Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-3, chapter-78

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथ सा राक्षसी रक्षःकुलकाननमञ्जरी ।
तमस्येवाभ्रलेखेव गम्भीरं विननाद ह ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
atha sā rākṣasī rakṣaḥkulakānanamañjarī ,
tamasyevābhralekheva gambhīraṃ vinanāda ha 1
1. śrīvasiṣṭha uvāca atha sā rākṣasī rakṣaḥkulakānanamañjarī
tamasi iva abhralekhā iva gambhīram vinanāda ha
1. śrīvasiṣṭha uvāca atha sā rākṣasī rakṣaḥkulakānanamañjarī
tamasi iva abhralekhā iva gambhīram vinanāda ha
1. Sage Vasiṣṭha said: Then, that demoness, a prominent figure in the lineage of Rākṣasas (demons), roared deeply, like a streak of cloud (appearing ominously) in the darkness.
नादान्ते समुवाचेदं हुंकारापरुषं वचः ।
गर्जितानन्तरं जातकरकाशनिशब्दवत् ॥ २ ॥
nādānte samuvācedaṃ huṃkārāparuṣaṃ vacaḥ ,
garjitānantaraṃ jātakarakāśaniśabdavat 2
2. nādānte samuvāca idam huṃkārāparuṣam vacaḥ
garjitānantaram jātakarakāśaniśabdavat
2. nādānte (sā) huṃkārāparuṣam idam vacaḥ samuvāca
garjitānantaram jātakarakāśaniśabdavat
2. At the end of her roar, she spoke these words, harsh and guttural, like the sound of hailstones and thunderbolts immediately following a peal of thunder.
भो भो घोराटवीव्योमपदवीशशिभास्करौ ।
महामायातमःपीठशिलाकोटरकीटकौ ॥ ३ ॥
bho bho ghorāṭavīvyomapadavīśaśibhāskarau ,
mahāmāyātamaḥpīṭhaśilākoṭarakīṭakau 3
3. bho bho ghorāṭavīvyomapadavīśaśibhāskarau
mahāmāyātamaḥpīṭhaśilākoṭarakīṭakau
3. bho bho ghorāṭavīvyomapadavīśaśibhāskarau
mahāmāyātamaḥpīṭhaśilākoṭarakīṭakau
3. Oh, you two, who are like the moon and the sun traversing the path of the dreadful forest's sky! And oh, you two, who are like mere insects within the rock-hollow, the very pedestal of the darkness of great illusion (māyā)!
कौ भवन्तौ महाबुद्धी दुर्बुद्धी वा समागतौ ।
मद्ग्रासपदमापन्नौ क्षणान्मरणकोचितौ ॥ ४ ॥
kau bhavantau mahābuddhī durbuddhī vā samāgatau ,
madgrāsapadamāpannau kṣaṇānmaraṇakocitau 4
4. kau bhavantau mahābuddhī durbuddhī vā samāgatau
mat grāsa padam āpannau kṣaṇāt maraṇa kocitau
4. bhavantau kau samāgatau,
mahābuddhī vā durbuddhī? mat grāsa padam āpannau,
kṣaṇāt maraṇa kocitau
4. Who are you two, whether possessing great intellect or wicked intellect, who have arrived here? Having become prey for me, you are destined to be withered by death in an instant.
राजोवाच ।
भो भो भूतक किं स्यास्त्वं क्व तिष्ठसि च देहकम् ।
दर्शयास्यास्तव गिरः को बिभेत्यलिनीध्वनेः ॥ ५ ॥
rājovāca ,
bho bho bhūtaka kiṃ syāstvaṃ kva tiṣṭhasi ca dehakam ,
darśayāsyāstava giraḥ ko bibhetyalinīdhvaneḥ 5
5. rājā uvāca bho bho bhūtaka kim syāḥ tvam kva tiṣṭhasi ca
dehakam darśaya asyāḥ tava giraḥ kaḥ bibheti alinīdhvaneḥ
5. rājā uvāca: bho bho bhūtaka,
tvam kim syāḥ? kva tiṣṭhasi ca dehakam darśaya! asyāḥ tava giraḥ alinīdhvaneḥ kaḥ bibheti?
5. The King said: "Oh, you creature! What are you? And where do you stand? Show your wretched body! Who is afraid of this speech of yours, which sounds like the humming of bees?"
सिंहवत्सर्ववेगेन पतन्त्यर्थे किलार्थिनः ।
त्यज संरम्भमारम्भं स्वसामर्थ्य प्रदर्शय ॥ ६ ॥
siṃhavatsarvavegena patantyarthe kilārthinaḥ ,
tyaja saṃrambhamārambhaṃ svasāmarthya pradarśaya 6
6. siṃhavat sarvavegena patanti arthe kila arthinaḥ
tyaja saṃrambham ārambham sva sāmarthyam pradarśaya
6. kila arthinaḥ arthe siṃhavat sarvavegena patanti.
