Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-6, chapter-24

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
भुशुण्ड उवाच ।
एकैव केवला दृष्टिर्निरापाया गतभ्रमा ।
विद्यते सर्ववित्त्वेषु सर्वश्रेष्ठा समुन्नता ॥ १ ॥
bhuśuṇḍa uvāca ,
ekaiva kevalā dṛṣṭirnirāpāyā gatabhramā ,
vidyate sarvavittveṣu sarvaśreṣṭhā samunnatā 1
1. bhuśuṇḍaḥ uvāca ekā eva kevalā dṛṣṭiḥ nirāpāyā
gatabhramā vidyate sarvavittveṣu sarvaśreṣṭhā samunnatā
1. bhuśuṇḍaḥ uvāca.
ekā eva kevalā dṛṣṭiḥ nirāpāyā gatabhramā sarvavittveṣu sarvaśreṣṭhā samunnatā vidyate.
1. Bhuśuṇḍa said: There exists only one unique vision (dṛṣṭi) that is free from harm and devoid of delusion (bhrama). It is the most excellent and exalted among all forms of knowing.
आत्मचिन्ता समस्तानां दुःखानामन्तकारिणी ।
चिरसंभृतदुःस्वप्नसंसारभ्रमहारिणी ॥ २ ॥
ātmacintā samastānāṃ duḥkhānāmantakāriṇī ,
cirasaṃbhṛtaduḥsvapnasaṃsārabhramahāriṇī 2
2. ātmacintā samastānām duḥkhānām antakāriṇī
cirasaṃbhṛtaduḥsvapnasaṃsārabramhahāriṇī
2. ātmacintā samastānām duḥkhānām antakāriṇī
cirasaṃbhṛtaduḥsvapnasaṃsārabramhahāriṇī
2. Contemplation of the self (ātman) is the destroyer of all sorrows. It dispels the delusion of transmigration (saṃsāra), which is like a long-accumulated nightmare.
निष्कलङ्कमनोमार्गविपुलाङ्गणचारिणी ।
तथा समस्तदुःखानां चिन्तानर्थविनाशिनी ॥ ३ ॥
niṣkalaṅkamanomārgavipulāṅgaṇacāriṇī ,
tathā samastaduḥkhānāṃ cintānarthavināśinī 3
3. niṣkalaṅkamanomārgavipulāṅgaṇacāriṇī
tathā samastaduḥkhānām cintānarthavināśinī
3. niṣkalaṅkamanomārgavipulāṅgaṇacāriṇī
tathā samastaduḥkhānām cintānarthavināśinī
3. It (contemplation of the self (ātman)) moves freely in the vast courtyard which is the path of an unstained mind. Similarly, it is the destroyer of the harmful anxiety regarding all sorrows.
ज्योत्स्नयेवान्धकाराणामलमन्तः प्रजायते ।
सा स्वात्मचिन्ता भगवन्सर्वसंकल्पवर्जिता ॥ ४ ॥
jyotsnayevāndhakārāṇāmalamantaḥ prajāyate ,
sā svātmacintā bhagavansarvasaṃkalpavarjitā 4
4. jyotsnayā iva andhakārāṇām alam antaḥ prajāyate
sā svātmacintā bhagavan sarvasaṅkalpavarjitā
4. bhagavan sā svātmacintā sarvasaṅkalpavarjitā
jyotsnayā iva andhakārāṇām alam antaḥ prajāyate
4. O Lord (bhagavan), that self-contemplation (ātmacintā) is devoid of all mental constructs or resolves (saṅkalpa). Just as internal darkness is completely dispelled by moonlight, so too does this (state) arise.
युष्मदादिषु सुप्रापा दुष्प्रापैवास्मदादिषु ।
समस्तकलनातीतं परां कोटिमुपागतम् ॥ ५ ॥
yuṣmadādiṣu suprāpā duṣprāpaivāsmadādiṣu ,
samastakalanātītaṃ parāṃ koṭimupāgatam 5
5. yuṣmadādiṣu suprāpā duṣprāpā eva asmadādiṣu
samastakalanātītam parām koṭim upāgatam
5. yuṣmadādiṣu suprāpā duṣprāpā eva asmadādiṣu
samastakalanātītam parām koṭim upāgatam
5. This (contemplation of the self (ātman)) is easily attainable by you (plural) and those like you, but indeed difficult to attain by us (plural) and those like us. It (the ultimate state) has reached the supreme point, transcending all mental constructs.
