Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-1, chapter-8

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
अष्टमः सर्गः वाल्मीकिरुवाच ।
तच्छ्रुत्वा राजशार्दूलो विश्वामित्रस्य भाषितम् ।
मुहूर्तमासीन्निश्चेष्टः सदैन्यं चेदमब्रवीत् ॥ १ ॥
aṣṭamaḥ sargaḥ vālmīkiruvāca ,
tacchrutvā rājaśārdūlo viśvāmitrasya bhāṣitam ,
muhūrtamāsīnniśceṣṭaḥ sadainyaṃ cedamabravīt 1
1. aṣṭamaḥ sargaḥ vālmīkiḥ uvāca
tat śrutvā rājaśārdūlaḥ viśvāmitrasya
bhāṣitam muhūrtam āsīt
niśceṣṭaḥ sadainyam ca idam abravīt
1. Chapter Eight. Vālmīki said: Having heard that speech of Viśvāmitra, the eminent king remained motionless for a moment. And then he spoke these words with humility.
ऊनषोडशवर्षोऽयं रामो राजीवलोचनः ।
न युद्धयोग्यतामस्य पश्यामि सह राक्षसैः ॥ २ ॥
ūnaṣoḍaśavarṣo'yaṃ rāmo rājīvalocanaḥ ,
na yuddhayogyatāmasya paśyāmi saha rākṣasaiḥ 2
2. ūnaṣoḍaśavarṣaḥ ayam rāmaḥ rājīvalocanaḥ na
yuddhayogyatām asya paśyāmi saha rākṣasaiḥ
2. This lotus-eyed Rāma is less than sixteen years old. I do not see his suitability for battle against the rākṣasas.
इयमक्षौहिणी पूर्णा यस्याः पतिरहं प्रभो ।
तया परिवृतो युद्धं दास्यामि पिशिताशिनाम् ॥ ३ ॥
iyamakṣauhiṇī pūrṇā yasyāḥ patirahaṃ prabho ,
tayā parivṛto yuddhaṃ dāsyāmi piśitāśinām 3
3. iyam akṣauhiṇī pūrṇā yasyāḥ patiḥ aham prabho
tayā parivṛtaḥ yuddham dāsyāmi piśitāśinām
3. O Lord! This full akṣauhiṇī (army division) is mine; I am its master. Accompanied by this army, I will wage war against the flesh-eaters (rākṣasas).
इमे हि शूरा विक्रान्ता भृत्या मन्त्रविशारदाः ।
अहं चैषां धनुष्पाणिर्गोप्ता समरमूर्धनि ॥ ४ ॥
ime hi śūrā vikrāntā bhṛtyā mantraviśāradāḥ ,
ahaṃ caiṣāṃ dhanuṣpāṇirgoptā samaramūrdhani 4
4. ime hi śūrāḥ vikrāntāḥ bhṛtyāḥ mantraviśāradāḥ
aham ca eṣām dhanuṣpāṇiḥ goptā samaramūrdhani
4. Indeed, these are brave, valiant servants, skilled in counsel. And I, bow in hand, am their protector at the forefront of battle.
एभिः सहैव वीराणां महेन्द्रमहतामपि ।
ददामि युद्धं मत्तानां करिणामिव केसरी ॥ ५ ॥
ebhiḥ sahaiva vīrāṇāṃ mahendramahatāmapi ,
dadāmi yuddhaṃ mattānāṃ kariṇāmiva kesarī 5
5. ebhiḥ saha eva vīrāṇām mahā-indra-mahatām api
dadāmi yuddham mattānām kariṇām iva kesarī
5. With these very valiant ones, even against warriors as great as Mahendra (Indra), I will give battle, just as a lion (kesarī) attacks intoxicated elephants.
बालो रामस्त्वनीकेषु न जानाति बलाबलम् ।
अन्तःपुरादृते दृष्टा नानेनान्या रणावनिः ॥ ६ ॥
bālo rāmastvanīkeṣu na jānāti balābalam ,
antaḥpurādṛte dṛṣṭā nānenānyā raṇāvaniḥ 6
6. bālaḥ rāmaḥ tu anīkeṣu na jānāti bala-abalam
antaḥpurāt ṛte dṛṣṭā na anena anyā raṇa-avaniḥ
6. Rama is a mere boy; he does not understand the strengths and weaknesses of armies. Besides the inner chambers of the palace, no other battlefield has been seen by him.