(tvam) saṃrambham ārambham tyaja,
sva sāmarthyam pradarśaya.
6. Indeed, seekers (of an object) rush with all their might like a lion for their purpose. Therefore, abandon your fury and your endeavor; instead, display your own true power!
किं प्रार्थयसि मे ब्रूहि ददामि तव सुव्रत ।
किं वा संरम्भशब्दाभ्यां भीषयास्मान्बिभेषि किम् ॥ ७ ॥
kiṃ prārthayasi me brūhi dadāmi tava suvrata ,
kiṃ vā saṃrambhaśabdābhyāṃ bhīṣayāsmānbibheṣi kim 7
7. kim prārthayasi me brūhi dadāmi tava suvrata kim
vā saṃrambhaśabdābhyām bhīṣaya asmān bibheṣi kim
7. suvrata,
kim me prārthayasi? brūhi.
tava dadāmi.
vā kim saṃrambhaśabdābhyām asmān bhīṣaya? kim bibheṣi?
7. What do you desire from me? Tell me, O virtuous one, I shall give it to you. Or, why do you threaten us with such fierce sounds? What is it that you fear?
क्षिप्रमाकारशब्दाभ्यां मायया सन्मुखीभव ।
न किंचिद्दीर्घसूत्राणां सिद्ध्यत्यात्मक्षयादृते ॥ ८ ॥
kṣipramākāraśabdābhyāṃ māyayā sanmukhībhava ,
na kiṃciddīrghasūtrāṇāṃ siddhyatyātmakṣayādṛte 8
8. kṣipram ākāraśabdābhyām māyayā sanmukhībhava na
kiṃcit dīrghasūtrāṇām siddhyati ātmakṣayāt ṛte
8. kṣipram māyayā ākāraśabdābhyām sanmukhībhava.
dīrghasūtrāṇām ātmakṣayāt ṛte kiṃcit na siddhyati.
8. Quickly manifest yourself through illusion (māyā) with your form and voice. Nothing is ever accomplished for procrastinators without a loss of their vital energy (ātman).
राज्ञेत्युक्ते रम्यमुक्तमिति संचिन्त्य सा तयोः ।
प्रकाशायाप्य धैर्याय ननाद च जहास च ॥ ९ ॥
rājñetyukte ramyamuktamiti saṃcintya sā tayoḥ ,
prakāśāyāpya dhairyāya nanāda ca jahāsa ca 9
9. rājñā iti ukte ramyam uktam iti sañcintya sā
tayoḥ prakāśāya api dhairyāya nanāda ca jahāsa ca
9. rājñā iti ukte,
ramyam uktam iti sañcintya,
sā tayoḥ prakāśāya api dhairyāya ca nanāda ca jahāsa.
9. Upon hearing 'By the king,' and reflecting, 'This is well spoken,' she then, to reveal herself and to embolden the two of them, both roared and laughed.
ततो ददृशतुस्तां तौ शब्दपूरितदिग्गणाम् ।
साट्टहासप्रभापिण्डपूरप्रकटिताकृतिम् ॥ १० ॥
tato dadṛśatustāṃ tau śabdapūritadiggaṇām ,
sāṭṭahāsaprabhāpiṇḍapūraprakaṭitākṛtim 10
10. tataḥ dadṛśatuḥ tām tau śabdapūritadiggaṇām
sāṭṭahāsaprabhāpiṇḍapūraprakaṭitākṛtim
10. tataḥ tau tām dadṛśatuḥ,
yā śabdapūritadiggaṇām āsīt,
sāṭṭahāsaprabhāpiṇḍapūraprakaṭitākṛtim āsīt ca.
10. Then those two saw her, who filled all directions with sound, her form revealed by the fullness of the mass of light from her loud laughter.
कल्पाभ्राशनिकाषेण घृष्टामद्रितटीमिव ।
स्वनेत्रविद्युद्वलयबलाकोज्ज्वलिताम्बराम् ॥ ११ ॥
kalpābhrāśanikāṣeṇa ghṛṣṭāmadritaṭīmiva ,
svanetravidyudvalayabalākojjvalitāmbarām 11
11. kalpābhrāśanikāṣeṇa ghṛṣṭām adritaṭīm iva
svanetravidyudvalayabalākojjvalitāmbarām
11. kalpābhrāśanikāṣeṇa ghṛṣṭām adritaṭīm iva
svanetravidyudvalayabalākojjvalitāmbarām
11. She, who is like a mountain slope scoured by the impact of thunderbolts from the clouds of cosmic dissolution, and whose surrounding atmosphere is illuminated by the circles of lightning from her own eyes, resembling flocks of cranes.