पदमासादयन्त्येतत्कथं सामान्यबुद्धयः ।
आत्मचिन्ताविलासिन्यास्तस्याः सख्यो महामुने ॥ ६ ॥
padamāsādayantyetatkathaṃ sāmānyabuddhayaḥ ,
ātmacintāvilāsinyāstasyāḥ sakhyo mahāmune 6
6. padam āsādayanti etat katham sāmānyabuddhayaḥ
ātmacintāvilāsinyāḥ tasyāḥ sakhyaḥ mahāmune
6. mahāmune sāmānyabuddhayaḥ ātmacintāvilāsinyāḥ
tasyāḥ sakhyaḥ padam etat katham āsādayanti
6. O great sage, how do people of ordinary understanding attain the state of companions to that one who revels in contemplation of the self (ātman)?
किंचित्साम्यमुपायाता विज्ञानशशिशीतलाः ।
आत्मचिन्तासमानानां विविधानां मुनीश्वर ॥ ७ ॥
kiṃcitsāmyamupāyātā vijñānaśaśiśītalāḥ ,
ātmacintāsamānānāṃ vividhānāṃ munīśvara 7
7. kiñcit sāmyam upāyātāḥ vijñānaśaśiśītalāḥ
ātmacintāsamānānām vividhānām munīśvara
7. munīśvara kiñcit sāmyam upāyātāḥ vijñānaśaśiśītalāḥ
ātmacintāsamānānām vividhānām (santi)
7. O lord of sages, (these are the ones who have) attained some resemblance (to the ideal state) and are cooled by the moon of spiritual knowledge (vijñāna), among the various individuals who are equal in their contemplation of the self (ātman).
आत्मचिन्तावयस्यानां मध्यादेकतमा मया ।
सर्वदुःखक्षयकरी सर्वसौभाग्यवर्धिनी ॥ ८ ॥
ātmacintāvayasyānāṃ madhyādekatamā mayā ,
sarvaduḥkhakṣayakarī sarvasaubhāgyavardhinī 8
8. ātmacintāvayasyānām madhyāt ekatamā mayā
sarvaduḥkhakṣayakarī sarvasaubhāgyavardhinī
8. mayā ātmacintāvayasyānām madhyāt sarvaduḥkhakṣayakarī
sarvasaubhāgyavardhinī ekatamā (cintā) (samāśritā)
8. From among these companions in contemplation of the self (ātman), one (particular contemplation) was chosen by me, which brings about the destruction of all suffering and the increase of all good fortune.
कारणं जीवितस्येह प्राणचिन्ता समाश्रिता ।
श्रीवसिष्ठ उवाच ।
इत्युक्तवन्तं विहगं भुशुण्डं पुनरप्यहम् ।
जानन्नपीदमव्यग्रः पृष्टवान्क्रीडया मुनिम् ॥ ९ ॥
kāraṇaṃ jīvitasyeha prāṇacintā samāśritā ,
śrīvasiṣṭha uvāca ,
ityuktavantaṃ vihagaṃ bhuśuṇḍaṃ punarapyaham ,
jānannapīdamavyagraḥ pṛṣṭavānkrīḍayā munim 9
9. kāraṇam jīvitasya iha prāṇacintā samāśritā
śrīvasiṣṭha uvāca iti uktavantam
vihagam bhuśuṇḍam punarapi aham jānan
api idam avyagraḥ pṛṣṭavān krīḍayā munim
9. iha jīvitasya kāraṇam prāṇacintā samāśritā.
śrīvasiṣṭha uvāca.
iti uktavantam vihagam bhuśuṇḍam munim aham idam jānan api avyagraḥ punarapi krīḍayā pṛṣṭavān.
9. Here, in this life, the contemplation of the life-force (prāṇa) was embraced as the cause of existence. Śrī Vasiṣṭha said: After he had spoken thus, even though I knew this, I, unperturbed, playfully questioned the sage Bhusunda, the bird, again.
