Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-1, chapter-13

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
त्रयोदशः सर्गः श्रीराम उवाच ।
इयमस्मिन्स्थितोदारा संसारे परिकल्पिता ।
श्रीर्मुने परिमोहाय सापि नूनं कदर्थदा ॥ १ ॥
trayodaśaḥ sargaḥ śrīrāma uvāca ,
iyamasminsthitodārā saṃsāre parikalpitā ,
śrīrmune parimohāya sāpi nūnaṃ kadarthadā 1
1. trayodaśaḥ sargaḥ śrīrāmaḥ uvāca iyam asmin sthitodārā saṃsāre
parikalpitā śrīḥ mune parimohāya sā api nūnam kadarthadā
1. Thirteenth chapter. Lord Rama said: O sage, this prosperity (śrī), which is abundantly present in this cycle of existence (saṃsāra) and is designed for profound delusion, that very (prosperity) certainly leads to wretchedness.
उल्लासबहुलानन्तकल्लोलानलमाकुलान् ।
जडान्प्रवहति स्फारान्प्रावृषीव तरङ्गिणी ॥ २ ॥
ullāsabahulānantakallolānalamākulān ,
jaḍānpravahati sphārānprāvṛṣīva taraṅgiṇī 2
2. ullāsabahulānantakallolānalamākulān jaḍān
pravahati sphārān prāvṛṣī iva taraṅgiṇī
2. Just like a river in the rainy season, [the mind or saṃsāra] carries along the vast, inert [beings or states of mind] that are greatly agitated by the fiery, endless waves of abundant excitement.
चिन्तादुहितरो बह्वयो भूरिदुर्ललितैधिताः ।
चञ्चलाः प्रभवन्त्यस्यास्तरङ्गाः सरितो यथा ॥ ३ ॥
cintāduhitaro bahvayo bhūridurlalitaidhitāḥ ,
cañcalāḥ prabhavantyasyāstaraṅgāḥ sarito yathā 3
3. cintāduhitaraḥ bahvayaḥ bhūridurlalitāidhitāḥ
cañcalāḥ prabhavanti asyāḥ taraṅgāḥ saritaḥ yathā
3. Just as waves arise from a river, so too do many restless daughters of worry (cintā), nurtured by abundant mischievousness, emerge from this (mind/state).
एषा हि पदमेकत्र न निबध्नाति दुर्भगा ।
दग्धेवानियताचारमितश्चेतश्च धावति ॥ ४ ॥
eṣā hi padamekatra na nibadhnāti durbhagā ,
dagdhevāniyatācāramitaścetaśca dhāvati 4
4. eṣā hi padam ekatra na nibadhnāti durbhagā
dagdhā iva aniyatācāram itaḥ cetaḥ ca dhāvati
4. Indeed, this unfortunate one (mind/worry) does not keep her foot (position) fixed in one place. Like one who is burned, she roams hither and thither with unrestrained conduct.
जनयन्ती परं दाहं परामृष्टाङ्गिका सती ।
विनाशमेव धत्तेऽन्तर्दीपलेखेव कज्जलम् ॥ ५ ॥
janayantī paraṃ dāhaṃ parāmṛṣṭāṅgikā satī ,
vināśameva dhatte'ntardīpalekheva kajjalam 5
5. janayantī param dāham parāmṛṣṭāṅgikā satī
vināśam eva dhatte antar dīpalekhā iva kajjalam
5. Though generating supreme distress and being engaged with, it nonetheless holds only destruction internally, just as a lamp's flame produces soot.
गुणागुणविचारेण विनैव किल पार्श्वगम् ।
राजप्रकृतिवन्मूढा दुरारूढाऽवलम्बते ॥ ६ ॥
guṇāguṇavicāreṇa vinaiva kila pārśvagam ,
rājaprakṛtivanmūḍhā durārūḍhā'valambate 6
6. guṇāguṇa-vicāreṇa vinā eva kila pārśvagam
rāja-prakṛti-vat mūḍhā durārūḍhā avalambate
6. Indeed, a foolish and obstinate person, without any consideration of good or bad qualities, clings to an associate, just like a royal disposition (prakṛti).
कर्मणा तेनतेनैषा विस्तारमनुगच्छति ।
दोषाशीविषवेगस्य यत्क्षीरं विस्तरायते ॥ ७ ॥
karmaṇā tenatenaiṣā vistāramanugacchati ,
doṣāśīviṣavegasya yatkṣīraṃ vistarāyate 7
7. karmaṇā tena tena eṣā vistāram anugacchati
doṣa-āśīviṣa-vegasya yat kṣīram vistārāyate
7. This (tendency or situation) grows and spreads through each such action (karma), just as milk enhances the virulence of the fault-serpent's venom.
तावच्छीतमृदुस्पर्शाः परे स्वे च जने जनाः ।
वात्ययेव हिमं यावच्छ्रिया न परुषीकृताः ॥ ८ ॥
tāvacchītamṛdusparśāḥ pare sve ca jane janāḥ ,
vātyayeva himaṃ yāvacchriyā na paruṣīkṛtāḥ 8
8. tāvat śīta-mṛdu-sparśāḥ pare sve ca jane janāḥ
vātyayā iva himam yāvat śriyā na paruṣīkṛtāḥ
8. People remain gentle and soft-spoken towards both strangers and their own kin only as long as they have not been made harsh by prosperity (śriyā), just as snow is (not hardened) by a fierce wind.
