Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-8

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति चित्तविलासेन चिरमुत्प्रेक्षितैः प्रियैः ।
प्रणयैर्भार्गवस्यासीत्तुष्टये सुसमागमः ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti cittavilāsena ciramutprekṣitaiḥ priyaiḥ ,
praṇayairbhārgavasyāsīttuṣṭaye susamāgamaḥ 1
1. śrīvasiṣṭha uvāca iti cittavilāsena ciram utprekṣitaiḥ
priyaiḥ praṇayaiḥ bhārgavasya āsīt tuṣṭaye susamāgamaḥ
1. śrīvasiṣṭha uvāca iti cittavilāsena ciram utprekṣitaiḥ
priyaiḥ praṇayaiḥ bhārgavasya tuṣṭaye susamāgamaḥ āsīt
1. Śrī Vasiṣṭha said: Thus, through the mind's playful imaginings and by the long-awaited beloved (priya) affections (praṇaya), a delightful union occurred for Bhārgava's satisfaction.
मन्दारमालाकलया विबुधासवमत्तया ।
तदा तेन तया सार्धं द्वितीयेनामलेन्दुना ॥ २ ॥
mandāramālākalayā vibudhāsavamattayā ,
tadā tena tayā sārdhaṃ dvitīyenāmalendunā 2
2. mandāramālākalayā vibudhāsavamattayā tadā
tena tayā sārdham dvitīyena amalendunā
2. tadā tena dvitīyena amalendunā tayā
mandāramālākalayā vibudhāsavamattayā sārdham
2. Then, he, accompanied by her - who was adorned with a garland of mandara flowers and intoxicated by the liquor of the gods - and by the second, spotless moon.
विहृतं मत्तहंसासु हेमपङ्कजिनीषु च ।
तटीष्वमरवाहिन्याः सह चारणकिंनरैः ॥ ३ ॥
vihṛtaṃ mattahaṃsāsu hemapaṅkajinīṣu ca ,
taṭīṣvamaravāhinyāḥ saha cāraṇakiṃnaraiḥ 3
3. vihṛtam mattahaṃsāsu hemapaṅkajinīṣu ca
taṭīṣu amaravāhinyāḥ saha cāraṇakiṃnaraiḥ
3. mattahaṃsāsu hemapaṅkajinīṣu ca amaravāhinyāḥ
taṭīṣu saha cāraṇakiṃnaraiḥ vihṛtam
3. Sport was made among the intoxicated swans, in golden lotus ponds, and on the banks of the celestial river, together with the Charanas and Kinnaras.
पीतमिन्दुदलस्यन्दैर्देवैः सह रसायनम् ।
पारिजातलताजालनिलयेषु विलासिना ॥ ४ ॥
pītamindudalasyandairdevaiḥ saha rasāyanam ,
pārijātalatājālanilayeṣu vilāsinā 4
4. pītam indudalasyandaiḥ devaiḥ saha
rasāyanam pārijātalatājālanilayeṣu vilāsinā
4. vilāsinā devaiḥ saha indudalasyandaiḥ
rasāyanam pārijātalatājālanilayeṣu pītam
4. The elixir (rasāyana) was drunk with the gods, by means of the flows from the moon's digits, in the abodes formed by networks of Pārijāta creepers, by the pleasure-seeker.
चारुचैत्ररथोद्यानलतालोलासुदोलया ।
चिरं विलसितं व्यग्रैः सह विद्याधरीगणैः ॥ ५ ॥
cārucaitrarathodyānalatālolāsudolayā ,
ciraṃ vilasitaṃ vyagraiḥ saha vidyādharīgaṇaiḥ 5
5. cārucaitrarathodyānalatālolāsudolayā ciram
vilasitam vyagraiḥ saha vidyādharīgaṇaiḥ
5. cārucaitrarathodyānalatālolāsudolayā ciram
vyagraiḥ saha vidyādharīgaṇaiḥ vilasitam
5. For a long time, revelry was made with busy groups of Vidyādhara maidens, using charming and beautiful swings that swayed among the creepers of the Caitraratha garden.
