Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-7, chapter-108

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
which language(s) would you like to see in the translations:
श्रीराम उवाच ।
अविद्या दृश्यरूपेयं कचन्ती यस्य विद्यते ।
चिन्नभःस्वप्ननगरी दृश्यमानापि शून्यकम् ॥ १ ॥
śrīrāma uvāca ,
avidyā dṛśyarūpeyaṃ kacantī yasya vidyate ,
cinnabhaḥsvapnanagarī dṛśyamānāpi śūnyakam 1
1. śrīrāmaḥ uvāca | avidyā dṛśyarūpā iyam kacantī yasya
vidyate | cinnabhaḥsvapnanagarī dṛśyamānā api śūnyakam
1. śrīrāmaḥ uvāca iyam dṛśyarūpā avidyā yasya kacantī
vidyate (sā) cinnabhaḥsvapnanagarī dṛśyamānā api śūnyakam
1. Śrī Rāma said: 'This ignorance (avidyā), which manifests as the visible world, appears to one in whom it exists. It is like a dream city in the sky of consciousness (cit), which, though seen, is ultimately void.'
1. רָאמָה אמר: עבור מי שבורות זו בדמות הנראה מוסיפה להפציע, עיר החלום שבמרחב התודעה היא ריקה לחלוטין, אף על פי שרואים אותה.
तस्याज्ञस्य कियत्कालं किंरूपा स्यात्किमात्मिका ।
कियती सा च वेत्येवं मुने मे कथ्यतां पुनः ॥ २ ॥
tasyājñasya kiyatkālaṃ kiṃrūpā syātkimātmikā ,
kiyatī sā ca vetyevaṃ mune me kathyatāṃ punaḥ 2
2. tasya ajñasya kiyatkālam kiṃrūpā syāt kim ātmikā
kiyatī sā ca vā iti evam mune me kathyatām punaḥ
2. mune me punaḥ evam kathyatām tasya ajñasya sā
kiyatkālam kiṃrūpā kimātmikā kiyatī ca vā iti syāt
2. O sage, please tell me again about that ignorance (avidyā) of the ignorant one: for how long does it exist, what is its form, what is its nature, and what is its extent?
2. עבור אותו בור, כמה זמן היא נמשכת, מהי צורתה, מהי מהותה ומה גודלה? הוי חכם, ספר לי זאת שוב.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अविद्या विद्यते येषामज्ञानां भूतलादिका ।
तेषामस्यां ब्रह्मणीव नास्त्यन्तोऽत्र कथां श्रृणु ॥ ३ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
avidyā vidyate yeṣāmajñānāṃ bhūtalādikā ,
teṣāmasyāṃ brahmaṇīva nāstyanto'tra kathāṃ śrṛṇu 3
3. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca avidyā vidyate yeṣām ajñānām bhūtalādikā
teṣām asyām brahmaṇi iva na asti antaḥ atra kathām śṛṇu
3. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca atra kathām śṛṇu yeṣām ajñānām bhūtalādikā
avidyā vidyate teṣām asyām antaḥ na asti brahmaṇi iva
3. Śrī Vasiṣṭha said: Listen to this account. For those ignorant individuals in whom ignorance (avidyā) exists, leading them to perceive the world as real (bhūtalādikā), there is no end to this state, just as there is no end to Brahman (brahman) itself.
3. וַסִישְׁטְהָ אמר: עבור אותם בורים, אשר הבורות בדמות האדמה וזולתה קיימת עבורם, אין לה סוף, ממש כמו ל-בְּרַהְמַן. הקשב לסיפור בנושא זה.
सदृशं जगतोऽस्यास्ति क्वचिदम्बरकोणके ।
कस्मिंश्चिद्त्रिजगत्किंचिदनयैव व्यवस्थया ॥ ४ ॥
sadṛśaṃ jagato'syāsti kvacidambarakoṇake ,
kasmiṃścidtrijagatkiṃcidanayaiva vyavasthayā 4
4. sadṛśam jagataḥ asya asti kvacit ambarakoṇake
kasmiṃścit trijagat kiñcit anayā eva vyavasthayā
4. asya jagataḥ sadṛśam kvacit kasmiṃścit ambarakoṇake
anayā eva vyavasthayā kiñcit trijagat asti
4. Similar to this world, there exists somewhere, in some corner of space, another triple world, structured by this very same principle.
4. בפינה כלשהי של המרחב קיים עולם הדומה לעולם זה, יקום תלת-עולמי מסוים המתנהל בדיוק לפי סדר זה.
अस्ति कश्चिद्भुवो भागो भूषणं तत्र भूस्थितेः ।
पुरी ततमितिर्नाम्ना सुव्यक्तकलनाऽवनौ ॥ ५ ॥
asti kaścidbhuvo bhāgo bhūṣaṇaṃ tatra bhūsthiteḥ ,
purī tatamitirnāmnā suvyaktakalanā'vanau 5
5. asti kaścit bhuvaḥ bhāgaḥ bhūṣaṇam tatra bhūsthiteḥ
purī tatamitiḥ nāmnā suvyaktakalanā avanau
5. bhuvaḥ kaścit bhāgaḥ asti tatra bhūsthiteḥ bhūṣaṇam
avanau tatamitiḥ nāmnā purī suvyaktakalanā asti
5. There is a certain region on earth, which serves as an adornment to its very existence. In that region, there is a city named Tatamiti, whose structures are clearly defined on the ground.
5. ישנו חבל ארץ מסוים, כתר לכל הקים על האדמה, ובו עיר בשם תַטַמִתִי, הניכרת בבירור על פני תבל.
तत्रासीत्पार्थिवः कश्चिद्विपश्चिदिति विश्रुतः ।
यः सभायां सुसभ्यायां विपश्चित्त्वाद्विराजते ॥ ६ ॥
tatrāsītpārthivaḥ kaścidvipaściditi viśrutaḥ ,
yaḥ sabhāyāṃ susabhyāyāṃ vipaścittvādvirājate 6
6. tatra āsīt pārthivaḥ kaścit vipaścit iti viśrutaḥ
yaḥ sabhāyām susabhyāyām vipaścitvāt virājate
6. yaḥ sabhāyām susabhyāyām vipaścitvāt virājate
tatra kaścit vipaścit iti viśrutaḥ pārthivaḥ āsīt
6. There was a certain king, renowned by the name of Vipaścit. He shone brilliantly in the noble assembly due to his profound scholarship.
