बृहत्-पाराशर-होरा-शास्त्रम्
bṛhat-pārāśara-horā-śāstram
-
chapter-3
कथितं भवता प्रेम्णा ग्रहावतरणं मुने ।
तेषं गुणस्वरूपाद्यं कृपया कथ्यतां पुनः ॥१॥
तेषं गुणस्वरूपाद्यं कृपया कथ्यतां पुनः ॥१॥
1. kathitaṃ bhavatā premṇā grahāvataraṇaṃ mune .
teṣaṃ guṇasvarūpādyaṃ kṛpayā kathyatāṃ punaḥ.
teṣaṃ guṇasvarūpādyaṃ kṛpayā kathyatāṃ punaḥ.
1.
kathitam bhavatā premṇā grahāvataraṇam mune
teṣām guṇasvarūpādyam kṛpayā kathyatām punaḥ
teṣām guṇasvarūpādyam kṛpayā kathyatām punaḥ
1.
O sage (muni), you have lovingly described the descent of the planets (graha). Now, please kindly explain their qualities, characteristics, and other aspects again.
शृणु विप्र प्रवक्ष्यामि भग्रहाणां परिस्थितिम् ।
आकाशे यानि दृश्यन्ते ज्योतिर्बिम्बात्यनेकशः ॥२॥
आकाशे यानि दृश्यन्ते ज्योतिर्बिम्बात्यनेकशः ॥२॥
2. śaृṇu vipra pravakṣyāmi bhagrahāṇāṃ paristhitim .
ākāśe yāni dṛśyante jyotirbimbātyanekaśaḥ.
ākāśe yāni dṛśyante jyotirbimbātyanekaśaḥ.
2.
śṛṇu vipra pravakṣyāmi bhagrahāṇām paristhitim
ākāśe yāni dṛśyante jyotirbimbāni anekaśaḥ
ākāśe yāni dṛśyante jyotirbimbāni anekaśaḥ
2.
Listen, O Brahmin (vipra)! I will now explain the situation of the fixed stars (bha) and planets (graha). There are many luminous celestial bodies (jyotirbimba) visible in the sky.
तेषु नक्षत्रसंज्ञानि ग्रहसंज्ञानि कानिचित् ।
तानि नक्षत्रनामानि स्थिरस्थानानि यानि चै ॥३॥
तानि नक्षत्रनामानि स्थिरस्थानानि यानि चै ॥३॥
3. teṣu nakṣatrasaṃjñāni grahasaṃjñāni kānicit .
tāni nakṣatranāmāni sthirasthānāni yāni cai.
tāni nakṣatranāmāni sthirasthānāni yāni cai.
3.
teṣu nakṣatrasaṃjñāni grahasaṃjñāni kānicit
tāni nakṣatranāmāni sthirasthānāni yāni ca
tāni nakṣatranāmāni sthirasthānāni yāni ca
3.
Among these, some are designated as lunar mansions (nakṣatra) and some as planets (graha). Those that have fixed positions are indeed called lunar mansions (nakṣatra).
गच्छन्तो भानि गृह्णन्ति सततं ये तु ते ग्रहः ।
भचक्रस्य नगश्व्यंशा अश्विन्यादिसमाह्वयाः ॥४॥
भचक्रस्य नगश्व्यंशा अश्विन्यादिसमाह्वयाः ॥४॥
4. gacchanto bhāni gṛhṇanti satataṃ ye tu te grahaḥ .
bhacakrasya nagaśvyaṃśā aśvinyādisamāhvayāḥ.
bhacakrasya nagaśvyaṃśā aśvinyādisamāhvayāḥ.
4.
gacchantaḥ bhāni gṛhṇanti satatam ye tu te grahaḥ
bhacakrasya nagaśvyaṃśāḥ aśvinyādisamāhvayāḥ
bhacakrasya nagaśvyaṃśāḥ aśvinyādisamāhvayāḥ
4.
But those celestial bodies (graha) that constantly move, occupying the positions of the fixed stars (bha), they are the planets. The lunar mansions (nakṣatra) of the zodiac (bhacakra) are twenty-seven divisions, beginning with Ashvinī.
तद्द्वादशविभागास्तु तुल्य मेषादिसंज्ञकाः ।
प्रसिद्धा राशयः सन्ति ग्रहास्त्वर्कादिसंज्ञकाः ॥५॥
प्रसिद्धा राशयः सन्ति ग्रहास्त्वर्कादिसंज्ञकाः ॥५॥
5. taddvādaśavibhāgāstu tulya meṣādisaṃjñakāḥ .
prasiddhā rāśayaḥ santi grahāstvarkādisaṃjñakāḥ.
prasiddhā rāśayaḥ santi grahāstvarkādisaṃjñakāḥ.
5.
tat dvādaśavibhāgāḥ tu tulya meṣādisaṃjñakāḥ
prasiddhāḥ rāśayaḥ santi grahāḥ tu arkādisaṃjñakāḥ
prasiddhāḥ rāśayaḥ santi grahāḥ tu arkādisaṃjñakāḥ
5.
These twelve equal divisions, named after Aries (Meṣa) and so on, are the well-known zodiacal signs (rāśi). The planets (graha) are similarly named after the Sun (Arka) and so on.
राशीनामुदयो लग्नं तद्वशादेव जन्मिनाम् ।
ग्रहयोग्वियोगाभ्यां फलं चिन्त्यं शुभाशुभम् ॥६॥
ग्रहयोग्वियोगाभ्यां फलं चिन्त्यं शुभाशुभम् ॥६॥
6. rāśīnāmudayo lagnaṃ tadvaśādeva janminām .
grahayogviyogābhyāṃ phalaṃ cintyaṃ śubhāśubham.
grahayogviyogābhyāṃ phalaṃ cintyaṃ śubhāśubham.
6.
rāśīnām udayaḥ lagnaṃ tadvaśāt eva janminām
grahayogaviyogābhyām phalam cintyam śubhāśubham
grahayogaviyogābhyām phalam cintyam śubhāśubham
6.
The rising of the zodiacal signs (rāśi) is the Ascendant (Lagna). Based solely on this, the results (phala), both auspicious and inauspicious, for living beings are to be considered through the conjunctions (yoga) and disjunctions (viyoga) of planets (graha).
संज्ञा नक्षत्रवृन्दानां ज्ञेयाः सामान्यशास्त्रतः ।
एतच्छास्त्रानुसारेण राशिकीटफलं ब्रुवे ॥७॥
एतच्छास्त्रानुसारेण राशिकीटफलं ब्रुवे ॥७॥
7. saṃjñā nakṣatravṛndānāṃ jñeyāḥ sāmānyaśāstrataḥ .
etacchāstrānusāreṇa rāśikīṭaphalaṃ bruve.
etacchāstrānusāreṇa rāśikīṭaphalaṃ bruve.
7.
saṃjñāḥ nakṣatravṛndānām jñeyāḥ sāmānyaśāstrataḥ
etat śāstrānusāreṇa rāśikīṭaphalam bruve
etat śāstrānusāreṇa rāśikīṭaphalam bruve
7.
The names of the constellations (nakṣatra) are to be known from general scriptures. Now, according to this text, I will state the results pertaining to the zodiacal signs (rāśi).
यस्मिन् काले यतः खेटा यान्ति दृग्गणितैकताम् ।
तत एव स्फुटाः कार्याः दिक्कालौ च स्फुटौ विद ॥८॥
तत एव स्फुटाः कार्याः दिक्कालौ च स्फुटौ विद ॥८॥
8. yasmin kāle yataḥ kheṭā yānti dṛggaṇitaikatām .
tata eva sphuṭāḥ kāryāḥ dikkālau ca sphuṭau vida.
tata eva sphuṭāḥ kāryāḥ dikkālau ca sphuṭau vida.
8.
yasmin kāle yataḥ kheṭāḥ yānti dṛggaṇitaikatām
tataḥ eva sphuṭāḥ kāryāḥ dikkālau ca sphuṭau vid
tataḥ eva sphuṭāḥ kāryāḥ dikkālau ca sphuṭau vid
8.
At whatever time and from whatever (starting point) the planets (kheṭa) attain agreement between observation (dṛk) and calculation (gaṇita), then, O learned one (vid)! the accurate (sphuṭa) positions and times (dikkāla) should be determined.
स्वस्वदेशोद्भवैः साध्यं लग्नं राश्युदयैः स्फुटम् ।
अथादौ वच्मि खेटानां जातिरूपगुणानहम् ॥९॥
अथादौ वच्मि खेटानां जातिरूपगुणानहम् ॥९॥
9. svasvadeśodbhavaiḥ sādhyaṃ lagnaṃ rāśyudayaiḥ sphuṭam .
athādau vacmi kheṭānāṃ jātirūpaguṇānaham.
athādau vacmi kheṭānāṃ jātirūpaguṇānaham.
9.
svasvadeśodbhavaiḥ sādhyaṃ lagnaṃ rāśyudayaiḥ
sphuṭam atha ādau vacmi kheṭānām jātirūpaguṇān aham
sphuṭam atha ādau vacmi kheṭānām jātirūpaguṇān aham
9.
The accurate (sphuṭa) Ascendant (Lagna) is to be determined by the risings of the zodiacal signs (rāśi) using calculations based on one's own country's (local) methods. Now, first, I (aham) will describe the caste (jāti), appearance (rūpa), and qualities (guṇa) of the planets (kheṭa).
अथ खेटा रविश्चन्द्रो मङ्गलश्च बुधस्तथा ।
गुरुः शुक्रः शनी राहुः केतुश्चैते यथाक्रमम् ॥१०॥
गुरुः शुक्रः शनी राहुः केतुश्चैते यथाक्रमम् ॥१०॥
10. atha kheṭā raviścandro maṅgalaśca budhastathā .
guruḥ śukraḥ śanī rāhuḥ ketuścaite yathākramam.
guruḥ śukraḥ śanī rāhuḥ ketuścaite yathākramam.
