Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-29

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
एवंप्रायाकुलारम्भैरसुरैरसुहारिभिः ।
सहसा हृतसंरब्धैरारब्धः सुमहान् रणः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
evaṃprāyākulārambhairasurairasuhāribhiḥ ,
sahasā hṛtasaṃrabdhairārabdhaḥ sumahān raṇaḥ 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca evamprāyākulārambhaiḥ asuraiḥ
asuhāribhiḥ sahasā hṛtasaṃrabdhaiḥ ārabdhaḥ sumahān raṇaḥ
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca sumahān raṇaḥ sahasā ārabdhaḥ
evamprāyākulārambhaiḥ asuhāribhiḥ hṛtasaṃrabdhaiḥ asuraiḥ
1. Śrī Vasiṣṭha said: A very great battle was then suddenly commenced by the life-destroying asuras, who, with such agitated preparations, became furiously enraged.
1. שְׁרִי וַסִשְׁטְהָ (החכם הרוחני) אמר: כך החלה מלחמה אדירה על ידי ה-אַסוּרָה (שדים) קוטלי הנפשות, אשר פתחו בסערת קרב פרועה בערפול חושים פתאומי.
माययाथ विवादेन सन्धिना विग्रहेण च ।
पलायनेन धैर्येण च्छन्नगोपायनेन च ॥ २ ॥
māyayātha vivādena sandhinā vigraheṇa ca ,
palāyanena dhairyeṇa cchannagopāyanena ca 2
2. māyayā atha vivādena sandhinā vigraheṇa ca
palāyanena dhairyena cchannagopāyanena ca
2. atha māyayā vivādena sandhinā vigraheṇa ca
palāyanena dhairyena cchannagopāyanena ca
2. And then, [the battle was fought] with illusion (māyā), with dispute, with alliances, with warfare, with retreat, with courage, and with hidden strategies.
2. באמצעות מָאיָה (תחבולות אשליה), ויכוחים, בריתות, עימותים גלויים, מנוסה, אומץ לב ומסתור מסווה,
कार्पण्येनास्त्रयुद्धेन स्वान्तर्धानैश्च भूरिशः ।
धृतः स संगरो देवैस्त्रिंशद्वर्षाणि पञ्चकम् ॥ ३ ॥
kārpaṇyenāstrayuddhena svāntardhānaiśca bhūriśaḥ ,
dhṛtaḥ sa saṃgaro devaistriṃśadvarṣāṇi pañcakam 3
3. kārpaṇyena astra-yuddhena sva-antardhānaiḥ ca bhūriśaḥ
dhṛtaḥ saḥ saṃgaraḥ devaiḥ triṃśat varṣāṇi pañcakam
3. saḥ saṃgaraḥ kārpaṇyena astra-yuddhena ca bhūriśaḥ
sva-antardhānaiḥ devaiḥ triṃśat pañcakam varṣāṇi dhṛtaḥ
3. That conflict (saṃgara) was sustained by the gods for thirty-five years, characterized largely by acts of meanness, armed combat, and frequent self-concealments.
3. דרך התרפסות, לחימה בכלי נשק שמימיים והיעלמויות מרובות, נמשך הקרב עם האלים במשך שלושים וחמש שנים.
वर्षाणि दिवसान्मासान्दशाष्टौ सप्त पञ्च च ।
वर्षाणि पेतुर्वृक्षाग्निहेत्येकाशनिभूभृताम् ॥ ४ ॥
varṣāṇi divasānmāsāndaśāṣṭau sapta pañca ca ,
varṣāṇi peturvṛkṣāgnihetyekāśanibhūbhṛtām 4
4. varṣāṇi divasān māsān daśa aṣṭau sapta pañca ca
varṣāṇi petuḥ vṛkṣa-agni-heti-ekāśani-bhūbhṛtām
4. daśa aṣṭau sapta pañca ca varṣāṇi divasān māsān
vṛkṣa-agni-heti-ekāśani-bhūbhṛtām varṣāṇi petuḥ
4. For periods of ten, eight, seven, and five years, days, and months respectively, showers of trees, fire, weapons, singular thunderbolts, and even mountains fell.
4. במשך שנים, חודשים וימים – תקופות של עשר, שמונה, שבע וחמש שנים – הומטרו ללא הרף עצים, אש, כלי נשק, ברקים והרים.
