Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-4, chapter-51

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
ततःप्रभृति तत्रासौ प्रसिद्धस्तापसाश्रमे ।
कदम्बदाशूर इति शूरस्तपसि दारुणे ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
tataḥprabhṛti tatrāsau prasiddhastāpasāśrame ,
kadambadāśūra iti śūrastapasi dāruṇe 1
1. śrī-vasiṣṭhaḥ uvāca tataḥprabhṛti tatra asau prasiddhaḥ
tāpasāśrame kadamba-dāśūraḥ iti śūraḥ tapasi dāruṇe
1. śrī-vasiṣṭhaḥ uvāca tataḥprabhṛti asau tatra tāpasāśrame
kadamba-dāśūraḥ iti prasiddhaḥ śūraḥ dāruṇe tapasi
1. Śrī Vasiṣṭha said: From then on, he became famous there in that ascetic's hermitage as Kadamba Dāśūra, a valiant one in severe asceticism (tapas).
तस्मिँल्लतादले स्थित्वा विलोक्य ककुभः क्षणात् ।
दृढपद्मासनं बद्ध्वा दिग्भ्यः प्रत्याहृतात्मना ॥ २ ॥
tasmiṃllatādale sthitvā vilokya kakubhaḥ kṣaṇāt ,
dṛḍhapadmāsanaṃ baddhvā digbhyaḥ pratyāhṛtātmanā 2
2. tasmin latādale sthitvā vilokya kakubhaḥ kṣaṇāt
dṛḍha-padmāsanam baddhvā digbhyaḥ pratyāhṛta-ātmanā
2. tasmin latādale sthitvā kṣaṇāt kakubhaḥ vilokya
dṛḍha-padmāsanam baddhvā digbhyaḥ pratyāhṛta-ātmanā
2. Sitting on that creeper leaf, quickly observing the quarters, and having fixed himself in a firm lotus posture, he withdrew his inner self (ātman) from the directions.
अज्ञातपरमार्थेन क्रियामात्रे च तिष्ठता ।
फलकार्पण्ययुक्तेन मनसा सोऽकरोन्मखम् ॥ ३ ॥
ajñātaparamārthena kriyāmātre ca tiṣṭhatā ,
phalakārpaṇyayuktena manasā so'karonmakham 3
3. ajñātaparāmārthena kriyāmātre ca tiṣṭhatā
phalakārpaṇyayuktena manasā saḥ akarot makham
3. saḥ ajñātaparāmārthena kriyāmātre ca tiṣṭhatā
phalakārpaṇyayuktena manasā makham akarot
3. With a mind (manas) that was ignorant of the supreme truth (paramārtha), was engaged merely in ritual action, and was attached to the fruits of actions, he performed the sacrifice.
नभोगतलतापत्रसंस्थितेनान्तरात्मना ।
सर्वाः स्वमनसा तेन कृता यज्ञक्रियाः क्रमात् ॥ ४ ॥
nabhogatalatāpatrasaṃsthitenāntarātmanā ,
sarvāḥ svamanasā tena kṛtā yajñakriyāḥ kramāt 4
4. nabhogatalatāpatrasaṃsthitena antarātmanā
sarvāḥ svamanasā tena kṛtāḥ yajñakriyāḥ kramāt
4. tena nabhogatalatāpatrasaṃsthitena antarātmanā
svamanasā sarvāḥ yajñakriyāḥ kramāt kṛtāḥ
4. By that inner self (ātman), situated on a creeper-leaf moving in the sky, all the acts of Vedic ritual (yajña) were performed sequentially by one's own mind.