सर्वसंशयविच्छेदिन्नत्यन्तचिरजीवित ।
यथार्थम ब्रूहि मे साधो प्राणचिन्ता किमुच्यते ॥ १० ॥
sarvasaṃśayavicchedinnatyantacirajīvita ,
yathārthama brūhi me sādho prāṇacintā kimucyate 10
10. sarvasaṃśayavicchedin atyantacirajīvita
yathārtham brūhi me sādho prāṇacintā kim ucyate
10. sādho sarvasaṃśayavicchedin atyantacirajīvita
me yathārtham brūhi prāṇacintā kim ucyate
10. O sage, you who dispel all doubts and live for an extremely long time, please tell me truly: what is meant by "concern for life"?
भुशुण्ड उवाच ।
सर्ववेदान्तवेत्तासि सर्वसंशयनाशकः ।
मामेतत्परिहासार्थं मुने पृच्छसि वायसम् ॥ ११ ॥
bhuśuṇḍa uvāca ,
sarvavedāntavettāsi sarvasaṃśayanāśakaḥ ,
māmetatparihāsārthaṃ mune pṛcchasi vāyasam 11
11. bhuśuṇḍaḥ uvāca sarvavedāntavettā asi sarvasaṃśayanāśakaḥ
mām etat parihāsārtham mune pṛcchasi vāyasam
11. bhuśuṇḍaḥ uvāca mune sarvavedāntavettā sarvasaṃśayanāśakaḥ
asi mām vāyasam etat parihāsārtham pṛcchasi
11. Bhuśuṇḍa said: O sage, you are truly a knower of all Vedānta and a dispeller of all doubts. Are you asking me, a mere crow, this for the sake of a joke?
अथवा भवतामेव भगवन्परिशिक्षितुम् ।
पुनः प्रत्युत्तराणीदं का मे क्षतिरुपस्थिता ॥ १२ ॥
athavā bhavatāmeva bhagavanpariśikṣitum ,
punaḥ pratyuttarāṇīdaṃ kā me kṣatirupasthitā 12
12. athavā bhavatām eva bhagavan pariśikṣitum
punaḥ pratyuttarāṇi idam kā me kṣatiḥ upasthitā
12. athavā bhagavan idam punaḥ pratyuttarāṇi
bhavatām eva pariśikṣitum me kā kṣatiḥ upasthitā
12. Or rather, O revered one, perhaps this is for the purpose of instructing you yourselves. In that case, what harm is there for me to provide these answers again?
भुशुण्डजीवितकरं भुशुण्डस्वात्मलाभदम् ।
शृणु प्राणसमाधानं वक्ष्यमाणमिदं मया ॥ १३ ॥
bhuśuṇḍajīvitakaraṃ bhuśuṇḍasvātmalābhadam ,
śṛṇu prāṇasamādhānaṃ vakṣyamāṇamidaṃ mayā 13
13. bhuśuṇḍajīvitakaram bhuśuṇḍasvātmalābhadam
śṛṇu prāṇasamādhānam vakṣyamāṇam idam mayā
13. idam bhuśuṇḍajīvitakaram bhuśuṇḍasvātmalābhadam
mayā vakṣyamāṇam prāṇasamādhānam śṛṇu
13. Please listen to this explanation about the concern for life (prāṇacintā), which I am about to speak, an explanation that grants life like Bhuśuṇḍa's and bestows the realization of one's own self (ātman), just as Bhuśuṇḍa attained it.
पश्येदं भगवन्सर्वं देहगेहं मनोरमम् ।
त्रिप्रकारमहास्थूणं नवद्वारसमावृतम् ॥ १४ ॥
paśyedaṃ bhagavansarvaṃ dehagehaṃ manoramam ,
triprakāramahāsthūṇaṃ navadvārasamāvṛtam 14
14. paśya idam bhagavan sarvam deha-geham manoramam
tri-prakāra-mahāsthūṇam nava-dvāra-samāvṛtam
14. bhagavan paśya idam sarvam manoramam deha-geham
tri-prakāra-mahāsthūṇam nava-dvāra-samāvṛtam
14. O Lord (Bhagavan), behold this entire delightful house, the body, which possesses three types of great pillars and is encompassed by nine gates.
