Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

योगवासिष्ठः       yogavāsiṣṭhaḥ - book-6, chapter-91

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
चूडालोवाच ।
इदानीं राजशार्दूल वस्तुसंप्रतिपत्तये ।
शृणु विन्ध्येभवृत्तान्तविवृतिं स्मयकारिणीम् ॥ १ ॥
cūḍālovāca ,
idānīṃ rājaśārdūla vastusaṃpratipattaye ,
śṛṇu vindhyebhavṛttāntavivṛtiṃ smayakāriṇīm 1
1. cūḍālā uvāca idānīm rājaśārdūla vastusaṃpratipattaye
śṛṇu vindhyebhavṛttāntavivṛtim smayakāriṇīm
1. rājaśārdūla cūḍālā uvāca idānīm vastusaṃpratipattaye
smayakāriṇīm vindhyebhavṛttāntavivṛtim śṛṇu
1. Cūḍālā spoke: "O foremost among kings, now, for the comprehension of truth, listen to the astonishing explanation of the tale of the Vindhya elephant."
योऽसौ विन्ध्यवने हस्ती सोऽस्मिन्भूमितले भवान् ।
यौ वैराग्यविवेकौ तौ द्वौ तस्य दशनौ सितौ ॥ २ ॥
yo'sau vindhyavane hastī so'sminbhūmitale bhavān ,
yau vairāgyavivekau tau dvau tasya daśanau sitau 2
2. yaḥ asau vindhyavane hastī saḥ asmin bhūmitale bhavān
yau vairāgyavivekau tau dvau tasya daśanau sitau
2. vindhyavane yaḥ asau hastī saḥ bhavān asmin bhūmitale
yau vairāgyavivekau tau dvau tasya sitau daśanau
2. The elephant who was in the Vindhya forest is you, here on this earth. Those two - detachment (vairāgya) and discernment (viveka) - are his two white tusks.
यश्चासौ वारणाक्रान्तितत्परो हस्तिपः स्थितः ।
तदज्ञानं तवाक्रान्तितत्परं तव दुःखदम् ॥ ३ ॥
yaścāsau vāraṇākrāntitatparo hastipaḥ sthitaḥ ,
tadajñānaṃ tavākrāntitatparaṃ tava duḥkhadam 3
3. yaḥ ca asau vāraṇākrāntitatparaḥ hastipaḥ sthitaḥ
tat ajñānam tava ākrāntitatparaṃ tava duḥkhadam
3. ca yaḥ asau hastipaḥ vāraṇākrāntitatparaḥ sthitaḥ
tat tava ajñānam tava ākrāntitatparaṃ duḥkhadam
3. And that mahout who was intent on overpowering the elephant is your ignorance (ajñāna), which is likewise intent on overpowering you and causing you suffering.
अतिशक्तोऽप्यशक्तेन दुःखाद्दुःखं भयाद्भयम् ।
हस्ती हस्तिपकेनेव राजन्मौर्ख्येण नीयसे ॥ ४ ॥
atiśakto'pyaśaktena duḥkhādduḥkhaṃ bhayādbhayam ,
hastī hastipakeneva rājanmaurkhyeṇa nīyase 4
4. ati śaktaḥ api aśaktena duḥkhāt duḥkham bhayāt
bhayam hastī hastipakena iva rājan maurkhyeṇa nīyase
4. rājan ati śaktaḥ api hastī aśaktena hastipakena
iva maurkhyeṇa duḥkhāt duḥkham bhayāt bhayam nīyase
4. O king, although you are exceedingly powerful, you are led by foolishness (maurkya) from sorrow to sorrow, and from fear to fear, just as an elephant is led by its mahout, who is seemingly powerless in comparison.