तत्रासौ दश वर्षाणि मनसैवायजत्सुरान् ।
गवाश्वनरमेधाद्यैर्यज्ञैर्विपुलदक्षिणैः ॥ ५ ॥
tatrāsau daśa varṣāṇi manasaivāyajatsurān ,
gavāśvanaramedhādyairyajñairvipuladakṣiṇaiḥ 5
5. tatra asau daśa varṣāṇi manasā eva ayajat surān
gavāśvanaramedhādyaiḥ yajñaiḥ vipuladakṣiṇaiḥ
5. tatra asau daśa varṣāṇi manasā eva gavāśvanaramedhādyaiḥ
vipuladakṣiṇaiḥ yajñaiḥ surān ayajat
5. There, for ten years, he worshipped the gods merely with his mind (manasā), through Vedic rituals (yajña) like those involving cows, horses, and humans (gavāśvanaramedha), accompanied by abundant gifts.
कालेनामलतां याते वितते तस्य चेतसि ।
बलादवततारान्तर्ज्ञानमात्मप्रसादजम् ॥ ६ ॥
kālenāmalatāṃ yāte vitate tasya cetasi ,
balādavatatārāntarjñānamātmaprasādajam 6
6. kālena amalatām yāte vitate tasya cetasi
balāt avatatāra antaḥ jñānam ātmaprasādajam
6. kālena tasya vitate cetasi amalatām yāte,
balāt ātmaprasādajam jñānam antaḥ avatatāra
6. As his expansive mind (cetas) attained purity over time, knowledge (jñāna) born of the serenity of the self (ātman) descended powerfully within him.
ततो विशीर्णावरणो विगलद्वासनामलः ।
स ददर्शैकदा तस्यां लतायामग्रतः स्थिताम् ॥ ७ ॥
tato viśīrṇāvaraṇo vigaladvāsanāmalaḥ ,
sa dadarśaikadā tasyāṃ latāyāmagrataḥ sthitām 7
7. tataḥ viśīrṇāvaraṇaḥ vigaladvāsanāmalaḥ saḥ
dadarśa ekadā tasyām latāyām agrataḥ sthitām
7. saḥ tataḥ viśīrṇāvaraṇaḥ vigaladvāsanāmalaḥ
ekadā tasyām latāyām agrataḥ sthitām dadarśa
7. Then, with his coverings (āvaraṇa) having fallen away and freed from the impurities of his latent impressions (vāsanā), he once saw, standing in front on that creeper,
वनदेवीं विशालाक्षीमालोककुसुमाम्बराम् ।
कामिनीं कान्तवदनां मदघूर्णितलोचनाम् ॥ ८ ॥
vanadevīṃ viśālākṣīmālokakusumāmbarām ,
kāminīṃ kāntavadanāṃ madaghūrṇitalocanām 8
8. vanadevīm viśālākṣīm ālokakusumāmbārām
kāminīm kāntavadanām madaghūrṇitalocanām
8. vanadevīm viśālākṣīm ālokakusumāmbārām
kāminīm kāntavadanām madaghūrṇitalocanām
8. ...the broad-eyed forest deity, whose garments were bright flowers, a lovely woman with a charming face, and eyes rolling with intoxication.
नीलोत्पलामोदवतीमतीव सुमनोहराम् ।
तामुवाचानवद्याङ्गीं स मुनिर्विनताननाम् ॥ ९ ॥
nīlotpalāmodavatīmatīva sumanoharām ,
tāmuvācānavadyāṅgīṃ sa munirvinatānanām 9
9. nīlotpalāmodavatīm atīva sumanoharām tām
uvāca anavadyāṅgīm saḥ muniḥ vinatananām
9. saḥ muniḥ nīlotpalāmodavatīm atīva
sumanoharām anavadyāṅgīm vinatananām tām uvāca
9. ...exceedingly captivating and possessing the fragrance of blue lotuses. To her, the sage spoke, she who had faultless limbs and a bowed face.