तिमिरैकार्णवौर्वाग्निज्वालाविवलनामिव ।
गर्जद्धनघटाटोपपीवरासितकन्धराम् ॥ १२ ॥
timiraikārṇavaurvāgnijvālāvivalanāmiva ,
garjaddhanaghaṭāṭopapīvarāsitakandharām 12
12. timiraikārṇavauvāgnijvālāvivalanām iva
garjaddhanaghaṭāṭopapīvarāsitakandharām
12. timiraikārṇavauvāgnijvālāvivalanām iva
garjaddhanaghaṭāṭopapīvarāsitakandharām
12. She, who appears like the agitated flames of the submarine fire in the singular ocean of darkness, and whose robust, dark neck resembles the tumultuous mass of roaring, dense clouds.
रणद्दशनसरम्भहाहाहतनिशाचराम् ।
रोदसीकज्जलस्तम्भां लीलयोल्लसितां पुनः ॥ १३ ॥
raṇaddaśanasarambhahāhāhataniśācarām ,
rodasīkajjalastambhāṃ līlayollasitāṃ punaḥ 13
13. raṇaddasanasaramabhahāhāhatanisācarām
rodasīkajjlastambhām līlayā ullasitām punaḥ
13. raṇaddasanasaramabhahāhāhatanisācarām
rodasīkajjlastambhām līlayā punaḥ ullasitām
13. She, who slays the night-prowlers with furious, resounding "hāhā" cries from her clashing teeth; who is a pillar of lampblack for heaven and earth; and who, with playful ease, shines forth once more.
ऊर्ध्वकेशीं शिरालाङ्गीं कपिलाक्षीं तमोमयीम् ।
यक्षरक्षःपिशाचानामप्यनर्थभयप्रदाम् ॥ १४ ॥
ūrdhvakeśīṃ śirālāṅgīṃ kapilākṣīṃ tamomayīm ,
yakṣarakṣaḥpiśācānāmapyanarthabhayapradām 14
14. ūrdhvakeśīm śirālāṅgīm kapilākṣīm tamomayīm
yakṣarakṣaḥpiśācānām api anarthabhayapradām
14. ūrdhvakeśīm śirālāṅgīm kapilākṣīm tamomayīm
yakṣarakṣaḥpiśācānām api anarthabhayapradām
14. She, whose hair stands erect, whose body is covered with prominent veins, whose eyes are tawny, and who is made of pure darkness; she who instills distress and fear even in Yakṣas, Rakṣasas, and Piśācas.
देहरन्ध्रविशच्छ्वासवातभांकारभीषणाम् ।
मुसलोलूखलालातहलशूर्पकशेखराम् ॥ १५ ॥
deharandhraviśacchvāsavātabhāṃkārabhīṣaṇām ,
musalolūkhalālātahalaśūrpakaśekharām 15
15. deharandhraviśacchvāsavātabhāṃkārabhīṣaṇām
musalolūkhalaalātahalaśūrpakaśekharām
15. deharandhraviśacchvāsavātabhāṃkārabhīṣaṇām
musalolūkhalaalātahalaśūrpakaśekharām
15. Terrifying with the humming sound of the wind of the breath entering the body's apertures, and crowned with a mace, mortar, firebrand, plough, and winnowing basket.
स्फुरन्तीमिव कल्पान्ते वैदूर्यशिखरस्थलीम् ।
हासघट्टितविश्वेशां कालरात्रिमिवोदिताम् ॥ १६ ॥
sphurantīmiva kalpānte vaidūryaśikharasthalīm ,
hāsaghaṭṭitaviśveśāṃ kālarātrimivoditām 16
16. sphurantīm iva kalpānte vaidūryaśikharasthalīm
hāsaghaṭṭitaviśveśām kālarātrīm iva uditām
16. sphurantīm iva kalpānte vaidūryaśikharasthalīm
hāsaghaṭṭitaviśveśām kālarātrīm iva uditām
16. Appearing as a lapis lazuli peak-region flashing at the end of a cosmic cycle (kalpa), who shakes the lords of the universe with her laughter, or like the arisen Night of Dissolution (Kālarātri).
