Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-5, chapter-45

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
अथापश्यदसौ गाधिः स्वाधिपीवरया धिया ।
अन्तर्जलस्थ एवान्तरात्मनात्मनि निर्मले ॥ १ ॥
śrīvasiṣṭha uvāca ,
athāpaśyadasau gādhiḥ svādhipīvarayā dhiyā ,
antarjalastha evāntarātmanātmani nirmale 1
1. śrīvasiṣṭha uvāca atha apaśyat asau gādhiḥ svādhipīvarayā
dhiyā antarjalastha eva antarātmanā ātmani nirmale
1. Śrī Vasiṣṭha said: Then, Gādhi, while still submerged underwater, perceived with his own exceptionally keen intellect, within his pure inner self (ātman), through his inner consciousness (antarātman).
भूतमण्डलपर्यन्तग्रामोपान्तनिवासिनाम् ।
श्वपचानां स्त्रिया गर्भे स्थितिमात्मानमाकुलम् ॥ २ ॥
bhūtamaṇḍalaparyantagrāmopāntanivāsinām ,
śvapacānāṃ striyā garbhe sthitimātmānamākulam 2
2. bhūtamaṇḍalaparyantagrāmopāntanivāsinām
śvapacānām striyā garbhe sthitim ātmānam ākulam
2. He saw his own anxious self (ātman) existing within the womb of a woman belonging to the dog-eaters (śvapaca), who dwell in villages situated at the edge of the realm of beings.
गर्भवासभराक्रान्तं पीडितं पेलवाङ्गकम् ।
श्वपचीहृदये सुप्तं स्वविष्ठायामिवाकुलम् ॥ ३ ॥
garbhavāsabharākrāntaṃ pīḍitaṃ pelavāṅgakam ,
śvapacīhṛdaye suptaṃ svaviṣṭhāyāmivākulam 3
3. garbhavāsabharākrāntam pīḍitam pelavāṅgakam
śvapacīhṛdaye suptam svaviṣṭhāyām iva ākulam
3. (He saw his self) overwhelmed by the burden of residing in the womb, tormented, with delicate limbs, sleeping within the heart of the dog-eater woman (śvapacī), and agitated as if lying in its own feces.
शनैः पक्वतया काले प्रसूतं मेचकच्छविम् ।
श्वपच्या प्रावृषेवाब्दं श्याममावलितं मलैः ॥ ४ ॥
śanaiḥ pakvatayā kāle prasūtaṃ mecakacchavim ,
śvapacyā prāvṛṣevābdaṃ śyāmamāvalitaṃ malaiḥ 4
4. śanaiḥ pakvatayā kāle prasūtam mecakacchavim
śvapacya prāvṛṣā iva abdam śyāmam āvalitam malaiḥ
4. (He saw his self) gradually, having matured in due course, born by the dog-eater woman (śvapacī), possessing a dark complexion, dark, and covered with impurities, just like a cloud (abdam) is darkened by the rainy season (prāvṛṣā).
संपन्नं श्वपचागारे शिशुं श्वपचवल्लभम् ।
इतश्चेतश्च गच्छन्तमुत्पीडमिव यामुनम् ॥ ५ ॥
saṃpannaṃ śvapacāgāre śiśuṃ śvapacavallabham ,
itaścetaśca gacchantamutpīḍamiva yāmunam 5
5. sampannam śvapacāgāre śiśum śvapacavallabham |
itaḥ cetaḥ ca gacchantam utpīḍam iva yāmunam ||
5. śvapacāgāre sampannam śvapacavallabham śiśum
itaḥ cetaḥ ca gacchantam yāmunam utpīḍam iva
5. A child, born in the home of dog-eaters, dear to them, moving hither and thither like an overflowing surge of the Yamuna river.
द्वादशाब्ददशां यातं संस्थितं षोडशाब्दिकम् ।
पीवरांसमुदाराङ्गं पयोदमिव मेदुरम् ॥ ६ ॥
dvādaśābdadaśāṃ yātaṃ saṃsthitaṃ ṣoḍaśābdikam ,
pīvarāṃsamudārāṅgaṃ payodamiva meduram 6
6. dvādaśābdadaśām yātam saṃsthitam ṣoḍaśābdikam
| pīvarāṃsam udārāṅgam payodam iva meduram ||
6. dvādaśābdadaśām yātam ṣoḍaśābdikam saṃsthitam
pīvarāṃsam udārāṅgam meduram payodam iva
6. Having reached the stage of twelve years and now grown to sixteen, with broad, strong shoulders and a noble physique, like a dense, rich cloud.
सारमेयपरीवारं विहरन्तं वनाद्वनम् ।
निघ्नन्तं मृगलक्षाणि पौलिन्दीं स्थितिमागतम् ॥ ७ ॥
sārameyaparīvāraṃ viharantaṃ vanādvanam ,
nighnantaṃ mṛgalakṣāṇi paulindīṃ sthitimāgatam 7
7. sārameyaparīvāram viharantam vanāt vanam |
nighnantam mṛgalakṣāṇi pauliṃdīm sthitim āgatam ||
7. sārameyaparīvāram vanāt vanam viharantam
mṛgalakṣāṇi nighnantam pauliṃdīm sthitim āgatam
7. With an entourage of dogs, wandering from forest to forest, hunting and killing thousands of deer, having adopted the lifestyle of the forest-dwelling Pauliṃda tribe.