न शस्त्रैः परमैर्युक्तो न च युद्धविशारदः ।
नवास्त्रैः शूरकोटीनां तज्ज्ञः समरभूमिषु ॥ ७ ॥
na śastraiḥ paramairyukto na ca yuddhaviśāradaḥ ,
navāstraiḥ śūrakoṭīnāṃ tajjñaḥ samarabhūmiṣu 7
7. na śastraiḥ paramaiḥ yuktaḥ na ca yuddha-viśāradaḥ
na nava-astraiḥ śūra-koṭīnām tajñaḥ samara-bhūmiṣu
7. He is neither equipped with supreme weapons nor skilled in warfare. He is not an expert in new weapons, nor is he counted among the millions of heroes in battlefields.
केवलं पुष्पखण्डेषु नगरोपवनेषु च ।
उद्यानवनकुञ्जेषु सदैव परिशीलनम् ॥ ८ ॥
kevalaṃ puṣpakhaṇḍeṣu nagaropavaneṣu ca ,
udyānavanakuñjeṣu sadaiva pariśīlanam 8
8. kevalam puṣpakhaṇḍeṣu nagaropavaneṣu ca
udyānavanakunjeṣu sadā eva parīśīlanam
8. It is accustomed to always being found only in flowerbeds, city parks, and the groves of pleasure gardens.
विहर्तुमेष जानाति सह राजकुमारकैः ।
कीर्णपुष्पोपहारासु स्वकास्वजिरभूमिषु ॥ ९ ॥
vihartumeṣa jānāti saha rājakumārakaiḥ ,
kīrṇapuṣpopahārāsu svakāsvajirabhūmiṣu 9
9. vihartum eṣaḥ jānāti saha rājakumārakaiḥ
kīrṇapuṣpopahārāsu svakāsu ajirabhūmiṣu
9. This (fawn) knows how to roam with young princes in its own courtyards, which are strewn with flower offerings.
अद्य त्वतितरां ब्रह्मन्मम भाग्यविपर्ययात् ।
हिमेनेव हि पद्माभः संपन्नो हरिणः कृशः ॥ १० ॥
adya tvatitarāṃ brahmanmama bhāgyaviparyayāt ,
himeneva hi padmābhaḥ saṃpanno hariṇaḥ kṛśaḥ 10
10. adya tu atitarām brahman mama bhāgyaviparyayāt
himena iva hi padmābhaḥ sampannaḥ hariṇaḥ kṛśaḥ
10. But today, O Brahmin, due to my exceedingly adverse fortune, the fawn, lotus-like, has indeed become emaciated, as if by frost.
नात्तुमन्नानि शक्नोति न विहर्तुं गृहावनिम् ।
अन्तःखेदपरीतात्मा तूष्णीं तिष्ठति केवलम् ॥ ११ ॥
nāttumannāni śaknoti na vihartuṃ gṛhāvanim ,
antaḥkhedaparītātmā tūṣṇīṃ tiṣṭhati kevalam 11
11. na āttum annāni śaknoti na vihartum gṛhāvanim
antaḥkhedaparītātmā tūṣṇīm tiṣṭhati kevalam
11. He is unable to eat food, nor can he roam in the courtyard. His inner self (ātman) is consumed by grief, and he merely remains silent.
सदारः सहभृत्योऽहं तत्कृते मुनिनायक ।
शरदीव पयोवाहो नूनं निःसारतां गतः ॥ १२ ॥
sadāraḥ sahabhṛtyo'haṃ tatkṛte munināyaka ,
śaradīva payovāho nūnaṃ niḥsāratāṃ gataḥ 12
12. sadāraḥ sahabhṛtyaḥ aham tatkṛte munināyaka
śaradī iva payovāhaḥ nūnam niḥsāratām gataḥ
12. O chief of sages, I, along with my wife and servants, have for his sake truly become as devoid of essence as a rain cloud in autumn.
ईदृशोऽसौ सुतो बाल आधिनाऽथ वशीकृतः ।
कथं ददामि तं तुभ्यं योद्धुं सह निशाचरैः ॥ १३ ॥
īdṛśo'sau suto bāla ādhinā'tha vaśīkṛtaḥ ,
kathaṃ dadāmi taṃ tubhyaṃ yoddhuṃ saha niśācaraiḥ 13
13. īdṛśaḥ asau sutaḥ bālaḥ ādhinā atha vaśīkṛtaḥ
katham dadāmi tam tubhyam yoddhum saha niśācaraiḥ
13. How can I give you this son, who is just a young boy and overcome by distress, to fight with night-prowling demons (niśācara)?