पुर्यष्टककलत्रेण तन्मात्रस्वजनेन च ।
अहंकारगृहस्थेन सर्वतः परिपालितम् ॥ १५ ॥
puryaṣṭakakalatreṇa tanmātrasvajanena ca ,
ahaṃkāragṛhasthena sarvataḥ paripālitam 15
15. puryaṣṭaka-kalatreṇa tanmātra-svajaneṇa ca
ahaṅkāra-gṛhastena sarvataḥ paripālitam
15. puryaṣṭaka-kalatreṇa tanmātra-svajaneṇa ca
ahaṅkāra-gṛhastena sarvataḥ paripālitam
15. It is protected from all sides by the householder ego (ahaṅkāra), with the subtle body (puryaṣṭaka) as its consort and the subtle elements (tanmātra) as its kinsfolk.
अन्तः पश्यसि सत्कर्णशष्कुलीचन्द्रशालिकम् ।
शिरोरुहाच्छादनवद्विपुलाक्षिगवाक्षकम् ॥ १६ ॥
antaḥ paśyasi satkarṇaśaṣkulīcandraśālikam ,
śiroruhācchādanavadvipulākṣigavākṣakam 16
16. antaḥ paśyasi sat-karṇa-śaṣkulī-candra-śālikam
śiroruha-ācchādana-vat vipula-akṣi-gavākṣakam
16. antaḥ paśyasi sat-karṇa-śaṣkulī-candra-śālikam
śiroruha-ācchādana-vat vipula-akṣi-gavākṣakam
16. Inside, you perceive it (the body) as having excellent ear canals serving as 'moon-windows' and expansive eye-windows, analogous to a covering of hair on the head.
आस्यप्रधानसुद्वार भुजपार्श्वोपमन्दिरम् ।
दन्तालिकेसरस्रग्भिर्भूषितद्वारकोटरम् ॥ १७ ॥
āsyapradhānasudvāra bhujapārśvopamandiram ,
dantālikesarasragbhirbhūṣitadvārakoṭaram 17
17. āsya-pradhāna-su-dvāra bhuja-pārśva-upamandiram
dantāli-kesara-sragbhiḥ bhūṣita-dvāra-koṭaram
17. āsya-pradhāna-su-dvāra bhuja-pārśva-upamandiram
dantāli-kesara-sragbhiḥ bhūṣita-dvāra-koṭaram
17. The mouth serves as its principal, beautiful entrance, and the arms as its side-shrines. The cavity of this entrance is adorned with garlands made of teeth, which resemble filaments.
अनारतं रूपरसस्पर्शनद्वारपालवत् ।
संकुलालोकवलितं तारालिन्दकृतस्थिति ॥ १८ ॥
anārataṃ rūparasasparśanadvārapālavat ,
saṃkulālokavalitaṃ tārālindakṛtasthiti 18
18. anāratam rūparasasparśanadvārapālavat
saṅkulālokavalitam tārālindakṛtasthiti
18. anāratam rūparasasparśanadvārapālavat
saṅkulālokavalitam tārālindakṛtasthiti
18. Constantly, like a doorkeeper guarding forms, tastes, and touches, it is filled with a dense array of perceptions, its position established in the pupil-like aperture.
रक्तमांसवसादिग्धं स्नायुसंततिवेष्टितम् ।
स्थूलास्थिकाष्ठसंबद्धं सुकुडयं सुसमाहितम् ॥ १९ ॥
raktamāṃsavasādigdhaṃ snāyusaṃtativeṣṭitam ,
sthūlāsthikāṣṭhasaṃbaddhaṃ sukuḍayaṃ susamāhitam 19
19. raktamāṃsavasādigdham snāyusaṃtativeṣṭitam
sthūlāsthikāṣṭhasaṃbaddham sukuḍayam susamāhitam
19. raktamāṃsavasādigdham snāyusaṃtativeṣṭitam
sthūlāsthikāṣṭhasaṃbaddham sukuḍayam susamāhitam
19. Smeared with blood, flesh, and fat, enveloped by a network of sinews, bound by thick bones resembling timber, it has strong walls and is well-composed.