एतावता तु कालेन दृढाभ्यासादहंकृतेः ।
दामादयोऽहमित्यास्थां जगृहुर्ग्रस्तचेतसः ॥ ५ ॥
etāvatā tu kālena dṛḍhābhyāsādahaṃkṛteḥ ,
dāmādayo'hamityāsthāṃ jagṛhurgrastacetasaḥ 5
5. etāvatā tu kālena dṛḍha-abhyāsāt ahaṅkṛteḥ
dāma-ādayaḥ aham iti āsthām jagṛhuḥ grasta-cetasaḥ
5. tu etāvatā kālena dṛḍha-abhyāsāt ahaṅkṛteḥ
grasta-cetasaḥ dāma-ādayaḥ aham iti āsthām jagṛhuḥ
5. Indeed, over such a long period, Dama and others, their minds seized by the persistent habituation to ego (ahaṅkāra), adopted the firm conviction 'I am'.
5. במהלך כל הזמן הזה, מתוך הרגל ממושך של אַהַנְקָארָה (תחושת האגו), דָאמָה וחבריו נאחזו בתפיסה 'אני הוא זה', ומחשבתם נלכדה לחלוטין.
नैकट्यातिशयाद्यद्वद्दर्पणं बिम्बवद्भवेत् ।
अभ्यासातिशयात्तद्वत्ते साहंकारतां गताः ॥ ६ ॥
naikaṭyātiśayādyadvaddarpaṇaṃ bimbavadbhavet ,
abhyāsātiśayāttadvatte sāhaṃkāratāṃ gatāḥ 6
6. naikaṭya-atiśayāt yadvat darpaṇam bimbavat bhavet
abhyāsa-atiśayāt tadvat te sa-ahaṅkāratām gatāḥ
6. yadvat naikaṭya-atiśayāt darpaṇam bimbavat bhavet,
tadvat te abhyāsa-atiśayāt sa-ahaṅkāratām gatāḥ
6. Just as a mirror, due to extreme proximity (to an object), appears to become one with the reflection, similarly, they (Dama and others) attained the state of egoism (ahaṅkāra) through excessive practice.
6. כשם שמראה משקפת לחלוטין את הדמות עקב קרבה רבה, כך מתוך הרגל מתמשך נשתקעה בהם תחושת האגו.
यद्वद्दूरगतं वस्तु नादर्शे प्रतिबिम्बति ।
पदार्थवासना तद्वदनभ्यासान्न जायते ॥ ७ ॥
yadvaddūragataṃ vastu nādarśe pratibimbati ,
padārthavāsanā tadvadanabhyāsānna jāyate 7
7. yadvat dūragatam vastu na ādarśe pratibimbati
padārthavāsanā tadvat anabhyāsāt na jāyate
7. yadvat dūragatam vastu ādarśe na pratibimbati,
tadvat padārthavāsanā anabhyāsāt na jāyate
7. Just as a distant object is not reflected in a mirror, similarly, the latent impressions (vāsanā) of worldly objects do not arise without proper practice.
7. כשם שאובייקט הרחוק מן המראה אינו משתקף בה, כך גם רשמי התשוקה לחפצים אינם נוצרים ללא תרגול והרגל מתמשכים.
यदा दामादयो जाता अहंकारात्मवासनाः ।
तदा मे जीवितं मेऽर्थ इति दैन्यमुपागताः ॥ ८ ॥
yadā dāmādayo jātā ahaṃkārātmavāsanāḥ ,
tadā me jīvitaṃ me'rtha iti dainyamupāgatāḥ 8
8. yadā dāmādayaḥ jātāḥ ahaṅkārātmavāsanāḥ tadā
me jīvitam me arthaḥ iti dainyam upāgatāḥ
8. yadā dāmādayaḥ ahaṅkārātmavāsanāḥ jātāḥ tadā
me jīvitam me arthaḥ iti dainyam upāgatāḥ
8. When egoistic tendencies (ahaṅkārātmavāsanā) arise, manifesting as attachment to 'wealth (dāma) and the like,' then (people) succumb to misery, thinking 'this is my life, this is my purpose (artha).'
8. כאשר התעוררו ב-דָאמָה וחבריו התשוקות הנובעות מהאגו, הם החלו לחשוב 'אלה חיי, אלה נכסיי', ושקעו במצב עלוב של אומללות.
भववासनया ग्रस्ता मोहवासनया ततः ।
आशापाशनिबद्धास्ते ततः कृपणतां गताः ॥ ९ ॥
bhavavāsanayā grastā mohavāsanayā tataḥ ,
āśāpāśanibaddhāste tataḥ kṛpaṇatāṃ gatāḥ 9
9. bhavavāsanayā grastāḥ mohavāsanayā tataḥ
āśāpāśanibaddhāḥ te tataḥ kṛpaṇatām gatāḥ
9. bhavavāsanayā mohavāsanayā grastāḥ tataḥ
āśāpāśanibaddhāḥ te tataḥ kṛpaṇatām gatāḥ
9. Bound by the latent impressions (vāsanā) for repeated existence (bhava) and delusion (moha), and shackled by the ropes of hope, they consequently fall into a state of utter wretchedness.