अपि बालाङ्गनासङ्गादपि साधो सुधारसात् ।
राज्यादपि सुखायैव पुत्रस्नेहो महामते ॥ १४ ॥
api bālāṅganāsaṅgādapi sādho sudhārasāt ,
rājyādapi sukhāyaiva putrasneho mahāmate 14
14. api bālāṅganāsaṅgāt api sādho sudhārasāt
rājyāt api sukhāya eva putrasnehaḥ mahāmate
14. O great-minded one, the affection for a son (putrasneha) is truly for happiness, even beyond the association with young women, even beyond the enjoyment of nectar, and even beyond a kingdom.
ये दुरन्ता महारम्भास्त्रिषु लोकेषु खेददाः ।
पुत्रस्नेहेन सन्तोऽपि कुर्वते तानसंशयम् ॥ १५ ॥
ye durantā mahārambhāstriṣu lokeṣu khedadāḥ ,
putrasnehena santo'pi kurvate tānasaṃśayam 15
15. ye durantāḥ mahārambhāḥ triṣu lokeṣu khedadāḥ
putrasnehena santaḥ api kurvate tān asaṃśayam
15. Even virtuous people, swayed by the affection for a son (putrasneha), undoubtedly undertake great and formidable tasks that cause distress in the three worlds.
असवोऽथ धनं दारास्त्यज्यन्ते मानवैः सुखम् ।
न पुत्रो मुनिशार्दूल स्वभावो ह्येष जन्तुषु ॥ १६ ॥
asavo'tha dhanaṃ dārāstyajyante mānavaiḥ sukham ,
na putro muniśārdūla svabhāvo hyeṣa jantuṣu 16
16. asavaḥ atha dhanam dārāḥ tyajyante mānavaiḥ sukham
na putraḥ muniśārdūla svabhāvaḥ hi eṣaḥ jantuṣu
16. O tiger among sages, men can easily give up their lives, wealth, and wives. But a son? Never. This is indeed the intrinsic nature (svabhāva) of all living beings.
राक्षसाः क्रूरकर्माणः कूटयुद्धविशारदाः ।
रामस्तान्योधयत्वित्थं युक्तिरेवातिदुःसहा ॥ १७ ॥
rākṣasāḥ krūrakarmāṇaḥ kūṭayuddhaviśāradāḥ ,
rāmastānyodhayatvitthaṃ yuktirevātiduḥsahā 17
17. rākṣasāḥ krūrakarmāṇaḥ kūṭayuddhaviśāradāḥ
rāmaḥ tān yodhayatu ittham yuktiḥ eva atiduḥsahā
17. The rākṣasas (demons) are cruel in their actions and skilled in deceptive warfare. For Rama to fight them in this way – this strategy is truly unbearable.
विप्रयुक्तो हि रामेण मुहूर्तमपि नोत्सहे ।
जीवितुं जीविताकांक्षी च रामं नेतुमर्हसि ॥ १८ ॥
viprayukto hi rāmeṇa muhūrtamapi notsahe ,
jīvituṃ jīvitākāṃkṣī ca rāmaṃ netumarhasi 18
18. viprayuktaḥ hi rāmeṇa muhūrtam api na utsahe
jīvitum jīvitākāṅkṣī ca rāmam netum arhasi
18. Indeed, I, who am desirous of life, cannot bear to live even for a moment separated from Rama. And you should not take Rama.
नववर्षसहस्राणि मम जातस्य कौशिक ।
दुःखेनोत्पादितास्त्वेते चत्वारः पुत्रका मया ॥ १९ ॥
navavarṣasahasrāṇi mama jātasya kauśika ,
duḥkhenotpāditāstvete catvāraḥ putrakā mayā 19
19. navavarṣasahasrāṇi mama jātasya kauśika duḥkhena
utpāditāḥ tu ete catvāraḥ putrakāḥ mayā
19. O Kauśika, nine thousand years have passed since I was born. These four sons were brought into being by me with great difficulty.
प्रधानभूतस्तेष्वेव रामः कमललोचनः ।
तं विनेह त्रयोऽप्यन्ये धारयन्ति न जीवितम् ॥ २० ॥
pradhānabhūtasteṣveva rāmaḥ kamalalocanaḥ ,
taṃ vineha trayo'pyanye dhārayanti na jīvitam 20
20. pradhānabhūtaḥ teṣu eva rāmaḥ kamalalocanaḥ tam
vinā iha trayaḥ api anye dhārayanti na jīvitam
20. Among them, the lotus-eyed Rama is indeed the most important. Without him, the other three (sons) cannot sustain their lives here.
