidām
vara ayaṃ sphāraḥ saṃsāraḥ manasi katham iva sthitaḥ
1. Śrī Rāma said: O Venerable One, knower of all natural law (dharma), best among those who know the past and the future! How exactly is this vast cycle of rebirth (saṃsāra) situated in the mind (manas)?
यथायं मनसि स्फारः संसारः स्फुरति स्फुरन् ।
दृष्टान्तदृष्ट्या स्फुटया तथा कथय मेऽनघ ॥ २ ॥
yathāyaṃ manasi sphāraḥ saṃsāraḥ sphurati sphuran ,
dṛṣṭāntadṛṣṭyā sphuṭayā tathā kathaya me'nagha 2
2. yathā ayaṃ manasi sphāraḥ saṃsāraḥ sphurati sphuran
dṛṣṭānta dṛṣṭyā sphuṭayā tathā kathaya me anagha
2. anagha me tathā kathaya yathā ayaṃ sphāraḥ saṃsāraḥ
manasi sphuran sphurati sphuṭayā dṛṣṭānta dṛṣṭyā
2. O sinless one (anagha), please explain to me, with a clear illustrative example, how this vast cycle of rebirth (saṃsāra) manifests and shines forth within the mind (manas)!
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
यथैन्दवानां विप्राणां जगन्त्यवपुषामपि ।
स्थितानि जातदार्ढ्यानि मनसीदं तथा स्थितम् ॥ ३ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
yathaindavānāṃ viprāṇāṃ jagantyavapuṣāmapi ,
sthitāni jātadārḍhyāni manasīdaṃ tathā sthitam 3
3. śrīvasiṣṭha uvāca yathā aindavānām viprāṇām jaganti avapuṣām
api sthitāni jātadārḍhyāni manasi idam tathā sthitam
3. śrīvasiṣṭha uvāca.
yathā aindavānām viprāṇām avapuṣām api jaganti jātadārḍhyāni manasi sthitāni,
tathā idam manasi sthitam.
3. Śrī Vasiṣṭha said: Just as the worlds of the Lunar sages, even without physical bodies, are firmly established within their minds, so too is this (world) established in the mind.
लवणस्य यथा राज्ञश्चेन्द्रजालाकुलाकृतेः ।
चण्डालत्वमनुप्राप्तं तथेदं मनसि स्थितम् ॥ ४ ॥
lavaṇasya yathā rājñaścendrajālākulākṛteḥ ,
caṇḍālatvamanuprāptaṃ tathedaṃ manasi sthitam 4
4. lavaṇasya yathā rājñaḥ ca indrajālākulākṛteḥ
caṇḍālatvam anuprāptam tathā idam manasi sthitam
4. yathā indrajālākulākṛteḥ rājñaḥ lavaṇasya ca caṇḍālatvam anuprāptam,
tathā idam manasi sthitam.
4. Just as King Lavaṇa, whose form was bewildered by an illusion, attained the state of an outcaste (caṇḍāla), similarly this (world) is established in the mind.
भार्गवस्य चिरं कालं स्वर्गभोगबुभुक्षया ।
यथा भोगाधिनाथत्वं संसारित्वं बभूव च ॥ ५ ॥
bhārgavasya ciraṃ kālaṃ svargabhogabubhukṣayā ,
yathā bhogādhināthatvaṃ saṃsāritvaṃ babhūva ca 5
5. bhārgavasya ciram kālam svargabhogabubhukṣayā
yathā bhogādhināthatvam saṃsāritvam babhūva ca
5. yathā bhārgavasya ciram kālam svargabhogabubhukṣayā bhogādhināthatvam ca saṃsāritvam babhūva.
5. Just as for Bhārgava (son of Bhṛgu), for a long time, due to his desire to experience heavenly pleasures, he attained the state of being a lord of enjoyments and became entangled in the cycle of transmigration (saṃsāra).