9. הם נלכדו ברשמי הקיום התופעתי ולאחר מכן ברשמי העיוורון והאשליה; כבולים בכבלי התקווה והתשוקה, הם הידרדרו לשפלות מסכנה.
मुग्धेव ह्यनहंकारैर्ममत्वमुपकल्पितम् ।
रज्ज्वां भुजङ्गत्वमिव दामव्यालकटैस्ततः ॥ १० ॥
mugdheva hyanahaṃkārairmamatvamupakalpitam ,
rajjvāṃ bhujaṅgatvamiva dāmavyālakaṭaistataḥ 10
10. mugdhā iva hi anahaṅkāraiḥ mamatvam upakalpitam
rajjvām bhujaṅgatvam iva dāmavyālakaṭaiḥ tataḥ
10. hi mugdhā iva rajjvām bhujaṅgatvam iva anahaṅkāraiḥ
dāmavyālakaṭaiḥ mamatvam upakalpitam tataḥ
10. Indeed, just as a foolish person imagines a snake (bhujaṅgatva) in a rope, similarly, possessiveness (mamatva) is superimposed even on objects distinct from the ego (anahaṅkāraiḥ), such as wealth (dāma), wild animals (vyāla), and common articles (kaṭa); from this (tataḥ) [further delusion arises].
10. כמו פתאים, דָאמָה, וְיָאלָה וְכַטָה – שהיו בעבר נטולי אגו – טיפחו כעת תחושת קניין ואנוכיות, כמי שמדמה לראות נחש בחבל.
आपादमस्तको देहः कथं मे भवतु स्थिरः ।
ममेति तृष्णाकृपणा दीनतां ते समाययुः ॥ ११ ॥
āpādamastako dehaḥ kathaṃ me bhavatu sthiraḥ ,
mameti tṛṣṇākṛpaṇā dīnatāṃ te samāyayuḥ 11
11. āpādamastakaḥ dehaḥ katham me bhavatu sthiraḥ
| mama iti tṛṣṇākṛpaṇāḥ dīnatām te samāyayuḥ ||
11. āpādamastakaḥ dehaḥ me katham sthiraḥ bhavatu
mama iti tṛṣṇākṛpaṇāḥ te dīnatām samāyayuḥ
11. How can my body, from head to toe, be permanent? Pitiful individuals, bound by the possessive thought 'this is mine,' fell into wretchedness.
11. "כיצד אוכל לשמור על גופי מכף רגל ועד ראש?" – מתוך צימאון אומלל זה לבעלות ולרכוש, הם נתקפו חוסר אונים עמוק.
स्थिरो भवतु मे देहः सुखायास्तु धनं मम ।
इति बद्धधियां तेषां धैर्यमन्तर्द्धिमाययौ ॥ १२ ॥
sthiro bhavatu me dehaḥ sukhāyāstu dhanaṃ mama ,
iti baddhadhiyāṃ teṣāṃ dhairyamantarddhimāyayau 12
12. sthiraḥ bhavatu me dehaḥ sukhāya astu dhanam mama |
iti baddhadhiyām teṣām dhairyam antardhim āyayau ||
12. me dehaḥ sthiraḥ bhavatu mama dhanam sukhāya astu
iti baddhadhiyām teṣām dhairyam antardhim āyayau
12. 'May my body be stable; may my wealth bring happiness' - for those whose minds are thus bound, their courage vanished.
12. מחשבתם נקשרה בהרהורים כגון "הלוואי שגופי יישאר איתן, הלוואי ועושריי יביאו לי אושר", ואומץ לבם נעלם לחלוטין.
सवासनत्वाद्वपुषामल्पसत्त्वात्सुरद्विषाम् ।
या तु प्रहारपरता मार्जितेवाशु साभवत् ॥ १३ ॥
savāsanatvādvapuṣāmalpasattvātsuradviṣām ,
yā tu prahāraparatā mārjitevāśu sābhavat 13
13. savāsanatvāt vapuṣām alpasattvāt suradviṣām | yā
tu prahāraparatā mārjitā iva āśu sā abhavat ||
13. suradviṣām vapuṣām savāsanatvāt [ca] alpasattvāt tu yā prahāraparatā [āsīt],
sā āśu mārjitā iva abhavat
13. However, due to the bodies of the enemies of the gods (suradvit) being full of latent impressions (saṃskāra) and their having little inner strength, their eagerness to strike quickly vanished, as if wiped away.