शरद्व्योमाटवीं साभ्रां कृतदेहामिवागताम् ।
शरीरिणीं महाभ्राढ्यां यामिनीमिव मांसलाम् ॥ १७ ॥
śaradvyomāṭavīṃ sābhrāṃ kṛtadehāmivāgatām ,
śarīriṇīṃ mahābhrāḍhyāṃ yāminīmiva māṃsalām 17
17. śaradvyomāṭavīm sābhrām kṛtadehām iva āgatām
śarīriṇīm mahābhrāḍhyām yāminīm iva māṃsalām
17. śaradvyomāṭavīm sābhrām kṛtadehām iva āgatām
śarīriṇīm mahābhrāḍhyām yāminīm iva māṃsalām
17. She came as if an embodied, cloud-laden autumn sky-forest, or an embodied, substantial night rich with great clouds.
शरीरसंनिवेशेन पङ्कपीठमिवोत्थिताम् ।
तनुं चन्द्रार्कयुद्धाय तमसेव समाश्रिताम् ॥ १८ ॥
śarīrasaṃniveśena paṅkapīṭhamivotthitām ,
tanuṃ candrārkayuddhāya tamaseva samāśritām 18
18. śarīrasaṃniveśena paṅkapīṭham iva utthitām
tanum candrārkayuddhāya tamasā iva samāśritām
18. śarīrasaṃniveśena paṅkapīṭham iva utthitām
tanum candrārkayuddhāya tamasā iva samāśritām
18. By the arrangement of her body (śarīrasaṃniveśa), she appeared as if risen from a muddy seat (paṅkapīṭha). Her form (tanu) was as though darkness (tamas) itself had taken refuge within her, preparing for a battle between the moon and the sun.
इन्द्रनीलमहाशुभ्रलम्बाभ्रयुगलोपमौ ।
उलूखलादिहारौघौ दधानामसितौ स्तनौ ॥ १९ ॥
indranīlamahāśubhralambābhrayugalopamau ,
ulūkhalādihāraughau dadhānāmasitau stanau 19
19. indranīlamahāśubhralambābhrayugalopamau
ulūkhalādihārogʰau dadhānām asitau stanau
19. dadhānām asitau stanau
indranīlamahāśubhralambābhrayugalopamau ulūkhalādihārogʰau
19. She wore two dark breasts, which resembled a pair of long, intensely radiant clouds dark as sapphires, and which were laden with many heavy necklaces, large as mortars and similar weighty ornaments.
लग्नामङ्गारकाष्ठेन समानां च महातनुम् ।
द्रुमाभास्पन्दसशिरलसद्भुजलतातनुम् ॥ २० ॥
lagnāmaṅgārakāṣṭhena samānāṃ ca mahātanum ,
drumābhāspandasaśiralasadbhujalatātanum 20
20. lagnām aṅgārakāṣṭhena samānām ca mahātanum
drumābhāspandasaśiralasadbhujalatātanum
20. mahātanum drumābhāspandasaśiralasadbhujalatātanum
ca lagnām aṅgārakāṣṭhena samānām
20. And her immense body, appearing like a burning piece of charcoal, had a form with creeper-like arms that gleamed and trembled, and a swaying head, resembling the tremulous appearance of a tree.
तामवेक्ष्य महावीरौ तथैवाक्षुभितौ स्थितौ ।
न तदस्ति विमोहाय यद्विविक्तस्य चेतसः ॥ २१ ॥
tāmavekṣya mahāvīrau tathaivākṣubhitau sthitau ,
na tadasti vimohāya yadviviktasya cetasaḥ 21
21. tām avekṣya mahāvīrau tathā eva akṣubhitau sthitau
na tat asti vimohāya yat viviktasya cetasaḥ
21. mahāvīrau tām avekṣya tathā eva akṣubhitau sthitau.
viviktasya cetasaḥ vimohāya yat tat na asti.
21. Having seen her, the two great heroes remained unshaken. For a discerning mind (cetas), nothing exists that can cause delusion.
मन्त्र्युवाच ।
महाराक्षसि संरम्भो महात्मा किमयं तव ।
लघवो ह्यथवा कार्ये लघावप्यतिसंभ्रमाः ॥ २२ ॥
mantryuvāca ,
mahārākṣasi saṃrambho mahātmā kimayaṃ tava ,
laghavo hyathavā kārye laghāvapyatisaṃbhramāḥ 22
22. mantrī uvāca mahārākṣasi saṃrambhaḥ mahātmā kim ayam
tava laghavaḥ hi athavā kārye laghau api atisaṃbhramāḥ
22. mantrī uvāca.
mahārākṣasi,
tava ayam mahātmā saṃrambhaḥ kim? hi laghavaḥ athavā kārye laghau api atisaṃbhramāḥ.
22. The minister said: 'O great Rākṣasī, what is this intense agitation of yours? For indeed, petty people are exceedingly flustered even by trivial tasks.'
त्यज संरम्भमारम्भो नायं तव विराजते ।
विषये हि प्रवर्तन्ते धीमन्तः स्वार्थसाधकाः ॥ २३ ॥
tyaja saṃrambhamārambho nāyaṃ tava virājate ,
viṣaye hi pravartante dhīmantaḥ svārthasādhakāḥ 23
23. tyaja saṃrambham ārambhaḥ na ayam tava virājate
viṣaye hi pravartante dhīmantaḥ svārthasādhakāḥ
23. saṃrambham tyaja.
ayam ārambhaḥ tava na virājate.
hi dhīmantaḥ svārthasādhakāḥ viṣaye pravartante.
