Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-1, chapter-33

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
सिद्धा ऊचुः ।
पावनस्यास्य वचसः प्रोक्तस्य रघुकेतुना ।
निर्णयं श्रोतुमुचितं वक्ष्यमाणं महर्षिभिः ॥ १ ॥
siddhā ūcuḥ ,
pāvanasyāsya vacasaḥ proktasya raghuketunā ,
nirṇayaṃ śrotumucitaṃ vakṣyamāṇaṃ maharṣibhiḥ 1
1. siddhāḥ ūcuḥ pāvanasya asya vacasaḥ proktasya raghuketunā
nirṇayam śrotum ucitam vakṣyamāṇam maharṣibhiḥ
1. siddhāḥ ūcuḥ asya pāvanasya raghuketunā proktasya
vacasaḥ maharṣibhiḥ vakṣyamāṇam nirṇayam śrotum ucitam
1. The Siddhas said: It is proper to hear the final judgment (nirṇaya) concerning this purifying speech, which was spoken by Raghuketunā (Rāma), and which will be elaborated upon by the great sages (maharṣis).
नारदव्यासपुलहप्रमुखा मुनिपुङ्गवाः ।
आगच्छताश्वविघ्नेन सर्व एव महर्षयः ॥ २ ॥
nāradavyāsapulahapramukhā munipuṅgavāḥ ,
āgacchatāśvavighnena sarva eva maharṣayaḥ 2
2. nāradavyāsapulahapramukhāḥ munipuṅgavāḥ
āgacchata āśu avighnena sarve eva maharṣayaḥ
2. nāradavyāsapulahapramukhāḥ munipuṅgavāḥ
sarve eva maharṣayaḥ āśu avighnena āgacchata
2. All great sages (maharṣis) - including Nārada, Vyāsa, Pulaha, and other prominent sages (munipuṅgavāḥ) - please come quickly, without any hindrance.
पतामः परितः पुण्यामेतां दाशरथीं सभाम् ।
नीरन्ध्रां कनकोद्योतां पद्मिनीमिव षट्पदाः ॥ ३ ॥
patāmaḥ paritaḥ puṇyāmetāṃ dāśarathīṃ sabhām ,
nīrandhrāṃ kanakodyotāṃ padminīmiva ṣaṭpadāḥ 3
3. patāmaḥ paritaḥ puṇyām etām dāśarathīm sabhām
nīrandhrām kanakodyotām padminīm iva ṣaṭpadāḥ
3. ṣaṭpadāḥ iva padminīm etām puṇyām dāśarathīm
sabhām nīrandhrām kanakodyotām paritaḥ patāmaḥ
3. Just as bees (ṣaṭpada) enter a lotus pond (padminī), we shall enter all around this sacred assembly (sabhā) of Daśaratha, which is dense and shines with golden splendor.
श्रीवाल्मीकिरुवाच ।
इत्युक्ता सा समस्तैव व्योमवासनिवासिनी ।
तां पपात सभां तत्र दिव्या मुनिपरम्परा ॥ ४ ॥
śrīvālmīkiruvāca ,
ityuktā sā samastaiva vyomavāsanivāsinī ,
tāṃ papāta sabhāṃ tatra divyā muniparamparā 4
4. śrīvālmīkiḥ uvāca iti uktā sā samastā eva vyomavāsanivāsinī
tām papāta sabhām tatra divyā muniparamparā
4. śrīvālmīkiḥ uvāca iti uktā sā samastā eva vyomavāsanivāsinī
divyā muniparamparā tatra tām sabhām papāta
4. Śrī Vālmīki said: Having been thus addressed, that entire divine succession of sages (muniparamparā), who resided in the sky, descended there into that assembly (sabhā).
अग्रस्थितमनुत्सृष्टरणद्वीणं मुनीश्वरम् ।
पयः पीनघनश्यामं व्यासमेव किलान्तरा ॥ ५ ॥
agrasthitamanutsṛṣṭaraṇadvīṇaṃ munīśvaram ,
payaḥ pīnaghanaśyāmaṃ vyāsameva kilāntarā 5
5. agrasthitam anutsṛṣṭaraṇadvīṇam munīśvaram
payas pīnaghanaśyāmam vyāsam eva kila antarā
5. kila antarā agrasthitam anutsṛṣṭaraṇadvīṇam
munīśvaram payas pīnaghanaśyāmam vyāsam eva
5. Indeed, they descended among Vyāsa himself, the lord of sages (munīśvara), who was seated at the forefront, whose resounding vīṇā was not yet put down, and who was robust with vitality and dark like a dense cloud (ghanaśyāma).
