Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-6, chapter-7

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
यन्मुक्तावलिता रत्नभूषिता भान्ति योषितः ।
मदेन्दावुदिते क्षुब्धकामक्षीरार्णवोर्मयः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
yanmuktāvalitā ratnabhūṣitā bhānti yoṣitaḥ ,
madendāvudite kṣubdhakāmakṣīrārṇavormayaḥ 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca yat muktāvalitāḥ ratnabhūṣitāḥ bhānti
yoṣitaḥ madendau udite kṣubdhakāmakṣīrārṇavormayaḥ
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca yat muktāvalitāḥ ratnabhūṣitāḥ
yoṣitaḥ bhānti madendau udite kṣubdhakāmakṣīrārṇavormayaḥ
1. Śrī Vasiṣṭha said: When women, adorned with pearl necklaces and gems, shine, they are like the waves of the agitated ocean of milk, stirred by desire, when the moon of passion has risen.
सौवर्णाम्भोजकोशस्थलोलालिपटलश्रियम् ।
धारयन्ति दृशः स्त्रीणां कपोलतलदोलिताः ॥ २ ॥
sauvarṇāmbhojakośasthalolālipaṭalaśriyam ,
dhārayanti dṛśaḥ strīṇāṃ kapolataladolitāḥ 2
2. sauvarṇāmbhojakośasthalolālipaṭalaśriyam
dhārayanti dṛśaḥ strīṇām kapolatoladolitāḥ
2. The glances of women, swaying across their cheek surfaces, assume the splendor of a swarm of restless bees residing within the calyx of a golden lotus.
उद्यानवनखण्डेषु भूमौ कृतमदा मधौ ।
हृद्याः सुमनसो भान्ति दासा इव मनोभुवः ॥ ३ ॥
udyānavanakhaṇḍeṣu bhūmau kṛtamadā madhau ,
hṛdyāḥ sumanaso bhānti dāsā iva manobhuvaḥ 3
3. udyānavanakhaṇḍeṣu bhūmau kṛtamadāḥ madhau
hṛdyāḥ sumanasaḥ bhānti dāsāḥ iva manobhuvaḥ
3. In spring, the delightful flowers, having become exuberant, shine forth on the ground in the garden groves, like servants of the god of love (manobhuvaḥ).
क्रव्यादगृध्रगोमायुकौलेयकवलाङ्गिकाः ।
स्त्रियः समुपमीयन्ते चन्द्रचन्दनपङ्कजैः ॥ ४ ॥
kravyādagṛdhragomāyukauleyakavalāṅgikāḥ ,
striyaḥ samupamīyante candracandanapaṅkajaiḥ 4
4. kravyādagṛdhragomāyukauleyakavalāṅgikāḥ
striyaḥ samupamīyante candracandanapaṅkajaiḥ
4. Women, whose bodily forms are (mere) mouthfuls for flesh-eaters, vultures, jackals, and dogs, are (nonetheless) compared to the moon, sandalwood, and lotuses.
सौवर्णकलशाम्भोजकलिकामातुलुङ्गवत् ।
दृश्यते स्त्रीस्तनश्रेणी रक्तपूतिसुगन्धिका ॥ ५ ॥
sauvarṇakalaśāmbhojakalikāmātuluṅgavat ,
dṛśyate strīstanaśreṇī raktapūtisugandhikā 5
5. sauvarṇakalaśāmbhojakalikāmātuluṅgavat
dṛśyate strīstanaśreṇī raktapūtisugandhikā
5. The series of women's breasts (strīstanśreṇī) appears like golden pitchers, lotus buds, and citrons, (yet in reality) it is malodorous with blood and pus (raktapūtisugandhikā).
अल्पाल्पाष्ठीवदाकारा भुजाक्रूरास्थिशङ्कवः ।
महाबाहुलताशब्दैर्वर्ण्यन्ते कविभिः शुभैः ॥ ७ ॥
alpālpāṣṭhīvadākārā bhujākrūrāsthiśaṅkavaḥ ,
mahābāhulatāśabdairvarṇyante kavibhiḥ śubhaiḥ 7
7. alpa-alpa-aṣṭhīvat-ākārāḥ bhujā-akrūra-asthi-śaṅkavaḥ
mahā-bāhu-latā-śabdaiḥ varṇyante kavibhiḥ śubhaiḥ
7. alpa-alpa-aṣṭhīvat-ākārāḥ bhujā-akrūra-asthi-śaṅkavaḥ
mahā-bāhu-latā-śabdaiḥ śubhaiḥ kavibhiḥ varṇyante
7. Arms, which appear like small, prominent bone-joints and resemble pegs of gentle bones, are described by excellent poets using epithets such as 'great arm-creepers'.
कदलीस्तम्भसम्भारसुन्दरीभिस्तथा भृता ।
कुचशोभोचितानन्दा तोरणालिर्विराजते ॥ ८ ॥
kadalīstambhasambhārasundarībhistathā bhṛtā ,
kucaśobhocitānandā toraṇālirvirājate 8
8. kadalī-stambha-sambhāra-sundarībhiḥ tathā bhṛtā
kuca-śobhā-ucita-ānandā toraṇa-āliḥ virājate
8. tathā kadalī-stambha-sambhāra-sundarībhiḥ bhṛtā
kuca-śobhā-ucita-ānandā toraṇa-āliḥ virājate
8. A row of archways (toraṇa) shines splendidly, thus endowed with a beauty like a multitude of banana tree trunks, and evoking a delight suitable for the splendor of breasts.
आपातमन्दमधुरा मध्ये द्वन्द्वानुबन्धिनी ।
शीघ्रावसानविरला लक्ष्मीरप्यभिवाञ्छ्यते ॥ ९ ॥
āpātamandamadhurā madhye dvandvānubandhinī ,
śīghrāvasānaviralā lakṣmīrapyabhivāñchyate 9
9. ā-pāta-manda-madhurā madhye dvandva-anubandhinī
śīghra-avasāna-viralā lakṣmīḥ api abhivāñchyate
9. ā-pāta-manda-madhurā madhye dvandva-anubandhinī
śīghra-avasāna-viralā lakṣmīḥ api abhivāñchyate
9. Prosperity, which is mildly sweet at first encounter, is in its middle phase entangled in dualities (dvandva), and is rare because of its swift end; yet, it is still greatly desired.
समुपैति मतिर्दुःखं सुखं च शतशाखताम् ।
दुःखशाखास्तु जायन्ते नानाकर्मफलाः श्रियः ॥ १० ॥
samupaiti matirduḥkhaṃ sukhaṃ ca śataśākhatām ,
duḥkhaśākhāstu jāyante nānākarmaphalāḥ śriyaḥ 10
10. samupaiti matiḥ duḥkham sukham ca śata-śākhatām
duḥkha-śākhāḥ tu jāyante nānā-karma-phalāḥ śriyaḥ
10. matiḥ duḥkham ca sukham śata-śākhatām samupaiti
tu nānā-karma-phalāḥ śriyaḥ duḥkha-śākhāḥ jāyante
10. The mind (mati) encounters sorrow, and happiness (sukha) becomes manifold. However, prosperities (śrī) themselves, yielding the fruits of various actions (karma), generate the branches of sorrow.