कोकिलाकुसुमापूरनतां वनलतामिव ।
का त्वमुत्पलपत्राक्षि कान्तिविक्षोभितस्मरा ॥ १० ॥
kokilākusumāpūranatāṃ vanalatāmiva ,
kā tvamutpalapatrākṣi kāntivikṣobhitasmarā 10
10. kokilākusumāpūranatām vanalatām iva kā
tvam utpalapatrākṣi kāntivikṣobhitamarā
10. tvam kā utpalapatrākṣi kāntivikṣobhitamarā
kokilākusumāpūranatām vanalatām iva
10. 'Who are you, O lotus-petal-eyed one, whose loveliness stirs the god of love (Smara), appearing like a forest creeper bowed down by an abundance of cuckoo-flowers?'
वयस्यामिव पुष्पाढ्यां लतां किमिव तिष्ठसि ।
इत्युक्ते मृगशावाक्षी गौरपीनपयोधरा ॥ ११ ॥
vayasyāmiva puṣpāḍhyāṃ latāṃ kimiva tiṣṭhasi ,
ityukte mṛgaśāvākṣī gaurapīnapayodharā 11
11. vayasyām iva puṣpāḍhyām latām kim iva tiṣṭhasi
iti ukte mṛgaśāvākṣī gaurapīnapayodharā
11. (tvam) vayasyām iva puṣpāḍhyām latām iva kim iva tiṣṭhasi iti ukte,
mṛgaśāvākṣī gaurapīnapayodharā (sā)
11. "Why do you stand like a friend, like a creeper abundant with flowers?" When this was said, she, with fawn-like eyes and fair, full breasts, ...
मुनिमाह मनोहारि मुग्धाक्षरमिदं वचः ।
यानि यानि दुरापानि वाञ्छितानि महीतले ॥ १२ ॥
munimāha manohāri mugdhākṣaramidaṃ vacaḥ ,
yāni yāni durāpāni vāñchitāni mahītale 12
12. munim āha manohāri mugdhākṣaram idam vacaḥ
yāni yāni durāpāni vāñchitāni mahītale
12. (sā) munim manohāri mugdhākṣaram idam vacaḥ āha.
yāni yāni durāpāni vāñchitāni mahītale
12. She spoke these charming words, captivating to the mind and uttered with simple syllables, to the sage: "Whatever desires are difficult to fulfill on earth, ...
प्राप्यन्ते तानि तान्याशु महतामेव याच्ञया ।
अहमस्मिँल्लताकीर्णे त्वत्कदम्बाभ्यलंकृते ॥ १३ ॥
prāpyante tāni tānyāśu mahatāmeva yācñayā ,
ahamasmiṃllatākīrṇe tvatkadambābhyalaṃkṛte 13
13. prāpyante tāni tāni āśu mahatām eva yācñayā
aham asmin latākīrṇe tvatkadambābhyalaṅkṛte
13. tāni tāni (vāñchitāni) āśu mahatām eva yācñayā prāpyante.
aham asmin latākīrṇe tvatkadambābhyalaṅkṛte (sthāne)
13. ...those are obtained quickly, solely through the request of great individuals. I am in this spot, covered with creepers and adorned by your Kadamba trees, ...
लतालीलालया ब्रह्मन्विपिने वनदेवता ।
यश्चैत्रसितपक्षस्य त्रयोदश्यां स्मरोत्सवे ॥ १४ ॥
latālīlālayā brahmanvipine vanadevatā ,
yaścaitrasitapakṣasya trayodaśyāṃ smarotsave 14
14. latālīlālayā brahman vipine vanadevatā yaḥ
ca caitrasitapakṣasya trayodaśyām smarotsave
14. brahman,
(aham asmin) vipine latālīlālayā vanadevatā.
yaḥ ca caitrasitapakṣasya trayodaśyām smarotsave
14. O Brahmin, I am a forest deity (vanadevatā) whose graceful abode is a creeper-bower in this forest. And whoever, on the thirteenth day of the bright fortnight of the month of Caitra, during the festival of the god of love (Smara), ...