नन्दनोपवनाभोगो मन्दरेणेव वारिधिः ।
भृशमालोड्यतां नीतः प्रथमैः सह शाम्भवैः ॥ ६ ॥
nandanopavanābhogo mandareṇeva vāridhiḥ ,
bhṛśamāloḍyatāṃ nītaḥ prathamaiḥ saha śāmbhavaiḥ 6
6. nandanopavanābhogaḥ mandareṇa iva vāridhiḥ bhṛśam
āloḍyatām nītaḥ prathamaiḥ saha śāmbhavaiḥ
6. nandanopavanābhogaḥ vāridhiḥ mandareṇa iva bhṛśam
prathamaiḥ śāmbhavaiḥ saha āloḍyatām nītaḥ
6. The expanse of the Nandan garden was intensely churned, like the ocean (vāridhi) by Mount Mandara, along with the foremost followers of Śiva (śāmbhava).
बालहेमलताजालजटालासु नदीषु च ।
भ्रान्तमुन्मत्तनागेन मैरवीष्वज्जिनीष्विव ॥ ७ ॥
bālahemalatājālajaṭālāsu nadīṣu ca ,
bhrāntamunmattanāgena mairavīṣvajjinīṣviva 7
7. bāla-hema-latā-jāla-jaṭālāsu nadīṣu ca
bhrāntam unmatta-nāgena mairavīṣu ajjinīṣu iva
7. unmatta-nāgena bāla-hema-latā-jāla-jaṭālāsu
nadīṣu ca mairavīṣu ajjinīṣu iva bhrāntam
7. And among the rivers, thickly tangled with masses of young golden creepers, an intoxicated elephant roamed as if in ponds filled with Mairava water-lilies and ajjinī (lotus) ponds.
कैलासवनकुञ्जेषु तया सह विलासिना ।
हरेन्दुधवला रात्र्यः क्षिपिता गणगीतिभिः ॥ ८ ॥
kailāsavanakuñjeṣu tayā saha vilāsinā ,
harendudhavalā rātryaḥ kṣipitā gaṇagītibhiḥ 8
8. kailāsa-vana-kuñjeṣu tayā saha vilāsinā
hara-indu-dhavalāḥ rātryaḥ kṣipitāḥ gaṇa-gītibhiḥ
8. vilāsinā tayā saha kailāsa-vana-kuñjeṣu
hara-indu-dhavalāḥ rātryaḥ gaṇa-gītibhiḥ kṣipitāḥ
8. The sportive one (Śiva) spent nights, white as Śiva's (hara) moon (indu), in the groves of the Kailāsa forest, along with her (Pārvatī), to the accompaniment of the songs of the gaṇas.
गन्धमादनशैलस्य विश्रम्योपरि सानुषु ।
सा तेन कनकाम्भोजैरापादमभिमण्डिता ॥ ९ ॥
gandhamādanaśailasya viśramyopari sānuṣu ,
sā tena kanakāmbhojairāpādamabhimaṇḍitā 9
9. gandha-mādana-śailasya viśramya upari sānuṣu
sā tena kanaka-ambhojaiḥ ā-pādam abhimaṇḍitā
9. sā gandha-mādana-śailasya sānuṣu upari viśramya
tena kanaka-ambhojaiḥ ā-pādam abhimaṇḍitā
9. Having rested upon the peaks of the Gandhamādana mountain, she (Pārvatī) was then adorned by him (Śiva) from head to foot with golden lotuses.
लोकालोकतटान्तेषु विचित्राश्चर्यहारिषु ।
क्रीडितं कृतहासेन राम तेन तया सह ॥ १० ॥
lokālokataṭānteṣu vicitrāścaryahāriṣu ,
krīḍitaṃ kṛtahāsena rāma tena tayā saha 10
10. lokālokataṭānteṣu vicitrāścaryahāriṣu
krīḍitam kṛtahāsena rāma tena tayā saha
10. rāma tena kṛtahāsena tayā saha
lokālokataṭānteṣu vicitrāścaryahāriṣu krīḍitam
10. O Rāma, he, with a smile, played with her at the shores of the Lokāloka mountain, which are captivating with various wonders.