बद्धजालघनाकाराः कारार्थमिव रज्जवः ।
दच्छदःसदृशा वाचः प्रतानगहने स्थिताः ॥ ११ ॥
baddhajālaghanākārāḥ kārārthamiva rajjavaḥ ,
dacchadaḥsadṛśā vācaḥ pratānagahane sthitāḥ 11
11. baddhajālaghanākārāḥ kārārtham iva rajjavaḥ
dacchadasadṛśāḥ vācaḥ pratānagahane sthitāḥ
11. vācaḥ kārārtham iva rajjavaḥ baddhajālaghanākārāḥ
dacchadasadṛśāḥ pratānagahane sthitāḥ
11. Words, resembling dense, tangled nets like ropes created for a specific aim, are like delicate leaves, situated in an impenetrable thicket of sprawling vines.
संतता मोहमिहिका कार्यासारविसारिणी ।
यमुना प्रावृषीवैति तिमिरश्यामला चिरम् ॥ १२ ॥
saṃtatā mohamihikā kāryāsāravisāriṇī ,
yamunā prāvṛṣīvaiti timiraśyāmalā ciram 12
12. santatā mohamihikā kāryāsāravisāriṇī
yamunā prāvṛṣī iva eti timiraśyāmalā ciram
12. santatā mohamihikā kāryāsāravisāriṇī
timiraśyāmalā prāvṛṣī yamunā iva ciram eti
12. The pervasive mist of delusion (moha), which spreads the futility of all actions, flows on endlessly, dark and gloomy, like the Yamuna river during the rainy season.
कटूकृतान्तःकरणो नानासुखविशारदः ।
वर्धते हि गतस्नेहं जन्मप्रतिविषारसः ॥ १३ ॥
kaṭūkṛtāntaḥkaraṇo nānāsukhaviśāradaḥ ,
vardhate hi gatasnehaṃ janmaprativiṣārasaḥ 13
13. kaṭūkṛtāntaḥkaraṇaḥ nānāsukhaviśāradaḥ
vardhate hi gatasneham janmaprativiṣārasaḥ
13. kaṭūkṛtāntaḥkaraṇaḥ nānāsukhaviśāradaḥ
janmaprativiṣārasaḥ hi gatasneham vardhate
13. The poisonous essence of repeated existence (saṃsāra), which has embittered the inner mind and made one adept at various pleasures, indeed grows without true affection or attachment.
व्याधूतजर्जराकीर्णजनतापर्णराजयः ।
स्वकर्मपवना वान्ति नानावकररेणवः ॥ १४ ॥
vyādhūtajarjarākīrṇajanatāparṇarājayaḥ ,
svakarmapavanā vānti nānāvakarareṇavaḥ 14
14. vyādhūtajarjarīkīrṇajanatāparṇarājayaḥ
svakarmapavanāḥ vānti nānāvakarareṇavaḥ
14. svakarmapavanāḥ nānāvakarareṇavaḥ
vyādhūtajarjarīkīrṇajanatāparṇarājayaḥ vānti
14. The winds of one's own actions (karma) blow, appearing as various particles of refuse, and as rows of worn-out leaves of humanity that are shaken off and scattered into fragments.
कालः कवलितानन्तजगत्पक्वफलोऽप्ययम् ।
घस्मराचारजठरः कल्पैरपि न तृप्यति ॥ १५ ॥
kālaḥ kavalitānantajagatpakvaphalo'pyayam ,
ghasmarācārajaṭharaḥ kalpairapi na tṛpyati 15
15. kālaḥ kavalitānantajagatpakvaphalaḥ api ayam
ghasmarācārajatharaḥ kalpaiḥ api na tṛpyati
15. ayam kālaḥ kavalitānantajagatpakvaphalaḥ api
ghasmarācārajatharaḥ kalpaiḥ api na tṛpyati
15. Even this Time, which has consumed the ripe fruit of endless worlds and whose appetite is like the gluttonous behavior of a voracious eater, remains unsatisfied even after eons (kalpas).
मोहमारुतमापीय त्वचा विषमचारिणः ।
स्फुरन्तीहाहयश्चित्राः शीतलाचलदीप्तयः ॥ १६ ॥
mohamārutamāpīya tvacā viṣamacāriṇaḥ ,
sphurantīhāhayaścitrāḥ śītalācaladīptayaḥ 16
16. mohamārutam āpīya tvacā viṣamacāriṇaḥ
sphuranti iha ahayaḥ citrāḥ śītalācaladīptayaḥ
16. iha mohamārutam āpīya tvacā viṣamacāriṇaḥ
citrāḥ śītalācaladīptayaḥ ahayaḥ sphuranti
16. Here, having consumed the wind of delusion (moha), various serpents (ahayaḥ) that move perversely (viṣamacāriṇaḥ) through their skin, and whose luster resembles that of cool mountains (śītalācaladīptayaḥ), flash forth.
चिन्तापिशाचोपहता विवेकेन्दूदयं विना ।
तमसेव निरालोका याति यौवनयामिनी ॥ १७ ॥
cintāpiśācopahatā vivekendūdayaṃ vinā ,
tamaseva nirālokā yāti yauvanayāminī 17
17. cintāpiśācopahatā vivekendūdayam vinā
tamasā iva nirālokā yāti yauvanayāminī
17. cintāpiśācopahatā yauvanayāminī
vivekendūdayam vinā tamasā iva nirālokā yāti
17. Afflicted by the demon of anxiety, the night of youth (yauvanayāminī) passes without the rise of the moon of discrimination (viveka), remaining without light, just like a night shrouded in darkness (tamas).
जिह्वा जर्जरतामेति प्राकृतानुनयज्वरैः ।
पद्मकोटरकोणस्थमपि सूत्रं हिमैरिव ॥ १८ ॥
jihvā jarjaratāmeti prākṛtānunayajvaraiḥ ,
padmakoṭarakoṇasthamapi sūtraṃ himairiva 18
18. jihvā jarjaratām eti prākṛtānunayajvaraiḥ
padmakoṭarakkoṇastham api sūtram himaiḥ iva
18. jihvā prākṛtānunayajvaraiḥ jarjaratām eti,
himaiḥ padmakoṭarakkoṇastham api sūtram iva
18. The tongue becomes worn out (jarjaratām eti) by the feverish flattery of vulgar people (prākṛtānunayajvaraiḥ), just as even a delicate thread located in the corner of a lotus's calyx (padmakoṭarakkoṇastham) becomes brittle from frost (himaiḥ).