23. Abandon your aggressive zeal; such an undertaking does not befit you. Indeed, the wise, who skillfully pursue their own objectives (svārtha), proceed in these matters.
त्वादृशानां सहस्राणि मशकानामिवाबले ।
अस्माकं धीरतावात्याव्यूढानि तृणपर्णवत् ॥ २४ ॥
tvādṛśānāṃ sahasrāṇi maśakānāmivābale ,
asmākaṃ dhīratāvātyāvyūḍhāni tṛṇaparṇavat 24
24. tvādṛśānām sahasrāṇi maśakānām iva abale
asmākam dhīratāvātyā vyūḍhāni tṛṇaparṇavat
24. abale tvādṛśānām maśakānām iva sahasrāṇi asmākam dhīratāvātyā tṛṇaparṇavat vyūḍhāni.
24. O powerless one, thousands like you, like mosquitoes, have been swept away by the storm of our steadfastness, just as grass and leaves are.
संरम्भद्वारमुत्सृज्य समतास्वच्छया धिया ।
युक्ता च व्यवहारिण्या स्वार्थः प्राज्ञेन साध्यते ॥ २५ ॥
saṃrambhadvāramutsṛjya samatāsvacchayā dhiyā ,
yuktā ca vyavahāriṇyā svārthaḥ prājñena sādhyate 25
25. saṃrambadvāram utsṛjya samatāsvacchayā dhiyā
yuktā ca vyavahāriṇyā svārthaḥ prājñena sādhyate
25. prājñena samatāsvacchayā ca vyavahāriṇyā dhiyā saṃrambadvāram utsṛjya svārthaḥ sādhyate.
25. Abandoning the gateway of impetuosity, a wise person achieves their own objective (svārtha) through an intellect (dhī) that is clear with equanimity and practical.
स्वेनेव व्यवहारेण कार्यं सिद्ध्यतु वा न वा ।
महानियतिरित्येव भ्रमस्यावसरो हि कः ॥ २६ ॥
sveneva vyavahāreṇa kāryaṃ siddhyatu vā na vā ,
mahāniyatirityeva bhramasyāvasaro hi kaḥ 26
26. svena iva vyavahāreṇa kāryam siddhyatu vā na vā
mahāniyatiḥ iti eva bhramasya avasaraḥ hi kaḥ
26. svena iva vyavahāreṇa kāryam siddhyatu vā na vā.
mahāniyatiḥ iti eva hi bhramasya kaḥ avasaraḥ?
26. Whether the task succeeds or not through one's own conduct (vyavahāra), what scope indeed is there for delusion (bhrama)? For this is simply the great natural law (mahāniyati).
कथयाभिमतं किं ते किमर्थयसि चार्थिनी ।
अर्थी स्वप्नेऽपि नास्माकमप्राप्तार्थः पुरो गतः ॥ २७ ॥
kathayābhimataṃ kiṃ te kimarthayasi cārthinī ,
arthī svapne'pi nāsmākamaprāptārthaḥ puro gataḥ 27
27. kathaya abhimatam kim te kim arthayasi ca arthinī | arthī
svapne api na asmākam aprāptārthaḥ puraḥ gataḥ || 27 ||
27. te abhimatam kim kathaya ca arthinī kim arthayasi
asmākam aprāptārthaḥ arthī svapne api puraḥ na gataḥ 27
27. Tell us what you desire, and what you, being a petitioner, request. No petitioner of ours has ever departed without achieving their objective, not even in a dream.
इत्युक्ता सा तदा तेन चिन्तयामास राक्षसी ।
अहो नु विमलाचारं सत्त्वं पुरुषसिंहयोः ॥ २८ ॥
ityuktā sā tadā tena cintayāmāsa rākṣasī ,
aho nu vimalācāraṃ sattvaṃ puruṣasiṃhayoḥ 28
28. iti uktā sā tadā tena cintayāmāsa rākṣasī | aho
nu vimalācāram sattvam puruṣasiṃhayoḥ || 28 ||
28. iti uktā sā rākṣasī tena tadā cintayāmāsa
aho nu puruṣasiṃhayoḥ vimalācāram sattvam 28
28. Thus addressed by him, that demoness then reflected: 'Oh, what pure conduct and fortitude (sattva) these two lion-like men possess!'