इडा च पिङ्गला चास्य देहस्य मुनिनायक ।
सुस्थिते कोमले मध्ये पार्श्वकोष्ठे निमीलिते ॥ २० ॥
iḍā ca piṅgalā cāsya dehasya munināyaka ,
susthite komale madhye pārśvakoṣṭhe nimīlite 20
20. iḍā ca piṅgalā ca asya dehasya munināyaka
susthite komale madhye pārśvakoṣṭhe nimīlite
20. munināyaka asya dehasya iḍā ca piṅgalā ca
madhye susthite komale pārśvakoṣṭhe nimīlite
20. O leader of sages, Ida and Pingala of this body are well-situated and delicate in the central region, yet they are closed off in the lateral cavities.
पद्मयुग्मत्रयं यन्त्रमस्थिमांसमयं मृदु ।
ऊर्ध्वाधोनालमन्योन्यमिलत्कोमलसद्दलम् ॥ २१ ॥
padmayugmatrayaṃ yantramasthimāṃsamayaṃ mṛdu ,
ūrdhvādhonālamanyonyamilatkomalasaddalam 21
21. padmayugmatrayam yantram asthimāṃsamayam mṛdu
ūrdhvādhonālam anyonyamilatkomalasaddalam
21. yantram padmayugmatrayam asthimāṃsamayam mṛdu
ūrdhvādhonālam anyonyamilatkomalasaddalam
21. Three pairs of lotus-like structures, a soft mechanism made of bone and flesh, having stems extending both upwards and downwards, and whose soft, beautiful petals meet one another.
सेकेन विकसत्पत्रं सकलाकाशचारिणा ।
चलन्ति तस्य पत्राणि मृदु व्याप्तानि वायुना ॥ २२ ॥
sekena vikasatpatraṃ sakalākāśacāriṇā ,
calanti tasya patrāṇi mṛdu vyāptāni vāyunā 22
22. sekena vikasatpatram sakalākāśacāriṇā
calanti tasya patrāṇi mṛdu vyāptāni vāyunā
22. sekena vikasatpatram tasya patrāṇi mṛdu
sakalākāśacāriṇā vāyunā vyāptāni calanti
22. Through watering, a developing leaf (vikasatpatram) comes forth. Its leaves move gently, pervaded by the wind that permeates all space.
चलत्सु तेषु पत्रेषु स मरुत्परिवर्धते ।
वाताहते लतापत्रजाले बहिरिवाभितः ॥ २३ ॥
calatsu teṣu patreṣu sa marutparivardhate ,
vātāhate latāpatrajāle bahirivābhitaḥ 23
23. calatsu teṣu patreṣu saḥ marut parivardhate
vātāhate latāpatrajāle bahiḥ iva abhitaḥ
23. teṣu patreṣu calatsu,
saḥ marut parivardhate.
vātāhate latāpatrajāle bahiḥ iva abhitaḥ.
23. As those leaves stir, that wind (marut) grows stronger. It is like a network of creeper leaves, struck by the wind, spreading all around as if outwardly.
वृद्धिं नीतः स नाडीषु कृत्वा स्थानमनेकधा ।
ऊर्ध्वाधोवर्तमानासु देहेऽस्मिन्प्रसरत्यथ ॥ २४ ॥
vṛddhiṃ nītaḥ sa nāḍīṣu kṛtvā sthānamanekadhā ,
ūrdhvādhovartamānāsu dehe'sminprasaratyatha 24
24. vṛddhim nītaḥ saḥ nāḍīṣu kṛtvā sthānam anekadhā
ūrdhvādho vartamānāsu dehe asmin prasarati atha
24. saḥ vṛddhim nītaḥ atha anekadhā sthānam kṛtvā
asmin dehe ūrdhvādhaḥ vartamānāsu nāḍīṣu prasarati
24. Having attained growth, that (wind/prāṇa) then establishes itself in various ways within the channels (nāḍī), which flow both upwards and downwards in this body, and permeates it.