तमाललतयेवाथ श्रितं श्वपचकान्तया ।
स्तनस्तबकशालिन्या नवपल्लवहस्तया ॥ ८ ॥
tamālalatayevātha śritaṃ śvapacakāntayā ,
stanastabakaśālinyā navapallavahastayā 8
8. tamālalatayā iva atha śritam śvapacakāntayā
| stanastabakaśālinyā navapallavahastayā ||
8. atha śvapacakāntayā śritam tamālalatayā
iva stanastabakaśālinyā navapallavahastayā
8. Then, he was accompanied by the beloved of the dog-eaters, who, like a Tamāla creeper, was adorned with full, prominent breasts and had hands soft as new sprouts.
श्यामया मलिनाकारदशनामलमालया ।
वनपल्लवया भूरिविलासवलिताङ्गया ॥ ९ ॥
śyāmayā malinākāradaśanāmalamālayā ,
vanapallavayā bhūrivilāsavalitāṅgayā 9
9. śyāmayā malinākāradaśanā amalamālayā
vanapallavaya bhūrivilāsavalitāṅgayā
9. śyāmayā malinākāradaśanā amalamālayā
vanapallavaya bhūrivilāsavalitāṅgayā
9. By the dark-complexioned one - who possessed teeth with a somewhat darkened appearance - and who was adorned with a pure garland, graceful like fresh forest sprouts, and whose body was captivating with abundant charming movements.
विलसन्तं वनान्तेषु तया सह नवेष्टया ।
श्यामलं श्यामया भृङ्गं भृंग्येव कुसुमर्द्धिषु ॥ १० ॥
vilasantaṃ vanānteṣu tayā saha naveṣṭayā ,
śyāmalaṃ śyāmayā bhṛṅgaṃ bhṛṃgyeva kusumarddhiṣu 10
10. vilasantam vanānteṣu tayā saha nava-iṣṭayā śyāmalam
śyāmayā bhṛṅgam bhṛṅgyā iva kusuma-ṛddhiṣu
10. [saḥ] tayā nava-iṣṭayā saha vanānteṣu vilasantam
śyāmalam bhṛṅgam śyāmayā bhṛṅgyā iva kusuma-ṛddhiṣu
10. Him, sporting in the forest regions with her (the dark-complexioned one) whom he newly desired, dark-hued, like a dark male bee with a female bee amidst the abundance of blossoms.
वनपर्णलतापत्रे वसन्तं व्यसनातुरम् ।
विन्ध्यकान्तारमाकारमभ्यागतमिवोद्भटम् ॥ ११ ॥
vanaparṇalatāpatre vasantaṃ vyasanāturam ,
vindhyakāntāramākāramabhyāgatamivodbhaṭam 11
11. vanaparṇalatāpatre vasantam vyasana-āturam
vindhya-kāntāram ākāram abhyāgatam iva udbhaṭam
11. [saḥ] vanaparṇalatāpatre vasantam vyasana-āturam
udbhaṭam vindhya-kāntāram ākāram iva abhyāgatam
11. Him, residing among the leaves of forest creepers, afflicted by misfortune, as if a formidable Vindhya wilderness had come into manifest form.
विश्रान्तं वनकुञ्जेषु सुप्तं गिरिदरीषु च ।
निलीनं पत्रपुञ्जेषु गुल्मकेषु कृतालयम् ॥ १२ ॥
viśrāntaṃ vanakuñjeṣu suptaṃ giridarīṣu ca ,
nilīnaṃ patrapuñjeṣu gulmakeṣu kṛtālayam 12
12. viśrāntam vana-kuñjeṣu suptam giri-darīṣu ca
nilīnam patra-puñjeṣu gulmakeṣu kṛta-ālayam
12. [saḥ] vana-kuñjeṣu viśrāntam ca giri-darīṣu suptam
patra-puñjeṣu nilīnam gulmakeṣu kṛta-ālayam
12. Him, having rested in forest bowers, and slept in mountain caves, concealed among piles of leaves, and having made his abode in thickets.
किंकिरातावतंसाढ्यं यूथिकास्त्रग्विभूषितम् ।
केतकोत्तंससुभगं सहकारस्रगाकुलम् ॥ १३ ॥
kiṃkirātāvataṃsāḍhyaṃ yūthikāstragvibhūṣitam ,
ketakottaṃsasubhagaṃ sahakārasragākulam 13
13. kiṃkirātāvatáṃsāḍhyam yūthikāstragvibhūṣitam
ketakottaṃsasubhagam sahakārasragākulam
13. kiṃkirātāvatáṃsāḍhyam yūthikāstragvibhūṣitam
ketakottaṃsasubhagam sahakārasragākulam
13. Adorned with kiṃkirāta flower ear-ornaments, decorated with jasmine garlands, charming with ketaka flower ear-ornaments, and abundant with mango garlands.