10.
atha kheṭāḥ raviḥ candraḥ maṅgalaḥ ca budhaḥ tathā
guruḥ śukraḥ śanī rāhuḥ ketuḥ ca ete yathākramam
guruḥ śukraḥ śanī rāhuḥ ketuḥ ca ete yathākramam
10.
Now, the planets are, in order: the Sun, the Moon, Mars, Mercury, Jupiter, Venus, Saturn, Rahu, and Ketu.
तत्रार्कशनिभूपुत्राः क्षीणेन्दुराहुकेतवः ।
क्रूराः शेषग्रहा सौम्याः क्रूरः क्रूरयुतो बुधः ॥११॥
क्रूराः शेषग्रहा सौम्याः क्रूरः क्रूरयुतो बुधः ॥११॥
11. tatrārkaśanibhūputrāḥ kṣīṇendurāhuketavaḥ .
krūrāḥ śeṣagrahā saumyāḥ krūraḥ krūrayuto budhaḥ.
krūrāḥ śeṣagrahā saumyāḥ krūraḥ krūrayuto budhaḥ.
11.
tatra arkaśanibhūputrāḥ kṣīṇendurāhuketavaḥ krūrāḥ
śeṣagrahāḥ saumyāḥ krūraḥ krūrayutaḥ budhaḥ
śeṣagrahāḥ saumyāḥ krūraḥ krūrayutaḥ budhaḥ
11.
Among these, the Sun, Saturn, Mars, the waning Moon, Rahu, and Ketu are considered malefic. The remaining planets are benefic. However, Mercury becomes malefic when conjoined with a malefic planet.
सर्वात्मा च दिवानाथो मनः कुमुदबान्धवः ।
सत्त्वं कुजो बुधैः प्रोक्तो बुधो वाणीप्रदायकः ॥१२॥
सत्त्वं कुजो बुधैः प्रोक्तो बुधो वाणीप्रदायकः ॥१२॥
12. sarvātmā ca divānātho manaḥ kumudabāndhavaḥ .
sattvaṃ kujo budhaiḥ prokto budho vāṇīpradāyakaḥ.
sattvaṃ kujo budhaiḥ prokto budho vāṇīpradāyakaḥ.
12.
sarvātmā ca divānāthaḥ manaḥ kumudabāndhavaḥ
sattvam kujaḥ budhaiḥ proktaḥ budhaḥ vāṇīpradāyakaḥ
sattvam kujaḥ budhaiḥ proktaḥ budhaḥ vāṇīpradāyakaḥ
12.
The Sun is the soul of all (ātman) and the lord of the day. The Moon is the mind and the friend of water lilies. Mars is declared by the wise as courage (sattva). Mercury is the bestower of speech.
देवेज्यो ज्ञानसुखदो भृगुर्वीर्यप्रदयकः ।
ऋषिभिः प्राक्तनैः प्रोक्तश्छायासूनुश्च दुःखदः ॥१३॥
ऋषिभिः प्राक्तनैः प्रोक्तश्छायासूनुश्च दुःखदः ॥१३॥
13. devejyo jñānasukhado bhṛgurvīryapradayakaḥ .
ṛṣibhiḥ prāktanaiḥ proktaśchāyāsūnuśca duḥkhadaḥ.
ṛṣibhiḥ prāktanaiḥ proktaśchāyāsūnuśca duḥkhadaḥ.
13.
devejyaḥ jñānasukhadaḥ bhṛguḥ vīryapradāyakaḥ
ṛṣibhiḥ prāktanaiḥ proktaḥ chāyāsūnuḥ ca duḥkhadaḥ
ṛṣibhiḥ prāktanaiḥ proktaḥ chāyāsūnuḥ ca duḥkhadaḥ
13.
Jupiter (devejya) grants knowledge and happiness. Venus (Bhṛgu) bestows valor. Saturn, the son of Chaya (Chāyāsūnu), is declared by the ancient sages to be the giver of sorrow.
रविचन्द्रौ तु राजानौ नेता ज्ञेयो धरात्मजः ।
बुधो राजकुमारश्च सचिवौ गुरुभार्गवौ ॥१४॥
बुधो राजकुमारश्च सचिवौ गुरुभार्गवौ ॥१४॥
14. ravicandrau tu rājānau netā jñeyo dharātmajaḥ .
budho rājakumāraśca sacivau gurubhārgavau.
budho rājakumāraśca sacivau gurubhārgavau.
14.
ravicandrau tu rājānau netā jñeyaḥ dharātmajaḥ
budhaḥ rājakumāraḥ ca sacivau gurubhārgavau
budhaḥ rājakumāraḥ ca sacivau gurubhārgavau
14.
The Sun and Moon are indeed the kings. Mars, the son of Earth (dharātmaja), should be known as the commander. Mercury is the prince, and Jupiter and Venus (Gurubhārgavau) are the two ministers.
प्रेष्यको रविपुत्रश्च सेना स्वर्भानुपुच्छकौ ।
एवं क्रमेण वै विप्र सूर्यादीन् प्रविचिन्तयेत् ॥१५॥
एवं क्रमेण वै विप्र सूर्यादीन् प्रविचिन्तयेत् ॥१५॥
15. preṣyako raviputraśca senā svarbhānupucchakau .
evaṃ krameṇa vai vipra sūryādīn pravicintayet.
evaṃ krameṇa vai vipra sūryādīn pravicintayet.
15.
preṣyakaḥ raviputraḥ ca senā svarbhānu-pucchakau
evam krameṇa vai vipra sūryādīn pravicintayet
evam krameṇa vai vipra sūryādīn pravicintayet
15.
O Brahmin, one should contemplate the planets, starting with the Sun, in their proper order. Thus, the servant and son of the Sun (Saturn), Mars (Senā), and the two nodes, Rāhu and Ketu (Svarbhānu-Pucchakau), are to be considered in this sequence.
रक्तश्यामो दिवाधीशो गौरगात्रो निशाकरः ।
नात्युच्चाङ्गः कुजो रक्तो दूर्वाश्यामो बुधस्तथा ॥१६॥
नात्युच्चाङ्गः कुजो रक्तो दूर्वाश्यामो बुधस्तथा ॥१६॥
16. raktaśyāmo divādhīśo gauragātro niśākaraḥ .
nātyuccāṅgaḥ kujo rakto dūrvāśyāmo budhastathā.
nātyuccāṅgaḥ kujo rakto dūrvāśyāmo budhastathā.
16.
raktaśyāmaḥ divādhīśaḥ gauragātraḥ niśākaraḥ na
ati-ucca-aṅgaḥ kujaḥ raktaḥ dūrvāśyāmaḥ budhaḥ tathā
ati-ucca-aṅgaḥ kujaḥ raktaḥ dūrvāśyāmaḥ budhaḥ tathā
16.
The lord of the day (Sun) is reddish-dark. The maker of night (Moon) has a fair complexion. Mars (Kuja) is not very tall-bodied and is red. Similarly, Mercury is dark like "dūrvā" grass.
गौरगात्रो गुरुर्ज्ञेयः शुक्रः श्यावस्तथैव च ।
कृष्णदेहो रवेः पुत्रो ज्ञायते द्विजसत्तम ॥१७॥
कृष्णदेहो रवेः पुत्रो ज्ञायते द्विजसत्तम ॥१७॥
17. gauragātro gururjñeyaḥ śukraḥ śyāvastathaiva ca .
kṛṣṇadeho raveḥ putro jñāyate dvijasattama.
kṛṣṇadeho raveḥ putro jñāyate dvijasattama.
17.
gauragātraḥ guruḥ jñeyaḥ śukraḥ śyāvaḥ tathā eva
ca kṛṣṇadehaḥ raveḥ putraḥ jñāyate dvijasattama
ca kṛṣṇadehaḥ raveḥ putraḥ jñāyate dvijasattama
17.
Jupiter (Guru) should be known as fair-bodied. Venus (Śukra) is similarly dark brown. O best of Brahmins, the son of the Sun (Saturn) is known to have a dark body.
वह्न्यम्बुशिखिजा विष्णुविढौजः शचिका द्विज ।
सूर्यादीनां खगानां च देवा ज्ञेयाः क्रमेण च ॥१८॥
सूर्यादीनां खगानां च देवा ज्ञेयाः क्रमेण च ॥१८॥
18. vahnyambuśikhijā viṣṇuviḍhaujaḥ śacikā dvija .
sūryādīnāṃ khagānāṃ ca devā jñeyāḥ krameṇa ca.
sūryādīnāṃ khagānāṃ ca devā jñeyāḥ krameṇa ca.
18.
vahni ambu śikhija viṣṇu viḍaujaḥ śacikā dvija
sūryādīnām khagānām ca devāḥ jñeyāḥ krameṇa ca
sūryādīnām khagānām ca devāḥ jñeyāḥ krameṇa ca
18.
O Brahmin, Agni (fire), Varuṇa (water), Skanda (Śikhija), Viṣṇu, Indra (Viḍaujas), and Śacī are the deities to be known, in order, for the planets (khaga) beginning with the Sun.
क्लीवौ द्वौ सौम्यसौरी च युवतीन्दुभृगू द्विज ।
नराः शेषाश्च विज्ञेया भानुर्भौमो गुरुस्तथा ॥१९॥
नराः शेषाश्च विज्ञेया भानुर्भौमो गुरुस्तथा ॥१९॥
19. klīvau dvau saumyasaurī ca yuvatīndubhṛgū dvija .
narāḥ śeṣāśca vijñeyā bhānurbhaumo gurustathā.
narāḥ śeṣāśca vijñeyā bhānurbhaumo gurustathā.
19.
klīvau dvau saumyasauraī ca yuvatī indubhṛgū dvija
narāḥ śeṣāḥ ca vijñeyāḥ bhānuḥ bhaumaḥ guruḥ tathā
narāḥ śeṣāḥ ca vijñeyāḥ bhānuḥ bhaumaḥ guruḥ tathā
19.