यल्लोहवज्रसारेण वारणः परियन्त्रितः ।
तदाशापाशजालेन भवानापदमावृतः ॥ ५ ॥
yallohavajrasāreṇa vāraṇaḥ pariyantritaḥ ,
tadāśāpāśajālena bhavānāpadamāvṛtaḥ 5
5. yat lohavajrasāreṇa vāraṇaḥ pariyantritaḥ
tadā āśāpāśajālena bhavān āpadam āvṛtaḥ
5. yat vāraṇaḥ lohavajrasāreṇa pariyantritaḥ
tadā bhavān āśāpāśajālena āpadam āvṛtaḥ
5. Just as an elephant is restrained by a chain of iron-diamond strength, so too are you enveloped in danger by the net of the noose of hope (āśā).
आशा हि लोहरज्जुभ्यो विषमा विपुला दृढा ।
कालेन क्षीयते लोहं तृष्णा तु परिवर्धते ॥ ६ ॥
āśā hi loharajjubhyo viṣamā vipulā dṛḍhā ,
kālena kṣīyate lohaṃ tṛṣṇā tu parivardhate 6
6. āśā hi loharajjubhyaḥ viṣamā vipulā dṛḍhā
kālena kṣīyate loham tṛṣṇā tu parivardhate
6. hi āśā loharajjubhyaḥ viṣamā vipulā dṛḍhā
kālena loham kṣīyate tu tṛṣṇā parivardhate
6. Indeed, hope (āśā) is more formidable, vast, and firm than iron ropes. Iron wears away with time, but craving (tṛṣṇā) only increases.
यद्द्वन्द्वं प्रेक्षते वैरी गजमारादलक्षितः ।
प्रेक्षते त्वां तदज्ञानं क्रीडार्थं बद्धमेककम् ॥ ७ ॥
yaddvandvaṃ prekṣate vairī gajamārādalakṣitaḥ ,
prekṣate tvāṃ tadajñānaṃ krīḍārthaṃ baddhamekakam 7
7. yat dvandvam prekṣate vairī gajam ārāt alakṣitaḥ
prekṣate tvām tat ajñānam krīḍārtham baddham ekakam
7. yat vairī ārāt alakṣitaḥ gajam dvandvam prekṣate
tad ajñānam tvām krīḍārtham baddham ekakam prekṣate
7. Just as an enemy, unnoticed though nearby, observes a combat involving an elephant, so too does ignorance (ajñāna) watch you, bound and alone, for its sport.
यद्बभञ्ज गजः शत्रोः शृङ्खलाजालबन्धनम् ।
तत्तत्याज भवान्भोगभूमिं राज्यमकण्टकम् ॥ ८ ॥
yadbabhañja gajaḥ śatroḥ śṛṅkhalājālabandhanam ,
tattatyāja bhavānbhogabhūmiṃ rājyamakaṇṭakam 8
8. yat babhañja gajaḥ śatroḥ śṛṅkhalājālabandhanam
tat tatyāja bhavān bhogabhūmim rājyam akaṇṭakam
8. yat gajaḥ śatroḥ śṛṅkhalājālabandhanam babhañja
tat bhavān bhogabhūmim akaṇṭakam rājyam tatyāja
8. Just as an elephant broke the enemy's bondage, a net of chains, so you abandoned a land of enjoyment and a thornless kingdom (rājya).
कदाचित्सुकरं शस्त्रशृङ्खलाबन्धभेदनम् ।
न त्वस्य मनसः साधो भोगाशाविनिवारणम् ॥ ९ ॥
kadācitsukaraṃ śastraśṛṅkhalābandhabhedanam ,
na tvasya manasaḥ sādho bhogāśāvinivāraṇam 9
9. kādācit su-karam śastra-śṛṅkhalā-bandha-bhedanam
na tu asya manasaḥ sādho bhoga-āśā-vinivāraṇam
9. sādho kādācit śastra-śṛṅkhalā-bandha-bhedanam
su-karam na tu asya manasaḥ bhoga-āśā-vinivāraṇam
9. O virtuous one (sādho), sometimes it is easy to break the bonds of weapons and chains. But it is not easy to curb this mind's desire for enjoyments.
