Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-5, chapter-48

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
लुठितं श्वपचागारे पुनर्विस्मयमाययौ ।
गाधेर्मनो हि नायाति तृप्तिमाश्चर्यदर्शने ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
luṭhitaṃ śvapacāgāre punarvismayamāyayau ,
gādhermano hi nāyāti tṛptimāścaryadarśane 1
1. śrī vasiṣṭha uvāca luṭhitam śvāpacāgāre punaḥ vismayam
āyayau gādheḥ manaḥ hi na āyāti tṛptim āścaryadarśane
1. śrī vasiṣṭha uvāca śvāpacāgāre luṭhitam (api),
(gādheḥ) manaḥ punaḥ vismayam āyayau hi gādheḥ manaḥ āścarya darśane tṛptim na āyāti
1. Śrī Vasiṣṭha said: Although he had dwelled (literally, rolled) in the dog-eater's (śvāpaca) house, his mind again experienced astonishment (vismaya). Indeed, Gadhi's mind finds no satisfaction in witnessing marvels.
1. וַסִשְׁטְהָה המבורך אמר: כששוטט בביתו ההרוס של הַשְׁוַפָּצָה (האיש המנודה), נתקף שוב תימהון רב; שהרי רוחו של גָאדְהִי לא יגעה מלהשתאות מול פלאים.
तत्रावलोकयामास स्थानानि सदनानि च ।
कल्पक्षोभविवृत्तानि जगन्तीवाम्बुजोद्भवः ॥ २ ॥
tatrāvalokayāmāsa sthānāni sadanāni ca ,
kalpakṣobhavivṛttāni jagantīvāmbujodbhavaḥ 2
2. tatra avalokayāmāsa sthānāni sadanāni ca
kalpakṣobhavivṛttāni jaganti iva ambujodbhavaḥ
2. ambujodbhavaḥ tatra sthānāni sadanāni ca
kalpakṣobhavivṛttāni jaganti iva avalokayāmāsa
2. There, Brahmā, who originated from a lotus, observed the places and dwellings, which appeared like worlds overturned by the upheaval (kalpakṣobha) at the end of a cosmic cycle.
2. שם הוא התבונן במקומות ובבתים, כמו בְּרַהְמָא (הבורא) התבונן בעולמות שונהגו בסערת קֵץ הַקַלְפַּה (עידן קוסמי).
उवाच स्वात्मनैवेदमरण्ये लुठितालये ।
शुष्कास्थिमालावलिते पिशाचक इव द्रुमे ॥ ३ ॥
uvāca svātmanaivedamaraṇye luṭhitālaye ,
śuṣkāsthimālāvalite piśācaka iva drume 3
3. uvāca sva-ātmanā eva idam araṇye luṭhitālaye
śuṣkāsthimālāvalite piśācakaḥ iva drume
3. idam sva-ātmanā eva uvāca,
luṭhitālaye śuṣkāsthimālāvalite araṇye drume piśācakaḥ iva
3. He spoke this to his own self (ātman), in that forest where dwellings lay in ruin, adorned with garlands of dry bones, just like a goblin perched on a tree.
3. באותו בית הרוס ביער, המוקף במחרוזות עצמות יבשות, הוא אמר לעצמו את הדברים הבאים, כפי שֶׁפִּשָׁאצַ'ה (רוח רעה) מדבר מתוך עץ.
इमास्ता मृतमातङ्गदन्तमाला वृतौ कृताः ।
अद्यापि संस्थिताः कल्पं प्रतिमेरुशिखा इव ॥ ४ ॥
imāstā mṛtamātaṅgadantamālā vṛtau kṛtāḥ ,
adyāpi saṃsthitāḥ kalpaṃ pratimeruśikhā iva 4
4. imāḥ tāḥ mṛtamātaṅgadantamālāḥ vṛtau kṛtāḥ
adya api saṃsthitāḥ kalpam pratimeruśikhāḥ iva
4. imāḥ tāḥ mṛtamātaṅgadantamālāḥ vṛtau kṛtāḥ (santi),
adya api kalpam saṃsthitāḥ,
pratimeruśikhāḥ iva
4. These are those garlands of tusks from dead elephants, which were fashioned into an enclosure and remain here even now for an entire cosmic age (kalpa), resembling mountain peaks encircling Mount Meru.
4. הנה גדרות אלה העשויות מחטי פילים מתים; עד היום הן עומדות איתנות כמו פסגות בזעיר אנפין של הר מֵרוּ.
इह तद्वानरीमांसं पक्ववंशांकुरैः सह ।
भुक्तं पुरासवोन्मत्तैः सह श्वपचबन्धुभिः ॥ ५ ॥
iha tadvānarīmāṃsaṃ pakvavaṃśāṃkuraiḥ saha ,
bhuktaṃ purāsavonmattaiḥ saha śvapacabandhubhiḥ 5
5. iha tat vānarīmāṃsam pakvavaṃśāṅkuraiḥ saha
purāsavaunmattaiḥ saha śvapaca-bandhubhiḥ bhuktam
5. iha tat vānarīmāṃsam pakvavaṃśāṅkuraiḥ saha
purāsavaunmattaiḥ śvapaca-bandhubhiḥ saha bhuktam
5. Here, that monkey flesh was consumed with cooked bamboo shoots by those who were intoxicated by old liquor, together with their relatives, the dog-eaters (śvapacas).
5. כאן נאכל בעבר בשר קופה שבושל עם נבטי במבוק, יחד עם חברי הַשְׁוַפָּצָה שהיו שיכורים משיכר.
आलिङ्ग्य श्वपचश्यामामिह केसरिचर्मणि ।
सुप्तमापीय मैरेयं तिक्तं गजमदेन च ॥ ६ ॥
āliṅgya śvapacaśyāmāmiha kesaricarmaṇi ,
suptamāpīya maireyaṃ tiktaṃ gajamadena ca 6
6. āliṅgya śvapacacyāmām iha kesaricarmaṇi
suptam āpīya maireyam tiktam gajamadena ca
6. iha kesaricarmaṇi śvapacacyāmām āliṅgya
gajamadena tiktam maireyam āpīya ca suptam
6. Here, having embraced a dark-skinned outcaste woman on a lion's skin, and having consumed Maireya wine made bitter by elephant ichor, one slept.
6. כאן, כשהוא מחבק נערת שְׁוַפָּצָה כהת עור על גבי עור אריה, נרדם לאחר ששתה יין מתוק המעורב בפרשותיהם המרורות של פילים.
कौलेयककुटुम्बिन्यः पिण्याकपलवर्धिताः ।
इह बद्धा वरत्राभिर्मृतेभरदकाष्ठके ॥ ७ ॥
kauleyakakuṭumbinyaḥ piṇyākapalavardhitāḥ ,
iha baddhā varatrābhirmṛtebharadakāṣṭhake 7
7. kauleyakakuṭumbinyaḥ piṇyākapalavardhitāḥ
iha baddhāḥ varatrābhiḥ mṛtebharadakāṣṭhake
7. iha piṇyākapalavardhitāḥ kauleyakakuṭumbinyaḥ
varatrābhiḥ mṛtebharadakāṣṭhake baddhāḥ
7. Here, families of she-dogs, nourished on oil-cake and meat, were tied with leather straps to a wooden post for the tusks of dead elephants.
7. כאן היו קשורות הכלבות של משק הבית, שגודלו על גפת שמן ובשר, ברצועות עור אל עמודי עץ בצורת פילים מתים.
इह वारणमुक्तानां ददासीत्पिठरत्रयम् ।
पिनद्धं माहिषेणोग्रचर्मणाम्बुदशोभिना ॥ ८ ॥
iha vāraṇamuktānāṃ dadāsītpiṭharatrayam ,
pinaddhaṃ māhiṣeṇogracarmaṇāmbudaśobhinā 8
8. iha vāraṇamuktānām dada āsīt piṭharatrayam
pinaddham māhiṣeṇa ugracarmaṇā ambudaśobhinā
8. iha vāraṇamuktānām piṭharatrayam ugracarmaṇā
ambudaśobhinā māhiṣeṇa pinaddham dada āsīt
8. Here, three pots were given for the liberated elephants, covered with fierce buffalo hide that shone like a cloud.
8. כאן עמדו שלושה סירות בישול המכוסות בעור תאואים עבה וכהה כענני גשם, ששימשו לבישול בשר פילים.
स्थलीष्वेतासु तास्वत्र सह श्वपचबालकैः ।
चिरं विलुठितं चूतपत्रपुञ्जे पिकैरिव ॥ ९ ॥
sthalīṣvetāsu tāsvatra saha śvapacabālakaiḥ ,
ciraṃ viluṭhitaṃ cūtapatrapuñje pikairiva 9
9. sthalīṣu etāsu tāsu atra saha śvapacabālakaiḥ
ciram viluṭhitam cūtapatrapuñje pīkaiḥ iva
9. atra etāsu tāsu sthalīṣu śvapacabālakaiḥ saha
cūtapatrapuñje pīkaiḥ iva ciram viluṭhitam
9. Here, on these elevated grounds, there was prolonged frolicking with outcaste children amidst a pile of mango leaves, just like cuckoos frolic.