भृग्वंगिरःपुलस्त्यादिमुनिनायकमण्डिता ।
च्यवनोद्दालकोशीरशरलोमादिमालिता ॥ ६ ॥
bhṛgvaṃgiraḥpulastyādimunināyakamaṇḍitā ,
cyavanoddālakośīraśaralomādimālitā 6
6. bhṛgvaṅgiraḥpulastyādimunināyakamaṇḍitā
cyavanoddālakauśīraśaralomādimālitā
6. bhṛgvaṅgiraḥpulastyādimunināyakamaṇḍitā
cyavanoddālakauśīraśaralomādimālitā
6. This divine succession of sages (muniparamparā) was adorned with prominent sages (munināyaka) including Bhṛgu, Aṅgiras, Pulastya, and others; and was further graced by (sages like) Cyavana, Uddālaka, Uśīra, Śaraloma, and more.
परस्परपरामर्शदुःसंस्थानमृगाजिना ।
लोलाक्षमालावलया सुकमण्डलुधारिणी ॥ ७ ॥
parasparaparāmarśaduḥsaṃsthānamṛgājinā ,
lolākṣamālāvalayā sukamaṇḍaludhāriṇī 7
7. parasparaparāmarśaduḥsaṃsthānamṛgājinā
lolākṣamālāvalayā sukamaṇḍaludhāriṇī
7. parasparaparāmarśaduḥsaṃsthānamṛgājinā
lolākṣamālāvalayā sukamaṇṇḍaludhāriṇī
7. They are adorned with deer skins disarranged by mutual contact, with swaying rosaries, and holding beautiful water-pots.
तारावलिरिव व्योम्नि तेजःप्रसरपाटला ।
सूर्यावलिरिवान्योन्यं भासिताननमण्डना ॥ ८ ॥
tārāvaliriva vyomni tejaḥprasarapāṭalā ,
sūryāvalirivānyonyaṃ bhāsitānanamaṇḍanā 8
8. tārāvaliḥ iva vyomni tejaḥprasarapāṭalā
sūryāvaliḥ iva anyonyam bhāsitānanamāṇḍanā
8. vyomni tejaḥprasarapāṭalā tārāvaliḥ iva
anyonyam bhāsitānanamāṇḍanā sūryāvaliḥ iva
8. They are like a multitude of stars in the sky, reddish with spreading radiance; and like a multitude of suns, mutually illuminating their adorned faces.
रत्नावलिरिवान्योन्यं नानावर्णकृतांगिका ।
मुक्तावलिरिवान्योन्यं कृतशोभातिशायिनी ॥ ९ ॥
ratnāvalirivānyonyaṃ nānāvarṇakṛtāṃgikā ,
muktāvalirivānyonyaṃ kṛtaśobhātiśāyinī 9
9. ratnāvaliḥ iva anyonyam nānāvarṇakṛtāṅgikā
muktāvaliḥ iva anyonyam kṛtaśobhātiśāyinī
9. ratnāvaliḥ iva anyonyam nānāvarṇakṛtāṅgikā
muktāvaliḥ iva anyonyam kṛtaśobhātiśāyinī
9. They are like a multitude of jewels, mutually made of various colors (in their bodies); and like a multitude of pearls, mutually enhancing their surpassing beauty.
कौमुदीवृष्टिरन्येव द्वितीयेवार्कमण्डली ।
संभृतेवातिकालेन पूर्णचन्द्रपरम्परा ॥ १० ॥
kaumudīvṛṣṭiranyeva dvitīyevārkamaṇḍalī ,
saṃbhṛtevātikālena pūrṇacandraparamparā 10
10. kaumudīvṛṣṭiḥ anyā iva dvitīyā iva arkamaṇḍalī
saṃbhṛtā iva atikālena pūrṇacandraparamparā
10. kaumudīvṛṣṭiḥ anyā iva dvitīyā arkamaṇḍalī iva
pūrṇacandraparamparā atikālena saṃbhṛtā iva
10. They are like another shower of moonlight, like a second orb of suns, and like a continuous series of full moons, as if gathered over a long period.
ताराजाल इवाम्भोदो व्यासो यत्र विराजते ।
तारौघ इव शीतांशुर्नारदोऽत्र विराजते ॥ ११ ॥
tārājāla ivāmbhodo vyāso yatra virājate ,
tāraugha iva śītāṃśurnārado'tra virājate 11
11. tārājāla iva ambhodaḥ vyāsaḥ yatra virājate
tārāugha iva śītāṃśuḥ nāradaḥ atra virājate
11. yatra vyāsaḥ tārājāla iva ambhodaḥ virājate,
atra nāradaḥ tārāugha iva śītāṃśuḥ virājate
11. Where Vyāsa shines brightly, resembling a cloud amidst a network of stars, there also Nārada shines brilliantly, like the moon among a multitude of stars.
देवेष्विव सुराधीशः पुलस्त्योऽत्र विराजते ।
आदित्य इव देवानामंगिरास्तु विराजते ॥ १२ ॥
deveṣviva surādhīśaḥ pulastyo'tra virājate ,
āditya iva devānāmaṃgirāstu virājate 12
12. deveṣu iva surādhīśaḥ pulastyaḥ atra virājate
ādityaḥ iva devānām aṅgirāḥ tu virājate
12. atra pulastyaḥ deveṣu iva surādhīśaḥ virājate
tu aṅgirāḥ devānām ādityaḥ iva virājate
12. Here, Pulastya shines brightly, like the lord of the gods (Indra) among the deities. And Aṅgirā shines, like the sun among the gods.
