Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-141

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
मुनिरुवाच ।
तत्र दंदह्यमानोऽपि नाभवं दुःखभागहम् ।
स्वप्ने स्वप्नोऽयमित्येष जानन्नग्नावपि च्युतः ॥ १ ॥
muniruvāca ,
tatra daṃdahyamāno'pi nābhavaṃ duḥkhabhāgaham ,
svapne svapno'yamityeṣa jānannagnāvapi cyutaḥ 1
1. muniḥ uvāca tatra daṃdahyamānaḥ api na abhavam duḥkhabhāk
aham svapne svapnaḥ ayam iti eṣaḥ jānan agnau api cyutaḥ
1. muniḥ uvāca tatra daṃdahyamānaḥ api aham duḥkhabhāk na
abhavam svapne eṣaḥ ayam svapnaḥ iti jānan agnau api cyutaḥ
1. The sage said: Even though I was intensely burned there, I did not experience suffering (duḥkha). It was as if, in a dream, knowing 'this is a dream,' I had fallen even into the fire.
ज्वालाजालनवोड्डीतिमण्डलैरखिलैर्नभः ।
अलातचक्रवच्चारु केवलं भ्रान्तवानहम् ॥ २ ॥
jvālājālanavoḍḍītimaṇḍalairakhilairnabhaḥ ,
alātacakravaccāru kevalaṃ bhrāntavānaham 2
2. jvālājāla nava uḍḍīti maṇḍalaiḥ akhilaiḥ nabhaḥ
alātacakravat cāru kevalam bhrāntavān aham
2. aham akhilaiḥ jvālājālanavoḍḍītimanḍalaiḥ
alātacakravat cāru nabhaḥ kevalam bhrāntavān
2. Amidst all the circles of freshly-flying multitudes of flames, I merely wandered beautifully through the sky, which appeared like a fire-brand circle.
तं दवाग्निमहं यावत्तत्त्ववित्त्यादखिन्नधीः ।
विचारयाम्यखिन्नात्मा मारुतस्तावदाययौ ॥ ३ ॥
taṃ davāgnimahaṃ yāvattattvavittyādakhinnadhīḥ ,
vicārayāmyakhinnātmā mārutastāvadāyayau 3
3. tam davāgnim aham yāvat tattvavittyā akhinnadhīḥ
vicārayāmi akhinnātmā mārutaḥ tāvat āyayau
3. aham akhinnadhīḥ tattvavittyā tam davāgnim yāvat vicārayāmi,
tāvat akhinnātmā mārutaḥ āyayau.
3. As I, with an untroubled intellect, contemplated that forest fire, understanding its true nature, at that very moment, the wind arrived, its intrinsic nature (ātman) undisturbed.
सीत्कारमतिगम्भीरं दधन्मेघरवोपमम् ।
जगत्पदार्थैरावृत्तैरुह्यमानैः परावृतः ॥ ४ ॥
sītkāramatigambhīraṃ dadhanmegharavopamam ,
jagatpadārthairāvṛttairuhyamānaiḥ parāvṛtaḥ 4
4. sītkāram atigambhīram dadhat megharavopamam
jagatpadārthaiḥ āvṛttaiḥ uhyamānaiḥ parāvṛtaḥ
4. (saḥ mārutaḥ) atigambhīram megharavopamam sītkāram dadhat,
āvṛttaiḥ uhyamānaiḥ jagatpadārthaiḥ parāvṛtaḥ (āyayau).
4. Bearing an exceedingly deep hissing sound, comparable to the roar of a cloud, the wind was surrounded by the objects of the world, which were themselves enveloped and being carried away.