9. בשדות אלה הוא התגלגל במשך זמן רב עם ילדי הַשְׁוַפָּצָה, כמו ציפורי קוקייה בין ערמות עלי מנגו.
अत्र तद्बालनिःश्वासरणद्वंशप्रवृत्तवत् ।
गीतं पीतं शुनीरक्तं साधिता शवभूषितः ॥ १० ॥
atra tadbālaniḥśvāsaraṇadvaṃśapravṛttavat ,
gītaṃ pītaṃ śunīraktaṃ sādhitā śavabhūṣitaḥ 10
10. atra tat bālaniḥśvāsaraṇadvamśapravṛttavat
gītam pītam śunīraktam sādhitā śavabhūṣitaḥ
10. atra tat bālaniḥśvāsaraṇadvamśapravṛttavat
gītam pītam śunīraktam sādhitā śavabhūṣitaḥ
10. Here, that (scene) is like a resounding bamboo flute, set in motion by a child's breath. A song is sung, dog's blood is imbibed. (A feminine entity is) accomplished/slain, and (a masculine one is) adorned with corpses.
10. כאן שרו שירים לצלילי חלילים שהופקו מנשימת הילדים, שתו דם כלבות, וביצעו פולחנים כשהם מקושטים באיברי גופות.
अत्र सार्धं कुटुम्बेन जन्यत्रेषु कुटुम्बिना ।
नृत्तं तत्कृतमुन्नादं कल्लोलैर्जलधाविव ॥ ११ ॥
atra sārdhaṃ kuṭumbena janyatreṣu kuṭumbinā ,
nṛttaṃ tatkṛtamunnādaṃ kallolairjaladhāviva 11
11. atra sārdham kuṭumbena janyatreṣu kuṭumbinā
nṛttam tatkṛtam unnādam kallolaiḥ jaladhau iva
11. atra kuṭumbinā sārdham kuṭumbena janyatreṣu
nṛttam tatkṛtam unnādam kallolaiḥ jaladhau iva
11. Here, by the householder along with his family, amidst the battlegrounds (or 'among the adversaries'), a dance is performed that creates a great roar, just like the waves in the ocean.
11. כאן, יחד עם בני משפחתו בחתונות, הוא רקד וזעק בקול רם, כפי שנחשולים רועשים בלב ים.
अत्रोड्डयनलोलानां काकभासपत्त्रिणाम् ।
धृतानामन्यदाशार्थं ग्रथितं वंशपञ्जरम् ॥ १२ ॥
atroḍḍayanalolānāṃ kākabhāsapattriṇām ,
dhṛtānāmanyadāśārthaṃ grathitaṃ vaṃśapañjaram 12
12. atra uḍḍayanaloḷānām kākabhāsapattriṇām
dhṛtānām anyadāśārtham grathitam vaṃśapañjaram
12. atra dhṛtānām uḍḍayanaloḷānām kākabhāsapattriṇām
anyadāśārtham vaṃśapañjaram grathitam
12. Here, a bamboo cage is constructed, intended for some other purpose, for the captured crows, vultures, and other birds that are eager for flight.
12. כאן נקלע כלוב במבוק כדי להחזיק עורבים, נצים וציפורים אחרות הלהוטות לעוף, שנלכדו כדי לשמש מזון לימים הבאים.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
एवंप्रायाः स्मरन्गाधिः प्राक्तनीः श्वपचक्रियाः ।
विस्मयोत्कम्पितशिरा धातुश्चेष्टां परामृशत् ॥ १३ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
evaṃprāyāḥ smarangādhiḥ prāktanīḥ śvapacakriyāḥ ,
vismayotkampitaśirā dhātuśceṣṭāṃ parāmṛśat 13
13. śrīvasiṣṭha uvāca | evamprāyāḥ smaran gādhiḥ prāktanīḥ
śvapacakriyāḥ | vismayotkampitaśirā dhātuḥ ceṣṭām parāmṛśat ||
13. śrīvasiṣṭha uvāca gādhiḥ smaran evamprāyāḥ prāktanīḥ
śvapacakriyāḥ vismayotkampitaśirā dhātuḥ ceṣṭām parāmṛśat
13. Śrī Vasiṣṭha said: Remembering such former actions (as those) of a dog-cooker outcaste, Gādhi, with his head trembling in astonishment, reflected upon the workings of the Creator.
13. וַסִשְׁטְהָה המבורך אמר: כשהוא נזכר במעשי הַשְׁוַפָּצָה מן העבר, הניד גָאדְהִי את ראשו בתדהמה והרהר במעשיו הנסתרים של הבורא.
चचाल तस्माद्दीर्घेण देशात्कालेन कार्यवित् ।
भूत्मण्डलमुत्सृज्य प्राप देशान्तरं क्रमात् ॥ १४ ॥
cacāla tasmāddīrgheṇa deśātkālena kāryavit ,
bhūtmaṇḍalamutsṛjya prāpa deśāntaraṃ kramāt 14
14. cacāla tasmāt dīrgheṇa deśāt kālena kāryavit
bhūtmaṇḍalam utsṛjya prāpa deśāntaram kramāt
14. kāryavit tasmāt deśāt dīrgheṇa kālena cacāla.
bhūtmaṇḍalam utsṛjya kramāt deśāntaram prāpa.
14. The one knowledgeable in his task (kāryavit), having moved from that place after a long period, gradually reached another country, abandoning the earthly realm.
14. כשהוא מבין את אשר עליו לעשות, עזב את אותו המחוז לאחר זמן מה, יצא מאותו חבל ארץ והגיע בהדרגה אל מדינה אחרת.
समुल्लङ्घ्य नदीशैलमण्डलारण्यसंततिम् ।
आससाद तुषाराद्रिरत्नं किल जनास्पदम् ॥ १५ ॥
samullaṅghya nadīśailamaṇḍalāraṇyasaṃtatim ,
āsasāda tuṣārādriratnaṃ kila janāspadam 15
15. samullaṅghya nadīśailamaṇḍalāraṇyasaṃtatim
āsasāda tuṣārādriratnam kila janāspadam
15. samullaṅghya nadīśailamaṇḍalāraṇyasaṃtatim,
kila janāspadam tuṣārādriratnam āsasāda.
15. Having crossed the continuous expanse of rivers, mountain ranges, regions, and forests, he indeed reached the Himālayas (tuṣārādriratnam), a jewel among mountains and a dwelling place for people.
15. לאחר שחצה שרשראות נהרות, הרים ויערות עבותים, הגיע אל יישוב עטור תפארת, הדומה לפנינה שבהרי השלג.
तत्र प्राप महीपालनगरं नगसंनिभम् ।
जगद्भ्रमणखिन्नात्मा स्वर्लोकमिव नारदः ॥ १६ ॥
tatra prāpa mahīpālanagaraṃ nagasaṃnibham ,
jagadbhramaṇakhinnātmā svarlokamiva nāradaḥ 16
16. tatra prāpa mahīpālanagaram nagasaṃnibham
jagadbhramaṇakhinnātmā svarlokam iva nāradaḥ
16. tatra jagadbhramaṇakhinnātmā,
nāradaḥ svarlokam iva,
nagasaṃnibham mahīpālanagaram prāpa.
16. There, the one whose soul (ātman) was weary from wandering the world, reached the king's city, which resembled a mountain, just as Nārada reaches the heavenly realm.
16. שם הגיע אל עיר המלך האדירה כמו הר, כשהוא עייף מנדודים בעולם, כשם שֶׁנָארַדַה הגיע אל סְוַרְגַה (עולם השמיים).
अथात्मनानुभूतानि दृष्टान्यासेवितानि च ।
स्थानानि नगरे पश्यन्पप्रच्छ जनमादृतः ॥ १७ ॥
athātmanānubhūtāni dṛṣṭānyāsevitāni ca ,
sthānāni nagare paśyanpapraccha janamādṛtaḥ 17
17. atha ātmanā anubhūtāni dṛṣṭāni āsevitāni ca
sthānāni nagare paśyan papraccha janam ādṛtaḥ
17. atha ādṛtaḥ,
nagare ātmanā anubhūtāni dṛṣṭāni āsevitāni ca sthānāni paśyan,
janam papraccha.
17. Then, reverently, observing the places in the city that he had personally experienced, seen, and visited, he questioned the people.
17. אז, כשהוא רואה בעיר מקומות שחווה, ראה ופקד בעבר בעצמו, הוא פנה בכבוד אל האנשים ושאל אותם.
साधो स्मरसि किंचित्त्वमिह श्वपचमीश्वरम् ।
यदि जानासि तत्त्वं मे वर्णयाशु यथाविधि ॥ १८ ॥
sādho smarasi kiṃcittvamiha śvapacamīśvaram ,
yadi jānāsi tattvaṃ me varṇayāśu yathāvidhi 18
18. sādho smarasi kiṃcit tvam iha śvapacam īśvaram
yadi jānāsi tattvam me varṇaya āśu yathāvidhi
18. sādho tvam iha īśvaram śvapacam kiṃcit smarasi
yadi me tattvam jānāsi āśu yathāvidhi varṇaya
18. O sage, do you recall anything about the dog-eater (śvapaca) who was a ruler here? If you know the truth concerning me, please describe it quickly and according to proper procedure.
