बृहत्-पाराशर-होरा-शास्त्रम्
bṛhat-pārāśara-horā-śāstram
-
chapter-75
अथ वक्ष्याम्यहं पञ्चमहापुरुषलक्षणम् ।
स्वभोच्चगतकेन्द्रस्थैर्बलिभिश्च कुजादिभिः ॥१॥
स्वभोच्चगतकेन्द्रस्थैर्बलिभिश्च कुजादिभिः ॥१॥
1. atha vakṣyāmyahaṃ pañcamahāpuruṣalakṣaṇam .
svabhoccagatakendrasthairbalibhiśca kujādibhiḥ.
svabhoccagatakendrasthairbalibhiśca kujādibhiḥ.
1.
atha vakṣyāmi aham pañca-mahāpuruṣa-lakṣaṇam
sva-bha-ucca-gata-kendra-sthaiḥ balibhiḥ ca kuja-ādibhiḥ
sva-bha-ucca-gata-kendra-sthaiḥ balibhiḥ ca kuja-ādibhiḥ
1.
Now I (ahaṃ) will explain the characteristics of the five Mahāpuruṣa (great person) Yogas, which are formed when Mars (kuja) and other planets (Mercury, Jupiter, Venus, Saturn) are strong (balibhiḥ), situated in their own signs or exaltation signs, and located in angular houses (kendra).
क्रमशो रुचको भद्रो हंसो मालव्य एव च ।
शशश्चैते बुधैः सर्वैर्महान्तः पुरुषाः स्मृताः ॥२॥
शशश्चैते बुधैः सर्वैर्महान्तः पुरुषाः स्मृताः ॥२॥
2. kramaśo rucako bhadro haṃso mālavya eva ca .
śaśaścaite budhaiḥ sarvairmahāntaḥ puruṣāḥ smṛtāḥ.
śaśaścaite budhaiḥ sarvairmahāntaḥ puruṣāḥ smṛtāḥ.
2.
kramaśaḥ rucakaḥ bhadraḥ haṃsaḥ mālavyaḥ eva ca
śaśaḥ ca ete budhaiḥ sarvaiḥ mahāntaḥ puruṣāḥ smṛtāḥ
śaśaḥ ca ete budhaiḥ sarvaiḥ mahāntaḥ puruṣāḥ smṛtāḥ
2.
In order, Ruchaka, Bhadra, Haṃsa, Mālavya, and Śaśa - these are considered great persons (puruṣa) by all scholars.
दीर्घाननो महोत्साहो स्वच्छकान्तिर्महाबलः ।
चारुभ्रूर्नीलकेशश्च सुरुचिश्च रणप्रियः ॥३॥
चारुभ्रूर्नीलकेशश्च सुरुचिश्च रणप्रियः ॥३॥
3. dīrghānano mahotsāho svacchakāntirmahābalaḥ .
cārubhrūrnīlakeśaśca suruciśca raṇapriyaḥ.
cārubhrūrnīlakeśaśca suruciśca raṇapriyaḥ.
3.
dīrghānanaḥ mahotsāhaḥ svacchakāntiḥ mahābalaḥ
cārubhrūḥ nīlakeśaḥ ca suruciḥ ca raṇapriyaḥ
cārubhrūḥ nīlakeśaḥ ca suruciḥ ca raṇapriyaḥ
3.
He has a long face, great enthusiasm, a pure complexion, immense strength, beautiful eyebrows, dark hair, is very agreeable/handsome, and is fond of battle.
रक्तश्यामोऽरिहन्ता च मन्त्रविच्चोरनायकः ।
क्रूरोभर्ता मनुष्याणां क्षामाऽङ्घ्रिर्द्विजपूजकः ॥४॥
क्रूरोभर्ता मनुष्याणां क्षामाऽङ्घ्रिर्द्विजपूजकः ॥४॥
4. raktaśyāmo'rihantā ca mantraviccoranāyakaḥ .
krūrobhartā manuṣyāṇāṃ kṣāmā'ṅghrirdvijapūjakaḥ.
krūrobhartā manuṣyāṇāṃ kṣāmā'ṅghrirdvijapūjakaḥ.