O Brahmin, Mercury (Saumya) and Saturn (Sauri) are the two neuter planets. The Moon (Indu) and Venus (Bhṛgu) are the two female planets. The remaining ones - the Sun (Bhānu), Mars (Bhauma), and Jupiter (Guru) - should similarly be known as male.
अग्निभूमिनभस्तोयवायवः क्रमतो द्विज ।
भौमादीनां ग्रहाणां च तत्त्वानीति यथाक्रमम् ॥२०॥
भौमादीनां ग्रहाणां च तत्त्वानीति यथाक्रमम् ॥२०॥
20. agnibhūminabhastoyavāyavaḥ kramato dvija .
bhaumādīnāṃ grahāṇāṃ ca tattvānīti yathākramam.
bhaumādīnāṃ grahāṇāṃ ca tattvānīti yathākramam.
20.
agnibhūminabhastoyavāyavaḥ kramataḥ dvija
bhaumādīnām grahāṇām ca tattvāni iti yathākramam
bhaumādīnām grahāṇām ca tattvāni iti yathākramam
20.
O twice-born (dvija), fire, earth, ether, water, and air are, respectively, the fundamental elements (tattva) associated with Mars and the other planets, in their due order.
गुरुशुक्रौ विप्रवर्णौ कुजार्कौ क्षत्रियौ द्विज ।
शशिसोम्यौ वैश्यवर्णौ शनिः शूद्रो द्विजोत्तम् ॥२१॥
शशिसोम्यौ वैश्यवर्णौ शनिः शूद्रो द्विजोत्तम् ॥२१॥
21. guruśukrau vipravarṇau kujārkau kṣatriyau dvija .
śaśisomyau vaiśyavarṇau śaniḥ śūdro dvijottam.
śaśisomyau vaiśyavarṇau śaniḥ śūdro dvijottam.
21.
guruśukrau vipravarṇau kujārkau kṣatriyau dvija
śaśisomyau vaiśyavarṇau śaniḥ śūdraḥ dvijottama
śaśisomyau vaiśyavarṇau śaniḥ śūdraḥ dvijottama
21.
O twice-born (dvija), Jupiter and Venus are of the Brahmin (vipra) caste; Mars and the Sun are of the Kshatriya caste. O best among twice-born (dvijottama), the Moon and Mercury are of the Vaishya caste, and Saturn is of the Shudra caste.
जीवसूर्येन्द्रवः सत्त्वं बुधशुक्रौ रजस्तथा ।
सूर्यपुत्रभरापुत्रौ तमःप्रकृतिकौ द्विज ॥२२॥
सूर्यपुत्रभरापुत्रौ तमःप्रकृतिकौ द्विज ॥२२॥
22. jīvasūryendravaḥ sattvaṃ budhaśukrau rajastathā .
sūryaputrabharāputrau tamaḥprakṛtikau dvija.
sūryaputrabharāputrau tamaḥprakṛtikau dvija.
22.
jīvasūryendavaḥ sattvam budhaśukrau rajas tathā
sūryaputrabharāputrau tamaḥprakṛtikau dvija
sūryaputrabharāputrau tamaḥprakṛtikau dvija
22.
O twice-born (dvija), Jupiter, the Sun, and the Moon possess the quality of Sattva; Mercury and Venus possess Rajas; and Saturn (the Sun's son) and Mars (the Earth's son) are of Tamasic nature (prakṛti).
मधुपिङ्गलदृक्सूर्यश्चतुरस्रः शुचिर्द्विज ।
पित्तप्रकृतिको धीमान् पुमानल्पकचो द्विज ॥२३॥
पित्तप्रकृतिको धीमान् पुमानल्पकचो द्विज ॥२३॥
23. madhupiṅgaladṛksūryaścaturasraḥ śucirdvija .
pittaprakṛtiko dhīmān pumānalpakaco dvija.
pittaprakṛtiko dhīmān pumānalpakaco dvija.
23.
madhupiṅgaladṛksūryaḥ caturasraḥ śuciḥ dvija
pittaprakṛtikaḥ dhīmān pumān alpakacaḥ dvija
pittaprakṛtikaḥ dhīmān pumān alpakacaḥ dvija
23.
O twice-born (dvija), the Sun (Sūrya) has honey-colored and tawny eyes, a square body, and is pure. He is intelligent, masculine, of Pitta constitution (prakṛti), and has sparse hair.
बहुवातकफः प्राज्ञश्चन्द्रो वृत्ततनुर्द्विज ।
शुभदृङ्मधुवाक्यश्च चञ्चलो मदनातुरः ॥२४॥
शुभदृङ्मधुवाक्यश्च चञ्चलो मदनातुरः ॥२४॥
24. bahuvātakaphaḥ prājñaścandro vṛttatanurdvija .
śubhadṛṅmadhuvākyaśca cañcalo madanāturaḥ.
śubhadṛṅmadhuvākyaśca cañcalo madanāturaḥ.
24.
bahuvātakaphaḥ prājñaḥ candraḥ vṛttatanuḥ dvija
śubhadṛk madhuvākyaḥ ca cañcalaḥ madanāturaḥ
śubhadṛk madhuvākyaḥ ca cañcalaḥ madanāturaḥ
24.
O twice-born (dvija), the Moon (Chandra) has an abundance of Vata and Kapha (humors), is wise, and has a round body. He has auspicious eyes, speaks sweetly, and is restless and lovesick.
क्रूरो रक्तेक्षणो भौमश्चपलोदारमूर्तिकः ।
पित्तप्रकृतिकः क्रोधी कृशमध्यतनुर्द्विज ॥२५॥
पित्तप्रकृतिकः क्रोधी कृशमध्यतनुर्द्विज ॥२५॥
25. krūro raktekṣaṇo bhaumaścapalodāramūrtikaḥ .
pittaprakṛtikaḥ krodhī kṛśamadhyatanurdvija.
pittaprakṛtikaḥ krodhī kṛśamadhyatanurdvija.
25.
krūraḥ rakta-īkṣaṇaḥ bhaumaḥ capalaḥ udāra-mūrtikaḥ
pitta-prakṛtikaḥ krodhī kṛśa-madhya-tanuḥ dvija
pitta-prakṛtikaḥ krodhī kṛśa-madhya-tanuḥ dvija
25.
O brahmin (dvija), Mars (bhaumaḥ) is cruel, red-eyed, fickle, and possesses a noble physique. He has a fiery (pitta) constitution (prakṛti), is prone to anger, and has a slender waist and body.
वपुःश्रेष्ठः श्लिष्टवाक्च ह्यतिहास्यरुचिर्बुधः ।
पित्तवान् कफवान् विप्र मारुतप्रकृतिस्तथा ॥२६॥
पित्तवान् कफवान् विप्र मारुतप्रकृतिस्तथा ॥२६॥
26. vapuḥśreṣṭhaḥ śliṣṭavākca hyatihāsyarucirbudhaḥ .
pittavān kaphavān vipra mārutaprakṛtistathā.
pittavān kaphavān vipra mārutaprakṛtistathā.
26.
vapuḥ-śreṣṭhaḥ śliṣṭa-vāc ca hi ati-hāsya-ruciḥ budhaḥ
pitta-vat kapha-vat vipra maruta-prakṛtiḥ tathā
pitta-vat kapha-vat vipra maruta-prakṛtiḥ tathā
26.
O brahmin (vipra), Mercury (budhaḥ) indeed possesses an excellent physique, is eloquent, and very fond of humor. Moreover, he has a pitta (fiery) and kapha (phlegmatic) dosha, and a vāta (maruta) constitution (prakṛti).
बृहद्गात्रो गुरुश्चैव पिङ्गलो मूर्द्धजेक्षणे ।
कफप्रकृतिको धीमान् सर्वशास्त्रविशारदः ॥२७॥
कफप्रकृतिको धीमान् सर्वशास्त्रविशारदः ॥२७॥
27. bṛhadgātro guruścaiva piṅgalo mūrddhajekṣaṇe .
kaphaprakṛtiko dhīmān sarvaśāstraviśāradaḥ.
kaphaprakṛtiko dhīmān sarvaśāstraviśāradaḥ.
27.
bṛhat-gātraḥ guruḥ ca eva piṅgalaḥ mūrdhaja-īkṣaṇe
kapha-prakṛtikaḥ dhīmat sarva-śāstra-viśāradaḥ
kapha-prakṛtikaḥ dhīmat sarva-śāstra-viśāradaḥ
27.
Jupiter (guruḥ) has a large physique and is indeed tawny in his hair and eyes. He has a kapha (phlegmatic) constitution (prakṛti), is intelligent, and an expert in all scriptures.
सुखि कान्तवपु श्रेष्ठः सुलोचनो भृगोः सुतः ।
काव्यकर्ता कफाधिक्योऽनिलात्मा वक्रमूर्धजः ॥२८॥
काव्यकर्ता कफाधिक्योऽनिलात्मा वक्रमूर्धजः ॥२८॥
28. sukhi kāntavapu śreṣṭhaḥ sulocano bhṛgoḥ sutaḥ .
kāvyakartā kaphādhikyo'nilātmā vakramūrdhajaḥ.
kāvyakartā kaphādhikyo'nilātmā vakramūrdhajaḥ.
28.
sukhin kānta-vapus śreṣṭhaḥ su-locanaḥ bhṛgoḥ sutaḥ
kāvya-kartṛ kapha-ādhikyaḥ anila-ātman vakra-mūrdhajaḥ
kāvya-kartṛ kapha-ādhikyaḥ anila-ātman vakra-mūrdhajaḥ
28.
Venus (bhṛgoḥ sutaḥ) is happy, possesses a charming and excellent physique, and has beautiful eyes. He is a composer of poetry, has an excess of kapha (phlegm), a vāta (anila) constitution (ātman), and curly hair.