13. בשל היות גופם מלא בתשוקות הבלי העולם ובשל אובדן עוצמתם הפנימית, כל תעזותם ונכונותם להילחם באלים התפוגגו במהירות.
कथं सुरा जगत्यस्मिन्भवाम इति चिन्तया ।
विवशा दीनतां जग्मुः पद्मा इव निरम्भसः ॥ १४ ॥
kathaṃ surā jagatyasminbhavāma iti cintayā ,
vivaśā dīnatāṃ jagmuḥ padmā iva nirambhasaḥ 14
14. katham surāḥ jagati asmin bhavāma iti cintayā |
vivaśāḥ dīnatām jagmuḥ padmāḥ iva nirambhasaḥ ||
14. asmin jagati katham surāḥ bhavāma iti cintayā vivaśāḥ [te] dīnatām jagmuḥ,
nirambhasaḥ padmāḥ iva
14. Preoccupied with the thought, 'How can we become gods in this world?' they became helpless and fell into wretchedness, just like lotuses without water.
14. בדאגה מתמדת שתקפה אותם – "כיצד נשרוד בעולם הזה?" – הם הפכו חסרי אונים ושקעו במצוקה, כפרחי לוטוס היבשים ללא מים.
तेषां योषान्नपानेन स्वाहंकृतिमतां रतिः ।
बभूव भावभावस्था भीषणा भवभाजिनी ॥ १५ ॥
teṣāṃ yoṣānnapānena svāhaṃkṛtimatāṃ ratiḥ ,
babhūva bhāvabhāvasthā bhīṣaṇā bhavabhājinī 15
15. teṣām yoṣānnapānena svāhaṅkṛtimatām ratiḥ
babhūva bhāvabhāvāsthā bhīṣaṇā bhavabhājinī
15. svāhaṅkṛtimatām teṣām yoṣānnapānena ratiḥ
bhāvabhāvāsthā bhīṣaṇā bhavabhājinī babhūva
15. For those filled with their own ego (ahaṅkāra), their attachment to women, food, and drink became a terrifying state of being that perpetuated their cycle of existence (saṃsāra).
15. לאחר שלקו בגאוות האגו, כל חפצם הצטמצם לנשים, למאכל ולמשתה, והתקשרותם האובססיבית לדברי העולם כבלה אותם לקיום הנורא של סבך החיים.
अथ तस्मिन्रणे भीत्या सापेक्षत्वमुपाययुः ।
मत्तेभघनसंरब्धे वने हरिणका इव ॥ १६ ॥
atha tasminraṇe bhītyā sāpekṣatvamupāyayuḥ ,
mattebhaghanasaṃrabdhe vane hariṇakā iva 16
16. atha tasmin raṇe bhītyā sāpekṣatvam upāyayuḥ
matta-ibha-ghana-saṃrabdhe vane hariṇakā iva
16. atha tasmin raṇe bhītyā matta-ibha-ghana-saṃrabdhe
vane hariṇakā iva sāpekṣatvam upāyayuḥ
16. Then, in that battle, they became mutually dependent out of fear, just like young deer (hariṇakā) in a forest agitated by numerous rutting elephants.
16. מאותו רגע, מתוך פחד עמוק בקרב, הם נעשו חרדים והססנים, כעופרים קטנים ביער המאוכלס בפילים פראיים וזועמים.
मरिष्यामो मरिष्याम इति चिन्ताहताशयाः ।
मन्दं मन्दं किल भ्रेमुः कुपितैरावणे रणे ॥ १७ ॥
mariṣyāmo mariṣyāma iti cintāhatāśayāḥ ,
mandaṃ mandaṃ kila bhremuḥ kupitairāvaṇe raṇe 17
17. mariṣyāmaḥ mariṣyāma iti cintāhatāśayāḥ mandam
mandam kila bhremuḥ kupita-airāvaṇe raṇe
17. iti cintāhatāśayāḥ kupita-airāvaṇe raṇe mandam
mandam kila bhremuḥ "mariṣyāmaḥ mariṣyāma"
17. Repeating "We will die! We will die!", their hopes shattered by such anxiety (cintā), they indeed wandered about slowly in that battle against the enraged Airāvaṇa.