4.
raktaśyāmaḥ arihantā ca mantravit ca coranāyakaḥ
krūraḥ bhartā manuṣyāṇām kṣāmāṅghriḥ dvijapūjakaḥ
krūraḥ bhartā manuṣyāṇām kṣāmāṅghriḥ dvijapūjakaḥ
4.
He is reddish-dark, a destroyer of enemies, a knower of sacred formulas (mantra), a chief of thieves, a cruel master of men, has lean feet, and reveres the twice-born (dvija).
वीणावज्रधनुःपाशवृषचक्राङ्कितः करे ।
मन्त्राभिचारकुशली दैर्ध्ये चैव शतांगुलः ॥५॥
मन्त्राभिचारकुशली दैर्ध्ये चैव शतांगुलः ॥५॥
5. vīṇāvajradhanuḥpāśavṛṣacakrāṅkitaḥ kare .
mantrābhicārakuśalī dairdhye caiva śatāṃgulaḥ.
mantrābhicārakuśalī dairdhye caiva śatāṃgulaḥ.
5.
vīṇāvajradhanuṣpāśavṛṣacakrāṅkitaḥ kare
mantrābhicārakuśalin dairghye ca eva śatāṅgulaḥ
mantrābhicārakuśalin dairghye ca eva śatāṅgulaḥ
5.
His hand is marked with the signs of a vīṇā, a vajra, a bow, a noose, a bull, and a discus. He is skilled in sacred formulas (mantra) and black magic (abhicāra), and is one hundred angulas tall.
मुखदैर्घ्यसमं मध्यं तस्य विज्ञैः प्रकीर्तितम् ।
तुल्यस्तुलासहस्रेण रुचको द्विजपुङ्गव ॥६॥
तुल्यस्तुलासहस्रेण रुचको द्विजपुङ्गव ॥६॥
6. mukhadairghyasamaṃ madhyaṃ tasya vijñaiḥ prakīrtitam .
tulyastulāsahasreṇa rucako dvijapuṅgava.
tulyastulāsahasreṇa rucako dvijapuṅgava.
6.
mukhadairghyasamam madhyam tasya vijñaiḥ prakīrtitam
tulyaḥ tulāsahasreṇa rucakaḥ dvijapuṅgava
tulyaḥ tulāsahasreṇa rucakaḥ dvijapuṅgava
6.
Experts declare that his mid-section is equal in length to his face. O best among *dvijas* (dvijapuṅgava), a *Rucaka* [individual] possesses strength equivalent to a thousand *tulās*.
भुनक्ति विन्ध्यसह्याद्रिप्रदेशं सप्ततिं समाः ।
शत्रेण वह्निना वापि स प्रयाति सुरालयम् ॥७॥
शत्रेण वह्निना वापि स प्रयाति सुरालयम् ॥७॥
7. bhunakti vindhyasahyādripradeśaṃ saptatiṃ samāḥ .
śatreṇa vahninā vāpi sa prayāti surālayam.
śatreṇa vahninā vāpi sa prayāti surālayam.
7.
bhunakti vindhyasahyādripradeśam saptatim samāḥ
śatreṇa vahninā vā api sa prayāti surālayam
śatreṇa vahninā vā api sa prayāti surālayam
7.
He rules the region of the Vindhya and Sahya mountains for seventy years. Then, he attains the abode of the gods (heaven), either by an enemy or by fire.
शार्दूलप्रतिभह् पीनवक्षा गजगतिः पुमान् ।
पीनाजानुभुजः प्राज्ञश्चतुरस्रश्च योगवित् ॥८॥
पीनाजानुभुजः प्राज्ञश्चतुरस्रश्च योगवित् ॥८॥
8. śārdūlapratibhah pīnavakṣā gajagatiḥ pumān .
pīnājānubhujaḥ prājñaścaturasraśca yogavit.
pīnājānubhujaḥ prājñaścaturasraśca yogavit.
