Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-6, chapter-76

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथैकदा पुरे श्रेष्ठे कस्मिंश्चिन्मण्डलान्तरे ।
अनपत्ये नृपं मृत्युरहन्मत्स्य इवामिषम् ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
athaikadā pure śreṣṭhe kasmiṃścinmaṇḍalāntare ,
anapatye nṛpaṃ mṛtyurahanmatsya ivāmiṣam 1
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca atha ekadā pure śreṣṭhe kasmin cit
maṇḍalāntare anapatye nṛpam mṛtyuḥ ahan matsyaḥ iva āmiṣam
1. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca atha ekadā kasmin cit maṇḍalāntare
śreṣṭhe pure anapatye nṛpam mṛtyuḥ matsyaḥ āmiṣam iva ahan
1. Śrī Vasiṣṭha said: Now, once, in a prominent city within some region, death struck a childless king, just as a fish seizes bait.
तत्र प्रकृतयः खिन्ना नष्टदेशक्रमा नृपम् ।
अन्विष्यन्ति स्म संयुक्तं गुणलक्ष्म्या विशालया ॥ २ ॥
tatra prakṛtayaḥ khinnā naṣṭadeśakramā nṛpam ,
anviṣyanti sma saṃyuktaṃ guṇalakṣmyā viśālayā 2
2. tatra prakṛtayaḥ khinnāḥ naṣṭadeśakramāḥ nṛpam
anviṣyanti sma saṃyuktam guṇalakṣmyā viśālayā
2. tatra khinnāḥ naṣṭadeśakramāḥ prakṛtayaḥ viśālayā
guṇalakṣmyā saṃyuktam nṛpam anviṣyanti sma
2. Thereupon, the distressed leading citizens, whose land had lost its established order, searched for a king endowed with extensive auspicious qualities.
तं भगीरथमासाद्य स्थिरं भिक्षाचरं मुनिम् ।
परिज्ञाय समानीय सैन्ये चक्रुर्महीपतिम् ॥ ३ ॥
taṃ bhagīrathamāsādya sthiraṃ bhikṣācaraṃ munim ,
parijñāya samānīya sainye cakrurmahīpatim 3
3. tam bhagīratham āsādya sthiram bhikṣācaram
munim parijñāya samānīya sainye cakruḥ mahīpatim
3. bhikṣācaram sthiram munim tam bhagīratham āsādya
parijñāya samānīya (te) sainye mahīpatim cakruḥ
3. Having found that steadfast sage Bhāgīratha, who subsisted on alms, and having recognized and brought him, they installed him as king among their forces.
भगीरथः क्षणेनैव प्रावृषीवाम्बुना सरः ।
वलितः सेनया गुर्व्या झटित्याशिश्रिये गजम् ॥ ४ ॥
bhagīrathaḥ kṣaṇenaiva prāvṛṣīvāmbunā saraḥ ,
valitaḥ senayā gurvyā jhaṭityāśiśriye gajam 4
4. bhagīrathaḥ kṣaṇena eva prāvṛṣi iva ambunā saraḥ
valitaḥ senayā gurvyā jhaṭiti āśiśriye gajam
4. kṣaṇena eva bhagīrathaḥ prāvṛṣi ambunā saraḥ
iva gurvyā senayā valitaḥ jhaṭiti gajam āśiśriye
4. In a moment, Bhāgīratha, surrounded by a mighty army – just as a lake is encompassed by water in the rainy season – quickly mounted an elephant.
भगीरथो जगन्नाथो जयतीति जनारवैः ।
नीरन्ध्रतामुपाजग्मुर्गिरीन्द्राणां महागुहा ॥ ५ ॥
bhagīratho jagannātho jayatīti janāravaiḥ ,
nīrandhratāmupājagmurgirīndrāṇāṃ mahāguhā 5
5. bhagīrathaḥ jagannāthaḥ jayati iti janāravaiḥ
nīrandhratām upājagmuḥ girīndrāṇām mahāguhāḥ
5. janāravaiḥ jayati iti bhagīrathaḥ jagannāthaḥ
girīndrāṇām mahāguhāḥ nīrandhratām upājagmuḥ
5. The great caves of the chief mountains became completely filled with the shouts of the people proclaiming, 'Bhagīratha, the lord of the world, is victorious!'