18. איש יקר, האם אתה זוכר משהו על הַשְׁוַפָּצָה (האיש המנודה) שמלך כאן? אם אתה יודע את האמת, תאר לי אותה כראוי.
नागरा ऊचुः ।
अभूदिहाष्टौ वर्षाणि श्वपचो भूमिपो द्विज ।
राजत्वमर्पितं यस्य नाम मङ्गलहस्तिना ॥ १९ ॥
nāgarā ūcuḥ ,
abhūdihāṣṭau varṣāṇi śvapaco bhūmipo dvija ,
rājatvamarpitaṃ yasya nāma maṅgalahastinā 19
19. nāgarāḥ ūcuḥ abhūt iha aṣṭau varṣāṇi śvapacaḥ bhūmipaḥ
dvija rājatvam arpitam yasya nāma maṅgalahastinā
19. dvija nāgarāḥ ūcuḥ iha aṣṭau varṣāṇi śvapacaḥ bhūmipaḥ
abhūt yasya rājatvam nāma maṅgalahastinā arpitam
19. The citizens said: "O twice-born (dvija), a dog-eater (śvapaca) was a ruler here for eight years. Kingship was indeed bestowed upon him by an auspicious elephant (maṅgalahastin)."
19. אזרחי העיר אמרו: הוי בְּרַהְמַן, שְׁוַפָּצָה מלך כאן במשך שמונה שנים, לאחר שפיל המלכות החגיגי הכתיר אותו למלך.
अन्ते च संपरिज्ञातः स प्रविष्टो हुताशनम् ।
अद्य द्वादशवर्षाणि समतीतानि तापस ॥ २० ॥
ante ca saṃparijñātaḥ sa praviṣṭo hutāśanam ,
adya dvādaśavarṣāṇi samatītāni tāpasa 20
20. ante ca saṃparijñātaḥ saḥ praviṣṭaḥ hutāśanam
adya dvādaśavarṣāṇi samatītāni tāpasa
20. tāpasa ca ante saḥ saṃparijñātaḥ hutāśanam
praviṣṭaḥ adya dvādaśavarṣāṇi samatītāni
20. And ultimately, once he was fully recognized, he entered the fire. O ascetic, twelve years have passed since that day.
20. ולבסוף, כאשר זהותו התגלתה ברבים, הוא נכנס אל האש. מאז חלפו שתים עשרה שנים, הוי פרוש.
यं यं पृच्छत्यसौ गाधिर्जनं जातकुतूहलः ।
तस्य तस्य मुखादेव श्रृणोत्यास्वादयत्यपि ॥ २१ ॥
yaṃ yaṃ pṛcchatyasau gādhirjanaṃ jātakutūhalaḥ ,
tasya tasya mukhādeva śrṛṇotyāsvādayatyapi 21
21. yam yam pṛcchati asau gādhiḥ janam jātakutūhalaḥ
tasya tasya mukhāt eva śṛṇoti āsvādayati api
21. jātakutūhalaḥ asau gādhiḥ yam yam janam pṛcchati
tasya tasya mukhāt eva śṛṇoti api āsvādayati
21. That Gādhi, whose curiosity had arisen, asks each and every person, and from the mouth of each one, he both hears and savors (the story).
21. כל אדם שגָאדְהִי, שנמלא סקרנות, שאל אותו – מפיו בדיוק שמע ועיכל את אותו הסיפור עצמו.
अथापश्यत्पुरे तस्मिन्नृपं सबलवाहनम् ।
देवं चक्रधरं विष्णुं मन्दिरान्निर्गतं बहिः ॥ २२ ॥
athāpaśyatpure tasminnṛpaṃ sabalavāhanam ,
devaṃ cakradharaṃ viṣṇuṃ mandirānnirgataṃ bahiḥ 22
22. atha apaśyat pure tasmin nṛpam sabalavāhanam
devam cakradharam viṣṇum mandirāt nirgatam bahiḥ
22. atha tasmin pure nṛpam sabalavāhanam (ca) devam
cakradharam viṣṇum mandirāt bahiḥ nirgatam apaśyat
22. Then, in that city, he saw the king, accompanied by his army and conveyances, and the god Viṣṇu, the discus-bearer, emerging from the temple to the outside.
22. אז ראה בעיר ההיא את המלך מלווה בחייליו ומרכבותיו, ואת האל וִישְׁנוּ, נושא הַצַ'קְרַה (הדיסקוס השמיימי), יוצא מתוך מקדשו.
स दृष्ट्वा स्थगिताकाशं चलरेणुपयोधरैः ।
प्राक्तनीं राजतां स्मृत्वा समुवाचातिविस्मयः ॥ २३ ॥
sa dṛṣṭvā sthagitākāśaṃ calareṇupayodharaiḥ ,
prāktanīṃ rājatāṃ smṛtvā samuvācātivismayaḥ 23
23. saḥ dṛṣṭvā stagitākāśam calareṇupayodharaiḥ
prāktanīm rājatām smṛtvā samuvāca ativismayaḥ
23. saḥ calareṇupayodharaiḥ stagitākāśam dṛṣṭvā (ca)
prāktanīm rājatām smṛtvā ativismayaḥ samuvāca
23. Having seen the sky obscured by swirling dust-clouds, and remembering its former glory, he spoke, filled with great astonishment.
23. כשראה את השמיים מכוסים בענני אבק נע, ונזכר במלכותו משכבר הימים, אמר בתמהון רב:
इमास्ताः कीरकामिन्यः पद्मगर्भोपमत्वचः ।
कनकद्रववर्णिन्यो लोलनीलोत्पलेक्षणाः ॥ २४ ॥
imāstāḥ kīrakāminyaḥ padmagarbhopamatvacaḥ ,
kanakadravavarṇinyo lolanīlotpalekṣaṇāḥ 24
24. imāḥ tāḥ kīrakāminyaḥ padmagarbhopamatvacaḥ
kanakadravavarṇinyaḥ lolanīlotpalekṣaṇāḥ
24. imāḥ tāḥ kīrakāminyaḥ padmagarbhopamatvacaḥ
kanakadravavarṇinyaḥ lolanīlotpalekṣaṇāḥ (santi)
24. These are those charming parrot-like women, whose skin is comparable to the inner part of a lotus, whose complexions possess the color of molten gold, and whose eyes are like restless blue lotuses.
24. אלה הן אותן נשות קִירַה (בני שבט הקירה), שעורן זהוב כמו לבו של הלוטוס ועיניהן כנילופר כחול ורוטט.
चामरौघा इमे चन्द्रकरसंपिण्डपाण्डुराः ।
स्थिरनिर्झरसंकाशाः काशपुष्पचया इव ॥ २५ ॥
cāmaraughā ime candrakarasaṃpiṇḍapāṇḍurāḥ ,
sthiranirjharasaṃkāśāḥ kāśapuṣpacayā iva 25
25. cāmaraughāḥ ime candrakarasampiṇḍapāṇḍurāḥ
sthiranirjharasaṅkāśāḥ kāśapuṣpacayāḥ iva
25. ime cāmaraughāḥ candrakarasampiṇḍapāṇḍurāḥ
sthiranirjharasaṅkāśāḥ kāśapuṣpacayāḥ iva (santi)
25. These masses of yak-tail whisks are white like accumulated moonbeams, resembling motionless waterfalls, or appearing like heaps of kāśa flowers.
25. הנה המניפות המלכותיות, צחורות כקרני ירח מקובצות, נראות כמפל מים איתן או כאלומה של פרחי קָאָשָׁה.
कान्ताभिरवधूयन्ते बालव्यजनराजयः ।
इमास्ता वनवल्लीभिर्दीप्यमाना इवर्द्धयः ॥ २६ ॥
kāntābhiravadhūyante bālavyajanarājayaḥ ,
imāstā vanavallībhirdīpyamānā ivarddhayaḥ 26
26. kāntābhiḥ avadhūyante bālavyajanarājayaḥ imāḥ
tāḥ vanavallībhiḥ dīpyamānāḥ iva ṛddhayaḥ
26. imāḥ tāḥ bālavyajanarājayaḥ kāntābhiḥ avadhūyante,
vanavallībhiḥ dīpyamānāḥ ṛddhayaḥ iva (santīti bhāvaḥ)
26. These are those rows of delicate fans, being waved by beloved women, which appear to shine like great prosperities (ṛddhi) embellished with forest creepers.
26. הנשים היפות מנופפות במניפות אלו, והן זוהרות כמו גפני יער המשגשגות בעושרן.
इमास्ता मत्तमातङ्गघटा घटितदिक्तटाः ।
संकल्पपादपा मेरोरिव श्रृङ्गपरम्पराः ॥ २७ ॥
imāstā mattamātaṅgaghaṭā ghaṭitadiktaṭāḥ ,
saṃkalpapādapā meroriva śrṛṅgaparamparāḥ 27
27. imāḥ tāḥ mattamātaṅghaghaṭāḥ ghaṭitadiktāḥ
saṅkalpapādapāḥ meroḥ iva śṛṅgaparamparāḥ
27. imāḥ tāḥ mattamātaṅghaghaṭāḥ ghaṭitadiktāḥ
saṅkalpapādapāḥ meroḥ śṛṅgaparamparāḥ iva (dṛśyante)
27. These are those rows of rutting elephants, whose masses fill the quarters of space, appearing like wish-fulfilling trees (saṅkalpapādapa) or continuous ranges of Mount Meru's peaks.