बभूव वनदेवीनां समाजो नन्दने वने ।
तत्राहमगमं नाथ त्रैलोक्यललनासदः ॥ १५ ॥
babhūva vanadevīnāṃ samājo nandane vane ,
tatrāhamagamaṃ nātha trailokyalalanāsadaḥ 15
15. babhūva vanadevīnām samājaḥ nandane vane
tatra aham agamam nātha trailokyalalanāsadaḥ
15. nātha nandane vane vanadevīnām samājaḥ
babhūva tatra aham trailokyalalanāsadaḥ agamam
15. A gathering of forest goddesses occurred in the Nandana forest. O Lord, I went there, to the assembly of the women of the three worlds.
तत्र दृष्टा मया सर्वा वयस्या मदनोत्सवे ।
अपुत्रया पुत्रयुतास्तेनाहं दुःखिता भृशम् ॥ १६ ॥
tatra dṛṣṭā mayā sarvā vayasyā madanotsave ,
aputrayā putrayutāstenāhaṃ duḥkhitā bhṛśam 16
16. tatra dṛṣṭā mayā sarvāḥ vayasyāḥ madanotsave
aputrayā putrayutāḥ tena aham duḥkhitā bhṛśam
16. tatra mayā madanotsave sarvāḥ vayasyāḥ dṛṣṭā
aputrayā putrayutāḥ tena aham bhṛśam duḥkhitā
16. There, all my female friends were seen by me, celebrating the festival of love. Being childless, and seeing them with children, I was greatly distressed by that.
त्वयि सर्वार्थसार्थस्य बृहत्कल्पतरौ स्थिते ।
अनाथेव कथं नाथ किल शोचाम्यपुत्रिका ॥ १७ ॥
tvayi sarvārthasārthasya bṛhatkalpatarau sthite ,
anātheva kathaṃ nātha kila śocāmyaputrikā 17
17. tvayi sarvārthasārthasya bṛhatkalpatarau sthite
anāthā iva katham nātha kila śocāmi aputrikā
17. nātha sarvārthasārthasya bṛhatkalpatarau tvayi
sthite katham aham anāthā iva aputrikā kila śocāmi
17. When you, O Lord, are present, like a great wish-fulfilling tree, the source of all desires, why then do I, childless, lament like an orphan?
देहि मे भगवन्पुत्र नो चेद्देहमिहाग्नये ।
प्रकरोम्याहुतिं पुत्र दुःखदाहोपशान्तये ॥ १८ ॥
dehi me bhagavanputra no ceddehamihāgnaye ,
prakaromyāhutiṃ putra duḥkhadāhopaśāntaye 18
18. dehi me bhagavan putra na u cet deham iha agnaye
prakaromi āhutim putra duḥkhadāhopaśāntaye
18. bhagavan me putram dehi no cet iha duḥkhadāhopaśāntaye
aham deham putra agnaye āhutim prakaromi
18. O Lord, grant me a son. If not, then I shall make my body here an offering into the fire, O son, for the pacification of the burning pain of sorrow.
तामित्युक्तवतीं तन्वीं विहस्य मुनिपुङ्गवः ।
आह हस्तगतं पुष्पं तस्यै दत्त्वा दयान्वितः ॥ १९ ॥
tāmityuktavatīṃ tanvīṃ vihasya munipuṅgavaḥ ,
āha hastagataṃ puṣpaṃ tasyai dattvā dayānvitaḥ 19
19. tām iti uktavatīm tanvīm vihasya munipuṅgavaḥ
āha hastagatam puṣpam tasyai dattvā dayānvitaḥ
19. dayānvitaḥ munipuṅgavaḥ tām iti uktavatīm tanvīm
vihasya hastagatam puṣpam tasyai dattvā āha
19. The foremost sage, filled with compassion, smiled at the slender woman who had just spoken thus. Giving her the flower he held in his hand, he said.