6. שם מלך שליט מסוים הנודע בשם וִפַשְׁצִ'ת, אשר זרח בחצרו המכובדת בזכות חכמתו המופלגת.
राजहंस इवाब्जिन्यामृक्षचक्र इवोडुराट् ।
सुमेरुरिव शैलौघे यः सभायामराजत ॥ ७ ॥
rājahaṃsa ivābjinyāmṛkṣacakra ivoḍurāṭ ,
sumeruriva śailaughe yaḥ sabhāyāmarājata 7
7. rājahaṃsaḥ iva abjinyām ṛkṣacakre iva uḍurāṭ
sumeruḥ iva śailaughe yaḥ sabhāyām arājata
7. yaḥ sabhāyām rājahaṃsaḥ iva abjinyām uḍurāṭ
iva ṛkṣacakre sumeruḥ iva śailaughe arājata
7. He shone in the assembly like a royal swan (rājahaṃsa) in a lotus pond, like the moon (uḍurāṭ) among the constellations (ṛkṣacakra), and like Mount Sumeru (sumeru) among a multitude of mountains.
7. כמו ברבור מלכותי באגם נילופרים, כמו הירח בגלגל המזלות, וכמו הר סוּמֵרוּ בין הרי תבל - כך זרח הוא בחצרו.
निवर्तते यतोऽशक्त्या वचनं गुणवर्णनात् ।
कवीनामचलाकारा भवेद्भा भूधरो यथा ॥ ८ ॥
nivartate yato'śaktyā vacanaṃ guṇavarṇanāt ,
kavīnāmacalākārā bhavedbhā bhūdharo yathā 8
8. nivartate yataḥ aśaktyā vacanam guṇavarṇanāt
kavīnām acalākārā bhavet bhā bhūdharaḥ yathā
8. yataḥ guṇavarṇanāt kavīnām vacanam aśaktyā
nivartate bhā bhūdharaḥ yathā acalākārā bhavet
8. From whom the words of poets turn back due to their inability to describe his virtues; his splendor (bhā) would be like an unmoving form, like a mountain (bhūdhara).
8. מדברים על מעלותיו נאלמו משוררים מחוסר יכולת לתארן במלואן, שכן זוהרו היה יציב ואיתן כמו הר נישא.
प्रातःप्रातर्विकसितात्सर्वाशाभासनोद्यतात् ।
यतः प्रतापजनितश्रीरुदेत्यम्बुजादिव ॥ ९ ॥
prātaḥprātarvikasitātsarvāśābhāsanodyatāt ,
yataḥ pratāpajanitaśrīrudetyambujādiva 9
9. prātaḥprātaḥ vikasitāt sarvāśābhāsanaudyatāt
yataḥ pratāpajanitaśrīḥ udeti ambujāt iva
9. yataḥ prātaḥprātaḥ vikasitāt sarvāśābhāsanaudyatāt
pratāpajanitaśrīḥ ambujāt iva udeti
9. From whom, who blooms (shines forth) every morning and strives to illuminate all directions, the splendor born of valor rises, as if from a lotus (ambuja).
9. מדי בוקר ובוקר, כשהוא פורח ונכון להאיר את כל אופקי תבל, נבעה ממנו התפארת שנוצרה מגבורתו, כמו יופי העולה מפרח הלוטוס.
स ब्रह्मण्यमतिर्मानी वह्निमेवाधिदैवतम् ।
अपूजयत्समं भक्त्या देव वेत्ति स्म नेतरम् ॥ १० ॥
sa brahmaṇyamatirmānī vahnimevādhidaivatam ,
apūjayatsamaṃ bhaktyā deva vetti sma netaram 10
10. saḥ brahmaṇya-matiḥ mānī vahnim eva adhidaivatam
apūjayat samam bhaktyā devam vetti sma na itaram
10. saḥ brahmaṇya-matiḥ mānī vahnim eva adhidaivatam
samam bhaktyā apūjayat devam itaram na vetti sma
10. He, reverent and deeply devoted to Brahmins, worshipped Agni alone as his supreme deity. He knew no other god and worshipped with sincere devotion (bhakti).
10. הוא, שרוחו הייתה נתונה לקודש וגאה, עבד את אל האש (וַהְנִי) כאלוקיו העליון; הוא סגד לו בדבקות (בְּהַקְתִי) רבה ולא הכיר שום אל אחר.
समत्स्यमकरव्यूहा गजवाजिगणान्विताः ।
आवर्तचक्रव्यूहाढ्याः कल्लोलबलमालिताः ॥ ११ ॥
samatsyamakaravyūhā gajavājigaṇānvitāḥ ,
āvartacakravyūhāḍhyāḥ kallolabalamālitāḥ 11
11. sa-matsya-makara-vyūhāḥ gaja-vāji-gaṇa-anvitāḥ
āvarta-cakra-vyūha-āḍhyāḥ kallola-bala-mālitāḥ
11. sa-matsya-makara-vyūhāḥ gaja-vāji-gaṇa-anvitāḥ
āvarta-cakra-vyūha-āḍhyāḥ kallola-bala-mālitāḥ
11. They (the oceans, to which the ministers are compared) had formations of fish and crocodiles; they were accompanied by multitudes of elephants and horses; they were abundant with formations resembling whirlpools and circular arrays; and they were adorned with the power of their waves.
11. כמו אוקיינוסים העשירים בלהקות דגים ומפלצות ים, מלווים בחילות פילים וסוסים, מלאי מערבולות ועוטים עטרת גלים עזה,
मर्यादापालने युक्ता अकम्पनबलाधिकाः ।
मन्त्रिष्वप्यस्य चत्वारो दिक्षु सत्सागरा इव ॥ १२ ॥
maryādāpālane yuktā akampanabalādhikāḥ ,
mantriṣvapyasya catvāro dikṣu satsāgarā iva 12
12. maryādā-pālane yuktāḥ akampana-bala-adhikāḥ
mantriṣu api asya catvāraḥ dikṣu sat-sāgarāḥ iva
12. asya catvāraḥ mantriṣu api maryādā-pālane yuktāḥ
akampana-bala-adhikāḥ dikṣu sat-sāgarāḥ iva
12. His four ministers were engaged in upholding the natural law (maryādā) and possessed immense, unwavering strength (bala). They were, in the four directions, like good oceans.
12. המופקדים על שמירת החוק והסדר ובעלי עוצמה בלתי-מתערערת - כך היו ארבעת שריו בארבע רוחות השמיים, משל היו ימים כבירים.