कृश्दीर्घतनुः शौरिः पिङ्गदृष्ट्यनिलात्मकः ।
स्थूलदन्तोऽलसः पंगुः खररोमकचो द्विज ॥२९॥
स्थूलदन्तोऽलसः पंगुः खररोमकचो द्विज ॥२९॥
29. kṛśdīrghatanuḥ śauriḥ piṅgadṛṣṭyanilātmakaḥ .
sthūladanto'lasaḥ paṃguḥ khararomakaco dvija.
sthūladanto'lasaḥ paṃguḥ khararomakaco dvija.
29.
kṛśa-dīrgha-tanuḥ śauriḥ piṅga-dṛṣṭi-anila-ātmakaḥ
sthūla-dantaḥ alasaḥ paṅguḥ khara-roman-kacaḥ dvija
sthūla-dantaḥ alasaḥ paṅguḥ khara-roman-kacaḥ dvija
29.
O brahmin (dvija), Saturn (śauriḥ) has a lean and tall body, tawny eyes, and a vāta (anila) constitution (ātman). He has large teeth, is lazy, lame, and has rough body and head hair.
धूम्राकारो नीलतनुर्वनस्थोऽपि भयंकरः ।
वातप्रकृतिको धीमान् स्वर्भानुस्तत्समः शिखी ॥३०॥
वातप्रकृतिको धीमान् स्वर्भानुस्तत्समः शिखी ॥३०॥
30. dhūmrākāro nīlatanurvanastho'pi bhayaṃkaraḥ .
vātaprakṛtiko dhīmān svarbhānustatsamaḥ śikhī.
vātaprakṛtiko dhīmān svarbhānustatsamaḥ śikhī.
30.
dhūmrākāraḥ nīlatanuḥ vanasthaḥ api bhayaṃkaraḥ
vātapr̥kṛtikaḥ dhīmān svarbhānuḥ tatsamaḥ śikhī
vātapr̥kṛtikaḥ dhīmān svarbhānuḥ tatsamaḥ śikhī
30.
Ketu (śikhī) has a smoky appearance and a blue body. Even when residing in the forest, he is formidable. He possesses a vāta (vāta) constitution and is intelligent; he is similar to Svarbhānu (Rāhu).
अस्थि रक्तस्तथा मज्जा त्वग् वसा वीर्यमेव च ।
स्नायुरेषामधीशाश्च क्रमात् सूर्यादयो द्विज ॥३१॥
स्नायुरेषामधीशाश्च क्रमात् सूर्यादयो द्विज ॥३१॥
31. asthi raktastathā majjā tvag vasā vīryameva ca .
snāyureṣāmadhīśāśca kramāt sūryādayo dvija.
snāyureṣāmadhīśāśca kramāt sūryādayo dvija.
31.
asthi raktaḥ tathā majjā tvak vasā vīryam eva ca
snāyuḥ eṣām adhīśāḥ ca kramāt sūryādayaḥ dvija
snāyuḥ eṣām adhīśāḥ ca kramāt sūryādayaḥ dvija
31.
O twice-born (dvija)! The Sun and other planets (sūryādayaḥ) are, in respective order (kramāt), the lords of bone, blood, marrow, skin, fat, semen (vīrya), and sinew.
देवालयजलं वह्निक्रीडादीनां तथैव च ।
कोशशय्योत्कराणान्तु नाथां सूर्यादयः क्रमात् ॥३२॥
कोशशय्योत्कराणान्तु नाथां सूर्यादयः क्रमात् ॥३२॥
32. devālayajalaṃ vahnikrīḍādīnāṃ tathaiva ca .
kośaśayyotkarāṇāntu nāthāṃ sūryādayaḥ kramāt.
kośaśayyotkarāṇāntu nāthāṃ sūryādayaḥ kramāt.
32.
devālaya-jalam vahni-krīḍā-ādīnām tathā eva ca
kośa-śayyā-utkarāṇām tu nāthāḥ sūrya-ādayaḥ kramāt
kośa-śayyā-utkarāṇām tu nāthāḥ sūrya-ādayaḥ kramāt
32.
The Sun and other planets (sūryādayaḥ), in order (kramāt), are the lords of temple water; of fire-games and other such activities; and similarly (tathaiva ca), of treasury, beds, and heaps of goods.
अयनक्षणवारर्तुमासपक्षसमा द्विज ।
सूर्यादीनां क्रमाज्ज्ञेया निर्विशंकं द्विजोत्तम ॥३३॥
सूर्यादीनां क्रमाज्ज्ञेया निर्विशंकं द्विजोत्तम ॥३३॥
33. ayanakṣaṇavārartumāsapakṣasamā dvija .
sūryādīnāṃ kramājjñeyā nirviśaṃkaṃ dvijottama.
sūryādīnāṃ kramājjñeyā nirviśaṃkaṃ dvijottama.
33.
ayana kṣaṇa vāra ṛtu māsa pakṣa samā dvija
sūryādīnām kramāt jñeyā nirviśaṅkam dvijottama
sūryādīnām kramāt jñeyā nirviśaṅkam dvijottama
33.
O twice-born (dvija), O best of twice-born (dvijottama)! The Ayana (half-year), kṣaṇa (moment), day of the week (vāra), season (ṛtu), month (māsa), fortnight (pakṣa), and year (samā) should be known, without any doubt, to correspond respectively to the Sun and other planets (sūryādayaḥ).
कटुक्षारतिक्तमिश्रमधुराम्लकषायकाः ।
क्रमेण सर्वे विज्ञेयाः सूर्यादीनां रसा इति ॥३४॥
क्रमेण सर्वे विज्ञेयाः सूर्यादीनां रसा इति ॥३४॥
34. kaṭukṣāratiktamiśramadhurāmlakaṣāyakāḥ .
krameṇa sarve vijñeyāḥ sūryādīnāṃ rasā iti.
krameṇa sarve vijñeyāḥ sūryādīnāṃ rasā iti.
34.
kaṭu kṣāra tikta miśra madhura amla kaṣāyakāḥ
krameṇa sarve vijñeyāḥ sūryādīnām rasāḥ iti
krameṇa sarve vijñeyāḥ sūryādīnām rasāḥ iti
34.
Pungent (kaṭu), saline (kṣāra), bitter (tikta), mixed (miśra), sweet (madhura), sour (amla), and astringent (kaṣāya) – these are declared as the tastes (rasāḥ). All of them should be known to belong to the Sun and other planets (sūryādayaḥ) in their respective order.
बुधेज्यौ बलिनौ पूर्वे रविभौमौ च दक्षिणे ।
पश्चिमे सूर्यपुत्रश्च सितचन्द्रौ तथोत्तरे ॥३५॥
पश्चिमे सूर्यपुत्रश्च सितचन्द्रौ तथोत्तरे ॥३५॥
35. budhejyau balinau pūrve ravibhaumau ca dakṣiṇe .
paścime sūryaputraśca sitacandrau tathottare.
paścime sūryaputraśca sitacandrau tathottare.
35.
budhejyaU balinau pūrve ravibhaumau ca dakṣiṇe
paścime sūryaputraḥ ca sitacandrau tathā uttare
paścime sūryaputraḥ ca sitacandrau tathā uttare
35.
Mercury and Jupiter are strong in the east. The Sun and Mars are strong in the south. Saturn (sūryaputra) is strong in the west, and similarly, Venus and the Moon are strong in the north.
निशायां बलिनश्चन्द्रकुजसौरा भवन्ति हि ।
सर्वदा ज्ञो बली ज्ञेयो दिने शेषा द्विजोत्तम ॥३६॥
सर्वदा ज्ञो बली ज्ञेयो दिने शेषा द्विजोत्तम ॥३६॥
36. niśāyāṃ balinaścandrakujasaurā bhavanti hi .
sarvadā jño balī jñeyo dine śeṣā dvijottama.
sarvadā jño balī jñeyo dine śeṣā dvijottama.
36.
niśāyām balinaḥ candrakujasaurāḥ bhavanti hi
sarvadā jñaḥ balī jñeyaḥ dine śeṣāḥ dvijottama
sarvadā jñaḥ balī jñeyaḥ dine śeṣāḥ dvijottama
36.
Indeed, the Moon, Mars, and Saturn are strong at night. O best among the twice-born (dvija), Mercury (jña) should be known to be always strong, while the remaining planets are strong during the day.
कृष्णे च बलिनः क्रूराः सौम्या वीर्ययुताः सिते ।
सौम्यायने सौम्यखेटो बली याम्यायनेऽपरः ॥३७॥
सौम्यायने सौम्यखेटो बली याम्यायनेऽपरः ॥३७॥
37. kṛṣṇe ca balinaḥ krūrāḥ saumyā vīryayutāḥ site .
saumyāyane saumyakheṭo balī yāmyāyane'paraḥ.
saumyāyane saumyakheṭo balī yāmyāyane'paraḥ.
37.
kṛṣṇe ca balinaḥ krūrāḥ saumyāḥ vīryayutāḥ site
saumyāyane saumyakheṭaḥ balī yāmyāyane aparaḥ
saumyāyane saumyakheṭaḥ balī yāmyāyane aparaḥ
37.
The malefic planets are strong during the dark half of the lunar month (kṛṣṇa), and the benefic planets are powerful during the bright half (sita). A benefic planet is strong during the Sun's northern course (saumyāyana), while a malefic one is strong during its southern course (yāmyāyana).
वर्षमासाहहोराणां पतयो बलिनस्तथा ।
शमंबुगुशुचंराद्या वृद्धितो वीर्यवत्तरः ॥३८॥
शमंबुगुशुचंराद्या वृद्धितो वीर्यवत्तरः ॥३८॥
38. varṣamāsāhahorāṇāṃ patayo balinastathā .
śamaṃbuguśucaṃrādyā vṛddhito vīryavattaraḥ.
śamaṃbuguśucaṃrādyā vṛddhito vīryavattaraḥ.
38.
varṣamāsāhhorāṇām patayaḥ balinaḥ tathā
śamaṃbuguśucaṃrādyāḥ vṛddhitaḥ vīryavattarāḥ
śamaṃbuguśucaṃrādyāḥ vṛddhitaḥ vīryavattarāḥ
38.