लुलितं पुष्पशय्यासु भ्रान्तमद्रितटीषु च ।
तज्ज्ञं काननकोशेषु बहुज्ञं मृगमारणे ॥ १४ ॥
lulitaṃ puṣpaśayyāsu bhrāntamadritaṭīṣu ca ,
tajjñaṃ kānanakośeṣu bahujñaṃ mṛgamāraṇe 14
14. lulitam puṣpaśayyāsu bhrāntam adritaṭīṣu
ca tajñam kānanakoṣeṣu bahujñam mṛgamāraṇe
14. puṣpaśayyāsu lulitam adritaṭīṣu ca bhrāntam
kānanakoṣeṣu tajñam mṛgamāraṇe bahujñam
14. It was disheveled in flower beds, and it extended onto mountain slopes; it was familiar with the hidden parts of the forest, and dangerous to animals (mṛga) in killing.
प्रसूतमथ शैलेषु पुत्रान्निजकुलाङ्कुरान् ।
अत्यन्तविषमोदन्तान्खदिरः कण्टकानिव ॥ १५ ॥
prasūtamatha śaileṣu putrānnijakulāṅkurān ,
atyantaviṣamodantānkhadiraḥ kaṇṭakāniva 15
15. prasūtam atha śaileṣu putrān nijakulāṅkurān
atyantaviṣamodantān khadiraḥ kaṇṭakān iva
15. atha khadiraḥ śaileṣu nijakulāṅkurān
atyantaviṣamodantān putrān kaṇṭakān iva prasūtam
15. Then, the Khadira tree (khadira) bore sons, sprouts of its own family, whose situation was exceedingly harsh, just like thorns.
कलत्रवन्तं संपन्नं स्थितं प्रक्षीणयौवनम् ।
शनैर्जर्जरतां यातं वृष्टिहीनमिव स्थलम् ॥ १६ ॥
kalatravantaṃ saṃpannaṃ sthitaṃ prakṣīṇayauvanam ,
śanairjarjaratāṃ yātaṃ vṛṣṭihīnamiva sthalam 16
16. kalatravantam saṃpannam sthitam prakṣīṇayauvanam
śanaiḥ jarjaratām yātam vṛṣṭihīnam iva sthalam
16. kalatravantam saṃpannam prakṣīṇayauvanam sthitam
śanaiḥ jarjaratām yātam vṛṣṭihīnam iva sthalam
16. (It), having progeny, prosperous, having remained with its youth greatly diminished, slowly reached a state of decrepitude, like dry land (sthala) devoid of rain.
ततो भूतग्रहग्रामजन्मदेशमुपेत्य तम् ।
संस्थितं मठिकां पर्णैः कृत्वा दूरे मुनीन्द्रवत् ॥ १७ ॥
tato bhūtagrahagrāmajanmadeśamupetya tam ,
saṃsthitaṃ maṭhikāṃ parṇaiḥ kṛtvā dūre munīndravat 17
17. tataḥ bhūtagrahagrāmajanmadeśam upetya tam
saṃsthitam maṭhikām parṇaiḥ kṛtvā dūre munīndravat
17. tataḥ (asau) bhūtagrahagrāmajanmadeśam upetya tam saṃsthitam
dūre parṇaiḥ maṭhikām munīndravat kṛtvā (vasati sma)
17. Then, having approached that person who was settled far away at the birthplace of the village afflicted by spirits, (the seeker) made a small hut with leaves, just like a great sage.
जराजरठतां यातं स्वदेहसमपुत्रकम् ।
जीर्णंप्रायरसश्वभ्रतमालतरुसंनिभम् ॥ १८ ॥
jarājaraṭhatāṃ yātaṃ svadehasamaputrakam ,
jīrṇaṃprāyarasaśvabhratamālatarusaṃnibham 18
18. jarājaraṭhatām yātam svadehasamaputrakam
jīrṇaprāyaraśaśvabhratamālatarusaṃnibham
18. (saḥ) jarājaraṭhatām yātam svadehasamaputrakam
jīrṇaprāyaraśaśvabhratamālatarusaṃnibham (āśīt)
18. (He) who had attained decrepitude due to old age, whose son was like his own body (in decrepitude), and who resembled a Tamala tree that was almost withered, sapless, and with a hollowed-out trunk.
प्रौढं श्वपचगार्हस्थ्यं कुर्वाणं बहुबान्धवम् ।
क्रूरनामार्थवचनं परां वृद्धिमुपागतम् ॥ १९ ॥
prauḍhaṃ śvapacagārhasthyaṃ kurvāṇaṃ bahubāndhavam ,
krūranāmārthavacanaṃ parāṃ vṛddhimupāgatam 19
19. prauḍham śvapacagārhasthyam kurvāṇam bahubāndhavam
krūranāmārthavacanam parām vṛddhim upāgatam
19. (saḥ) prauḍham śvapacagārhasthyam kurvāṇam bahubāndhavam
krūranāmārthavacanam parām vṛddhim upāgatam (āśīt)
19. (He) who was leading a well-established householder's life as an outcast, had many relatives, whose words had a cruel import, and who had attained supreme prosperity.