मन्दरान्तरकच्छेषु सार्धं हरिणशावकैः ।
अवसत्स समाः षष्टिं कल्पितामरमन्दिरे ॥ ११ ॥
mandarāntarakaccheṣu sārdhaṃ hariṇaśāvakaiḥ ,
avasatsa samāḥ ṣaṣṭiṃ kalpitāmaramandire 11
11. mandarāntarakaccheṣu sārdham hariṇaśāvakaiḥ
avasat sa samāḥ ṣaṣṭim kalpitāmaramandire
11. sa mandarāntarakaccheṣu hariṇaśāvakaiḥ
sārdham kalpitāmaramandire ṣaṣṭim samāḥ avasat
11. He resided for sixty years in the interior thickets of the Mandara mountain, along with young deer, within a specially constructed divine dwelling.
क्षीरार्णवतटीष्वस्य वनितासहचारिणः ।
क्षीणं कृतयुगादर्धं श्वेतद्वीपजनैः सह ॥ १२ ॥
kṣīrārṇavataṭīṣvasya vanitāsahacāriṇaḥ ,
kṣīṇaṃ kṛtayugādardhaṃ śvetadvīpajanaiḥ saha 12
12. kṣīrārṇavataṭīṣu asya vanitāsahacāriṇaḥ
kṣīṇam kṛtayugāt ardham śvetadvīpajanaiḥ saha
12. asya vanitāsahacāriṇaḥ kṛtayugāt ardham
kṣīrārṇavataṭīṣu śvetadvīpajanaiḥ saha kṣīṇam
12. Half of the Kṛtayuga (the golden age) was spent by him, accompanied by his wife, on the shores of the milk ocean, together with the inhabitants of Śvetadvīpa.
गन्धर्वनगरोद्यानलीलाविरचनैरसौ ।
स्रष्टानन्तजगत्सृष्टेः कालस्यानुकृतिं गतः ॥ १३ ॥
gandharvanagarodyānalīlāviracanairasau ,
sraṣṭānantajagatsṛṣṭeḥ kālasyānukṛtiṃ gataḥ 13
13. gandharvanagarodyānalīlāviracanaiḥ asau sraṣṭā
anantajagatsṛṣṭeḥ kālasya anukṛtim gataḥ
13. asau anantajagatsṛṣṭeḥ sraṣṭā
gandharvanagarodyānalīlāviracanaiḥ kālasya anukṛtim gataḥ
13. He, the creator of infinite cosmic creations, through the playful arrangements of Gandharva cities and gardens, became an imitation of Time.
अथावसदसौ शुक्रः पुरन्दरपुरे पुनः ।
सुखं चतुर्युगान्यष्टौ हरिणेक्षणया सह ॥ १४ ॥
athāvasadasau śukraḥ purandarapure punaḥ ,
sukhaṃ caturyugānyaṣṭau hariṇekṣaṇayā saha 14
14. atha āvasat asau śukraḥ purandarapure punaḥ
sukham caturyugāni aṣṭau hariṇekṣaṇayā saha
14. atha asau śukraḥ punaḥ purandarapure
hariṇekṣaṇayā saha aṣṭau caturyugāni sukham āvasat
14. Then, Shukra once again resided happily in Indra's city for eight caturyugas, accompanied by his deer-eyed consort.
पुण्यक्षयानुसंधानात्ततश्चावनिमण्डले ।
तयैव सह मानिन्या पपातोपहताकृतिः ॥ १५ ॥
puṇyakṣayānusaṃdhānāttataścāvanimaṇḍale ,
tayaiva saha māninyā papātopahatākṛtiḥ 15
15. puṇyakṣayānusaṃdhānāt tataḥ ca avanimaṇḍale
tayā eva saha māninyā papāta upahatākṛtiḥ
15. tataḥ ca puṇyakṣayānusaṃdhānāt tayā eva saha
māninyā avanimaṇḍale upahatākṛtiḥ papāta
15. And then, due to the ensuing exhaustion of his merit (puṇya), he fell to the surface of the earth, his form disfigured, along with his proud consort.