स एव रामो भवता नीयते राक्षसान्प्रति ।
यदि तत्पुत्रहीनं त्वं मृतमेवाशु विद्धि माम् ॥ २१ ॥
sa eva rāmo bhavatā nīyate rākṣasānprati ,
yadi tatputrahīnaṃ tvaṃ mṛtamevāśu viddhi mām 21
21. saḥ eva rāmaḥ bhavatā nīyate rākṣasān prati yadi
tat putrahīnam tvam mṛtam eva āśu viddhi mām
21. If that very Rama is taken by you to confront the Rākṣasas (demons), then you should quickly know me to be dead, for I would be without a son.
चतुर्णामात्मजानां हि प्रीतिरत्रैव मे परा ।
ज्येष्ठं धर्ममयं तस्मान्न रामं नेतुमर्हसि ॥ २२ ॥
caturṇāmātmajānāṃ hi prītiratraiva me parā ,
jyeṣṭhaṃ dharmamayaṃ tasmānna rāmaṃ netumarhasi 22
22. caturṇām ātmajānām hi prītiḥ atra eva me parā
jyeṣṭham dharmamayam tasmāt na rāmam netum arhasi
22. Indeed, my supreme affection among my four sons (ātmajānām) is for him alone. He is the eldest and embodies the natural law (dharma). Therefore, you must not take Rama.
निशाचरबलं हन्तुं मुने यदि तवेप्सितम् ।
चतुरङ्गसमायुक्तं मया सह बलं नय ॥ २३ ॥
niśācarabalaṃ hantuṃ mune yadi tavepsitam ,
caturaṅgasamāyuktaṃ mayā saha balaṃ naya 23
23. niśācarabalam hantum mune yadi tava īpsitam
caturāṅgasamāyuktam mayā saha balam naya
23. O sage, if it is your desire to slay the army of night-prowlers (demons), then take an army comprising its four divisions along with me.
किंवीर्या राक्षसास्ते तु कस्य पुत्राः कथं च ते ।
कियत्प्रमाणाः के चैव इति वर्णय मे स्फुटम् ॥ २४ ॥
kiṃvīryā rākṣasāste tu kasya putrāḥ kathaṃ ca te ,
kiyatpramāṇāḥ ke caiva iti varṇaya me sphuṭam 24
24. kiṃvīryāḥ rākṣasāḥ te tu kasya putrāḥ kathaṃ ca
te kiyatpramāṇāḥ ke ca eva iti varṇaya me sphuṭam
24. What is the prowess of those rākṣasas? Whose sons are they, and what are their characteristics? What is their size, and who exactly are they? Please describe all this clearly to me.
कथं तेन प्रकर्तव्यं तेषां रामेण रक्षसाम् ।
मामकैर्बालकैर्ब्रह्मन्मया वा कूटयोधिनाम् ॥ २५ ॥
kathaṃ tena prakartavyaṃ teṣāṃ rāmeṇa rakṣasām ,
māmakairbālakairbrahmanmayā vā kūṭayodhinām 25
25. kathaṃ tena prakartavyam teṣām rāmeṇa rakṣasām
māmakaiḥ bālakaiḥ brahman mayā vā kūṭayodhinām
25. O Brāhmaṇa, how should those rākṣasas, who are treacherous fighters, be dealt with by Rāma, or by my sons, or by me?
सर्वं मे शंस भगवन्यथा तेषां महारणे ।
स्थातव्यं दुष्टभाग्यानां वीर्योत्सिक्ता हि राक्षसाः ॥ २६ ॥
sarvaṃ me śaṃsa bhagavanyathā teṣāṃ mahāraṇe ,
sthātavyaṃ duṣṭabhāgyānāṃ vīryotsiktā hi rākṣasāḥ 26
26. sarvam me śaṃsa bhagavan yathā teṣām mahāraṇe
sthātavyam duṣṭabhāgyānām vīryotsiktāḥ hi rākṣasāḥ
26. O Venerable One, tell me everything: how should they, those rākṣasas with evil destinies, be confronted in a great battle? For the rākṣasas are indeed excessively valorous.