Similarly, the lords of the year, month, day, and hora (hourly division) are strong. The planets, beginning with Saturn (śani), Mars (maṅgala), Mercury (budha), Jupiter (guru), Venus (śukra), Moon (candra), and Sun (ravi), become successively more powerful in that increasing order.
सूर्ये जनयति स्थूलान् दुर्भगान् सूर्यपुत्रकः ।
क्षीरोपेतांस्तथा चन्द्रः कटुकाद्यान् धरासुतः ॥३९॥
क्षीरोपेतांस्तथा चन्द्रः कटुकाद्यान् धरासुतः ॥३९॥
39. sūrye janayati sthūlān durbhagān sūryaputrakaḥ .
kṣīropetāṃstathā candraḥ kaṭukādyān dharāsutaḥ.
kṣīropetāṃstathā candraḥ kaṭukādyān dharāsutaḥ.
39.
sūrye janayati sthūlān durbhagān sūryaputrakaḥ
kṣīra upetān tathā candraḥ kaṭuka ādyān dharāsutaḥ
kṣīra upetān tathā candraḥ kaṭuka ādyān dharāsutaḥ
39.
The Sun produces corpulent and unfortunate individuals. Saturn (sūryaputraka) also causes them. Similarly, the Moon generates those endowed with milk, and Mars (dharāsuta) causes those associated with pungent and other bitter tastes.
पुष्पवृक्षं भृगोः पुत्रे गुरुज्ञौ सफलाफलौ ।
नीरसान् सूर्यपुत्रश्च एवं ज्ञेयाः खगा द्विज ॥४०॥
नीरसान् सूर्यपुत्रश्च एवं ज्ञेयाः खगा द्विज ॥४०॥
40. puṣpavṛkṣaṃ bhṛgoḥ putre gurujñau saphalāphalau .
nīrasān sūryaputraśca evaṃ jñeyāḥ khagā dvija.
nīrasān sūryaputraśca evaṃ jñeyāḥ khagā dvija.
40.
puṣpavṛkṣam bhṛgoḥ putre gurujñau saphalāphalau
nīrasān sūryaputraḥ ca evam jñeyāḥ khagā dvija
nīrasān sūryaputraḥ ca evam jñeyāḥ khagā dvija
40.
O twice-born (dvija), the son of Bhṛgu (Venus) is associated with flowering trees. Jupiter and Mercury are known to yield both fruitful and fruitless results. The son of Sūrya (Saturn) is considered unproductive. These planets should be understood in this manner.
राहुश्चाण्डालजातिश्च केतुर्जात्यन्तरस्तथा ।
शिखिस्वर्भानुमन्दानां वल्मीकः स्थानमुच्यते ॥४१॥
शिखिस्वर्भानुमन्दानां वल्मीकः स्थानमुच्यते ॥४१॥
41. rāhuścāṇḍālajātiśca keturjātyantarastathā .
śikhisvarbhānumandānāṃ valmīkaḥ sthānamucyate.
śikhisvarbhānumandānāṃ valmīkaḥ sthānamucyate.
41.
rāhuḥ caṇḍālajātiḥ ca ketuḥ jātyantaraḥ tathā
śikhisvarbhānumandānām valmīkaḥ sthānam ucyate
śikhisvarbhānumandānām valmīkaḥ sthānam ucyate
41.
Rāhu is of the Caṇḍāla caste, and Ketu is similarly of a different caste. The anthill (valmīka) is said to be the abode (sthāna) of Ketu (śikhin), Rāhu (svarbhānu), and Saturn (manda).
चित्रकन्था फनीन्द्रस्य केतुश्छिद्रयुतो द्विज! ।
सीसं रहोर्नीलमणिः केतोर्ज्ञेयो द्विजोत्तम ॥४२॥
सीसं रहोर्नीलमणिः केतोर्ज्ञेयो द्विजोत्तम ॥४२॥
42. citrakanthā phanīndrasya ketuśchidrayuto dvija! .
sīsaṃ rahornīlamaṇiḥ ketorjñeyo dvijottama.
sīsaṃ rahornīlamaṇiḥ ketorjñeyo dvijottama.
42.
citrakanthā phanīndrasya ketuḥ chidrayutaḥ dvija
sīsam rahoḥ nīlamaṇiḥ ketoḥ jñeyaḥ dvijottama
sīsam rahoḥ nīlamaṇiḥ ketoḥ jñeyaḥ dvijottama
42.
A variegated garment is associated with the lord of snakes (Rāhu). Ketu, O twice-born (dvija), is characterized by holes or perforations. Lead is known to be the metal of Rāhu, and a sapphire (nīlamaṇi) is known to be the gem of Ketu, O best of twice-born (dvijottama).
गुरोः पीताम्बरं विप्र भृगोः क्षौमं तथैव च ।
रक्तक्षौमं भास्करस्य इन्दोः क्षौमं सितं द्विज ॥४३॥
रक्तक्षौमं भास्करस्य इन्दोः क्षौमं सितं द्विज ॥४३॥
43. guroḥ pītāmbaraṃ vipra bhṛgoḥ kṣaumaṃ tathaiva ca .
raktakṣaumaṃ bhāskarasya indoḥ kṣaumaṃ sitaṃ dvija.
raktakṣaumaṃ bhāskarasya indoḥ kṣaumaṃ sitaṃ dvija.
43.
guroḥ pītāmbaram vipra bhṛgoḥ kṣaumam tathā eva ca
raktakṣaumam bhāskarasya indoḥ kṣaumam sitam dvija
raktakṣaumam bhāskarasya indoḥ kṣaumam sitam dvija
43.
O brahmin (vipra), a yellow garment (pītāmbara) is associated with Jupiter. Similarly, a silk garment is associated with Venus. A red silk garment is associated with the Sun, and a white silk garment is associated with the Moon, O twice-born (dvija).
बुधस्य कृष्णक्षौमं तु रक्तवस्त्रं कुजस्य च ।
वस्त्रं चित्रं शनेर्विप्र पट्तवस्त्रं तथैव च ॥४४॥
वस्त्रं चित्रं शनेर्विप्र पट्तवस्त्रं तथैव च ॥४४॥
44. budhasya kṛṣṇakṣaumaṃ tu raktavastraṃ kujasya ca .
vastraṃ citraṃ śanervipra paṭtavastraṃ tathaiva ca.
vastraṃ citraṃ śanervipra paṭtavastraṃ tathaiva ca.
44.
budhasya kṛṣṇakṣaumam tu raktavastram kujasya ca
vastram citram śaneḥ vipra paṭṭavastram tathā eva ca
vastram citram śaneḥ vipra paṭṭavastram tathā eva ca
44.
But a black silk garment (kṛṣṇakṣauma) is for Mercury, and a red garment (raktavastra) is for Mars. O brahmin (vipra), a variegated garment and similarly a fine silk cloth (paṭṭavastra) are prescribed for Saturn.
भृगोरृतुर्वसन्तश्च कुजभान्वोश्च ग्रीष्मकः ।
चन्द्रस्य वर्षा विज्ञेया शरच्चैव तथा विदः ॥४५॥
चन्द्रस्य वर्षा विज्ञेया शरच्चैव तथा विदः ॥४५॥
45. bhṛgorṛturvasantaśca kujabhānvośca grīṣmakaḥ .
candrasya varṣā vijñeyā śaraccaiva tathā vidaḥ.
candrasya varṣā vijñeyā śaraccaiva tathā vidaḥ.
45.
bhṛgoḥ ṛtuḥ vasantaḥ ca kujabhānvoh ca grīṣmakaḥ
candrasya varṣā vijñeyā śarat ca eva tathā vidaḥ
candrasya varṣā vijñeyā śarat ca eva tathā vidaḥ
45.
Spring is attributed to Venus. Summer belongs to Mars and the Sun. Similarly, the rainy season and autumn should be understood as belonging to the Moon, according to the wise.
हेमन्तोऽपि गुरोर्ज्ञेयः शनेस्तु शिशिरो द्विज ।
अष्टौ मासाश्च स्वर्भानोः केतोर्मासत्रयं द्विज ॥४६॥
अष्टौ मासाश्च स्वर्भानोः केतोर्मासत्रयं द्विज ॥४६॥
46. hemanto'pi gurorjñeyaḥ śanestu śiśiro dvija .
aṣṭau māsāśca svarbhānoḥ ketormāsatrayaṃ dvija.
aṣṭau māsāśca svarbhānoḥ ketormāsatrayaṃ dvija.
46.
hemantaḥ api guroḥ jñeyaḥ śaneḥ tu śiśiraḥ dvija
aṣṭau māsāḥ ca svarbhānoḥ ketoḥ māsatrayam dvija
aṣṭau māsāḥ ca svarbhānoḥ ketoḥ māsatrayam dvija
46.
Winter (hemanta) should be known as belonging to Jupiter. But late winter (śiśira) belongs to Saturn, O twice-born (dvija). Furthermore, eight months are attributed to Rahu (svarbhānu), and three months to Ketu, O twice-born (dvija).
राह्वारपंगुचन्द्रश्च विज्ञेया धातुखेचराः ।
मूलग्रहौ सूर्यशुक्रौ अपरा जीवसंज्ञकाः ॥४७॥
मूलग्रहौ सूर्यशुक्रौ अपरा जीवसंज्ञकाः ॥४७॥
47. rāhvārapaṃgucandraśca vijñeyā dhātukhecarāḥ .
mūlagrahau sūryaśukrau aparā jīvasaṃjñakāḥ.
mūlagrahau sūryaśukrau aparā jīvasaṃjñakāḥ.
47.
rāhu āra paṅgu candraḥ ca vijñeyāḥ dhātukhecarāḥ
mūlagrahau sūryaśukrau aparāḥ jīvasaṃjñakāḥ
mūlagrahau sūryaśukrau aparāḥ jīvasaṃjñakāḥ
47.