दुःखशोकमहाष्ठीलः कष्टकण्टकसंकटः ।
सहस्रशाखतां याति दारिद्र्यदृढशाल्मलिः ॥ १९ ॥
duḥkhaśokamahāṣṭhīlaḥ kaṣṭakaṇṭakasaṃkaṭaḥ ,
sahasraśākhatāṃ yāti dāridryadṛḍhaśālmaliḥ 19
19. duḥkhaśokamahāṣṭhīlaḥ kaṣṭakaṇṭakasaṅkaṭaḥ
sahasraśākhātām yāti dāridryadṛḍhaśālmaliḥ
19. dāridryadṛḍhaśālmaliḥ duḥkhaśokamahāṣṭhīlaḥ
kaṣṭakaṇṭakasaṅkaṭaḥ sahasraśākhātām yāti
19. Poverty, like a strong silk-cotton tree, becomes a huge pillar of suffering and grief, entangled with thorny troubles, and branches out into a thousand forms.
अन्तःशून्योन्नतिध्वस्तचित्तचैत्यकृतालयः ।
मायाबहुलयामिन्यां लोभोलूको विवल्गति ॥ २० ॥
antaḥśūnyonnatidhvastacittacaityakṛtālayaḥ ,
māyābahulayāminyāṃ lobholūko vivalgati 20
20. antaḥśūnyonnatidhvastacittacaityakṛtālayaḥ
māyābahulāyāminyām lobholūkaḥ vivalgati
20. māyābahulāyāminyām antaḥśūnyonnatidhvastacittacaityakṛtālayaḥ
lobholūkaḥ vivalgati
20. In the night abundant with illusion (māyā), the owl of greed (lobha) flits about, for whom the mind's shrine, destroyed by an inwardly empty elevation, has become a dwelling.
पूर्वं गृहीत्वा कर्णाभ्यां स्फुरन्ती परिनिश्चयम् ।
जराजर्जरमार्जारी यौवनाखुं निकृन्तति ॥ २१ ॥
pūrvaṃ gṛhītvā karṇābhyāṃ sphurantī pariniścayam ,
jarājarjaramārjārī yauvanākhuṃ nikṛntati 21
21. pūrvaṃ gṛhītvā karṇābhyām sphurantī pariniścayam
jarājarjaramārjārī yauvanākhūm nikṛntati
21. jarājarjaramārjārī pūrvaṃ pariniścayam karṇābhyām
sphurantī yauvanākhūm gṛhītvā nikṛntati
21. First, having definitively seized the trembling youthful mouse by its two ears, the old, decrepit cat devours it.
निःसारा क्रमशः क्रान्तधराधरसमुन्नतिः ।
डिण्डीरपिण्डिकेवेयं सृष्टिरायाति पुष्टताम् ॥ २२ ॥
niḥsārā kramaśaḥ krāntadharādharasamunnatiḥ ,
ḍiṇḍīrapiṇḍikeveyaṃ sṛṣṭirāyāti puṣṭatām 22
22. niḥsārā kramaśaḥ krāntadharādharasamunnatiḥ
ḍiṇḍīrapiṇḍikā iva iyam sṛṣṭiḥ āyāti puṣṭatām
22. iyam sṛṣṭiḥ kramaśaḥ niḥsārā krāntadharādharasamunnatiḥ
ḍiṇḍīrapiṇḍikā iva puṣṭatām āyāti
22. This creation, gradually devoid of essence, and having attained a mountain-like great elevation, attains robustness, just like a ball of foam.
आभासपुष्पधवला जगत्पल्लवशालिनी ।
सत्तालता विकसिता धर्मार्थफलधारिणी ॥ २३ ॥
ābhāsapuṣpadhavalā jagatpallavaśālinī ,
sattālatā vikasitā dharmārthaphaladhāriṇī 23
23. sattālatā vikasitā ābhāsapuṣpadhavalā
jagatpallavaśālinī dharmārthaphaladhāriṇī
23. sattālatā vikasitā ābhāsapuṣpadhavalā
jagatpallavaśālinī dharmārthaphaladhāriṇī
23. The vine of existence (sattā) has blossomed, white with its illusory flowers and adorned with the sprouts of the world, bearing the fruits of natural law (dharma) and prosperity.
सुराचलमहास्थूणं चन्द्रसूर्यगवाक्षकम् ।
गगनाच्छादनं चारु ध्रियते त्रिजगद्गृहम् ॥ २४ ॥
surācalamahāsthūṇaṃ candrasūryagavākṣakam ,
gaganācchādanaṃ cāru dhriyate trijagadgṛham 24
24. cāru trijagadgṛham surācalamahāsthūṇam
candrasūryagavākṣakam gaganācchādanam dhriyate
24. cāru trijagadgṛham surācalamahāsthūṇam
candrasūryagavākṣakam gaganācchādanam dhriyate
24. The beautiful house of the three worlds (trijagat) is sustained; it has Mount Meru as its great pillar, the moon and sun as its windows, and the sky as its roof.
संसारसरसि स्फारे चरन्ति घ्राणषट्पदाः ।
शरीरपुष्करेष्वन्तश्चिद्रूपरसपायिनः ॥ २५ ॥
saṃsārasarasi sphāre caranti ghrāṇaṣaṭpadāḥ ,
śarīrapuṣkareṣvantaścidrūparasapāyinaḥ 25
25. ghrāṇaṣaṭpadāḥ cidrūparasapāyinaḥ saṃsārasarasi
sphāre śarīrapuṣkareṣu antaḥ caranti
25. ghrāṇaṣaṭpadāḥ cidrūparasapāyinaḥ saṃsārasarasi
sphāre śarīrapuṣkareṣu antaḥ caranti
25. The six sensory 'bees' (ghrāṇaṣaṭpadāḥ) wander in the vast lake of transmigratory existence (saṃsāra), drinking the essence of conscious form (cit) from within the lotus-like bodies.
नभोमार्गमहानीलकुट्टिमैकान्तशालिनी ।
भुवनौदररम्यान्तः स्फुरत्यादित्यदीपिका ॥ २६ ॥
nabhomārgamahānīlakuṭṭimaikāntaśālinī ,
bhuvanaudararamyāntaḥ sphuratyādityadīpikā 26
26. ādityadīpikā nabhomārgamahānīlakuṭṭimaikāntaśālinī
bhuvanoudararamyāntaḥ sphurati
26. ādityadīpikā nabhomārgamahānīlakuṭṭimaikāntaśālinī
bhuvanoudararamyāntaḥ sphurati
26. The sun-lamp (ādityadīpikā) shines, uniquely adorned by the great blue pavement of the sky-path, and beautiful within the expanse (udara) of the world.
आशातन्तुनिबद्धाङ्गी जागती जीर्णपक्षिणी ।
स्ववासनाशलाकेऽन्तर्निबद्धेन्द्रियपञ्जरे ॥ २७ ॥
āśātantunibaddhāṅgī jāgatī jīrṇapakṣiṇī ,
svavāsanāśalāke'ntarnibaddhendriyapañjare 27
27. āśā-tantu-nibaddha-aṅgī jāgatī jīrṇa-pakṣiṇī
sva-vāsanā-śalāke antaḥ nibaddha-indriya-pañjare
27. āśā-tantu-nibaddha-aṅgī jāgatī jīrṇa-pakṣiṇī
sva-vāsanā-śalāke antaḥ nibaddha-indriya-pañjare
27. An old bird, whose body is bound by the threads of hope, remains active within the cage of its sense organs, which are tethered internally to the bar of its own latent impressions (vāsanā).
