बृहत्-पाराशर-होरा-शास्त्रम्
bṛhat-pārāśara-horā-śāstram
-
chapter-84
ग्रहाणां दोषशान्त्यर्थं तेषां पूजाविधिं वद ।
मानवानां हितार्थाय संक्षेपात् कृपया मुने ॥१॥
मानवानां हितार्थाय संक्षेपात् कृपया मुने ॥१॥
1. grahāṇāṃ doṣaśāntyarthaṃ teṣāṃ pūjāvidhiṃ vada .
mānavānāṃ hitārthāya saṃkṣepāt kṛpayā mune.
mānavānāṃ hitārthāya saṃkṣepāt kṛpayā mune.
1.
grahāṇām doṣaśāntyartham teṣām pūjāvidhim vada
mānavānām hitārthāya saṃkṣepāt kṛpayā mune
mānavānām hitārthāya saṃkṣepāt kṛpayā mune
1.
O sage! For the welfare of human beings, please kindly tell us, in brief, the method of worship (pūjā) for the planets, so that their afflictions may be pacified.
ग्रहा सूर्यादयः पूर्वं मया प्रोक्ता द्विजोत्तम ।
जगत्यां सर्वजन्तूनां तदधीनं सुखाऽसुखम् ॥२॥
जगत्यां सर्वजन्तूनां तदधीनं सुखाऽसुखम् ॥२॥
2. grahā sūryādayaḥ pūrvaṃ mayā proktā dvijottama .
jagatyāṃ sarvajantūnāṃ tadadhīnaṃ sukhā'sukham.
jagatyāṃ sarvajantūnāṃ tadadhīnaṃ sukhā'sukham.
2.
grahāḥ sūryādayaḥ pūrvam mayā proktāḥ dvijottama
jagatyām sarvajantūnām tadadhīnam sukham asukham
jagatyām sarvajantūnām tadadhīnam sukham asukham
2.
O best among the twice-born (dvijottama), I have previously described the planets, beginning with the Sun (Sūrya). In this world, the happiness and misery of all living beings are dependent on them.
तस्मात् सुशान्तिकामो वा श्रीकामो वा सुचेतसा ।
वृष्टायायुः पुष्टिकामो वा तेषां यज्ञं समाचरेत् ॥३॥
वृष्टायायुः पुष्टिकामो वा तेषां यज्ञं समाचरेत् ॥३॥
3. tasmāt suśāntikāmo vā śrīkāmo vā sucetasā .
vṛṣṭāyāyuḥ puṣṭikāmo vā teṣāṃ yajñaṃ samācaret.
vṛṣṭāyāyuḥ puṣṭikāmo vā teṣāṃ yajñaṃ samācaret.
3.
tasmāt suśāntikāmaḥ vā śrīkāmaḥ vā vṛṣṭāyuḥ
puṣṭikāmaḥ vā sucetasā teṣām yajñam samācaret
puṣṭikāmaḥ vā sucetasā teṣām yajñam samācaret
3.
tasmāt sucetasā suśāntikāmaḥ vā śrīkāmaḥ vā
vṛṣṭāyuḥ puṣṭikāmaḥ vā teṣām yajñam samācaret
vṛṣṭāyuḥ puṣṭikāmaḥ vā teṣām yajñam samācaret
3.
Therefore, with a clear mind, one who desires excellent peace, or prosperity (śrī), or long life and nourishment, should perform a Vedic ritual (yajña) for these purposes.
ताभ्राच्च स्फटिकाद्रक्तचन्दनात् स्वर्णकादुभौ ।
रजतादयसः सीसात् कांस्यात् कार्याः क्रामद् ग्रहाः ॥४॥
रजतादयसः सीसात् कांस्यात् कार्याः क्रामद् ग्रहाः ॥४॥
4. tābhrācca sphaṭikādraktacandanāt svarṇakādubhau .
rajatādayasaḥ sīsāt kāṃsyāt kāryāḥ krāmad grahāḥ.
rajatādayasaḥ sīsāt kāṃsyāt kāryāḥ krāmad grahāḥ.