गच्छ तन्वङ्गि मासेन पूजार्हमलिलोचनम् ।
प्रसोष्यसे सुतं कान्तं प्रसूनमिव सल्लता ॥ २० ॥
gaccha tanvaṅgi māsena pūjārhamalilocanam ,
prasoṣyase sutaṃ kāntaṃ prasūnamiva sallatā 20
20. gaccha tanvaṅgi māsena pūjārham alilocanam
prasoṣyase sutam kāntam prasūnam iva sallatā
20. तन्वङ्गि gaccha मासेन कान्तम् पूजार्हम्
अलिलोचनम् सुतम् प्रसोष्यसे सल्लता प्रसूनम् इव
20. Go, O slender one. Within a month, you will give birth to a beautiful son, who is worthy of reverence and whose eyes are like bees, just as a fine creeper produces a flower.
किंत्वसौ मरणावेशयायिन्या नस्त्वया सुतः ।
याचितः कृच्छ्रं संप्राप्य ज्ञाता तेन भविष्यति ॥ २१ ॥
kiṃtvasau maraṇāveśayāyinyā nastvayā sutaḥ ,
yācitaḥ kṛcchraṃ saṃprāpya jñātā tena bhaviṣyati 21
21. kim tu asau maraṇāveśayāyinyāḥ naḥ tvayā sutaḥ
yācitaḥ kṛcchram samprāpya jñātā tena bhaviṣyati
21. किम् तु असौ सुतः त्वया मरणावेशयायिन्याः नः याचितः,
तेन कृच्छ्रम् संप्राप्य ज्ञाता भविष्यति
21. However, this son, whom you requested from us when you were in the throes of death, will be recognized by him (or through him) after experiencing great difficulty.
इत्युक्त्वा स मुनिस्तन्वीं प्रसन्नमुखमण्डलाम् ।
परिचर्यां करोमीति प्रार्थनोत्कां व्यसर्जयत् ॥ २२ ॥
ityuktvā sa munistanvīṃ prasannamukhamaṇḍalām ,
paricaryāṃ karomīti prārthanotkāṃ vyasarjayat 22
22. iti uktvā saḥ muniḥ tanvīm prasannamukhamaṇḍalām
paricaryām karomi iti prārthanotkām vyasarjayat
22. इति उक्त्वा सः मुनिः प्रसन्नमुखमण्डलाम्,
"करोमि इति" प्रार्थनोत्काम् तन्वीम् व्यसर्जयत्
22. Having said this, the sage dismissed the slender woman, whose face was now radiant and who was eager to say, 'I will perform service for you.'
सा जगामात्मसदनं सोऽतिष्ठत्स्वात्मना सह ।
अवहत्क्रमशः काल ऋतुसंवत्सराङ्कितः ॥ २३ ॥
sā jagāmātmasadanaṃ so'tiṣṭhatsvātmanā saha ,
avahatkramaśaḥ kāla ṛtusaṃvatsarāṅkitaḥ 23
23. sā jagāma ātmasadanam saḥ atiṣṭhat sva ātmanā
saha avahat kramaśaḥ kālaḥ ṛtusaṃvatsarāṅkitaḥ
23. sā ātmasadanam jagāma saḥ sva ātmanā saha atiṣṭhat
ṛtusaṃvatsarāṅkitaḥ kālaḥ kramaśaḥ avahat
23. She went to her own abode (ātman), and he remained with his own self (ātman). Time, marked by seasons and years, gradually passed.