परालूनसमस्ताङ्गो हृतस्यन्दननन्दनः ।
चिन्तापरवशो ध्वस्तः समितीव हतो भटः ॥ १६ ॥
parālūnasamastāṅgo hṛtasyandananandanaḥ ,
cintāparavaśo dhvastaḥ samitīva hato bhaṭaḥ 16
16. parālūnasamastāṅgaḥ hṛtasyandananandanaḥ
cintāparavaśaḥ dhvastaḥ samītyā iva hataḥ bhaṭaḥ
16. parālūnasamastāṅgaḥ hṛtasyandananandanaḥ
cintāparavaśaḥ dhvastaḥ hataḥ bhaṭaḥ samītyā iva
16. With all his limbs severed, his chariot and son lost, and overwhelmed by anxiety, he was devastated, just like a warrior struck down in battle.
पतितस्यावनौ तस्य चिन्तया सह दीर्घया ।
शरीरं शतधा जातं शिलापातीव निर्झरः ॥ १७ ॥
patitasyāvanau tasya cintayā saha dīrghayā ,
śarīraṃ śatadhā jātaṃ śilāpātīva nirjharaḥ 17
17. patitasya avanau tasya cintayā saha dīrghayā
śarīram śatadhā jātam śilāpātī iva nirjharaḥ
17. avanau patitasya tasya dīrghayā cintayā saha
śarīram śilāpātī nirjharaḥ iva śatadhā jātam
17. As he lay fallen on the ground, his body, tormented by prolonged anxiety, split into a hundred pieces, just like a waterfall cascading over rocks.
संशीर्णयोर्देहकयोश्चित्तके व्यसनाविले ।
विचेरतुस्तयोर्व्योम्नि निर्नीडौ विहगौ यथा ॥ १८ ॥
saṃśīrṇayordehakayościttake vyasanāvile ,
viceratustayorvyomni nirnīḍau vihagau yathā 18
18. saṃśīrṇayoḥ dehakayoḥ cittake vyasanāvile
viceratuḥ tayoḥ vyomni nirnīḍau vihagau yathā
18. tayoḥ dehakayoḥ saṃśīrṇayoḥ,
cittake vyasanāvile,
nirnīḍau vihagau yathā,
vyomni viceratuḥ
18. With their two bodies decayed and their minds agitated by distress, they wandered in the sky like two birds without a nest.
तत्राविविशतुश्चान्द्रं ते चित्ते रश्मिजालकम् ।
प्रालेयतामुपेत्याशु शालितामथ जग्मतुः ॥ १९ ॥
tatrāviviśatuścāndraṃ te citte raśmijālakam ,
prāleyatāmupetyāśu śālitāmatha jagmatuḥ 19
19. tatra aviviśatuḥ ca cāndraṃ te citte raśmi-jālakam
prāleyatām upetya āśu śālitām atha jagmatuḥ
19. tatra te citte cāndraṃ raśmi-jālakam aviviśatuḥ ca.
āśu prāleyatām upetya,
atha śālitām jagmatuḥ.
19. There, those two minds (citta) entered the network of lunar rays. Quickly, they attained the state of dew, and then became rice grains.
शालींस्तान्भुक्तवान्पक्वान्दशार्णेषु द्विजोत्तमः ।
स शुक्रः शुक्रतामेत्य तद्भार्यातनयोऽभवत् ॥ २० ॥
śālīṃstānbhuktavānpakvāndaśārṇeṣu dvijottamaḥ ,
sa śukraḥ śukratāmetya tadbhāryātanayo'bhavat 20
20. śālīn tān bhuktavān pakvān daśārṇeṣu dvija-uttamaḥ
sa śukraḥ śukratām etya tad-bhāryā-tanayaḥ abhavat
20. daśārṇeṣu dvija-uttamaḥ tān pakvān śālīn bhuktavān.
sa śukraḥ śukratām etya,
tad-bhāryā-tanayaḥ abhavat.