4.
tāmrat ca sphaṭikāt raktacandanāt svarṇakāt ubhau
rajatāt ayasaḥ sīsāt kāṃsyāt kāryāḥ krāmat grahāḥ
rajatāt ayasaḥ sīsāt kāṃsyāt kāryāḥ krāmat grahāḥ
4.
And from copper, from crystal, from red sandalwood, from gold (for two planets), from silver, from iron, from lead, and from bell metal, the moving planets should be made.
पूर्वोक्तैः स्वस्ववर्णैर्वा पटे लेख्या द्विजोत्तमैः ।
स्वस्वोक्तदिग्विभागेषु गन्द्याद्यैर्मण्डनेषु वा ॥५॥
स्वस्वोक्तदिग्विभागेषु गन्द्याद्यैर्मण्डनेषु वा ॥५॥
5. pūrvoktaiḥ svasvavarṇairvā paṭe lekhyā dvijottamaiḥ .
svasvoktadigvibhāgeṣu gandyādyairmaṇḍaneṣu vā.
svasvoktadigvibhāgeṣu gandyādyairmaṇḍaneṣu vā.
5.
pūrvoktaiḥ svasvavarṇaiḥ vā paṭe lekhyā dvijottamaiḥ
svasvoktadigvibhāgeṣu gandhādyaiḥ maṇḍaneṣu vā
svasvoktadigvibhāgeṣu gandhādyaiḥ maṇḍaneṣu vā
5.
Alternatively, these (planets) should be drawn on a cloth by excellent twice-born (Brahmins) using their respective colors, or in their assigned directional divisions, with decorations made from perfumes and similar substances.
पद्मासनः पद्महस्तः पद्मपत्रसमद्युतिः ।
सप्ताश्वरथसंस्थश्च द्विभुजश्च दिवाकरः ॥६॥
सप्ताश्वरथसंस्थश्च द्विभुजश्च दिवाकरः ॥६॥
6. padmāsanaḥ padmahastaḥ padmapatrasamadyutiḥ .
saptāśvarathasaṃsthaśca dvibhujaśca divākaraḥ.
saptāśvarathasaṃsthaśca dvibhujaśca divākaraḥ.
6.
padmāsanaḥ padmahastaḥ padmapatrasamadyutiḥ
saptāśvarathasaṃsthaḥ ca dvibhujaḥ ca divākaraḥ
saptāśvarathasaṃsthaḥ ca dvibhujaḥ ca divākaraḥ
6.
The Sun (divākaraḥ) is seated in a lotus posture (padmāsana), holds a lotus in his hand, has a luster like a lotus leaf, is stationed in a chariot drawn by seven horses, and has two arms.
श्वेतः श्वेताम्बरो देवो दशाश्वः श्वेतभूषणः ।
गदाहस्तो द्विबाहुश्च विधातव्यो विधुर्द्विज ॥७॥
गदाहस्तो द्विबाहुश्च विधातव्यो विधुर्द्विज ॥७॥
7. śvetaḥ śvetāmbaro devo daśāśvaḥ śvetabhūṣaṇaḥ .
gadāhasto dvibāhuśca vidhātavyo vidhurdvija.
gadāhasto dvibāhuśca vidhātavyo vidhurdvija.
7.
śvetaḥ śvetāmbaraḥ devaḥ daśāśvaḥ śvetabhūṣaṇaḥ
gadāhastaḥ dvibāhuḥ ca vidhātavyaḥ vidhuḥ dvija
gadāhastaḥ dvibāhuḥ ca vidhātavyaḥ vidhuḥ dvija
7.
O twice-born (dvija), the Moon (vidhu) god should be conceived as white, clad in white garments, possessing ten horses, adorned with white ornaments, holding a mace in his hand, and having two arms.
रक्तमाल्याम्बरधरो शक्तिशूलगदाधरः ।
वरदस्तु चतुर्बाहुर्मङ्गलो मेषवाहनः ॥८॥
वरदस्तु चतुर्बाहुर्मङ्गलो मेषवाहनः ॥८॥
8. raktamālyāmbaradharo śaktiśūlagadādharaḥ .
varadastu caturbāhurmaṅgalo meṣavāhanaḥ.
varadastu caturbāhurmaṅgalo meṣavāhanaḥ.
