Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-5, chapter-76

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
ब्रह्मणः समुपायान्ति जगन्तीमानि राघव ।
स्थैर्यं यान्त्यविवेकेन शाम्यन्त्येव विवेकतः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
brahmaṇaḥ samupāyānti jagantīmāni rāghava ,
sthairyaṃ yāntyavivekena śāmyantyeva vivekataḥ 1
1. śrī-vasiṣṭhaḥ uvāca brahmaṇaḥ samupāyānti jaganti imāni
rāghava sthairyam yānti avivekena śāmyanti eva vivekataḥ
1. śrī-vasiṣṭhaḥ uvāca rāghava imāni jaganti brahmaṇaḥ
samupāyānti avivekena sthairyam yānti eva vivekataḥ śāmyanti
1. Śrī Vasiṣṭha said: 'O Rāghava, these worlds arise from (brahman). They attain a sense of permanence through non-discernment, and indeed dissolve through discernment.'
जगज्जालजलावर्तवृत्तयो ब्रह्मवारिधौ ।
संख्यातुं केन शक्यन्ते भासां च त्रसरेणवः ॥ २ ॥
jagajjālajalāvartavṛttayo brahmavāridhau ,
saṃkhyātuṃ kena śakyante bhāsāṃ ca trasareṇavaḥ 2
2. jagat-jāla-jala-āvarta-vṛttayaḥ brahma-vāridhau
saṅkhyātum kena śakyante bhāsām ca trasareṇavaḥ
2. brahma-vāridhau jagat-jāla-jala-āvarta-vṛttayaḥ
ca bhāsām trasareṇavaḥ kena saṅkhyātum śakyante
2. In the ocean of (brahman), the formations of the worlds are like a network of water-whirls. Just like motes of light (trasareṇavaḥ) in sunbeams, by whom can they be counted?
असम्यक्प्रेक्षणं विद्धि कारणं जगतः स्थितौ ।
संसारशान्तये कान्त कारणं सम्यगीक्षणम् ॥ ३ ॥
asamyakprekṣaṇaṃ viddhi kāraṇaṃ jagataḥ sthitau ,
saṃsāraśāntaye kānta kāraṇaṃ samyagīkṣaṇam 3
3. a-samyak-prekṣaṇam viddhi kāraṇam jagataḥ sthitau
saṃsāra-śāntaye kānta kāraṇam samyak-īkṣaṇam
3. a-samyak-prekṣaṇam jagataḥ sthitau kāraṇam viddhi
kānta saṃsāra-śāntaye samyak-īkṣaṇam kāraṇam
3. Know that incorrect perception is the cause for the world's existence. O beloved, for the cessation of transmigration (saṃsāra), correct perception is the cause.
अयं हि परदुष्पारो घोरः संसारसागरः ।
विना युक्तिप्रयत्नाभ्यामस्माद्राम न तीर्यते ॥ ४ ॥
ayaṃ hi paraduṣpāro ghoraḥ saṃsārasāgaraḥ ,
vinā yuktiprayatnābhyāmasmādrāma na tīryate 4
4. ayam hi paraduṣpāraḥ ghoraḥ saṃsārasāgaraḥ
vinā yuktiprayatnābhyām asmāt rāma na tīryate
4. ayam hi ghoraḥ paraduṣpāraḥ saṃsārasāgaraḥ,
rāma,
yuktiprayatnābhyām vinā asmāt na tīryate
4. Indeed, this terrible ocean of transmigration (saṃsāra) is very difficult to cross. O Rāma, one cannot cross out of it without proper reasoning and persistent effort.
यस्यायं सागरः पूर्णो मोहाम्बुभरपूरितः ।
अगाधमरणावर्तकल्लोलाकुलकोटरः ॥ ५ ॥
yasyāyaṃ sāgaraḥ pūrṇo mohāmbubharapūritaḥ ,
agādhamaraṇāvartakallolākulakoṭaraḥ 5
5. yasya ayam sāgaraḥ pūrṇaḥ mohāmbhubharapūritaḥ
agādhamaraṇāvartakallolākulakoṭaraḥ
5. yasya ayam sāgaraḥ mohāmbhubharapūritaḥ
pūrṇaḥ agādhamaraṇāvartakallolākulakoṭaraḥ
5. This ocean, which is completely filled with the dense waters of delusion (moha), has depths agitated by the unfathomable whirlpools and waves of death.