20. In the Daśārṇa region, an excellent brahmin (dvijottama) ate those ripe rice grains. The mind/soul, named Śukra, having entered the state of semen (śukra), then became the son of that brahmin's wife.
ततो मुनीनां संसर्गात्तपस्युग्रे व्यवस्थितः ।
अवसन्मेरुगहने मन्वन्तरमनिन्दितः ॥ २१ ॥
tato munīnāṃ saṃsargāttapasyugre vyavasthitaḥ ,
avasanmerugahane manvantaramaninditaḥ 21
21. tataḥ munīnām saṃsargāt tapasi ugre vyavasthitaḥ
avasan meru-gahane manvantaram aninditaḥ
21. tataḥ munīnām saṃsargāt,
ugre tapasi vyavasthitaḥ,
aninditaḥ,
meru-gahane manvantaram avasan.
21. Then, through association with sages, he became steadfast in severe asceticism (tapas). Blameless, he resided in the deep forest of Mount Meru for a full manvantara.
तत्र तस्य समुत्पन्नो मृग्याः पुत्रो नराकृतिः ।
तत्स्नेहेन परं मोहं पुनरप्याययौ क्षणात् ॥ २२ ॥
tatra tasya samutpanno mṛgyāḥ putro narākṛtiḥ ,
tatsnehena paraṃ mohaṃ punarapyāyayau kṣaṇāt 22
22. tatra tasya samutpannaḥ mṛgyāḥ putraḥ narākṛtiḥ
tatsnehena param moham punar api āyayau kṣaṇāt
22. tatra mṛgyāḥ narākṛtiḥ putraḥ tasya samutpannaḥ
tatsnehena kṣaṇāt punar api param moham āyayau
22. From the doe, a son with a human-like form was born to him there. Because of his affection for it, he instantly succumbed to supreme delusion (moha) once again.
पुत्रस्यास्य धनं मेऽस्तु गुणाश्चायुश्च शाश्वतम् ।
इत्यनारतचिन्ताभिर्जहौ सत्यामवस्थितिम् ॥ २३ ॥
putrasyāsya dhanaṃ me'stu guṇāścāyuśca śāśvatam ,
ityanāratacintābhirjahau satyāmavasthitim 23
23. putrasya asya dhanam me astu guṇāḥ ca āyuḥ ca
śāśvatam iti anāratacintābhiḥ jahau satyām avasthitim
23. asya putrasya dhanam guṇāḥ ca śāśvatam āyuḥ me
astu iti anāratacintābhiḥ satyām avasthitim jahau
23. May this son have wealth, virtues, and eternal longevity. Engaged in such incessant thoughts, he abandoned his true state of being.
धर्मचिन्तापरिभ्रंशात्पुत्रार्थं भोगचिन्तया ।
क्षीणायुषं तमहरन्मृत्युः सर्प इवानिलम् ॥ २४ ॥
dharmacintāparibhraṃśātputrārthaṃ bhogacintayā ,
kṣīṇāyuṣaṃ tamaharanmṛtyuḥ sarpa ivānilam 24
24. dharmacintāparibhraṃśāt putrārtham bhogacintayā
kṣīṇāyuṣam tam aharan mṛtyuḥ sarpaḥ iva anilam
24. dharmacintāparibhraṃśāt putrārtham bhogacintayā
kṣīṇāyuṣam tam mṛtyuḥ sarpaḥ anilam iva aharan
24. Because of his deviation from concern for natural law (dharma), and his thoughts of enjoyment for the sake of his son, Death carried him away, whose life was diminished, just as a snake carries off its prey.
भोगैकचिन्तया सार्धं सममुत्क्रान्तचेतनः ।
प्राप्य मद्रेशपुत्रत्वमासीन्मद्रमहीपतिः ॥ २५ ॥
bhogaikacintayā sārdhaṃ samamutkrāntacetanaḥ ,
prāpya madreśaputratvamāsīnmadramahīpatiḥ 25
25. bhogaikacintayā sārdham samam utkrāntacetanaḥ
prāpya madreśaputratvam āsīt madramahīpatiḥ
25. bhogaikacintayā sārdham samam utkrāntacetanaḥ
saḥ madreśaputratvam prāpya madramahīpatiḥ āsīt
25. His consciousness departed simultaneously with his singular thought of enjoyment. After this, having been born as the son of the king of Madra, he (eventually) became the king of Madra.