Rahu, Mars, Saturn, and the Moon are to be understood as the celestial bodies (khecara) signifying minerals and metals (dhātu). The Sun and Venus are considered the root-signifying planets (mūla). The remaining planets are designated as those signifying living beings (jīva).
ग्रहेषु मन्दो वृद्धोऽस्ति आयुर्वृद्धिप्रदायकः ।
नैसर्गिके बहुसमान् ददाति द्विजसत्तम ॥४८॥
नैसर्गिके बहुसमान् ददाति द्विजसत्तम ॥४८॥
48. graheṣu mando vṛddho'sti āyurvṛddhipradāyakaḥ .
naisargike bahusamān dadāti dvijasattama.
naisargike bahusamān dadāti dvijasattama.
48.
graheṣu mandaḥ vṛddhaḥ asti āyurvṛddhipradāyakaḥ
naisargike bahusamān dadāti dvijasattama
naisargike bahusamān dadāti dvijasattama
48.
Among the planets, Saturn (manda) is the oldest and bestower of increased longevity. In the natural dasha system, it grants many years, O best among the twice-born (dvija).
मेषो वृषो मृगः कन्या कर्को मीनस्तथा तुला ।
सूर्यादीनां क्रमादेते कथिता उच्चराश्यः ॥४९॥
सूर्यादीनां क्रमादेते कथिता उच्चराश्यः ॥४९॥
49. meṣo vṛṣo mṛgaḥ kanyā karko mīnastathā tulā .
sūryādīnāṃ kramādete kathitā uccarāśyaḥ.
sūryādīnāṃ kramādete kathitā uccarāśyaḥ.
49.
meṣaḥ vṛṣaḥ mṛgaḥ kanyā karkaḥ mīnaḥ tathā tulā
sūryādīnām kramāt ete kathitāḥ uccarāśayaḥ
sūryādīnām kramāt ete kathitāḥ uccarāśayaḥ
49.
Aries, Taurus, Capricorn, Virgo, Cancer, Pisces, and Libra – these are declared, in sequence, to be the exaltation (ucca) signs for the Sun and the other planets.
भागा दश त्रयोऽष्टाश्व्यस्तिथ्योऽक्षा भमिता नखाः ।
उच्चात् सप्तमभं नीचं तैरेवांशैः प्रकीर्तितम् ॥५०॥
उच्चात् सप्तमभं नीचं तैरेवांशैः प्रकीर्तितम् ॥५०॥
50. bhāgā daśa trayo'ṣṭāśvyastithyo'kṣā bhamitā nakhāḥ .
uccāt saptamabhaṃ nīcaṃ tairevāṃśaiḥ prakīrtitam.
uccāt saptamabhaṃ nīcaṃ tairevāṃśaiḥ prakīrtitam.
50.
bhāgāḥ daśa trayaḥ aṣṭāśvyaḥ tithayaḥ akṣāḥ bhamitāḥ nakhāḥ
| uccāt saptamabham nīcam taiḥ eva aṃśaiḥ prakīrtitam
| uccāt saptamabham nīcam taiḥ eva aṃśaiḥ prakīrtitam
50.
The degrees for (planetary) exaltation (ucca) are declared as: ten (for the Sun), three (for the Moon), twenty-eight (for Mars), fifteen (for Mercury), five (for Jupiter), nine (for Venus), and twenty (for Saturn). The seventh sign from the exaltation sign is declared as the debilitation (nīca) sign, with the very same degrees (within that sign).
रवेः सिम्हे नखांशाश्च त्रिकोणमपरे स्वभम् ।
उच्चमिन्दोर्वृषे त्र्यंशास्त्रिकोणमपरेंऽशकाः ॥५१॥
उच्चमिन्दोर्वृषे त्र्यंशास्त्रिकोणमपरेंऽशकाः ॥५१॥
51. raveḥ simhe nakhāṃśāśca trikoṇamapare svabham .
uccamindorvṛṣe tryaṃśāstrikoṇamapareṃ'śakāḥ.
uccamindorvṛṣe tryaṃśāstrikoṇamapareṃ'śakāḥ.
51.
raveḥ siṃhe nakhāṃśāḥ ca trikoṇam apare svabham |
uccam indoḥ vṛṣe tryaṃśāḥ trikoṇam apare aṃśakāḥ
uccam indoḥ vṛṣe tryaṃśāḥ trikoṇam apare aṃśakāḥ
51.
For the Sun, twenty degrees (nakhāṃśāḥ) in Leo (siṃhe) are its mūlatrikoṇa. The remaining (degrees of the sign) are its own house (svabham). For the Moon, its exaltation (ucca) is in Taurus (vṛṣe) at three degrees (tryaṃśāḥ), and the remaining degrees (aṃśakāḥ) (in Taurus) are its mūlatrikoṇa.
मेषेऽर्कांशास्तु भौमस्य त्रिकोणमपरे स्वभम् ।
उच्चं बुधस्य कन्यायामुक्तं पञ्चदशांशकाः ॥५२॥
उच्चं बुधस्य कन्यायामुक्तं पञ्चदशांशकाः ॥५२॥
52. meṣe'rkāṃśāstu bhaumasya trikoṇamapare svabham .
uccaṃ budhasya kanyāyāmuktaṃ pañcadaśāṃśakāḥ.
uccaṃ budhasya kanyāyāmuktaṃ pañcadaśāṃśakāḥ.
52.
meṣe arkāṃśāḥ tu bhaumasya trikoṇam apare svabham
| uccam budhasya kanyāyām uktam pañcadaśāṃśakāḥ
| uccam budhasya kanyāyām uktam pañcadaśāṃśakāḥ
52.
But for Mars, twelve degrees (arkāṃśāḥ) in Aries (meṣe) are its mūlatrikoṇa. The remaining (degrees of the sign) are its own house (svabham). For Mercury, exaltation (ucca) is declared to be in Virgo (kanyāyām) at fifteen degrees (pañcadaśāṃśakāḥ).
ततः पञ्चांशकाः प्रोक्तं त्रिकोणमपरे स्वभम् ।
चापे दशांशा जीवस्य त्रिकोणमपरे स्वभम् ॥५३॥
चापे दशांशा जीवस्य त्रिकोणमपरे स्वभम् ॥५३॥
53. tataḥ pañcāṃśakāḥ proktaṃ trikoṇamapare svabham .
cāpe daśāṃśā jīvasya trikoṇamapare svabham.
cāpe daśāṃśā jīvasya trikoṇamapare svabham.
53.
tataḥ pañcāṃśakāḥ proktam trikoṇam apare svabham
| cāpe daśāṃśāḥ jīvasya trikoṇam apare svabham
| cāpe daśāṃśāḥ jīvasya trikoṇam apare svabham
53.
Thereafter, five degrees (pañcāṃśakāḥ) (in Virgo) are declared as (Mercury's) mūlatrikoṇa. The remaining (degrees of the sign) are its own house (svabham). For Jupiter, ten degrees (daśāṃśāḥ) in Sagittarius (cāpe) are its mūlatrikoṇa. The remaining (degrees of the sign) are its own house (svabham).
तुले शुक्रस्य तिथ्यंशास्त्रिकोणमपरे स्वभम् ।
शनेः कुम्भे नखांशाश्च त्रिकोणमपरे स्वभम् ॥५४॥
शनेः कुम्भे नखांशाश्च त्रिकोणमपरे स्वभम् ॥५४॥
54. tule śukrasya tithyaṃśāstrikoṇamapare svabham .
śaneḥ kumbhe nakhāṃśāśca trikoṇamapare svabham.
śaneḥ kumbhe nakhāṃśāśca trikoṇamapare svabham.
54.
tule śukrasya tithyaṃśāḥ trikoṇam apare svabham |
śaneḥ kumbhe nakhāṃśāḥ ca trikoṇam apare svabham
śaneḥ kumbhe nakhāṃśāḥ ca trikoṇam apare svabham
54.
For Venus, fifteen degrees (tithyaṃśāḥ) in Libra (tule) are its mūlatrikoṇa. The remaining (degrees of the sign) are its own house (svabham). And for Saturn, twenty degrees (nakhāṃśāḥ) in Aquarius (kumbhe) are its mūlatrikoṇa. The remaining (degrees of the sign) are its own house (svabham).
त्रिकोणात् स्वात्सुखस्वाऽन्त्यधीधर्मायुःस्वतुङ्गपाः ।
सुहृदो रिपवश्वान्वे समाश्चोभयलक्षणाः ॥५५॥
सुहृदो रिपवश्वान्वे समाश्चोभयलक्षणाः ॥५५॥
55. trikoṇāt svātsukhasvā'ntyadhīdharmāyuḥsvatuṅgapāḥ .
suhṛdo ripavaśvānve samāścobhayalakṣaṇāḥ.
suhṛdo ripavaśvānve samāścobhayalakṣaṇāḥ.
55.
trikoṇāt svāt sukha sva antya dhī dharma āyuḥ sva tuṅga
pāḥ suhṛdaḥ ripavaḥ ca anye samāḥ ca ubhaya lakṣaṇāḥ
pāḥ suhṛdaḥ ripavaḥ ca anye samāḥ ca ubhaya lakṣaṇāḥ
55.
The lords of the trine houses (5th and 9th), one's own house (1st), and the 2nd, 4th, 8th, and 12th houses from a planet, as well as the lord of its exaltation sign, are considered friends. The lords of the remaining houses are enemies, while others are neutrals possessing characteristics of both.
दशवन्ध्वायसहजस्वान्त्यस्थास्तु परस्परम् ।
तत्काले मित्रतां यान्ति रिपवोऽन्यत्र संस्थिताः ॥५६॥
तत्काले मित्रतां यान्ति रिपवोऽन्यत्र संस्थिताः ॥५६॥
56. daśavandhvāyasahajasvāntyasthāstu parasparam .
tatkāle mitratāṃ yānti ripavo'nyatra saṃsthitāḥ.
tatkāle mitratāṃ yānti ripavo'nyatra saṃsthitāḥ.