प्रभ्रमत्पुण्यडिण्डीरो ज्वलन्नरकवाडवः ।
तृष्णाविलोललहरिर्मनोजलमतङ्गजः ॥ ६ ॥
prabhramatpuṇyaḍiṇḍīro jvalannarakavāḍavaḥ ,
tṛṣṇāvilolalaharirmanojalamataṅgajaḥ 6
6. prabhramatpuṇyaḍiṇḍīraḥ jvalannarakavāḍavaḥ
tṛṣṇāvilolalahariḥ manojalamataṅgajaḥ
6. prabhramatpuṇyaḍiṇḍīraḥ jvalannarakavāḍavaḥ
tṛṣṇāvilolalahariḥ manojalamataṅgajaḥ
6. It has bubbles of wandering merit; its submarine fire is blazing hell (naraka); its agitated waves are craving (tṛṣṇā); and its water-elephants are the mind.
आलीनजीवितसरिद्भोगरत्नसमुद्गकः ।
क्षुब्धरोगोरगाकीर्ण इन्द्रियग्राहघर्घरः ॥ ७ ॥
ālīnajīvitasaridbhogaratnasamudgakaḥ ,
kṣubdharogoragākīrṇa indriyagrāhaghargharaḥ 7
7. ālīnajīvitasaridbhogaratnasamudgakaḥ
kṣubdharogoragākīrṇaḥ indriyagrāhagargharaḥ
7. ālīnajīvitasaridbhogaratnasamudgakaḥ
kṣubdharogoragākīrṇaḥ indriyagrāhagargharaḥ
7. It contains the clinging rivers of life and treasure chests of worldly enjoyments (bhoga). It is infested with agitated serpent-like diseases and filled with the gurgling sounds of the senses (indriya) as marine monsters.
पश्यास्मिन्प्रसृता राम वीचयश्चारुचञ्चलाः ।
इमा मुग्धाङ्गनानाम्न्यः शिखराकर्षणक्षमाः ॥ ८ ॥
paśyāsminprasṛtā rāma vīcayaścārucañcalāḥ ,
imā mugdhāṅganānāmnyaḥ śikharākarṣaṇakṣamāḥ 8
8. paśya asmin prasṛtāḥ rāma vīcayaḥ cārucañcalāḥ
imāḥ mugdhāṅganānāmnyaḥ śikharākarṣaṇakṣamāḥ
8. rāma paśya asmin prasṛtāḥ cārucañcalāḥ imāḥ
vīcayaḥ mugdhāṅganānāmnyaḥ śikharākarṣaṇakṣamāḥ
8. Look, O Rama, these charmingly restless waves are spread out here. They are named 'charming women', capable of captivating with their attractive top-knots.
छदश्रीपद्मरागाढ्या नेत्रनीलोत्पलाकुलाः ।
दन्तपुष्पफलाकीर्णाः स्मितफेनोपशोभिताः ॥ ९ ॥
chadaśrīpadmarāgāḍhyā netranīlotpalākulāḥ ,
dantapuṣpaphalākīrṇāḥ smitaphenopaśobhitāḥ 9
9. chadaśrīpadmarāgāḍhyāḥ netranīlotpalākulāḥ
dantapuṣpaphalākīrṇāḥ smitaphenopaśobhitāḥ
9. chadaśrīpadmarāgāḍhyāḥ netranīlotpalākulāḥ
dantapuṣpaphalākīrṇāḥ smitaphenopaśobhitāḥ
9. They are rich with the beauty of ruby-like petals, their eyes are like restless blue lotuses, their teeth are strewn with flowers and fruits, and they are adorned with foam-like smiles.
केशेन्द्रनीलवलया भ्रूविलासतरङ्गिताः ।
नितम्बपुलिनस्फीताः कण्ठकम्बुविभूषिताः ॥ १० ॥
keśendranīlavalayā bhrūvilāsataraṅgitāḥ ,
nitambapulinasphītāḥ kaṇṭhakambuvibhūṣitāḥ 10
10. keśendranīlavalayāḥ bhrūvilāsataraṅgitāḥ
nitambapulinasphītāḥ kaṇṭhakambuvibhūṣitāḥ
10. keśendranīlavalayāḥ bhrūvilāsataraṅgitāḥ
nitambapulinasphītāḥ kaṇṭhakambuvibhūṣitāḥ
10. Their hair resembles sapphire bracelets, they are made wavy by the playful movements of their eyebrows, their hips are ample like sandbanks, and their necks are adorned like conch shells.