मद्रदेशे चिरं कृत्वा राज्यमुत्सन्नशात्रवम् ।
जरामभ्याजगामात्र हिमाशनिरिवाम्बुजम् ॥ २६ ॥
madradeśe ciraṃ kṛtvā rājyamutsannaśātravam ,
jarāmabhyājagāmātra himāśanirivāmbujam 26
26. madra-deśe ciram kṛtvā rājyam utsanna-śātravam
jarām abhyājagāma atra himāśaniḥ iva ambujam
26. (saḥ) madra-deśe utsanna-śātravam rājyam ciram kṛtvā,
atra jarām abhyājagāma,
himāśaniḥ ambujam iva.
26. After having ruled the kingdom of Madra for a long time, with all enemies vanquished, old age approached him, just as a hailstone (or ice-thunderbolt) approaches a lotus.
मद्रराजतनुं चारुं तपोवासनया सह ।
तत्याज तेन जातोऽसौ तपस्वी तापसात्मजः ॥ २७ ॥
madrarājatanuṃ cāruṃ tapovāsanayā saha ,
tatyāja tena jāto'sau tapasvī tāpasātmajaḥ 27
27. madra-rāja-tanum cārum tapo-vāsanayā saha
tatyāja tena jātaḥ asau tapasvī tāpasātmajaḥ
27. (saḥ) tapo-vāsanayā saha cārum madra-rāja-tanum tatyāja.
tena asau tapasvī tāpasātmajaḥ jātaḥ.
27. Due to his inclination towards asceticism (tapas), he abandoned his beautiful body as the king of Madra. Because of that (action), he was born as an ascetic, the son of an ascetic.
समङ्गाया महानद्यास्तटमासाद्य तापसः ।
तपस्तेपे महाबुद्धिः स राम विगतज्वरः ॥ २८ ॥
samaṅgāyā mahānadyāstaṭamāsādya tāpasaḥ ,
tapastepe mahābuddhiḥ sa rāma vigatajvaraḥ 28
28. samangāyāḥ mahā-nadyāḥ taṭam āsādya tāpasaḥ
tapaḥ tepe mahā-buddhiḥ saḥ rāma vigata-jvaraḥ
28. saḥ mahā-buddhiḥ vigata-jvaraḥ rāma tāpasaḥ,
samangāyāḥ mahā-nadyāḥ taṭam āsādya,
tapaḥ tepe.
28. Having reached the bank of the great river Samaṅgā, that highly intelligent ascetic (tapasvin), Rāma, free from distress, performed asceticism (tapas).
विविधजन्मदशां विविधाशयः समनुभूय शरीरपरम्पराः ।
सुखमतिष्ठदसौ भृगुनन्दनो वरनदीसुतटे दृढवृक्षवत् ॥ २९ ॥
vividhajanmadaśāṃ vividhāśayaḥ samanubhūya śarīraparamparāḥ ,
sukhamatiṣṭhadasau bhṛgunandano varanadīsutaṭe dṛḍhavṛkṣavat 29
29. vividha-janma-daśām vividhāśayaḥ
sam-anubhūya śarīra-paramparāḥ
sukham atiṣṭhat asau bhṛgu-nandanaḥ
vara-nadī-su-taṭe dṛḍha-vṛkṣavat
29. asau bhṛgu-nandanaḥ vividhāśayaḥ,
vividha-janma-daśām śarīra-paramparāḥ ca sam-anubhūya,
vara-nadī-su-taṭe dṛḍha-vṛkṣavat sukham atiṣṭhat.
29. Having thoroughly experienced various states of existence and successive embodiments, that son of Bhṛgu, having various dispositions, remained happily on the beautiful bank of the excellent river, like a firm tree.