श्रूयते हि महावीर्यो रावणो नाम राक्षसः ।
साक्षाद्वैश्रवणभ्राता पुत्रो विश्रवसो मुनेः ॥ २७ ॥
śrūyate hi mahāvīryo rāvaṇo nāma rākṣasaḥ ,
sākṣādvaiśravaṇabhrātā putro viśravaso muneḥ 27
27. śrūyate hi mahāvīryaḥ rāvaṇaḥ nāma rākṣasaḥ
sākṣāt vaiśravaṇabhrātā putraḥ viśravasaḥ muneḥ
27. Indeed, it is heard that there is a rākṣasa named Rāvaṇa, a mighty (mahāvīrya) being, who is none other than the brother of Vaiśravaṇa and the son of the sage Viśravas.
स चेत्तव मखे विघ्नं करोति किल दुर्मतिः ।
तत्संग्रामे न शक्ताः स्मो वयं तस्य दुरात्मनः ॥ २८ ॥
sa cettava makhe vighnaṃ karoti kila durmatiḥ ,
tatsaṃgrāme na śaktāḥ smo vayaṃ tasya durātmanaḥ 28
28. saḥ cet tava makhe vighnam karoti kila durmatiḥ
tat saṃgrāme na śaktāḥ smaḥ vayam tasya durātmanaḥ
28. If that evil-minded one indeed causes an obstacle in your ritual (yajña), then we are not capable of defeating that wicked being in battle.
काले काले पृथग्ब्रह्मन्भूरिवीर्यविभूतयः ।
भूतेष्वभ्युदयं यान्ति प्रलीयन्ते च कालतः ॥ २९ ॥
kāle kāle pṛthagbrahmanbhūrivīryavibhūtayaḥ ,
bhūteṣvabhyudayaṃ yānti pralīyante ca kālataḥ 29
29. kāle kāle pṛthak brahman bhūrivīryavibhūtayaḥ
bhūteṣu abhyudayam yānti pralīyante ca kālataḥ
29. O Brahmin, from time to time, mighty manifestations of power (vibhūti) appear distinctly among beings and also dissolve with the passage of time.
अद्यास्मिंस्तु वयं काले रावणादिषु शत्रुषु ।
न समर्थाः पुरः स्थातुं नियतेरेष निश्चयः ॥ ३० ॥
adyāsmiṃstu vayaṃ kāle rāvaṇādiṣu śatruṣu ,
na samarthāḥ puraḥ sthātuṃ niyatereṣa niścayaḥ 30
30. adya asmin tu vayam kāle rāvaṇādiṣu śatruṣu na
samarthāḥ puraḥ sthātum niyateḥ eṣaḥ niścayaḥ
30. But today, in this era, we are not capable of standing against enemies like Rāvaṇa and others. This is indeed the decree of destiny.
तस्मात्प्रसादं धर्मज्ञ कुरु त्वं मम पुत्रके ।
मम चैवाल्पभाग्यस्य भवान्हि परदैवतम् ॥ ३१ ॥
tasmātprasādaṃ dharmajña kuru tvaṃ mama putrake ,
mama caivālpabhāgyasya bhavānhi paradaivatam 31
31. tasmāt prasādam dharmajña kuru tvam mama putrake
mama ca eva alpabhāgyasya bhavān hi paradevatam
31. Therefore, O knower of the natural law (dharma), please show favor to my son. For me, who am indeed unfortunate, you are the supreme deity.
देवदानवगन्धर्वा यक्षाः पतगपन्नगाः ।
न शक्ता रावणं योद्धुं किं पुनः पुरुषा युधि ॥ ३२ ॥
devadānavagandharvā yakṣāḥ patagapannagāḥ ,
na śaktā rāvaṇaṃ yoddhuṃ kiṃ punaḥ puruṣā yudhi 32
32. deva-dānava-gandharvāḥ yakṣāḥ pataga-pannagāḥ na
śaktāḥ rāvaṇam yoddhuṃ kim punaḥ puruṣāḥ yudhi
32. Even gods, demons, gandharvas, yakshas, birds, and snakes are not capable of fighting Ravana; much less are men (puruṣa) capable in battle.
महावीर्यवतां वीर्यमादत्ते युधि राक्षसः ।
तेन सार्धं न शक्ताः स्म संयुगे तस्य बालकैः ॥ ३३ ॥
mahāvīryavatāṃ vīryamādatte yudhi rākṣasaḥ ,
tena sārdhaṃ na śaktāḥ sma saṃyuge tasya bālakaiḥ 33
33. mahāvīryavatām vīryam ādatte yudhi rākṣasaḥ tena
sārdham na śaktāḥ sma saṃyuge tasya bālakaiḥ
33. In battle, that demon (Ravana) seizes the valor of even the most powerful. We are not capable of fighting in combat even with his children.