8.
raktamālyāmbaradharaḥ śaktiśūlagadādharaḥ
varadaḥ tu caturbāhuḥ maṅgalaḥ meṣavāhanaḥ
varadaḥ tu caturbāhuḥ maṅgalaḥ meṣavāhanaḥ
8.
Mangala (maṅgala) is one who wears red garlands and garments, holds a spear (śakti), a trident, and a mace, grants boons, has four arms, and has a ram as his vehicle.
पीतमाल्याम्बरधरः कर्णिकारसमद्युतिः ।
खड्गचर्मगदापाणिः सिंहस्थो वरदो बुधः ॥९॥
खड्गचर्मगदापाणिः सिंहस्थो वरदो बुधः ॥९॥
9. pītamālyāmbaradharaḥ karṇikārasamadyutiḥ .
khaḍgacarmagadāpāṇiḥ siṃhastho varado budhaḥ.
khaḍgacarmagadāpāṇiḥ siṃhastho varado budhaḥ.
9.
pītamālyāmbaradharaḥ karṇikārasamadyutiḥ
khaḍgacarmagadāpāṇiḥ siṃhasthaḥ varadaḥ budhaḥ
khaḍgacarmagadāpāṇiḥ siṃhasthaḥ varadaḥ budhaḥ
9.
Budha (budha) wears yellow garlands and garments, possesses a radiance like a karṇikāra flower, holds a sword, a shield, and a mace in his hands, is seated on a lion, and is a giver of boons.
गुरुशुक्रौ क्रमात् पीतश्वेतवर्णौ चतुर्भुजौ ।
दण्डिनौ वरदौ कार्यौ साक्षसूत्रकमण्डलू ॥१०॥
दण्डिनौ वरदौ कार्यौ साक्षसूत्रकमण्डलू ॥१०॥
10. guruśukrau kramāt pītaśvetavarṇau caturbhujau .
daṇḍinau varadau kāryau sākṣasūtrakamaṇḍalū.
daṇḍinau varadau kāryau sākṣasūtrakamaṇḍalū.
10.
guruśukrau kramāt pītaśvetavarṇau caturbhujau
daṇḍinau varadau kāryau sākṣasūtrakamaṇḍalū
daṇḍinau varadau kāryau sākṣasūtrakamaṇḍalū
10.
Guru (guru) and Shukra (śukra) should be depicted respectively as yellow and white in color, four-armed, holding staffs, granting boons, and equipped with rosaries and water pots (kamaṇḍalu).
इन्द्रनीलद्युतिः शूली वरदो गृध्रवाहनः ।
वाणवाणासनधरो विज्ञेयोऽर्कसुतो द्विज ॥११॥
वाणवाणासनधरो विज्ञेयोऽर्कसुतो द्विज ॥११॥
11. indranīladyutiḥ śūlī varado gṛdhravāhanaḥ .
vāṇavāṇāsanadharo vijñeyo'rkasuto dvija.
vāṇavāṇāsanadharo vijñeyo'rkasuto dvija.
11.
indranīladyutiḥ śūlī varadaḥ gṛdhravāhanaḥ
vāṇavāṇāsanadharaḥ vijñeyaḥ arkasutaḥ dvija
vāṇavāṇāsanadharaḥ vijñeyaḥ arkasutaḥ dvija
11.
O twice-born (dvija), the son of the sun (arkasuta) should be known as one who possesses the luster of a sapphire, wields a trident, bestows boons, rides a vulture, and holds an arrow and a bow.
करालवदनः खड्गचर्मशूली वरप्रदः ।
सिंहस्थो नीलवर्णश्च राहुरेवं प्रकल्प्यते ॥१२॥
सिंहस्थो नीलवर्णश्च राहुरेवं प्रकल्प्यते ॥१२॥
12. karālavadanaḥ khaḍgacarmaśūlī varapradaḥ .
siṃhastho nīlavarṇaśca rāhurevaṃ prakalpyate.
siṃhastho nīlavarṇaśca rāhurevaṃ prakalpyate.