8.
śārdūlapratibhaḥ pīnavakṣā gajagatiḥ pumān
pīnājānubhujaḥ prājñaḥ caturasraḥ ca yogavit
pīnājānubhujaḥ prājñaḥ caturasraḥ ca yogavit
8.
He is a man resembling a tiger, with a stout chest and an elephant-like gait. He has stout knees and arms, is wise, well-proportioned, and an expert in disciplines (yoga).
सात्त्विकः शोभनांघ्रश्च शोभनश्मश्रुसंयुतः ।
कामी शङ्खगदाचक्रशरकुञ्जरचिह्नकैः ॥९॥
कामी शङ्खगदाचक्रशरकुञ्जरचिह्नकैः ॥९॥
9. sāttvikaḥ śobhanāṃghraśca śobhanaśmaśrusaṃyutaḥ .
kāmī śaṅkhagadācakraśarakuñjaracihnakaiḥ.
kāmī śaṅkhagadācakraśarakuñjaracihnakaiḥ.
9.
sāttvikaḥ śobhanāṅghriḥ ca śobhanaśmaśrusaṃyutaḥ
kāmī śaṅkhagadācakraśarakuñjaracihnakaiḥ
kāmī śaṅkhagadācakraśarakuñjaracihnakaiḥ
9.
He is of a pure (sāttvika) nature, possesses beautiful feet, and is endowed with a beautiful moustache. He is passionate and marked with the signs of a conch, mace, discus, arrow, and elephant.
ध्वजलाङ्गलचिह्नैश्च चिह्नितांघ्रिकराम्बुजः ।
सुनासश्शास्त्रविद् धीरः कृष्णाकुञ्चितकेशभृत् ॥१०॥
सुनासश्शास्त्रविद् धीरः कृष्णाकुञ्चितकेशभृत् ॥१०॥
10. dhvajalāṅgalacihnaiśca cihnitāṃghrikarāmbujaḥ .
sunāsaśśāstravid dhīraḥ kṛṣṇākuñcitakeśabhṛt.
sunāsaśśāstravid dhīraḥ kṛṣṇākuñcitakeśabhṛt.
10.
dhvajalāṅgalacihnaiḥ ca cihnitāṅghrikara-ambujaḥ
sunāsaḥ śāstravit dhīraḥ kṛṣṇākuñcitakeśabhṛt
sunāsaḥ śāstravit dhīraḥ kṛṣṇākuñcitakeśabhṛt
10.
He whose lotus-like feet and hands are marked with the signs of a flag and a plough, who possesses a beautiful nose, is learned in the scriptures, courageous, and has dark, curly hair.
स्वतन्त्रः सर्वकार्येषु स्वजनप्रीणनक्षमः ।
ऐश्वर्यं भुज्यते चास्य नित्यं मित्रजनैः परैः ॥११॥
ऐश्वर्यं भुज्यते चास्य नित्यं मित्रजनैः परैः ॥११॥
11. svatantraḥ sarvakāryeṣu svajanaprīṇanakṣamaḥ .
aiśvaryaṃ bhujyate cāsya nityaṃ mitrajanaiḥ paraiḥ.
aiśvaryaṃ bhujyate cāsya nityaṃ mitrajanaiḥ paraiḥ.
11.
svatantraḥ sarvakāryeṣu svajanaprīṇanakṣamaḥ
aiśvaryam bhujyate ca asya nityam mitrajanaaiḥ paraiḥ
aiśvaryam bhujyate ca asya nityam mitrajanaaiḥ paraiḥ
11.
He is independent in all his actions, capable of gratifying his own people. And prosperity is always enjoyed by his excellent friends.