अथास्यां सिद्धसेनायां पतन्त्यां नभसो रसाम् ।
उत्तस्थौ मुनिसंपूर्णा तदा दाशरथी सभा ॥ १३ ॥
athāsyāṃ siddhasenāyāṃ patantyāṃ nabhaso rasām ,
uttasthau munisaṃpūrṇā tadā dāśarathī sabhā 13
13. atha asyām siddhasenāyām patantyām nabhasaḥ
rasām uttasthau munisaṃpūrṇā tadā dāśarathī sabhā
13. atha asyām siddhasenāyām nabhasaḥ rasām patantyām satyām,
tadā munisaṃpūrṇā dāśarathī sabhā uttasthau
13. Then, as this army of perfected beings (siddhas) descended from the sky towards Rasā (the netherworld), the assembly of Daśaratha, filled with sages, rose up.
मिश्रीभूता विरेजुस्ते नभश्चरमहीचराः ।
परस्परवृतांगाभा भासयन्तो दिशो दश ॥ १४ ॥
miśrībhūtā virejuste nabhaścaramahīcarāḥ ,
parasparavṛtāṃgābhā bhāsayanto diśo daśa 14
14. miśrībhūtāḥ virejuḥ te nabhaścaramahīcarāḥ
parasparavṛtāṅgābhāḥ bhāsayantaḥ diśaḥ daśa
14. te miśrībhūtāḥ nabhaścaramahīcarāḥ parasparavṛtāṅgābhāḥ sante virejuḥ,
(ca) daśa diśaḥ bhāsayantaḥ (asmin)
14. Merged together, those who traverse the sky and those who traverse the earth shone splendidly. Their bodies, enveloped in each other's radiance, illuminated all ten directions.
वेणुदण्डावृतकरा लीलाकमलधारिणः ।
दूर्वांकुराक्रान्तशिखाः सचूडामणिमूर्धजाः ॥ १५ ॥
veṇudaṇḍāvṛtakarā līlākamaladhāriṇaḥ ,
dūrvāṃkurākrāntaśikhāḥ sacūḍāmaṇimūrdhajāḥ 15
15. veṇudaṇḍāvṛtakarāḥ līlākamaladhāriṇaḥ
dūrvāṅkurākrāntaśikhāḥ sacūḍāmaṇimūrdhajāḥ
15. veṇudaṇḍāvṛtakarāḥ līlākamaladhāriṇaḥ
dūrvāṅkurākrāntaśikhāḥ sacūḍāmaṇimūrdhajāḥ
15. Their hands were adorned with bamboo staffs and they held playful lotuses. Their topknots were covered with shoots of darbha grass, and their hair was graced with crest-jewels.
जटाजूटैश्च कपिला मौलिमालितमस्तकाः ।
प्रकोष्ठगाक्षवलया मल्लिकावलयान्विताः ॥ १६ ॥
jaṭājūṭaiśca kapilā maulimālitamastakāḥ ,
prakoṣṭhagākṣavalayā mallikāvalayānvitāḥ 16
16. jaṭājūṭaiḥ ca kapilāḥ maulimālitamastakāḥ
prakoṣṭhagākṣavalayāḥ mallikāvalayānvitāḥ
16. jaṭājūṭaiḥ ca kapilāḥ maulimālitamastakāḥ
prakoṣṭhagākṣavalayāḥ mallikāvalayānvitāḥ
16. They appeared tawny due to their masses of matted hair, their heads were adorned with crowns, their forearms bore rosary beads, and they were graced with jasmine garlands.
चीरवल्कलसंवीताः स्रक्कौशेयावगुण्ठिताः ।
विलोलमेखलापाशाश्चलन्मुक्ताकलापिनः ॥ १७ ॥
cīravalkalasaṃvītāḥ srakkauśeyāvaguṇṭhitāḥ ,
vilolamekhalāpāśāścalanmuktākalāpinaḥ 17
17. cīravalkalasaṃvītāḥ srakkauseyāvaguṇṭhitāḥ
vilolamekhalāpāśāḥ calanmuktākalāpinaḥ
17. cīravalkalasaṃvītāḥ srakkauseyāvaguṇṭhitāḥ
vilolamekhalāpāśāḥ calanmuktākalāpinaḥ
17. They were clad in bark garments, covered with silken garlands, adorned with swaying waist-chains, and sported moving pearl necklaces.