यदिभे पाटयत्युच्चैर्बन्धं हस्तिपकोऽपतत् ।
त्वयि त्यजति तद्राज्यमज्ञानं पतितं कृतम् ॥ १० ॥
yadibhe pāṭayatyuccairbandhaṃ hastipako'patat ,
tvayi tyajati tadrājyamajñānaṃ patitaṃ kṛtam 10
10. yadi ibhe pāṭayati uccaiḥ bandham hastipakaḥ apatat
tvayi tyajati tat rājyam ajñānam patitam kṛtam
10. yadi ibhe uccaiḥ bandham pāṭayati,
hastipakaḥ apatat; tvayi tat rājyam tyajati,
ajñānam patitam kṛtam
10. Just as an elephant loudly breaks its bonds and its driver falls, so too, when you abandon that dominion, ignorance (ajñāna) is utterly overthrown.
यदा विरक्तः पुरुषो भोगाशां त्यक्तुमिच्छति ।
तदा प्रकम्पतेऽज्ञानं छेद्ये वृक्षे पिशाचवत् ॥ ११ ॥
yadā viraktaḥ puruṣo bhogāśāṃ tyaktumicchati ,
tadā prakampate'jñānaṃ chedye vṛkṣe piśācavat 11
11. yadā viraktaḥ puruṣaḥ bhoga-āśām tyaktum icchati
tadā prakampate ajñānam chedye vṛkṣe piśāca-vat
11. yadā viraktaḥ puruṣaḥ bhoga-āśām tyaktum icchati,
tadā ajñānam chedye vṛkṣe piśāca-vat prakampate
11. When a detached person (puruṣa) wishes to abandon the desire for enjoyments, then ignorance (ajñāna) trembles like a goblin in a tree that is being cut down.
यदा विवेकी पुरुषो भोगान्संत्यज्य तिष्ठति ।
तदा पलायतेऽज्ञानं छिन्ने वृक्षे पिशाचवत् ॥ १२ ॥
yadā vivekī puruṣo bhogānsaṃtyajya tiṣṭhati ,
tadā palāyate'jñānaṃ chinne vṛkṣe piśācavat 12
12. yadā vivekī puruṣaḥ bhogān saṃtyajya tiṣṭhati
tadā palāyate ajñānam chinne vṛkṣe piśāca-vat
12. yadā vivekī puruṣaḥ bhogān saṃtyajya tiṣṭhati,
tadā ajñānam chinne vṛkṣe piśāca-vat palāyate
12. When a discerning person (puruṣa), having completely given up enjoyments, abides in self-realization, then ignorance (ajñāna) flees like a goblin from a tree that has been cut down.
भोगौघे नूनमुन्मुक्ते पतत्यज्ञानसंस्थितिः ।
पादपे क्रकचच्छिन्ने कुलायस्तद्गतो यथा ॥ १३ ॥
bhogaughe nūnamunmukte patatyajñānasaṃsthitiḥ ,
pādape krakacacchinne kulāyastadgato yathā 13
13. bhogaughe nūnam unmukte patati ajñānasaṃsthitiḥ
pādap-e krakacacchinne kulāyaḥ tadgataḥ yathā
13. nūnam bhogaughe unmukte ajñānasaṃsthitiḥ patati
yathā krakacacchinne pādap-e tadgataḥ kulāyaḥ
13. Just as a nest, clinging to a tree, falls when the tree is cut by a saw, similarly, when the torrent of worldly pleasures is truly relinquished, the persistence of ignorance (ajñāna) collapses.
यदा वनं प्रयातस्त्वं तदाऽज्ञानं क्षतं त्वया ।
पतितं सन्न निहतं मनस्त्यागमहासिना ॥ १४ ॥
yadā vanaṃ prayātastvaṃ tadā'jñānaṃ kṣataṃ tvayā ,
patitaṃ sanna nihataṃ manastyāgamahāsinā 14
14. yadā vanam prayātaḥ tvam tadā ajñānam kṣatam
tvayā patitam sat na nihatam manastyāgamahāsinā
14. yadā tvam vanam prayātaḥ tadā tvayā ajñānam
kṣatam patitam sat na nihatam manastyāgamahāsinā
14. When you went to the forest, you only wounded your ignorance (ajñāna). Although it had fallen, it was not utterly destroyed by the great sword of mental renunciation.