अथापश्यदसौ गाधिर्यावत्तस्य कलत्रिणः ।
जरठः श्वपचेभ्यश्च स्वात्मनो भ्रमहारिणः ॥ २० ॥
athāpaśyadasau gādhiryāvattasya kalatriṇaḥ ,
jaraṭhaḥ śvapacebhyaśca svātmano bhramahāriṇaḥ 20
20. atha apaśyat asau gādhiḥ yāvat tasya kalatriṇaḥ
jarathāḥ śvapacabhyaḥ ca svātmanaḥ bhramahāriṇaḥ
20. atha asau gādhiḥ (tam puruṣam) apaśyat yāvat tasya kalatriṇaḥ
jarathāḥ śvapacabhyaḥ ca svātmanaḥ bhramahāriṇaḥ (āśīt)
20. Then Gaadhi saw that person – and concerning his (the śvapaca's) household, he was old and a dispeller of confusion for the outcasts and for his own self.
तत्कलत्रमशेषेण नीतमावृत्य मृत्युना ।
आसारसलिलेनाशु वनपर्णगणो यथा ॥ २१ ॥
tatkalatramaśeṣeṇa nītamāvṛtya mṛtyunā ,
āsārasalilenāśu vanaparṇagaṇo yathā 21
21. tat kalatram aśeṣeṇa nītam āvṛtya mṛtyunā
| āsāra-salilena āśu vana-parṇa-gaṇaḥ yathā
21. mṛtyunā aśeṣeṇa tat kalatram āvṛtya nītam
yathā āsāra-salilena āśu vana-parṇa-gaṇaḥ
21. His entire family was completely carried away by death, just as a multitude of forest leaves is swiftly swept away by torrential rainwater.
प्रलपत्येक एवासावटव्यां दुःखकर्शितः ।
वियूथ इव सारङ्गो विगतास्थोऽश्रुलोचनः ॥ २२ ॥
pralapatyeka evāsāvaṭavyāṃ duḥkhakarśitaḥ ,
viyūtha iva sāraṅgo vigatāstho'śrulocanaḥ 22
22. pralapati ekaḥ eva asau aṭavyām duḥkha-karśitaḥ |
viyūthaḥ iva sāramgaḥ vigata-asthaḥ aśru-locanaḥ
22. duḥkha-karśitaḥ ekaḥ eva asau aṭavyām pralapati
viyūthaḥ iva sāramgaḥ vigata-asthaḥ aśru-locanaḥ
22. He alone, emaciated by grief, laments in the wilderness, like a deer separated from its herd, without fortitude, with eyes full of tears.
दिनानि कतिचित्तत्र नीत्वा शोकपरीतधीः ।
जहौ स्वदेशं संशुष्कपद्मं सर इवाण्डजः ॥ २३ ॥
dināni katicittatra nītvā śokaparītadhīḥ ,
jahau svadeśaṃ saṃśuṣkapadmaṃ sara ivāṇḍajaḥ 23
23. dināni katicit tatra nītvā śoka-parīta-dhīḥ |
jahau sva-deśam sam-śuṣka-padmam saraḥ iva aṇḍajaḥ
23. śoka-parīta-dhīḥ katicit dināni tatra nītvā sva-deśam
jahau yathā aṇḍajaḥ sam-śuṣka-padmam saraḥ iva
23. Having spent a few days there, his intellect overcome by grief, he abandoned his homeland, just as a bird abandons a lake with withered lotuses.
विजहार बहून्देशाननास्थश्चिन्तयान्वितः ।
प्रेर्यमाण इवान्येन वातनुन्न इवाम्बुदः ॥ २४ ॥
vijahāra bahūndeśānanāsthaścintayānvitaḥ ,
preryamāṇa ivānyena vātanunna ivāmbudaḥ 24
24. vijahāra bahūn deśān anāsthaḥ cintayā anvitaḥ |
preryamāṇaḥ iva anyena vāta-nunnaḥ iva ambudaḥ
24. anāsthaḥ cintayā anvitaḥ bahūn deśān vijahāra yathā
anyena preryamāṇaḥ iva vāta-nunnaḥ ambudaḥ iva
24. He wandered through many lands, detached and beset by anxiety, like a cloud propelled by the wind, as if driven by some other force.
एकदा प्राप कीराणां मण्डले श्रीमतीं पुरीम् ।
खेचरो विहरन्शून्ये सद्विमानमिवाम्बरे ॥ २५ ॥
ekadā prāpa kīrāṇāṃ maṇḍale śrīmatīṃ purīm ,
khecaro viharanśūnye sadvimānamivāmbare 25
25. ekadā prāpa kīrāṇām maṇḍale śrīmatīm purīm
khecaraḥ viharan śūnye sadvimānam iva ambare
25. khecaraḥ ekadā śūnye viharan kīrāṇām maṇḍale
śrīmatīm purīm prāpa ambare sadvimānam iva
25. Once, a sky-dweller, while roaming in the empty space, reached a glorious city in the realm of parrots, which appeared like an excellent celestial palace in the sky.