भोगेश्वरत्वं च यथा तथेदं मनसि स्थितम् ।
श्रीराम उवाच ।
भगवन्भृगुपुत्रस्य स्वर्गभोगबुभुक्षया ॥ ६ ॥
bhogeśvaratvaṃ ca yathā tathedaṃ manasi sthitam ,
śrīrāma uvāca ,
bhagavanbhṛguputrasya svargabhogabubhukṣayā 6
6. bhogeśvaratvam ca yathā tathā idam manasi sthitam śrīrāma
uvāca bhagavan bhṛguputrasya svargabhogabubhukṣayā
6. yathā ca bhogeśvaratvam (babhūva),
tathā idam manasi sthitam.
śrīrāma uvāca.
bhagavan,
bhṛguputrasya svargabhogabubhukṣayā (kim abhavat)?
6. ...and just as he became the lord of enjoyments, so too is this (world) established in the mind. Śrī Rāma said: O revered one, regarding the son of Bhṛgu, how did he, due to his desire for heavenly pleasures...?
कथं भोगाधिनाथत्वं संसारित्वं बभूव च ।
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
श्रृणु राम पुरा वृत्तं संवादं भृगुकालयोः ॥ ७ ॥
kathaṃ bhogādhināthatvaṃ saṃsāritvaṃ babhūva ca ,
śrīvasiṣṭha uvāca ,
śrṛṇu rāma purā vṛttaṃ saṃvādaṃ bhṛgukālayoḥ 7
7. katham bhogādhināthatvam saṃsāritvam babhūva ca śrīvasiṣṭhaḥ
uvāca śṛṇu rāma purā vṛttam saṃvādam bhṛgukālayoḥ
7. rāma katham bhogādhināthatvam ca saṃsāritvam babhūva
śrīvasiṣṭhaḥ uvāca purā bhṛgukālayoḥ saṃvādam vṛttam śṛṇu
7. How did lordship over worldly pleasures and transmigration (saṃsāra) come into existence? Śrī Vasiṣṭha said: 'Listen, Rama, to the ancient account, the dialogue between Bhṛgu and Kāla.'
सानौ मन्दरशैलस्य तमालविटपाकुले ।
पुरा मन्दरशैलस्य सानौ कुसुमसंकुले ॥ ८ ॥
sānau mandaraśailasya tamālaviṭapākule ,
purā mandaraśailasya sānau kusumasaṃkule 8
8. sānau mandaraśailasya tamālaviṭapākule
purā mandaraśailasya sānau kusumasaṅkule
8. mandaraśailasya sānau tamālaviṭapākule
purā mandaraśailasya sānau kusumasaṅkule
8. On a peak of Mount Mandara, which was densely covered with Tamāla trees and, in former times, also abundant with flowers.
अतप्यत तपो घोरं कस्मिंश्चिद्भगवान्भृगुः ।
तमुपास्ते स्म तेजस्वी बालः पुत्रो महामतिः ॥ ९ ॥
atapyata tapo ghoraṃ kasmiṃścidbhagavānbhṛguḥ ,
tamupāste sma tejasvī bālaḥ putro mahāmatiḥ 9
9. atapyata tapaḥ ghoram kasmiṃscit bhagavān bhṛguḥ
tam upāste sma tejasvī bālaḥ putraḥ mahāmatiḥ
9. bhagavān bhṛguḥ kasmiṃscit ghoram tapaḥ atapyata
tejasvī bālaḥ mahāmatiḥ putraḥ tam upāste sma
9. The revered Bhṛgu performed intense asceticism (tapas) in a certain place. His brilliant, young, and highly intelligent son attended upon him.
शुक्रः सकलचन्द्राभः प्रकाश इव भासुरः ।
भृगुर्वनवरे तस्मिन्समाधावेव संस्थितः ॥ १० ॥
śukraḥ sakalacandrābhaḥ prakāśa iva bhāsuraḥ ,
bhṛgurvanavare tasminsamādhāveva saṃsthitaḥ 10
10. śukraḥ sakalacandrābhaḥ prakāśaḥ iva bhāsuraḥ
bhṛguḥ vanavare tasmin samādhau eva saṃsthitaḥ
10. śukraḥ sakalacandrābhaḥ prakāśaḥ iva bhāsuraḥ
bhṛguḥ tasmin vanavare samādhau eva saṃsthitaḥ
10. Śukra, radiant like the full moon, shone brilliantly like light itself. Meanwhile, Bhṛgu remained absorbed in deep contemplation (samādhi) in that excellent forest.