अयमन्यतमः कालः पेलवीकृतसज्जनः ।
राघवोऽपि गतो दैन्यं यतो वार्धकजर्जरः ॥ ३४ ॥
ayamanyatamaḥ kālaḥ pelavīkṛtasajjanaḥ ,
rāghavo'pi gato dainyaṃ yato vārdhakajarjaraḥ 34
34. ayam anyatamaḥ kālaḥ pelavīkṛta-sajjanaḥ rāghavaḥ
api gataḥ dainyaṃ yataḥ vārdhaka-jarjaraḥ
34. This is a peculiar time when good people are weakened. Even Rama (Rāghava) has fallen into a state of helplessness, for he is worn out by old age.
अथवा लवणं ब्रह्मन्यज्ञघ्नं तं मधोः सुतम् ।
कथयत्वसुरप्रख्यं नैव मोक्ष्यामि पुत्रकम् ॥ ३५ ॥
athavā lavaṇaṃ brahmanyajñaghnaṃ taṃ madhoḥ sutam ,
kathayatvasuraprakhyaṃ naiva mokṣyāmi putrakam 35
35. athavā lavaṇam brahman yajñaghnam tam madhoḥ sutam
kathayatu asuraprakhyam na eva mokṣyāmi putrakam
35. Or, O Brahmin (brahman), let that demon-like Lavana, son of Madhu, who destroys Vedic rituals (yajña), declare himself. I will certainly not spare that boy.
सुन्दोपसुन्दयोश्चैव पुत्रौ वैवस्वतोपमौ ।
यज्ञविघ्नकरौ ब्रूहि न ते दास्यामि पुत्रकम् ॥ ३६ ॥
sundopasundayoścaiva putrau vaivasvatopamau ,
yajñavighnakarau brūhi na te dāsyāmi putrakam 36
36. sundopasundayoḥ ca eva putrau vaivasvatopamau |
yajñavighnakarau brūhi na te dāsyāmi putrakam ||
36. sundopasundayoḥ ca eva vaivasvatopamau
yajñavighnakarau putrau brūhi na te putrakam dāsyāmi
36. You speak of the two sons of Sunda and Upasunda, who are formidable like Yama (Vaivasvata) and cause obstacles to the Vedic ritual (yajña). (However,) I will not give my child to you.
अथ नेष्यसि चेद्ब्रह्मंस्तद्धतोऽस्म्यहमेव ते ।
अन्यथा तु न पश्यामि शाश्वतं जयमात्मनः ॥ ३७ ॥
atha neṣyasi cedbrahmaṃstaddhato'smyahameva te ,
anyathā tu na paśyāmi śāśvataṃ jayamātmanaḥ 37
37. atha na iṣyasi cet brahman tat hataḥ asmi aham eva
te anyathā tu na paśyāmi śāśvatam jayam ātmanaḥ
37. If, O Brahmin, you do not wish (to grant my appeal), then I myself am certainly as good as killed by you. However, otherwise (if I refuse your demand), I do not foresee a lasting victory for myself (ātman).
इत्युक्त्वा मृदु वचनं रघूद्वहोऽसौ कल्लोले मुनिमतसंशये निमग्नः ।
नाज्ञासीत्क्षणमपि निश्चयं महात्मा प्रोद्वीचाविव जलधौ स मुह्यमानः ॥ ३८ ॥
ityuktvā mṛdu vacanaṃ raghūdvaho'sau kallole munimatasaṃśaye nimagnaḥ ,
nājñāsītkṣaṇamapi niścayaṃ mahātmā prodvīcāviva jaladhau sa muhyamānaḥ 38
38. iti uktvā mṛdu vacanam raghūdvahaḥ asau
kallole munimatasaṃśaye nimagnaḥ na
ajñāsīt kṣaṇam api niścayam mahātmā
prodvīcā iva jaladhau saḥ muhyamānaḥ
38. Having thus spoken gentle words, that chief of the Raghus (Dasharatha) was submerged in a great wave of doubt concerning the sage's intention. The great-souled king (mahātmā), bewildered like someone in the rising waves of an ocean, could not find certainty even for a moment.