17. כשהם מוכים בחרדה המשתקת "אנחנו הולכים למות, אנחנו הולכים למות!", הם נעו בכבדות ובאבדן דרך בשדה הקרב, שבו געש אֵירָאווָטָה (פיל המלכות השמימי) הזועם.
शरीरैकार्थिनां तेषां भीतानां मरणादपि ।
अल्पसत्त्वतया मूर्घ्नि कृतमेव परैः पदम् ॥ १८ ॥
śarīraikārthināṃ teṣāṃ bhītānāṃ maraṇādapi ,
alpasattvatayā mūrghni kṛtameva paraiḥ padam 18
18. śarīraikārthinām teṣām bhītānām maraṇāt api
alpasattvatayā mūrdhni kṛtam eva paraiḥ padam
18. śarīraikārthinām maraṇāt api bhītānām teṣām
alpasattvatayā paraiḥ mūrdhni padam kṛtam eva
18. For those who desired only their body, terrified even of death, a step was indeed placed upon their heads by their enemies (paraiḥ) due to their lack of courage (alpasattvatā).
18. מכיוון שכל דאגתם הייתה נתונה לשמירת גופם והם פחדו פחד מוות, עוצמתם הרוחנית נמוגה, ואויביהם גברו עליהם ורמסו אותם בנקל.
अथ प्रम्लानसत्त्वास्ते हन्तुमग्रगतं भटम् ।
न शेकुरिन्धने क्षीणे हविर्दग्धुमिवाग्नयः ॥ १९ ॥
atha pramlānasattvāste hantumagragataṃ bhaṭam ,
na śekurindhane kṣīṇe havirdagdhumivāgnayaḥ 19
19. atha pramlānasattvāḥ te hantum agragatam bhaṭam
na śekuḥ indhane kṣīṇe haviḥ dagdhum iva agnayaḥ
19. atha pramlānasattvāḥ te agragatam bhaṭam hantum na śekuḥ,
indhane kṣīṇe agnayaḥ haviḥ dagdhum iva
19. Then, those whose valor had faded were unable to strike down the advancing warrior, just as fires, with their fuel diminished, are unable to consume an oblation.
19. כשכוחם הפנימי כהה, הם לא יכלו עוד להכריע אף לוחם שעמד מולם, כשם שאש שנגמר לה חומר הבעירה אינה יכולה לשרוף את חמאת המנחה.
विबुधानां प्रहरतां मशकत्वमुपागताः ।
क्षतविक्षतसंघातास्तस्थुः सामान्यसद्भटाः ॥ २० ॥
vibudhānāṃ praharatāṃ maśakatvamupāgatāḥ ,
kṣatavikṣatasaṃghātāstasthuḥ sāmānyasadbhaṭāḥ 20
20. vibudhānām praharatām maśakatvam upāgatāḥ
kṣatavikṣatasaṃghātāḥ tasthuḥ sāmānyasadbhaṭāḥ
20. praharatām vibudhānām maśakatvam upāgatāḥ
kṣatavikṣatasaṃghātāḥ sāmānyasadbhaṭāḥ tasthuḥ
20. Before the attacking gods, they were reduced to insignificance like mosquitoes. Their bodies, wounded and shattered, they remained merely as ordinary brave soldiers.
20. מול מכות الأלים, הלוחמים הדגולים הללו הפכו חסרי אונים כיתושים; פצועים וחבולים קשות, הם עמדו שם כחיילים פשוטים ועלובים.
बहुनात्र किमुक्तेन मरणाद्भीतचेतसः ।
दैत्या देवेषु वलगत्सु दुद्रुवुः समराजिरात् ॥ २१ ॥
bahunātra kimuktena maraṇādbhītacetasaḥ ,
daityā deveṣu valagatsu dudruvuḥ samarājirāt 21
21. bahunā atra kim uktena maraṇāt bhītacetasaḥ
daityāḥ deveṣu valagatsu dudruvuḥ samarājirāt
21. atra bahunā uktena kim,
maraṇāt bhītacetasaḥ daityāḥ deveṣu valagatsu samarājirāt dudruvuḥ
21. What more needs to be said here? With their minds terrified of death, the demons fled from the battlefield as the gods exulted.
21. מה הטעם להכביר במילים? כשרוחם מבועתת מאימת המוות, והאלים הסתעפו עליהם בעוז, נמלטו ה-דַאיְתְיָה (השדים) משדה הקרב.