नृत्यद्रत्नांशुकच्छन्नमार्गवृक्षलताङ्गनम् ।
आगुल्फाकीर्णकुसुमं चन्दनागुरुसुन्दरम् ॥ २६ ॥
nṛtyadratnāṃśukacchannamārgavṛkṣalatāṅganam ,
āgulphākīrṇakusumaṃ candanāgurusundaram 26
26. nṛtyadrattnāṃśukacchannamārgavṛkṣalatāṅganam
āgulphākīrṇakusumam candanāguruśundaram
26. nṛtyadrattnāṃśukacchannamārgavṛkṣalatāṅganam
āgulphākīrṇakusumam candanāguruśundaram
26. Its roads, trees, creepers, and courtyards were covered by the dancing rays of jewels; it was strewn with flowers up to the ankles; and it was beautiful with sandalwood and aloe wood.
सामन्तैर्ललनाभिश्च नागरैश्च निरन्तरम् ।
स्वर्गमार्गोपमं राजमार्गमध्यमवाप सः ॥ २७ ॥
sāmantairlalanābhiśca nāgaraiśca nirantaram ,
svargamārgopamaṃ rājamārgamadhyamavāpa saḥ 27
27. sāmantaiḥ lalanābhiḥ ca nāgaraiḥ ca nirantaram
svargamārgopamam rājamārgamadhyam avāpa saḥ
27. saḥ sāmantaiḥ lalanābhiḥ ca nāgaraiḥ ca nirantaram
svargamārgopamam rājamārgamadhyam avāpa
27. He reached the middle of the main royal road, which was constantly thronged by feudal lords, women, and citizens, and which was comparable to the path leading to heaven.
मणिरत्नकृतागारं तत्र मङ्गलहस्तिनम् ।
ददर्शामरशैलेन्द्रमिव संचारचञ्चलम् ॥ २८ ॥
maṇiratnakṛtāgāraṃ tatra maṅgalahastinam ,
dadarśāmaraśailendramiva saṃcāracañcalam 28
28. maṇiratnakṛtāgāram tatra maṅgalahastinam
dadarśa amaraśailendram iva saṃcāracañcalam
28. tatra saḥ maṇiratnakṛtāgāram maṅgalahastinam
dadarśa saṃcāracañcalam amaraśailendram iva
28. There, he saw a building adorned with gems and jewels, and a ceremonial elephant which, moving restlessly, was like the king of divine mountains.
मृते राजनि राजार्थं विहरन्तमितस्ततः ।
रत्नज्ञमिव रत्नार्थं चिन्तामणिदिदृक्षया ॥ २९ ॥
mṛte rājani rājārthaṃ viharantamitastataḥ ,
ratnajñamiva ratnārthaṃ cintāmaṇididṛkṣayā 29
29. mṛte rājani rājārtham viharantam itas tataḥ
ratnajñam iva ratnārtham cintāmaṇididṛkṣayā
29. rājani mṛte rājārtham itas tataḥ viharantam
ratnajñam iva ratnārtham cintāmaṇididṛkṣayā
29. After the king's death, he was wandering hither and thither for the kingdom's sake, much like a gem expert (ratnajña) searching for a precious jewel, driven by the desire to behold a wish-fulfilling gem (cintāmaṇi).
तमसौ श्वपचो नागं कौतुकोद्धुरया दृशा ।
चिरमालोकयामास स्पन्दयुक्ताचलोपमम् ॥ ३० ॥
tamasau śvapaco nāgaṃ kautukoddhurayā dṛśā ,
ciramālokayāmāsa spandayuktācalopamam 30
30. tam asau śvapacaḥ nāgam kautukoddhurayā
dṛśā ciram ālokayāmāsa spandayuktācalopamam
30. asau śvapacaḥ kautukoddhurayā dṛśā ciram
tam nāgam spandayuktācalopamam ālokayāmāsa
30. That outcaste (śvapaca), with a gaze filled with curiosity and excitement, gazed for a long time upon the elephant, which resembled a trembling mountain.
आलोकयन्तमादाय तं करेण स वारणः ।
स्वकटेऽयोजयन्मेरुस्तटेऽर्कमिव सादरम् ॥ ३१ ॥
ālokayantamādāya taṃ kareṇa sa vāraṇaḥ ,
svakaṭe'yojayanmerustaṭe'rkamiva sādaram 31
31. ālokayantam ādāya tam kareṇa saḥ vāraṇaḥ
svakaṭe ayojayat meruḥ taṭe arkam iva sādaram
31. saḥ vāraṇaḥ kareṇa ādāya tam ālokayantam
sādaram svakaṭe ayojayat meruḥ taṭe arkam iva
31. That elephant (vāraṇa), taking him (the outcaste) who was still gazing, with its trunk, respectfully placed him on its flank, just as Mount Meru (meru) might respectfully position the sun (arka) upon its slope.