तत्र तं पालयन्तं तद्राज्यं राजानमादृताः ।
आजग्मुः प्राक्प्रकृतयः प्राहुरित्थं नृपाधिपम् ॥ ६ ॥
tatra taṃ pālayantaṃ tadrājyaṃ rājānamādṛtāḥ ,
ājagmuḥ prākprakṛtayaḥ prāhuritthaṃ nṛpādhipam 6
6. tatra tam pālayantam tat rājyam rājānam ādṛtāḥ
ājagmuḥ prāk prakṛtayaḥ prāhuḥ ittham nṛpādhipam
6. tatra ādṛtāḥ prāk prakṛtayaḥ tat rājyam pālayantam
tam rājānam ājagmuḥ ittham nṛpādhipam prāhuḥ
6. There, his former citizens, respectfully, approached that king who was protecting his kingdom. They then spoke to the sovereign ruler in this manner.
प्रकृतय ऊचुः ।
राजन्नस्माकमधिपो यस्त्वया स पुरस्कृतः ।
मृत्युना विनिगीर्णोऽसौ मत्स्येनेवामिषं मृदु ॥ ७ ॥
prakṛtaya ūcuḥ ,
rājannasmākamadhipo yastvayā sa puraskṛtaḥ ,
mṛtyunā vinigīrṇo'sau matsyenevāmiṣaṃ mṛdu 7
7. prakṛtayaḥ ūcuḥ rājan asmākam adhipaḥ yaḥ tvayā saḥ
puraskṛtaḥ mṛtyunā vinigīrṇaḥ asau matsyena iva āmiṣam mṛdu
7. prakṛtayaḥ ūcuḥ rājan asmākam adhipaḥ yaḥ tvayā puraskṛtaḥ
saḥ asau mṛtyunā vinigīrṇaḥ mṛdu āmiṣam matsyena iva
7. The citizens said: 'O King, our ruler, who was appointed by you, has been utterly swallowed by death, just as a soft piece of bait is swallowed by a fish.'
तत्तत्पालयितुं राज्यं प्रसादं कर्तुमर्हसि ।
अप्रार्थितोपयातानां त्यागोऽर्थानां च नोचितः ॥ ८ ॥
tattatpālayituṃ rājyaṃ prasādaṃ kartumarhasi ,
aprārthitopayātānāṃ tyāgo'rthānāṃ ca nocitaḥ 8
8. tat tat pālayitum rājyam prasādam kartum arhasi
aprārthitopayātānām tyāgaḥ arthānām ca na ucitaḥ
8. tat tat rājyam pālayitum prasādam kartum arhasi
ca aprārthitopayātānām arthānām tyāgaḥ na ucitaḥ
8. You ought to show your grace by protecting that very kingdom. Furthermore, it is not proper to abandon the interests of those who have come to you unasked.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति संप्रार्थितो राजा तदङ्गीकृत्य तद्वचः ।
सप्तसागरचिह्नायाः स बभूव भुवः पतिः ॥ ९ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti saṃprārthito rājā tadaṅgīkṛtya tadvacaḥ ,
saptasāgaracihnāyāḥ sa babhūva bhuvaḥ patiḥ 9
9. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti samprārthitaḥ rājā tat aṅgīkṛtya
tat vacaḥ saptasāgaracihṇāyāḥ sa babhūva bhuvaḥ patiḥ
9. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti samprārthitaḥ rājā tat vacaḥ
aṅgīkṛtya saptasāgaracihṇāyāḥ bhuvaḥ sa patiḥ babhūva
9. Śrī Vasiṣṭha said: Thus implored, the king accepted their words and became the ruler of the earth, which is marked by the seven oceans.