तेषु द्रवत्सु भीतेषु सर्वतो दानवादिषु ।
दामव्यालकटाख्येषु विख्यातेषु सुरालये ॥ २२ ॥
teṣu dravatsu bhīteṣu sarvato dānavādiṣu ,
dāmavyālakaṭākhyeṣu vikhyāteṣu surālaye 22
22. teṣu dravatsu bhīteṣu sarvataḥ dānavādiṣu
dāmavyālakatākhyeṣu vikhyāteṣu surālaye
22. surālaye sarvataḥ teṣu dānavādiṣu
dāmavyālakatākhyeṣu vikhyāteṣu dravatsu bhīteṣu
22. As those Dānavas and others, including the renowned Dāma, Vyāla, and Kaṭa, fled terrified in all directions within the abode of the gods...
22. כאשר ה-דָאנַוָה (השדים) המפורסמים – דָאמָה, וְיָאלָה וְכַטָה, ששמם הלך לפניו אפילו במשכן האלים – נסו בבהלה לכל עבר,
तद्दैत्यसैन्यं न्यपतद्विद्रुतं खादितस्ततः ।
कल्पान्तपवनोद्भूतं ताराजालमिवाभितः ॥ २३ ॥
taddaityasainyaṃ nyapatadvidrutaṃ khāditastataḥ ,
kalpāntapavanodbhūtaṃ tārājālamivābhitaḥ 23
23. tat daityasainyam nyapatat vidrutam khāditaḥ
tataḥ kalpāntapavanodbhūtam tārājālam iva abhitaḥ
23. daityasainyam tat vidrutam khāditaḥ tataḥ nyapatat
kalpāntapavanodbhūtam tārājālam iva abhitaḥ
23. That demon army, scattered and consumed, fell everywhere from that point, just like a multitude of stars dispersed all around by the wind at the end of a cosmic cycle (kalpa).
23. צבא השדים התפזר והושמד במנוסתו, נשור לכל עבר כמו מקבץ כוכבים הנתלש מן השמיים בסערת חורבן היקום.
अमराचलकुञ्जेषु शिखराणां शिखासु च ।
तटेषु वारिराशीनां पयोदपटलेषु च ॥ २४ ॥
amarācalakuñjeṣu śikharāṇāṃ śikhāsu ca ,
taṭeṣu vārirāśīnāṃ payodapaṭaleṣu ca 24
24. amarācalakuñjeṣu śikharāṇām śikhāsu ca
taṭeṣu vārirāśīnām payodapaṭaleṣu ca
24. amarācalakuñjeṣu ca śikharāṇām śikhāsu
ca vārirāśīnām taṭeṣu ca payodapaṭaleṣu
24. In the groves of the mountains of immortals, and on the summits of the peaks; on the banks of the oceans, and in the masses of clouds.
24. בסבכי השיחים של ההר השמימי, על פסגות ההרים, לחופי האוקיינוסים ובין ענבי העבים,
सागरावर्तगर्तेषु श्वभ्रेषूद्यत्सरित्सु च ।
जङ्गलेषु दिगन्तेषु ज्वलत्सु विपिनेषु च ॥ २५ ॥
sāgarāvartagarteṣu śvabhreṣūdyatsaritsu ca ,
jaṅgaleṣu diganteṣu jvalatsu vipineṣu ca 25
25. sāgarāvartagarteṣu śvabhreṣu udyatsaritsu
ca jaṅgaleṣu diganteṣu jvalatsu vipineṣu ca
25. sāgarāvartagarteṣu ca śvabhreṣu udyatsaritsu
ca jaṅgaleṣu diganteṣu jvalatsu vipineṣu
25. In the abysses of ocean whirlpools, in the chasms, and in the flowing rivers; in the wildernesses, at the horizons, and in the burning forests.
25. במעמקי מערבולות הים, בתהומות, בנהרות הגועשים, ביערות הפרא, בקצוות תבל ובחורשות הבוערות –
तद्वाणोच्छिन्नदेशेषु ग्रामेषु नगरेषु च ।
अटवीषूग्रपक्षासु मरुभूमिदवाग्निषु ॥ २६ ॥
tadvāṇocchinnadeśeṣu grāmeṣu nagareṣu ca ,
aṭavīṣūgrapakṣāsu marubhūmidavāgniṣu 26
26. tadbāṇocchinnadeśeṣu grāmeṣu nagareṣu ca
aṭavīṣu ugrapakṣāsu marubhūmidavāgniṣu
26. tadbāṇocchinnadeśeṣu ca grāmeṣu nagareṣu
aṭavīṣu ugrapakṣāsu marubhūmidavāgniṣu
26. In the regions devastated by his arrows, in the villages, and in the cities; in the forests with fierce winged creatures, and in the wildfires of the deserts.