तैरशेषककुप्चक्रनाभिराभासितावनिः ।
आसीत्सुदुर्जयो जेता स सुदर्शनचक्रवत् ॥ १३ ॥
tairaśeṣakakupcakranābhirābhāsitāvaniḥ ,
āsītsudurjayo jetā sa sudarśanacakravat 13
13. taiḥ aśeṣa-kakup-cakra-nābhiḥ ābhāsita-avaniḥ
āsīt su-durjayaḥ jetā saḥ sudarśana-cakra-vat
13. taiḥ saḥ aśeṣa-kakup-cakra-nābhiḥ ābhāsita-avaniḥ
su-durjayaḥ jetā sudarśana-cakra-vat āsīt
13. Through them (the ministers), the earth, whose center was the entire circle of directions, was made splendid. That king became an unconquerable victor, like the Sudarshana (cakra).
13. באמצעותם, כשהוא משמש כציר גלגל כל אופקי תבל ומאיר את הארץ, היה הוא מנצח בלתי-מנוצח, בדומה לדיסקוס הַסוּדַרְשַׁנַה המלכותי.
तमेकदा ययौ पूर्वदिङ्मुखाच्चतुरश्चरः ।
स उवाच रहो रंहोगतिघोराक्षरं वचः ॥ १४ ॥
tamekadā yayau pūrvadiṅmukhāccaturaścaraḥ ,
sa uvāca raho raṃhogatighorākṣaraṃ vacaḥ 14
14. tam ekadā yayau pūrvadiṅmukhāt caturaḥ caraḥ |
saḥ uvāca rahaḥ raṃhogatighorākṣaram vacaḥ ||
14. ekadā caturaḥ caraḥ pūrvadiṅmukhāt tam yayau.
saḥ rahaḥ raṃhogatighorākṣaram vacaḥ uvāca.
14. One day, a clever spy came to him from the eastern direction. He spoke to him in secret, delivering dreadful news concerning a swift movement (of events).
14. יום אחד בא אליו מרגל פיקח ממזרח. הוא דיבר עמו ביחידות בלשון מהירה וגורלית:
देव दोर्द्रुमविश्रान्तधरागोबन्धनाच्युत ।
श्रूयतां मन्मुखात्पश्चाद्यथाप्राप्तं विधीयताम् ॥ १५ ॥
deva dordrumaviśrāntadharāgobandhanācyuta ,
śrūyatāṃ manmukhātpaścādyathāprāptaṃ vidhīyatām 15
15. deva dordrumaviśrāntadharāgobandhanācyuta | śrūyatām
manmukhāt paścāt yathāprāptam vidhīyatām ||
15. deva dordrumaviśrāntadharāgobandhanācyuta,
manmukhāt śrūyatām,
paścāt yathāprāptam vidhīyatām.
15. O Lord, O Acyuta, who bound the earth, (which was) like a cow resting upon the tree of your arm! Let (what is to be said) be heard from my mouth, and afterwards, let what is appropriate be done.
15. מלכי, אתה שזרועותיך כגזעי אילן איתנים הנושאים את כובד הארץ, הוי בלתי-מנוצח! שמע-נא מפי את הדיווח, ולאחר מכן עשה כפי שראוי לעשות.
पूर्वदिङ्मुखसामन्तो ज्वरेणास्तमुपागतः ।
मन्ये जेतुं यमं यातस्त्वयारब्धो जितारिणा ॥ १६ ॥
pūrvadiṅmukhasāmanto jvareṇāstamupāgataḥ ,
manye jetuṃ yamaṃ yātastvayārabdho jitāriṇā 16
16. pūrvadiṅmukhasāmantaḥ jvareṇa astam upāgataḥ |
manye jetum yamam yātaḥ tvayā ārabdhaḥ jitāriṇā ||
16. pūrvadiṅmukhasāmantaḥ jvareṇa astam upāgataḥ.
(aham) manye,
jitāriṇā tvayā ārabdhaḥ (san),
(saḥ) yamam jetum yātaḥ.
16. The feudal lord of the eastern region has succumbed to a fever. I think he has gone to conquer Yama (the god of death), a feat initiated by you, the vanquisher of your foes.
16. השליט הכפוף לך במזרח נפטר כתוצאה מקדחת עזה. נראה כי הלך לכבוש את יַמַה (אל המוות), בהשראתך אתה, המנצח כל אויב.
तस्मिन्समन्ततो जेतुं दक्षिणापथनायकः ।
पूर्वापराभ्यामाक्रम्य बलाभ्यामरिणाऽऽहतः ॥ १७ ॥
tasminsamantato jetuṃ dakṣiṇāpathanāyakaḥ ,
pūrvāparābhyāmākramya balābhyāmariṇā''hataḥ 17
17. tasmin samantataḥ jetum dakṣiṇāpathanāyakaḥ |
pūrvāparābhyām ākramya balābhyām ariṇā āhataḥ ||
17. dakṣiṇāpathanāyakaḥ tasmin samantataḥ jetum,
pūrvāparābhyām balābhyām ākramya,
ariṇā āhataḥ.
17. To conquer completely that (eastern) region, the ruler of the southern path, having attacked with both eastern and western forces, was (himself) struck down by an enemy.
17. עם מותו, מנהיג נתיב הדרום, בבואו לכבוש את כל הסביבה, הותקף והוכע על ידי אויב בעזרת כוחות מהמזרח ומהמערב.
तस्मिन्मृते समागम्य यावद्वारुणदिक्पतिः ।
बलेनायाति ककुभौ ते समादातुमादृतः ॥ १८ ॥
tasminmṛte samāgamya yāvadvāruṇadikpatiḥ ,
balenāyāti kakubhau te samādātumādṛtaḥ 18
18. tasmin mṛte samāgamya yāvat vāruṇadikpatiḥ
balena āyāti kakubhau te samādātum ādṛtaḥ
18. tasmin mṛte vāruṇadikpatiḥ samāgamya balena
te kakubhau samādātum ādṛtaḥ yāvat āyāti
18. Upon his death, the lord of the western direction, Vāruṇa, having gathered his army, eagerly advanced with his forces to conquer those two regions.
18. כשמת גם הוא, ברגע שמורם האזור המערבי הגיע עם צבאו, שוקד להשתלט על שתי רוחות השמיים הללו...