27. אלה הם עדרי פילֵי הפרא הממלאים את קצוות תבל, כעצי משאלות או כשרשרת פסגות של הר מֵרוּ.
एते ते यमवारीशकुबेरप्रतिमौजसः ।
सामन्ता वासवस्येव लोकपाला महीभृतः ॥ २८ ॥
ete te yamavārīśakuberapratimaujasaḥ ,
sāmantā vāsavasyeva lokapālā mahībhṛtaḥ 28
28. ete te yamavārīśakuberapratimaujasaḥ
sāmantāḥ vāsavasya iva lokapālāḥ mahībhṛtaḥ
28. ete te mahībhṛtaḥ sāmantāḥ yamavārīśakuberapratimaujasaḥ,
vāsavasya lokapalāḥ iva (dṛśyante)
28. These are those subordinate kings of the great ruler (mahībhṛt), whose power rivals Yama, Varuṇa, and Kubera, and who are like the guardians of the world (lokapāla) serving Indra.
28. אלה הם המלכים והשליטים, שעוצמתם משתווה לזו של יָמָה (אל המוות), וָארוּנָה (אל המים) וקוּבֵּרָה (אל העושר), כמו לוֹקַפָּאלָה (שומרי העולם) הניצבים סביב אִינְדְרַה.
इमास्ताः सर्ववस्त्वोघाः सर्वाभिमतदास्तताः ।
कल्पवृक्षलताकुञ्जसुन्दर्यो गृहपङ्क्तयः ॥ २९ ॥
imāstāḥ sarvavastvoghāḥ sarvābhimatadāstatāḥ ,
kalpavṛkṣalatākuñjasundaryo gṛhapaṅktayaḥ 29
29. imāḥ tāḥ sarvavastvoghāḥ sarvābhimatadāstatāḥ
kalpavṛkṣalatākuñjasundaryaḥ gṛhapaṅktayaḥ
29. imāḥ tāḥ gṛhapaṅktayaḥ sarvavastvoghāḥ sarvābhimatadāstatāḥ
kalpavṛkṣalatākuñjasundaryaḥ (santīti bhāvaḥ)
29. These are those beautiful rows of houses, adorned with arbors of wish-fulfilling creeper-trees (kalpavṛkṣa), which are full of an abundance of all desirable things and grant all aspirations.
29. אלה הן שורות הבתים השופעות בכל טוב, המעניקות את כל המבוקש, יפות כמו סוכות של עצי משאלות.
इदं तत्कीरजनताराज्यं प्राग्भुक्तमद्य मे ।
आत्मजन्मान्तराचार इव प्रत्यक्षतां गतम् ॥ ३० ॥
idaṃ tatkīrajanatārājyaṃ prāgbhuktamadya me ,
ātmajanmāntarācāra iva pratyakṣatāṃ gatam 30
30. idam tatkīrajanatārājyam prāgbhuktam adya me
ātmajanmāntarācāraḥ iva pratyakṣatām gatam
30. idam tatkīrajanatārājyam me prāgbhuktam adya
ātmajanmāntarācāraḥ iva pratyakṣatām gatam
30. This very kingdom of parrot-folk, which I had previously enjoyed, has now become manifest to me, just like a practice (ācāra) from a past life (ātman).
30. מלכות קִירַה זו, שבה נהניתי בעבר, ניצבת כעת לנגד עיני כאילו הייתה גלגול חיים אחר שלי.
सत्यं स्वप्न इवायं मे जाग्रद्भूतः पुनः स्थितः ।
न जाने किंकृतोत्थाना मायेयं प्रविजृम्भते ॥ ३१ ॥
satyaṃ svapna ivāyaṃ me jāgradbhūtaḥ punaḥ sthitaḥ ,
na jāne kiṃkṛtotthānā māyeyaṃ pravijṛmbhate 31
31. satyam svapnaḥ iva ayam me jāgradbhūtaḥ punaḥ
sthitaḥ na jāne kiṃkṛtotthānā māyā iyam pravijṛmbhate
31. satyam ayam me svapnaḥ iva jāgradbhūtaḥ punaḥ
sthitaḥ na jāne kiṃkṛtotthānā iyam māyā pravijṛmbhate
31. Truly, this [experience], like a dream, has become a waking reality for me once again. I do not know by what cause this illusion (māyā) has arisen and is now powerfully manifesting.
31. באמת, החלום הזה שלי חזר והתממש כמציאות בערות! איני יודע מאין נובעת מָאיָה (כוח האשליה) זו וכיצד היא מתפשטת כך.
अहो नु खलु दीर्घेण मनोमोहेन वल्गता ।
वैवश्यमुपनीतोऽहं जालेनेव शकुन्तकः ॥ ३२ ॥
aho nu khalu dīrgheṇa manomohena valgatā ,
vaivaśyamupanīto'haṃ jāleneva śakuntakaḥ 32
32. aho nu khalu dīrgheṇa manomohena valgata
vaivaśyam upanītaḥ aham jālena iva śakuntakaḥ
32. aho nu khalu dīrgheṇa manomohena valgata aham
jālena iva śakuntakaḥ vaivaśyam upanītaḥ
32. Oh, indeed! I have been led into helplessness by a long-lasting mental delusion that has been at play, just like a bird [is caught] by a net.
32. אבוי! בשל הבלבול המתמשך המשתולל במחשבתי, הובלתי לחוסר אונים, ממש כמו ציפור הלכודה ברשת!
हा धिक्कष्टमबुद्धं मे मनो वासनया हतम् ।
पश्यति भ्रमजालानि विततानि शिशोरिव ॥ ३३ ॥
hā dhikkaṣṭamabuddhaṃ me mano vāsanayā hatam ,
paśyati bhramajālāni vitatāni śiśoriva 33
33. hā dhik kaṣṭam abuddham me manaḥ vāsanayā
hatam paśyati bhramajālāni vitatāni śiśoḥ iva
33. hā dhik kaṣṭam me abuddham manaḥ vāsanayā
hatam śiśoḥ iva vitatāni bhramajālāni paśyati
33. Ah, woe! My ignorant mind (manas), afflicted by habitual tendencies (vāsanā), perceives illusory networks spread out, as if for a child.
33. אויה! מחשבתי הבלתי מודעת, שמוכה על ידי וָאסָנָה (רשמי העבר), רואה רשתות של אשליה הנפרשות בפניה, ממש כמו ילד תמים.
एषा हि माया महती तेन मे चक्रधारिणा ।
दर्शितेत्यधुना साधु मया स्मृतमखण्डितम् ॥ ३४ ॥
eṣā hi māyā mahatī tena me cakradhāriṇā ,
darśitetyadhunā sādhu mayā smṛtamakhaṇḍitam 34
34. eṣā hi māyā mahatī tena me cakradhāriṇā
darśitā iti adhunā sādhu mayā smṛtam akhaṇḍitam
34. eṣā mahatī māyā hi tena cakradhāriṇā me
darśitā iti adhunā mayā akhaṇḍitam smṛtam sādhu
34. Indeed, this great divine power (māyā) was revealed to me by that discus-wielder. Therefore, it is good that I have now remembered it completely and correctly.
34. אכן, מָאיָה (אשליה קוסמית) אדירה זו נראתה לי על ידי האל וִישְׁנוּ (נושא הדיסקוס) – כעת אני נזכר בכך בבהירות מלאה.
तदिदानीं तथा यत्नं करिष्ये गिरिकन्दरे ।
यथाकुसंभ्रमस्यास्य जाने जन्म तथा स्थितिम् ॥ ३५ ॥
tadidānīṃ tathā yatnaṃ kariṣye girikandare ,
yathākusaṃbhramasyāsya jāne janma tathā sthitim 35
35. tat idānīm tathā yatnam kariṣye girikandare yathā
akusaṃbhramasya asya jāne janma tathā sthitim
35. tat idānīm aham girikandare tathā yatnam kariṣye
yathā asya akusaṃbhramasya janma tathā sthitim jāne
35. Therefore, I shall now make such an effort in the mountain cave so that I may truly understand the origin and nature of this phenomenon, free from any confusion.
35. לפיכך, כעת אשקיע מאמץ במערת הרים, כדי להבין בבירור את מקורה ואת טבעה של אשליה זו.
इति संचिन्त्य नगराद्गाधिस्तस्माज्जगाम ह ।
कन्दरं प्राप्य शैलस्य तस्थौ विश्रान्तसिंहवत् ॥ ३६ ॥
iti saṃcintya nagarādgādhistasmājjagāma ha ,
kandaraṃ prāpya śailasya tasthau viśrāntasiṃhavat 36
36. iti saṃcintya nagarāt gādhiḥ tasmāt jagāma ha |
kandaram prāpya śailasya tasthau viśrāntasiṃhavat
36. iti saṃcintya gādhiḥ nagarāt tasmāt ha jagāma
śailasya kandaram prāpya viśrāntasiṃhavat tasthau
36. Thus, having thought deeply, Gādhi indeed went from that city. Having reached the mountain's cave, he stayed there like a rested lion.
36. לאחר שהרהר כך, עזב גָאדְהִי את העיר ההיא, וכשהגיע למערה בהר, נשאר שם כמו אריה הנח במעונו.