न सामान्याविमौ मन्ये विचित्रेयं चमत्कृतिः ।
वचोवक्रेक्षणेनैव वदत्यन्तर्विनिश्चयम् ॥ २९ ॥
na sāmānyāvimau manye vicitreyaṃ camatkṛtiḥ ,
vacovakrekṣaṇenaiva vadatyantarviniścayam 29
29. na sāmānyau imau manye vicitrā iyam camatkṛtiḥ |
vacaḥ-vakrekṣaṇena eva vadati antar viniścayam || 29 ||
29. imau na sāmānyau manye,
iyam vicitrā camatkṛtiḥ vacaḥ-vakrekṣaṇena eva antar viniścayam vadati 29
29. I do not consider these two to be ordinary; this is an extraordinary marvel. Their inner resolve is revealed solely through their words and subtle glances.
वचोवक्रेक्षणद्वारैर्धीमतामाशया मिथः ।
एकीभवन्ति सरितां पयांसि वलनैरिव ॥ ३० ॥
vacovakrekṣaṇadvārairdhīmatāmāśayā mithaḥ ,
ekībhavanti saritāṃ payāṃsi valanairiva 30
30. vacaḥ-vakrekṣaṇa-dvāraiḥ dhīmatām āśayā mithaḥ |
ekībhavanti saritām payāṃsi valanaiḥ iva || 30 ||
30. dhīmatām āśayā mithaḥ vacaḥ-vakrekṣaṇa-dvāraiḥ
ekībhavanti saritām payāṃsi valanaiḥ iva 30
30. The intentions of the discerning (dhīmat), through the channels of words and subtle glances, merge with one another, just as the waters of rivers unite through their winding courses.
आभ्यां प्रायः परिज्ञातो मम भावोऽनयोर्मया ।
न विनाश्यौ मया चेमौ स्वयमेवाविनाशिनौ ॥ ३१ ॥
ābhyāṃ prāyaḥ parijñāto mama bhāvo'nayormayā ,
na vināśyau mayā cemau svayamevāvināśinau 31
31. ābhyām prāyaḥ parijñātaḥ mama bhāvaḥ anayoḥ mayā
na vināśyau mayā ca imau svayam eva avināśinau
31. ābhyām ca mayā mama anayoḥ bhāvaḥ prāyaḥ parijñātaḥ imau mayā na vināśyau,
svayam eva avināśinau.
31. My deep sentiment (bhāva) for these two is probably known by them, and also recognized by me. Moreover, these two are not to be destroyed by me, as they are inherently indestructible.
मन्ये भवेतामात्मज्ञौ नात्मज्ञानादृते मतिः ।
प्रमृष्टसदसद्भावाद्भवत्यस्तभया मृतौ ॥ ३२ ॥
manye bhavetāmātmajñau nātmajñānādṛte matiḥ ,
pramṛṣṭasadasadbhāvādbhavatyastabhayā mṛtau 32
32. manye bhavetām ātmajñau na ātmajñānāt ṛte matiḥ
pramṛṣṭa-sat-asat-bhāvāt bhavati astabhayā mṛtau
32. manye (yat) etau ātmajñau bhavetām ātmajñānāt ṛte matiḥ mṛtau astabhayā na bhavati (sā hi) pramṛṣṭa-sat-asat-bhāvāt bhavati.
32. I believe these two are knowers of the self (ātman). For without knowledge of the self (ātman), the intellect (mati) does not become fearless at death; (such a state) arises from having cleared away the distinctions of being (sat) and non-being (asat).
तदेतौ परिपृच्छामि किंचित्संदेहमुत्थितम् ।
प्राज्ञं प्राप्य न पृच्छन्ति ये केचित्ते नराधमाः ॥ ३३ ॥
tadetau paripṛcchāmi kiṃcitsaṃdehamutthitam ,
prājñaṃ prāpya na pṛcchanti ye kecitte narādhamāḥ 33
33. tat etau paripṛcchāmi kiñcit saṃdeham utthitam
prājñam prāpya na pṛcchanti ye ke cit te narādhamāḥ
33. tat (aham) etau utthitam kiñcit saṃdeham paripṛcchāmi ye ke cit prājñam prāpya na pṛcchanti,
te narādhamāḥ (bhavanti).
33. Therefore, I shall question these two about a certain doubt that has arisen in my mind. Those who, having approached a wise person, do not ask (questions), are indeed the lowest of humankind.
इति संचिन्त्य पृच्छायै तन्वानावसरं ततः ।
अकालकल्पाभ्ररवं हासं संयम्य साब्रवीत् ॥ ३४ ॥
iti saṃcintya pṛcchāyai tanvānāvasaraṃ tataḥ ,
akālakalpābhraravaṃ hāsaṃ saṃyamya sābravīt 34
34. iti saṃcintya pṛcchāyai tanvānā avasaram tataḥ
akāla-kalpābhraravam hāsam saṃyamya sā abravīt
34. iti saṃcintya pṛcchāyai avasaram tanvānā tataḥ akāla-kalpābhraravam hāsam saṃyamya sā abravīt.