अथ दीर्घेण कालेन सैवोत्पलविलोचना ।
द्वादशाब्दमुपादाय सुतं मुनिमुपाययौ ॥ २४ ॥
atha dīrgheṇa kālena saivotpalavilocanā ,
dvādaśābdamupādāya sutaṃ munimupāyayau 24
24. atha dīrgheṇa kālena sā eva utpalavilocanā
dvādaśābdam upādāya sutam munim upāyayau
24. atha dīrgheṇa kālena sā eva utpalavilocanā
dvādaśābdam upādāya sutam munim upāyayau
24. Then, after a long time, that same lotus-eyed woman, bringing her twelve-year-old son, approached the sage (muni).
सा प्रणम्योपविश्याग्रे मुनिमिन्दुसमाननम् ।
उवाच कलया वाचा चूतद्रुमभिवालिनी ॥ २५ ॥
sā praṇamyopaviśyāgre munimindusamānanam ,
uvāca kalayā vācā cūtadrumabhivālinī 25
25. sā praṇamya upaviśya agre munim indusamānananam
uvāca kalayā vācā cūtadrumabhivālinī
25. sā cūtadrumabhivālinī praṇamya agre
indusamānananam munim upaviśya kalayā vācā uvāca
25. Having bowed and sat before the sage (muni) whose face was like the moon, she, delightful like a mango tree, spoke with a sweet voice.
प्रभो केवलमेतेन ज्ञानं नाधिगतं शुभम् ।
येन संसारचक्रेऽस्मिन्न पुनः परिपीड्यते ॥ २७ ॥
prabho kevalametena jñānaṃ nādhigataṃ śubham ,
yena saṃsāracakre'sminna punaḥ paripīḍyate 27
27. prabho kevalam etena jñānam na adhigatam śubham
yena saṃsāracakre asmin na punaḥ paripīḍyate
27. prabho kevalam etena śubham jñānam na adhigatam
yena asmin saṃsāracakre punaḥ na paripīḍyate
27. O Lord, merely by this (son), auspicious knowledge has not been attained by me, by which one is not again afflicted in this cycle of rebirth (saṃsāra).
ज्ञानं त्वमेवास्य विभो कृपयोपदिशाधुना ।
को हि नाम कुले जातं पुत्रं मौर्ख्येण योजयेत् ॥ २८ ॥
jñānaṃ tvamevāsya vibho kṛpayopadiśādhunā ,
ko hi nāma kule jātaṃ putraṃ maurkhyeṇa yojayet 28
28. jñānam tvam eva asya vibho kṛpayā upadiśa adhunā
kaḥ hi nāma kule jātam putram maurkṣyeṇa yojayet
28. vibho tvam eva asya jñānam kṛpayā adhunā upadiśa
hi kaḥ nāma kule jātam putram maurkṣyeṇa yojayet
28. O all-pervading lord, you alone should now, out of compassion, impart knowledge to him. For who, indeed, would associate a son born into a good family with foolishness?
एवं वदन्तीं स मुनिः सच्छिष्यमबले सुतम् ।
इहैव स्थापयैनं त्वमित्युक्त्वा तां व्यसर्जयत् ॥ २९ ॥
evaṃ vadantīṃ sa muniḥ sacchiṣyamabale sutam ,
ihaiva sthāpayainaṃ tvamityuktvā tāṃ vyasarjayat 29
29. evam vadantīm sa muniḥ satśiṣyam abale sutam iha
eva sthāpaya enam tvam iti uktvā tām vyasarjayat
29. sa muniḥ evam vadantīm abale tvam sutam enam iha
eva satśiṣyam sthāpaya iti uktvā tām vyasarjayat
29. To her speaking thus, that sage said, "O weak woman, make your son a good disciple (sacchiṣya). You should establish him right here." Having spoken thus, he sent her away.
तस्यां गतायां स पितुरन्तेवासितया तया ।
अतिष्ठत्संयतो धीमानर्कस्येवारुणः पुरः ॥ ३० ॥
tasyāṃ gatāyāṃ sa piturantevāsitayā tayā ,
atiṣṭhatsaṃyato dhīmānarkasyevāruṇaḥ puraḥ 30
30. tasyām gatāyām sa pituḥ antevāsitayā tayā
atiṣṭhat saṃyataḥ dhīmān arkasya iva aruṇaḥ puraḥ
30. tasyām gatāyām sa saṃyataḥ dhīmān pituḥ
antevāsitayā tayā arkasya puraḥ aruṇaḥ iva atiṣṭhat
30. When she (the mother) had departed, he (the son), by her (the mother's arrangement), remained as a restrained and intelligent resident student of the father (sage), just like Aruṇa before the sun (arka).