तुलया तुलितो भारप्रमितः स्त्रीसुतान्वितः ।
सक्षेमो भूपतिः पाति मध्यदेशं शतं समाः ॥१२॥
सक्षेमो भूपतिः पाति मध्यदेशं शतं समाः ॥१२॥
12. tulayā tulito bhārapramitaḥ strīsutānvitaḥ .
sakṣemo bhūpatiḥ pāti madhyadeśaṃ śataṃ samāḥ.
sakṣemo bhūpatiḥ pāti madhyadeśaṃ śataṃ samāḥ.
12.
tulayā tulitaḥ bhārapramitaḥ strīsutānvitaḥ
sakṣemaḥ bhūpatiḥ pāti madhyadeśam śatam samāḥ
sakṣemaḥ bhūpatiḥ pāti madhyadeśam śatam samāḥ
12.
He is measured by a balance, weighed by a certain measure, accompanied by his wife and son. This secure king protects the central region for a hundred years.
हंसो हंसस्वरो गौरः सुमुखोन्नतनासिकः ।
श्लेष्मलो मधुपिङ्गाक्षो रक्तवर्णनखः सुधीः ॥१३॥
श्लेष्मलो मधुपिङ्गाक्षो रक्तवर्णनखः सुधीः ॥१३॥
13. haṃso haṃsasvaro gauraḥ sumukhonnatanāsikaḥ .
śleṣmalo madhupiṅgākṣo raktavarṇanakhaḥ sudhīḥ.
śleṣmalo madhupiṅgākṣo raktavarṇanakhaḥ sudhīḥ.
13.
haṃsaḥ haṃsasvaraḥ gauraḥ sumukhaḥ unnatanāsikaḥ
śleṣmalaḥ madhupiṅgākṣaḥ raktavarṇanakhaḥ sudhīḥ
śleṣmalaḥ madhupiṅgākṣaḥ raktavarṇanakhaḥ sudhīḥ
13.
He resembles a swan, possesses a swan-like voice, is fair-complexioned, and has a beautiful, prominent nose. He is phlegmatic (of kapha nature), has honey-yellow eyes, blood-red nails, and is intelligent.
पीनगण्डस्थलो वृत्तशिराः सुचरणो नृपः ।
मत्स्याऽङ्कुशधनुःशंखकञ्जखट्वाङ्गचिह्नकैः ॥१४॥
मत्स्याऽङ्कुशधनुःशंखकञ्जखट्वाङ्गचिह्नकैः ॥१४॥
14. pīnagaṇḍasthalo vṛttaśirāḥ sucaraṇo nṛpaḥ .
matsyā'ṅkuśadhanuḥśaṃkhakañjakhaṭvāṅgacihnakaiḥ.
matsyā'ṅkuśadhanuḥśaṃkhakañjakhaṭvāṅgacihnakaiḥ.
14.
pīṇagaṇḍasthalaḥ vṛttaśirāḥ sucaraṇaḥ nṛpaḥ
matsyāṅkuśadhanuḥśaṅkhakañjakhaṭvāṅgacihnakaiḥ
matsyāṅkuśadhanuḥśaṅkhakañjakhaṭvāṅgacihnakaiḥ
14.
A king will have plump cheeks, a round head, and beautiful feet. His hands and feet will be marked with the signs of a fish, a goad, a bow, a conch, a lotus, and a *khaṭvāṅga*.
चिह्नतांघ्रिकरः स्त्रीषु कामार्तो नैति तुष्टताम् ।
षण्ण्वत्यंगुलो दैर्घ्ये जलक्रीडारतः सुखी ॥१५॥
षण्ण्वत्यंगुलो दैर्घ्ये जलक्रीडारतः सुखी ॥१५॥
15. cihnatāṃghrikaraḥ strīṣu kāmārto naiti tuṣṭatām .
ṣaṇṇvatyaṃgulo dairghye jalakrīḍārataḥ sukhī.