पूर्वदेशनृपैः सार्धं दक्षिणापथपार्थिवैः ।
तावदेवारिभिरसावर्धमार्गे रणे हतः ॥ १९ ॥
pūrvadeśanṛpaiḥ sārdhaṃ dakṣiṇāpathapārthivaiḥ ,
tāvadevāribhirasāvardhamārge raṇe hataḥ 19
19. pūrvadeśanṛpaiḥ sārdham dakṣiṇāpathapārthivaiḥ
tāvat eva aribhiḥ asau ardhamārge raṇe hataḥ
19. asau pūrvadeśanṛpaiḥ dakṣiṇāpathapārthivaiḥ
sārdham ardhamārge tāvat eva aribhiḥ raṇe hataḥ
19. However, just as he was on his way, accompanied by the kings of the eastern regions and the rulers of the southern path, he (Vāruṇa) was killed in battle by his enemies midway.
19. ...יחד עם מלכי המזרח ומלכי הדרום, הוא נהרג באמצע הדרך בקרב על ידי האויבים.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथास्मिन्कथयत्येवं त्वरार्तमपरश्चरः ।
उपप्लवजडोत्पीड इव हर्म्यं विवेश ह ॥ २० ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
athāsminkathayatyevaṃ tvarārtamaparaścaraḥ ,
upaplavajaḍotpīḍa iva harmyaṃ viveśa ha 20
20. śrī vasiṣṭhaḥ uvāca atha asmin kathayati evam tvarārtam
aparaḥ caraḥ upaplavajaḍotpīḍaḥ iva harmyam viveśa ha
20. śrī vasiṣṭhaḥ uvāca atha asmin evam kathayati tvarārtam
aparaḥ caraḥ upaplavajaḍotpīḍaḥ iva harmyam ha viveśa
20. Śrī Vasiṣṭha said: Then, as he was speaking thus, another messenger, agitated by urgency, entered the palace like the overwhelming force of a sudden flood.
20. וַסִישְׁטְהָ אמר: בעוד זה מדבר כך, נכנס אל ההיכל בבהלה מרגל נוסף, כשהוא סוער ונחפז כאילו נישא על גבי נחשול של אסון.
चर उवाच ।
उत्तराशाबलाध्यक्षो देवारिभिरुपद्रुतः ।
इत आयाति सबलो भग्नसेत्वम्बुपूरवत् ॥ २१ ॥
cara uvāca ,
uttarāśābalādhyakṣo devāribhirupadrutaḥ ,
ita āyāti sabalo bhagnasetvambupūravat 21
21. caraḥ uvāca uttarāśābalādhyakṣaḥ devāribhiḥ
upadrutaḥ itaḥ āyāti sabalaḥ bhagnasetvambupūravat
21. caraḥ uvāca devāribhiḥ upadrutaḥ uttarāśābalādhyakṣaḥ
sabalaḥ itaḥ bhagnasetvambupūravat āyāti
21. The messenger said: 'The commander of the northern region's army, harassed by the enemies of the gods (devāris), is coming here with his forces, like a surge of water from a broken dam.'
21. המרגל אמר: מפקד הצבא הצפוני, מותקף בידי אפת אויבים, נס לכאן עם כוחותיו כמו שיטפון הפורץ סכר שבור.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इति श्रुत्वा महीपालः कालक्षेपमवास्तवम् ।
मन्यमान उवाचेदं निर्गच्छन्वरमन्दिरात् ॥ २२ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
iti śrutvā mahīpālaḥ kālakṣepamavāstavam ,
manyamāna uvācedaṃ nirgacchanvaramandirāt 22
22. iti śrutvā mahīpālaḥ kālakṣepam avāstavam
manyamānaḥ uvāca idam nirgacchan varamandirāt
22. iti śrutvā,
mahīpālaḥ avāstavam kālakṣepam manyamānaḥ,
varamandirāt nirgacchan idam uvāca.
22. Śrī Vasiṣṭha said: Having heard this, the king, considering the delay improper, said this as he departed from the magnificent palace.
22. וַסִשְׁטְהָ המבורך אמר: כששמע זאת המלך, כשהוא מחשיב את בזבוז הזמן לבלתי קביל, יצא מהיכל המלכות ואמר:
राज्ञः सन्नह्य सामन्तानानीयन्तां च मन्त्रिणः ।
उद्धाट्यन्तां हेतिशाला दीयन्तां घोरहेतयः ॥ २३ ॥
rājñaḥ sannahya sāmantānānīyantāṃ ca mantriṇaḥ ,
uddhāṭyantāṃ hetiśālā dīyantāṃ ghorahetayaḥ 23
23. rājñaḥ sannnahya sāmantān ānīyantām ca mantriṇaḥ
uddhāṭyantām hetiśālā dīyantām ghorahetayaḥ
23. rājñaḥ sāmantān sannnahya,
mantriṇaḥ ca ānīyantām.
hetiśālā uddhāṭyantām,
ghorahetayaḥ dīyantām.
23. Having equipped the king's feudatories, let the ministers also be summoned. Let the armory be opened, and let fearsome weapons be issued.
23. חמשו את שרי המחוזות והביאו את השרים! פתחו את מחסני הנשק וחלקו נשק אכזרי!
श्लेष्यन्तां कंकटा देहेष्वागच्छन्तु पदातयः ।
गण्यन्तामाशु सैन्यानि क्रियन्तां वरकल्पनाः ॥ २४ ॥
śleṣyantāṃ kaṃkaṭā deheṣvāgacchantu padātayaḥ ,
gaṇyantāmāśu sainyāni kriyantāṃ varakalpanāḥ 24
24. śleṣyantām kaṅkaṭāḥ deheṣu āgacchantu padātayaḥ
gaṇyantām āśu sainyāni kriyantām varakalpanāḥ
24. kaṅkaṭāḥ deheṣu śleṣyantām; padātayaḥ āgacchantu.
sainyāni āśu gaṇyantām; varakalpanāḥ kriyantām.
24. Let armors be fastened upon bodies, and let the infantry soldiers arrive. Let the troops be counted quickly, and let excellent arrangements be made.
24. הדקו את השריונות לגופות, יצעדו חיילי הרגלים! ספרו מהר את הכוחות וערכו את התכנונים הטובים ביותר!
