Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-6, chapter-73

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति राजमुखाच्छ्रुत्वा वेतालः शान्तिमाययौ ।
भावितात्मतया तत्र विचारोचितया धिया ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti rājamukhācchrutvā vetālaḥ śāntimāyayau ,
bhāvitātmatayā tatra vicārocitayā dhiyā 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti rājamukhāt śrutvā vetālaḥ
śāntim āyayau bhāvitātmatayā tatra vicārocitayā dhiyā
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti rājamukhāt śrutvā tatra
vicārocitayā bhāvitātmatayā dhiyā vetālaḥ śāntim āyayau
1. Śrī Vasiṣṭha said: Having heard thus from the king's mouth, the Vetāla attained peace there, with a mind (dhī) suitable for deliberation (vicāra) and an awakened self (ātman).
उपशान्तमना भूत्वा मत्वैकान्तमनिन्दितम् ।
बभूवाविचलध्यानी विस्मृत्य विषमां क्षुधाम् ॥ २ ॥
upaśāntamanā bhūtvā matvaikāntamaninditam ,
babhūvāvicaladhyānī vismṛtya viṣamāṃ kṣudhām 2
2. upaśāntamanāḥ bhūtvā matvā ekāntam aninditam
babhūva avicaladhyānī vismṛtya viṣamām kṣudhām
2. upaśāntamanāḥ bhūtvā aninditam ekāntam matvā
viṣamām kṣudhām vismṛtya avicaladhyānī babhūva
2. Having become tranquil-minded, and considering solitude (ekānta) to be blameless, he became an unwavering meditator (dhyānin), completely forgetting his terrible hunger.
एतद्राम मयोक्तं ते वेतालप्रश्नजालकम् ।
एवंक्रमेण चिदणौ तेनेदं संस्थितं जगत् ॥ ३ ॥
etadrāma mayoktaṃ te vetālapraśnajālakam ,
evaṃkrameṇa cidaṇau tenedaṃ saṃsthitaṃ jagat 3
3. etat rāma mayā uktam te vetālapraśnajālakam
evaṃkrameṇa cidaṇau tena idam saṃsthitam jagat
3. rāma mayā etat vetālapraśnajālakam te uktam.
evaṃkrameṇa tena idam jagat cidaṇau saṃsthitam.
3. O Rāma, I have thus recounted to you this intricate series of questions from the Vetāla. In this very manner, this world (jagat) is established within the atomic consciousness (cid-aṇu).
चिदणोः कोशगं विश्वं विचारेण विलीयते ।
कायो वेतालकस्येव शिष्यते यत्पदं तु तत् ॥ ४ ॥
cidaṇoḥ kośagaṃ viśvaṃ vicāreṇa vilīyate ,
kāyo vetālakasyeva śiṣyate yatpadaṃ tu tat 4
4. cidaṇoḥ kośagam viśvam vicāreṇa vilīyate
kāyaḥ vetālakasya iva śiṣyate yat padam tu tat
4. cidaṇoḥ kośagam viśvam vicāreṇa vilīyate.
vetālakasya kāyaḥ iva yat padam tu tat śiṣyate.
4. The universe (viśva), which resides as a covering within the atomic consciousness (cid-aṇu), dissolves through proper inquiry (vicāra), just as the Vetāla's body vanished. That which remains is indeed the ultimate state.
संहृत्य सर्वतश्चित्तं स्तिमितेनान्तरात्मना ।
स्वभावापतितं कुर्वन्निरिच्छं तिष्ठ शान्तधीः ॥ ५ ॥
saṃhṛtya sarvataścittaṃ stimitenāntarātmanā ,
svabhāvāpatitaṃ kurvanniricchaṃ tiṣṭha śāntadhīḥ 5
5. saṃhṛtya sarvataḥ cittam stimitena antarātmanā
svabhāva āpatitam kurvan niriccham tiṣṭha śāntadhīḥ
5. sarvataḥ cittam saṃhṛtya stimitena antarātmanā
svabhāva āpatitam kurvan niriccham śāntadhīḥ tiṣṭha
5. Completely withdrawing the mind (citta) from all directions, and with a tranquil inner self (ātman), remain desireless, acting only according to what naturally presents itself by your intrinsic nature (dharma), and be peaceful in intellect.
आकाशविशदं कृत्वा मनसैव मनो मुने ।
तिष्ठैकशमशान्तात्मा सर्वत्र समदर्शनः ॥ ६ ॥
ākāśaviśadaṃ kṛtvā manasaiva mano mune ,
tiṣṭhaikaśamaśāntātmā sarvatra samadarśanaḥ 6
6. ākāśaviśadam kṛtvā manasā eva manaḥ mune
tiṣṭha ekaśamaśāntātmā sarvatra samadarśanaḥ
6. mune manasā eva manaḥ ākāśaviśadam kṛtvā
sarvatra samadarśanaḥ ekaśamaśāntātmā tiṣṭha
6. O sage, by the mind (manas) itself, make the mind (manas) as clear as space. Then, remain with a singularly calm and tranquil inner self (ātman), perceiving equality everywhere.
स्थिरबुद्धिरसंमूढो यथाप्राप्तानुवर्तिनः ।
राज्ञो भगीरथस्येव दुःसाध्यमपि सिद्ध्यति ॥ ७ ॥
sthirabuddhirasaṃmūḍho yathāprāptānuvartinaḥ ,
rājño bhagīrathasyeva duḥsādhyamapi siddhyati 7
7. sthirabuddhiḥ asaṃmūḍhaḥ yathāprāptānuvartinaḥ
rājñaḥ bhagīrathasya iva duḥsādhyam api siddhyati
7. sthirabuddhiḥ asaṃmūḍhaḥ yathāprāptānuvartinaḥ
rājñaḥ bhagīrathasya iva duḥsādhyam api siddhyati
7. For one with a steady intellect, who is undeluded, and who acts in accordance with what naturally presents itself, even what is difficult to accomplish (duḥsādhya) is achieved, just as it was for King Bhagiratha.
संपूर्णशान्तमनसः परितृप्तवृत्तेर्नित्यं समे सुखमयात्मनि तिष्ठतोऽन्तः ।
सिद्ध्यन्ति दुर्लभतरा अपि वाञ्छितार्था गङ्गावतार इव सागरखातवस्तु ॥ ८ ॥
saṃpūrṇaśāntamanasaḥ paritṛptavṛtternityaṃ same sukhamayātmani tiṣṭhato'ntaḥ ,
siddhyanti durlabhatarā api vāñchitārthā gaṅgāvatāra iva sāgarakhātavastu 8
8. sampūrṇaśāntamanasaḥ paritṛptavṛtteḥ
nityam same sukhamayātmani tiṣṭhataḥ
antaḥ siddhyanti durlabhatarā api
vāñchitārthāḥ gaṅgāvatāraḥ iva sāgarakhātavastu
8. sampūrṇaśāntamanasaḥ paritṛptavṛtteḥ
nityam sukhamayātmani same tiṣṭhataḥ
antaḥ durlabhatarā api vāñchitārthāḥ
gaṅgāvatāraḥ iva sāgarakhātavastu siddhyanti
8. For one whose mind (manas) is completely peaceful, whose disposition is utterly contented, and who always dwells within the self (ātman) that is inherently blissful and unperturbed, even the most challenging desired goals (vāñchitārtha) are achieved. This is comparable to the descent of the Ganges, which filled the basin excavated by Sagara.