वसिष्ठविश्वामित्रौ तान्पूजयामासतुः क्रमात् ।
अर्घ्यैः पाद्यौर्वचोभिश्च सर्वानेव नभश्चरान् ॥ १८ ॥
vasiṣṭhaviśvāmitrau tānpūjayāmāsatuḥ kramāt ,
arghyaiḥ pādyaurvacobhiśca sarvāneva nabhaścarān 18
18. vasiṣṭhaviśvāmitrau tān pūjayāmāsatuḥ kramāt
arghyaiḥ pādyaiḥ vacobhiḥ ca sarvān eva nabhaścarān
18. vasiṣṭhaviśvāmitrau tān sarvān eva nabhaścarān
kramāt arghyaiḥ pādyaiḥ vacobhiḥ ca pūjayāmāsatuḥ
18. Vasiṣṭha and Viśvāmitra worshipped all those sky-farers (nabhaścara) in due order, offering them water (arghya), foot-washings (pādya), and words of respect.
वसिष्ठविश्वामित्रौ ते पूजयामासुरादरात् ।
अर्घ्यैः पाद्यैर्वचोभिश्च नभश्चरमहागणाः ॥ १९ ॥
vasiṣṭhaviśvāmitrau te pūjayāmāsurādarāt ,
arghyaiḥ pādyairvacobhiśca nabhaścaramahāgaṇāḥ 19
19. vasiṣṭhaviśvāmitrau te pūjayāmāsuḥ ādarāt
arghyaiḥ pādyaiḥ vacobhiḥ ca nabhaścaramahāgaṇāḥ
19. vasiṣṭhaviśvāmitrau nabhaścaramahāgaṇāḥ ca te
ādarāt arghyaiḥ pādyaiḥ vacobhiḥ pūjayāmāsuḥ
19. Vasiṣṭha and Viśvāmitra, along with the great hosts of sky-dwellers, respectfully honored them with offerings of respectful water (arghya), water for washing feet (pādya), and words.
सर्वादरेण सिद्धौघं पूजयामास भूपतिः ।
सिद्धौघो भूपतिं चैव कुशलप्रश्नवार्तया ॥ २० ॥
sarvādareṇa siddhaughaṃ pūjayāmāsa bhūpatiḥ ,
siddhaugho bhūpatiṃ caiva kuśalapraśnavārtayā 20
20. sarvādareṇa siddhaugham pūjayāmāsa bhūpatiḥ
siddhaughaḥ bhūpatiṃ ca eva kuśalapraśnavārtayā
20. bhūpatiḥ sarvādareṇa siddhaugham pūjayāmāsa siddhaughaḥ
ca eva kuśalapraśnavārtayā bhūpatiṃ (pūjayāmāsa)
20. The king honored the assembly of perfected beings (siddhas) with complete deference, and the assembly of perfected beings (siddhas) in turn honored the king with inquiries about his well-being.
तैस्तैः प्रणयसंरम्भैरन्योन्यं प्राप्तसत्क्रियाः ।
उपाविशन्विष्टरेषु नभश्चरमहीचराः ॥ २१ ॥
taistaiḥ praṇayasaṃrambhairanyonyaṃ prāptasatkriyāḥ ,
upāviśanviṣṭareṣu nabhaścaramahīcarāḥ 21
21. taiḥ taiḥ praṇayasaṃrambhaiḥ anyonyam prāptasatkriyāḥ
upāviśan viṣṭareṣu nabhaścaramahīcarāḥ
21. nabhaścaramahīcarāḥ taiḥ taiḥ praṇayasaṃrambhaiḥ
anyonyam prāptasatkriyāḥ viṣṭareṣu upāviśan
21. Having mutually received hospitality through various affectionate gestures, the sky-dwellers and earth-dwellers then sat down on their respective seats.
वचोभिः पुष्पवर्षेण साधुवादेन चाभितः ।
रामं ते पूजयामासुः पुरः प्रणतमास्थितम् ॥ २२ ॥
vacobhiḥ puṣpavarṣeṇa sādhuvādena cābhitaḥ ,
rāmaṃ te pūjayāmāsuḥ puraḥ praṇatamāsthitam 22
22. vacobhiḥ puṣpavarṣeṇa sādhuvādena ca abhitaḥ
rāmam te pūjayāmāsuḥ puraḥ praṇatam āsthitam
22. te abhitaḥ vacobhiḥ puṣpavarṣeṇa sādhuvādena
ca puraḥ praṇatam āsthitam rāmam pūjayāmāsuḥ
22. They all around honored Rama, who was respectfully positioned before them, with words, a shower of flowers, and exclamations of "Excellent!".
आसांचक्रे च तत्रासौ राज्यलक्ष्मीविराजितः ।
विश्वामित्रो वसिष्ठश्च वामदेवोऽथ मन्त्रिणः ॥ २३ ॥
āsāṃcakre ca tatrāsau rājyalakṣmīvirājitaḥ ,
viśvāmitro vasiṣṭhaśca vāmadevo'tha mantriṇaḥ 23
23. āsāṃcakre ca tatra asau rājyalakṣmivirājitaḥ |
viśvāmitraḥ vasiṣṭhaḥ ca vāmadevaḥ atha mantriṇaḥ ||
23. asau rājyalakṣmivirājitaḥ tatra ca āsāṃcakre
viśvāmitraḥ vasiṣṭhaḥ ca vāmadevaḥ atha mantriṇaḥ
23. He sat there, resplendent with royal glory. Viśvāmitra, Vasiṣṭha, Vāmadeva, and then the other ministers (were also present).