12.
karālavadanaḥ khaḍgacarmaśūlī varapradaḥ
siṃhasthaḥ nīlavarṇaḥ ca rāhuḥ evam prakalpyate
siṃhasthaḥ nīlavarṇaḥ ca rāhuḥ evam prakalpyate
12.
Rahu is thus conceived as having a terrible face, holding a sword, a shield, and a trident, bestowing boons, mounted on a lion, and blue in color.
धूम्रा द्विबाहवः सर्वे गदिनो विकृताननाः ।
गृध्रासना नित्यं केतवः स्युर्वरप्रदा ॥१३॥
गृध्रासना नित्यं केतवः स्युर्वरप्रदा ॥१३॥
13. dhūmrā dvibāhavaḥ sarve gadino vikṛtānanāḥ .
gṛdhrāsanā nityaṃ ketavaḥ syurvarapradā.
gṛdhrāsanā nityaṃ ketavaḥ syurvarapradā.
13.
dhūmrāḥ dvibāhavaḥ sarve gadinaḥ vikṛtānanāḥ
gṛdhrāsanāḥ nityam ketavaḥ syuḥ varapradāḥ
gṛdhrāsanāḥ nityam ketavaḥ syuḥ varapradāḥ
13.
All the Ketus are smoky-colored, two-armed, mace-bearing, have distorted faces, and are always seated on vultures, bestowing boons.
सर्वे किरीटिनः कार्या ग्रहा लोकहितप्रदाः ।
स्वांगुलेनोच्छ्रिता विज्ञैः शतमष्टोत्तरं सदा ॥१४॥
स्वांगुलेनोच्छ्रिता विज्ञैः शतमष्टोत्तरं सदा ॥१४॥
14. sarve kirīṭinaḥ kāryā grahā lokahitapradāḥ .
svāṃgulenocchritā vijñaiḥ śatamaṣṭottaraṃ sadā.
svāṃgulenocchritā vijñaiḥ śatamaṣṭottaraṃ sadā.
14.
sarve kirīṭinaḥ kāryāḥ grahāḥ lokahitapradāḥ
svāṅgulena ucchritāḥ vijñaiḥ śatam aṣṭottaram sadā
svāṅgulena ucchritāḥ vijñaiḥ śatam aṣṭottaram sadā
14.
All the planets (graha), which bestow welfare upon the world, should always be fashioned crowned, with a height of one hundred and eight units measured by one's own finger, as instructed by the wise.
यथावर्णं प्रदेयानि सुद्ष्पाणि वसनानि च ।
गन्धो दीपो बलिश्चैव धूपो देयश्च गुग्गुलुः ॥१५॥
गन्धो दीपो बलिश्चैव धूपो देयश्च गुग्गुलुः ॥१५॥
15. yathāvarṇaṃ pradeyāni sudṣpāṇi vasanāni ca .
gandho dīpo baliścaiva dhūpo deyaśca gugguluḥ.
gandho dīpo baliścaiva dhūpo deyaśca gugguluḥ.
15.
yathāvarṇam pradeyāni suduṣpāṇi vasanāni ca
gandhaḥ dīpaḥ baliḥ ca eva dhūpaḥ deyaḥ ca gugguluḥ
gandhaḥ dīpaḥ baliḥ ca eva dhūpaḥ deyaḥ ca gugguluḥ
15.
Difficult-to-obtain items and garments should be offered according to their respective colors. Fragrance, a lamp, a ritual offering (bali), and guggul incense should also be presented.
यस्य ग्रहस्य यद्द्रव्यमन्नं यस्य च यत् प्रियम् ।
तच्च तस्यै प्रदातव्यं भक्तियुक्तेन चेतसा ॥१६॥
तच्च तस्यै प्रदातव्यं भक्तियुक्तेन चेतसा ॥१६॥
16. yasya grahasya yaddravyamannaṃ yasya ca yat priyam .
tacca tasyai pradātavyaṃ bhaktiyuktena cetasā.
tacca tasyai pradātavyaṃ bhaktiyuktena cetasā.
16.
yasya grahasya yat dravyam annam yasya ca yat priyam
tat ca tasyai pradātavyam bhaktiyuktena cetasā
tat ca tasyai pradātavyam bhaktiyuktena cetasā
16.