अनारतपतज्वालभूतपर्णपरम्परा ।
स्पन्दते मरुताऽऽमृष्टा संसृतिव्रततिश्चिरम् ॥ २८ ॥
anāratapatajvālabhūtaparṇaparamparā ,
spandate marutā''mṛṣṭā saṃsṛtivratatiściram 28
28. anārata-patat-jvāla-bhūta-parṇa-paramparā
spandate marutā āmṛṣṭā saṃsṛti-vratatiḥ ciram
28. anārata-patat-jvāla-bhūta-parṇa-paramparā
marutā āmṛṣṭā saṃsṛti-vratatiḥ ciram spandate
28. The creeper of transmigration (saṃsāra), continually shedding a cascade of leaves that are like falling flames, trembles for a long time, stirred by the wind.
सृष्टेः कतिपयं कालं प्रहृष्टाः कुलशालिनः ।
अधःकृतोग्रनरकपङ्काः शङ्कोज्झिताः क्षणम् ॥ २९ ॥
sṛṣṭeḥ katipayaṃ kālaṃ prahṛṣṭāḥ kulaśālinaḥ ,
adhaḥkṛtogranarakapaṅkāḥ śaṅkojjhitāḥ kṣaṇam 29
29. sṛṣṭeḥ katipayam kālam prahṛṣṭāḥ kula-śālinaḥ
adhaḥ-kṛta-ugra-naraka-paṅkāḥ śaṅka-ujjhitāḥ kṣaṇam
29. sṛṣṭeḥ katipayam kālam adhaḥ-kṛta-ugra-naraka-paṅkāḥ
prahṛṣṭāḥ kula-śālinaḥ kṣaṇam śaṅka-ujjhitāḥ
29. For some time after creation, those of glorious lineage, who are highly delighted, having overcome the terrible mire of hell, become fearless for a moment.
भुक्तेन्दुखण्डकणिकानीलनीरदशैवले ।
स्वर्गमार्गसरस्यन्तः स्फुरन्ति सुरसा रसाः ॥ ३० ॥
bhuktendukhaṇḍakaṇikānīlanīradaśaivale ,
svargamārgasarasyantaḥ sphuranti surasā rasāḥ 30
30. bhukta-indu-khaṇḍa-kaṇikā-nīla-nīrada-śaivale
svarga-mārga-sarasi antaḥ sphuranti surasāḥ rasāḥ
30. bhukta-indu-khaṇḍa-kaṇikā-nīla-nīrada-śaivale
svarga-mārga-sarasi antaḥ surasāḥ rasāḥ sphuranti
30. Within the lake along the path to heaven, delightful essences (rasāḥ) glitter amongst the blue cloud-moss, which appears as if it has absorbed (bhukta) particles of moon fragments.
नानाफलालिमलिना वासनाजालमालिता ।
स्पन्दामोदमयी स्फीता क्रियाविकसिताब्जिनी ॥ ३१ ॥
nānāphalālimalinā vāsanājālamālitā ,
spandāmodamayī sphītā kriyāvikasitābjinī 31
31. nānāphalālimlinā vāsanājālamālitā
spandāmodamayī sphītā kriyāvikasitābjinī
31. nānāphalālimlinā vāsanājālamālitā
spandāmodamayī sphītā kriyāvikasitābjinī
31. It is sullied by a multitude of diverse outcomes, adorned by a network of latent impressions (vāsanā), filled with the essence of vibrant activity, and flourishes like a lotus pond made to bloom by various actions.
वराकी सृष्टिशफरी स्फुरन्ती भवपल्वले ।
कृतान्तवृद्धगृध्रेण शठेन विनिगृह्यते ॥ ३२ ॥
varākī sṛṣṭiśapharī sphurantī bhavapalvale ,
kṛtāntavṛddhagṛdhreṇa śaṭhena vinigṛhyate 32
32. varākī sṛṣṭiśapharī sphurantī bhavapalvale
kṛtāntavṛddhagṛdhreṇa śaṭhena vinigṛhyate
32. varākī sṛṣṭiśapharī sphurantī bhavapalvale
śaṭhena kṛtāntavṛddhagṛdhreṇa vinigṛhyate
32. The miserable little fish of creation, fluttering in the puddle of worldly existence (bhava), is seized by the cunning, old vulture of death (kṛtānta).
तरङ्गफेनमालेव सैवान्येव च भङ्गुरा ।
श्वःश्वोऽपरेन्दुलेखेव समुदेति विचित्रता ॥ ३३ ॥
taraṅgaphenamāleva saivānyeva ca bhaṅgurā ,
śvaḥśvo'parendulekheva samudeti vicitratā 33
33. taraṅgaphenamālā iva sā eva anyā iva ca bhaṅgurā
śvaḥ śvaḥ apara indulekhā iva samudeti vicitratā
33. vicitratā taraṅgaphenamālā iva bhaṅgurā sā eva
anyā iva ca śvaḥ śvaḥ apara indulekhā iva samudeti
33. Variety (vicitratā) arises, transient and like a garland of waves and foam; it is the same yet also different, and day after day, it appears like a new crescent moon.
भूरिभूतशराबाणि क्षणभङ्गानि कुर्वता ।
इदं कालकुलालेन चक्रं संपरिवर्त्यते ॥ ३४ ॥
bhūribhūtaśarābāṇi kṣaṇabhaṅgāni kurvatā ,
idaṃ kālakulālena cakraṃ saṃparivartyate 34
34. bhūribhūtaśarābāṇi kṣaṇabhaṅgāni kurvatā
idam kālakulālena cakram saṃparivartyate
34. kālakulālena bhūribhūtaśarābāṇi kṣaṇabhaṅgāni
kurvatā idam cakram saṃparivartyate
34. While making countless beings into momentarily perishable vessels, this wheel is continuously turned by the potter of time (kāla).
असंख्यातानि कल्पानि संजातान्यचले पदे ।
जगज्जङ्गलजालानि दग्धानि युगवह्निना ॥ ३५ ॥
asaṃkhyātāni kalpāni saṃjātānyacale pade ,
jagajjaṅgalajālāni dagdhāni yugavahninā 35
35. asaṃkhyātāni kalpāni saṃjātāni acale pade
jagajjaṅgalajāLāni dagdhāni yugavahninā
35. acale pade asaṃkhyātāni kalpāni saṃjātāni,
yugavahninā jagajjaṅgalajāLāni dagdhāni.
35. In the unchanging state, countless cosmic cycles have come into being. The vast networks of worlds, like dense jungles, have been consumed by the fire of the cosmic age.
भावाभावैरपर्यन्तैः सुखदुःखदशाशतैः ।
वैपरीत्यं प्रयात्येवमजस्त्रं जागती स्थितिः ॥ ३६ ॥
bhāvābhāvairaparyantaiḥ sukhaduḥkhadaśāśataiḥ ,
vaiparītyaṃ prayātyevamajastraṃ jāgatī sthitiḥ 36
36. bhāvābhāvaiḥ aparyantaiḥ sukhaduḥkhadaśāśataiḥ
vaiparītyam prayāti evam ajasram jāgatī sthitiḥ
36. aparyantaiḥ bhāvābhāvaiḥ sukhaduḥkhadaśāśataiḥ ca evam jāgatī sthitiḥ ajasram vaiparītyam prayāti.