कदर्थः प्राप्य विज्ञानं ततश्चित्राभिरुक्तिभिः ।
चिरकालमसौ तत्र मुनिः पुत्रमबोधयत् ॥ ३१ ॥
kadarthaḥ prāpya vijñānaṃ tataścitrābhiruktibhiḥ ,
cirakālamasau tatra muniḥ putramabodhayat 31
31. kadarthaḥ prāpya vijñānam tataḥ citrābhiḥ uktibhiḥ
cirakālam asau tatra muniḥ putram abodhayat
31. asau muniḥ tatra kadarthaḥ vijñānam prāpya tataḥ
citrābhiḥ uktibhiḥ cirakālam putram abodhayat
31. The sage, for whom the task was difficult (kadartha), having acquired the necessary knowledge, then, with diverse teachings, for a long time, enlightened his son there.
आख्यायिकाख्यानशतैर्दृष्टान्तैर्दृष्टिकल्पितैः ।
तथेतिहासवृत्तान्तैर्वेदवेदान्तनिश्चयैः ॥ ३२ ॥
ākhyāyikākhyānaśatairdṛṣṭāntairdṛṣṭikalpitaiḥ ,
tathetihāsavṛttāntairvedavedāntaniścayaiḥ 32
32. ākhyāyikākhyānaśataiḥ dṛṣṭāntaiḥ dṛṣṭikalpitaiḥ
tathā itihāsavṛttāntaiḥ vedavedāntaniścayaiḥ
32. ākhyāyikākhyānaśataiḥ dṛṣṭāntaiḥ dṛṣṭikalpitaiḥ
tathā itihāsavṛttāntaiḥ vedavedāntaniścayaiḥ
32. Through hundreds of tales and narratives, through illustrations conceived by insight, and similarly, through historical accounts, and through the definitive conclusions of the Vedas and Vedānta -
अनुद्वेगितया नित्यं विस्तरेण कथाक्रमैः ।
अनुभूतिमुपारूढै रूढिमेति यथा मयि ॥ ३३ ॥
anudvegitayā nityaṃ vistareṇa kathākramaiḥ ,
anubhūtimupārūḍhai rūḍhimeti yathā mayi 33
33. anudvegitayā nityam vistareṇa kathākramaiḥ
anubhūtim upārūḍhaiḥ rūḍhim eti yathā mayi
33. yathā anudvegitayā nityam vistareṇa kathākramaiḥ
upārūḍhaiḥ anubhūtim mayi rūḍhim eti
33. ...always without causing agitation, explained extensively through sequential narratives, so that these means, having attained realization (anubhūti), become firmly established in me.
अनुभववशतो रसातिरिक्तैरलमुचितार्थवचोगणैर्महात्मा ।
जलद इव शिखण्डिनं पुरःस्थं तनयमबोधयदम्बरे महर्षिः ॥ ३४ ॥
anubhavavaśato rasātiriktairalamucitārthavacogaṇairmahātmā ,
jalada iva śikhaṇḍinaṃ puraḥsthaṃ tanayamabodhayadambare maharṣiḥ 34
34. anubhavavaśataḥ rasātiriktaiḥ alam
ucitārthavacogaṇaiḥ mahātmā
jaladaḥ iva śikhaṇḍinam purastham
tanayam abodhayat ambare maharṣiḥ
34. maharṣiḥ mahātmā anubhavavaśataḥ
rasātiriktaiḥ alam ucitārthavacogaṇaiḥ
purastham tanayam abodhayat
jaladaḥ iva ambare śikhaṇḍinam
34. The great sage (maharṣi), the great-souled one (mahātman), instructed his son, who stood before him, with groups of words richly imbued with profound sentiment and appropriate meaning, all based on his own experience (anubhava). He did so just as a cloud (jalada) [brings joy to] a peacock (śikhaṇḍin) in the sky.