34. Having thus reflected and created an opportune moment for questioning, she then suppressed her laugh, which resonated like the thunder of unseasonal clouds, and spoke.
कौ भवन्तौ नरौ धीरौ कथ्यतामिति मेऽनघौ ।
जायते दर्शनादेव मैत्री विशदचेतसाम् ॥ ३५ ॥
kau bhavantau narau dhīrau kathyatāmiti me'naghau ,
jāyate darśanādeva maitrī viśadacetasām 35
35. kau bhavantau narau dhīrau kathyatām iti me
anaghau jāyate darśanāt eva maitrī viśadacetasām
35. anaghau bhavantau kau dhīrau narau iti me
kathyatām viśadacetasām darśanāt eva maitrī jāyate
35. Who are you two brave (dhīrau) men? Please tell me, blameless (anaghau) ones. Friendship naturally arises merely from seeing each other among those with pure (viśada) hearts.
मन्त्र्युवाच ।
अयं राजा किरातानामस्याहं मन्त्रितां गतः ।
उद्यतौ रात्रिचर्येण त्वादृग्जनविनिग्रहे ॥ ३६ ॥
mantryuvāca ,
ayaṃ rājā kirātānāmasyāhaṃ mantritāṃ gataḥ ,
udyatau rātricaryeṇa tvādṛgjanavinigrahe 36
36. mantrī uvāca ayam rājā kirātānām asya aham mantritām
gataḥ udyatau rātricaryeṇa tvādṛk janavinigrahe
36. mantrī uvāca ayam kirātānām rājā asya aham mantritām
gataḥ rātricaryeṇa tvādṛk janavinigrahe udyatau
36. The minister (mantrī) said: 'This is the king of the Kirātas, and I am his minister. We are prepared, engaged in our nightly rounds, to subdue people like you.'
राज्ञो रात्रिंदिवं धर्मो दुष्टभूतविनिग्रहः ।
स्वधर्मत्यागिनो ये तु ते विनाशानलेन्धनम् ॥ ३७ ॥
rājño rātriṃdivaṃ dharmo duṣṭabhūtavinigrahaḥ ,
svadharmatyāgino ye tu te vināśānalendhanam 37
37. rājñaḥ rātrindivam dharmaḥ duṣṭabhūtavinigrahaḥ
svadharma tyāginaḥ ye tu te vināśānala indhanam
37. rājñaḥ rātrindivam duṣṭabhūtavinigrahaḥ dharmaḥ
ye tu svadharma tyāginaḥ te vināśānala indhanam
37. The king's natural law (dharma) is to suppress wicked beings both day and night. But those who abandon their own intrinsic nature (svadharma) become fuel for the fire of destruction.
राक्षस्युवाच ।
राजंस्त्वमसि दुर्मन्त्री दुर्मन्त्री न नृपो भवेत् ।
सद्रूपस्य भवेन्मन्त्री राजा सन्मन्त्रिणो भवेत् ॥ ३८ ॥
rākṣasyuvāca ,
rājaṃstvamasi durmantrī durmantrī na nṛpo bhavet ,
sadrūpasya bhavenmantrī rājā sanmantriṇo bhavet 38
38. rākṣasī uvāca rājan tvam asi durmantrī durmantrī na nṛpaḥ
bhavet sadrūpasya bhavet mantrī rājā sanmantriṇaḥ bhavet
38. rākṣasī uvāca rājan tvam durmantrī asi durmantrī nṛpaḥ na
bhavet mantrī sadrūpasya bhavet rājā sanmantriṇaḥ bhavet
38. The ogress (rākṣasī) said: 'O King, you act like a bad minister. A bad minister should not be a king. A minister should serve a good (sadrūpa) king, and a king should have good ministers (sanmantriṇaḥ).'
राजा चादौ विवेकेन योजनीयः सुमन्त्रिणा ।
तेनार्यतामुपायाति यथा राजा तथा प्रजाः ॥ ३९ ॥
rājā cādau vivekena yojanīyaḥ sumantriṇā ,
tenāryatāmupāyāti yathā rājā tathā prajāḥ 39
39. rājā ca ādau vivekena yojanīyaḥ sumantriṇā
tena āryatām upāyāti yathā rājā tathā prajāḥ
39. sumantriṇā ādau vivekena rājā ca yojanīyaḥ.
tena rājā āryatām upāyāti.
yathā rājā tathā prajāḥ.
39. A good minister should first guide the king with proper discernment. Through such guidance, the king attains nobility. Indeed, as the king is, so are his subjects.