तत्र संवत्सरं सार्धं पयश्चुलुकभोजनम् ।
तपश्चक्रे महातेजास्तुष्टये शार्ङ्गधन्वनः ॥ ३७ ॥
tatra saṃvatsaraṃ sārdhaṃ payaśculukabhojanam ,
tapaścakre mahātejāstuṣṭaye śārṅgadhanvanaḥ 37
37. tatra saṃvatsaram sārdham payaḥ culukabhojanam
| tapaḥ cakre mahātejāḥ tuṣṭaye śārṅgadhanvanaḥ
37. tatra mahātejāḥ sārdham saṃvatsaram payaḥ
culukabhojanam tapaḥ śārṅgadhanvanaḥ tuṣṭaye cakre
37. There, that greatly effulgent one performed penance (tapas) for a year and a half, subsisting on mouthfuls of milk, for the satisfaction of the wielder of the Śārṅga bow.
37. שם, במשך שנה וחצי, כשהוא ניזון רק מחופני מים, עסק בטַפַּס (סיגוף לטיפוח עוצמה רוחנית) כדי לרצות את האל וִישְׁנוּ.
अथास्य पुण्डरीकाक्षः पयोमूर्तिरुपाययौ ।
प्रसादमुत्पलश्यामः शरदीव महाहदः ॥ ३८ ॥
athāsya puṇḍarīkākṣaḥ payomūrtirupāyayau ,
prasādamutpalaśyāmaḥ śaradīva mahāhadaḥ 38
38. atha asya puṇḍarīkākṣaḥ payomūrtiḥ upāyayau
prasādam utpalaśyāmaḥ śaradi iva mahāhradaḥ
38. atha puṇḍarīkākṣaḥ payomūrtiḥ utpalaśyāmaḥ
asya prasādam upāyayau śaradi mahāhradaḥ iva
38. Then, the lotus-eyed Lord (Puṇḍarīkākṣa), whose form was like water, approached him. Dark like a blue lotus, he manifested serenity, just as a great lake does in autumn.
38. אז הופיע בפניו פוּנְדַרִיקָאקְשָׁה (האל וִישְׁנוּ, בעל עיני הלוטוס), כהה כלוטוס כחול, כדי להעניק את חסדו, כמו אגם גדול בסתיו.
तमाजगाम शैलेन्द्रकन्दरं द्विजमन्दिरम् ।
पयोधरवदच्छाच्छच्छविर्व्योमन्यथावसत् ॥ ३९ ॥
tamājagāma śailendrakandaraṃ dvijamandiram ,
payodharavadacchācchacchavirvyomanyathāvasat 39
39. tam ājagāma śailendrakandaram dvijamandiram
payodharavat acchācchacchaviḥ vyomani atha avasat
39. saḥ (implied) tam śailendrakandaram dvijamandiram ājagāma.
atha payodharavat acchācchacchaviḥ vyomani avasat.
39. The Lord came to that abode of the sage (dvija), which was a cave in the king of mountains. Then, like a cloud with exceptionally pure brilliance, he remained in the sky.
39. הוא הגיע למערה שבהר, משכנו של הברהמן, כשהוא זוהר בבהירות כמו ענן בשמיים, ונעצר באוויר.
श्रीभगवानुवाच ।
गाधे कच्चित्त्वया दृष्टा माया मम गरीयसी ।
दृष्टं त्वया जगज्जालचेष्टितं दैष्टिकात्मकम् ॥ ४० ॥
śrībhagavānuvāca ,
gādhe kaccittvayā dṛṣṭā māyā mama garīyasī ,
dṛṣṭaṃ tvayā jagajjālaceṣṭitaṃ daiṣṭikātmakam 40
40. śrībhagavān uvāca gādhe kaccit tvayā dṛṣṭā māyā mama
garīyasī dṛṣṭam tvayā jagajjālaceṣṭitam daiṣṭikātmakam
40. śrībhagavān uvāca.
gādhe,
kaccit mama garīyasī māyā tvayā dṛṣṭā? tvayā daiṣṭikātmakam jagajjālaceṣṭitam dṛṣṭam [ca]?
40. The Blessed Lord said: "O Gādhi, I trust that you have witnessed my supremely powerful cosmic power (māyā). Have you also observed the workings of the world's intricate net, which are fundamentally governed by destiny?"
40. האל המבורך אמר: גָאדְהִי, האם ראית את המָאיָה (כוח האשליה) הכבירה שלי? האם נוכחת בגלגולי רשת העולם, המונעים על ידי הגורל?
चित्ताभिगत एतस्मिन्प्राप्ते सम्यगनिन्दितः ।
तपो गिरितटे कुर्वन्किमन्यदभिवाञ्छसि ॥ ४१ ॥
cittābhigata etasminprāpte samyaganinditaḥ ,
tapo giritaṭe kurvankimanyadabhivāñchasi 41
41. cittābhigataḥ etasmin prāpte samyak aninditaḥ
tapaḥ giritate kurvan kim anyat abhivāñchasi
41. aninditaḥ tvam (implied) giritaṭe tapaḥ kurvan (sati),
etasmin samyak cittābhigate prāpte (sati),
kim anyat abhivāñchasi?
41. You, who have comprehended with your mind, blamelessly performing spiritual discipline (tapas) on this mountain slope – now that this [vision] has been fully realized, what else do you desire?
41. כעת, משתפסה זאת מחשבתך במלואה, הני מעבר לכל דופי, מה עוד אתה מבקש בעודך עוסק בסיגופים על צלע ההר?
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
एवं वदन्तमालोक्य हरिं गाधिर्द्विजोत्तमः ।
अर्चां कुसुमपूरेण पादयोः पर्यपूरयत् ॥ ४२ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
evaṃ vadantamālokya hariṃ gādhirdvijottamaḥ ,
arcāṃ kusumapūreṇa pādayoḥ paryapūrayat 42
42. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca evam vadantam ālokya harim gādhiḥ
dvijottamaḥ arcām kusumapūreṇa pādayoḥ paryapūrayat
42. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca gādhiḥ dvijottamaḥ evam vadantam
harim ālokya kusumapūreṇa pādayoḥ arcām paryapūrayat
42. Śrī Vasiṣṭha said: Seeing Hari (Viṣṇu) speaking thus, Gādhi, the best among the twice-born (dvijottama), completed the worship at his feet with a profusion of flowers.
42. וַסִישְׁטְהָה אמר: כשהביט בהַרִי (האל וִישְׁנוּ) המדבר כך, גָאדְהִי, בחר שבברהמנים, סגד לרגליו בשפע של פרחים.
दत्त्वार्ध्यं कीर्णकुसुमः प्रणम्याशु प्रदक्षिणैः ।
विष्णुमाह द्विजो वाक्यमम्भोदमिव चातकः ॥ ४३ ॥
dattvārdhyaṃ kīrṇakusumaḥ praṇamyāśu pradakṣiṇaiḥ ,
viṣṇumāha dvijo vākyamambhodamiva cātakaḥ 43
43. dattvā arghyam kīrṇakusumaḥ praṇamya āśu pradakṣiṇaiḥ
viṣṇum āha dvijaḥ vākyam ambhodam iva cātakaḥ
43. dvijaḥ dattvā arghyam kīrṇakusumaḥ āśu pradakṣiṇaiḥ
praṇamya cātakaḥ ambhodam iva viṣṇum vākyam āha
43. Having offered water (arghya) and scattering flowers, the brahmin (dvija), after quickly bowing and performing circumambulations, spoke these words to Viṣṇu, just as a cātaka bird speaks to a cloud.
43. לאחר שהגיש מים, פיזר פרחים, השתחווה והקיף אותו ביראת כבוד, פנה הברהמן אל וִישְׁנוּ כפי שציפור הצָאטַקָה פונה אל ענן הגשם:
गाधिरुवाच ।
देव यैषा त्वया माया दर्शिताऽतितमोमयी ।
महीं प्रातरिवादित्यस्तां मे प्रकटतां नय ॥ ४४ ॥
gādhiruvāca ,
deva yaiṣā tvayā māyā darśitā'titamomayī ,
mahīṃ prātarivādityastāṃ me prakaṭatāṃ naya 44
44. gādhiḥ uvāca deva yā eṣā tvayā māyā darśitā atitamomayī
mahīm prātaḥ iva ādityaḥ tām me prakaṭatām naya
44. gādhiḥ uvāca deva yā eṣā atitamomayī māyā tvayā
darśitā ādityaḥ prātaḥ mahīm iva tām me prakaṭatām naya
44. Gādhi said: O Lord! This illusion (māyā) of excessive darkness that has been shown by you – make it manifest to me, just as the sun (āditya) reveals the earth in the morning.
44. גָאדְהִי אמר: אלי, מָאיָה (אשליה קוסמית) זו המלאה בחשיכה עמוקה, שהראית לי – אנא חשוף אותה בפני בבהירות, כפי שהשמש בבוקר חושפת את הארץ.