कल्प्यन्तां च बलाध्यक्षाः प्रेष्यन्तामभितश्चराः ।
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
वदत्येवं त्वरायुक्तं संरम्भवति राजनि ॥ २५ ॥
kalpyantāṃ ca balādhyakṣāḥ preṣyantāmabhitaścarāḥ ,
śrīvasiṣṭha uvāca ,
vadatyevaṃ tvarāyuktaṃ saṃrambhavati rājani 25
25. kalpyantām ca balādhyakṣāḥ preṣyantām abhitaḥ carāḥ
śrīvasiṣṭhaḥ uvāca vadati evam tvarāyuktam saṃrambhavati rājani
25. balādhyakṣāḥ ca kalpyantām; carāḥ abhitaḥ preṣyantām.
śrīvasiṣṭhaḥ uvāca: rājani saṃrambhavati,
evam tvarāyuktam vadati.
25. And let military chiefs be appointed, and let spies be sent everywhere. Śrī Vasiṣṭha said: While the king was speaking thus, filled with urgency and agitation...
25. מינו מפקדי צבא ושגרו מרגלים לכל עבר! וַסִשְׁטְהָ המבורך אמר: בעוד המלך מדבר כך בחיפזון ובלהט,
प्रतीहार उवाचेदं प्रविश्याकुलमानतः ।
प्रतीहार उवाच ।
उत्तराशाबलाध्यक्षो देव द्वार्यवतिष्ठति ।
काङ्क्षत्यब्जमिवार्कस्य देवदेवस्य दर्शनम् ॥ २६ ॥
pratīhāra uvācedaṃ praviśyākulamānataḥ ,
pratīhāra uvāca ,
uttarāśābalādhyakṣo deva dvāryavatiṣṭhati ,
kāṅkṣatyabjamivārkasya devadevasya darśanam 26
26. pratīhāraḥ uvāca idam praviśya
ākulamānataḥ uttarāśābalādhyakṣaḥ
deva dvāri avatiṣṭhati kāṅkṣati
abjam iva arkasya devadevasya darśanam
26. pratīhāraḥ ākulamānataḥ praviśya
idam uvāca deva uttarāśābalādhyakṣaḥ
dvāri avatiṣṭhati abjam arkasya
iva devadevasya darśanam kāṅkṣati
26. The doorkeeper, having entered with an agitated yet respectful demeanor, said this: "O King, the commander of the northern direction's forces stands at the door. He desires an audience with Your Majesty, the lord of lords, just as a lotus yearns for the sight of the sun."
26. נכנס השומר, קד בחרדה ואמר: שומר הסף אמר: מלכי, מפקד הצבא של האזור הצפוני עומד בשער. הוא כפרח לוטוס המשתוקק לשמש, ומשתוקק לראותך.
राजोवाच ।
गच्छाविलम्बितं तावदेनमेव प्रवेशय ।
जानीमः किं दिगन्तेषु वृत्तं वृत्तान्तसंश्रवात् ॥ २७ ॥
rājovāca ,
gacchāvilambitaṃ tāvadenameva praveśaya ,
jānīmaḥ kiṃ diganteṣu vṛttaṃ vṛttāntasaṃśravāt 27
27. rājā uvāca gaccha avilambitam tāvat enam eva praveśaya
jānīmaḥ kim diganteṣu vṛttam vṛttāntasaṃśravāt
27. rājā uvāca avilambitam tāvat gaccha enam eva praveśaya
vṛttāntasaṃśravāt diganteṣu kim vṛttam jānīmaḥ
27. The king said, "Go without delay and admit him immediately. We shall then come to know what has happened in the distant quarters of the world by hearing his account."
27. המלך אמר: לך ללא שיהוי והכנס אותו מיד! נדע מה התרחש בקצות תבל מתוך דיווחו.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इत्युक्त उत्तराशेशं प्रतिहारप्रवेशितम् ।
प्रणामपरमग्रेऽसौ राजाऽपश्यद्वलाधिपम् ॥ २८ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
ityukta uttarāśeśaṃ pratihārapraveśitam ,
praṇāmaparamagre'sau rājā'paśyadvalādhipam 28
28. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti ukte uttarāśeśam pratīhārapraveśitam
praṇāmaparam agre asau rājā apaśyat balādhipam
28. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti ukte asau rājā pratīhārapraveśitam
praṇāmaparam uttarāśeśam balādhipam agre apaśyat
28. Śrī Vasiṣṭha said: "When this was spoken, the king saw the commander of the northern direction – who had been admitted by the doorkeeper and was profoundly intent on offering prostrations – standing before him."
28. וַסִשְׁטְהָ המבורך אמר: לאחר שנאמרו הדברים, ראה המלך לפניו את מפקד הצבא של הצפון, שהוכנס על ידי השומר, כשהוא קד ביראת כבוד.
क्षतविक्षतसर्वाङ्गमङ्गमङ्गेषुसंततम् ।
श्वासाकुलं वमद्रक्तं धैर्येणाबलनिर्जितम् ॥ २९ ॥
kṣatavikṣatasarvāṅgamaṅgamaṅgeṣusaṃtatam ,
śvāsākulaṃ vamadraktaṃ dhairyeṇābalanirjitam 29
29. kṣatavikṣatasarvāṅgam aṅgam aṅgeṣu saṃtatam
śvāsākulam vamadraktam dhairyeṇa abalanirjitam
29. kṣatavikṣatasarvāṅgam aṅgam aṅgeṣu saṃtatam
śvāsākulam vamadraktam dhairyeṇa abalanirjitam
29. (The king saw him) whose entire body was wounded and torn, with injuries continuously spread throughout his limbs. He was agitated, gasping for breath, vomiting blood, and though possessed of courage, he was overcome by weakness.
29. כל גופו היה פצוע וחבול קשות בכל אבר ואבר, נשמתו קצרה, יורק דם, כוחותיו אזלו אך רוחו הייתה איתנה.
स प्रणम्य त्वरायुक्तमुवाचेदमुपक्रमम् ।
संस्तभ्याङ्गव्यथामाशु संततोच्छ्वासमुच्छ्वसन् ॥ ३० ॥
sa praṇamya tvarāyuktamuvācedamupakramam ,
saṃstabhyāṅgavyathāmāśu saṃtatocchvāsamucchvasan 30
30. sa praṇamya tvarāyuktam uvāca idam upakramam
saṃstabhya aṅgavyathām āśu saṃtatocchvāsam ucchvasan
30. sa praṇamya aṅgavyathām saṃstabhya āśu saṃtatocchvāsam
ucchvasan tvarāyuktam idam upakramam uvāca
30. Having bowed, he quickly spoke this introductory statement, restraining his bodily pain and gasping with continuous breaths.