ṣaṇṇvatyaṃgulo dairghye jalakrīḍārataḥ sukhī.
15.
cihnatāṁghrikaraḥ strīṣu kāmārtaḥ na eti tuṣṭatām
ṣaṇṇavatyaṅgulaḥ dairghye jalakrīḍārataḥ sukhī
ṣaṇṇavatyaṅgulaḥ dairghye jalakrīḍārataḥ sukhī
15.
With hands and feet marked (as described), he is tormented by desire (kāma) for women and never attains satisfaction. He is ninety-six *aṅgulas* in length, delights in water sports, and is happy.
गङ्गायमुनयोर्मध्यदेशं पाति शतं समाः ।
वनान्ते निधनं याति भुक्त्वा सर्वसुखं भुवि ॥१६॥
वनान्ते निधनं याति भुक्त्वा सर्वसुखं भुवि ॥१६॥
16. gaṅgāyamunayormadhyadeśaṃ pāti śataṃ samāḥ .
vanānte nidhanaṃ yāti bhuktvā sarvasukhaṃ bhuvi.
vanānte nidhanaṃ yāti bhuktvā sarvasukhaṃ bhuvi.
16.
gaṅgāyamunayoḥ madhyadeśam pāti śatam samāḥ
vanānte nidhanam yāti bhuktvā sarvasukham bhuvi
vanānte nidhanam yāti bhuktvā sarvasukham bhuvi
16.
He rules the middle region between the Ganga and Yamuna for a hundred years. Having enjoyed all happiness on earth, he meets his end in a forest.
समौष्ठः कृशमध्यश्च चन्द्रकान्तिरुचिः पुमान् ।
सुगन्धो नातिरक्ताङ्गो न ह्रस्वो नातिदीर्घकः ॥१७॥
सुगन्धो नातिरक्ताङ्गो न ह्रस्वो नातिदीर्घकः ॥१७॥
17. samauṣṭhaḥ kṛśamadhyaśca candrakāntiruciḥ pumān .
sugandho nātiraktāṅgo na hrasvo nātidīrghakaḥ.
sugandho nātiraktāṅgo na hrasvo nātidīrghakaḥ.
17.
samauṣṭhaḥ kṛśamadhyaḥ ca candrakāntiruciḥ pumān
sugandhaḥ na atiraktāṅgaḥ na hrasvaḥ na atidīrghakaḥ
sugandhaḥ na atiraktāṅgaḥ na hrasvaḥ na atidīrghakaḥ
17.
A man with symmetrical lips and a slender waist, having a charm like the moon's radiance. He is fragrant, not exceedingly red-limbed, neither short nor exceedingly tall.
समस्वच्छरदो हस्तिनाद आजानुबाहुधृक् ।
मुखं विश्वांगुलं दैर्घ्ये विस्तारे च दशाङ्गुलम् ॥१८॥
मुखं विश्वांगुलं दैर्घ्ये विस्तारे च दशाङ्गुलम् ॥१८॥
18. samasvaccharado hastināda ājānubāhudhṛk .
mukhaṃ viśvāṃgulaṃ dairghye vistāre ca daśāṅgulam.
mukhaṃ viśvāṃgulaṃ dairghye vistāre ca daśāṅgulam.
18.
samāsvacchaśaradaḥ hastinādaḥ ājānubāhudhṛk
mukham viṃśāṅgulam dāirghye vistāre ca daśāṅgulam
mukham viṃśāṅgulam dāirghye vistāre ca daśāṅgulam
18.
Such a person has a clear and even complexion like autumn, a voice like an elephant's roar, and arms that reach their knees. Their face measures twenty finger-breadths, with its length and width each being ten finger-breadths.