तस्मिन्कटगते नेदुर्जयदुन्दुभयोऽभितः ।
कल्पाम्बुद इवाकाशमधिरूढे महार्णवाः ॥ ३२ ॥
tasminkaṭagate nedurjayadundubhayo'bhitaḥ ,
kalpāmbuda ivākāśamadhirūḍhe mahārṇavāḥ 32
32. tasmin kaṭagate neduḥ jayadundubhayaḥ abhitaḥ
kalpāmbude iva ākāśam adhirūḍhe mahārṇavāḥ
32. tasmin kaṭagate abhitaḥ jayadundubhayaḥ neduḥ
iva kalpāmbude ākāśam adhirūḍhe mahārṇavāḥ
32. When he (the outcaste) was placed on the elephant's flank, victory drums (jayadundubhī) resounded all around, like the great oceans (mahārṇava) roaring when the cloud of cosmic dissolution (kalpāmbuda) has ascended the sky.
पूरिताशो बभौ राजा जयतीति जनस्वनः ।
उदभूत्संप्रबुद्धानां विहगानामिवारवः ॥ ३३ ॥
pūritāśo babhau rājā jayatīti janasvanaḥ ,
udabhūtsaṃprabuddhānāṃ vihagānāmivāravaḥ 33
33. pūritāśaḥ babhau rājā jayati iti janasvanaḥ
udabhūt saṃprabuddhānām vihagānām iva āravaḥ
33. pūritāśaḥ rājā babhau jayati iti janasvanaḥ
saṃprabuddhānām vihagānām āravaḥ iva udabhūt
33. His hopes fulfilled, the king shone splendidly. The clamor of the people, shouting "Victory!", arose, much like the sound of fully awakened birds.
उदभूद्बन्दिवृन्दानां घनकोलाहलस्ततः ।
वेलाविलुलिताम्बूनामम्बुधीनामिव ध्वनिः ॥ ३४ ॥
udabhūdbandivṛndānāṃ ghanakolāhalastataḥ ,
velāvilulitāmbūnāmambudhīnāmiva dhvaniḥ 34
34. udabhūt bandivṛndānām ghanakolāhalaḥ tataḥ
velāvilulitāmbūnām ambudhīnām iva dhvaniḥ
34. tataḥ bandivṛndānām ghanakolāhalaḥ
velāvilulitāmbūnām ambudhīnām dhvaniḥ iva udabhūt
34. Then, a tremendous uproar arose from the throngs of bards, resembling the roar of oceans whose waters are agitated by the shore.
तं तत्रावरयामासुर्मण्डनार्थं वराङ्गनाः ।
क्षीरोदगतविभ्रान्ता लहर्य इव मन्दरम् ॥ ३५ ॥
taṃ tatrāvarayāmāsurmaṇḍanārthaṃ varāṅganāḥ ,
kṣīrodagatavibhrāntā laharya iva mandaram 35
35. tam tatra avarayāmāsuḥ maṇḍanārtham varāṅganāḥ
kṣīrodagatavibhrāntāḥ laharyaḥ iva mandaram
35. tatra varāṅganāḥ tam maṇḍanārtham avarayāmāsuḥ
kṣīrodagatavibhrāntāḥ laharyaḥ mandaram iva
35. There, beautiful women surrounded him to adorn him, just as agitated waves in the milk ocean surround Mount Mandara.
मानिन्यस्तं गुणप्रोतैर्नानारत्नैरपूरयन् ।
नानाप्रभाप्रभातार्का वेला इव तटाचलम् ॥ ३६ ॥
māninyastaṃ guṇaprotairnānāratnairapūrayan ,
nānāprabhāprabhātārkā velā iva taṭācalam 36
36. māninyaḥ tam guṇaprotaiḥ nānāratnaiḥ apūrayan
nānāprabhāprabhātārkāḥ velāḥ iva taṭācalam
36. māninyaḥ tam guṇaprotaiḥ nānāratnaiḥ apūrayan
nānāprabhāprabhātārkāḥ velāḥ taṭācalam iva
36. The proud women adorned him with numerous jewels and metaphorical garlands of virtues, just as shores, vibrant with the splendor of diverse morning suns, adorn a coastal mountain.
विचित्रवर्णसौगन्ध्यैः पुष्पैरावलयन्स्त्रियः ।
वनं मधुश्रिय इव तं लोलकरपल्लवाः ॥ ३८ ॥
vicitravarṇasaugandhyaiḥ puṣpairāvalayanstriyaḥ ,
vanaṃ madhuśriya iva taṃ lolakarapallavāḥ 38
38. vicitra-varṇa-saugandhyaiḥ puṣpaiḥ āvalayan striyaḥ
vanam madhu-śriyaḥ iva tam lola-kara-pallavāḥ
38. lola-kara-pallavāḥ striyaḥ vicitra-varṇa-saugandhyaiḥ
puṣpaiḥ tam āvalayan madhu-śriyaḥ vanam iva
38. The women, with their trembling, tender hands, surrounded him with flowers of diverse colors and fragrances, just as the splendors of spring adorn a forest.