तेन भूयः समुत्थाय स्मृत्वा परिभवं कृतम् ।
तपःप्रपञ्चखातेऽस्मिन्गहने त्वं नियोजितः ॥ १५ ॥
tena bhūyaḥ samutthāya smṛtvā paribhavaṃ kṛtam ,
tapaḥprapañcakhāte'smingahane tvaṃ niyojitaḥ 15
15. tena bhūyaḥ samutthāya smṛtvā paribhavam kṛtam
tapaḥprapañcakhāte asmin gahane tvam niyojitaḥ
15. tena bhūyaḥ samutthāya kṛtam paribhavam smṛtvā
tvam asmin gahane tapaḥprapañcakhāte niyojitaḥ
15. Therefore, having again arisen and remembered the defeat that had been inflicted, you were engaged in this profound pit of manifold spiritual austerities (tapas).
तदैवाघातयिष्यस्त्वं यद्यज्ञानं तथागतम् ।
राज्यत्यागविधौ तत्त्वां नाहनिष्यत्क्षयं गतम् ॥ १६ ॥
tadaivāghātayiṣyastvaṃ yadyajñānaṃ tathāgatam ,
rājyatyāgavidhau tattvāṃ nāhaniṣyatkṣayaṃ gatam 16
16. tadā eva aghātayiṣyaḥ tvam yadi ajñānam tathāgatam
rājyatyāgavidhau tat tvām na ahaniṣyat kṣayam gatam
16. yadi tvam tadā eva tathāgatam ajñānam aghātayiṣyaḥ
tat tvām rājyatyāgavidhau kṣayam gatam na ahaniṣyat
16. If you had destroyed that ignorance (ajñāna) at the very moment it arose, then it would not have brought you to utter ruin (kṣaya) during the act of renouncing the kingdom.
यत्खातवलयस्तेन वैरिणा हस्तिनः कृतः ।
तत्तपोदुःखमखिलमज्ञानेन तवार्पितम् ॥ १७ ॥
yatkhātavalayastena vairiṇā hastinaḥ kṛtaḥ ,
tattapoduḥkhamakhilamajñānena tavārpitam 17
17. yat khātavalayaḥ tena vairiṇā hastinaḥ kṛtaḥ
tat tapas-duḥkham akhilam ajñānena tava arpitam
17. tena vairiṇā hastinaḥ yat khātavalayaḥ kṛtaḥ,
tat akhilam tapas-duḥkham ajñānena tava arpitam
17. That moat-like pit which was made by that enemy for the elephant – all that suffering (tapas) and distress has been offered to you by ignorance (ajñāna).
या तस्य राजराजश्रीर्गजारेर्नृपसत्तम ।
सा त्ववज्ञाननृपतेश्चिन्ताभ्यन्तरचारिणी ॥ १८ ॥
yā tasya rājarājaśrīrgajārernṛpasattama ,
sā tvavajñānanṛpateścintābhyantaracāriṇī 18
18. yā tasya rājarāja-śrīḥ gaja-areḥ nṛpasattama
sā tu avajñāna-nṛpateḥ cintābhyantara-cāriṇī
18. nṛpasattama,
yā tasya gaja-areḥ rājarāja-śrīḥ sā tu avajñāna-nṛpateḥ cintābhyantara-cāriṇī
18. O best of kings, that imperial splendor (rājarāja-śrī) belonging to that enemy of the elephant (gajareḥ) - it is, in fact, merely a dweller within the anxieties of the king of contempt (avajñāna).