नारदो देवपुत्रश्च व्यासश्च मुनिपुंगवः ।
मरीचिरथ दुर्वासा मुनिरांगिरसस्तथा ॥ २४ ॥
nārado devaputraśca vyāsaśca munipuṃgavaḥ ,
marīciratha durvāsā munirāṃgirasastathā 24
24. nāradaḥ devaputraḥ ca vyāsaḥ ca munipuṅgavaḥ |
marīciḥ atha durvāsāḥ muniḥ āṅgirasaḥ tathā ||
24. nāradaḥ devaputraḥ ca vyāsaḥ ca munipuṅgavaḥ
marīciḥ atha durvāsāḥ muniḥ āṅgirasaḥ tathā
24. Nārada, the divine sage, and Vyāsa, the foremost among sages, (were present). Marīci, then Durvāsā, and also the sage Aṅgiras (were there).
क्रतुः पुलस्त्यः पुलहः शरलोमा मुनीश्वरः ।
वात्स्यायनो भरद्वाजो वाल्मीकिर्मुनिपुंगवः ॥ २५ ॥
kratuḥ pulastyaḥ pulahaḥ śaralomā munīśvaraḥ ,
vātsyāyano bharadvājo vālmīkirmunipuṃgavaḥ 25
25. kratuḥ pulastyaḥ pulahaḥ śaralomā munīśvaraḥ |
vātsyāyanaḥ bharadvājaḥ vālmīkiḥ munipuṅgavaḥ ||
25. kratuḥ pulastyaḥ pulahaḥ śaralomā munīśvaraḥ
vātsyāyanaḥ bharadvājaḥ vālmīkiḥ munipuṅgavaḥ
25. Kratu, Pulastya, Pulaha, Śaralomā (the preeminent sage), Vātsyāyana, Bharadvāja, and Vālmīki (the foremost among sages), (were also present).
उद्दालक ऋचीकश्च
शर्यातिश्च्यवनस्तथा ॥ २६ ॥
uddālaka ṛcīkaśca
śaryātiścyavanastathā 26
26. uddālakaḥ ṛcīkaḥ ca
śaryātiḥ cyavanaḥ tathā ||
26. uddālakaḥ ṛcīkaḥ ca
śaryātiḥ cyavanaḥ tathā
26. Uddālaka, and Ṛcīka, and Śaryāti, and also Cyavana (were present).
एते चान्ये च बहवो वेदवेदांगपारगाः ।
ज्ञातज्ञेया महात्मान आस्थितास्तत्र नायकाः ॥ २७ ॥
ete cānye ca bahavo vedavedāṃgapāragāḥ ,
jñātajñeyā mahātmāna āsthitāstatra nāyakāḥ 27
27. ete ca anye ca bahavaḥ vedavedāṅgapāragāḥ
jñātajñeyāḥ mahātmānaḥ āsthitāḥ tatra nāyakāḥ
27. ete ca anye ca bahavaḥ vedavedāṅgapāragāḥ
jñātajñeyāḥ mahātmānaḥ nāyakāḥ tatra āsthitāḥ
27. These and many other great-souled (mahātman) leaders, who had mastered the Vedas and Vedangas and realized all that is to be known, were present there.
वसिष्ठविश्वामित्राभ्यां सह ते नारदादयः ।
इदमूचुरनूचाना राममानमिताननम् ॥ २८ ॥
vasiṣṭhaviśvāmitrābhyāṃ saha te nāradādayaḥ ,
idamūcuranūcānā rāmamānamitānanam 28
28. vasiṣṭhaviśvāmitrābhyām saha te nāradādayaḥ
idam ūcuḥ anūcānāḥ rāmam ānamitānanam
28. vasiṣṭhaviśvāmitrābhyām saha te anūcānāḥ
nāradādayaḥ ānamitānanam rāmam idam ūcuḥ
28. Along with Vasiṣṭha and Viśvāmitra, Nārada and other learned sages spoke this to Rama, who had a bowed face.
अहो बत कुमारेण कल्याणगुणशालिनी ।
वागुक्ता परमोदारा वैराग्यरसगर्भिणी ॥ २९ ॥
aho bata kumāreṇa kalyāṇaguṇaśālinī ,
vāguktā paramodārā vairāgyarasagarbhiṇī 29
29. aho bata kumāreṇa kalyāṇaguṇaśālinī vāk
uktā paramodārā vairāgyarasagarbhiṇī
29. aho bata kumāreṇa kalyāṇaguṇaśālinī
paramodārā vairāgyarasagarbhiṇī vāk uktā
29. Oh, what a noble speech, endowed with auspicious qualities and filled with the sentiment of dispassion (vairāgya), has been uttered by the prince!