56.
daśa bandhu āya sahaja sva antya sthāḥ tu parasparam
tatkāle mitratām yānti ripavaḥ anyatra saṃsthitāḥ
tatkāle mitratām yānti ripavaḥ anyatra saṃsthitāḥ
56.
Planets situated in the 10th, 4th, 11th, 3rd, 2nd, and 12th houses from a particular planet become temporary friends with it. Planets located in other houses become its temporary enemies.
तत्काले च निसर्गे च मित्रं चेदधिमित्रकम् ।
मित्रं मित्रसमत्वे तु शत्रुः शत्रुसमत्वके ॥५७॥
मित्रं मित्रसमत्वे तु शत्रुः शत्रुसमत्वके ॥५७॥
57. tatkāle ca nisarge ca mitraṃ cedadhimitrakam .
mitraṃ mitrasamatve tu śatruḥ śatrusamatvake.
mitraṃ mitrasamatve tu śatruḥ śatrusamatvake.
57.
tatkāle ca nisarge ca mitram cet adhimitrakam
mitram mitra samatve tu śatruḥ śatru samatvake
mitram mitra samatve tu śatruḥ śatru samatvake
57.
If a planet is a friend both naturally and temporarily, it is considered a great friend (adhimitrakam). If it is a friend in one context and neutral in the other, it is a friend. If it is an enemy in one context and neutral in the other, it is an enemy.
समो मित्ररिपुत्वे तु शत्रुत्वे त्वधिशत्रुता ।
एवं विविच्य दैवज्ञो जातकस्य फलं वदेत् ॥५८॥
एवं विविच्य दैवज्ञो जातकस्य फलं वदेत् ॥५८॥
58. samo mitrariputve tu śatrutve tvadhiśatrutā .
evaṃ vivicya daivajño jātakasya phalaṃ vadet.
evaṃ vivicya daivajño jātakasya phalaṃ vadet.
58.
samaḥ mitra riputve tu śatrutve tu adhiśatrutā
evam vivicya daivajñaḥ jātaka sya phalam vadet
evam vivicya daivajñaḥ jātaka sya phalam vadet
58.
If a planet is a friend in one context and an enemy in the other, it is considered neutral. If it is an enemy both naturally and temporarily, it is a great enemy (adhiśatrutā). Thus, an astrologer (daivajña) should analyze these (relationships) and declare the results for a native's (jātaka) horoscope.
स्वोच्चे शुभं फलं पूर्ण त्रिकोणे पादवर्जितम् ।
स्वर्क्षेऽर्धं मित्रगेहे तु पादमात्रं प्रकीर्तितम् ॥५९॥
स्वर्क्षेऽर्धं मित्रगेहे तु पादमात्रं प्रकीर्तितम् ॥५९॥
59. svocce śubhaṃ phalaṃ pūrṇa trikoṇe pādavarjitam .
svarkṣe'rdhaṃ mitragehe tu pādamātraṃ prakīrtitam.
svarkṣe'rdhaṃ mitragehe tu pādamātraṃ prakīrtitam.
59.
sva ucce śubham phalam pūrṇam trikoṇe pāda varjitam
sva ṛkṣe ardham mitra gehe tu pāda mātram prakīrtitam
sva ṛkṣe ardham mitra gehe tu pāda mātram prakīrtitam
59.
When a planet is in its sign of exaltation, it gives full auspicious results. In a trine house, it yields results reduced by one quarter (i.e., three-quarters). In its own sign, it gives half the results. However, when in a friend's house, only one-quarter of the results are declared.
पादार्धं समभे प्रोक्तं शून्यं नीचास्तशत्रुभे ।
तद्वद्दुष्टफलं ब्रूयद् व्यत्ययेन विचक्षणः ॥६०॥
तद्वद्दुष्टफलं ब्रूयद् व्यत्ययेन विचक्षणः ॥६०॥
60. pādārdhaṃ samabhe proktaṃ śūnyaṃ nīcāstaśatrubhe .
tadvadduṣṭaphalaṃ brūyad vyatyayena vicakṣaṇaḥ.
tadvadduṣṭaphalaṃ brūyad vyatyayena vicakṣaṇaḥ.
60.
pādārdham samabhe proktam śūnyam nīcāstaśatrubhe
tadvat duṣṭaphalam brūyāt vyatyayena vicakṣaṇaḥ
tadvat duṣṭaphalam brūyāt vyatyayena vicakṣaṇaḥ
60.
Half strength is declared for a planet in a neutral sign, and zero strength when it is debilitated, combust, or located in an enemy's sign. An expert should similarly declare malefic results based on these conditions, and conversely, auspicious results.
त्र्यंशाढ्यविश्वभागैश्च चतुर्भैः सहितो रविः ।
धूमो नाम महादोषः सर्वकर्मविनाशकः ॥६१॥
धूमो नाम महादोषः सर्वकर्मविनाशकः ॥६१॥
61. tryaṃśāḍhyaviśvabhāgaiśca caturbhaiḥ sahito raviḥ .
dhūmo nāma mahādoṣaḥ sarvakarmavināśakaḥ.
dhūmo nāma mahādoṣaḥ sarvakarmavināśakaḥ.
61.
tryaṃśāḍhyaviśvabhāgaiḥ ca caturbhaiḥ sahitaḥ
raviḥ dhūmaḥ nāma mahādoṣaḥ sarvakarmavināśakaḥ
raviḥ dhūmaḥ nāma mahādoṣaḥ sarvakarmavināśakaḥ
61.
The Sun, when joined with four signs, thirteen degrees, and twenty minutes, is called Dhūma, a great affliction that destroys all undertakings (karma).
धूमो मण्डलतः शुद्धो व्यतीपातोऽत्र दोषदः ।
सषद्भोऽत्र व्यतीपातः परिवेषोऽतिदोषकृत् ॥६२॥
सषद्भोऽत्र व्यतीपातः परिवेषोऽतिदोषकृत् ॥६२॥
62. dhūmo maṇḍalataḥ śuddho vyatīpāto'tra doṣadaḥ .
saṣadbho'tra vyatīpātaḥ pariveṣo'tidoṣakṛt.
saṣadbho'tra vyatīpātaḥ pariveṣo'tidoṣakṛt.
62.
dhūmaḥ maṇḍalataḥ śuddhaḥ vyatīpātaḥ atra doṣadaḥ
saṣaḍbhaḥ atra vyatīpātaḥ pariveṣaḥ atidoṣakṛt
saṣaḍbhaḥ atra vyatīpātaḥ pariveṣaḥ atidoṣakṛt
62.
Dhūma is calculated from the Sun's longitude. Vyātipāta (360° - Dhūma) is a malefic point. The Vyātipāta, when increased by six signs (180 degrees), becomes Pariveṣa, which is exceedingly malefic.
परिवेषश्च्युतश्चक्रादिन्द्रचापस्तु दोषदः ।
वित्र्यंशास्यष्टिभागाध्यश्चापः केतुखगोऽशुभः ॥६३॥
वित्र्यंशास्यष्टिभागाध्यश्चापः केतुखगोऽशुभः ॥६३॥
63. pariveṣaścyutaścakrādindracāpastu doṣadaḥ .
vitryaṃśāsyaṣṭibhāgādhyaścāpaḥ ketukhago'śubhaḥ.
vitryaṃśāsyaṣṭibhāgādhyaścāpaḥ ketukhago'śubhaḥ.
63.
pariveṣaḥ cyutaḥ cakrāt indracāpaḥ tu doṣadaḥ
vitryaṃśāsyaṣṭibhāgādhyaḥ cāpaḥ ketukhagaḥ aśubhaḥ
vitryaṃśāsyaṣṭibhāgādhyaḥ cāpaḥ ketukhagaḥ aśubhaḥ
63.
Indracāpa is obtained when Pariveṣa is subtracted by 180 degrees. This Indracāpa is malefic. The planet Ketu, which is an arc endowed with divisions of three parts and eight degrees, is inauspicious.
एकराशियुतः केतुः सूर्यतुल्यः प्रजायते ।
अप्रकाशग्रहाश्चैते पापा दोषप्रदाः स्मृताः ॥६४॥
अप्रकाशग्रहाश्चैते पापा दोषप्रदाः स्मृताः ॥६४॥
64. ekarāśiyutaḥ ketuḥ sūryatulyaḥ prajāyate .
aprakāśagrahāścaite pāpā doṣapradāḥ smṛtāḥ.
aprakāśagrahāścaite pāpā doṣapradāḥ smṛtāḥ.
64.
ekarāśiyutaḥ ketuḥ sūryatulyaḥ prajāyate
aprakāśagrahāḥ ca ete pāpāḥ doṣapradāḥ smṛtāḥ
aprakāśagrahāḥ ca ete pāpāḥ doṣapradāḥ smṛtāḥ
64.
When Ketu (the upagraha) is associated with a single sign, it becomes comparable in influence to the Sun. Indeed, these non-luminous planets are all considered malefic and givers of afflictions.
सूर्येन्दुलग्नगेष्वेषु वंशायुर्ज्ञाननाशनम् ।
इति धूमादिदोषाणां स्थितिः पद्मासनोदिता ॥६५॥
इति धूमादिदोषाणां स्थितिः पद्मासनोदिता ॥६५॥
65. sūryendulagnageṣveṣu vaṃśāyurjñānanāśanam .
iti dhūmādidoṣāṇāṃ sthitiḥ padmāsanoditā.
iti dhūmādidoṣāṇāṃ sthitiḥ padmāsanoditā.
65.
sūryendulagnageṣu eṣu vaṃśāyurjñānanāśanam
iti dhūmādidoṣāṇām sthitiḥ padmāsanoditā
iti dhūmādidoṣāṇām sthitiḥ padmāsanoditā
65.