प्राणापानसमानाद्यैस्ततः स हृदयानिलः ।
संकेतैः प्रोच्यते तज्ज्ञैर्विचित्राचारचेष्टितैः ॥ २५ ॥
prāṇāpānasamānādyaistataḥ sa hṛdayānilaḥ ,
saṃketaiḥ procyate tajjñairvicitrācāraceṣṭitaiḥ 25
25. prāṇāpānasamānādyaiḥ tataḥ saḥ hṛdayānilaḥ
saṃketaiḥ procyate tajjñaiḥ vicitrācāraceṣṭitaiḥ
25. tataḥ saḥ hṛdayānilaḥ prāṇāpānasamānādyaiḥ
vicitrācāraceṣṭitaiḥ saṃketaiḥ tajjñaiḥ procyate
25. Then, that vital breath in the heart is called by specific names such as prāṇa, apāna, samāna, and others by those who know it, based on its wonderfully varied activities and movements.
हृत्पद्मयन्त्रत्रितये समस्ताः प्राणशक्तयः ।
ऊर्ध्वाधः प्रसृता देहे चन्द्रबिम्बादिवांशवः ॥ २६ ॥
hṛtpadmayantratritaye samastāḥ prāṇaśaktayaḥ ,
ūrdhvādhaḥ prasṛtā dehe candrabimbādivāṃśavaḥ 26
26. hṛtpadmayantratritaye samastāḥ prāṇaśaktayaḥ
ūrdhvādhaḥ prasṛtāḥ dehe candrabimbāt iva aṃśavaḥ
26. samastāḥ prāṇaśaktayaḥ hṛtpadmayantratritaye dehe
ūrdhvādhaḥ prasṛtāḥ candrabimbāt iva aṃśavaḥ
26. Within the triple mechanism of the heart-lotus, all vital energies (prāṇa-śakti) spread throughout the body, both upwards and downwards, just like rays emanating from the orb of the moon.
यान्त्यायान्ति विकर्षन्ति हरन्ति विहरन्ति च ।
उत्पतन्ति पतन्त्याशु ता एताः प्राणशक्तयः ॥ २७ ॥
yāntyāyānti vikarṣanti haranti viharanti ca ,
utpatanti patantyāśu tā etāḥ prāṇaśaktayaḥ 27
27. yānti āyānti vikarṣanti haranti viharanti ca
utpatanti patanti āśu tāḥ etāḥ prāṇaśaktayaḥ
27. tāḥ etāḥ prāṇaśaktayaḥ yānti āyānti vikarṣanti
haranti viharanti ca utpatanti āśu patanti
27. These very vital energies (prāṇa-śakti) go, come, draw things away, carry them off, wander about, fly upwards, and quickly fall.
स एष हृत्पद्मगतः प्राण इत्युच्यते बुधैः ।
अस्य काचिन्मुने शक्तिः प्रस्पन्दयति लोचने ॥ २८ ॥
sa eṣa hṛtpadmagataḥ prāṇa ityucyate budhaiḥ ,
asya kācinmune śaktiḥ praspandayati locane 28
28. saḥ eṣaḥ hṛtpadmagataḥ prāṇaḥ iti ucyate budhaiḥ
asya kācit mune śaktiḥ praspandayate locane
28. mune saḥ eṣaḥ hṛtpadmagataḥ prāṇaḥ iti budhaiḥ
ucyate asya kācit śaktiḥ locane praspandayate
28. This very (prāṇa) which resides in the heart-lotus is thus called (prāṇa) by the wise. O sage, some particular energy (śakti) of this (prāṇa) causes the two eyes to twitch.