26. באזורים שנחרבו מחציהם, בכפרים, בערים, ביערות העמוקים ובשריפות המדבר –
लोकालोकाचलान्तेषु पर्वतेषु ह्रदेषु च ।
आन्ध्रद्वविडकाश्मीरपारसीकपुरेषु च ॥ २७ ॥
lokālokācalānteṣu parvateṣu hradeṣu ca ,
āndhradvaviḍakāśmīrapārasīkapureṣu ca 27
27. lokālokācalānteṣu parvateṣu hradeṣu ca
āndhradvaviḍakāśmīrapārasīkapureṣu ca
27. lokālokācalānteṣu parvateṣu hradeṣu ca
āndhradvaviḍakāśmīrapārasīkapureṣu ca
27. And in the regions at the edges of the Lokāloka mountains, in other mountains, in lakes, and in the cities of Andhra, Dvaviḍa, Kashmir, and Persia.
27. בקצוות הר ה-לוֹקָאלֵוֹקָה, בהרים, באגמים, ובערים של ה-אָנְדְהְרָה, ה-דְרָוִידָה, ה-קָאשְׁמִירָה וה-פָארָסִיקָה –
नानाम्भोधितरङ्गासु गङ्गाजलघटासु च ।
द्वीपान्तरेषु जालेषु जम्बूखण्डलतासु च ॥ २८ ॥
nānāmbhodhitaraṅgāsu gaṅgājalaghaṭāsu ca ,
dvīpāntareṣu jāleṣu jambūkhaṇḍalatāsu ca 28
28. nānāmbhodhitaraṅgāsu gaṅgājalaghaṭāsu ca
dvīpāntareṣu jāleṣu jambūkhaṇḍalatāsu ca
28. nānāmbhodhitaraṅgāsu gaṅgājalaghaṭāsu ca
dvīpāntareṣu jāleṣu jambūkhaṇḍalatāsu ca
28. And in the waves of various oceans, in the currents of Ganga water, in other islands, in entangled thickets, and in the vines of the Jambūkhaṇḍa region.
28. בגלי הימים השונים, בזרמי מיו של ה-גַנְגָה, באיים מרוחקים, בסבכים ובין מטפסי חבל ה-גַ'מְבּוּ –
सर्वतः पर्वताकाराः पतितास्ते सुरारयः ।
विस्फोटिताङ्गचरणा विभिन्नकरबाहवः ॥ २९ ॥
sarvataḥ parvatākārāḥ patitāste surārayaḥ ,
visphoṭitāṅgacaraṇā vibhinnakarabāhavaḥ 29
29. sarvataḥ parvatākārāḥ patitāḥ te surārayaḥ
visphoṭitāṅgacaraṇāḥ vibhinnakarabāhavaḥ
29. te surārayaḥ parvatākārāḥ sarvataḥ patitāḥ
visphoṭitāṅgacaraṇāḥ vibhinnakarabāhavaḥ
29. Those enemies of the gods, colossal like mountains, fell everywhere, their limbs and feet shattered, their hands and arms severed.
29. בכל מקום נפלו אויבי האלים, שגודלם כהרים, כשאיבריהם ורגליהם מרוסקים וזרועותיהם וידיהם קטועות.
शाखालग्नान्त्रतन्त्रीका मुक्तरक्तभरच्छटाः ।
व्यस्तशेखरमूर्धानो निष्क्रान्ताः कुपितेक्षणाः ॥ ३० ॥
śākhālagnāntratantrīkā muktaraktabharacchaṭāḥ ,
vyastaśekharamūrdhāno niṣkrāntāḥ kupitekṣaṇāḥ 30
30. śākhālagnāntratantrīkāḥ muktaraktabharacchaṭāḥ
vyastasekharamūrdhānaḥ niṣkrāntāḥ kupitekṣaṇāḥ
30. śākhālagnāntratantrīkāḥ muktaraktabharacchaṭāḥ
vyastasekharamūrdhānaḥ kupitekṣaṇāḥ niṣkrāntāḥ
30. With intestines like strings clinging to branches, copious streams of blood gushing forth, their head-crests and heads dishevelled, and their enraged eyes bulging out.
30. מעיהם נתלו על ענפי העצים כמיתרים, סילוני דם קולחים מגופם, כתריהם הוטלו מראשיהם ועיניהם הזועמות נותרו קפואות במותם.