30. הוא קד בחיפזון, עצר את כאב גופו, כשהוא מתנשף כבדות, והחל לדבר מהר:
बलाध्यक्ष उवाच ।
देव त्रयोऽपि दिक्पाला बलेन बहुना सह ।
त्वदाज्ञयेव निर्जेतुं यमं यमपुरं गताः ॥ ३१ ॥
balādhyakṣa uvāca ,
deva trayo'pi dikpālā balena bahunā saha ,
tvadājñayeva nirjetuṃ yamaṃ yamapuraṃ gatāḥ 31
31. balādhyakṣaḥ uvāca deva trayaḥ api dikpālāḥ balena bahunā
saha tvadājñayā iva nirjetum yamam yamapuram gatāḥ
31. balādhyakṣaḥ uvāca deva trayaḥ api dikpālāḥ bahunā balena
saha tvadājñayā iva yamam nirjetum yamapuram gatāḥ
31. The Commander (balādhyakṣaḥ) said: "O Lord, even the three guardians of the directions (dikpālāḥ), along with a large army, have gone to Yama's city (yamapuram) to conquer Yama, as if by your command."
31. מפקד הצבא אמר: מלכי, שלושת שומרי המחוזות, יחד עם צבא רב, נפלו ויצאו לעירו של יַמַה (מלך המוות), כאילו לפי פקודתך לכבוש את המוות!
तद्देशपालनाद्यर्थमशक्तं मामिमं ततः ।
अनुद्रवन्तो बहवो भूपाः प्राप्ता बलादिह ॥ ३२ ॥
taddeśapālanādyarthamaśaktaṃ māmimaṃ tataḥ ,
anudravanto bahavo bhūpāḥ prāptā balādiha 32
32. tatdeśapālanādyartham aśaktam mām imam tataḥ
anudravantaḥ bahavaḥ bhūpāḥ prāptāḥ balāt iha
32. tataḥ tatdeśapālanādyartham aśaktam imam mām
anudravantaḥ bahavaḥ bhūpāḥ iha balāt prāptāḥ
32. Therefore, many kings, pursuing me who am unable to protect that region and similar duties, have forcefully arrived here.
32. מכיוון שלא יכולתי עוד להגן על הממלכה ההיא, מלכים רבים שרדפו אחריי הגיעו לכאן בכוח הזרוע.
महत्परबलं प्राप्तमिदं देवस्य मण्डलम् ।
विधीयतां तथाप्राप्तं न देवस्यास्ति दुर्जयम् ॥ ३३ ॥
mahatparabalaṃ prāptamidaṃ devasya maṇḍalam ,
vidhīyatāṃ tathāprāptaṃ na devasyāsti durjayam 33
33. mahat parabalam prāptam idam devasya maṇḍalam
vidhīyatām tathā aprāptam na devasya asti durjayam
33. devasya idam maṇḍalam mahat parabalam prāptam
tathā aprāptam vidhīyatām devasya durjayam na asti
33. A great enemy army has reached this region (maṇḍalam) of Your Majesty. Let whatever is necessary be done, for there is nothing unconquerable for Your Majesty.
33. צבא אויב עצום הגיע לאזור מלכותך. עשה כפי שראוי לעשות, הרי דבר אינו בלתי מנוצח עבורך.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथ तस्मिन्वदत्येवमार्तिमत्याजिविक्षते ।
सहसैवाभ्युवाचेदं प्रविश्य पुरुषोऽपरः ॥ ३४ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
atha tasminvadatyevamārtimatyājivikṣate ,
sahasaivābhyuvācedaṃ praviśya puruṣo'paraḥ 34
34. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca atha tasmin vadati evam ārtimatyā
ājivikṣate sahasā eva abhi uvāca idam praviśya puruṣaḥ aparaḥ
34. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca atha tasmin ārtimatyā ājivikṣate evam
vadati aparaḥ puruṣaḥ praviśya sahasā eva idam abhi uvāca
34. Sri Vasistha said: Then, while he (Bhagīratha), distressed and desiring to fight, was speaking thus, another man suddenly entered and spoke this.
34. וַסִשְׁטְהָ המבורך אמר: בעוד הלוחם הפצוע מדבר כך במצוקתו, נכנס לפתע אדם אחר ואמר:
पुरुषा मण्डलस्यास्य विपुला दललीलया ।
स्थितान्यरिबलान्युच्चैश्चतुर्दिक्कं नरेश्वर ॥ ३५ ॥
puruṣā maṇḍalasyāsya vipulā dalalīlayā ,
sthitānyaribalānyuccaiścaturdikkaṃ nareśvara 35
35. puruṣāḥ maṇḍalasya asya vipulāḥ dala-līlayā
sthitāni ari-balāni uccaiḥ catur-dikkam nareśvara
35. nareśvara asya maṇḍalasya ari-balāni puruṣāḥ
vipulāḥ dala-līlayā uccaiḥ catur-dikkam sthitāni
35. O King (nareśvara), the enemy forces (aribalāni) of this region (asya maṇḍalasya), [comprising] vast numbers of soldiers (puruṣāḥ vipulāḥ), are deployed with swift formations (dala-līlayā), strongly (uccaiḥ sthitāni) in all four directions (catur-dikkam).
35. מלך האנשים, כוחות אויב עצומים עומדים סביב הממלכה הזו בכל ארבעת הרוחות, כמו עלי כותרת רבים.
कचच्चक्रगदाप्रासकुन्तकाननकान्तिभिः ।
वलिता नोऽरिभिर्भूमिर्लोकालोकतटैरिव ॥ ३६ ॥
kacaccakragadāprāsakuntakānanakāntibhiḥ ,
valitā no'ribhirbhūmirlokālokataṭairiva 36
36. kacat-cakra-gadā-prāsa-kunta-kānana-kāntibhiḥ
valitā naḥ aribhiḥ bhūmiḥ loka-aloka-taṭaiḥ iva
36. naḥ bhūmiḥ valitā aribhiḥ
kacat-cakra-gadā-prāsa-kunta-kānana-kāntibhiḥ loka-aloka-taṭaiḥ iva
36. Our land (naḥ bhūmiḥ) has been surrounded (valitā) by enemies (aribhiḥ), whose multitude of flashing discus, maces, spears, and lances glitter like a forest (kacac-cakra-gadā-prāsa-kunta-kānana-kāntibhiḥ), just as if (iva) it were encircled by the ranges (taṭaiḥ) of the Lokāloka mountain.
36. ארצנו מוקפת באויבים הנוצצים כמו יער של גלגלי דיסקוס, אלות, חניתות ורטונים, כאילו הוקפה במדרונות הר לֹוקָאלֹוקַה!