नानावर्णरसामोदैस्तास्तमाशु विलेपनैः ।
अलेपयन्प्रभाजालैर्नगोऽभ्रमिव धातुभिः ॥ ३९ ॥
nānāvarṇarasāmodaistāstamāśu vilepanaiḥ ,
alepayanprabhājālairnago'bhramiva dhātubhiḥ 39
39. nānā-varṇa-rasa-āmodaiḥ tāḥ tam āśu vilepanaiḥ
alepayan prabhā-jālaiḥ nagaḥ abhram iva dhātubhiḥ
39. tāḥ nānā-varṇa-rasa-āmodaiḥ vilepanaiḥ prabhā-jālaiḥ
āśu tam alepayan nagaḥ dhātubhiḥ abhram iva
39. The women quickly anointed him with unguents of diverse colors, essences, and fragrances, as well as with radiant effulgence, just as a mountain appears like a cloud due to its minerals.
रत्नकाञ्चनकान्तोऽसावाददे चित्तमाततम् ।
संध्याभ्रतारेन्दुनदीव्याप्तं मेरुरिवाम्बरम् ॥ ४० ॥
ratnakāñcanakānto'sāvādade cittamātatam ,
saṃdhyābhratārendunadīvyāptaṃ merurivāmbaram 40
40. ratna-kāñcana-kāntaḥ asau ādadhe cittam ātatam
sandhyā-abhra-tārā-indu-nadī-vyāptam meruḥ iva ambaram
40. ratna-kāñcana-kāntaḥ asau meruḥ iva
sandhyā-abhra-tārā-indu-nadī-vyāptam ambaram ātatam cittam ādadhe
40. Resplendent with jewels and gold, he captivated the vast expanse of the mind, just as Mount Meru encompasses the sky, which is filled with twilight clouds, stars, the moon, and rivers.
भूषितः सविलासाभिर्बालवल्लीभिरावृतः ।
रत्नपुष्पांशुकाकीर्णः कल्पवृक्ष इवाबभौ ॥ ४१ ॥
bhūṣitaḥ savilāsābhirbālavallībhirāvṛtaḥ ,
ratnapuṣpāṃśukākīrṇaḥ kalpavṛkṣa ivābabhau 41
41. bhūṣitaḥ sa-vilāsābhiḥ bāla-vallībhiḥ āvṛtaḥ
ratna-puṣpa-aṃśuka-ākīrṇaḥ kalpa-vṛkṣaḥ iva ababhau
41. sa-vilāsābhiḥ bāla-vallībhiḥ bhūṣitaḥ āvṛtaḥ
ratna-puṣpa-aṃśuka-ākīrṇaḥ kalpa-vṛkṣaḥ iva ababhau
41. Adorned and embraced by charming young women (like creepers), and strewn with jeweled flowers and garments, he shone brightly like a wish-fulfilling tree (kalpavṛkṣa).
तादृशं तमुपाजग्मुः परिवारसमन्विताः ।
सर्वाः प्रकृतयः फुल्लं मार्गद्रुममिवाध्वगाः ॥ ४२ ॥
tādṛśaṃ tamupājagmuḥ parivārasamanvitāḥ ,
sarvāḥ prakṛtayaḥ phullaṃ mārgadrumamivādhvagāḥ 42
42. tādṛśam tam upājagmuḥ parivārasamanvitāḥ | sarvāḥ
prakṛtayaḥ phullam mārgadrumam iva adhvagāḥ ||
42. sarvāḥ parivārasamanvitāḥ prakṛtayaḥ adhvagāḥ
phullam mārgadrumam iva tādṛśam tam upājagmuḥ
42. All the subjects (prakṛti), accompanied by their retinues, approached him, such a one, just as travelers approach a blossoming tree by the roadside.
ता एनमासने सैंहे तत्राभिषिषिचुः क्रमात् ।
तस्मिन्नेव गजे शक्रमैरावत इवामराः ॥ ४३ ॥
tā enamāsane saiṃhe tatrābhiṣiṣicuḥ kramāt ,
tasminneva gaje śakramairāvata ivāmarāḥ 43
43. tāḥ enam āsane saiṃhe tatra abhiṣiṣicuḥ kramāt
| tasmin eva gaje śakram airāvate iva amarāḥ ||
43. tāḥ amarāḥ airāvate tasmin eva gaje śakram
iva enam āsane saiṃhe tatra kramāt abhiṣiṣicuḥ
43. The subjects (prakṛti) then consecrated him, in due order, upon a lion-throne there, just as the gods consecrate Indra upon his elephant, Airāvata.