ललाटमणिपट्टाढ्या विलासग्राहसंकुलाः ।
कटाक्षलोलगहना वर्णकाञ्चनवालुकाः ॥ ११ ॥
lalāṭamaṇipaṭṭāḍhyā vilāsagrāhasaṃkulāḥ ,
kaṭākṣalolagahanā varṇakāñcanavālukāḥ 11
11. lalāṭamaṇipaṭṭāḍhyāḥ vilāsagrāhasaṅkulāḥ
kaṭākṣalolagahanāḥ varṇakāñcanavālukāḥ
11. lalāṭamaṇipaṭṭāḍhyāḥ vilāsagrāhasaṅkulāḥ
kaṭākṣalolagahanāḥ varṇakāñcanavālukāḥ
11. Their foreheads are adorned with jeweled headbands, they are crowded with the crocodiles of playful charm, their side-glances are deep and restless, and their complexions are like golden sand.
एवं विलोललहरीभीमात्संसारसागरात् ।
उत्तीर्यते चेन्मग्नेन तत्परं पौरुषं भवेत् ॥ १२ ॥
evaṃ vilolalaharībhīmātsaṃsārasāgarāt ,
uttīryate cenmagnena tatparaṃ pauruṣaṃ bhavet 12
12. evam vilolalaharībhīmāt saṃsārasāgarāt
uttīryate cet magnena tat paraṃ pauruṣaṃ bhavet
12. cet magnena evam vilolalaharībhīmāt saṃsārasāgarāt uttīryate,
tat paraṃ pauruṣaṃ bhavet
12. If someone who is submerged manages to cross this terrifying ocean of transmigratory existence (saṃsāra), with its restless waves, that indeed would be the ultimate human endeavor.
सत्यां प्रज्ञामहानावि विवेके सति नाविके ।
संसारसागरादस्माद्यो न तीर्णो धिगस्तु तम् ॥ १३ ॥
satyāṃ prajñāmahānāvi viveke sati nāvike ,
saṃsārasāgarādasmādyo na tīrṇo dhigastu tam 13
13. satyāṃ prajñāmahānāvi viveke sati nāvike
saṃsārasāgarāt asmāt yaḥ na tīrṇaḥ dhik astu tam
13. prajñāmahānāvi satyāṃ,
nāvike viveke sati,
yaḥ asmāt saṃsārasāgarāt na tīrṇaḥ,
tam dhik astu
13. With great knowledge (prajñā) serving as the mighty ship and discrimination as the helmsman, shame upon anyone who fails to cross this ocean of transmigratory existence (saṃsāra).
अपारावारमाक्रम्य प्रमेयीकृत्य सर्वतः ।
संसाराब्धिं गाहते यः स एव पुरुषः स्मृतः ॥ १४ ॥
apārāvāramākramya prameyīkṛtya sarvataḥ ,
saṃsārābdhiṃ gāhate yaḥ sa eva puruṣaḥ smṛtaḥ 14
14. apārāvāram ākramya prameyīkṛtya sarvataḥ
saṃsārābdhim gāhate yaḥ saḥ eva puruṣaḥ smṛtaḥ
14. yaḥ apārāvāram ākramya,
sarvataḥ saṃsārābdhim prameyīkṛtya,
gāhate,
saḥ eva puruṣaḥ smṛtaḥ
14. The one who completely comprehends and takes hold of the boundless ocean of transmigratory existence (saṃsāra), making it fully knowable from all aspects, and then truly plunges into it – he alone is considered a true human (puruṣa).
विचार्यार्यैः सहालोक्य धिया संसारसागरम् ।
एतस्मिंस्तदनु क्रीडा शोभते राम नान्यथा ॥ १५ ॥
vicāryāryaiḥ sahālokya dhiyā saṃsārasāgaram ,
etasmiṃstadanu krīḍā śobhate rāma nānyathā 15
15. vicārya āryaiḥ saha ālokya dhiyā saṃsārasāgaram
etasmin tat anu krīḍā śobhate rāma na anyathā
15. rāma,
āryaiḥ saha dhiyā saṃsārasāgaram vicārya ālokya,
tat etasmin anu krīḍā śobhate,
na anyathā
15. O Rama, after one has thoroughly considered and perceived the ocean of transmigratory existence (saṃsāra) with one's intellect, and in the company of the wise, only then does engaging in "play" or enjoyment become appropriate; otherwise, it is not.
इह भव्यो भवान्साधो विचारपरया धिया ।
त्वयाधुनैव तेनायं संसारः प्रविचार्यते ॥ १६ ॥
iha bhavyo bhavānsādho vicāraparayā dhiyā ,
tvayādhunaiva tenāyaṃ saṃsāraḥ pravicāryate 16
16. iha bhavyaḥ bhavān sādho vicāraparayā dhiyā
tvayā adhunā eva tena ayam saṃsāraḥ pravicāryate
16. sādho iha bhavān vicāraparayā dhiyā bhavyaḥ tena
tvayā adhunā eva ayam saṃsāraḥ pravicāryate
16. O virtuous one, you are truly fit here, possessing an intellect (dhī) devoted to deep inquiry. Therefore, this cycle of worldly existence (saṃsāra) is being thoroughly investigated by you right now.