36. Through endless states of existence and non-existence, and hundreds of conditions of happiness and sorrow, the worldly situation thus constantly experiences reversal and change.
क्षुब्धैर्युगपरावर्तैर्वासनाश्रृंखलोम्भिता ।
महाशनिनिपातैश्च न भग्नाऽबुद्धधीरता ॥ ३७ ॥
kṣubdhairyugaparāvartairvāsanāśrṛṃkhalombhitā ,
mahāśaninipātaiśca na bhagnā'buddhadhīratā 37
37. kṣubdhaiḥ yugaparāvartaiḥ vāsanāśṛṅkhalombhitā
mahāśaninipātaiḥ ca na bhagnā abuddhadhīratā
37. kṣubdhaiḥ yugaparāvartaiḥ,
vāsanāśṛṅkhalombhitā,
ca mahāśaninipātaiḥ (api),
abuddhadhīratā na bhagnā.
37. Even amidst the tumultuous cycles of cosmic ages, caught in the binding chain of latent impressions, and struck by great bolts of lightning, the unwavering resolve of the unawakened remains unbroken.
शतशो विद्रुतारिध्रैर्दनुपुत्रैरमिष्टुताम् ।
भवभग्नतयामैन्द्रीं तनुं वहति वासना ॥ ३८ ॥
śataśo vidrutāridhrairdanuputrairamiṣṭutām ,
bhavabhagnatayāmaindrīṃ tanuṃ vahati vāsanā 38
38. śataśaḥ vidrutāridhraiḥ danuputraiḥ abhiṣṭutām
bhavabhagnatayā āindrīm tanum vahati vāsanā
38. śataśaḥ vidrutāridhraiḥ danuputraiḥ abhiṣṭutām vāsanā bhavabhagnatayā āindrīm tanum vahati.
38. Although praised by hundreds of the Danuputras (demons) who have put their enemies to flight, the latent impression assumes an Indra-like body, yet this body is subject to destruction by the cycle of existence (saṃsāra).
विशत्यविरतं भूतसर्गपांसुपरम्परा ।
नित्यं नियतिवात्येयं कालव्यालगलान्तरम् ॥ ३९ ॥
viśatyavirataṃ bhūtasargapāṃsuparamparā ,
nityaṃ niyativātyeyaṃ kālavyālagalāntaram 39
39. viśati aviratam bhūtasargapāṃsuparampārā
nityam niyatavātyā iyam kālavyālagalāntaram
39. bhūtasargapāṃsuparampārā iyam niyatavātyā
aviratam nityam kālavyālagalāntaram viśati
39. This continuous stream of created beings, like particles of dust, ceaselessly and eternally enters. Driven by this wind of destiny (niyati), it is drawn into the gullet of the serpent of time.
पदार्थाम्भसि सर्वाणि फलफेनानि सर्वतः ।
पतन्त्यविरतापातमभाववडवामुखे ॥ ४० ॥
padārthāmbhasi sarvāṇi phalaphenāni sarvataḥ ,
patantyaviratāpātamabhāvavaḍavāmukhe 40
40. padārthāmbhasi sarvāṇi phalaphenāni sarvataḥ
patanti aviratāpātam abhāvavaḍavāmukhe
40. sarvāṇi phalaphenāni sarvataḥ padārthāmbhasi
aviratāpātam abhāvavaḍavāmukhe patanti
40. All effects, like foams (phalaphenāni), ceaselessly fall from all directions within the water of entities (padārtha) into the mare's mouth (vaḍavāmukha) of non-existence (abhāva).
स्फुरन्त्याकस्मिकोद्धूता विचित्रद्रव्यशक्तयः ।
स्वभावमात्रसंपन्नाः स्पन्दश्रिय इवाम्भसः ॥ ४१ ॥
sphurantyākasmikoddhūtā vicitradravyaśaktayaḥ ,
svabhāvamātrasaṃpannāḥ spandaśriya ivāmbhasaḥ 41
41. sphuranti ākasmikoddhūtāḥ vicitradravyaśaktayaḥ
svabhāvamātrasaṃpannāḥ spandaśriyaḥ iva ambhasaḥ
41. vicitradravyaśaktayaḥ ākasmikoddhūtāḥ
svabhāvamātrasaṃpannāḥ ambhasaḥ spandaśriyaḥ iva sphuranti
41. The diverse powers (śakti) of substances, suddenly aroused and endowed solely with their intrinsic nature (svabhāva), flash forth, just like the glorious manifestations of vibration (spanda) of water.
भूतमौक्तिकसंपूर्णान्बृहतः सुबहूनपि ।
जगत्कलभकानत्ति कृतान्तोद्रिक्तकेसरी ॥ ४२ ॥
bhūtamauktikasaṃpūrṇānbṛhataḥ subahūnapi ,
jagatkalabhakānatti kṛtāntodriktakesarī 42
42. bhūtamauktikasaṃpūrṇān bṛhataḥ subahūn api
jagatkalabhakān atti kṛtānta udrikta kesarī
42. kṛtānta udrikta kesarī bhūtamauktikasaṃpūrṇān
bṛhataḥ subahūn api jagatkalabhakān atti
42. The lion (kesarin), invigorated by destiny (kṛtānta), devours even very many vast world-elephants (jagatkalabhakān) that are filled with the 'pearls' of all beings.
कुलशैलफला मेघपक्षपुञ्जाः फलामृजः ।
जायन्ते च म्रियन्ते च ध्रियन्ते च जगत्खगाः ॥ ४३ ॥
kulaśailaphalā meghapakṣapuñjāḥ phalāmṛjaḥ ,
jāyante ca mriyante ca dhriyante ca jagatkhagāḥ 43
43. kulaśailaphalāḥ meghapakṣapuñjāḥ phalāmṛjaḥ
jāyante ca mriyante ca dhriyante ca jagatkhagāḥ
43. jagatkhagāḥ kulaśailaphalāḥ meghapakṣapuñjāḥ
phalāmṛjaḥ ca jāyante ca mriyante ca dhriyante ca
43. The 'birds of the world' (living beings), like fruits borne of cosmic mountains, or masses of cloud-like wings, or fruit-eaters, are born, they die, and they are sustained.
चिद्भित्तौ स्पन्दशुभ्रायां रङ्गैः पञ्चभिरिन्द्रियैः ।
उन्मीलयति संसारचित्राणि विधिचित्रकृत् ॥ ४४ ॥
cidbhittau spandaśubhrāyāṃ raṅgaiḥ pañcabhirindriyaiḥ ,
unmīlayati saṃsāracitrāṇi vidhicitrakṛt 44
44. cidbhittau spandaśubhrāyām raṅgaiḥ pañcabhiḥ
indriyaiḥ unmīlayati saṃsāracitrāṇi vidhicitrakṛt
44. vidhicitrakṛt spandaśubhrāyām cidbhittau pañcabhiḥ
indriyaiḥ raṅgaiḥ saṃsāracitrāṇi unmīlayati
44. The Divine Artist (vidhi) paints the pictures of transmigration (saṃsāra) on the wall of consciousness (cit), which is radiant with vibration (spanda), using the five senses (indriya) as colors.