सर्वकालं समुत्कीर्णो वनोपलतलादिव ।
शुक्रः कुसुमशय्यासु कलधौताजिरेषु च ॥ ११ ॥
sarvakālaṃ samutkīrṇo vanopalatalādiva ,
śukraḥ kusumaśayyāsu kaladhautājireṣu ca 11
11. sarvakālam samutkīrṇaḥ vana-upala-talāt iva
śukraḥ kusuma-śayyāsu kaladhauta-ajireṣu ca
11. śukraḥ sarvakālam vana-upala-talāt iva
samutkīrṇaḥ kusuma-śayyāsu kaladhauta-ajireṣu ca
11. Śukra was always distinctly visible, as if carved from the surface of forest rocks, whether on flower beds or in golden courtyards.
मन्दरोद्दामदोलासु बालो रमणलीलया ।
विद्याविद्यादृशोर्मध्ये शुक्रः प्राप्तमहापदः ॥ १२ ॥
mandaroddāmadolāsu bālo ramaṇalīlayā ,
vidyāvidyādṛśormadhye śukraḥ prāptamahāpadaḥ 12
12. mandara-uddāma-dolāsu bālaḥ ramaṇa-līlayā
vidyā-avidyā-dṛśoḥ madhye śukraḥ prāpta-mahā-padaḥ
12. bālaḥ śukraḥ mandara-uddāma-dolāsu ramaṇa-līlayā
vidyā-avidyā-dṛśoḥ madhye prāpta-mahā-padaḥ
12. The boy Śukra, engaging in playful activity on powerful swings resembling the Mandara mountain, attained a great state, poised between the perceptions of knowledge (vidyā) and ignorance (avidyā).
त्रिशङ्कुरिव रोदोन्तरवर्तत तदाकुलः ।
निर्विकल्पसमाधिस्थे स कदाचित्पितर्यथ ॥ १३ ॥
triśaṅkuriva rodontaravartata tadākulaḥ ,
nirvikalpasamādhisthe sa kadācitpitaryatha 13
13. triśaṅkuḥ iva rodas-antar avartata tadā ākulaḥ
nirvikalpa-samādhi-sthe saḥ kadācit pitari atha
13. atha kadācit pitari nirvikalpa-samādhi-sthe,
saḥ ākulaḥ triśaṅkuḥ iva rodas-antar avartata.
13. Then, one day, when his father was absorbed in the state of nirvikalpa samādhi (meditative absorption without distinctions), Śukra, agitated, remained suspended between heaven and earth like Triśaṅku.
अव्यग्रोऽभवदेकान्ते जितारिरिव भूमिपः ।
ददर्शाप्सरसं तत्र गच्छन्तीं नभसः पथा ॥ १४ ॥
avyagro'bhavadekānte jitāririva bhūmipaḥ ,
dadarśāpsarasaṃ tatra gacchantīṃ nabhasaḥ pathā 14
14. avyagraḥ abhavat ekānte jita-ariḥ iva bhūmipaḥ
dadarśa apsarasam tatra gacchantīm nabhasaḥ pathā
14. ekānte avyagraḥ bhūmipaḥ jita-ariḥ iva abhavat.
tatra nabhasaḥ pathā gacchantīm apsarasam dadarśa.
14. Having become calm and undisturbed in solitude, like a king who has vanquished his foes, he then saw an Apsaras, a celestial nymph, passing there along the path of the sky.