Whatever material (dravya) and food are dear to a particular planet, that should be offered to it with a mind full of devotion (bhakti).
आकृष्णेन इमं देवा अग्निर्मूर्धा दिवः ककुत् ।
उद्बुध्यस्वेति मन्त्रांश्च जपेदथ बृहस्पते ॥१७॥
उद्बुध्यस्वेति मन्त्रांश्च जपेदथ बृहस्पते ॥१७॥
17. ākṛṣṇena imaṃ devā agnirmūrdhā divaḥ kakut .
udbudhyasveti mantrāṃśca japedatha bṛhaspate.
udbudhyasveti mantrāṃśca japedatha bṛhaspate.
17.
ā kṛṣṇena imam devā agniḥ mūrdhā divaḥ kakut
udbudhyasva iti mantrān ca japet atha bṛhaspate
udbudhyasva iti mantrān ca japet atha bṛhaspate
17.
One should chant mantras (beginning with) 'ā kṛṣṇena', 'imaṃ devā', 'agnir mūrdhā divaḥ kakut', and 'udbudhyasva'; thereafter, (the mantras for) Bṛhaspati (Jupiter).
अन्नात् परिश्रुतश्चेति शन्नो देवीरभीष्टये ।
कया नश्चित्र इत्येवं केतु कृण्वन्निमांस्तथा ॥१८॥
कया नश्चित्र इत्येवं केतु कृण्वन्निमांस्तथा ॥१८॥
18. annāt pariśrutaśceti śanno devīrabhīṣṭaye .
kayā naścitra ityevaṃ ketu kṛṇvannimāṃstathā.
kayā naścitra ityevaṃ ketu kṛṇvannimāṃstathā.
18.
annāt pariśrutaḥ ca iti śam naḥ devīḥ abhiṣṭaye
kayā naḥ citraḥ iti evam ketu kṛṇvan imān tathā
kayā naḥ citraḥ iti evam ketu kṛṇvan imān tathā
18.
Also, (one should chant mantras like) 'annāt pariśrutaḥ', and 'śam no devīḥ abhiṣṭaye'. In this manner, (chant) 'kayā naś citraḥ', and 'ketu kṛṇvan'; these (mantras are to be chanted) similarly.
सप्त रुद्रा दिशो नन्दा नवचन्द्रा नृपास्तथा ।
त्रिपक्षा अष्टचन्द्राश्च सप्तचन्द्रास्तथैव च ॥१९॥
त्रिपक्षा अष्टचन्द्राश्च सप्तचन्द्रास्तथैव च ॥१९॥
19. sapta rudrā diśo nandā navacandrā nṛpāstathā .
tripakṣā aṣṭacandrāśca saptacandrāstathaiva ca.
tripakṣā aṣṭacandrāśca saptacandrāstathaiva ca.
19.
sapta rudrāḥ diśaḥ nandāḥ navacandrāḥ nṛpāḥ tathā
tripakṣāḥ aṣṭacandrāḥ ca saptacandrāḥ tathā eva ca
tripakṣāḥ aṣṭacandrāḥ ca saptacandrāḥ tathā eva ca
19.
The specified numbers are seven (from Rudras), ten (from directions), nine (from Nandas), nineteen (from "nava-candra"), sixteen (from kings); and similarly, three (from fortnights), eighteen (from "aṣṭa-candra"), and seventeen (from "sapta-candra").
इमाः संख्याः सहस्रघ्ना जपसंख्याः प्रकीर्तिताः ।
क्रमादर्कादिखेटानां प्रीत्यर्थं द्विजपुङ्गव ॥२०॥
क्रमादर्कादिखेटानां प्रीत्यर्थं द्विजपुङ्गव ॥२०॥
20. imāḥ saṃkhyāḥ sahasraghnā japasaṃkhyāḥ prakīrtitāḥ .
kramādarkādikheṭānāṃ prītyarthaṃ dvijapuṅgava.
kramādarkādikheṭānāṃ prītyarthaṃ dvijapuṅgava.