अजस्रगत्वरीं सर्वपरिवर्तविधायिनीम् ।
निमेषशतभागाङ्गीमसद्दुःसाधिताङ्कुराम् ॥ ४५ ॥
ajasragatvarīṃ sarvaparivartavidhāyinīm ,
nimeṣaśatabhāgāṅgīmasadduḥsādhitāṅkurām 45
45. ajasragatvarīm sarvaparivartavidhāyinīm
nimeṣaśatabhāgāṅgīm asaddussādhitāṅkurām sūkṣmām
kālasya kalanām svasamutthānakāriṇīm dhyānena
eva anvavekṣya etāḥ sthitāḥ sthāvarajātayaḥ
45. etāḥ sthāvarajātayaḥ ajasragatvarīm
sarvaparivartavidhāyinīm nimeṣaśatabhāgāṅgīm
asaddussādhitāṅkurām sūkṣmām kālasya kalanām
svasamutthānakāriṇīm dhyānena eva anvavekṣya sthitāḥ
45. After one has fully investigated through deep meditation (dhyāna) that subtle manifestation (kalanā) of time (kāla) – which is perpetually flowing, brings about all transformations, has components as minute as a hundredth part of a wink (nimeṣa), whose initial sprout is difficult to achieve from non-existence (asat), and which causes its own emergence – these species of immovables (sthāvara) are then understood to be established.
सूक्ष्मां कालस्य कलनां स्वसमुत्थानकारिणीम् ।
ध्यानेनैवान्ववेक्ष्यैताः स्थिताः स्थावरजातयः ॥ ४६ ॥
sūkṣmāṃ kālasya kalanāṃ svasamutthānakāriṇīm ,
dhyānenaivānvavekṣyaitāḥ sthitāḥ sthāvarajātayaḥ 46
46. ajasragatvarīm sarvaparivartavidhāyinīm
nimeṣaśatabhāgāṅgīm asaddussādhitāṅkurām sūkṣmām
kālasya kalanām svasamutthānakāriṇīm dhyānena
eva anvavekṣya etāḥ sthitāḥ sthāvarajātayaḥ
46. etāḥ sthāvarajātayaḥ ajasragatvarīm
sarvaparivartavidhāyinīm nimeṣaśatabhāgāṅgīm
asaddussādhitāṅkurām sūkṣmām kālasya kalanām
svasamutthānakāriṇīm dhyānena eva anvavekṣya sthitāḥ
46. After one has fully investigated through deep meditation (dhyāna) that subtle manifestation (kalanā) of time (kāla) – which is perpetually flowing, brings about all transformations, has components as minute as a hundredth part of a wink (nimeṣa), whose initial sprout is difficult to achieve from non-existence (asat), and which causes its own emergence – these species of immovables (sthāvara) are then understood to be established.
रागद्वेषसमुत्थेन भावाभावमयेन च ।
जरामरणरोगेण जीर्णा जङ्गमजातयः ॥ ४७ ॥
rāgadveṣasamutthena bhāvābhāvamayena ca ,
jarāmaraṇarogeṇa jīrṇā jaṅgamajātayaḥ 47
47. rāgadveṣasamutthena bhāvābhāvamayena ca
jarāmaraṇarogeṇa jīrṇā jaṅgamajātayaḥ
47. jaṅgamajātayaḥ jīrṇā jarāmaraṇarogeṇa
rāgadveṣasamutthena bhāvābhāvamayena ca
47. The various classes of mobile beings are worn out by the disease of old age and death, a condition that arises from attachment (rāga) and aversion (dveṣa), and is characterized by the alternation of existence and non-existence.
सुदुष्कृतोत्तमध्यानचारिण्यो धरणीतले ।
नियत्या नियतं कालं पीड्यन्ते कीटपङ्क्तयः ॥ ४८ ॥
suduṣkṛtottamadhyānacāriṇyo dharaṇītale ,
niyatyā niyataṃ kālaṃ pīḍyante kīṭapaṅktayaḥ 48
48. suduskṛtottamadhyānacāriṇyaḥ dharaṇītale
niyatyā niyatam kālam pīḍyante kīṭapaṅktayaḥ
48. dharaṇītale kīṭapaṅktayaḥ suduskṛtottamadhyānacāriṇyaḥ
niyatyā niyatam kālam pīḍyante
48. On the surface of the earth, rows of insects - those who have committed very evil deeds and practiced excellent meditation (in past lives) - are tormented for a fixed time by the power of destiny (niyati).
क्षणेनादृश्य एवेदं निगिरत्यखिलं सुखी ।
सुदुर्लक्ष्यविलः कालव्यालो विपुलभोगवान् ॥ ४९ ॥
kṣaṇenādṛśya evedaṃ nigiratyakhilaṃ sukhī ,
sudurlakṣyavilaḥ kālavyālo vipulabhogavān 49
49. kṣaṇena adṛśyaḥ eva idam nigirati akhilam sukhī
sudurlakṣyavilaḥ kālavyālaḥ vipulabhogavān
49. kālavyālaḥ sudurlakṣyavilaḥ vipulabhogavān
sukhī adṛśyaḥ eva kṣaṇena idam akhilam nigirati
49. The great serpent of time (kālavyāla), whose lair is very difficult to discern, and who possesses vast coils, invisibly swallows this entire world in an instant, as if at ease.
कालेन किंचिदालक्ष्य स्वशरीराकुलीकृताः ।
शीतवातातपप्रौढाः प्रोल्लसत्पुष्पदीप्तयः ॥ ५० ॥
kālena kiṃcidālakṣya svaśarīrākulīkṛtāḥ ,
śītavātātapaprauḍhāḥ prollasatpuṣpadīptayaḥ 50
50. kālena kiñcit ālakṣya svaśarīrākulīkṛtāḥ
śītavātātapprauḍhāḥ prollasatpuṣpadīptayaḥ
50. śītavātātapprauḍhāḥ prollasatpuṣpadīptayaḥ
kālena kiñcit ālakṣya svaśarīrākulīkṛtāḥ
50. The radiant blossoms, flourishing amidst cold, wind, and heat, are made restless in their own forms, having been but slightly observed by time (kāla).