भ्रमं यं पश्यति मनो वासनामलमालितम् ।
स्वप्नवत्स कथं देव जाग्रत्यपि हि दृश्यते ॥ ४५ ॥
bhramaṃ yaṃ paśyati mano vāsanāmalamālitam ,
svapnavatsa kathaṃ deva jāgratyapi hi dṛśyate 45
45. bhramam yam paśyati manaḥ vāsanāmalmālitam
svapnavat saḥ katham deva jāgrati api hi dṛśyate
45. deva vāsanāmalmālitam manaḥ yam bhramam paśyati
saḥ svapnavat jāgrati api hi katham dṛśyate
45. O Lord, how is it that this illusion (bhrama) – which the mind, stained by the impurity of latent impressions (vāsanā), perceives – is seen even in the waking state, just like a dream?
45. כיצד ייתכן, אלי, שהתעתוע שמחשבתו של אדם רואה בשל זיהום וָאסָנָה (רשמי העבר), כבתוך חלום, נראה כעת אפילו במצב הערות?
मुहूर्तमुपलब्धश्च जलान्तः स्वप्नविभ्रमः ।
कथं प्रत्यक्षतां प्राप्तो ममामलपदास्पद ॥ ४६ ॥
muhūrtamupalabdhaśca jalāntaḥ svapnavibhramaḥ ,
kathaṃ pratyakṣatāṃ prāpto mamāmalapadāspada 46
46. muhūrtam upalabdhaḥ ca jalāntaḥ svapnavibhramaḥ
katham pratyakṣatām prāptaḥ mama amalapadāspada
46. amalapadāspada,
jalāntaḥ svapnavibhramaḥ ca muhūrtam upalabdhaḥ,
mama katham pratyakṣatām prāptaḥ?
46. How has that, which was perceived for merely a moment like an illusion in a dream or reflected in water, become manifest and tangible before me, O abode of the pure reality?
46. וכיצד תעתוע החלום הזה, שנחווה לרגע קט בתוך המים, הפך למציאות מוחשית ישירה עבורי, הטהור והקדוש?
दैर्घ्यादैर्घ्येऽस्य कालस्य शरीरस्य भवाभवाः ।
कथमन्तस्थिता न स्युर्मदीयैः श्वपचभ्रमैः ॥ ४७ ॥
dairghyādairghye'sya kālasya śarīrasya bhavābhavāḥ ,
kathamantasthitā na syurmadīyaiḥ śvapacabhramaiḥ 47
47. dairghyādairghye asya kālasya śarīrasya bhavābhavāḥ
katham antasthitāḥ na syuḥ madīyaiḥ śvapacabhramaiḥ
47. asya kālasya dairghyādairghye,
śarīrasya bhavābhavāḥ (saṃsāra),
madīyaiḥ śvapacabhramaiḥ (māyā) katham antasthitāḥ na syuḥ?
47. How is it that the extended and brief durations of this time, and the cycles of birth and death (saṃsāra) of this body, are not contained within, or created by, my own base illusions (māyā)?
47. במשכי הזמן המשתנים, כיצד ייתכן שהתהוותו והיעלמותו של גוף אינן מוכלות כולן בתוך תעתועי שְׁוַפָּצָה (מנודה) המחשבתיים שלי?
श्रीभगवानुवाच ।
गाधे स्वाधिविधूतस्य स्वरूपस्यैतदात्मकम् ।
चेतसोऽदृष्टतत्त्वस्य यत्पश्यत्युरुविभ्रमम् ॥ ४८ ॥
śrībhagavānuvāca ,
gādhe svādhividhūtasya svarūpasyaitadātmakam ,
cetaso'dṛṣṭatattvasya yatpaśyatyuruvibhramam 48
48. śrībhagavān uvāca gādhe svādhividhūtasya svarūpasya etat
ātmakam cetasaḥ adṛṣṭatattvasya yat paśyati uruvibhramam
48. śrībhagavān uvāca - gādhe,
svādhividhūtasya svarūpasya,
adṛṣṭatattvasya,
cetasaḥ yat uruvibhramam paśyati,
etat ātmakam (asti).
48. The Blessed Lord said: O Gādha, this entire phenomenon arises from the mind (cetas) itself. It is characteristic of the mind, which, being alienated from its own true nature (svarūpa) and not perceiving the ultimate reality (tattva), instead beholds a vast illusion (māyā).
48. האל המבורך אמר: גָאדְהִי, כזו היא חשיבה המיטלטלת מסבלותיה ומבלי שראתה את האמת המוחלטת – היא רואה תעתועים כבירים.
बहिर्न किंचिदप्यस्ति खाद्यब्ध्युर्वीदिगादिकम् ।
एतत्स्वचित्त एवास्ति पत्रपुञ्जमिवाङ्कुरे ॥ ४९ ॥
bahirna kiṃcidapyasti khādyabdhyurvīdigādikam ,
etatsvacitta evāsti patrapuñjamivāṅkure 49
49. bahiḥ na kiñcit api asti khābdhyurvīdigādikam
etat svacitte eva asti patrapuñjam iva aṅkure
49. bahiḥ khābdhyurvīdigādikam kiñcit api na asti.
etat svacitte eva aṅkure patrapuñjam iva asti.
49. Nothing at all exists externally - not even the sky, oceans, earth, directions, and so forth. All of this exists only within one's own consciousness (citta), just as a cluster of leaves is contained within a tiny sprout.
49. אין שום דבר מבחוץ – לא חלל, לא אוקיינוס, לא אדמה ולא רוחות שמיים. כל אלה קיימים רק בתוך החשיבה עצמה, כמו אשכול עלים בתוך נבט.
फलादि स्फारतामेति यथैव बहिरङ्कुरात् ।
बहिः प्रकटतां याति तथा पृथ्व्यादिचेतसः ॥ ५० ॥
phalādi sphāratāmeti yathaiva bahiraṅkurāt ,
bahiḥ prakaṭatāṃ yāti tathā pṛthvyādicetasaḥ 50
50. phala-ādi sphāratām eti yathā eva bahis aṅkurāt
| bahis prakaṭatām yāti tathā pṛthvī-ādi cetasaḥ
50. yathā eva aṅkurāt phala-ādi bahis sphāratām eti
tathā cetasaḥ pṛthvī-ādi bahis prakaṭatām yāti
50. Just as fruits and the like attain prominence externally from a sprout, similarly, earth and other elements manifest externally from consciousness.
50. כשם שפירות וכיוצא בהם מתפשטים החוצה מתוך הנבט, כך מתגלים כדור הארץ והאלמנטים כביכול מבחוץ, מתוך החשיבה.
सत्यं पृथ्व्यादि चित्तस्थं न बहिष्ठं कदाचन ।
अङ्कुरस्थः पल्लवस्तु तस्माद्यस्मात्फलश्रियः ॥ ५१ ॥
satyaṃ pṛthvyādi cittasthaṃ na bahiṣṭhaṃ kadācana ,
aṅkurasthaḥ pallavastu tasmādyasmātphalaśriyaḥ 51
51. satyam pṛthvī-ādi citta-stham na bahis-ṭham kadācana
| aṅkura-sthaḥ pallavaḥ tu tasmāt yasmāt phala-śriyaḥ
51. satyam pṛthvī-ādi citta-stham,
na kadācana bahis-ṭham (asti) tu pallavaḥ aṅkura-sthaḥ (asti),
tasmāt yasmāt phala-śriyaḥ (bhavati)
51. Truly, earth and other elements are situated within consciousness, never existing externally. For a shoot resides within a sprout, and it is from this (sprout) that the splendor of fruits emerges.
51. באמת, הארץ ויתר האלמנטים שוכנים בחשיבה ואינם נמצאים בחוץ מעולם; כמו שהעלים והפירות הנהדרים מוכלים כבר בתוך הנבט.
रूपालोकमनस्कारतत्ताकालक्रियात्मकम् ।
कुम्भकारो घटमिव चेतो हन्ति करोति च ॥ ५२ ॥
rūpālokamanaskāratattākālakriyātmakam ,
kumbhakāro ghaṭamiva ceto hanti karoti ca 52
52. rūpa-āloka-manas-kāra-tattā-kāla-kriyā-ātmakam
| kumbhakāraḥ ghaṭam iva cetaḥ hanti karoti ca
52. kumbhakāraḥ ghaṭam iva,
cetaḥ rūpa-āloka-manas-kāra-tattā-kāla-kriyā-ātmakam hanti ca karoti ca
52. Just as a potter (kumbhakāra) creates and destroys a pot, so too, consciousness (cetas) creates and destroys that which is characterized by the nature (ātman) of form, perception, mental impression, reality, time, and action.
52. כשהיא מורכבת מצורה, אור, תשומת לב, זהות, זמן ופעולה – החשיבה בוראת ומכלה, בדיוק כפי שיוצר פחמים בורא ושוברי כדים.
आबालमेतत्पुरुषैः सर्वैरेवानुभूयते ।
स्वप्नभ्रममदावेगरागरोगादिदृष्टिषु ॥ ५३ ॥
ābālametatpuruṣaiḥ sarvairevānubhūyate ,
svapnabhramamadāvegarāgarogādidṛṣṭiṣu 53
53. ā-bālam etat puruṣaiḥ sarvaiḥ eva anubhūyate |
svapna-bhrama-mada-āvega-rāga-roga-ādi-dṛṣṭiṣu
53. ā-bālam etat sarvaiḥ eva puruṣaiḥ
svapna-bhrama-mada-āvega-rāga-roga-ādi-dṛṣṭiṣu anubhūyate
53. This is experienced by all persons (puruṣa), from childhood onwards, in perceptions (dṛṣṭi) such as dreams, delusions, intoxications, impulses, attachments, and diseases.