20.
imāḥ saṅkhyāḥ sahasraghnāḥ japa-saṅkhyāḥ prakīrtitāḥ
kramāt arka-ādi-kheṭānām prīty-artham dvijapuṅgava
kramāt arka-ādi-kheṭānām prīty-artham dvijapuṅgava
20.
O best among the twice-born (dvija), these numbers, when multiplied by a thousand, are declared as the recitation (japa) counts, in order, for the gratification of the Sun and other planets.
अर्कः पलाशः खदिरस्त्वपामार्गस्तु पिप्पलः ।
उदुम्बरः शमी दुर्वा कुशाश्च समिधः क्रमात् ॥२१॥
उदुम्बरः शमी दुर्वा कुशाश्च समिधः क्रमात् ॥२१॥
21. arkaḥ palāśaḥ khadirastvapāmārgastu pippalaḥ .
udumbaraḥ śamī durvā kuśāśca samidhaḥ kramāt.
udumbaraḥ śamī durvā kuśāśca samidhaḥ kramāt.
21.
arkaḥ palāśaḥ khadiraḥ tu apāmārgaḥ tu pippalaḥ
udumbaraḥ śamī durvā kuśāḥ ca samidhaḥ kramāt
udumbaraḥ śamī durvā kuśāḥ ca samidhaḥ kramāt
21.
The sacrificial twigs (samidh) are, in order: arka (Calotropis Gigantea), palāśa (Butea monosperma), khadira (Acacia catechu), apāmārga (Achyranthes aspera), pippala (Ficus religiosa), udumbara (Ficus racemosa), śamī (Prosopis cineraria), durvā (Cynodon dactylon), and kuśa (Desmostachya bipinnata).
होतव्या मधुसर्पिभ्यां दध्ना क्षीरेण वा युताः ।
एकैकस्य त्वष्ट शतमष्टाविंशतिरेव वा ॥२२॥
एकैकस्य त्वष्ट शतमष्टाविंशतिरेव वा ॥२२॥
22. hotavyā madhusarpibhyāṃ dadhnā kṣīreṇa vā yutāḥ .
ekaikasya tvaṣṭa śatamaṣṭāviṃśatireva vā.
ekaikasya tvaṣṭa śatamaṣṭāviṃśatireva vā.
22.
hotavyāḥ madhusarpibhyām dadhnā kṣīreṇa vā yutāḥ
eka-ekasya tu aṣṭa śatam aṣṭāviṃśatiḥ eva vā
eka-ekasya tu aṣṭa śatam aṣṭāviṃśatiḥ eva vā
22.
They (the twigs) should be offered mixed with honey and ghee, or with curds, or with milk. For each (planet), the number (of offerings) should be either one hundred and eight, or twenty-eight.
गुडैदनं पायसं च हविष्यं क्षीरषाष्टिकम् ।
दध्योदनं हविश्चूर्णं मांसं चित्रान्नमेव च ॥२३॥
दध्योदनं हविश्चूर्णं मांसं चित्रान्नमेव च ॥२३॥
23. guḍaidanaṃ pāyasaṃ ca haviṣyaṃ kṣīraṣāṣṭikam .
dadhyodanaṃ haviścūrṇaṃ māṃsaṃ citrānnameva ca.
dadhyodanaṃ haviścūrṇaṃ māṃsaṃ citrānnameva ca.
23.
guḍa-odanam pāyasam ca haviṣyam kṣīra-ṣāṣṭikam
dadhi-odanam havis-cūrṇam māṃsam citra-annam eva ca
dadhi-odanam havis-cūrṇam māṃsam citra-annam eva ca
23.
Sweet rice (guḍa-odana), rice pudding, sacred food (haviṣya), milk and śāṣṭika rice, curd rice (dadhi-odana), powdered oblations, meat, and also various mixed rice dishes (citra-anna) are prescribed.
दद्याद् ग्रहक्रमादेवं विप्रेभ्यो भोजनं द्विज ।
शक्तितो वा यथालाभं देयं सत्कारपूर्वकम् ॥२४॥
शक्तितो वा यथालाभं देयं सत्कारपूर्वकम् ॥२४॥
24. dadyād grahakramādevaṃ viprebhyo bhojanaṃ dvija .
śaktito vā yathālābhaṃ deyaṃ satkārapūrvakam.