प्राज्ञाः शूराः कृतज्ञाश्च पेशला मृदवश्च ये ।
पांसुमुष्ट्येव मणयः श्रिया ते मलिनीकृताः ॥ ९ ॥
prājñāḥ śūrāḥ kṛtajñāśca peśalā mṛdavaśca ye ,
pāṃsumuṣṭyeva maṇayaḥ śriyā te malinīkṛtāḥ 9
9. prājñāḥ śūrāḥ kṛtajñāḥ ca peśalāḥ mṛdavaḥ ca ye
pāṃsumuṣṭyā iva maṇayaḥ śriyā te malinīkṛtāḥ
9. Those who are wise, brave, grateful, skillful, and gentle - they are corrupted by prosperity (śriyā), just like jewels by a handful of dust.
न श्रीः सुखाय भगवन्दुःखायैव हि वर्धते ।
गुप्ता विनाशनं धत्ते मृतिं विषलता यथा ॥ १० ॥
na śrīḥ sukhāya bhagavanduḥkhāyaiva hi vardhate ,
guptā vināśanaṃ dhatte mṛtiṃ viṣalatā yathā 10
10. na śrīḥ sukhāya bhagavan duḥkhāya eva hi vardhate
guptā vināśanam dhatte mṛtim viṣalatā yathā
10. O Lord, prosperity does not truly bring happiness; it indeed only increases suffering. Even when carefully guarded, it leads to ruin and death, just like a poisonous vine.
श्रीमानजननिन्द्यश्च शूरश्चाप्यविकत्थनः ।
समदृष्टिः प्रभुश्चैव दुर्लभाः पुरुषास्त्रयः ॥ ११ ॥
śrīmānajananindyaśca śūraścāpyavikatthanaḥ ,
samadṛṣṭiḥ prabhuścaiva durlabhāḥ puruṣāstrayaḥ 11
11. śrīmān ajananiṇdyaḥ ca śūraḥ ca api avikatthanaḥ
samadṛṣṭiḥ prabhuḥ ca eva durlabhāḥ puruṣāḥ trayaḥ
11. Rare indeed are these three types of individuals: one who is prosperous and irreproachable, one who is brave and not boastful, and one who has equal vision (samadṛṣṭi) and is a master.
एषा हि विषमा दुःखभोगिनां गहना गुहा ।
घनमोहगजेन्द्राणां विन्ध्यशैलमहातटी ॥ १२ ॥
eṣā hi viṣamā duḥkhabhogināṃ gahanā guhā ,
ghanamohagajendrāṇāṃ vindhyaśailamahātaṭī 12
12. eṣā hi viṣamā duḥkhabhoginām gahanā guhā
ghanamohagajendrāṇām vindhyaśailamahātaṭī
12. Indeed, this is a formidable and impenetrable cavern for those who endure suffering. It is like the vast, perilous slopes of the Vindhya mountain range for mighty elephants blinded by dense delusion.
सत्कार्यपद्मरजनी दुःखकैरवचन्द्रिका ।
सुदृष्टिदीपिकावात्या कल्लोलौघतरङ्गिणी ॥ १३ ॥
satkāryapadmarajanī duḥkhakairavacandrikā ,
sudṛṣṭidīpikāvātyā kallolaughataraṅgiṇī 13
13. satkāryapadmarajanī duḥkhakairavacandrikā
sudṛṣṭidīpikāvātyā kallolaughataraṅgiṇī
13. This (situation/state) is like the night that closes the lotus of good deeds, and the moonlight that makes the water-lily of suffering bloom. It is a whirlwind for the lamp of right insight, and a river teeming with surging waves.
संभ्रमाभ्रादिपदवी विषादविषवर्धिनी ।
केदारिका विकल्पानां खेदायभयभोगिनी ॥ १४ ॥
saṃbhramābhrādipadavī viṣādaviṣavardhinī ,
kedārikā vikalpānāṃ khedāyabhayabhoginī 14
14. saṃbhramābhrādipadavī viṣādaviṣavardhinī
kedārikā vikalpānāṃ khedāyabhayabhoginī
14. It is a path that begins with bewildering clouds, enhancing the poison of dejection. It is a small field for doubts and misconceptions, experiencing fear that leads to distress.
हिमं वैराग्यवल्लीनां विकारोलूकयामिनी ।
राहुदंष्ट्रा विवेकेन्दोः सौजन्याम्भोजचन्द्रिका ॥ १५ ॥
himaṃ vairāgyavallīnāṃ vikārolūkayāminī ,
rāhudaṃṣṭrā vivekendoḥ saujanyāmbhojacandrikā 15
15. himam vairāgyavallīnām vikārolūkayāminī
rāhudaṃṣṭrā viveka indoḥ saujanyāmbhojacandrikā
15. It is like frost to the creepers of dispassion (vairāgya), a night for the owls of delusion. It is the fangs of Rāhu for the moon of discrimination, and like moonlight for the lotuses of kindness (causing them to close).