53. מילדות ועד זקנה, דבר זה נחווה על ידי כל בני האדם – בחיזיונות של חלום, תעתועים, שכרות, סערת תשוקה ומחלות.
चित्ते वृत्तान्तलक्षाणि संस्थितान्यात्तवासने ।
पादपे फलपुष्पाणि मूलाक्रान्तावनाविव ॥ ५४ ॥
citte vṛttāntalakṣāṇi saṃsthitānyāttavāsane ,
pādape phalapuṣpāṇi mūlākrāntāvanāviva 54
54. citte vṛttāntalakṣāṇi saṃsthitāni āttavāsane
pādape phalapuṣpāṇi mūlākrāntā avanau iva
54. mūlākrāntā avanau pādape phalapuṣpāṇi iva,
āttavāsane citte vṛttāntalakṣāṇi saṃsthitāni.
54. Just as fruits and flowers are contained within a tree rooted in the earth (avani), so too are countless impressions (vāsana) and their results established in the mind (citta), which has absorbed these latent tendencies.
54. מאות אלפי אירועים וסיפורים טמונים בחשיבה הטעונה בוָאסָנָה (רשמי עבר), כמו פירות ופרחים המצויים באילן המושרש באדמה.
त्यक्तावनेर्विटपिनो भूयः पत्राणि नो यथा ।
निर्वासनस्य जीवस्य पुनर्जन्मादि नो तथा ॥ ५५ ॥
tyaktāvanerviṭapino bhūyaḥ patrāṇi no yathā ,
nirvāsanasya jīvasya punarjanmādi no tathā 55
55. tyakta avaneḥ viṭapinaḥ bhūyaḥ patrāṇi no yathā
nirvāsanasya jīvasya punarjanmādi no tathā
55. yathā tyakta avaneḥ viṭapinaḥ bhūyaḥ patrāṇi no,
tathā nirvāsanasya jīvasya punarjanmādi no.
55. Just as a tree (viṭapin) uprooted from the earth (avani) produces no more leaves, similarly, an individual soul (jīva) that is freed from latent impressions (vāsana) experiences no further rebirth (punarjanmādi).
55. כשם שאילן שעקר מן האדמה אינו מוציא עוד עלים, כך גִ'יבָה (היצור החי) המשוחררת מרשמי עבר אינה חווה עוד לידה מחדש.
यत्रानन्तजगज्जालं संस्थितं तेन तेजसा ।
श्वपचत्वं प्रकटितं यदि तद्विस्मयोऽत्र किम् ॥ ५६ ॥
yatrānantajagajjālaṃ saṃsthitaṃ tena tejasā ,
śvapacatvaṃ prakaṭitaṃ yadi tadvismayo'tra kim 56
56. yatra anantajagajjālam saṃsthitam tena tejasā
śvapacatvam prakaṭitam yadi tat vismayaḥ atra kim
56. yatra anantajagajjālam tena tejasā saṃsthitam,
yadi śvapacatvam prakaṭitam,
tat atra kim vismayaḥ?
56. If even the state of being an outcast (śvapacatvam) is manifested by that very spiritual power (tejas) within which the infinite network of worlds (jagat) is contained, then what astonishment can there be in this?
56. אם אותה עוצמה עליונה, שבה שוכנת רשת העולמות הבלתי נדלית, הציגה בפניך את מצב השְׁוַפָּצָה (המנודה) – מה פלא יש בדבר?
अवबुद्धा श्वपचता प्रतिभासवशात्त्वया ।
यथैवानल्पसंरम्भा विचित्राधिविकारदा ॥ ५७ ॥
avabuddhā śvapacatā pratibhāsavaśāttvayā ,
yathaivānalpasaṃrambhā vicitrādhivikāradā 57
57. avabuddhā śvapacatā pratibhāsavaśāt tvayā
yathā eva analpasaṃrambhā vicitrādhi-vikāradā
57. tvayā śvapacatā pratibhāsavaśāt avabuddhā,
yathā eva analpasaṃrambhā vicitrādhi-vikāradā.
57. The state of being an outcast (śvapacatā) has been perceived by you through the power of illusion or appearance (pratibhāsa), which indeed gives rise to many varied mental disturbances and causes significant agitation.
57. כשם שחווית את הקיום כשְׁוַפָּצָה בשל כוח ההשלכה, על כל הדרמה הגדולה והסבל הנפשי המגוון שכרוך בו...
तथैवातिथिरायातो भुक्तवान्सुप्तवान्द्विजः ।
कथां कथितवांश्चेति दृष्टवानसि संभ्रमम् ॥ ५८ ॥
tathaivātithirāyāto bhuktavānsuptavāndvijaḥ ,
kathāṃ kathitavāṃśceti dṛṣṭavānasi saṃbhramam 58
58. tathā eva atithiḥ āyātaḥ bhuktavān suptavān dvijaḥ
kathām kathitavān ca iti dṛṣṭavān asi saṃbhramam
58. tathā eva atithiḥ āyātaḥ,
dvijaḥ bhuktavān suptavān,
ca kathām kathitavān iti; saṃbhramam asi dṛṣṭavān.
58. Similarly, a guest arrived, a Brahmin ate and slept, and a story was told - you have seen this delusion.
58. ...כך בדיוק ראית את התעתוע של האורח הברהמן שהגיע, אכל, ישן וסיפר את אותו סיפור.
तथैवोत्थाय गच्छामि प्राप्तोऽहं भूतमण्डलम् ।
इमे भूता इमे ग्रामा दृष्टवानसि संभ्रमम् ॥ ५९ ॥
tathaivotthāya gacchāmi prāpto'haṃ bhūtamaṇḍalam ,
ime bhūtā ime grāmā dṛṣṭavānasi saṃbhramam 59
59. tathā eva utthāya gacchāmi prāptaḥ aham bhūtamaṇḍalam
ime bhūtāḥ ime grāmāḥ dṛṣṭavān asi saṃbhramam
59. tathā eva utthāya gacchāmi,
aham bhūtamaṇḍalam prāptaḥ; ime bhūtāḥ,
ime grāmāḥ (iti); saṃbhramam asi dṛṣṭavān.
59. Similarly, I rise and go, and I have reached the realm of beings. These are beings, these are villages - you have seen this delusion.
59. ...וכך חווית את תעתוע המסע, הקמה לדרך, ההגעה לארץ בּוּתָה והראייה של אותם אנשים וכפרים.
तथैवेदं कटंजस्य प्राक्तनं लुठितं गृहम् ।
जनैरुक्तं कटंजस्य दृष्टवानसि संभ्रमम् ॥ ६० ॥
tathaivedaṃ kaṭaṃjasya prāktanaṃ luṭhitaṃ gṛham ,
janairuktaṃ kaṭaṃjasya dṛṣṭavānasi saṃbhramam 60
60. tathā eva idam kaṭaṃjasya prāktanam luṭhitam gṛham
janaiḥ uktam kaṭaṃjasya dṛṣṭavān asi saṃbhramam
60. tathā eva idam kaṭaṃjasya prāktanam luṭhitam gṛham janaiḥ kaṭaṃjasya uktam (iti); saṃbhramam asi dṛṣṭavān.
60. Similarly, this is Katañja's old, dilapidated house, spoken of by people as Katañja's - you have seen this delusion.
60. ...וכך ראית את תעתוע הבית ההרוס משכבר הימים, כששמעת אנשים אומרים 'בית זה היה שייך לקַטַנְגָ'ה'.
तथैव कीरनगरं प्राप्तोऽस्मि कथितं च मे ।
कीरैः श्वपचराजत्वं दृष्टवानसि सभ्रमम् ॥ ६१ ॥
tathaiva kīranagaraṃ prāpto'smi kathitaṃ ca me ,
kīraiḥ śvapacarājatvaṃ dṛṣṭavānasi sabhramam 61
61. tathā eva kīranagaram prāptaḥ asmi kathitam ca me
kīraiḥ śvapacarājatvam dṛṣṭavān asi saṃbhramam
61. tathā eva aham kīranagaram prāptaḥ asmi,
ca me kīraiḥ śvapacarājatvam kathitam (iti); saṃbhramam asi dṛṣṭavān.
61. Similarly, I arrived at Kīranagara, and it was told to me by parrots about the kingship of a dog-eater - you have seen this delusion.
61. ...וכך ראית את תעתוע ההגעה לעיר קִירַה, ושמעת את אנשי קִירַה מספרים על המלך שהיה מנודה.
एवं सर्वं त्वया दृष्टं मोहजालं द्विजोत्तम ।
यत्सत्यमिति जानासि यच्चासत्यमवैषि च ॥ ६२ ॥
evaṃ sarvaṃ tvayā dṛṣṭaṃ mohajālaṃ dvijottama ,
yatsatyamiti jānāsi yaccāsatyamavaiṣi ca 62
62. evam sarvam tvayā dṛṣṭam mohajālam dvijottama
yat satyam iti jānāsi yat ca asatyam avaiṣi ca
62. dvijottama tvayā evam sarvam mohajālam dṛṣṭam,
yat satyam iti jānāsi ca yat asatyam avaiṣi ca.