परिनिष्ठितवक्तव्यं सबोधमुचितं स्फुटम् ।
उदारं प्रियमार्यार्हमविह्नलमपि स्फुटम् ॥ ३० ॥
pariniṣṭhitavaktavyaṃ sabodhamucitaṃ sphuṭam ,
udāraṃ priyamāryārhamavihnalamapi sphuṭam 30
30. pariniṣṭhitavaktavyam sabodham ucitam sphuṭam
udāram priyam āryārham avihnalam api sphuṭam
30. pariniṣṭhitavaktavyam sabodham ucitam sphuṭam
udāram priyam āryārham avihnalam api sphuṭam
30. The speech was perfectly formulated and expressed, insightful, appropriate, and clear. It was also noble, pleasing, worthy of noble individuals (ārya), unwavering, and distinctly evident.
अभिव्यक्तपदं स्पष्टमिष्टं स्पष्टं च तुष्टिमत् ।
करोति राघवप्रोक्तं वचः कस्य न विस्मयम् ॥ ३१ ॥
abhivyaktapadaṃ spaṣṭamiṣṭaṃ spaṣṭaṃ ca tuṣṭimat ,
karoti rāghavaproktaṃ vacaḥ kasya na vismayam 31
31. abhivyaktapadam spaṣṭam iṣṭam spaṣṭam ca tuṣṭimat
karoti rāghavaproktam vacaḥ kasya na vismayam
31. rāghavaproktam vacaḥ abhivyaktapadam spaṣṭam
iṣṭam spaṣṭam ca tuṣṭimat kasya vismayam na karoti
31. The speech spoken by Rāghava, which has distinct words, is clear, pleasing, and deeply satisfying. To whom does it not cause astonishment?
शतादेकतमस्यैव सर्वोदारचमत्कृतिः ।
ईप्सितार्थार्पणैकान्तदक्षा भवति भारती ॥ ३२ ॥
śatādekatamasyaiva sarvodāracamatkṛtiḥ ,
īpsitārthārpaṇaikāntadakṣā bhavati bhāratī 32
32. śatāt ekatamasya eva sarvodāracamatkṛtiḥ
īpsitārthārpaṇaikāntadakṣā bhavati bhāratī
32. śatāt ekatamasya eva bhāratī sarvodāracamatkṛtiḥ
īpsitārthārpaṇaikāntadakṣā bhavati
32. Only the speech (bhāratī) of one person out of a hundred becomes a masterpiece of universal generosity and is exclusively skilled in bestowing desired objectives (artha).
कुमार त्वां विना कस्य विवेकफलशालिनी ।
परं विकासमायाति प्रज्ञाशरलतातता ॥ ३३ ॥
kumāra tvāṃ vinā kasya vivekaphalaśālinī ,
paraṃ vikāsamāyāti prajñāśaralatātatā 33
33. kumāra tvām vinā kasya vivekaphalaśālinī
param vikāsam āyāti prajñāśaralatātatā
33. kumāra tvām vinā kasya vivekaphalaśālinī
prajñāśaralatātatā param vikāsam āyāti
33. O Kumāra, without you, whose straight and far-reaching creeper of wisdom (prajñā), which bears the fruit of discernment (viveka), can reach its fullest development?
प्रज्ञादीपशिखा यस्य रामस्येव हृदि स्थिता ।
प्रज्वलत्यसमालोककारिणी स पुमान्स्मृतः ॥ ३४ ॥
prajñādīpaśikhā yasya rāmasyeva hṛdi sthitā ,
prajvalatyasamālokakāriṇī sa pumānsmṛtaḥ 34
34. prajñādīpaśikhā yasya rāmasya iva hṛdi sthitā
prajvalati asamālokakāriṇī saḥ pumān smṛtaḥ
34. yasya hṛdi rāmasya iva sthitā prajñādīpaśikhā
asamālokakāriṇī prajvalati saḥ pumān smṛtaḥ
34. That person, in whose heart the flame of the lamp of wisdom (prajñā) is situated and blazes like Rāma's, generating unequalled illumination, is known (as truly wise).
रक्तमांसास्थियन्त्राणि बहून्यतितराणि च ।
पदार्थानभिकर्षन्ति नास्ति तेषु सचेतनः ॥ ३५ ॥
raktamāṃsāsthiyantrāṇi bahūnyatitarāṇi ca ,
padārthānabhikarṣanti nāsti teṣu sacetanaḥ 35
35. rakta-māṃsa-asthi-yantrāṇi bahūni atitarāṇi ca
padārthān abhikarṣanti na asti teṣu sacetanaḥ
35. bahūni atitarāṇi ca rakta-māṃsa-asthi-yantrāṇi
padārthān abhikarṣanti teṣu sacetanaḥ na asti
35. These many, extremely intricate mechanisms of blood, flesh, and bones attract material objects, yet there is no conscious being within them.