समः शान्तमना मौनी वीतरागो विमत्सरः ।
प्राप्तकार्यैककरणः स तिरोहितविस्मय ॥ १० ॥
samaḥ śāntamanā maunī vītarāgo vimatsaraḥ ,
prāptakāryaikakaraṇaḥ sa tirohitavismaya 10
10. samaḥ śāntamanāḥ maunī vītarāgaḥ vimatsaraḥ
prāptakāryaikakaraṇaḥ sa tirohitavismayaḥ
10. saḥ samaḥ śāntamanāḥ maunī vītarāgaḥ vimatsaraḥ
prāptakāryaikakaraṇaḥ tirohitavismayaḥ
10. He was impartial, with a tranquil mind, silent, free from attachment, free from envy, dedicated solely to his assigned tasks, and free from astonishment.
पातालतलनष्टानां सागराकारकारिणाम् ।
पितामहानां गङ्गाम्बु शुश्रुवे तारणक्षमम् ॥ ११ ॥
pātālatalanaṣṭānāṃ sāgarākārakāriṇām ,
pitāmahānāṃ gaṅgāmbu śuśruve tāraṇakṣamam 11
11. pātālatanaṣṭānām sāgarākārakāriṇām
pitāmahānām gaṅgāmbu śuśruve tāraṇakṣamam
11. pātālatanaṣṭānām sāgarākārakāriṇām
pitāmahānām gaṅgāmbu tāraṇakṣamam śuśruve
11. It was heard that the water of the Gaṅgā was capable of delivering the ancestors (pitāmaha), who were lost in the nether regions and whose immense remains had created ocean-like forms.
तदा किल स्वर्गनदी वहति स्म न भूतले ।
पितॄणां भूतविख्योऽभूत्तेन गङ्गाजलाञ्जलिः ॥ १२ ॥
tadā kila svarganadī vahati sma na bhūtale ,
pitṝṇāṃ bhūtavikhyo'bhūttena gaṅgājalāñjaliḥ 12
12. tadā kila svarganadī vahati sma na bhūtale
pitṝṇām bhūtavikhyāḥ abhūt tena gaṅgājalāñjaliḥ
12. tadā kila svarganadī bhūtale na vahati sma tena
pitṝṇām gaṅgājalāñjaliḥ bhūtavikhyāḥ abhūt
12. Indeed, at that time, the celestial river (Gaṅgā) did not flow on earth. Through that (event), the offering of Gaṅgā water for the ancestors (pitṛ) became widely renowned.
भगीरथेन च महीमवतारयितुं दिवः ।
गङ्गां गृहीतो नियमस्ततःप्रभृति भूभृता ॥ १३ ॥
bhagīrathena ca mahīmavatārayituṃ divaḥ ,
gaṅgāṃ gṛhīto niyamastataḥprabhṛti bhūbhṛtā 13
13. bhagīrathena ca mahīm avatārayitum divaḥ
gaṅgām gṛhītaḥ niyamaḥ tataḥprabhṛti bhūbhṛtā
13. ca bhagīrathena bhūbhṛtā tataḥprabhṛti gaṅgām
divaḥ mahīm avatārayitum niyamaḥ gṛhītaḥ
13. And by Bhagīratha, from that time onwards, a vow (niyama) was undertaken by the king to bring the Gaṅgā down from heaven to the earth.
ततो राज्यं परित्यज्य मन्त्रिणां भूपतिः शमी ।
तपसे कार्यकार्येहो जगाम विजनं वनम् ॥ १४ ॥
tato rājyaṃ parityajya mantriṇāṃ bhūpatiḥ śamī ,
tapase kāryakāryeho jagāma vijanaṃ vanam 14
14. tataḥ rājyam parityajya mantriṇām bhūpatiḥ
śamī tapase kāryakāryehaḥ jagāma vijanam vanam
14. tataḥ śamī kāryakāryehaḥ bhūpatiḥ mantriṇām
rājyam parityajya tapase vijanam vanam jagāma
14. Then, the tranquil king (bhūpati), having abandoned the kingdom (rājya) to his ministers and with his desire for action (kāryakāryeha) ceased, went to a solitary forest for ascetic practices (tapas).