समस्तगुणजालानामध्यात्मज्ञानमुत्तमम् ।
तद्विद्राजा भवेद्राजा तद्विन्मन्त्री च मन्त्रवित् ॥ ४० ॥
samastaguṇajālānāmadhyātmajñānamuttamam ,
tadvidrājā bhavedrājā tadvinmantrī ca mantravit 40
40. samasta-guṇa-jālānām adhyātma-jñānam uttamam tat-vit
rājā bhavet rājā tat-vit mantrī ca mantra-vit
40. samasta-guṇa-jālānām adhyātma-jñānam uttamam.
tat-vit rājā rājā bhavet.
tat-vit mantrī ca mantravit (bhavet).
40. Among all excellent qualities, knowledge of the supreme Self (ātman) is the foremost. A king who possesses this knowledge becomes a true ruler, and a minister who has it becomes a truly wise counselor.
प्रभुत्वं समदृष्टित्वं तच्च स्याद्राजविद्यया ।
तामेव यो न जानाति नासौ मन्त्री न सोऽधिपः ॥ ४१ ॥
prabhutvaṃ samadṛṣṭitvaṃ tacca syādrājavidyayā ,
tāmeva yo na jānāti nāsau mantrī na so'dhipaḥ 41
41. prabhutvam sama-dṛṣṭitvam tat ca syāt rāja-vidyayā
tām eva yaḥ na jānāti na asau mantrī na saḥ adhipaḥ
41. prabhutvam samadṛṣṭitvam ca tat rāja-vidyayā syāt.
yaḥ tām eva na jānāti,
asau na mantrī,
saḥ na adhipaḥ.
41. True sovereignty and impartial vision (samadṛṣṭitva) are attained through the knowledge of governance (rāja-vidyā). Indeed, anyone who does not possess this knowledge is neither fit to be a minister nor a ruler.
भवन्तौ तद्विदौ साधू यदि तच्छ्रेय आप्नुथः ।
नो चेदनर्थदौ स्वस्याः प्रकृतेरद्म्यहं युवाम् ॥ ४२ ॥
bhavantau tadvidau sādhū yadi tacchreya āpnuthaḥ ,
no cedanarthadau svasyāḥ prakṛteradmyahaṃ yuvām 42
42. bhavantau tat-vidau sādhū yadi tat śreyaḥ āpnuthas na
u cet anartha-dau svasyāḥ prakṛteḥ admi aham yuvām
42. yadi bhavantau tat-vidau sādhū (sthitaḥ) ,
(tarhi) tat śreyaḥ āpnuthas.
no cet (bhavantau) svasyāḥ prakṛteḥ anarthadau (bhavataḥ),
(tarhi) aham yuvām admi.
42. If you two (addressing honorable individuals) are well-versed in that knowledge and righteous, then you will achieve prosperity. Otherwise, if you bring misfortune upon your own constituents (prakṛti), I will surely consume you both.
एकोपायेन मत्पार्श्वाद्वालकावुत्तरिष्यथः ।
मत्प्रश्नपञ्जरं सारं चेद्विचारयथो धिया ॥ ४३ ॥
ekopāyena matpārśvādvālakāvuttariṣyathaḥ ,
matpraśnapañjaraṃ sāraṃ cedvicārayatho dhiyā 43
43. ekopāyena matpārśvāt vālakau uttariṣyathaḥ
matpraśnapañjaram sāram cet vicārayathaḥ dhiyā
43. vālakau cet dhiyā sāram matpraśnapañjaram
vicārayathaḥ ekopāyena matpārśvāt uttariṣyathaḥ
43. O boys, you two will escape from my presence by a single means: if you both ponder my essential cage of questions (riddle) with your intellect.
प्रश्नानिमान्कथय पार्थिव वा च मन्त्रिंस्तत्रार्थिनी भृशमहं परिपूरयार्थम् ।
अङ्गीकृतार्थमददत्क इवास्ति लोके दोषेण संक्षयकरेण न युज्यते यः ॥ ४४ ॥
praśnānimānkathaya pārthiva vā ca mantriṃstatrārthinī bhṛśamahaṃ paripūrayārtham ,
aṅgīkṛtārthamadadatka ivāsti loke doṣeṇa saṃkṣayakareṇa na yujyate yaḥ 44
44. praśnān imān kathaya pārthiva vā ca mantrin
tatra arthinī bhṛśam aham paripūraya
artham aṅgīkṛta artham adadat kaḥ iva asti
loke doṣeṇa saṃkṣayakareṇa na yujyate yaḥ
44. pārthiva vā ca mantrin imān praśnān kathaya
aham tatra bhṛśam arthinī artham paripūraya
yaḥ aṅgīkṛtam artham adadat doṣeṇa
saṃkṣayakareṇa na yujyate iva kaḥ loke asti
44. O King, or O Minister, answer these questions! I am intensely desirous of this, so please fulfill my request. For who in this world, having accepted a commitment, fails to deliver and is not afflicted by a destructive fault?