बृहद्भिर्घुंघुमावेगैर्वने द्विगुणिताम्बुदः ।
सूर्यैरावृत्तिभिर्व्यूढैर्विमिश्रालातचक्रकः ॥ ५ ॥
bṛhadbhirghuṃghumāvegairvane dviguṇitāmbudaḥ ,
sūryairāvṛttibhirvyūḍhairvimiśrālātacakrakaḥ 5
5. bṛhadbhiḥ ghumghumāvegaiḥ vane dviguṇitāmbudaḥ
sūryaiḥ āvṛttibhiḥ vyūḍhaiḥ vimiśrālātacarakrakaḥ
5. (saḥ mārutaḥ) vane bṛhadbhiḥ ghumghumāvegaiḥ,
dviguṇitāmbudaḥ,
sūryaiḥ āvṛttibhiḥ vyūḍhaiḥ vimiśrālātacarakrakaḥ (āyayau).
5. With mighty, booming surges, it caused the clouds in the forest to appear doubled, and it was characterized by mixed circles of firebrands, which were spread out in revolving patterns and shone like suns.
ज्वालासंध्याभ्रनिवहैर्वृहदग्निनदीशतः ।
शैलद्विगुणभूखण्डदानवामरपत्तनः ॥ ६ ॥
jvālāsaṃdhyābhranivahairvṛhadagninadīśataḥ ,
śailadviguṇabhūkhaṇḍadānavāmarapattanaḥ 6
6. jvālāsandhyābhranivahaiḥ bṛhadagninadīśataḥ
śailadviguṇabhūkhaṇḍadānavāmarapattanaḥ
6. (saḥ mārutaḥ) jvālāsandhyābhranivahaiḥ,
bṛhadagninadīśataḥ,
śailadviguṇabhūkhaṇḍadānavāmarapattanaḥ (āyayau).
6. Accompanied by masses of flame-like twilight clouds, it manifested as hundreds of great rivers of fire. The cities of Dānavas and Amaras, due to its power, appeared as mountain-sized, doubled fragments of the earth.
भूतैर्द्विगुणपात्रौघो भ्रान्तैरम्बरकुक्षिषु ।
दग्धादग्धाभिरप्यर्धदग्धाभिरितरेतरम् ॥ ७ ॥
bhūtairdviguṇapātraugho bhrāntairambarakukṣiṣu ,
dagdhādagdhābhirapyardhadagdhābhiritaretaram 7
7. bhūtaiḥ dviguṇapātraughaḥ bhrāntaiḥ ambarakukṣiṣu
/ dagdhādagdhābhiḥ api ardhadagdhābhiḥ itaretaram
7. ambarakukṣiṣu bhrāntaiḥ bhūtaiḥ dviguṇapātraughaḥ
/ itaretaram dagdhādagdhābhiḥ api ardhadagdhābhiḥ
7. A double multitude of vessels was [present], caused by the elements (bhūtaiḥ) wandering in the vast reaches of the sky. [And the scene was further marked] by those [beings] who were mutually burned, unburned, and even half-burned.
पतन्तीभिः सुरस्त्रीभिर्द्विगुणाग्निशिखालवः ।
पतदङ्गारधारौघकणसीकरदन्तुरः ॥ ८ ॥
patantībhiḥ surastrībhirdviguṇāgniśikhālavaḥ ,
patadaṅgāradhāraughakaṇasīkaradanturaḥ 8
8. patantībhiḥ surastrībhiḥ dviguṇāgniśikhālavāḥ
/ patadaṅgāradhāraughakaṇasīkaradanturaḥ
8. patantībhiḥ surastrībhiḥ / dviguṇāgniśikhālavāḥ
patadaṅgāradhāraughakaṇasīkaradanturaḥ
8. [The scene was filled] with falling celestial women, [while there were also] double fragments of fire-flames, and [the atmosphere was] studded with torrents of falling embers, particles, and sprays.
अलातविद्युतो धुन्वन्पूताङ्गारोग्रमण्डलीः ।
धूमान्धकारैः स्थगयन्म्लानमूर्ध्वदिशोमुखम् ॥ ९ ॥
alātavidyuto dhunvanpūtāṅgārogramaṇḍalīḥ ,
dhūmāndhakāraiḥ sthagayanmlānamūrdhvadiśomukham 9
9. alātavidyutaḥ dhunvan pūtāṅgārogramaṇḍalīḥ /
dhūmāndhakāraiḥ sthagayan mlānamūrdhvadiśomukham
9. alātavidyutaḥ pūtāṅgārogramaṇḍalīḥ dhunvan /
dhūmāndhakāraiḥ mlānamūrdhvadiśomukham sthagayan
9. [The destruction was] shaking fire-brands and flashes of lightning, [and] scattering fierce circles of purified embers, while covering the faded face of the upper directions with darkness of smoke.