काचिस्पर्शमुपादत्ते काचिद्वहति नासया ।
काचिदन्नं जरयति काचिद्वक्ति वचांसि च ॥ २९ ॥
kācisparśamupādatte kācidvahati nāsayā ,
kācidannaṃ jarayati kācidvakti vacāṃsi ca 29
29. kācit sparśam upādatte kācit vahati nāsayā
kācit annam jarayati kācit vakti vacāṃsi ca
29. kācit sparśam upādatte kācit nāsayā vahati
kācit annam jarayati kācit vacāṃsi vakti ca
29. Some (of this energy) perceives touch; some conveys through the nose; some digests food; and some speaks words.
बहुनात्र किमुक्तेन सर्वमेव शरीरके ।
करोति भगवान्वायुर्यन्त्रेहामिव यान्त्रिकः ॥ ३० ॥
bahunātra kimuktena sarvameva śarīrake ,
karoti bhagavānvāyuryantrehāmiva yāntrikaḥ 30
30. bahunā atra kim uktena sarvam eva śarīrake
karoti bhagavān vāyuḥ yantrehām iva yāntrikaḥ
30. atra bahunā kim uktena bhagavān vāyuḥ sarvam
eva śarīrake karoti yāntrikaḥ yantrehām iva
30. What more is there to say here at length? The venerable Vayu (vāyu) performs all activities within the body (śarīraka), just as a mechanic operates a machine.
तत्रोर्ध्वाधोद्विसंकेतौ प्रसृतावनिलौ मुने ।
प्राणापानाविति ख्यातौ प्रकटौ द्वौ वरानिलौ ॥ ३१ ॥
tatrordhvādhodvisaṃketau prasṛtāvanilau mune ,
prāṇāpānāviti khyātau prakaṭau dvau varānilau 31
31. tatra ūrdhvādhaḥ dvi saṃketau prasṛtau anilau mune
prāṇāpānau iti khyātau prakaṭau dvau vara anilau
31. mune tatra ūrdhvādhaḥ dvi saṃketau prasṛtau anilau
iti prāṇāpānau khyātau prakaṭau dvau vara anilau
31. O sage (mune), in that body, two winds (anila) flow, identified as operating upward and downward. These two excellent, manifest winds are known as prāṇa and apāna.
तयोरनुसरन्नित्यं मुने गतिमहं स्थितः ।
शीतोष्णवपुषोर्नित्यं नित्यमम्बरपान्थयोः ॥ ३२ ॥
tayoranusarannityaṃ mune gatimahaṃ sthitaḥ ,
śītoṣṇavapuṣornityaṃ nityamambarapānthayoḥ 32
32. tayoḥ anusaran nityam mune gatim aham sthitaḥ
śītoṣṇavapuṣoḥ nityam nityam ambarapānthayoḥ
32. mune aham nityam tayoḥ gatim anusaran sthitaḥ
nityam śītoṣṇavapuṣoḥ nityam ambarapānthayoḥ
32. O sage (mune), I constantly observe the movement of those two [winds], which are perpetually hot and cold in their intrinsic nature (vapus), and eternally traverse the expanse (ambara).
कलेवरमहायन्त्रवाहयोः श्रमहीनयोः ।
हृदाकाशार्कशशिनोस्त्वग्नीषोमस्वरूपयोः ॥ ३३ ॥
kalevaramahāyantravāhayoḥ śramahīnayoḥ ,
hṛdākāśārkaśaśinostvagnīṣomasvarūpayoḥ 33
33. kalevaramahāyantravāhayoḥ śramahīnayoḥ
hṛdākāśārkaśaśinoḥ tu agnīṣomasvarūpayoḥ
33. kalevaramahāyantravāhayoḥ śramahīnayoḥ
hṛdākāśārkaśaśinoḥ tu agnīṣomasvarūpayoḥ
33. [I (remain observing) those two winds], which are the tireless carriers of the body's (kalevara) great machine, and are like the sun and moon in the space of the heart (hṛdākāśa), embodying the nature (svarūpa) of fire (agni) and soma (soma).
शरीरपुरपालस्य मनसो रथचक्रयोः ।
अहंकारनृपस्यास्य प्रशस्येष्टतुरङ्गयोः ॥ ३४ ॥
śarīrapurapālasya manaso rathacakrayoḥ ,
ahaṃkāranṛpasyāsya praśasyeṣṭaturaṅgayoḥ 34
34. śarīrapurapālasya manasaḥ rathacakrayoḥ
ahaṅkāranṛpasya asya praśasyeṣṭaturaṅgayoḥ
34. asya ahaṅkāranṛpasya śarīrapurapālasya
manasaḥ rathacakrayoḥ praśasyeṣṭaturaṅgayoḥ
34. Of this king, the ego (ahaṅkāra), who guards the body, which is like a city; of the mind, which functions as the two chariot wheels; and of the two praised and desired horses.