एवं स श्वपचो राज्यं प्राप कीरपुरान्तरे ।
आरण्यं हरिणं पुष्टमप्राणमिव वायसः ॥ ४४ ॥
evaṃ sa śvapaco rājyaṃ prāpa kīrapurāntare ,
āraṇyaṃ hariṇaṃ puṣṭamaprāṇamiva vāyasaḥ 44
44. evam saḥ śvapacaḥ rājyam prāpa kīrapurāntare |
āraṇyam hariṇam puṣṭam aprāṇam iva vāyasaḥ ||
44. evam saḥ śvapacaḥ vāyasaḥ aprāṇam puṣṭam
āraṇyam hariṇam iva kīrapurāntare rājyam prāpa
44. Thus, that outcast (śvapaca) attained the kingdom within Kīrapura, just as a crow finds a fat, lifeless wild deer.
कीरीकरतलाम्भोजप्रमृष्टचरणाम्बुजः ।
सर्वाङ्गे कुङ्कुमालेपैः संध्याम्बुधरशोभनः ॥ ४५ ॥
kīrīkaratalāmbhojapramṛṣṭacaraṇāmbujaḥ ,
sarvāṅge kuṅkumālepaiḥ saṃdhyāmbudharaśobhanaḥ 45
45. kīrīkaratalāmbhojapramṛṣṭacaraṇāmbujaḥ | sarvāṅge
kuṅkumālepaiḥ sandhyāmbudharaśobhanaḥ ||
45. kīrīkaratalāmbhojapramṛṣṭacaraṇāmbujaḥ
sarvāṅge kuṅkumālepaiḥ sandhyāmbudharaśobhanaḥ
45. Whose lotus-feet were cleansed by the lotus-like palms of Princess Kīrī, and whose entire body, with saffron unguents, shone splendidly like evening clouds.
जज्वाल कीरनगरे नागरीगणवानसौ ।
सिंहीगणयुतः सिंहो यथा कुसुमिते वने ॥ ४६ ॥
jajvāla kīranagare nāgarīgaṇavānasau ,
siṃhīgaṇayutaḥ siṃho yathā kusumite vane 46
46. jajvāla kīranagare nāgarīgaṇavān asau
siṃhīgaṇayutaḥ siṃhaḥ yathā kusumite vane
46. asau nāgarīgaṇavān kīranagare jajvāla yathā
siṃhīgaṇayutaḥ siṃhaḥ kusumite vane (jajvāla)
46. That person shone brightly in the city of Kīra, attended by groups of city women, just as a lion, accompanied by lionesses, flourishes in a blooming forest.
हरिहतकरिकुम्भोन्मुक्तमुक्ताकलापप्रविरचितशरीरः शान्तचिन्ताविषादः ।
अरमत सह सद्भिस्तत्र भोगैः सरस्यां रविकरमदतप्तो वारिपूरैरिवेभः ॥ ४७ ॥
harihatakarikumbhonmuktamuktākalāpapraviracitaśarīraḥ śāntacintāviṣādaḥ ,
aramata saha sadbhistatra bhogaiḥ sarasyāṃ ravikaramadatapto vāripūrairivebhaḥ 47
47. harihatakarikumbhonmuktamuktākalāpapraviracitaśarīraḥ
śāntacintāviṣādaḥ aramat
saha sadbhiḥ tatra bhogaiḥ sarasyām
ravikaramadataptaḥ vāripūraiḥ iva ibhaḥ
47. saḥ harihatakarikumbhonmuktamuktākalāpapraviracitaśarīraḥ
śāntacintāviṣādaḥ
tatra sarasyām sadbhiḥ saha bhogaiḥ aramat
iva ravikaramadataptaḥ ibhaḥ vāripūraiḥ
47. With his body adorned by pearl garlands released from the frontal globes of elephants slain by lions, and his anxiety and dejection calmed, he enjoyed himself there in the lake with virtuous companions and various pleasures, just as an elephant, tormented by the intense heat of the sun's rays, delights in an abundance of water.
परिविसृतनृपौजाः सर्वदिक्संस्थिताज्ञः कतिपयदिवसेहासिद्धदेशव्यवस्थः ।
प्रकृतिभिरलमूढाशेषराजन्यभारः स गवल इति नाम्ना तत्र राजा बभूव ॥ ४८ ॥
parivisṛtanṛpaujāḥ sarvadiksaṃsthitājñaḥ katipayadivasehāsiddhadeśavyavasthaḥ ,
prakṛtibhiralamūḍhāśeṣarājanyabhāraḥ sa gavala iti nāmnā tatra rājā babhūva 48
48. parivisṛtanṛpaujāḥ sarvadiksaṃsthitājñaḥ
katipayadivasehāssiddhadeśavyavasthaḥ
prakṛtibhiḥ alam ūḍhāśeṣarājanyabhāraḥ
saḥ gavala iti nāmnā tatra rājā babhūva
48. saḥ parivisṛtanṛpaujāḥ sarvadiksaṃsthitājñaḥ
katipayadivasehāssiddhadeśavyavasthaḥ
prakṛtibhiḥ alam ūḍhāśeṣarājanyabhāraḥ
gavala iti nāmnā tatra rājā babhūva
48. He, whose regal power was extensively spread, whose command was established in all directions, and whose administrative system for the country was rapidly put in place within a few days, with the entire burden of kingship fully supported by his ministers, became king there by the name of Gavala.