भवानिव विचार्यादौ संसारमतिकान्तया ।
मत्या यो गाहते लोको नेहासौ परिमज्जति ॥ १७ ॥
bhavāniva vicāryādau saṃsāramatikāntayā ,
matyā yo gāhate loko nehāsau parimajjati 17
17. bhavān iva vicārya ādau saṃsāram atikāntayā
matyā yaḥ gāhate lokaḥ na iha asau parimajjati
17. yaḥ lokaḥ bhavān iva ādau saṃsāram atikāntayā
matyā vicārya gāhate asau iha na parimajjati
17. A person who, like you, first thoroughly investigates this worldly existence (saṃsāra) with a profound intellect, and then engages with it, that person does not drown here.
पूर्वं धिया विचार्यैते भोगा भोगिभयप्रदाः ।
भोक्तव्याश्चरमं राम गरुडेनेव पन्नगाः ॥ १८ ॥
pūrvaṃ dhiyā vicāryaite bhogā bhogibhayapradāḥ ,
bhoktavyāścaramaṃ rāma garuḍeneva pannagāḥ 18
18. pūrvam dhiyā vicārya ete bhogāḥ bhogibhayapradāḥ
bhoktavyāḥ charamam rāma garuḍena iva pannagāḥ
18. rāma pūrvam dhiyā vicārya ete bhogibhayapradāḥ
bhogāḥ garuḍena pannagāḥ iva charamam bhoktavyāḥ
18. O Rāma, these enjoyments, which bring fear to those who experience them, should first be thoroughly considered by the intellect. Then, ultimately, they should be experienced, just as snakes are consumed by Garuḍa.
विचार्य तत्त्वमालोक्य सेव्यन्ते या विभूतयः ।
ता उदर्कोदया जन्तोः शेषा दुःखाय केवलम् ॥ १९ ॥
vicārya tattvamālokya sevyante yā vibhūtayaḥ ,
tā udarkodayā jantoḥ śeṣā duḥkhāya kevalam 19
19. vicārya tattvam ālokya sevyante yāḥ vibhūtayaḥ
tāḥ udarkodayāḥ jantoḥ śeṣāḥ duḥkhāya kevalam
19. yāḥ vibhūtayaḥ tattvam vicārya ālokya sevyante
tāḥ jantoḥ udarkodayāḥ śeṣāḥ kevalam duḥkhāya
19. Those glories (vibhūtayaḥ) that are enjoyed after one has investigated and comprehended the ultimate truth (tattvam) lead to beneficial outcomes for a living being. All other glories merely result in misery.
बलं बुद्धिश्च तेजश्च दृष्टतत्त्वस्य वर्धते ।
सवसन्तस्य वृक्षस्य सौन्दर्याद्या गुणा इव ॥ २० ॥
balaṃ buddhiśca tejaśca dṛṣṭatattvasya vardhate ,
savasantasya vṛkṣasya saundaryādyā guṇā iva 20
20. balam buddhiḥ ca tejaḥ ca dṛṣṭatattvasya vardhate
savasantasya vṛkṣasya saundaryādyāḥ guṇāḥ iva
20. dṛṣṭatattvasya balam,
buddhiḥ ca,
tejaḥ ca vardhate,
savasantasya vṛkṣasya saundaryādyāḥ guṇāḥ iva.
20. Strength, intellect, and spiritual radiance increase for one who has realized the fundamental truth (tattva), just as beauty and other qualities flourish in a tree during spring.
घनरसायनपूर्णसुशीतया विमलया समया सततं श्रिया ।
शिशिररश्मिरिवातिविराजसे विदितवेद्य सुखं रघुनन्दन ॥ २१ ॥
ghanarasāyanapūrṇasuśītayā vimalayā samayā satataṃ śriyā ,
śiśiraraśmirivātivirājase viditavedya sukhaṃ raghunandana 21
21. ghanarasāyanapūrṇasuśītayā vimalayā samayā satatam śriyā
śiśiraraśmiḥ iva ativirājase viditavedya sukham raghunandana
21. raghunandana,
viditavedya,
tvam ghanarasāyanapūrṇasuśītayā vimalayā samayā śriyā satatam śiśiraraśmiḥ iva sukham ativirājase.
21. O delight of the Raghu dynasty (Raghunandana), O knower of all that is to be known (viditavedya), you shine forth exceedingly brilliantly and happily, just like the cool-rayed moon, constantly with a pure, tranquil splendor (śrī) that is completely filled with the profoundly refreshing coolness of an elixir (rasāyana).