तयोर्ममानुसरतः प्राणापानाभिधानयोः ।
गतिं शरीरमरुतोराशरीरमरुद्धयोः ॥ ३५ ॥
tayormamānusarataḥ prāṇāpānābhidhānayoḥ ,
gatiṃ śarīramarutorāśarīramaruddhayoḥ 35
35. tayoḥ mama anusarataḥ prāṇāpānābhidhānayoḥ
gatim śarīramarutoḥ āśarīramaruddhayoḥ
35. mama prāṇāpānābhidhānayoḥ śarīramarutoḥ
tayoḥ āśarīramaruddhayoḥ anusarataḥ gatim
35. I observe the unimpeded movement throughout the entire body of those two body-winds of mine, called prāṇa and apāna, which are constantly following [their course].
जाग्रत्स्वप्नसुषुप्तेषु सदैव समरूपयोः ।
सुषुप्तसंस्थितस्येव ब्रह्मन् गच्छन्ति वासराः ॥ ३६ ॥
jāgratsvapnasuṣupteṣu sadaiva samarūpayoḥ ,
suṣuptasaṃsthitasyeva brahman gacchanti vāsarāḥ 36
36. jāgratsvapnasuṣupteṣu sadā eva samarūpayoḥ
suṣuptasaṃsthitasya iva brahman gacchanti vāsarāḥ
36. brahman jāgratsvapnasuṣupteṣu sadā eva samarūpayoḥ
suṣuptasaṃsthitasya iva vāsarāḥ gacchanti
36. O Brahman (brahman), the days pass as if for one who is established in deep sleep (suṣupti), [while] these two [body-winds, prāṇa and apāna] remain of uniform nature always, throughout the waking, dreaming, and deep sleep states.
सहस्रविनिकृत्ताङ्गाद्बिसतन्तुलवादपि ।
दुर्लक्ष्या विद्यमानापि गतिः सूक्ष्मतराऽनयोः ॥ ३७ ॥
sahasravinikṛttāṅgādbisatantulavādapi ,
durlakṣyā vidyamānāpi gatiḥ sūkṣmatarā'nayoḥ 37
37. sahasravinikṛttāṅgāt bisatantulavāt api
durlakṣyā vidyamānā api gatiḥ sūkṣmatarā anayoḥ
37. anayoḥ gatiḥ vidyamānā api sahasravinikṛttāṅgāt
bisatantulavāt api sūkṣmatarā durlakṣyā
37. Even though existing, the movement (gatiḥ) of these two [prāṇa and apāna] is exceedingly subtle and difficult to perceive, more so than even a limb cut into a thousand pieces or a mere fragment of a lotus fiber.
अविरतगतयोर्गतिं विदित्वा हृदि मरुतोरनुसृत्य चोदितां ताम् ।
न पुनरिह हि जायते महात्मन्मुदितमनाः पुरुषः प्रणष्टपाशः ॥ ३८ ॥
aviratagatayorgatiṃ viditvā hṛdi marutoranusṛtya coditāṃ tām ,
na punariha hi jāyate mahātmanmuditamanāḥ puruṣaḥ praṇaṣṭapāśaḥ 38
38. aviratagatayoḥ gatim viditvā hṛdi
marutoḥ anusṛtya coditām tām na
punaḥ iha hi jāyate mahātman
muditamanāḥ puruṣaḥ praṇaṣṭapāśaḥ
38. mahātman,
hṛdi aviratagatayoḥ marutoḥ coditām tām gatim viditvā anusṛtya,
muditamanāḥ praṇaṣṭapāśaḥ puruṣaḥ,
punaḥ iha na hi jāyate.
38. O great soul (mahātman), a conscious being (puruṣa) who understands the uninterrupted movement of the two vital energies (marut) within the heart, and follows that guided course, becomes joyful in mind and has his bonds destroyed. Such a person is indeed not born again in this world.