पताकायुधयोध्रङ्गाश्चलत्परिकराकुलाः ।
विसरन्ति रथास्तत्र प्रोड्डीनत्रिपुरौघवत् ॥ ३७ ॥
patākāyudhayodhraṅgāścalatparikarākulāḥ ,
visaranti rathāstatra proḍḍīnatripuraughavat 37
37. patākā-āyudha-yodha-raṅgāḥ calat-parikara-ākulāḥ
visaranti rathāḥ tatra proḍḍīna-tripura-ogha-vat
37. tatra patākā-āyudha-yodha-raṅgāḥ calat-parikara-ākulāḥ
rathāḥ proḍḍīna-tripura-ogha-vat visaranti
37. There (tatra), chariots (rathāḥ), thronged with (ākulāḥ) moving retinues (calat-parikara) and presenting a spectacle (raṅgāḥ) of banners (patākā), weapons (āyudha), and warriors (yodha), advance (visaranti) like the masses (aughavat) of the flying cities of Tripura (proḍḍīna-tripura).
37. מרכבות עמוסות דגלים, נשק, לוחמים ופמליות נעות מתפשטות שם, כמו ערי טְרִיפּוּרַה המעופפות באוויר.
करानुन्नामयन्तः खे मांसवृक्षवनोपमाः ।
बृंहन्ति वारणव्यूहा वर्षावारिदवृन्दवत् ॥ ३८ ॥
karānunnāmayantaḥ khe māṃsavṛkṣavanopamāḥ ,
bṛṃhanti vāraṇavyūhā varṣāvāridavṛndavat 38
38. karān unnamayantaḥ khe māṃsavṛkṣavanopamāḥ
bṛṃhanti vāraṇavyūhā varṣā-vāridavṛndavat
38. vāraṇavyūhā khe karān unnamayantaḥ
māṃsavṛkṣavanopamāḥ varṣā-vāridavṛndavat bṛṃhanti
38. Raising their trunks into the sky, appearing like a forest of flesh-trees, the elephant formations roar like masses of monsoon clouds.
38. להקות פילי מלחמה, הזוקפות את חדקיהן לשמיים ונראות כמו יערות מפלצתיים, תרועותיהן רועמות כמו ענני סערת גשמים.
नतोन्नतानि कुर्वन्तः स्पन्देनोर्वीनतोन्नतैः ।
हेषन्ते हयसंघाता वातस्पन्दमहाब्धिवत् ॥ ३९ ॥
natonnatāni kurvantaḥ spandenorvīnatonnataiḥ ,
heṣante hayasaṃghātā vātaspandamahābdhivat 39
39. nata-unnatāni kurvantaḥ spandena urvīm nata-unnataiḥ
heṣante haya-saṃghātā vāta-spanda-mahābdhivāt
39. haya-saṃghātā spandena urvīm nata-unnatāni
nata-unnataiḥ kurvantaḥ vāta-spanda-mahābdhivāt heṣante
39. Making the earth uneven with their movements, the throngs of horses neigh, like the great ocean agitated by wind.
39. עדרים של סוסים צונהלים ומרעידים את האדמה הבלתי ישרה ברקיעותיהם, כמו אוקיינוס אדיר הנרגש ברוח.
रसन्ति तुरगापुराः फेनिलावर्तपातिनः ।
सर्वतो वलयाकारा लवणार्णववारिवत् ॥ ४० ॥
rasanti turagāpurāḥ phenilāvartapātinaḥ ,
sarvato valayākārā lavaṇārṇavavārivat 40
40. rasanti turagāpūrāḥ phenila-āvarta-pātinaḥ
sarvataḥ valaya-ākārāḥ lavaṇārṇava-vārivat
40. turagāpūrāḥ phenila-āvarta-pātinaḥ sarvataḥ
valaya-ākārāḥ lavaṇārṇava-vārivat rasanti
40. The throngs of horses neigh, generating foamy whirlpools that spread in circular forms everywhere, like the waters of the salty ocean.
40. שיטפון הפרשים שואג מכל עבר במעגלים, כמו מימיו המוקצפים והסוערים של הים המלוח.
आकाशकान्तिसन्नाहैर्दिशं प्रति बलं बलम् ।
उदेत्यलघुकल्लोलैः प्रलयार्णवपूरवत् ॥ ४१ ॥
ākāśakāntisannāhairdiśaṃ prati balaṃ balam ,
udetyalaghukallolaiḥ pralayārṇavapūravat 41
41. ākāśa-kānti-sannāhaiḥ diśam prati balam balam
udeti alaghu-kallolaiḥ pralaya-arṇava-pūravat
41. ākāśa-kānti-sannāhaiḥ diśam prati balam balam
alaghu-kallolaiḥ pralaya-arṇava-pūravat udeti
41. With splendors like the sky, vast armies rise in every direction, with mighty waves (of warriors), like the flood of the ocean of cosmic dissolution (pralaya).
41. צבא אחר צבא מתקדם לכל עבר, בשריון המבהיק כעין השמיים, וגואה בגל אדיר כמו מבול הים בעת החורבן הקוסמי.
शरास्त्रशस्त्रसन्नाहमुकुटाभरणत्विषः ।
कचन्ति त्वत्प्रतापाग्नेर्ज्वाला इव तदङ्गगाः ॥ ४२ ॥
śarāstraśastrasannāhamukuṭābharaṇatviṣaḥ ,
kacanti tvatpratāpāgnerjvālā iva tadaṅgagāḥ 42
42. śarāstraśastrasannāhamukuṭābharaṇatviṣaḥ
kacanti tvatpratāpāgneḥ jvālā iva tadaṅgagāḥ
42. tadaṅgagāḥ śarāstraśastrasannāhamukuṭābharaṇatviṣaḥ
tvatpratāpāgneḥ jvālā iva kacanti
42. The luster emanating from their arrows, weapons, armor, crowns, and ornaments shines like the flames of the fire of your valor.
42. הברק העולה מחציהם, מנשקיהם, משריוניהם, מכתריהם ומעדיהם זוהר כמו להבות מאש גבורתך.