62. O best among the twice-born (dvijottama), you have thus seen this entire net of delusion, both what you perceive as real and what you perceive as unreal.
62. כך, בחר שבברהמנים, ראית את כל רשת הבלבול הזו – הן מה שחשבת לאמיתי והן מה שידעת שאינו אמיתי.
वासनावलितं चेतः किं नामान्तर्न पश्यति ।
साधितं दृश्यते स्वप्ने वर्षसाध्यं प्रयोजनम् ॥ ६३ ॥
vāsanāvalitaṃ cetaḥ kiṃ nāmāntarna paśyati ,
sādhitaṃ dṛśyate svapne varṣasādhyaṃ prayojanam 63
63. vāsanāvalitam cetaḥ kim nāma antaḥ na paśyati
sādhitam dṛśyate svapne varṣasādhyam prayojanam
63. vāsanāvalitam cetaḥ kim nāma antaḥ na paśyati? varṣasādhyam prayojanam svapne sādhitam dṛśyate.
63. What indeed can the mind (cetas), enveloped by latent impressions (vāsanā), not perceive internally? An objective that would take years to accomplish is seen as achieved in a dream.
63. מה לא תראה חשיבה הלכודה בוָאסָנָה (רשמי עבר)? הרי אפילו מטרה שדורשת שנים של מאמץ נראית כמי שמושגת כהרף עין בחלום!
नातिथिर्न च भूतास्ते न कीरास्ते न तत्पुरम् ।
सर्वमेतन्महाबुद्धे व्यामोहाद्दृष्टवानसि ॥ ६४ ॥
nātithirna ca bhūtāste na kīrāste na tatpuram ,
sarvametanmahābuddhe vyāmohāddṛṣṭavānasi 64
64. na atithiḥ na ca bhūtāḥ te na kīrāḥ te na tat
puram sarvam etat mahābuddhe vyāmohāt dṛṣṭavān asi
64. mahābuddhe,
na atithiḥ,
na ca te bhūtāḥ,
na te kīrāḥ,
na tat puram.
tvam etat sarvam vyāmohāt dṛṣṭavān asi.
64. There was no guest, nor were those beings, nor those parrots, nor that city. O great-minded one (mahābuddhe), all this you have perceived out of delusion.
64. לא היה אורח, לא היו אנשי בּוּתָה, לא היו אנשי קִירַה ולא הייתה הָעִיר הזו. את כל אלה, חכם דגול, ראית אך ורק מתוך אשליה!
गच्छता भवता भूतदेशं पान्थेन कन्दरे ।
कस्मिंश्चिद्विप्र विश्रान्तं कुरङ्गेणेव कानने ॥ ६५ ॥
gacchatā bhavatā bhūtadeśaṃ pānthena kandare ,
kasmiṃścidvipra viśrāntaṃ kuraṅgeṇeva kānane 65
65. gacchatā bhavatā bhūtadeśam pānthena kandare
kasmiṃścit vipra viśrāntam kuraṅgeṇa iva kānane
65. vipra,
bhūtadeśam gacchatā bhavatā kasmiṃścit kandare viśrāntam pānthena iva,
kuraṅgeṇa kānane iva.
65. O Brahmin (vipra), you, while journeying to the land of spirits, rested in some cave, just as a traveler (pāntha) would rest, and as a deer (kuraṅga) rests in a forest.
65. כאשר התהלכת כנווד בדרך לארץ בּוּתָה, הוי ברהמן, נחת במערה כלשהי, בדיוק כמו צבי הנח ביער.
तत्रैव श्रममूढत्वादिदं तद्भूतमण्डलम् ।
इदं तच्छ्वपचागारमिति दृष्टं न सत्यतः ॥ ६६ ॥
tatraiva śramamūḍhatvādidaṃ tadbhūtamaṇḍalam ,
idaṃ tacchvapacāgāramiti dṛṣṭaṃ na satyataḥ 66
66. tatra eva śramamūḍhatvāt idam tat bhūtamaṇḍalam
idam tat śvapacāgāram iti dṛṣṭam na satyataḥ
66. śramamūḍhatvāt tatra eva idam tat bhūtamaṇḍalam
idam tat śvapacāgāram iti dṛṣṭam na satyataḥ
66. Due to the bewilderment arising from exertion, this entire realm of beings (bhūtamaṇḍala) was perceived as a dwelling of outcasts, but not in its true reality.
66. שם, מתוך ערפול החושים מחמת העייפות, ראית בדמיונך כאילו 'זוהי ארץ בּוּתָה, וזהו ביתו של השְׁוַפָּצָה' – אך לא באמת.
तथैव कीरनगरं दृष्टवानसि तत्तथा ।
तदैव चान्यदा वापि मायार्थं हि भवान्द्विज ॥ ६७ ॥
tathaiva kīranagaraṃ dṛṣṭavānasi tattathā ,
tadaiva cānyadā vāpi māyārthaṃ hi bhavāndvija 67
67. tathā eva kīranagaram dṛṣṭavān asi tat tathā tadā
eva ca anyadā vā api māyārtham hi bhavān dvija
67. dvija bhavān tathā eva tat kīranagaram tathā
dṛṣṭavān asi hi tadā eva ca anyadā vā api māyārtham
67. O Brahmin (dvija), in the same way, you have seen that Kīranagara just like that; indeed, at that very time or at any other time, it was truly for the purpose of illusion (māyā).
67. כמו כן, ראית את עיר קִירַה באותו אופן – באותו רגע או בזמן אחר – הכל למען חווית המָאיָה (כוח האשליה), הוי ברהמן.
सर्वदैव समग्रासु विहरन्नसि दृष्टवान् ।
दिक्षु प्रोन्मत्तक इव विभ्रमं मनसा मुने ॥ ६८ ॥
sarvadaiva samagrāsu viharannasi dṛṣṭavān ,
dikṣu pronmattaka iva vibhramaṃ manasā mune 68
68. sarvadā eva samagrāsu viharan asi dṛṣṭavān
dikṣu pronmattakaḥ iva vibhramam manasā mune
68. mune sarvadā eva samagrāsu dikṣu pronmattakaḥ
iva manasā vibhramam dṛṣṭavān asi viharan
68. O sage (muni), you have always, indeed, wandered in all directions, seeing delusion (vibhrama) with your mind, as if you were a madman.
68. בעודך משוטט בכל עברי תבל, הוי פרוש, חווית את התעתוע במחשבתך, ממש כמו אדם שמדעו נטרף עליו.
तदुत्तिष्ठ निजं कर्म कुर्वंस्तिष्ठोपशान्तधीः ।
न स्वकर्म विना श्रेयः प्राप्नुवन्तीह मानवाः ॥ ६९ ॥
taduttiṣṭha nijaṃ karma kurvaṃstiṣṭhopaśāntadhīḥ ,
na svakarma vinā śreyaḥ prāpnuvantīha mānavāḥ 69
69. tat uttiṣṭha nijam karma kurvan tiṣṭha upaśāntadhīḥ
na svakarma vinā śreyaḥ prāpnuvanti iha mānavāḥ
69. tat uttiṣṭha nijam karma kurvan upaśāntadhīḥ tiṣṭha
iha mānavāḥ svakarma vinā śreyaḥ na prāpnuvanti
69. Therefore, arise! Perform your own duty (karma), and remain with a tranquil mind. For here in this world, human beings do not attain true welfare without their own actions (karma).
69. על כן קום! עשה את חובתך הטבעית והישאר בשלוות נפש. בני אדם בעולם הזה אינם מגיעים אל הטוב העליון ללא מילוי חובתם.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति निगदितवान्स पद्मनाभो भुवनगतापसवृन्दपूज्यमानः ।
विबुधमुनिगणैः पवित्रहस्तैर्वृत उदधिं निजमास्पदं जगाम ॥ ७० ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti nigaditavānsa padmanābho bhuvanagatāpasavṛndapūjyamānaḥ ,
vibudhamunigaṇaiḥ pavitrahastairvṛta udadhiṃ nijamāspadaṃ jagāma 70
70. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti nigaditavān saḥ
padmanābhaḥ bhuvana-gata-tāpasa-vṛnda-pūjyamānaḥ
vibudha-muni-gaṇaiḥ pavitra-hastaiḥ
vṛtaḥ udadhiṃ nijam āspadaṃ jagāma
70. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti nigaditavān saḥ
padmanābhaḥ bhuvana-gata-tāpasa-vṛnda-pūjyamānaḥ
pavitra-hastaiḥ vibudha-muni-gaṇaiḥ
vṛtaḥ nijam āspadaṃ udadhiṃ jagāma
70. Śrī Vasiṣṭha said: Having spoken thus, that lotus-navelled one (Viṣṇu), who was being honored by hosts of ascetics dwelling on earth and surrounded by groups of wise sages with pure hands, returned to his own abode, the ocean.
70. וַסִישְׁטְהָה אמר: לאחר שדיבר כך, האל פַּדְמָנָאבְהָה (וִישְׁנוּ), הנערץ על ידי קהילות סגפנים ברחבי תבל, כשהוא מוקף בעדת חכמים וקדושים טהורי ידיים, חזר למשכנו באוקיינוס.