इन्द्रायुधवदालोलनानारागमनोहरा ।
लोला तडिदिवोत्पन्नध्वंसिनी च जडाश्रया ॥ १६ ॥
indrāyudhavadālolanānārāgamanoharā ,
lolā taḍidivotpannadhvaṃsinī ca jaḍāśrayā 16
16. indrāyudhavat ālolānānārāgamanoharā lolā
taḍit iva utpannadhvaṃsinī ca jaḍāśrayā
16. It is like a rainbow, alluring with its multitude of shifting colors. It is fickle, like lightning, destroying what has just arisen, and dependent on inert matter.
चापलावजितारण्य नकुली नकुलीनजा ।
विप्रलम्भनतात्पर्यजितोग्रमृगतृष्णिका ॥ १७ ॥
cāpalāvajitāraṇya nakulī nakulīnajā ,
vipralambhanatātparyajitogramṛgatṛṣṇikā 17
17. cāpalāvajitāraṇya nakulī na kulīnajā
vipralambhanatātparyajitogramṛgatṛṣṇikā
17. With her fickleness, she has conquered the forest. She is like a mongoose, yet not of noble birth. With her intent to deceive, she has overcome even a formidable mirage.
लहरीवैकरूपेण पदं क्षणमकुर्वती ।
चला दीपशिखेवातिदुर्ज्ञेयगतिगोचरा ॥ १८ ॥
laharīvaikarūpeṇa padaṃ kṣaṇamakurvatī ,
calā dīpaśikhevātidurjñeyagatigocarā 18
18. laharīvaikarūpeṇa padam kṣaṇam akurvatī
calā dīpaśikhā iva atidurjñeyagatigocarā
18. Never remaining in one place even for a moment, like a wave with its constantly changing forms, she is as fickle as a lamp's flame, her movements extremely difficult to perceive.
सिंहीव विग्रहव्यग्रकरीन्द्रकुलपोथिनी ।
खड्गधारेव शिशिरा तीक्ष्णतीक्ष्णाशयाश्रया ॥ १९ ॥
siṃhīva vigrahavyagrakarīndrakulapothinī ,
khaḍgadhāreva śiśirā tīkṣṇatīkṣṇāśayāśrayā 19
19. siṃhī iva vigrahavyagrakarīndrakulapothinī
khaḍgadhārā iva śiśirā tīkṣṇatīkṣṇāśayāśrayā
19. Like a lioness, she crushes herds of powerful elephants engaged in conflict. Like a sword's edge, she is piercingly cold and resides in those with exceedingly sharp and harsh intentions.
नानयापहृतार्थिन्या दुराधिपरिलीनया ।
पश्याम्यभव्यया लक्ष्म्या किंचिद्दुःखादृते सुखम् ॥ २० ॥
nānayāpahṛtārthinyā durādhiparilīnayā ,
paśyāmyabhavyayā lakṣmyā kiṃcidduḥkhādṛte sukham 20
20. na anayā apahṛtārthinyā durādhiparilīnayā paśyāmi
abhavyayā lakṣmyā kiñcit duḥkha ṛte sukham
20. Through this inauspicious (Lakṣmī), who robs her supplicants and is concealed by deep anxieties, I perceive no happiness whatsoever, only sorrow.
दूरेणोत्सारिताऽलक्ष्म्या पुनरेव समादरात् ।
अहो बताश्लिष्यतीव निर्लज्जा दुर्जना सदा ॥ २१ ॥
dūreṇotsāritā'lakṣmyā punareva samādarāt ,
aho batāśliṣyatīva nirlajjā durjanā sadā 21
21. dūreṇa utsāritā alakṣmyā punaḥ eva samādarāt
aho bata āśliṣyati iva nirlajjā durjanā sadā
21. Though driven far away by misfortune (alakṣmī), alas, this shameless, wicked woman (Lakṣmī) always returns to embrace with great eagerness.
मनोरमा कर्षति चित्तवृत्तिं कदर्थसाध्या क्षणभङ्गुरा च ।
व्यालावलीगात्रविवृत्तदेहा श्वभ्रोत्थिता पुष्पलतेव लक्ष्मीः ॥ २२ ॥
manoramā karṣati cittavṛttiṃ kadarthasādhyā kṣaṇabhaṅgurā ca ,
vyālāvalīgātravivṛttadehā śvabhrotthitā puṣpalateva lakṣmīḥ 22
22. manoramā karṣati cittavṛttim
kadartha-sādhyā kṣaṇa-bhaṅgurā ca
vyāla-āvalī-gātra-vivṛtta-dehā
śvabhra-utthitā puṣpa-latā iva lakṣmīḥ
22. Wealth (lakṣmī) is alluring, difficult to attain through improper means, momentary, and fragile. It is like a flower creeper emerging from a pit, its body entwined with a multitude of snakes, captivating the mind's inclinations.