When these defects are present in the Sun, Moon, or Ascendant, they cause the destruction of lineage, lifespan, and knowledge. Such is the nature of the defects like Dhūma, as declared by Brahmā.
रविवारादिशन्यन्तं गुलिकादि निरूप्यते ।
दिवसानष्टधा भक्त्वा वारेशाद् गणेयत् क्रमात् ॥६६॥
दिवसानष्टधा भक्त्वा वारेशाद् गणेयत् क्रमात् ॥६६॥
66. ravivārādiśanyantaṃ gulikādi nirūpyate .
divasānaṣṭadhā bhaktvā vāreśād gaṇeyat kramāt.
divasānaṣṭadhā bhaktvā vāreśād gaṇeyat kramāt.
66.
ravivārādiśanyantam gulikādi nirūpyate
divasān aṣṭadhā bhaktvā vāreśāt gaṇayet kramāt
divasān aṣṭadhā bhaktvā vāreśāt gaṇayet kramāt
66.
From Sunday onwards up to Saturday, Gulika and other malefic points are determined. One should divide the days into eight parts and count them sequentially from the lord of the day.
अष्ट्मोंऽशो निरीशः स्याच्छन्यंशो गुलिकःस्मृतः ।
रात्रिमप्यष्टधा कृत्वा वारेशात् पञ्चमादितः ॥६७॥
रात्रिमप्यष्टधा कृत्वा वारेशात् पञ्चमादितः ॥६७॥
67. aṣṭmoṃ'śo nirīśaḥ syācchanyaṃśo gulikaḥsmṛtaḥ .
rātrimapyaṣṭadhā kṛtvā vāreśāt pañcamāditaḥ.
rātrimapyaṣṭadhā kṛtvā vāreśāt pañcamāditaḥ.
67.
aṣṭamaḥ aṃśaḥ nirīśaḥ syāt śanyaṃśaḥ gulikaḥ smṛtaḥ
rātrim api aṣṭadhā kṛtvā vāreśāt pañcamāditaḥ
rātrim api aṣṭadhā kṛtvā vāreśāt pañcamāditaḥ
67.
The eighth portion is considered lordless. The portion belonging to Saturn is called Gulika. Dividing the night also into eight parts, one should count from the fifth [planet] from the lord of the day.
गणयेदष्टमः खण्डो निष्यतिः परिकीर्तितः ।
श्न्यंशो गुलिकः प्रोक्तो रव्यंशः कालसंज्ञकः ॥६८॥
श्न्यंशो गुलिकः प्रोक्तो रव्यंशः कालसंज्ञकः ॥६८॥
68. gaṇayedaṣṭamaḥ khaṇḍo niṣyatiḥ parikīrtitaḥ .
śnyaṃśo gulikaḥ prokto ravyaṃśaḥ kālasaṃjñakaḥ.
śnyaṃśo gulikaḥ prokto ravyaṃśaḥ kālasaṃjñakaḥ.
68.
aṣṭamaḥ khaṇḍaḥ niṣyatiḥ parikīrtitaḥ śanyaṃśaḥ
gulikaḥ proktaḥ ravyaṃśaḥ kālasaṃjñakaḥ
gulikaḥ proktaḥ ravyaṃśaḥ kālasaṃjñakaḥ
68.
The eighth segment is declared to be Niṣyati. The portion of Saturn is said to be Gulika, and the portion of the Sun is named Kāla.
भौमांशो मृत्युरादिष्टो गुर्वंशो यमघण्ट्कः ।
सोम्यांशोऽर्धप्रहरकः स्वस्वदेशोद्भवः स्फुटः ॥६९॥
सोम्यांशोऽर्धप्रहरकः स्वस्वदेशोद्भवः स्फुटः ॥६९॥
69. bhaumāṃśo mṛtyurādiṣṭo gurvaṃśo yamaghaṇṭkaḥ .
somyāṃśo'rdhapraharakaḥ svasvadeśodbhavaḥ sphuṭaḥ.
somyāṃśo'rdhapraharakaḥ svasvadeśodbhavaḥ sphuṭaḥ.
69.
bhaumāṃśaḥ mṛtyuḥ ādiṣṭaḥ gurvaṃśaḥ yamaghaṇṭakaḥ
saumyāṃśaḥ ardhapraharakaḥ svasvadeśodbhavaḥ sphuṭaḥ
saumyāṃśaḥ ardhapraharakaḥ svasvadeśodbhavaḥ sphuṭaḥ
69.
The portion of Mars is declared to be Mṛtyu. The portion of Jupiter is Yamaghaṇṭaka. The portion of Mercury is Ardhapraharaka. These are clearly reckoned according to one's own country or region.
गुलिकेष्टवशाल्लग्नं स्फुटं यत् स्वस्वदेशजम् ।
गुलिकं प्रोच्यते तस्माज्जातकस्य फलं वदेत् ॥७०॥
गुलिकं प्रोच्यते तस्माज्जातकस्य फलं वदेत् ॥७०॥
70. gulikeṣṭavaśāllagnaṃ sphuṭaṃ yat svasvadeśajam .
gulikaṃ procyate tasmājjātakasya phalaṃ vadet.
gulikaṃ procyate tasmājjātakasya phalaṃ vadet.
70.
gulikeṣṭavaśāt lagnam sphuṭam yat svasvadeśajam
gulikam procyate tasmāt jātakasya phalam vadet
gulikam procyate tasmāt jātakasya phalam vadet
70.
That precise ascendant (lagna) which is derived according to the local calculation (svasvadeśajam) based on the specific (iṣṭa) Gulika time, is therefore called Gulika (Maandi Lagna). From this, one should declare the results for the native (jātaka).
भांशपादसमैः प्राणैश्चराद्यर्कत्रिकोणभात् ।
उदयादिष्टकालान्तं यद्भं प्राणपदं हि तत् ॥७१॥
उदयादिष्टकालान्तं यद्भं प्राणपदं हि तत् ॥७१॥
71. bhāṃśapādasamaiḥ prāṇaiścarādyarkatrikoṇabhāt .
udayādiṣṭakālāntaṃ yadbhaṃ prāṇapadaṃ hi tat.
udayādiṣṭakālāntaṃ yadbhaṃ prāṇapadaṃ hi tat.
71.
bhāṃśapādasamaiḥ prāṇaiḥ carādyarkatrikoṇabhāt
udayāt iṣṭakālāntam yat bham prāṇapadam hi tat
udayāt iṣṭakālāntam yat bham prāṇapadam hi tat
71.
The sign (bha) which is reached by counting "prāṇa" units (time units), equivalent to the quarters of degrees of signs (bhāṃśapāda), starting from the sign in trine to the Sun (considering movable, fixed, and dual signs, "carādi"), from the time of sunrise up to the desired moment (iṣṭakāla), is indeed the Prāṇapada.
स्वेष्टकालं पलीकृत्य तिथ्याप्तं भादिकं च यत् ।
चरागद्विभसंस्थेऽर्के भनौ युङ् नवमे सुते ॥७२॥
चरागद्विभसंस्थेऽर्के भनौ युङ् नवमे सुते ॥७२॥
72. sveṣṭakālaṃ palīkṛtya tithyāptaṃ bhādikaṃ ca yat .
carāgadvibhasaṃsthe'rke bhanau yuṅ navame sute.
carāgadvibhasaṃsthe'rke bhanau yuṅ navame sute.
72.
sveṣṭakālam palīkṛtya tithyāptam bhādikam ca yat
carāgadvibhasaṃsthe arke bhanau yuṅ navame sute
carāgadvibhasaṃsthe arke bhanau yuṅ navame sute
72.
Having converted one's specific time (iṣṭakāla) into "palas" (time units), and that which is obtained, starting with signs (bhādi), by dividing this by the "tithi" (lunar day): when the Sun is situated in a movable, fixed, or dual sign, this should be added to the Sun, and to the ninth and fifth houses.
स्फुटं प्राणपदाख्यं तल्लग्नं ज्ञेयं द्विजोत्तम ।
लग्नाद् द्विकोणे तुर्ये च राज्ये प्राणपदं तदा ॥७३॥
लग्नाद् द्विकोणे तुर्ये च राज्ये प्राणपदं तदा ॥७३॥
73. sphuṭaṃ prāṇapadākhyaṃ tallagnaṃ jñeyaṃ dvijottama .
lagnād dvikoṇe turye ca rājye prāṇapadaṃ tadā.
lagnād dvikoṇe turye ca rājye prāṇapadaṃ tadā.
73.
sphuṭam prāṇapadākhyam tat lagnam jñeyam dvijottama
lagnāt dvikoṇe turye ca rājye prāṇapadam tadā
lagnāt dvikoṇe turye ca rājye prāṇapadam tadā
73.
O best among the twice-born (dvijottama), that precise ascendant (lagna) named Prāṇapada should be understood. Then, if this Prāṇapada is located in a trine (5th or 9th), fourth, or tenth house from the ascendant (lagna)...
शुभं जन्म विजानीयात्तथैवैकादशेऽपि च ।
अन्यस्थाने स्थितं चेत् स्यात् तदा जन्माशुभं वदेत् ॥७४॥
अन्यस्थाने स्थितं चेत् स्यात् तदा जन्माशुभं वदेत् ॥७४॥
74. śubhaṃ janma vijānīyāttathaivaikādaśe'pi ca .
anyasthāne sthitaṃ cet syāt tadā janmāśubhaṃ vadet.
anyasthāne sthitaṃ cet syāt tadā janmāśubhaṃ vadet.
74.
śubham janma vijānīyāt tathaiva ekādaśe api ca
anyasthāne sthitam cet syāt tadā janma aśubham vadet
anyasthāne sthitam cet syāt tadā janma aśubham vadet
74.
One should know the native's birth (janma) to be auspicious (śubha) [if Prāṇapada is in those specified houses]. Likewise, if it is in the eleventh house as well, the birth is auspicious. If it is located in any other house, then one should declare the native's birth to be inauspicious (aśubha).
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3 (current chapter)
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97