समत्स्यमकरव्यूहाः सचक्रावर्तवृत्तयः ।
उद्यन्ति सैन्यसंघट्टैः कल्लोला जलधेरिव ॥ ४३ ॥
samatsyamakaravyūhāḥ sacakrāvartavṛttayaḥ ,
udyanti sainyasaṃghaṭṭaiḥ kallolā jaladheriva 43
43. samatsyamakaravyūhāḥ sacrakrāvartavṛttayaḥ
udyanti sainyasaṅghaṭṭaiḥ kallolāḥ jaladheḥ iva
43. sainyasaṅghaṭṭaiḥ samatsyamakaravyūhāḥ
sacrakrāvartavṛttayaḥ kallolāḥ jaladheḥ iva udyanti
43. Great waves rise from the clashes of armies, just like waves from an ocean, accompanied by arrays of fish and crocodiles and with whirling movements like whirlpools.
43. כשהם ערוכים במבנים כמו דגים ומפלצות ים, ונעים במערבולות מסתובבות, נחשולי הצבאות הגועשים עולים כגלי הים.
परस्परपरामर्शात्कुन्ताद्यायुधपङ्क्तयः ।
कोपादिवोग्रहुंकारैर्ज्वलन्ति विरटन्ति च ॥ ४४ ॥
parasparaparāmarśātkuntādyāyudhapaṅktayaḥ ,
kopādivograhuṃkārairjvalanti viraṭanti ca 44
44. parasparaparāmarśāt kuntādyāyudha-paṅktayaḥ
kopāt iva ugrahuṃkāraiḥ jvalanti viraṭanti ca
44. parasparaparāmarśāt kuntādyāyudha-paṅktayaḥ
kopāt iva ugrahuṃkāraiḥ jvalanti ca viraṭanti
44. From their mutual contact, the rows of spears and other weapons blaze and crackle with fierce roars, as if from anger.
44. מתוך החיכוך זה בזה, שורות הרומחים והנשקים ניצזות בניצוצות ומשמיעות צלילי התנגשות עזים, כאילו מזעם.
इति कर्तुमहं देव विज्ञप्तिं स्वामिनेरितः ।
तस्मान्मण्डलसीमान्तगुल्माद्युद्धाय गच्छता ॥ ४५ ॥
iti kartumahaṃ deva vijñaptiṃ svāmineritaḥ ,
tasmānmaṇḍalasīmāntagulmādyuddhāya gacchatā 45
45. iti kartum aham deva vijñaptim svāminā īritaḥ
| tasmāt maṇḍalasīmāntagulmāt yuddhāya gacchatā
45. deva,
aham iti vijñaptim kartum svāminā īritaḥ.
tasmāt maṇḍalasīmāntagulmāt yuddhāya gacchatā
45. O Lord, I, being instructed by my master, have come to make this request: therefore, you should proceed from the border outpost of the territory for battle.
45. מלכי, נשלחתי על ידי מפקדי למסור הודעה זו ממוצב הגבול של הממלכה, בעודו יוצא לקרב.
तमहं देव गच्छामि शक्त्यृष्टिशरसंगतः ।
मयेहावेदितं सर्वं देवो जानात्यतः परम् ॥ ४६ ॥
tamahaṃ deva gacchāmi śaktyṛṣṭiśarasaṃgataḥ ,
mayehāveditaṃ sarvaṃ devo jānātyataḥ param 46
46. tam aham deva gacchāmi śaktyṛṣṭiśarasaṅgataḥ
mayā iha āveditam sarvam devaḥ jānāti ataḥ param
46. deva aham śaktyṛṣṭiśarasaṅgataḥ tam gacchāmi
mayā iha sarvam āveditam devaḥ ataḥ param jānāti
46. O divine one, I shall go to him, accompanied by my power (śakti), spears, and arrows. All that I have reported here, the divine one knows what comes next.
46. מלכי, מצויד בחנית, ברומח ובחצים, אני יוצא להצטרף אליו. דיווחתי על הכל, ומכאן והלאה המלך יודע מה לעשות.
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इत्युक्त्वाथ प्रणामं च स कृत्वा त्वरया ययौ ।
कृत्वा गुलुगुलारावं शान्तो वीचिरिवाम्बुधेः ॥ ४७ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
ityuktvātha praṇāmaṃ ca sa kṛtvā tvarayā yayau ,
kṛtvā gulugulārāvaṃ śānto vīcirivāmbudheḥ 47
47. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca iti uktvā atha praṇāmam ca sa kṛtvā
tvarayā yayau kṛtvā gulugulārāvam śāntaḥ vīciḥ iva ambudheḥ
47. śrīvasiṣṭhaḥ uvāca sa iti uktvā atha praṇāmam ca kṛtvā
tvarayā yayau ambudheḥ gulugulārāvam kṛtvā śāntaḥ vīciḥ iva
47. Śrī Vasiṣṭha said: Having spoken thus and offered his obeisance, he swiftly departed, just like a wave of the ocean that, after making a gurgling sound, subsides into stillness.
47. וַסִשְׁטְהָ המבורך אמר: לאחר מאמר זה וקידה, הוא מיהר ללכת, כמו גל ים הנרגע לאחר שהשמיע קול המולה.
संभ्रान्तमन्त्रिनृपयोधनियोगिनागनारीरथाश्वपरिचारकनागरौघम् ।
राज्ञो गृहं स्वभयतोलितहेतिसार्थं चण्डानिलाकुलमहावनतुल्यमासीत् ॥ ४८ ॥
saṃbhrāntamantrinṛpayodhaniyogināganārīrathāśvaparicārakanāgaraugham ,
rājño gṛhaṃ svabhayatolitahetisārthaṃ caṇḍānilākulamahāvanatulyamāsīt 48
48. saṃbhrāntamantrinṛpayodhaniyogināganārīrathāśvaparicārakanāgaraugham
rājñaḥ gṛham svabhayatolitahetisārtham
caṇḍānilākulamahāvanatulyam āsīt
48. rājñaḥ gṛham
saṃbhrāntamantrinṛpayodhaniyogināganārīrathāśvaparicārakanāgaraugham
svabhayatolitahetisārtham
caṇḍānilākulamahāvanatulyam āsīt
48. The king's palace became like a great forest agitated by a fierce wind, filled with a bewildered multitude of ministers, kings, warriors, officials, elephants, women, chariots, horses, attendants, and citizens, and with collections of weapons uplifted due to their own fear.
48. ארמון המלך, שנעשה הומה משרים מבוהלים, משרי מחוזות, מלוחמים, מפקידים, מפילים, מנשים, ממרכבות, מסוסים, ממשרתים ומאזרחים המניפים נשק מתוך פחד, היה כעין יער אדיר המטולטל ברוח סערה עזה.