जन्ममृत्युजरादुःखमनुयान्ति पुनःपुनः ।
विमृशन्ति न संसारं पशवः परिमोहिताः ॥ ३६ ॥
janmamṛtyujarāduḥkhamanuyānti punaḥpunaḥ ,
vimṛśanti na saṃsāraṃ paśavaḥ parimohitāḥ 36
36. janma-mṛtyu-jarā-duḥkham anuyānti punaḥ punaḥ
vimṛśanti na saṃsāram paśavaḥ parimohitāḥ
36. parimohitāḥ paśavaḥ janma-mṛtyu-jarā-duḥkham
punaḥ punaḥ anuyānti saṃsāram na vimṛśanti
36. Completely bewildered (parimohitāḥ), these deluded beings (paśavaḥ) repeatedly experience the suffering of birth, death, and old age. They do not reflect upon this cycle of transmigration (saṃsāra).
कथंचित्क्वचिदेवैको दृश्यते विमलाशयः ।
पूर्वापरविचारार्हो यथायमरिमर्दनः ॥ ३७ ॥
kathaṃcitkvacidevaiko dṛśyate vimalāśayaḥ ,
pūrvāparavicārārho yathāyamarimardanaḥ 37
37. kathaṃcit kvacit eva ekaḥ dṛśyate vimala-āśayaḥ
pūrva-apara-vicāra-arhaḥ yathā ayam arimardanaḥ
37. kathaṃcit kvacit eva ekaḥ vimala-āśayaḥ dṛśyate
ayam arimardanaḥ yathā pūrva-apara-vicāra-arhaḥ
37. Rarely, here and there, a single individual with a pure mind is seen, one who is capable of considering past and future, just like you, O conqueror of foes (arimardana).
अनुत्तमचमत्कारफलाः सुभगमूर्तयः ।
भव्या हि विरला लोके सहकारद्रुमा इव ॥ ३८ ॥
anuttamacamatkāraphalāḥ subhagamūrtayaḥ ,
bhavyā hi viralā loke sahakāradrumā iva 38
38. anuttama-camatkāra-phalāḥ subhaga-mūrtayaḥ
bhavyāḥ hi viralāḥ loke sahakāra-drumāḥ iva
38. anuttama-camatkāra-phalāḥ subhaga-mūrtayaḥ
bhavyāḥ hi loke sahakāra-drumāḥ iva viralāḥ
38. Indeed, individuals of noble character (bhavyāḥ), whose manifestations are auspicious and whose results bring forth unsurpassed wonder, are rare in the world, just like mango trees.
सम्यग्दृष्टजगद्यात्रा स्वविवेकचमत्कृतिः ।
अस्मिन्मान्यमतावन्तरियमद्येव दृश्यते ॥ ३९ ॥
samyagdṛṣṭajagadyātrā svavivekacamatkṛtiḥ ,
asminmānyamatāvantariyamadyeva dṛśyate 39
39. samyagdṛṣṭajagadyātrā svavivekacamatkṛtiḥ
asmin mānyamatau antariyam adya iva dṛśyate
39. samyagdṛṣṭajagadyātrā svavivekacamatkṛtiḥ
asmin mānyamatau antariyam adya iva dṛśyate
39. A rightly perceived course of the world (jagat) and the wonder (cāmatkṛti) of one's own discernment (viveka) are [the ideal state]. An inner reality (antariyam) of this is observed, even today, in this revered doctrine (matu).
सुभगाः सुलभारोहाः फलपल्लवशालिनः ।
जायन्ते तरवो देशे न तु चन्दनपादपाः ॥ ४० ॥
subhagāḥ sulabhārohāḥ phalapallavaśālinaḥ ,
jāyante taravo deśe na tu candanapādapāḥ 40
40. subhagāḥ sulabhārohāḥ phalapallavaśālinaḥ
jāyante taravaḥ deśe na tu candanapādapāḥ
40. subhagāḥ sulabhārohāḥ phalapallavaśālinaḥ
taravaḥ deśe jāyante tu na candanapādapāḥ
40. Trees (taru) that are beautiful, easy to climb, and abundant with fruits and foliage (pallava) grow in that region (deśa), but not sandalwood trees (candanapādapa).
वृक्षाः प्रतिवनं सन्ति नित्यं सफलपल्लवाः ।
नत्वपूर्वचमत्कारो लवङ्गः सुलभः सदा ॥ ४१ ॥
vṛkṣāḥ prativanaṃ santi nityaṃ saphalapallavāḥ ,
natvapūrvacamatkāro lavaṅgaḥ sulabhaḥ sadā 41
41. vṛkṣāḥ prativanam santi nityam saphalapallavāḥ
na tu apūrvacamatkāraḥ lavaṅgaḥ sulabhaḥ sadā
41. prativanam nityam saphalapallavāḥ vṛkṣāḥ santi
tu na apūrvacamatkāraḥ sulabhaḥ lavaṅgaḥ sadā
41. Trees (vṛkṣa) in every forest (prativana) are always (nityam) abundant with fruits and foliage. But an extraordinary (apūrvacamatkāra) clove tree (lavaṅga) is not always (sadā) easily obtainable (sulabha).