सायुधा बलमायेषुच्छिन्नकङ्कटहेतयः ।
दूरापातविपर्यस्तपतन्नानायुधांशुकाः ॥ ३१ ॥
sāyudhā balamāyeṣucchinnakaṅkaṭahetayaḥ ,
dūrāpātaviparyastapatannānāyudhāṃśukāḥ 31
31. sāyudhāḥ balamāyeṣu chinna-kaṅkaṭa-hetayaḥ
dūrāpāta-viparyasta-patat-nānāyudha-aṃśukāḥ
31. (te) sāyudhāḥ balamāyeṣu chinna-kaṅkaṭa-hetayaḥ
dūrāpāta-viparyasta-patat-nānāyudha-aṃśukāḥ (āsan)
31. Those (demons) whose weapons and armor were shattered by powerful attacks, and whose various weapons and garments were falling, scattered and overturned by the distant impact.
31. הם נפלו מגבוה כשהם עדיין אוחזים בכלי נשק, שריונוניתם שבורות, ובגדיהם וכלי זינם הרבים מפוזרים סביבם במפלתם.
कण्ठलम्बिशिरस्त्राणचटत्कारोग्रभीतयः ।
शिखाशतशिलाप्रोता देहभागविलम्बिनः ॥ ३२ ॥
kaṇṭhalambiśirastrāṇacaṭatkārograbhītayaḥ ,
śikhāśataśilāprotā dehabhāgavilambinaḥ 32
32. kaṇṭha-lambi-śirastrāṇa-caṭat-kāra-ugra-bhītayaḥ
śikhā-śata-śilā-protāḥ deha-bhāga-vilambinaḥ
32. kaṇṭha-lambi-śirastrāṇa-caṭat-kāra-ugra-bhītayaḥ (ca)
śikhā-śata-śilā-protāḥ deha-bhāga-vilambinaḥ (ca āsan)
32. (They were also those) whose helmets, hanging from their necks with a cracking sound, caused intense fear; and whose many topknots, pierced by stones, dangled from various parts of their bodies.
32. קובעיהם תלויים על צוואריהם בקול נפץ מחריד, גופותיהם משפודות על מאות צוקים חדים וחלקי גופם משתלשלים בסלעים.
शाल्मल्युग्रदृढापातकटत्कण्टकसंकटाः ।
सुशिलाफलकास्फालशतधाशीर्णमस्तकाः ॥ ३३ ॥
śālmalyugradṛḍhāpātakaṭatkaṇṭakasaṃkaṭāḥ ,
suśilāphalakāsphālaśatadhāśīrṇamastakāḥ 33
33. śālmali-ugra-dṛḍhāpāta-kaṭat-kaṇṭaka-saṃkaṭāḥ
suśilā-phalaka-āṣphāla-śatadhā-śīrṇa-mastakāḥ
33. śālmali-ugra-dṛḍhāpāta-kaṭat-kaṇṭaka-saṃkaṭāḥ (ca)
suśilā-phalaka-āṣphāla-śatadhā-śīrṇa-mastakāḥ (ca āsan)
33. (Furthermore, they were those) who were in great distress from the severe, firm impacts like cracking thorns of a śālmali tree, and whose heads were shattered into a hundred pieces by the blows of mighty stone slabs.
33. הם הוטחו בכוח בעצי ה-שָׁאלְמַלִי ונסבכו בקצינותיהם התקועות, וגולגולותיהם התנפצו למאות רסיסים על לוחות הסלע.
सर्वं एव सकलायुधशस्त्रपातमात्रसमनन्तरमेव ।
दिक्षु नाशमगमन्नसुरेन्द्राः पांसवोऽम्बुदनिधौ पयसीव ॥ ३४ ॥
sarvaṃ eva sakalāyudhaśastrapātamātrasamanantarameva ,
dikṣu nāśamagamannasurendrāḥ pāṃsavo'mbudanidhau payasīva 34
34. sarvam eva sakalāyudhaśastra-pāta-mātra-samanantaram eva
dikṣu nāśam agaman asurendrāḥ pāṃsavaḥ ambudanidhau payasi iva
34. asurendrāḥ sarvam eva sakalāyudhaśastra-pāta-mātra-samanantaram eva dikṣu nāśam agaman,
pāṃsavaḥ ambudanidhau payasi iva
34. All the chiefs of the asuras (demons), immediately after the mere impact of all weapons and missiles, vanished in all directions, just as dust particles disappear into water within a vast reservoir.
34. מיד עם מטר כלי הנשק והחצים, נכחדו שרי ה-אַסוּרָה (שדים) בכל ארבע רוחות השמיים, כגרגירי אבק הנעלמים במעמקי האוקיינוס.