फलप्रदाश्चरन्तीह शीलिनः श्वभ्रविग्रहाः ।
पयःपटलविश्रान्तत्रैलोक्याम्भोजकोटरे ॥ ५१ ॥
phalapradāścarantīha śīlinaḥ śvabhravigrahāḥ ,
payaḥpaṭalaviśrāntatrailokyāmbhojakoṭare 51
51. phalapradāḥ caranti iha śīlinaḥ śvabhravigrahāḥ
payaḥpaṭalaviśrāntatrailokyāmbhojakoṭare
51. payaḥpaṭalaviśrāntatrailokyāmbhojakoṭare iha
śīlinaḥ śvabhravigrahāḥ phalapradāḥ caranti
51. Within the central hollow of the lotus representing the three worlds, which reposes upon a layer of waters, virtuous beings (śīlinaḥ) whose forms are vast like deep chasms move about here, bestowing the fruits (karma) of actions.
करोति घुंघुमं भूरि भूतभ्रमरपेटिका ।
ब्रह्माण्डभैक्ष्यभाण्डेयं काली भगवती क्रिया ॥ ५२ ॥
karoti ghuṃghumaṃ bhūri bhūtabhramarapeṭikā ,
brahmāṇḍabhaikṣyabhāṇḍeyaṃ kālī bhagavatī kriyā 52
52. karoti ghuṃghumaṃ bhūri bhūtabhramarapeṭikā
brahmāṇḍabhaikṣyabhāṇḍā iyaṃ kālī bhagavatī kriyā
52. iyaṃ brahmāṇḍabhaikṣyabhāṇḍā kālī bhagavatī
kriyā bhūtabhramarapeṭikā bhūri ghuṃghumaṃ karoti
52. The hive of elemental beings (bhūta), which is this divine Goddess (bhagavatī) Kālī, the cosmic action (kriyā) and a vessel for the alms of the universe (brahmāṇḍa), creates a great humming sound.
स्वयं दत्वैव दत्वैव भूतभिक्षां जिघृक्षति ।
तिमिरालीककबरी इन्द्वर्कचपलेक्षणा ॥ ५३ ॥
svayaṃ datvaiva datvaiva bhūtabhikṣāṃ jighṛkṣati ,
timirālīkakabarī indvarkacapalekṣaṇā 53
53. svayaṃ datvā eva datvā eva bhūtabhikṣāṃ
jighṛkṣati timirālīkakabarī indu-arka-capalekṣaṇā
53. timirālīkakabarī indu-arka-capalekṣaṇā sā svayaṃ
datvā eva datvā eva bhūtabhikṣāṃ jighṛkṣati
53. She herself, having repeatedly given (alms), then desires to seize the alms of beings (bhūta). Her braided hair is like a mass of darkness, and her eyes are restless like the moon and the sun.
ब्रह्मोपेन्द्रमहेन्द्रादिधरागिरिवरादिका ।
ब्रह्मतत्त्वैकपिटका लम्बमानपयोधरा ॥ ५४ ॥
brahmopendramahendrādidharāgirivarādikā ,
brahmatattvaikapiṭakā lambamānapayodharā 54
54. brahma-upendra-mahendra-ādi-dharā-giri-vara-ādikā
brahmatattvaikapṭakā lambamānapayodharā
54. sā brahma-upendra-mahendra-ādi-dharā-giri-vara-ādikā
brahmatattvaikapṭakā lambamānapayodharā
54. She, who encompasses Brahma, Upendra (Viṣṇu), Mahendra (Indra), and other deities, as well as the earth, the best of mountains, and so forth. Her sole core (piṭakā) is the principle (tattva) of Brahman, and she has pendulous breasts.
चिच्छक्तिमातृका स्थूला तरला घनचापला ।
तारकाजालदशना संध्यारुणतरा धरा ॥ ५५ ॥
cicchaktimātṛkā sthūlā taralā ghanacāpalā ,
tārakājāladaśanā saṃdhyāruṇatarā dharā 55
55. cit-śakti-mātṛkā sthūlā taralā ghana-cāpalā
tārakā-jāla-daśanā saṃdhyāruṇatarā dharā
55. dharā cit-śakti-mātṛkā sthūlā taralā
ghana-cāpalā tārakā-jāla-daśanā saṃdhyāruṇatarā
55. The Earth, a gross, trembling, and immensely fickle matrix of consciousness and power (śakti), has teeth like clusters of stars and is redder than the twilight.
समस्तपद्मिनीहस्ता शतक्रतुपुरानना ।
सप्ताब्धिमुक्तालतिका नीलाम्बरपरीवृता ॥ ५६ ॥
samastapadminīhastā śatakratupurānanā ,
saptābdhimuktālatikā nīlāmbaraparīvṛtā 56
56. samasta-padminī-hastā śatakratu-purānanā
saptābdhi-muktā-latikā nīlāmbaraparīvṛtā
56. sā samasta-padminī-hastā śatakratu-purānanā
saptābdhi-muktā-latikā nīlāmbaraparīvṛtā
56. She has all lotuses as her hands, Indra's city as her face, the seven oceans as her pearl necklace, and she is clothed in the blue sky.
जम्बूद्वीपमहानाभिर्वनश्रीरोमराजिका ।
भूत्वा भूत्वा विनश्यन्ती त्रिलोकीवृद्धकामिनी ॥ ५७ ॥
jambūdvīpamahānābhirvanaśrīromarājikā ,
bhūtvā bhūtvā vinaśyantī trilokīvṛddhakāminī 57
57. jambūdvīpa-mahā-nābhiḥ vana-śrī-roma-rājikā
bhūtvā bhūtvā vinaśyantī tri-lokī-vṛddha-kāminī
57. sā jambūdvīpa-mahā-nābhiḥ vana-śrī-roma-rājikā
bhūtvā bhūtvā vinaśyantī tri-lokī-vṛddha-kāminī
57. She has the great continent of Jambūdvīpa as her navel and the beauty of forests as her bodily hair; coming into being again and again, and perishing, she is the desired ancient beloved of the three worlds.
असकृज्जायते नष्टा भूरिविभ्रमकारिणी ।
मग्नमन्यैरथोन्मग्नं भीमे कालमहार्णवे ॥ ५८ ॥
asakṛjjāyate naṣṭā bhūrivibhramakāriṇī ,
magnamanyairathonmagnaṃ bhīme kālamahārṇave 58
58. asakṛt jāyate naṣṭā bhūri-vibhrama-kāriṇī
magnam anyaiḥ atha unmagnam bhīme kālamahārṇave
58. sā asakṛt jāyate naṣṭā bhūri-vibhrama-kāriṇī.
tat anyaiḥ bhīme kālamahārṇave magnam atha unmagnam
58. Repeatedly she is born and destroyed, causing much illusion (māyā). That which is submerged by others then emerges in the terrible great ocean of time.
प्रतिकल्पक्षणं क्षीणैर्ब्रह्माण्डस्फुटबुद्बुदैः ।
कालेऽगाधरसस्यन्दे स्थित्वा स्थित्वा पुनःपुनः ॥ ५९ ॥
pratikalpakṣaṇaṃ kṣīṇairbrahmāṇḍasphuṭabudbudaiḥ ,
kāle'gādharasasyande sthitvā sthitvā punaḥpunaḥ 59
59. pratikalpakṣaṇam kṣīṇaiḥ brahmāṇḍasphuṭabudbudaiḥ
kāle agādharasasyande sthitvā sthitvā punaḥpunaḥ
59. brahmāṇḍasphuṭabudbudaiḥ pratikalpakṣaṇam kṣīṇaiḥ
agādharasasyande kāle punaḥpunaḥ sthitvā sthitvā
59. Repeatedly existing within the deep, flowing current of time, this reality is perceived through the distinct bubbles of universes, which perish every moment of a cosmic aeon (kalpa).