ज्योत्स्नेव शीता शशिनः सुतरोरिव मञ्जरी ।
पुष्पादामोदलेखेव दृष्टा रामाच्चमत्कृतिः ॥ ४२ ॥
jyotsneva śītā śaśinaḥ sutaroriva mañjarī ,
puṣpādāmodalekheva dṛṣṭā rāmāccamatkṛtiḥ 42
42. jyotsnā iva śītā śaśinaḥ sutaroḥ iva mañjarī
puṣpā dāmodalekhā iva dṛṣṭā rāmāt ca camatkṛtiḥ
42. rāmāt ca dṛṣṭā camatkṛtiḥ śaśinaḥ śītā jyotsnā
iva sutaroḥ mañjarī iva puṣpā dāmodalekhā iva
42. The wonder (cāmatkṛti) seen in Rama (rāma) is like the cool moonlight (jyotsnā) of the moon (śaśin), like a blossom (mañjarī) from a good tree (sutaru), and like a streak of fragrance (āmodalekhā) from a flower (puṣpa).
अस्मिन्नुद्दामदौरात्म्यदैवनिर्माणनिर्मिते ।
द्विजेन्द्रा दग्धसंसारे सारो ह्यत्यन्तदुर्लभः ॥ ४३ ॥
asminnuddāmadaurātmyadaivanirmāṇanirmite ,
dvijendrā dagdhasaṃsāre sāro hyatyantadurlabhaḥ 43
43. asmin uddāma-dourātmya-daiva-nirmāṇa-nirmite
dvijendra dagdha-saṃsāre sāraḥ hi atyanta-durlabhaḥ
43. dvijendra,
asmin uddāma-dourātmya-daiva-nirmāṇa-nirmite dagdha-saṃsāre sāraḥ hi atyanta-durlabhaḥ (asti).
43. O best of Brahmins, in this cycle of rebirth (saṃsāra), which has been created by divine design (daivanirmāṇa) with rampant wickedness, the true essence (sāra) is exceedingly rare to find.
यतन्ते सारसंप्राप्तौ ये यशोनिधयो धियः ।
धन्या धुरि सतां गण्यास्त एव पुरुषोत्तमाः ॥ ४४ ॥
yatante sārasaṃprāptau ye yaśonidhayo dhiyaḥ ,
dhanyā dhuri satāṃ gaṇyāsta eva puruṣottamāḥ 44
44. yatante sāra-saṃprāptau ye yaśas-nidhayaḥ dhiyaḥ
dhanyāḥ dhuri satām gaṇyāḥ te eva puruṣa-uttamāḥ
44. ye dhiyaḥ yaśas-nidhayaḥ,
(ca) sāra-saṃprāptau yatante,
te eva dhanyāḥ,
satām dhuri gaṇyāḥ,
(ca) puruṣa-uttamāḥ (bhavanti).
44. Those whose intellects are repositories of fame (yaśas), and who strive for the attainment of the essence (sāra) - they are indeed blessed, are counted among the foremost of the virtuous, and are supreme persons (puruṣottama).
न रामेण समोऽस्तीह दृष्टो लोकेषु कश्चन ।
विवेकवानुदारात्मा न भावी चेति नो मतिः ॥ ४५ ॥
na rāmeṇa samo'stīha dṛṣṭo lokeṣu kaścana ,
vivekavānudārātmā na bhāvī ceti no matiḥ 45
45. na rāmeṇa samaḥ asti iha dṛṣṭaḥ lokeṣu kaścana
vivekavān udāra-ātmā na bhāvī ca iti naḥ matiḥ
45. iha lokeṣu rāmeṇa samaḥ kaścana dṛṣṭaḥ na asti,
ca vivekavān udāra-ātmā (samaḥ) na bhāvī (asti iti) naḥ matiḥ.
45. No one equal to Rama has ever been seen in these worlds, nor will anyone ever exist who is as discerning and magnanimous (udārātman) - such is our conviction.
सकललोकचमत्कृतिकारिणोऽप्यभिमतं यदि राघवचेतसः ।
फलति नो तदिमे वयमेव हि स्फुटतरं मुनयो हतबुद्धयः ॥ ४६ ॥
sakalalokacamatkṛtikāriṇo'pyabhimataṃ yadi rāghavacetasaḥ ,
phalati no tadime vayameva hi sphuṭataraṃ munayo hatabuddhayaḥ 46
46. sakala-loka-camatkṛti-kāriṇaḥ api
abhimatam yadi rāghava-cetasaḥ
phalati naḥ tat ime vayam eva hi
sphuṭataram munayaḥ hata-buddhayaḥ
46. yadi sakala-loka-camatkṛti-kāriṇaḥ rāghava-cetasaḥ abhimatam api naḥ phalati,
tat hi ime vayam eva sphuṭataram hata-buddhayaḥ munayaḥ (smaḥ).
46. If even the desire of Rama's mind - who causes astonishment in all worlds - comes to fruition for us, then indeed it is very clear that we sages have misguided intellects.