मालव्यो मालवाख्यं च देशं पाति ससिन्धुकम् ।
सुखं सप्ततिवर्षान्तं भुक्त्वा याति सुलालयम् ॥१९॥
सुखं सप्ततिवर्षान्तं भुक्त्वा याति सुलालयम् ॥१९॥
19. mālavyo mālavākhyaṃ ca deśaṃ pāti sasindhukam .
sukhaṃ saptativarṣāntaṃ bhuktvā yāti sulālayam.
sukhaṃ saptativarṣāntaṃ bhuktvā yāti sulālayam.
19.
mālavyaḥ mālavākhyam ca deśam pāti sasindhukam
sukham saptativarṣāntam bhuktvā yāti sulālayam
sukham saptativarṣāntam bhuktvā yāti sulālayam
19.
A person characterized by the Malavya (yoga) protects the country known as Malava, including the region of Sindhu. After happily enjoying their reign for seventy years, they go to a good abode.
तनुद्विजमुखः शूरो नातिह्रस्वः कृशोदरः ।
मध्ये क्षामः सुजंघश्च मतिमान् पररन्ध्रवित् ॥२०॥
मध्ये क्षामः सुजंघश्च मतिमान् पररन्ध्रवित् ॥२०॥
20. tanudvijamukhaḥ śūro nātihrasvaḥ kṛśodaraḥ .
madhye kṣāmaḥ sujaṃghaśca matimān pararandhravit.
madhye kṣāmaḥ sujaṃghaśca matimān pararandhravit.
20.
tanudvijamukhaḥ śūraḥ na atihrasvaḥ kṛśodaraḥ
madhye kṣāmaḥ sujaṅghaḥ ca matimān pararandhravit
madhye kṣāmaḥ sujaṅghaḥ ca matimān pararandhravit
20.
This person has slender teeth and a delicate face, is brave, not too short, and thin-bellied. They are slender at the waist, have beautiful thighs, are intelligent, and discern the weaknesses of others.
शक्तो वनाद्रिदुर्गेषु सेनानीर्दन्तुरः शशः ।
चंचलो धातुवादी च स्त्रीशक्तोऽन्यधानान्वितः ॥२१॥
चंचलो धातुवादी च स्त्रीशक्तोऽन्यधानान्वितः ॥२१॥
21. śakto vanādridurgeṣu senānīrdanturaḥ śaśaḥ .
caṃcalo dhātuvādī ca strīśakto'nyadhānānvitaḥ.
caṃcalo dhātuvādī ca strīśakto'nyadhānānvitaḥ.
21.
śaktaḥ vanādridurgeṣu senānīḥ danturaḥ śaśaḥ
cañcalaḥ dhātuvādī ca strīśaktaḥ anyadhanānvitaḥ
cañcalaḥ dhātuvādī ca strīśaktaḥ anyadhanānvitaḥ
21.
A person with Śaśaka (yoga) is capable in forest and mountain fortresses, a military leader, and has prominent teeth. They are restless, interested in minerals or alchemy, devoted to women, and endowed with the wealth of others.
मालावीणामृदङ्गाऽस्त्ररेखाङ्कितकरांघ्रिकः ।
भूपोऽयं वसुधा पाति जीवन् खाद्रिसमाः सुखी ॥२२॥
भूपोऽयं वसुधा पाति जीवन् खाद्रिसमाः सुखी ॥२२॥
22. mālāvīṇāmṛdaṅgā'strarekhāṅkitakarāṃghrikaḥ .
bhūpo'yaṃ vasudhā pāti jīvan khādrisamāḥ sukhī.
bhūpo'yaṃ vasudhā pāti jīvan khādrisamāḥ sukhī.
22.
mālāvīṇāmṛdaṅgāstrekhāṅkitakarāṅghrikaḥ bhūpaḥ
ayam vasudhā pāti jīvan khādri samāḥ sukhī
ayam vasudhā pāti jīvan khādri samāḥ sukhī
22.
This king, whose hands and feet are adorned with marks of garlands, lutes, drums, and weapons, protects the earth for seventy years, living happily.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75 (current chapter)
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97