śaktito vā yathālābhaṃ deyaṃ satkārapūrvakam.
24.
dadyāt graha-kramāt evam viprebhyaḥ bhojanam dvija
śaktitaḥ vā yathā-lābham deyam satkāra-pūrvakam
śaktitaḥ vā yathā-lābham deyam satkāra-pūrvakam
24.
O twice-born (dvija), one should offer food to Brahmins in this manner, following the order of the planets. It should be given respectfully, either according to one's capacity (śakti) or what is available.
धेनुः शङ्खस्तथाऽनड्वान् हेम वासो हयः क्रमात् ।
कृष्णा गौरायसं छाग एता रव्यादिदक्षिणाः ॥२५॥
कृष्णा गौरायसं छाग एता रव्यादिदक्षिणाः ॥२५॥
25. dhenuḥ śaṅkhastathā'naḍvān hema vāso hayaḥ kramāt .
kṛṣṇā gaurāyasaṃ chāga etā ravyādidakṣiṇāḥ.
kṛṣṇā gaurāyasaṃ chāga etā ravyādidakṣiṇāḥ.
25.
dhenuḥ śaṅkhaḥ tathā anaḍvān hema vāsas hayaḥ kramāt
kṛṣṇā gauḥ āyasam chāga etāḥ ravi-ādi-dakṣiṇāḥ
kṛṣṇā gauḥ āyasam chāga etāḥ ravi-ādi-dakṣiṇāḥ
25.
A cow, a conch, an ox, gold, a garment, and a horse, followed by a black cow, iron, and a goat – these are the offerings (dakṣiṇā) for the Sun (Ravi) and the other planets, presented in their proper order (kramāt).
यस्य यश्च यदा दुःस्थः स तं यत्नेन पूजयेत् ।
एषां धात्रा वरो दत्तः पूजिताः पूजयिष्यथ ॥२६॥
एषां धात्रा वरो दत्तः पूजिताः पूजयिष्यथ ॥२६॥
26. yasya yaśca yadā duḥsthaḥ sa taṃ yatnena pūjayet .
eṣāṃ dhātrā varo dattaḥ pūjitāḥ pūjayiṣyatha.
eṣāṃ dhātrā varo dattaḥ pūjitāḥ pūjayiṣyatha.
26.
yasya yaḥ ca yadā duḥsthaḥ sa tam yatnena pūjayet
eṣām dhātrā varaḥ dattaḥ pūjitāḥ pūjayiṣyatha
eṣām dhātrā varaḥ dattaḥ pūjitāḥ pūjayiṣyatha
26.
Whenever a planet is ill-placed for someone, that person should diligently worship it. A boon (vara) was granted to these (planets) by the Creator (Dhātṛ): 'Those (planets) who are honored, you shall in turn bestow blessings (upon your devotees).'
मानवानां ग्रहाधीना उञ्छ्रायाः पतनानि च ।
भावाऽभावौ च जगतां तस्मात् पूज्यतमा ग्रहाः ॥२७॥
भावाऽभावौ च जगतां तस्मात् पूज्यतमा ग्रहाः ॥२७॥
27. mānavānāṃ grahādhīnā uñchrāyāḥ patanāni ca .
bhāvā'bhāvau ca jagatāṃ tasmāt pūjyatamā grahāḥ.
bhāvā'bhāvau ca jagatāṃ tasmāt pūjyatamā grahāḥ.
27.
mānavānām grahādīnāḥ uñchrāyāḥ patanāni ca bhāva
abhāvau ca jagatām tasmāt pūjyatamaḥ grahāḥ
abhāvau ca jagatām tasmāt pūjyatamaḥ grahāḥ
27.
mānavānām uñchrāyāḥ ca patanāni ca jagatām bhāva
abhāvau ca grahādīnāḥ tasmāt grahāḥ pūjyatamaḥ
abhāvau ca grahādīnāḥ tasmāt grahāḥ pūjyatamaḥ
27.
The rises and falls of human beings, and the existence and non-existence (or prosperity and adversity) of the worlds, are dependent on the planets. Therefore, the planets are the most venerable.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84 (current chapter)
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97