भूमेर्व्योम्नो दिङ्मुखेभ्यः समन्ताज्ज्वालासंध्यावारिदा निर्गतास्ते ।
यैस्तैर्ज्वालाशैलसंपिण्डमात्रं सव्योमौकाः संस्थिता सप्तलोकी ॥ १० ॥
bhūmervyomno diṅmukhebhyaḥ samantājjvālāsaṃdhyāvāridā nirgatāste ,
yaistairjvālāśailasaṃpiṇḍamātraṃ savyomaukāḥ saṃsthitā saptalokī 10
10. bhūmeḥ vyomnaḥ diṅmukhebhyaḥ samantāt
jvālāsandhyāvāridāḥ nirgatāḥ te
/ yaiḥ taiḥ jvālāśailasaṃpiṇḍamātram
savyomaukāḥ saṃsthitā saptalokī
10. bhūmeḥ vyomnaḥ diṅmukhebhyaḥ samantāt
savyomaukāḥ te jvālāsandhyāvāridāḥ
nirgatāḥ / yaiḥ taiḥ saptalokī
jvālāśailasaṃpiṇḍamātram saṃsthitā
10. From the earth, from the sky, and from the faces of the directions, from all sides, those clouds of flame-twilight, which had their dwelling in the sky, emerged. By these [clouds], the seven worlds (saptalokī) were reduced to merely a compact mass of mountains of flame.
क्वापि प्रोत्फालकीर्णानलकणकपिलप्रोल्लसन्मूर्धजालिः क्वापि प्रोड्डीनकुड्यः कटुरटनपटुर्भस्मसंपिण्डपाण्डुः ।
क्वापि ज्वालापटालीं परिदधदभितः संपतन्तीं गृहीतां रौद्रः कर्तुं प्रवृत्तो हर इव स तदा मारुतो नृत्यलीलाः ॥ ११ ॥
kvāpi protphālakīrṇānalakaṇakapilaprollasanmūrdhajāliḥ kvāpi proḍḍīnakuḍyaḥ kaṭuraṭanapaṭurbhasmasaṃpiṇḍapāṇḍuḥ ,
kvāpi jvālāpaṭālīṃ paridadhadabhitaḥ saṃpatantīṃ gṛhītāṃ raudraḥ kartuṃ pravṛtto hara iva sa tadā māruto nṛtyalīlāḥ 11
11. kva api protphālakīrṇānalakaṇakapilaprollasanmūrdhajāliḥ kva
api proḍḍīṇakuḍyaḥ kaṭuraṭanapaṭuḥ bhasmasaṃpiṇḍapāṇḍuḥ
kva api jvālāpaṭālīm paridadhat abhitaḥ saṃpatantīm gṛhītām
raudraḥ kartum pravṛttaḥ haraḥ iva saḥ tadā mārutaḥ nṛtyalīlāḥ
11. tadā saḥ raudraḥ mārutaḥ haraḥ iva nṛtyalīlāḥ kartum pravṛttaḥ
kva api protphālakīrṇānalakaṇakapilaprollasanmūrdhajāliḥ
kva api proḍḍīṇakuḍyaḥ kaṭuraṭanapaṭuḥ bhasmasaṃpiṇḍapāṇḍuḥ
kva api abhitaḥ saṃpatantīm gṛhītām jvālāpaṭālīm paridadhat
11. Then, that dreadful wind, resembling Hara (Shiva), began its playful dances. In some places, its mass of flames glowed, tawny like fire-sparks scattered by its leaping movements. In other places, it had blown away walls, was adept at harsh roaring, and appeared pale like a heap of piled-up ashes. Elsewhere, it was enveloped by a multitude of flame-banners, caught and falling all around it.