तत्र वर्षसहस्रैश्च समाराध्य पुनःपुनः ।
ब्रह्माणं शंकरं जह्नुं भुवि गङ्गामयोजयत् ॥ १५ ॥
tatra varṣasahasraiśca samārādhya punaḥpunaḥ ,
brahmāṇaṃ śaṃkaraṃ jahnuṃ bhuvi gaṅgāmayojayat 15
15. tatra varṣasahasraiḥ ca samārādhya punaḥ punaḥ
brahmāṇam śaṅkaram jahnum bhuvi gaṅgām ayojayat
15. tatra ca varṣasahasraiḥ punaḥ punaḥ brahmāṇam
śaṅkaram jahnum samārādhya gaṅgām bhuvi ayojayat
15. There, having repeatedly worshipped Brahmā, Śaṅkara, and Jahnu for thousands of years, he caused the Gaṅgā to be established on earth.
ततः प्रभृत्यमलतरङ्गभङ्गिनी जगत्पतेः शशिविभृदङ्गसङ्गिनी ।
नभस्तलान्निपतति गां त्रिमार्गगा महात्मनामिव बहुपुण्यसंततिः ॥ १६ ॥
tataḥ prabhṛtyamalataraṅgabhaṅginī jagatpateḥ śaśivibhṛdaṅgasaṅginī ,
nabhastalānnipatati gāṃ trimārgagā mahātmanāmiva bahupuṇyasaṃtatiḥ 16
16. tataḥprabhṛti amalataraṅgabhaṅginī
jagatpateḥ śaśivibhṛdaṅgasaṅginī
nabhastalāt nipatati gām trimārgagā
mahātmanām iva bahupuṇyasaṃtatiḥ
16. tataḥprabhṛti amalataraṅgabhaṅginī
jagatpateḥ śaśivibhṛdaṅgasaṅginī
trimārgagā nabhastalāt gām nipatati
mahātmanām bahupuṇyasaṃtatiḥ iva
16. From that time onwards, the Gaṅgā (trimārgagā), with her pure, breaking waves, always associated with the body of Śiva, the lord of the world, descends from the plane of the sky to the earth, just like the continuous stream of abundant merits belonging to great souls (mahātman).
स्फुरत्तरङ्गभङ्गिनी स्वफेनपुञ्जहासिनी प्रसन्नपुण्यमञ्जरीयुतेव धर्मसंततिः ।
भगीरथे महीपतौ यशःप्रचारवीथिका तदा हि सा त्रिमार्गगा महीतले बभूव ह ॥ १७ ॥
sphurattaraṅgabhaṅginī svaphenapuñjahāsinī prasannapuṇyamañjarīyuteva dharmasaṃtatiḥ ,
bhagīrathe mahīpatau yaśaḥpracāravīthikā tadā hi sā trimārgagā mahītale babhūva ha 17
17. sphurattaraṅgabhaṅginī svaphenapuñjahāsinī
prasannapuṇyamañjarīyutā iva dharmasaṃtatiḥ
bhagīrathe mahīpatau yaśaḥpracāravīthikā
tadā hi sā trimārgagā mahītale babhūva ha
17. sā trimārgagā bhagīrathe mahīpatau tadā hi
sphurattaraṅgabhaṅginī svaphenapuñjahāsinī
prasannapuṇyamañjarīyutā iva dharmasaṃtatiḥ
yaśaḥpracāravīthikā mahītale babhūva ha
17. When King Bhagīratha was the monarch, then indeed that triple-pathed (Ganges) river, with its glistening, breaking waves and smiling with its clusters of foam, manifested on the earth. It was like a continuous flow of natural law (dharma) adorned with joyful, sacred blossoms, and became a pathway for the spread of his fame.