कल्पमात्रनिमेषेणोड्डीनाः कारणसारसाः ।
उत्पत्त्योत्पत्त्य नाशिन्यः संतप्ताः सृष्टिविद्युतः ॥ ६० ॥
kalpamātranimeṣeṇoḍḍīnāḥ kāraṇasārasāḥ ,
utpattyotpattya nāśinyaḥ saṃtaptāḥ sṛṣṭividyutaḥ 60
60. kalpamātranimeṣeṇa uḍḍīnāḥ kāraṇasārasāḥ utpattya
utpattya nāśinyaḥ saṃtaptāḥ sṛṣṭividyutaḥ
60. kāraṇasārasāḥ kalpamātranimeṣeṇa uḍḍīnāḥ ca
sṛṣṭividyutaḥ utpattya utpattya nāśinyaḥ saṃtaptāḥ
60. The cranes of cause, having flown away with a mere blink of a cosmic aeon (kalpa), and the lightning flashes of creation, repeatedly arising, perishing, and agitated.
कालमेघे स्फुरन्त्येताश्चित्प्रकाशवनोद्यमाः ।
प्रपतद्भूतविहगाः पतन्त्यविरतभ्रमाः ॥ ६१ ॥
kālameghe sphurantyetāścitprakāśavanodyamāḥ ,
prapatadbhūtavihagāḥ patantyaviratabhramāḥ 61
61. kālameghe sphuranti etāḥ citprakāśavanodyamāḥ
prapatadbhūtavihagāḥ patanti aviratabhramāḥ
61. etāḥ citprakāśavanodyamāḥ prapatadbhūtavihagāḥ
aviratabhramāḥ kālameghe sphuranti patanti
61. These (flashes of creation), whose striving resembles a forest of conscious light, flash within the cloud of time. They fall, with falling beings as their birds, and are characterized by incessant wandering.
कालतालात्किलोत्तालाद्ब्रह्माण्डफलपालयः ।
उन्मेषकृतवैरिञ्चसृष्टयो देवनायकाः ॥ ६२ ॥
kālatālātkilottālādbrahmāṇḍaphalapālayaḥ ,
unmeṣakṛtavairiñcasṛṣṭayo devanāyakāḥ 62
62. kālatālāt kila uttālāt brahmāṇḍaphalapālayaḥ
unmeṣakṛtavairiñcasṛṣṭayaḥ devanāyakāḥ
62. kila uttālāt kālatālāt brahmāṇḍaphalapālayaḥ
unmeṣakṛtavairiñcasṛṣṭayaḥ devanāyakāḥ
62. Indeed, from the mighty palm tree of time, come forth the leaders of the gods, who are the protectors of the fruits of the universe, and whose cosmic (Brahmā's) creations are accomplished by a mere blink.
निमेषकृतसंहाराः सन्ति केचन कुत्रचित् ।
निमेषोन्मेषसंक्षीणकल्पजालाः सहस्रशः ॥ ६३ ॥
nimeṣakṛtasaṃhārāḥ santi kecana kutracit ,
nimeṣonmeṣasaṃkṣīṇakalpajālāḥ sahasraśaḥ 63
63. nimeṣakṛtasaṃhārāḥ santi kecana kutracit
nimeṣonmeṣasaṃkṣīṇakalpajālāḥ sahasraśaḥ
63. kecana kutracit nimeṣakṛtasaṃhārāḥ santi
sahasraśaḥ nimeṣonmeṣasaṃkṣīṇakalpajālāḥ
63. There are some beings in certain places whose destruction occurs with a mere blink of an eye. And there are thousands more whose vast networks of cosmic ages (kalpas) are utterly consumed by a single blink and unblinking.
रुद्राः केचन विद्यन्ते तस्मिंश्चित्परमे पुनः ।
तेऽपि यस्य निमेषेण भवन्ति न भवन्ति च ॥ ६४ ॥
rudrāḥ kecana vidyante tasmiṃścitparame punaḥ ,
te'pi yasya nimeṣeṇa bhavanti na bhavanti ca 64
64. rudrāḥ kecana vidyante tasmin citparame punaḥ
te api yasya nimeṣeṇa bhavanti na bhavanti ca
64. punaḥ kecana rudrāḥ tasmin citparame vidyante
yasya nimeṣeṇa te api bhavanti ca na bhavanti
64. Moreover, some Rudras exist within that Supreme Consciousness (cit). Even these Rudras come into existence and cease to exist with merely a blink of whose (the Supreme's) eye.
तादृशोऽप्यस्ति देवेशो ह्यनन्तेयं क्रियास्थितिः ।
अनन्तसंकल्पमये शून्ये च ब्रह्मणः पदे ॥ ६५ ॥
tādṛśo'pyasti deveśo hyananteyaṃ kriyāsthitiḥ ,
anantasaṃkalpamaye śūnye ca brahmaṇaḥ pade 65
65. tādṛśaḥ api asti deveśaḥ hi anantā iyam kriyāsthitiḥ
anantasaṃkalpamaye śūnye ca brahmaṇaḥ pade
65. hi anantā iyam kriyāsthitiḥ tādṛśaḥ deveśaḥ api
asti anantasaṃkalpamaye śūnye ca brahmaṇaḥ pade
65. Such a lord of gods also exists, for this entire state of creation is indeed infinite. This occurs in the void, which is filled with infinite volitions (saṃkalpas), and within the ultimate state (pada) of Brahman.
याः संपदो यदुत संततमापदश्च यद्बाल्ययौवनजरामरणोपतापाः ।
यन्मज्जनं च सुखदुःखपरम्पराभिरज्ञानतीव्रतिमिरस्य विभूतयस्ताः ॥ ६७ ॥
yāḥ saṃpado yaduta saṃtatamāpadaśca yadbālyayauvanajarāmaraṇopatāpāḥ ,
yanmajjanaṃ ca sukhaduḥkhaparamparābhirajñānatīvratimirasya vibhūtayastāḥ 67
67. yāḥ sampadaḥ yat uta santatam āpadaḥ
ca yat bālyayauvanajarāmaraṇopatāpāḥ
yat majjanam ca sukhaduḥkhaparamparābhiḥ
ajñānatīvratimirasya vibhūtayaḥ tāḥ
67. yāḥ sampadaḥ yat uta santatam āpadaḥ
ca yat bālyayauvanajarāmaraṇopatāpāḥ
yat ca sukhaduḥkhaparamparābhiḥ majjanam
tāḥ ajñānatīvratimirasya vibhūtayaḥ
67. All these things - the riches, the continuous misfortunes, the sufferings of childhood, youth, old age, and death, and the immersion in endless sequences of pleasure and pain - are but manifestations of the intense darkness of ignorance (ajñāna).