क्षीरोदमध्यलुलितां लक्ष्मीमिव जनार्दनः ।
मन्दारमालावलितां मन्दानिलचलालकाम् ॥ १५ ॥
kṣīrodamadhyalulitāṃ lakṣmīmiva janārdanaḥ ,
mandāramālāvalitāṃ mandānilacalālakām 15
15. kṣīroda-madhya-lulitām lakṣmīm iva janārdanaḥ
mandāra-mālā-valitām manda-anila-cala-alakām
15. janārdanaḥ [kāntām] kṣīroda-madhya-lulitām lakṣmīm
iva mandāra-mālā-valitām manda-anila-cala-alakām
15. Janārdana (saw the beloved) who was like Lakṣmī churned from the midst of the milky ocean, adorned with a garland of Mandāra flowers, her locks swayed by a gentle breeze.
हारझाङ्कारिगमनां सुगन्धितनभोनिलाम् ।
लावण्यपादपलतां मदघूर्णितलोचनाम् ॥ १६ ॥
hārajhāṅkārigamanāṃ sugandhitanabhonilām ,
lāvaṇyapādapalatāṃ madaghūrṇitalocanām 16
16. hāra-jhāṅkāri-gamanām su-gandhita-nabhaḥ-anilām
lāvaṇya-pādapa-latām mada-ghūrṇita-locanām
16. [saḥ kāntām] hāra-jhāṅkāri-gamanām su-gandhita-nabhaḥ-anilām
lāvaṇya-pādapa-latām mada-ghūrṇita-locanām [dadarśa]
16. (He saw the beloved) whose gait caused her necklace to jingle, whose presence made the surrounding air fragrant, who was a creeper on the tree of beauty, her eyes rolling with amorous intoxication.
अमृतीकृततद्देशां देहेन्दूदयदीप्तिभिः ।
कान्तामालोक्य तस्याभूदुल्लसत्तरलं मनः ॥ १७ ॥
amṛtīkṛtataddeśāṃ dehendūdayadīptibhiḥ ,
kāntāmālokya tasyābhūdullasattaralaṃ manaḥ 17
17. amṛtī-kṛta-tat-deśām deha-indu-udaya-dīptibhiḥ
kāntām ālokya tasya abhūt ullasat-taralam manaḥ
17. deha-indu-udaya-dīptibhiḥ amṛtī-kṛta-tat-deśām
kāntām ālokya tasya manaḥ ullasat-taralam abhūt
17. Having seen his beloved (kāntā) – who, with the splendor of her moon-like body, had transformed that place into ambrosia – his mind became exceedingly agitated and restless.
दृष्टनिर्मलपूर्णेन्दुवपुरम्बुनिधेरिव ।
साप्यालोक्य शुक्रमुखं तथा परवशा ह्यभूत् ॥ १८ ॥
dṛṣṭanirmalapūrṇenduvapurambunidheriva ,
sāpyālokya śukramukhaṃ tathā paravaśā hyabhūt 18
18. dṛṣṭa-nirmala-pūrṇa-indu-vapuḥ ambunidheḥ iva sā
api ālokya śukra-mukham tathā hi paravaśā abhūt
18. sā api ambunidheḥ dṛṣṭa-nirmala-pūrṇa-indu-vapuḥ
iva śukra-mukham ālokya tathā hi paravaśā abhūt
18. She too, having seen Śukra’s face, which was like the pure, full moon rising from the ocean, became similarly overwhelmed and beside herself.
मनसिजेषु पराहतमाशयं स परिबोध्य मनस्तदनूशना ।
विगलितेतरवृत्तितयात्मना स च वधूमय एव वभूव ह ॥ १९ ॥
manasijeṣu parāhatamāśayaṃ sa paribodhya manastadanūśanā ,
vigalitetaravṛttitayātmanā sa ca vadhūmaya eva vabhūva ha 19
19. manasijeṣu parāhatam āśayam saḥ
paribodhya manaḥ tat anu uśanā
vigalitetaravṛttitayā ātmanā
saḥ ca vadhūmayaḥ eva babhūva ha
19. saḥ uśanā manasijeṣu parāhatam tat manaḥ āśayam paribodhya,
ca vigalitetaravṛttitayā ātmanā,
saḥ vadhūmayaḥ eva babhūva ha
19. Having fully grasped that his mind's intention (āśayam) was overcome by desires (manasija), Uśanā then, with his self (ātman) completely devoid of all other mental activities, indeed became solely absorbed in the form of his wife.