त्वं गजेन्द्रस्त्वयं साधो दीर्घे वनेऽगजोऽपि सन् ।
अज्ञानवैरिणा तेन निक्षिप्तस्तरसामितः ॥ १९ ॥
tvaṃ gajendrastvayaṃ sādho dīrghe vane'gajo'pi san ,
ajñānavairiṇā tena nikṣiptastarasāmitaḥ 19
19. tvam gajendraḥ tu ayam sādho dīrghe vane agajaḥ
api san ajñāna-vairiṇā tena nikṣiptaḥ tarasā amitaḥ
19. sādho,
tvam ayam gajendraḥ tu dīrghe vane agajaḥ api san.
tena ajñāna-vairiṇā tarasā amitaḥ nikṣiptaḥ
19. O good one (sādho), you are indeed this king of elephants (gajendraḥ) in a vast forest, though you are not mountain-born (agaja). By that enemy, ignorance (ajñāna), you were cast down here with boundless force.
यत्खातवलयो बाललताभिरवगुण्ठितः ।
आवृतं तत्तपोदुःखमीषत्सज्जनवृत्तिमिः ॥ २० ॥
yatkhātavalayo bālalatābhiravaguṇṭhitaḥ ,
āvṛtaṃ tattapoduḥkhamīṣatsajjanavṛttimiḥ 20
20. yat khātavalayaḥ bālalatābhiḥ avaguṇṭhitaḥ
āvṛtam tat tapas-duḥkham īṣat sajjanavṛttibhiḥ
20. yat khātavalayaḥ bālalatābhiḥ avaguṇṭhitaḥ (asti).
tat tapas-duḥkham īṣat sajjanavṛttibhiḥ āvṛtam (asti).
20. That moat-like pit, which is covered by tender creepers, similarly, that suffering (tapas) and distress is slightly concealed by virtuous actions (sajjanavṛttibhiḥ).
इत्यद्यापि तपःखाते दुःखे ह्यस्मिन्सुदारुणे ।
स्थितोऽसि पातालतले नृप बद्धो यथा बलिः ॥ २१ ॥
ityadyāpi tapaḥkhāte duḥkhe hyasminsudāruṇe ,
sthito'si pātālatale nṛpa baddho yathā baliḥ 21
21. iti adya api tapaḥkhāte duḥkhe hi asmin sudāruṇe
sthitaḥ asi pātālatale nṛpa baddhaḥ yathā Baliḥ
21. nṛpa adya api hi asmin sudāruṇe tapaḥkhāte duḥkhe
pātālatale Baliḥ yathā baddhaḥ sthitaḥ asi
21. O King, even today you remain trapped in this very terrible misery, like a pit of austerity (tapas), bound in the netherworld (pātāla) just as Bali was.
गजस्त्वमाशा निगडानि वैरी मोहो निखातः पुनरुग्रबन्धः ।
महीतलं विन्ध्य उदन्त इत्थं त्वदीय उक्तः कुरु यत्करोषि ॥ २२ ॥
gajastvamāśā nigaḍāni vairī moho nikhātaḥ punarugrabandhaḥ ,
mahītalaṃ vindhya udanta itthaṃ tvadīya uktaḥ kuru yatkaroṣi 22
22. gajaḥ tvam āśā nigaḍāni vairī
mohaḥ nikhātaḥ punaḥ ugrabandhaḥ
mahītalam vindhyaḥ udantaḥ ittham
tvadīyaḥ uktaḥ kuru yat karoṣi
22. tvam gajaḥ āśā nigaḍāni mohaḥ
vairī nikhātaḥ punaḥ ugrabandhaḥ
mahītalam vindhyaḥ udantaḥ ittham
tvadīyaḥ uktaḥ yat karoṣi kuru
22. You are like an elephant (gaja); desires (āśā) are your fetters. Delusion (moha) is your enemy, a deep pit, and furthermore, a terrible bond. The earth (mahītala) is like the Vindhya mountain. Such is your condition (udanta). Now, do what you wish.